Issuu on Google+

#un* _iloTGrrrur{r par ftaraurru i*icrou

-

u* J it#:#j,'*i*-:::pa**,i


Ja kadam ir gramatas par UDK

3s5/3se(474.3)(oe1) G e293

vesturi,arheologiju,numizmatiku un vinsh velas lai tas ievieto foruma http://www.antik-war.lv

Egils Celderi4S

rakstiet:sancho-76@navigator.lv

LATVIJAS ARMIJAS KARAVIRU IDTERPS,

NOTDTKUMT nrsrynlnAs ZIMESuN TO NESASANAS r 9 l8 - 1 9 4 0

G{zmata aplukoa Latvijas armilas karavru formas tâ‚Źrpu izveidoiana un attisu-ba starpkaru posma. Sis ir oz dokumentaliemavotiem balsuls peu-iumspat latvieiu ka:a'ora ietErpa veido5anastradrcijam no valsts dibina5anasun bruqoto speku izveido5anashdz padomju okupacijas sakumam. Izdevums iepazrstina ar Lztrurjasarmijas karavrru dienesa pakapEm,at5[iribas zlmEm,to nesiSanasnoteikumiem.

Zinatniskais redaktors Iiterdta redaktote Vaka makslinieks Kopsavilkumus nrlkoia Maketeiana un datorgrafika

Dr. hist. Ilgvars Butr.rlis Antta Vagnere Andris Zkr:utis Vilnis Vfl.ips, Ilze Mi[<elsone Armands Tolstovs

Sagatavots dtzuna agentura "UMBRA' Izdevuma izmantoti priek5meti, dokumenti un fotoatteli no Lawiias Kal,amwzejz krajuma.

Izmantojot

gramatas materidlus, atsaukianas uz autoru obligta.

-5-8 rsBN 978-9984-9657

@ Egls Gelderi4S @ LatviiasKara muzeis


Par gramatu pateicamies

Legioner16 Pateicrba

Savu visdzilako pateicibu izsaku Latwja;s Katz muzeia direktorei Aiiai Fleijai - manar tlggad1ja:padomdevejaiun darbavErtEtajai par ieinteresetibu un lrdzdalr-buganjz cela no manuskriptalldz granztu. Liels paldies muzeja draugam un atbalsfl-t{am Vilnim Vrlipam par kopsavilkuma tulkojumu anglu valodd un par nesavtllo iesaisf5anos daZadu Lawijas Kzra rnuzeia proj ektu Istenoiana. Ipa5i lieli nopelni g{amatas tapiana ir muzeja Starpkaru vestures nodafas galvenaju specialisteiVeltai Lindei un zinatniskas bibliotekas vadttaiai Baibai Dambergai pat neizmErojamo pacietr-bu,Iai izpilditu manus lugumus, meklEjot un atrodot vajadngos materidlus un nepiecie5amo literatdru. Mani pateictbas vardi diezin vai atsvErs vi4u izpratnes pilno un ruprgo darbu. Sirsnrga pateiciba Latvtjas Universitites VEstures un filozofijas fakultates CenttalasunAustrumeiropas vEstureskatedrasvadrtajamprofesoram Ilgvaram Butulim par atsaucibu un profisionaliem padomiem grdmatasveidoiand - no idejas hdz darbz finiSam. Neparvertejama loma darba veikiana bijusi cilvekiem, kas diendiena biju5i man lrtzas un veidoju5i emocionalo gaisotni, tadel velos pateikties an Lawijzs Kara muzeia kole$iem par ik bndi izjusto atbalstu SIsgramatas tapSana. Visbeidzot velos izteikt vissiltako pateicibu szvu labaju fejai llzei Milelsonei, kas bnnumaini speja ietekmet mani,lai es parvaretu slinkumu un ieslegtu datoru, kad darba nodoianas tetmi4i bija nepielr:dzami pietuvojuiies un es vairs nevareju atlauties veln-t laiku da:udzan citam interesantam lietam.

Design by Sancho76


Saturs

........

Ievads I. Iss ieskats iatvie5u kzravttafotmas terpa petr]umos . Il.Militarafotmasterpavestutiskaveidoianas ..

5

......... 8 .......

20

III. Karar,'rru ieterps AtbnvoSanas cl{ru latkahdz 1,91,9.gadavzsaru . . . . . 28 fV Karavnu apferbs Lawtjasarmijas veido5anaslaike. . V Lawijas armljas vienota formas tErparzveido5ana \tr. Atjaunotais un parveidotais Lawijas armljasietetps VII.Formas tErpa attrstr-bagados pirms Ota pasauleskata

. . . . . . . . 43 . . . . 55 . . . . . . . . 73 . . . . . . 87 ........

Nobeigums

96

Izmantoto avotu un literatfiras saraksts

. . . . 98

Summary

... 104

Kparroerr3lo)rceHrure

......106

Atteli

......1,11

Design by Sancho76


Ievads

Larka, kas pagajis kopi Lawijas valsts atjaunoianas, atdzimuii ai tas bru4otie speki. Blakus tadiem valstiskuma simboliem ka sarkanbaltsarkanais nacionalais katogs un valsts himna nozrmrgu vietu ie4em an mrJsu karaulu ieterps, kas pilda ne vien utilitaras funkcijas, bet, saglabajot brltisku vizaalu lrdzibu ar pirmskan Latwjas armiju, ar7 uzskatzmi demonsre valsts kontinuitati. Saja gtnmata no vestudska pectecrbas aspekta aplukoti Lawljas bru4oto speku formas terpa veido5anas apstakJi, ietekmes un atdstr-bano valsts dibina5anas 1,91,8.gada hdz PSRS rstenotajai Latvijas okupacijai un arri\as likvide5anai 1,940.gada. Atjaunotas Lat..niasBru4oto spâ&#x201A;Źku ap$erbs tika veidots, pamatojoties uz informaciju par karz.vlru ieterpu un ta lietoSanas noteikumiem perioda no 1918. gada beigam lldz 1,940.gadam,jo v1erugrhjalukzLawtjapastavEja armljatnkara flote, kuras kanvfui nebija pak]auti sve5amvaram, tadef tolaik iedibinatas uadlcljas vzjadzEia saglabat. Mt\tara ap$Crba simbolika, tapzt ka valsts karogs un $erbonis, vieno tas pilso4us un uzsver karavrru sr-rtr'buun pienakumu, tiem pildot dienestu armlJz. Vestures disciphna, kas peta karairu, iered4u un valstisko strukturu datbinieku formas terpus, to nesa5anastradrtijas, ka an dokumentus, kasnosaka 5o terpu valka5anasnoteikumus, ka atseviS{<^nozare izveidojusies apmeram 20. gs. sakuma. Yaclja, kur vestutnieks Rihards Knetels sarakstr]avienu no pirmajiem lielajiem pea]umiem iaja nozarE, to sauc par "Unifotmenkunde" (tulk. - uniformu zi4as),t Iftievija - pzt "przQopuoBe4euve" (tulk. uniformu ziru'bas);5o apzrmejumu ieviesa petnieks A. Viskovatovs sava 34 sejumu li.elaia darba par krier,'u militdro uniformu vestuti.2 Musdienu autori

t http://www.grosser-gener alstab.de tafelh/knoetel.htrnl; / http://wwwgrenadierbooks .com / si/ 001,228.htrn1 2 3omoa K Uving history - Oxrzsman krcropz.fl / / hnp:/ /www.ostfront.tu/Text/ History.htrn

Design by Sancho76


Sis militaras v6stures nozares apzlmEiznu gan angfu, gan ai citas Eiropas valodas visplaSak lieto nosaukumu "uniformologSa" jeb lawieiu valoda "uniformolo$j^".Vards "unifofma" celies no ladgu valodas ("uniformis" vienveidrgs) un apzrme unificetu profesionalu apferbu. Hronolofiski uniformolo$ija apwer laika posmu no 17. gadsimta vidus mnsdienzm, lr-dz ar atkapem dzL,os aspektos an senakos laikos. Teritoriali tas loka ietilpst civt\zEtz pasaule, kur darbojas valstiskas strukturas un izveidojuiies atsevi5li iedzrvotaju slagi, kas valka vienotu ieterpu, piemeram, nodro5ina sabiedrisko katrbu :unuzsardzlbu pret arejo ienaidnieku. Uniformolo{njabreLi saskarasat Ladzm vEstures zinatnes nozarEmkd, heraldika, banistika, faleristika un etnografija. Te ir cieSi saisula ar modes vâ&#x201A;Źsturi, ka ai ar tehnikas, tpaSi ar militaras tehnikas, atu:sb-bu. Viens no brltiskakajiem uniformologijas uzdevumiem it katras valsts militato tradrciju izpEte un saglabaiana. Moderno armiju uniformu izveide domine utilitara pieeja,lai nodroiinatu maksimali efekdvu lietojumu, tade! atdstr-tajas valstls militarais ap$Crbs tehnolo$iski izveidojas foti L-dzrgs, atS[<irotiesttkai ar nenozrmr]am detafam. Tedel ai daudzas valstis cenias saglzbatvai radrt no jauna formas terpus ariztelktamvesturiskam tradrtijam, lai uzsvertu karar,'rlrunacionalo piederibu. Sim merl<im :ilekizmantotas tautai rakstungas etnografiskas un citas tradicionalas rpatnr-bas,kas atspogulojas uniformu vizualajos modvos, jo sevi5kispilgti - paradesieterpos, ko demonstre gan Sveicie5ugvardi Vatikana, gan monarhu apszrdzeLielbritanija, Danija un citas Eiropas valstt-s,gan Krievijas FederacijasPrezidenta pulks, gan ari NBS Stababataljona Goda sardzepie Bnvr-baspieminekl,a Latvrja. Iidz at tradrtiju saglabadanasfunkciju uniformolofiju ir an praktiska noz-lme Vesturniekiem, muzeju darbiniekiem bieZi nakas prec|ni noteikt kino un foto dokumentu dateiumu. Zinainnas uniformolofliela$ to izdait at lielaku precizitai, iz pEtanajz mzteiala redzamas militarpersoflas, jo to ieterps mainr]as atbilstodi reglamentam, kas konkretzjalaaka bija jaievero. DzLadu vesturisko periodu miJitarpersonu ieterps japarzna ai maksliniekiem, kas strade pie konkretam tedua rzrddEm vai kinofilmdm, ilustre gr-amatasvai veido videospeles. Militara formas tErpa izpEte dod pla5aku ieskatu atbilstoia vesturiska perioda, jo pec karavira ap$Erbavar spdest par konkretas sabiedribasatdstlAas limeniganpraktiska, ganideologiska aspekta,lrtz arto militarauniforma sniedz informaciju par aplukojama perioda antropolo$iskajam, kult[rvesturiskajam un socialajam rpatnr-bam, karo5anas pa4emieniem un tehniku kopuma. Zinatnes un tehnikas nemiuga pilnveidoSanas radlja arvien jaunas iespejas

Design by Sancho76


arl mittzraja tehnolo$ija un taktika, bet tas pns\jakaravua ieterpa parmai4as un daiadus jaunus ekipejuma veidus. SeviS$ispil$l tas paradllas 20. gadsimta militaro formas terpu risinajuma, jo radas kardinzlt jaunkaro5anas pa4emieni, kas izvirztja iepriekS nebijuias prasrbas gzn kan..nra spEiam, prasmem un rpairbam, gan an viqa ieterpam, kurd dekorativie parades elementi, kas bija aktuali iepriekSejosgadsimtos, zaudEjasar,'uprioritati, dodot vietu racionalam funkcionalismam. Srs gramatas mer$is it izsekot Lawljas armijas formas terpa galveno elementu atdsu-bai- no valsts pirmajiem so]iem karavrlu apgade ar reterpu, ar armrja un flote lietoto dienesta pakapju, am ta un ierodu 5\itu apzimejumu at5$iribas zlmjuizveidoSanu lldzLawtjas armijas likvidaciiai, kad ta 1'940.gzda tika iek]auta Satkands armljas sastava. Darba aplukota karavrJu un jurnieku formas tetpu tapiana un turpmaka atn-stibasaisdba ar oficlzlaliem noteikumiem, kas reglamentejz to tzskata un lietoSanasmai4u. Formas tetpa veidoianis un atttsflbas cef5bija sareZ$fts,piesatinats ar daudzamparmu4am, kas atspogufotas militara resora paveles un citos dokumentos. Kara ministra 1927. gada 38. paveles 2. paragrafs noteica, ka, minot Latvijas armiizs vitsnieku dienesta pakapi, uz tas rakstams tikai petsonas uzvards bez inicialiem vu varda.3Tomer {aja gramata prednakas informacijas def miJitarpersonam minEta gan dienestzpakape, gan vards vai inicialis (atzs zinams), gznazvzrds. Tas atbilst art musdienls pie4emtajam rakstt-basstilam.

Design by Sancho76 I Kara ministra pavEle(tqpmak - K. M. pavele)Ne 38, 2, 1927. g. 23. decembn. $


r. Iss ieskats latvie5u karavrra

formas tâ&#x201A;Źrpa pâ&#x201A;Źtijumos

Kaut an pa5laik ir pieejams plads publikaciju klasts par Latvljas armiju gan starpkaru perioda un peckara laika tdmdas literatrra, gan ai atjaanotaja Latvl;ja tzdotajos peu]umos, to autori tomer dtezganreti pieversu5ieslatviedu karat'tru vienota zpiErbz izveidodanas vesturei. Tam par iemeslu tt daLadt apstakfi. Starpkaru pedoda Etentan apl[kots vierugi valsts pastaveianas pirmo gadu brivr-bas crnrlaju ap$erbs un militaras noztmes. Sajos darbos atUatzs grutr-bas, zt karam formas tetpa veido5anas gaita saskaras jauna armlja. Velakajos gados patmai4as karavku formas terpos notika iedz-rvotaju acu priekia, informacija par tam ttka pubiiceta oficiaiajos preses izdevumos, kas bija pieejami jebkuram interesentam. D4^ Valsts prezidenta un kara ministra pavefu tika publicetas Lzwljas prese - laiktakstos "Lawljas Sargs", 'Valdr-bas Vestnesis" un "Lztvtjas Kareivis". Vairakas paveles pzt kara*'uu ieterpu tika apkopotas atsevi5las bro5uras un bija pieejamasbibliotekas vat an ikaizplaitas bnva tjtrdznrecrba.lTapec nekads specialspetnieciskaisdarbs par katavrlu formas terpu atdsu-buvel nebija vajadztgs;viemgi Apgades parvaldes dienesti apkopoja citu valstu armrju pieredzi. Situacija mairu]as pec Otra pasaules kara, kad Lawlja tika atkartoti inkorporeta PSRSsastavn.Ilgus okupacijas gadus neatkaflgesLawijas valsts un tas bru4oto speku piemin-Sana vien vareja draudet ar varas testai,srepresijam, tapec dadutemu pEtniecrbavispat nebija iespEjama.Ari tutpmakajos padomju okupacijasgados,rakstot zinatruskaspublikacijas,netrkaaplukoti jautajumi par Lawijas atmiias speka struktriru apgadi un iekiejo kartibu starpkaru perioda. Lan-ijas PSR vesturnieku darbos bija jaievero stingri satutiski ierobeiojumi,

l Noteikumi parkzrziru ieterpu (I(ara ministra1932. g. pavele Nr 21). - R.: p. i.], 1932.

Design by Sancho76


ko noteica Maskavasuzspiestts ideolo$iskas nostadnes,kuras nelavaobjektivi petrt okupeto valstu vesturi, makshgi radot t. s. "baltos plankumus". An pati unifotmologija Padomju Savieruba netika atzlt^ pat patstevlgu zinatnes disciph-nu,ta kavejot tas dabisko attrsflbu; uniformologijas petniecrba notika tikai rpaSosPSRS militara resora slegtajosinstit[tos.2 Savukat trimda, kur interese par Lawljas Neatkanbas cr4am un armijas attstl-bu nekad nezada, blja pieejami daudzi un daLadt materiali bet ne Lawljas adrr-vos atrodamie. Tomet an Rietumvalsds dzivoio5ie lawieSu petnieki karavku formas terpu detalizEtai izpEtei nepievetsas. Tas bija saprotams: joprojam akdvi darbojas vairaki specialisti kolekcionari (E. Pdedrtis, O. Perto u. c.), no kudem vesturnieki jebkura bndr vareja sa+emt vaiadzlgo konsultaciju. Turklat, ta ka tolaik Lawljablja anekteta PSRS sastava, zudaprakiskavajadztbadetaltzEaaplukotlawie5ukaniruformastâ&#x201A;Źrpu. PEc Lawljas valstiskuma atgltlanzs jautajums par kara'urJu ieterpu aktuahzElas,jo nacionalas armljas,flotes, policijas un robeZsardzesailaunoiana lika respektet iepriekSeJasftadlcLjas.Lai ieverotu un turpinatu pirmskatalalka arrnrjas tradrtijas, bija nepiecieSamstuvak izpent jautajumus, kas saistr-tiar latvieSu karavrJu fotmas terpa veidoianos un attlstt-bu. Sabiedribas, rpadi kolekcionaru, intetese par pasaules valstu uniformu vesturi un atdstrbu k]r-rstarvien lielaka. Palielinoties pieprastjumam, 5ai temai velulo izder,'umu skaits kl,ust pla5aks,tomer tajos rodama tnformaitjabieLi it virspuseja, pavirSaun neprecrza.Reti tiek notadrls uz atbilsto5o likumdoSanu, nav mineti vai ir neprecniietErpapara:ugs apstiprina5anasdatejumi.YEroiama tendence, ka ne tikai PSRS, bet an Rietumvalstu vesturiskaja literatura, kas ir sarakstrtapec Otta pasaules kara L1dzPadomju Savieru-bassabrukumam, nemzrzflav atspogulota Balijas valstu, ka an Ukrainas u. c. tolaik okupeto valstu armiju vesture, tostarp an formas terpi. Sis temas ignoteSana dafeji izskaidrojama zr tolalk apgrutinato pieeju arhn'u dokumentiem, Iai gan iespejama an politisku apsverumu ietekme. Gramata izmantotaltterafura nosacrti jedalamatfl s gfupes: pirma gruPa citu valstu autoru darbipar karar,'rJuformas terpa atdsu-buhdz brid.im, kad 5o pieredzi saka pat4emtLatvrja; otra grupa -Lawlja starpkaru perioda un pec kara tttmda izdotre darbi par Latl,r1asun tas atmljas ve sturi, kura noztmrgakc-r vietu ie4em Atbrwodanas ct+u perioda atspogulojums;tre5agrupa - pâ&#x201A;Źnlumi, kas publiceti pec Lawijas neatkarrbas atjaunoSanasun tapu5i, izmantoiot

2 3omoa K Living history - Orxrzrerrra-Evtc'toprrr / / http:/ /www.ostfront.ru/Text/ Histoty.htm

Design by Sancho76


atguto pieeju arhn'u materidliem u. c. izzi4as dokumentiem, ka ari atmi4u liectbas. Arzemiu vesturnieki dtezgan daudzos izdevumos pieversuiies daLadu pasauies armiju formas terpu izpetei, tadu zi4as par Latlo:rjasarmijas ieterpu un pazl5ands [tmdm tajos vai nu nemzz nav iewertas, vai an zttodamas salrdzino5i neliela apjoma. Aplnkojot Lawijas karavrru formas tErpa'tzveido5anas vesturi, lielako interesi izrusa petl]umi par Kdevijas, Vacijas un Lielbritanijas armiju uniformam, jo, pirmkirt, Atbrivoianas cr+u laike tieii 5o valstu ieterpa priekSmeti nonaca lawie5u karavru ncrbd, otrkdrt, Lawlja, veidojot karavru ietEtpu, galvenokdrt lj.ka rzmantota tieii 5o valstu pieredze. Plaizja fiteratrJras klasta par Eiropas valstu karavrru formas terpiem nozrmrgaki ir petr.jumi,kas velu-ti kadai atseviS[<ai valstij, jo tie parasti ir saturd dztlal<tun vairdk balstas uz dokumentaliem avotiem. Zi4as pat vacu armijas formas terpa amsubu atrodamas angfu vesturnieku D. Fostena @. Fosten) un R. Meriona fi.. Mardon) grdmatz par vacu armiju Plrnaia pasauleskar5,.3Pat vacu formas t6rpu atulstlbu ir an loti daudz cit:u daLadallmeqa darbu, sta{p tiem arl slki un pamaqg rzstraddi zinatniski peuJumi, bet tie atspogulo tikai pa5asVacijasformastErpuvEsturinoteiktllaikaposmdno 1.933.gadalldzOtrz pasauleskarabeigam 1.945.gada.aNo 1936. gadalldz L939. gadan atkartoi tika publiceta vesturnieka R. Kneteia S.. Kncitel) grznatz "Uniformenkunde" vr+ dela Herberta KnEtela (H. Knotel) papildinajumiem.5 Saja izdevurna ^t iekJauti an septili Lawijas karaviru formas terpu zrmejumi laika no 1923. gadalldz1,939. gzdarnunviens LawtjzsAizsargu otgantzacriasdaL-bniekaieterpa attels. Pladaksinfotmadvais materials zrmejumiem nav pievienots. Vispareju ieskatu karavlru ietErpa attrsuba no 77. gadsimta lldz Prnna pasauleskara beigam sniedz G. Fersteta (G. Forster), P. Hoha (P. Hoch) un R. Millera (R..Miiller) darbs par Eiropas armiju uniformam.6 Pie pla5akajiem un nozmtgpkajiem darbiem, kas dod priekSst^fi par Eiropas valstu armijam,pieskaitamas frantu mt\tara tErpa v6sturnieku Tilianas

3 !(/affen und Uniformen in der Geschichte:Gestaltungdes KatalogesMuseum fiir deutscheGeschichte.- Bedin: Vedag des Ministeruims fiit Nationale Vereidigung,1957.733S.;Fosten D., MarrionR The German Army 7974-1.8.- London: OspreyPubl-ishingLtd., 1978.- P.40. aAngolia Schlicht A. Uniforms & traditions of the German atmy 1933-1945.-Yol. J., i-3. - [S.l.]:[s.n.], 1,987. - 416p. s htp://wwvzgrosser-generalstab.detafeln/knoetel.htrnl / 6Fi)$erG., HochP, Miillzr k Uniformen europaischerArmeen. - Bedin: Militarvedag der DDR, 1,978. - 292 S.

10

Design by Sancho76


un Freda Funkenu (Funcken, Tiliane et Fred) saraksftas un ilustretas gramatzs serijveidaencildopediskaizdevumaparapbru4ojuma un karavtu unifotmu attrsflbu. Daftq sakot ar Napoleona karu temu un Eiropas valstu uniformam un beidzotar 19. gadsimta nogali, satur informaciju par karavrru apSrbu attrsdbastendencem kopuma.TPar karojoSovalstu uniformam Pirmaja pasauleskaravesn 5o paSuautoru darbs divas dal,as,sniedzot pladu informaciju par formas telpiem, kurus lietoja anL^r.rtjd Atbnvoianas o4u laika.8 Da4u vestumieka R Kannika & Kannik) lzdotTe darbi sniedz ieskatu uniformu atf,sflba Ldz mrlsdienam.eKaut ganlnformaivats materials ir virspusejs un ilustracijas - neptecDas,5r autora gramatas uraisa interesi, jo viena pieminets anLatvjas anrilas formas te1ps.Tam gan veluta tikai viena tindkopa un atbilstois amejums. DiemZel gan teksts,gan zrnejums ir visai aptuveni un rada tikai vispareju ntoth pdekistatu.VisuminetoautorupubJikecijasirbagatrgiilustretas,bettnrkstvm uz apferba ietekme Civila zinatnisko atsaudu sistemas. Iiteratums sarakstu un militaras uniformas veidoSanosvesturiska aspekta pla{i mdtzE:u-vacavestumieku V Bruna (\{l Bruhn) un M. Tilkes (X4.Tilk ) grarnatAl1,kuta tiek aplukota daLu zp{erbadetal;r izveidodanasgaita un kata laikmeta modes ietekme uz 5o procesu. Par karavru noztmlt,dienesta pnkepj" apzrmejumiem,kaafl par citu regaliju izveido5anosun vesturi ir veikti vairaki nozrrugi pCfl]umi arzemes.Surp tiem var minet tadus autorus ka iatu kolekcionaru un heraldikas petnieku G. Rosinioli (G. Rosignoli)1lun kder,rrvesturnieku S. 'lz;pElie.l2 nozrmrgu darbu krievu heraldikas

kas emigacija Fmnciia ir veicis

7 @1urceaA., (D1nrcea@. Hano,LeoHoBcKne eo;rrbr 1805-1815. Errqzr,loneAzs 4., @1uBoop)"r{eHrxrll BoeHuoro KocrroMa. - Mocrsa: Actpe,l'-ACT ,2002. - 1,50c.; Qltnrcen rceaQ. Evporra X1X sex. 1814-1850: Drrqzx,LoueAz-flBoopy)Ker{lrfir.I BoeHHoro KocrroMa. @. Enpona X1X nex. 1850-1900: A., Q1nrceru Mocrsa: Acrpe.t-ACT,2002. - L58 c.; @1nrcen rr BoeuHoro KocrroMa. Mocxsa: Acrpe.t-ACT,2002. - 158 c. Drrqzx,noneAr4r Boopy)KeHrzr{ 8 Q1nrcenA., (D1nrcen Q. fleprat Mb4)oBa.flr'ofrr;.a 1'914-1918: llexora. Enqzr,toneAz.fl 4., BooplDr<eHrr rr BoerrHoro KocrroMa. - Mocrna: Acrperr-ACT,2002. - 146 c.; @1nrcen r.oirrra 1914-1918: Drtrzx,torreArr.fi Boop)"r(eHrr.arr BoerrHoro @1urcen Q. Ilepra-r ^mrpoBarr KocrroMa. - Mocrsa: tr4s4.Ac pe,t-fuCT,2002. - 150 c. e KannurcfI. Boesttas yrzQopua: Bce cTpanu Mrrp^. - Canrr-llerep6lpr: llo,trmon, 2002. -384 c.;KaanurcIl VnzQopruaap*rnfi. wrpa 1880-1970. - Mocr<ea:TM, 2001. - 68 c. 10Bpln 8., TutorceM.I{ctopzr xoctoMa or ApeBHocrz Ao Hoeoro BpeMeHr4. - Mocxea: 9KCMO, 1,996.- 464 c. 11Rosignoli G. The illustrated Encyklopedia of Military Insignia at dte 20th Centuty. London, 1.997.-P.224. 12Ando,qenrcoC. Harpyarrue 3rraKr4pyccxofi apMrrta.- Mocrna: Boenrroe ri3Aarelr,crBo,

2002.-224 c.

Design by Sancho76

t1


Vesturnieku un kolekcionaru aprindas popularitati guvis kopd 1991. gada MaskavaiznakodaisLurnals"I-{eirxrays", kurSpiev6rsiesan Padomju Savierubas uniformu vesturei no Iftievijas Pilso4u karalldz Otajam pasauleskataLm. Pedejos gados pec Padomju Savienftas sabrukuma Krievijas armijas uniformas atnsfl-baatspogulpta drezgzn daudzos izdevumos. Te nozrmrgu vietu ie4em specifisko terminu skaidrojumi gramatu pielikumos, l<ui pilldzEja arr darba pie 5rsgtamatas, jo, ta ka mrlsdienas joprojam nav'tzverdojusiesvisam valsfl-m koprga terminolo$ija un konketu jedzienu un paradr-buskaidtojumi daLaduvalstu autoru datbos ir at5!in:gi, an iawieiu valoda lietojamas specialas militaras terminologijas joma vel ir daudz risinamu jautajumu.l3 Par Lietuvas un Lawijas armiju karavtu ap$erbiem zt4as rodamas pofu vEstutes petnieka J. Rutkevita S. Rutkiewicz) un ilustratora N. I(dkova grdmatds,kaspieskaitamaspie nesenveiktiem pla5akiempen]umiem par Baltijas valstu mittanjarnformdm starpkaru periode.l4 An- Eiropas musdienu periodika ir publiceti vairaki J. Rutkevida raksti par lawie5u strelnieku, Lawijas armijas karavtru un lefionaru ieterpiem.ls Tomer pladaku peuJumu, kas butu vehli tie5i Lawijas armljas formas tEqpuvestutei starpkaru perioda, pagatdam nav. Darbu klasts,kas pieskaitamspie offas apskatamasliteratutas grupas,ir foti pla5s.Taja ietilpst publicEtas Latvijas zrrijas p.rlku vEstures un plada literatlra par Neatkan-bascr4u vEsturi.l6 Ieveribu pelna pfuma armijas komandiera PEten

13lTeoaoa O., Vttonnoa lrl. Pery,upnaarexora 1855-1918.- Mocrcsa:ACT, i998. -284 c.; BoeranasoaexAapyccxofi apwrv / M. Xperroe,P. 3y6on, 11.Korroea,\o"r Ap.- Mocrsa: rcroprerpoccdcxoro rvrynAzpa.Boer+roezsAarelrcrro,1994.- 382c.,latr.;O*tnfiuuuuC.I43 B. Pyccxrd Mocrea: fyuarrrraprrrrfi zgAare,scrcrft qerrp BAAy',OC,7996. - 432 c.;AoEenrco uopcxofi MirrArrp1696-1917. - Canrr-Ilerep6ypr: LOGOS, 1994.- 248 c., wr. laRatkiewiqJ.,KalikowlV.IWoiskoLitewskie 1918-1940.-Watszawa:BarwaIBro6,2002.228 c;Ratkiewiql lfojsko tr-otewskie 19M,940.-Varszawz: BatwaI Brori,2005.-275 c. r RatkiewicqJ.Les Lettons sousles Armes 1914-1.945 /ames Mlitaria magaztne.// N! 148.- 1997,Novembre. - 40.45. pag.;Rttkiewicq/. ks Lettons sousles Armes 19401951,Sousles drapaeauxetrangers/ / Armes Mt\tzna magazine- Ne152.- 1998, Mars. 34.-39.pag;RutkiewicqJ.ILettonisottoleArmi //Unformiearmi.-Ns97.-1'999,ApnLe47.-50. pag. 161.LiepajaskajniekupulkaapSanasun parbaudrianas R.: 1.Liepajas gadi(1919.-"1922.).knjniekupulka izdevums,'1926.- 229 lpp.;2. Ventspilskainiekupolks.- I)epaja:2. Ventspils - R.: Valmieras knjniekupulks,1936.- 422Ipp.; Valmieraskainiekupulka vesture1919.-1.929. kniniekupulka bijuiie karavid,1929.,1979. - 465 lpp.; 6. Rrgasknjniekupulkavesture.- R.:izd. 6. Rrgaskajniekupulks,1929.- 251 lpp.;8. DaugavpilskZjniekupulka vesture.- Cesis.:p. i.], '1930.- 284 lpp.; Graueldns P. 9. REzekneskajnieku pulka gaitasno 1919.g. 9. augusta t., Sudrabs Edz1922.gada9.augustam.- R.: Kara ministrija,1923.- 322.1pp.

1,2

Design by Sancho76


Radzt\a gramzta "Lanijas AtbnvoSanas kar5"17un Marti4a Peni[<a redakclja 1,938. gada lzdota "Latvtias Atbnvo5anas kara vesture"18.Japiebilst, ka 5ie darbi ir interesanti un nozrmrgi tieSi militaro notikumu apraksta de!, bet maz skar arri\as apgades problemas. Saja z4a piJrugaki ir mittan vesturnieka PEtera B&ziqz darbi.le leskatu Lawijas armljas vesture un tas atdstlaa sniedz izdevumi, kas velu-ti noztrigam vesturiskdm jubilejam.2o Plaiaku ieskatu gadam sniedz rcprezentzivats izdevums armijas apgadesproblemas 11d21,938. "Lawljas armlja 20 gados"2l. Lawijas iedzrvotaju prieks par \z{nnto bn-vrAuun visparejais patriotisms veicinaia interesi pzrLawtjas armiju un lepnumu par tas atdsn-bu.Daudz tika apkopotas un publicetas tie5o ciqu daL-bnieku atmi+as, bet daudz tetak aplnkotas ann\as apgades problemas un citi saimnieciski jautejumi. Si tematika vurak skarta, rakstot par armijas veidodanaslaiku un Atbnvoianas cr4u periodu. Interesi izratsz vesturiski darbi, ko saraksnJu5iautori - tieiie notikumu hdzdairanieki, kuri personiski piedalljudies Lawijas neatkanbas izdtrnlzrrd,zzvu ai cin tzla.ka aculiecinieki, kas, aizstdvot savasvalsts intereses, daLkart no stajuiie s pret Lzw1ju.23 Par Lawrias armiju daudz raksu-ja lawieSu tdmda, kas izveidojas pec Otra pasaules kara. Atkartoti tika izdoti pirmskara izder,'umi, veidoti jauni atmi4u apkopojumi, kd ai veikti nopietni peu]umi g n px valsts vestures jautajumiem, gan tieSi pat zrmijas vEstuti. Pm Latlnjzs valsts atzsardzrbzs

1'1Rad{pi P. Lawriasatbnvo5anaskar5.- R.: Avots, 1990.- 250 lpp. 18Latvijas Atbnvoianas kara vâ&#x201A;Źsture:I dala /Virsred. M. Penilis. - Linkolna: D. V 1961..- 306 lpp.; LarvijasAtbnvodanaskaravEsture:II d4a /Virsred. M. Peni[cis. apvienr-ba, - 478 lpp. Linkolna: D. V apvieru-ba,1962. 1eBeqj4! P. Latviias bn-vraasci4as:191&-1920.- R.: A. Gulbis, 7928; Junda,1992.118lpp.;Be@piP.LawljasAtbnvo5anaskar{ / / BarTrptP.Mobihzaclia ffesture un teorija),R.: Armiias k-ra Stabaizdevums,1925.- 148.-151.lpp. 20Mrlsu armija tap{and, valsts izctntiana un tagadejos sasniegumos.- R.: Golts un Jurjans,1929.- 641pp. 21Larvtjasarmija}D gados.- R.: AKA, 1974.- 454 lpp. 2 Bennett G. Cowant War: the Story of British Naval Operationsin the Baltic, 191U1,920.H. A. C. An Account of a Mssion to the Baltic Statesin the Year London: Collins, 1964;IYatson 1919with a Recordof SubsequentEvents.- I-ondon: WavedeyPtess79, [s.a] - 254p. 23Btuchof Die letzte Front. - Bedin: [ohne Vedag], 1935.- 270 S.; BrandisC. uon. J. BaltikumerSchicksaleinesFreikorps:Ttaditions.- Betlin SW 68: VedagKolk & Co., 1939.283 S; Ficks IV. uon.Die BaltischeLandeswehrim Kampf gegenden Bolschewismus.- R.: [ohne Verlag], 1929.- 237 S.; CoQk uon.Meine Sendungin Finn-landund im Balticum. L,eipzig:[ohneVedag], [ohneJahr] - 312 S.

Design by Sancho76

13


speiem, par armiias un citu speka strukturu izveido5anos un to nozrmi valsts dtodibas saglabaiana raksn]a trimdas vesturnieks E. Andersons.2aKaut gan vt4a gramata ir apjomrgs darbs, zrmljas apgades jautajumiem, tostarp ari karavrru ieterpa vtzuzlaiarn izskztam, autors pievetsies tikai ftagmentari. TomEr trimdas apsteklos, kad nebija pieejami okupetaja Lawlja paliku5o arhrvu mzterlzlt paf neatkan-basgadiem, tas ir verd +emams peu]ums, uz kuru velak atsaucasciti vEsturnieki ganLatwja, gan erpus tes. Trimd5 turpinajas tradlâ&#x201A;Ź\z rakstlt darbus par atsevi5lu vieru-bu vesturi, tomer Latvrjas arhivu nepieejamrAa un pafaudanas uz subjekdvo atmi4u ftaacEiagut velamos rezultdtus.2sTatu,petot lawiedu karavru ieterpa taSanos un atdstr-bu, Tpa(a veruba pieS$irama biju5a Armijas Staba pulkvei.a un publicista Aleksandra Plensnera darbam "Divdesmita gadsimta patvErtr-bas", jo viaS persorugi biia piedalijies Latvijas karaspekapirmo dienesta pakapju un formas tErpa izveidoiand, sasta@ispirmas paveles,kas teglamenteja lawieiu karar,rlruarEjo izskatu un formas terpu nesaSanaskarubu.26 Treda apskatdmasliteratr:ras grupa zpt\rer darbus, kas sataksdti un izdoti PSRS pedejos pastavedanasgados un pec Lat*tjzs neatkanbas atjauno5anas. Briva pieeja arhJvu materialiem, nogemtie ideologiskie ierobeiojumi un sabiedribasinterese par iepriekS nokluseto briwalsts periodu verctnajastrauiu Latwjas vestures izpei. Apskatamo jautljumu lokd nonaca arl bru4oto speku izveido5ands, atusu-bas un darbrbas izvertejums. Tika nkotas zinatniskas konferences un izdotas nozrmrgas publikacijas. Vestutes petnieki pieversds daudziem aspektiem Latwjas mittaraja vestute. Tika izdoti enciklopediska rakstura pEu]umi, kas sniedz zr4as par LatvIjas armijas virsniekiem2T

2oAndcrsons E. Latlo:rjas bru4otie spEkiun to priekivEsture.- Toronto: DV Centtalas valdesizdevums,1983.-832lpp. 25K@ensA. Kalpaka bataljons un BiloL,a brigade Red. K. Freimanis.- Belmore, / N. S. ll, Australia:Pdnted by Mintis Pty.Ltd., p. g.] -2721pp.;LarvriasKzraskola:Vesturisku materialusakopojums.- Nebraska:Latvieiu virsniekuapvieruaa ,1979. - 399lpp.; I--auenieks J. Bru4oto vilcienu polks. - p. v.]: Izd. Vera Laveniece,7971.- 186 lpp.; 1. Jatnieku pulks: Dievs, Teviia, Pulks / Sakatt.A. Liepi45.- [b. .rr.]'Apgads Gauja, 1980.- 352Ipp.; Siguldas pulka piemi4il 1,979.20.-VI 1959. - Nebtaska: Siguldaspulka piemigas fonds; Yaidava, tl. g.l - 231 lpp;3. Jelgavaskiinieku pulks 1919-7969:50gadudibinaianas,cr+uun darbibas atcere.- [B. v]: Jelgavaspulka apvienibasizdevums,1,970.- 282lpp. 26Plensnertl. Divdesmita gadsima parvetraas: Atmiqas. h. tl, Gramatu draup, 1,978. - 408 lpp. 21 Latlorias atmijas augstakie virsnieki 1978-1940: Biografiska vardnrta / sastdd. E.lekabsons,V Sdetbinskis. - R.:LWA, 1998.- 528lpp.

1.4

Design by Sancho76


un.Ladpleda Ka::a orde4a kavalieriem2s. Vesturnieku E. Jekabsona un V Sderbinska darbs apluko atr ms\tzro dienesta pakapju sistemu Lawljas armljd.2eTLk^izdoidatbiparLawijas valsts apbalvojumiem3oun enciklopedija par Atbnvolanas cr+am no 1918. gada lldz 7920. gadam.31Japiemin kolekcionara un militara vesturniekaBricha Erika Priedr5adatbs parLatvtjas Kara flotes vesturi bnwalsts laika. Gramzta no[tt:lttga vtetz latvieSu ^t.rrCle:a kara jrlrnieku formas terpa veidoSanasvesturei un dienesta pakapju sistemas aprakstam ar plaiu attElu klastu.32 Latnjasnacionalds simbolikas i zpEteiunLawijas karoga krasam pieversds vestutnieks T. Pumputi45.33Publiceti atmi4u krajumi, kas aptver laika periodu no Lawijas valsts dibinalanas 191,8.gadzlldz Otnjarr, pasauleskaram. Plaiala literaturas klasta, kura ir visdaiadakie pel]umi pzr daudziem Lawrjas vestures jautajumiem, tostarp pat mtlttaras vEstures tematiku, vairakas publikacijas apskatr-ts ti Lawrjas armijas un Lawijas Aizsargt organtzacljasiet6rps, dienesta pakapju noztmes un atseviS[<ikaravrru formas terpu elementi.3aAd Lawijas Katz mtzeja izdevumos publiceti peu]umi par 5o temu loku.35Lawijas Nzszrdzrbas ministrijas izdotaja buklete par mfisdienu

28LedplesaKara ordega kavalieri:Biografiskavardnrta M. Senbergs,A. Bambals, / G. Rauzans,R. Romanovskis,E. Rug$is,U. Treide.- R.:Ja4asEta,1995.- 616 lpp, 2e Latvrjas armijas augstakie virsnieki 1918-1940: Biografiska vardruca / sastad. - R.: LWA, 1998.- 528 lpp. E.lekabsons,V Sderbinskis. 30DucrnaneK Apbalvojumi Lawijas RepubJika 797V7940. - R.: LVM I Latvljas Eciklopedija, 1993. - t72 lpp.; CnnbergaL, Oqolirya,4.Celvedis ordequ vesrure.- R.: h. i.l, 1999.- 155 lpp.; PiedztisE. E. Lzwtjas valstsapbalvojumiun Ladple5i.- Riga:Junda, 1996.- 368lpp. 31LaritlasBnvraascr4asl9l8-1920:Enciklopedtia/Atb.red. I.Pâ&#x201A;Źtersone.-R.:Preses nams,1999.- 448lpp.,il. 32PriedttisE. E. Lawljas Kata fr,ote 1,979_1.940. - Rrga: Militatas literatrfras apgades fonds,2004.-231Lpp. 33ParrpuipiT. Sarkanbaltsarkanas -Latwjas karogaktasas.- Câ&#x201A;Źsis:CesuVEsturesun makslasmuzejs,2000.- 304 lpp. v Ciganous Lattryaskaravru dienestapakdpes- ka tas sakas TCiias Sargs.- 1.999.g. // J. 16.-31. maijs.- 7. Ipp.; Ciganous J. Ka Lawijas karar,'uspie mundiera nka / / TEvijasSargs.2001.-Nr.3.-28.J9.[pp;Czganoul.Karadasuniforma?//TEvllasSargs.-2003.-Nr. 2. - 26.27. lpp.; SferbinskisV. Nzsargt organzzclias dahAnieku ieterps un ta atribrttika. 1919.-1940./ / Aizsargs- 1993.- Nr. 4. - 12.-15. Lpp. 35GeldcriryiE. Latvijas atmrias karaviru cepures 1919-1940 / / Lawrjas Kara muzeja gadag{amata.- R.: Latvijas Kara muzejs, 2000. - 59.-75. lpp.; Geldeipi E. Lztwjas armijas karaulru uzpledu zrmes 1979-7940 / / Lawijas Kan muzeia gadagramataII. - R.: Latvijas Kata muzejs,2001.- 94.-1,23.lpp.;CeldeirylE. Latvtjaskarajurnieku formas ietetps 1919.7940. gada / / Larurjas Kara rn;zeia gadagramatzVI. - R.: Latvijas Kara muzejs, 2005. 128.-154.tpp.

Design by Sancho76

15


Lawijas Bru4otajiem spekiem nodafu ar vesturisku atskatu uzLatvrjas armtjas karavtJu formas terpiem sniedzis vesturnieks J. Ciganovs.36 DaZu terminu skaidtoianar 6aja darbz rzmantot^s enciklopedijas un vardrucas, tomer jazatst, ka vural<t ar uniformu vestuti saistr-tijaatzjumi laja uzzi4altterz;tltra palikudi bez sikaka komentara vai vispar nav skarti. Nepubliceto avotu bazeparLzwtjas armlju,it foti plaia un daudzveidrga. Galvenokart ta ir koncenftEta Lawijas Valsts Vestutes arhiva. Tomer matertalt par karar,rlu formas terpa atdsu-buLatwja nav rzdott kada atseviS\akajumz, nav sistematiz€ti un apkopoti. Lawtjzs armljas formas terpa izpEtes galvenais avots ir apsardzrbas,velak - kara ministru paveles no 1918. gada tudens lldz 1,940. gada vasaru. Apsardzrbas, no 1,923. gada - kara ministra paveles ir apkopotas vairakos LWA fondos - Latvrjzs Armijas Staba fonda3Tun Kara ministrijas Sekretaiata fonda.38DaL,as kara ministra pav€les glab:z1as an vairakos citos arhrva krajumos. Tas periodiski tika apkopotas atseviS\os izdevumos, tipografiski iespiestasun izplaitas karaspeka dalas un nittarajas iestades. Vairums noztmrgo materialu par Lawrias karavrru ieterpa tapdanas vesturi atrodami fondos, kur glabajas zi4as pzr armijas saimniecisko iestalu darbibu. PEc Lawrjas armijas virspavelnieka amata izveido5anas 1,919. gada 10. iu[je paveles par formas terpa nesadanu tzdevz virspavelnieks feneralis Davids Srmansons, kas hdz 10. septembrim ie4ema vienlaikus apsardzlbas ministra An nakamais virspavElnieks $eneralis Janis Balodis savas ^matv. kompetences robeias rzdevapaveles,kas attiecasuz armljas apgadtat ietetpu un formas terpa nesaianu. VirspaveLnieku paveles no 1.91.9.gada jnltjalldz L921,.gada 31,.manam atrodas atsevi5la Armijas virspavelnieka Stabafondz.3e Pec vitspavelnieka amata likvide5anas un atmijas pariedanas miera Iarka stavoklr nelielu skaitu pavefu par katavtru ietErpaizdevaKaraspeka inspektors un Armijas komandieris. DaL,reiz karavru formu reglamenteja Valsts Prezidenta paveles arm\ai un flotei, Ministru kabineta un Saeimasrzdoie noteikumi un rlkojumi. Uz 5o dokumentu parrrat^tika sastadltasapsardzrbasvatkarz ministra paveles.

36Ciganous Lawljas armljasformas t€rpi 1919.-1940. Nacionalie brugotie speki: // J. Formas t€rpi: Dienesta pakapes:Apbalvojumi. - R.: Latvijas Republikas Nzsardzlbzs ministrija,2003.- 6.-11. lpp. 37LVVA, 7474.f. (I-awijasKara MinistrijasArmijas Stabs),1. apr. 38LVVA 1468.f. (IQra ministrijassekretariats),7.apr. 3eLVVA, 3601.f. (Armijasvirspavekrieka Stabs,1919.-1921.g.),1.-10.apr.

t6

Design by Sancho76


Apsardzrbasministra un velak kata ministra paveles tika numuretas p6c kartas, katru gadu numericiju sakot no izuna. Iz4Emums iaja VartJbz bljz divas reizes.Pirmoreiz pavelu numeracija tika sajaukta 1919. gadz balwacie5u sankotd 76. apr\a puda de!. Kaut gan apsardzlbas ministrs Jzns Zillns formali apsardzrbasministrifa darbojas, un pavefu bija spiests atstdt ^m^fi, numericija turpinajas, sakot ar Nb 26. Sai pavelei nav notadrls datums, tatuta rzdot^ pirms 23. mujz,bet 26. junije tika rzdota pavele arbrtas skaidi 50. nosaukums - varda "zpsardzTbas" Islaicrgi tika mairuts ministra ^m^ta vieta saka lietot vardu "kata" ministrs. Srs paveles parakstrja Andrieva Niedras kabineta ministrs T. Vankins vai kads no vi4a vietniekiem. Pec Pagaidu valdrAas darbibas atjaunoianas atsdkds iepriek5eja apsardzlbas ministta paveJu numerzclja, sakot ar 26., ta turpinot apsardzlbas ministra J.Zalliaparaksulas pavelesnumeraclja.IJdzar to notikusinumuru duble5anas. Daleju nekonsekvenci nda 1921. un 1922. gadaizdotas pavEles,jo 1,927. gadz numeracija turpinafas 1922. gadahdz 37. m ttam lrtz Ns 75, bet 7922. gadz jauna numeracija sakas8. aprill ar paveli Nb 1. Izskatot gan Apsardzibas un Kara minisuiju, gan Armijas virspavelnieka (;tzba izdot:zspavâ&#x201A;Źles,uzmaru-bupiesaista tajas lietoto terminu EeIa daLad[ba. Tas galvenokart attiecasuz pavElem, kas izdotas 20. gadupirmaiapusE. Vienu priekimetu daLadas pavelâ&#x201A;Źs deveja at5hiflgi - mundieds; Sinelis, mEtelis; frencis, virssvarki, svirki; pusgalifE bikses, virsbikses, tsasbikses, garas bikses; adas josta, vidusjosta, ierodu josta. Pitmajos gados bieZi tika lietoti tie5i no kdevu valodas par4emti vardi - petlicas, galuns, Sevtons, dibnesta pakapju nosaukumi - kapitans,apak5palkavnieks,palkavnieks.Daudzi jauni nosaukumi, galvenokart lawiskojumi, tika ieviesti ar specialam ministra pavElem, bet laika gaita ieviesas an mainr-titermini bez jebkadam pavelEm. BieZi notika iepriek5ejo pavefu paprldina5ana un groz#zna. Mainrla pavele reti tika mineta piku-ba, tadef, petot Sos dokumentus, vtjadzEja pEc atsauces noteikto paveli parveidot, +emot vera jaunos papildinajumus vai groztjumus. Domajams, daudzie grozijumi apgminaiapavelu skaidrojumu, tadel 1,932.gada tika izdota jauna visaptveroda pavEle, kura iepriek5eja perioda paveles par ieterpu tika atceltas un to vieta viena unificejo5a dokumenta apkopots atjauninets skaidrojums.a0Protams, neviena pavele nav maLlga - ari 5i velak tika papildin atz, dzL.os pzragrdfos tzdarot groz-rjumus. Pavefu teksti sastopami gan maitnraksta, gan zi iespiesta veidd, to ortografija atbilst konkretajam laika posmam. Dafai pavefu pievienoti

{ KaraministrapavdeNe21, 1932.9 8. decembris

Design by Sancho76

17


papildinajumi ar skicem vai tehniskiem zrmejumiem. DaLreiz tas sat,xEja norades uz Valsts Prezidentapavelem armijai un flotei, uz SatversmesSapulces, Saeimas un Ministru Kabineta nlojumiem un noteikumiem. Izveidojoties noteiktai liewedrAaskarubai un palielinoties militdro noslEpumu daudzumam, 30. gadu vidu tika izveidotz sistema, kad kadas atsevi5las paveles labojumu vai papildinajuma tekstu karaspekadapm tzpIztIla uz numuretiem kuponiem, kas bija jaievieto iepriek5 izdoto pavefu noteiktas vietas. Seda metode stipri apgrutina pavelu pEd5anu,jo kuponi bieLinzv atrodami, tapecvar gadrlies,ka paveles jaunakas redakcijas tekstu nav iespejams pilruba restauret. Atsevi5la avotu grupa it valdlbas publicetie likumi, noteikumi un nlrojumi par mobilizaclja,par valsts aizsardzrbu un militaro resoru darbibu. Dala no Siem dokumentiem rodamas zi4as par katavtu ieterpu izsniegianas un valka5anaskardbu. Noteikumi par formas terpa nesSSanutika pubJiceti karavrru kalendaros un rokasgramatd.s,ka an oficialajos preses izdevumos, 4emotvera jaunakas iyrrrni.as.Tadu reti paradllasmateidt,kutos butu sniegts formas terpa sftaks raksturojums un pamatojums ta izmu+am. Nozrmrgakie dokumenti p^r karavrru formas terpu projekte5anu, izgztavo(anu un sadali atrodas Kara ministdjas Apgades parvaldes fondd, kas apwer laika posmu no 1,91,9.gada lldz L941..gadam,al Galvenas armijas apgadr-bas parvaldes fonda periodn no 1918. gadalldz 1921. gzdarna2Galvends intendant[tas parvaldes fonda laika no 791,9. gada hdz 1.933. gadzma3un Tehniskas parvaldes fonda no 191,9.gadalldz 1922. gzdzm.4 Materiali par konkreto ietdrpa priek5metu izgztavoianu un raZodanas j audu atrod ami I)epajzs Apsardzibas ministrij as ap$erbu an karz piederumu darbrutas fondt4s un Liepajas garnizon^ apav:u un ap$erbu darbnrtas fonda, kura apkopoti vecakie materiili par formas terpu un to piederumu izgztavoianu latvie5u nacionilajiem karavlrie m,a6 Kara ap$erbu darbrutas

al LatvijasValstsVesturesarhlvs (turpmak- LWA), 1,469.f, (I-awijasKara ministrijas Apgadespamalde,1919.-1941.g.), 1., 2., 3. apr.,5074 hetas. 42LWA, 3605. f. (I-awifas zpsardzhasministrijas Galvena armljzs apgadrbasparvalde, 191.8.-1921 . g.), I. apr.,299 hetas. 43LVI'A, 3606. f. (I-awijasKara ministrijas GalvenaIntendanturasparvalde, 1979.1933.g.),7.,2., 3. apt.,2757 lteta. s LWA, 1529.f. (Apsardzibasministrijas tehniskaparvalde,1919.-1922.g.),7. apt., 630lietas. 4sLV\,'r\ 5317.| (At"tri"s apge6uun piederumudarbnicaLiepaja\7919. g),7. apr",7lteta46LVVA, 5321.f, (I-iepajasgartizona darbntca,7919.-1920.g.),1. apr.,16 lietas.

18

Design by Sancho76


Ns 2 fonda - dokumentt par laiku no 191,9. gada lldz 1'920.gadamaT- un Armijas 11. darbrutas fonda, kas apwer visu periodu no 1920. gzdz lldz 1,940.gadam.as Dokumenti bieZi dublejas, atrodam^s p^t veselaslietas ar lldzlgt saturu, bet atS\ingiem numuriem, daL,reizar nelielu dokumentu papildinajumu vai iztnlkumu - atkariba no td, kura militdra iestade tos it glabajusi. Kara ministrijas saimniecisko iestaZu fondos ir sastopami kata ministra pavefu profekti un melnraksti, kas nav apstiprinati, bet sniedz interesantas Iieclbas pat nereahzetdm idejam.ae Nozimrgi materlah atrodami atmijas vienlbu un dafu komandieru savstarpeja satakste par jautajumtem, kas skar formas tErpa izgatavoSanu, ievie5anu un lieto5anu, ka an ieteikumos un ierosinajumos mainlt un uzlabot karavrru ieterpu un uzkabes priek5metus.s0 Iepazrstoties at nepublicetajiem arhlva materialiem, ir{r"- vera atbilsto5a laika posma ofiogtafiia, valodas stils un mittatz terminolo$i ja. Sajamatedalu kategor\z lielaka dafa dokumenfu ir rokraksta. Vieni no nozrntgakajiem avotiem ir fotodokumenti, kas vizuali liecina par formas tEtpa izskaru konkreta laika posm5. Fotografijas salrtzinajamz ar raksulajiem dokumentiem sniedz b"g"ug" informaciju pat rcdlo stavokli armij as apgadEar ietErpapriekSmetiem, par formas terpa atbilsub u ndotaiam pavelem un nesaSanasnoteikumu ievEroianu. Gramatas ilustrativd mateitdla veidoSana l'i.ka izmantots Lzwljas Kara muzeja krajuma priek5meti un fotodokumentu kolekciia.

47LWA, 5376.f. @ara SuianasdarbrucaNr. 2, 1919.-1920.g.),7. apr.,20lietas. 48LWA, 3621.f. (Armtjas 11. darbruta),1. apr.,60 lietas. 4eLWA, 3606. f., 7. apr., 2352.-2363.l. (Atsauksmesun sarakstear parvaldesun karaspekadafam par karavrru apfitba formam ar attieogam Semim. 1921.-1933.g.). 5 0L W A , 7469.f . ,1 . a p r.,2 0 3 9 .,2 0 4 2 .,2 0 4 3 .,2222.,2223.,2226.1.;2. apt,2252.1.; LV\i'A, 3606.f.,7. apr.,2353.l. (I(ara SaimniecibasparvaldesTehniskaskomitejassarakste par ap$Erbaformam).

Design by Sancho76

t9


Ir. Itlilit ire formas tGrpa vâ&#x201A;ŹsturiskEi veido5aniis

Karzv-ua formas tErpu sauc par unifotmu vu ai par mundieri (at. "mundus" - terps).1 Yarda "mundieris" noz-ffie Iuka guta ir maimjusies: senak ta apnmEja visu karavfua ietelpu zr rcgphjam,uzkabi un apbrugojumu, velak, 19. gadsimtd",tanozlme sa5aurinajasun attiecis ikatuzap{erbaaug5ejo dafu - svirkiem, ko nesajavirsnieki un zemako pakapju karavtiparades, kopa ar apbalvojumiem un parades galvassegam.2Mfsdienis 5o vardu lieto retak, jo uzskztapar novecojulu, td vietz paradlluiies konkreti ap$Erbu nosaukumi parades terpa svarki, svinrbu tErpa svdrki, ftaka u. c., bet senak ar vardu "mundieris" zprlmEto militaro formas terpu tagad sauc par uniformu. Tas ir unificets api0rba komplekts kopa at rcgzhjam un uzkabes priek5metiem, kuri apstiprinats ar monarha vai valdrbas izdotiem noteikumiem vai specialam pavelem un kura nesa5anair obligata karavriem konketa zrmijavai karaspeka

d4^. Lai labak'lrzprastu Lztwjas armijas karavitu formas terpu veidoSanos, jaielukojas vestures disciphnas uniformolo$ijas tematiki, kas aph-rkokatavlru ieterpu atulstl-bas vEsturi daladasvalsds,jo td ir gustams priek5statspar militara formas ap$erbara5anoskopuma un daZu ta detal.utap5anu. Tie5i vienveidtgais militarais ap$Crbs - uniforma - ir butiskaka arEja atSfidba starp jauno laiku karavrru un andkajiem vai viduslaiku karotdjiem, kuri nEsaja terpus, kas bija foti hdzlgi civiliedzrvotaja valkataiiem. BieZi

I Boenrnrfi orrrrrrKlorreAlrqecrufi clorapr / rn. pe4. A. foprzrr. - Torr,rII. - Mocrsa: Puno,r Klacczx, 2001.- Crp. 118. 2foEenrco B. Pyccxzr?uopcxofi rvryrrALrp 1696-1917.- Canrr-llerep6lpr: "LOGOS", 1994. - Cnp. 244.; Owtafiunun C. VIs ncropr{lr poccraficxoro MyrrAr4pa.- Mocrsa: fyr.rauz'rapmrfizsAatelbcKr4fiqerrrp B4Ay',OC,7996. - Crp. 422.

20

Design by Sancho76


karavrJu vzrEja pzzn nkai-pec vi4a nesatajiem ierodiem un aizsargbrugojuma. Pirmas labak pamanamas atikinbas zlmes karaviiriem pa{zd\as viduslaikos, kad izveidojas profesionila karctdja katta - brugniecrba. Daudzas valstrt bija meginajumi radrl vrzud)s.uzskatdmu savu karotaju atSlSidbuno parejiem, piemEram, 15. gadsimta sakuma angfu karavrriem savam api,erbarn uz krutrm un muguras vajadzEjauzSrft sarkanu krustu. FnncuLtun Sveicie5inesajabaltu ktustu, bet vdcu karavri- Sv.Andrejavai ai burgundieiu k-rustu.3Tika lietoti vel citi simboli. At laiku uz5rltaszrmes noma:rntjaauduma lentes - Sarfas,kas tika nesataspar plecu vai apu-tasap jostasvietu. kntes krdsu parasti noteica atbilstodaszemes vai valsts feodalais seniors vai monarhs, visbieZak izveloties tas, kas blja ztrodzmas valsts $erboru. Tika lietotas arl trri utilitdras atS[<iribas z-rmes,piemeram, salmu kuli vai lapoti zai pie cepurEm, kas pahdzeja kaujas lauka atSlirtkarzvra piedenbu pie savasvai pretinieku armijas.a Uniformas atdstlaA vienmer nozlmrgas ir bijuSas tradr-cijas. To kldtesamr-barakstunga visu periodu formas t6rpiem. An musdienas daudzu valstu moderno uniformu izskataredzami senu tradrtiju atspulgi. Tas attiecas uz daiam detafam, kas, zaudeju5as savu ptaktisko lietojumu, saglabajaska simboiiska ap$Erbadetaf,a,norldot uz kadu senaku laika posmu un apliecinot velmi saglabat pN to piemiqu. Ta jauno laiku unifotmas simboliska lieclba par viduslaikos lietotajam 5arfim partapusi par virsnieka zobena roktura saiti ar puil5i.s An- vafuaki bruginieku ekipejuma elementi - josta, pie5i, aukstie ieroii - ke tradrtifa nonakuii lldz ja',najiem laikiem, tikai daieii saglabajotsavu sakotnejo funkciju. Nevat noliegt an civilo apferbu modes brltisko iespaidu uz militaras uniformas atdsu-bu, seviSki iepriekiejos posmos, kas ir ja4em vErd, petot katra noteiktd perioda uniformas kopuma vai to detal,uizcelsmi atsevi5[<i. Pec tam kadnunllas militara taktika un tehniski pilnveidojas uzbrukuma ierodi, smagas,nekustrgasbru4as vairs nespejapildrl savu aizsatgfunkciju pret jaunizveidotajiem Saujamierodiem.Bru4nieciba16. gadsimta zaudEjanoz:trni, savu vietu atdodot algot4iem. I-tdz ar to mairu]as ai karavru ap$etbs, tadu to telpi joprojam bija atS\<idgi,kaut gan daLu vieru-bukomandieri rupejas, lai vi{ru karavriri nEsdtu vismaz aptuveni ltdz-lgu ap$erbu. Smagos bruguterpus pamazam nomairu]a atsevi5las kruSu un muguras bru4as - kirases, ko sakuma izgatavoja no adas,velak - no metela. 16. gadsimta beigas pandljas

3Kannurc IL Boennasynu$opua: Bce c-rparrnr Mr4pa.- Ctp. 5. aKaanurc Il, Boer*ra"a;tna$oprr.ra: Bce crparrrr M;zpa.- Ctp. 5. 5KaanurcII. BoerrrrasyrrzQoprr.ra:Bce crparrnr rvrlzrp^. - Ctp. 5.

Design by Sancho76

21


kavaledjas vierubas - kirasieri, kuru jatnieki blja uzsargati ar Sadam bru4am. Iepriekiejais masrvais jatnieks bru+inieks pamazdrn partapa par jauno laiku kavaleristu. Smagasbrugu ceprres nomairu]a vieglakasmoriones vaihelas filca cepures atplatdm malam. Tikai epoletes saglabajaska ra&cijz,atgladtnotpar agrakajammetal^uzsargplaksnemuzpleciem.TometkatramkaraviramtErps bija citads un atbilsto5s ta laika modei. Vieruga atil,<inbasnme blja ktasaina auduma lente, kas sakuma tika nesata bnvi ap pleciem un krutlm, bet velak piestiptinata pie gurniem.b 7563. gzda Danjzs karafa Ftededka II pavele noteica, ka visiem, kas iek]auti karaliskas armijas sastava,par at5kiribas zlmi ir janesaiente sarkandun dzeltenaknsauz ceprres, ap$Crbavaivirs kirasem. Tas bija karaliska Oldenburgas nama $erbo4a ktasas.T Vestudskajahtennfu asastopamidaLadtdatejumiparoblsga{zsuniformas ievieianas vietu un laiku. Uniforma lielakam karavrlruskaitam radas sahdzinodi nesend pagatnE- kopi regularo armiju izveidolanas pec Tnsdesmitgadu kara (1,61U1,648).Tas idejanepiederkadai atseviSlgaivalstijvaikonkretam cilvekam. Tomer da\z ntittato vesturnieku uzskata, ka pfuma obligata uniforma visam karavrlu kategorijam paradllas 1645. gada Oliveta Kromvela (1599-1658) komandetaja Anglijas parlamenta armlja.s Cita viedokJa piekriteji mthtara api,erba unifikacijas sakumu attsecina uz zviedtu katala Gustava II Adolfa valdrtanas laiku (1611-1,632), kurS pirmo reizi ja:ur:,larkuvestutE ieviesa saviem pulkiem noteiktas krdsas fotmas ap$erbu.e Sakotneji vienas armijas atseviS[riempulkiem uniformas bija at5lirigas, bet drlz vien kfuva skaidrs, ka raciondlik nkzlu.ar_ieroiu skit"i, pat visai armlju veidot vienada piegneztrna uniformas. TomEr par pirmo isto uniformu varetu uzskatlt tikai Francijas kan\a Ludvi\a XfV hikt (1.643-171,5)ieviesto karavrlru ap$erbu pEc 1.670. gada. Sis pavelnieks velejas savu karaspeku redzet mariejam patades vienadas Vienota karavlru krdsas un piegriezuma terpos, p^t vienadu pogu skaitu.1O ^r api,erbaparadrSanosveicinaja ne tikai praktiski apsverumi, bet, iespejams,vel vatzk- aikatra monarha vElme lepoties ar saviem karavkiem. Paradiskajam elementam tikapieS[rirta svziganozlme, tedelmi]itzrusap$Erbs veidojas spilgts un dekoratJvs. Karavrru ekipejumu un uniformas pamazam saka izgatavot

6Epln B., TuttorceM.I4cropun KocrroMa or ApeBnocrr.r Ao Hosoro BpeMeHu.- Cry. 25. 1 Epln 8., TulorceM. I,Icroput KocrroMa or ApeBrrocrrt Ao Hoeoro BpeMeHE.- Crip. 25. 8fanuwmoalrl, CmmarnaE.Enponefioari co,l4arsa 300,^,er.1618-1918: Esrprrrroneazr BoeHHoroKocrroMa.- Mocrca: Worpafyc, OKCMO-lIpecc,2007. - C.5. efamzttaarcoaU., CmenaruaE. Enponeficnui colAar 3a 300 ,rer. 1618-1918. - C. 5. 10TattourenroaIrL, CmenaruaE. Enpoueicrofr colAar 3a 300,rer. 1618-1918. - C. 5.

22

Design by Sancho76


un piegedet armljas dalam centrahzEl. Uniforma netika nditz voluntari - ta veidojas, pamatojoties uz p^m^zam speciali adasrtiem, ml.;rta::amap$erbam piemerotiem szvalaika civiln ap$erba elementiem. Karaspeka dafasatS[<r1as ar apkaklriu krdsu, adokiem, to apdzn un pogam, t. 1.,zr detafam. Apkopojot minetas versijas, var teikt, ka uniforma tika ieviesta vurzkas valsu-s vienlaikus objektivas nepiecie5amrbas deJ, Ias vtzuah demonstretu karavtJu piederibu pie konketas valsts. Unifotmas arEjus izskats un detafas tika nostiprinatt at monarha pavelem. Tiek uzskafl1s,ka tikai Prusijas kanla Fridriha Vilhelma I laike 07131,740) rzveidojas tas uniformas tips, kas varEja kalpot par mittata ap$Erba paraugu an citzm valsdm.l1 Turpmak noteiktas uniformas tika ieviestas gandra katra Eiropas valsu-.Dzudzi ieterpa un uzkabes elementi bljalldzlg1, galvena atilgiriba blja ap$Erba krasa un karavtu nozrmes. BieLi daLadu valstu uniformu dai,as detalas bija savstarpeji lrdzgas. Ipaii japiemin kavalEija huzdri, ulani, draguni un citas privili$etas ierotu S[riras,kuras saglabaja aku tam piemrloSasieterpa detaJas,piemeram, galvassegas,bet it seviS[<i- rotetos svdrkus un citus greznojumus. Eitopas monarhijas an mieralalka izjuta vajadzrbrtpEcpastavrgasarmijas kd varas insttumenta, kur ikviens karavlts bija tikai maza,bezpersoniska dali4a no koprgas speka strukturas, kuram bija jademonstre ne tikai personiska drosme un maka crnr-ties,bet arl speja darboties kopa ar citiem, precniizpildot komandiera paveles,un galvenais- japauL,nedilltauzndtba savam monarham. Visas minetas rpaiibas kopuma veido priek5statu par miJitaro discipllnu. Sads vienotas, pastevlgas armijas karalua tels prasija atbilstoii unificetu ieteqpu, tedel 5f Ialka rzirzitas prasibas logiski radr]a priekinoteikumus militards uniformas turpmakai attrsdbai. Sakot ar jaunaiiem laikiem, karavlru no civiliedzlvotaja areji at5\<irvi4a profesionalais ap$etbs ar notadem uz konkreto valsti vai armlju, pie kutas karavns ir piedengs, ka an uz ietodu S[ciruvai militlto specialitati, dienesta pakapi un ie4emamo amatu. Tikai 19. gadsimta sakuma nostiprinajas patadums vienadi ap$erbt visu armiju vu isrnzz tas lielako dal,u, vispirms - kajniekus. Pulki savstz{peii at5[a]asgalvenokatt pec galvassegam,auduma kasainiem apmalojumiem un z-rmEm,kas bija iegravetas pogas. 20. gadsimta sakums iez-rmEiasar strauiu zinatniski tehniskas domas atdstibu. Valstu ekonomiska augdupeja, impErisko lielvaru pretenzijas uz

11To,,toureurcoa E Eaponeficxrrfi colAar ga 300 ,rer. 1618-1918. - C. 5. IzI., Cmenauoa

Design by Sancho76


parakumu un velme pec pasaules teritorialas patdales stimuleja militarisma ki valsts politikas atdstlbu. BIja dzim:uii svarigi izgudrojumi, piemeram, iek5dedzes dzinejs, kas deva nozrmrgu impulsu radikali jaunu ierodu veidu un kara tehnikas radr5anai gankaradzrbtbu uz sauszemes,gan jurz un gaisa. Saujamietoti kJuvaarvien specrgaki,mt)ttzrajajomarzvtztjas jauni, vel nebijuii uzdevumi. Sados apsteklos karavtam bila jak]ust veiklakam, mobilakam, ar iniciadvu un speju patstev$i atrisinat sareL,fitzssituacijas,jo moderna kaujas tehnika saka arvien nopietnak apdraudet cilveka dzivibu. Vairums valstu ieviesa gznd{rz vienada piegriezuma mlttzras uniformas. Dafeji at515r1as tikai kavalerijas un gvardes vienfbas, kas centas vutak saglabat vecas tradrtijas. Ildz p^t 20. gadsimta sakumam karavrri tika terpti ko5u kasu ap$erbos, bet, palielinoties Saujamoierodu efektivitatei, nepiecielamr-ba izdzrvot,lai nekJ[tu par labi saskatamu med;i, piespieda mairul ko5as krasas pret 6dem, kas nodroiina katavrra saplu5anu ar apkanri, t. i., maskejo5em. 20. gadsimta sakuma militarie darbinieki s^prata, ka jauna kara tehnika un atbilstoiimairulusies taktikaliekmairtttaikzravrruuniformu,padarottoertaku un praktiskaku. Tadu pagajuSogadsimtu tradrcljas, atgadtnotpair:uzkrrto5ajiem, spilgtajiem miJitarajiem mundieriem, rzratsljavirsniecrbas specrgu pretestr-bu pret iauno, racionalo un neuzkrtto5o karavrJu formu ievieianu, jo mundiera gods un valsts slava vi4iem asociejasar ariS[<rgu,paradisku spoZumu. B[n-ba tikai Pirmaja pasaules kard kaujas apstakl,u skarbl reahtate piespieda visus saprast,ka karavrru uniformam jaatbilst jaunajam - ncionalajam prasibam. Pirma uzsargkrasas savu kzravtra uniformas saka lietot bdtu armlja 19. gadsimta beigas Afganistdna un Indija. Jaa 1902. gada haki krasa tika ieviesta gandnz visa britu Vards "h^kl" noztmE augsnesvai putekfu ^rm1jd.12 krasu. Haki auduma uniformas fronte pirmo reizi :j.ka rzmantotzs, atdarinot iezemie5us, kas medrbas vai kaujas apsteklos centas sapllst ar apkzrtEjo vidi. Kaut gan mineto nesaskagu def starp tradrtiju piekritejiem un jaana, raitonala karavtu tetEtpa atbaisutajiem tegularas vierubas uz la;'ku atgriezas pie savdm sarkanajzm uniformam, pec Afganistanas kampa4as 1,879. gada haki krasa karavLra ap$erba tomer tika atjaunotaan daLadasnokrasas pastev hdz mrlsdienam. An formas terpa baltas [<iverestika parvilktas ar haki krasas parvalku.l3 20. gadsimta pirmajos desmit gados gandra visas Eiropas valstu armtjas saka ieviest atzsargktaszs formas terpus, jo blja g;tta rugta maclba, zaudEjot 12Boenrra-fler{rlzrlorreArr.fi: Boennas $opua: )O( sex. - MocKea: ACT,2004. - C.9. 13 IVindrow M., lYilkinson F The universal Soldier: Forteen studies in campaign Iife A. D. 43-19M. - New York: Doubleday & company, inc., Garden City,1971,. - P. 200.

24

Design by Sancho76


lielu skaitu dzrva speka krasaino uniformu uzkritoSa izskata de], kas gan vizuahbija estetisks,tadu nepildr-jamaskeianas funkcijas, kas kaujas apstaklos noder daadz vurak. Krier,'u-japanu kara laika Kdevijas armijas karavrriem bija batti krekli, un vigi kl,uvapar teicamiem mer$iem iapa4u strelniekiem, kas bija terpu5ies apvidum daadz vatrak piemerota ietEtpa. Krievu virsnieki bija spiesti pavelet saviem karavrriem retak mazgat savus kreklus vu pat speciali vartr-ties putekJos un dubfos, lu tada veida uzkdtoSo balto formas terpu padantu mazak pamanamu.la Tomer katrz armlja saglabajakadu rpa5u, tikai savasvalsts armljai noteiktu aizsargknsas nokrasu. Visas uniformas ir kada detala, kas rpa5i tzce\as kataira ieterpa un sniedz nozrmrgu informaciju par tas nesataju. Ta ir karaira galvassegacepure vai bru4u cepure. Galvassegair viena no izteiksmrgakajam ap$erba sastavdafam,ko var ierzudzrt jaupagabalu, tdpec tradicionali tie5i pie karavra valkatas cepures tiek piestipnnata atbilsto5as valsts simbolika - kokarde (fr. "cocarde"), kas liecina pzr karavra piederibu pie noteiktas armijas vai tas dalas. Kokarde ka karavltu simboliska pazt{anas z-ne parzd\as 18. gadsimta beigas Lielas frantu revolucijas laika. Sakuma to veidoja krasainu auduma lentr5u salikums, velak - tozete, ko d{n pzr4ema datdzas Eiropas valstu armljzs.lsPirmsakums kokardei meklejams 17. gadsimta galvassegurctaiuma no lentem vai spalvlm. Sakot ar 19. gadsimtu, kokardes ttka tzgatavotasno metdf^ un krasotas vai dannatzs emaljas tehnika. Parasti kokarde tika veidota katras valsts nacionala karoga vai valdoSas dinastijas krasas, daLreiz - ar valsts $erbo4a elementiem. Atsevi5\ai karaspeka vierubai varEja brJt an sava rakstunga kokarde; to parasti nesajakopa ar oficialo valsts kokardi. Cepures materials, apdares detafas un kokardes veids noradlja, pie kuras karar,rru kategorijas - virsniekiem, apak5virsniekiem vai kareiyiem - tas valkatajs ir piedengs. Viens no visvairdk rzplatJtajiern galvassegasveidiem zrmtjas t n g cepure, ko krieviski sauc "Sy>ax<Ka", bet lawie5u valoda preJna tulkojuma tas nzv. Krieviskais nosaukums celies no furaLiera cepures. FanLien (fu. "fourrage" - zug+ banba, elpe) bija specialo komandu karavnd, kuru uzder,-umsblja sagatavot elpi, partiku, degvielu, celtnieclbas materialus u. c., kas nepiecie5ami karadarblbzs nodro5ina5anai.l6Mineta cepure :J.kzdannata no auduma ar Sauru vertikalu aploku, paplattnau cepures aug5dafuun apalu

1aBoer+ra-soAexAa pyccrofi apxnv M. Xperroe, P . 3r16on,Vl. Korrosalos n gp. - C. 314. / ls Owudunun C. tr4snctopwnpoconicroro uyrr4zpa. - C.423. 16Boernrrfr 3rrr[d{AorreAr4qecraai c,l,onapr lloa pea. H. Oraprona. - Toru II. - Mocrsa: / Boemroe zsAarelb crso, 1984. - C. 717.

Design by Sancho76

25


vai ovalu plakanu virsu. Krievijas armlja Srscepures tika lietotas kop5 1811. gada ar p-artraukumiem un nelielam izmat4am. Pirms Pirma pasaules kara Krievija lietoja 1906.,1908. un 1,910.gadapa:-aug) armljas cepures.lTIJdzrgas galvassegas20. gadsimta sakuma ieviesas afrvacu, britu un amerika4u armijA. Velek Lawija no minetajam valsdm sa4ema kzrairu ap$Erba pdek5metus, un Sadi iegutas futaLreru rpa n^g cepures nEsaja an latvie5u kanvlli. Bija meginajumi ieviest tas Lawijas armlia ka noteiktu formas tetpa sastavdal,u. Otra nozrmrgaka uniformas detala - uzpledi - Iiecina pzrkztakzrotaja ka ari par ta piedenbu pie kadasnoteiktas vieru-bas. ie4emamo ^matukaraspeka, Tie lietoti kopi 18. gadsimta ka viena no informatrvi noztmrgakajamkataira ietErpa detafam. Uzpledi ir izveidojuiies ka tradiciondli parmantota bru4u tErpa detala, kas savulaik katotaju nzsargaja no pretinieka zobena cittiena pa pleciem. Specialaplecu dafas brugu plaksne blja pazrstama jzu daudz senak; daudzu tautu bru+inieki tadaslietoja jau1.3.gadsimta beigas.l8Jaunajoslaikos, Tnsdesmitgadu kara (1618-1648), ipaia bru4u detala plecu uzsardzlbat paradrjasvairakas Eiropas valstu armijas,jo zviedru kanJa Gustava II Adolfa kirasieri plaii izmantoja shpo jeb "ndves cirtienu" pa pretinieka plecu, tadef kavalEristi pie kirasem pleca rajona bieLi papildus piestiprinaja kaltu metala plaksni.le Ar laiku, mainoties cr4as pa4emieniem un ietodu lietojumam, plecu bru4as zaudEia savu nozrmi ka zizsardzlbas elements, bet patapa par simbolisku atgadinajumu epole5u izskata (frandu valoda "6paulette" no "6paule" - plecs) vai uzpledu veida. Uzpledus sdka lietot vispirms jau par rpadam virsnieku, $enerafu un admiral,u at5[<inaas zlmEm. Krier,-u vards "rororr" (awiskojums: pagones - aut.) celies no pofu varda "pogon" - aukla, gnste. Tas tika novietotas uz pleciem un bija obhgata formas tEqpasastavdafa daudzu valstu armijas. Zrrr,es uz uzplediem norzdliakanvira dienesta pzkapi vai piedenbu pie konkretas armijas vai karaspekaapak5vieru-bas. ArT Lzwiizs armija uzplediem ka karzvra ieterpu raksturojodai detafai bija svanga nozTme,jo uz tiem tika izvietotas karaspeka vierubu at5[<inbas zrmes. Laika starp abiem pasaules kariem Lawlja tika ieviests daudz dzLadu

17Boenrra.sgHrrr.rKloreAir floa pea,.K. I,1.Be,rrzqxo,B. O. Hoszqraro, A. B. / $omIllnapua z ap.- Ilerep6ypm: [s.n], 1912.- C. 385-386. 18EdgeD., Paddock Arms & armor of the medieval knsht / / Illustrated History of J. Weaporuy in the Middle Ages. - P. 57. lefanuqeaI7. Borancrze sBA:;.r4A. - Moosa: [s.n.l, 1989.- C. 10,

26

Design by Sancho76


parmai4u karaspeka formas terpa, tostarp zn uzpletu, aftja izskata, lldz pamazdm nostabilizejas optimalais variants. Tipisks militarais apferbs bija galife pi egrieztmabikses, kuru rakstungaka p^z-rmebija paplatinata augidafa un stilbiem cie5i pieguloSasstaras,kas tika izveidotas, lai vieglak varetu uzvilkt jatnieku garos zzbakus.Sis ap$erbs radas ka specifiskakavaledstu ieterpa dala,jo bija erts un piemerots apstekliem. Sada tipa bikses pzradljas frandu armlja, un tes ieviesa $eneralis mar\Izs Gastons Galife (G. Galliffet, 1830-1909),20kuia uzvards devis nosaukumu minetajam ap$erbam. Pirma pasaules kara la.kz daudzas armljzs, v elak art Latwjas armljz ieviesas 5o bikdu vadaclja, ko sauc par pusgaiife. Pirma pasauleskzralatkaplalu izplatrbu daudzas zrmljas ieguva karar,rru ietetpa svarki arnosaukumu "frencis". Frencis bljahal<tvaiatzsatgkrasassvarki at tetrdm lielam, parasti uziutam kabztam, pieguloiu vidukli, uzpogzjzms priekda ar 4-5 pogam, ar ste\1], slegtu, atlocrtu apkakli vai t. s. angJ;a.panuga vafeju apkakli ar adokiem. Savu nosaukumu 5is ap$erba priek5mets ieguva no britu feldmarizlaDL,ona D. Frenda (D. D. Ftench, 1852-1,925)uzvarda, kuri Pirma pasauleskara sakumakomandeja ekspedrcijaskorpusu Rietumu fronte.21 Bija sastopamasSadu svarku vanacijas ar ieiutam sanu kabatam. Lukz gatta 5o nosaukumu saka lietot daudzds valsfs, Iu apnmEtu dtezgan daudzveid-rgr risinatus militaras formas svarkus g n^r uzplediem, gznbez tiem. An Lawijas armijz tika lietotas visu 5o militaro ap$erbu vairakas varlacljas - svarki garT ^r valEjam apkaklem, g n stavam, adocrtam un cie5i azpogatam apkaklem, ^r gan ar iedrltam kabatdm, g n at uz5utam sanu kabatam.

20The Encyclopedia Bdtannica: Adictionary of Arts, Sciences,Literature and General Information / eleventh edition. - Volume XI. - New York: The Encycloprdia Britannica company, 1910. -P. 419. 21Eo,,lsuran coBercKar grrrlr4KlorreAar: rov 45 / rn. peg. Bne4encrzfi E. A. - Bropoe vg\alc;vre. - Mocrea: focyAapcreeurroe eHrrrrKlorreAr4o),[6. r.]. - C. 589.

rrayqrroe r43Aarelr,crBo

Design by Sancho76

<Eorllrrra.a coBercrarr

27


IrI. Karavlru ietErps Atbnvo5anas ci4u laik i lTdz 1919. gada vasarai

Pirmn pasaules kara beigas, kd revoluciondra situacija Krievija un ^fl Yacljz radrJaiespejtLzwija proklamet neatkangu valsti. Sabiedrotaslielvalstis nevelejas pielaut, lai Baltijas re$ions noniktu Padomju Krievijas ietekme, tadef starp Antantes valsdm un Vaciju noslegta Kompjeqas pamiera Lguma 72. pzntabljzpzredzEts atlikt vacu karaspekaevakue5anuno Baltijas teritorijas, In airzolrrEtu Sarkanasarmijas virzrianos uz rietumiem.l Lawijas proklame5anasakts 1918.gadal.S.novembnnotika apstakfos,kad tas teritorija atraddsVacijaskaraspekaS.armiljz,kura savasvalsts revolucionaro notikumu ietekme un paredzamokara beigu de! strauji demorahzEjasun vairs necentaspildrl savasvaldr-basparaksnlos nosac-rjumus,t.t., aizsargatieqemtos apgabalus no Sarkanas armijas uzbrukuma, bet tikko nodibinatajuLatvtjas Republikaivelnebijaizveidots savsmilitarais spekspaSaizsardzTbu.Novembra beigas Padomju Krievija sakauzbrukumu Rietumu virziend ar noluku ie4emt biju5as Krievijas imperijas teritorijas, ta prakse likvidâ&#x201A;Źiot Brestas miera lrgumu, ko Padomju Krievija anulâ&#x201A;Źja 13. novembi. Lawrjas neatkanba tika apdraudeta tzreiz pec valsts nodibinaianas, tadeJ steig5us vajadzEja veidot bru4otos spekus tas ai'zstzvElanat. Lawijas Tautas padomes politiskaja platformd, kuras veidodanu liela mEra ietekmeja socialdemokratu uzskati, valsts aizsardzlbu bija paredzets nodroiinat Lr tauta;smilicijas spekiem, tos veidojot uz iesauk5anaspamatiem un vienlaikus piefaujot ari brir,prango pieteikdanos.2Tadu Sarkanas armijas t 20. gadsima Lztmias vEsture, I. Latwia no gadsimta sakuma L-& neatkanbas pasludine5anai 1900-1918/ Atbild. red. V Berzi45.- R.: LVI apgads,2000.- 680.lpp. 2Latvriasvalstspasludinalznat9TS. gada18.novembn.- R.r [b.i.], 1918.- 15.lpp.

28

Design by Sancho76


agresiias de! Lawijas valdrlai steidzrgi vajadzEja maimt sakotnejos uzskatus par bru4oto speku orgatizE{znas principiem, neadiekami uzsdkot regiata karaspEka vieru-bu forme5anu, jo tautas milicijas funkcijas neietilpa valsts atzsardzha pret erCio ienaidnieku un okupeto teritoriju atbnvo5ana. Vietejas minoritates - balwacieiu - augstekiesla4trzpratatabfiLaiz{\i{rgo noz-rmiun ar vacu okupacijas varas atbalstu dtrr un sekmrgi saka orgarizEt zemessardzijeb Baltijas landesv6ru no vietejiem vacu tauuaas iedzrvotajiem. JaanaLawijzs valdrba saprata,ka balwacie5u zemessargugalvenais mer[<isir novembn Rrga nodro5inat tikai sava sld4a intereses.Tapec jzu 1,91,8.gada "11,. sakadarboties Lawieiu pagaidu nacionalaspadom es uzsardzTbasnodafa,kuras uzdevums bijzpanaktttdto5u, uzticamu un stipru apsardzlbu kertlbas un mieta uztutâ&#x201A;ŹSanai".3 l.9l.S. gada22. novembn saska4aar ministru p reirdenta nlojumu tika nodibindta Tautas Apsardzibas ministrija (zn Apsardzibas ministrija - aut.), kuras ta bni,a svaigakais uzdevums bija Lawijas Republikas brugoto speku formEiana. Pirmajas ministrijas darbrbas dienas vel nebija apstiprinata apsardzTbasministra kandidatrlta, bet 6. decembn iaja amata aka iecelts sabiedriba pazlstamirs bijuias Krievijas Domes deputdts un Srelnieku batalj onu orgatizators, advokdts J artrs Zaltds. (l 87 4-1 9 1.9).4 Vacu okupacijas iestades vilcinajas ar civilparvaldes nodoSanu Lawijas Pagaidu valdraai un lika 5!er5!us lawieiu karaspeka vieru-buveidoSanai,tade! Pagaidu valdr-bamekleja diplomatisku vienodanos ar okupacijas iestadem un 8. armijas pavelniecibu.1918. gadaT.decembn tika noslegtskgums arYacijas valdr-baspilnvaroto parstavi Augustu Vinnigu par lawie5u vieru-buforme5anu un iekfauianu Baltijas landesvErasastavd,un tas noteica latviedu jaunformEto bru4oto spEku nonak5anu Landesvera vitsdtaba operaiv-a un saimnieciska pakfauu-ba. Vacu okup-actjas vara ap4Emas dot vi4iem apbru4ojumu un ieterpu no savas8. armijas krajumiem. Lr-gumatika minets, ka jaunformejamas vienr-bas sa$ems ap$erbu, ieroius un parejos karaspekam nepiecieSamos apgadespriek5metus 6000 cilvEkiem, kopa26 rotdm un 5 artilErijas baterijam. Pâ&#x201A;Źc lrguma Landesvera sastavaietilpa 18 larvieiu rotas un 3bzteijas,T vacie5u rotas nn 2batetljas un 1 krievu rota.s Lawijas Pagaidu valdr-baapgemas velak samaksdt Yaciin par apbru4ojumu, apAerbu un citiem kzlra mateialiem un rupeties par vztlul gan lawieSu, g n ai vacu un krievu vienradm.o Pastav

u Bafl$ V Latsrjas demokrttiskas republikas nodibiniSana. Mlitarpolitiskas situacijas cl4as1918amsnlba no 1918.gadanovembrahdz1,919.gadajanvatabeigam/ / Latvias Bnvrlbas - R: Presesnams,1999.- 18.lpp. 1920.Enciklopedtia/ Atb. red.I. Petersone. aApsardzraasministra [nqpmek - A. M] paveleNe 4, $ 1, kga, 1918.g. 6. decembn-. cr4as191&-1920. -R:A. Gulbis,7928;Junda,1992.-7.Ipp. Latvijas bdvibas '84$P. 6 B@ryiP. Latvijasbriuaas oqas 1918-i920.- 8. lpp.

Design by Sancho76

29


uzskats, ka vacu parvalde galveno uzmantAu veltrja balwaciedu vieru-bam,bet par lawie5u karavtJu apgadi rupejas maz, aizbidtnoties, ka uzejoizs 8. armijas kreiumi atrodas ce\z uz Vaciju, bet jauni pievedumi Lawilja var pienakt tikai 1.91.9.gzda janvzn.T Pieminot Landesvera apgzdt, balwecu autors V Friks raksdja: "Baltie5u Landesv€ram ndcis ar lielim grutibam iegtt savu brugroiuma dalu no viicu armiias. Daudzi briqretlgie v6l ilgiiku laiku palika savas civilaias drcbes $erbti."8 Iespejams, 5rs problemas izrairsl1a vdcu armijas kapitulantiskais noska4ojums, negadvi ietekmejot armljas saimniecisko organu darbibu. To apJiecina bieLie gadrjumi, kad armijas noliktar,-u apsatdze bija bezrupiga vai pavir5a. Lai mobilizdtu visus iespejamos spekus un saglabatu vacu ietekmi Lawijas teitoija,8. armijas Stabskopa ar okupacijas varas civiliestadem saka DzeIzs brigades organize5anu no bnvpratrgiem vacu 8. armijas katavriem, tomEr decembn vi4u atsauclbabija nte{tga.e 7918. gada decembra sakuma tika izveidots Apsardzrbas ministrijas Galvenais Stabs, kam vajzdzEja parztnat bru4oto speku forme5anu un apmdcibu.loLawtja orgatizztoriski tika iedaLta Vidzemes, Kurzemes, Latgales un Rrgas apsardzlbas apgabalos. LatgaJE lielinieku iebrukuma de! vieruAu formEianu nepaspeja iesakt, Vidzeme noorganizEiasvienrgi Cesu rota. fuga tzveidoja Insttuktoru rezetvr, Atsevi5lo (studentu) un Skolnieku rotas, Latgales virsnieku un apakivirsnieku rotas, ka an tns Rrgas apsardztbasrotas. No 17. Edz 20. decembrim Rga un Rrgas apn4[<i tika izsludtnzta virsnieku un apakivirsnieku mobitzaclja. I(aut gan Rrgas kara slimnlcas t+es ieradas apmEram 300 mobilizEto,ll Sie pasakumi lielakoties tomer bija noveloti, jo sarkanarrnie5istrauji tuvojas Rtg^i. Pagaidu vaidr-ba veica vutdkus pasakumus jaunformejamo karaspeka vieru-bu apgadei. Lawijas Tautas padome 191,8.gada 6. decembn izsludinaja 5 oh EeluLawij asneatkanbasaizqemumu ar sakotnejo summu 10 mili. Krievij as rubfu, noteica an arkrrtEjo ka::- pel4as nodokli 10 mili. rublu apjoma.l2 Lawijzs pilsogi tika aicinati ziedot karavlriem ziema nepieciedamo silto ve!u,

7BeryiNP.Lawijasbrivrbascr+as1918-1920.- 108.lpp. 8 Iiicks IV. aon.Die Baltische Landesweht im Kampf gegen den Bolsche'wismus.R.: [s.n.], 1929.-5.7. e Knpens A. KalpakabatalionstnBaloLa brigade.- 20. lpp. 10A. M. pav€leNe 6, 1, Rrge,1918.g. 11.decembn-. S 11PagaiduSfald-rAas Likumu un Rihkoiumu Krahiums. - R, h. i.], 1919.g. 30. julija. Ne 3. - 3. lpp.; B€rzi45P.Lawijas bnvraascr4as1918-1920.- 10.lpp. 12AiryilnieksA.Lawlias saimniecrbas vEsrure,1914-1945.-110. lpp.

30

Design by Sancho76


cimdus, ze\es u. c. Tomer Rtgaspilsoniska sabiedn-bapret valdr-basaicinajumu izturEizrs rezervda: decembn vierugais ziedojums briz 6 pari cimdu, tikpat daudz zelu un divi dvieli.13Apsardzibas ministrija mEfinaja nepiecie5amos apavus un ap$erbus iegrlt, tos nopâ&#x201A;Źrkot no daLadampersonam, galvenokdrt no vacu karavrriem. Sadi tit a iegadtti daii simti zabal<wpanun vairaki desmiti ap$erbu komplektu.la Sarei,Sta politiska un ekonomiska situacija Lawijas valdr-bai nedeva iespeju sagadat jaundibinatajam vierubarn pat apbru4ojumu un ap$erbu. Tapec an nebija iespejamsnodroSinat vienotu ieterpu, ar kuru lawieSu karavrri varEtu at5[<irties gan no vacu karaspEka, gan no uzbrukoiajiem lawie5u satkanajiem strelniekiem. Jau pirmajos mobiJizacijas noteikumos, ko izdeva Apsardzlbas ministrija 191.8. gadz 17. decembn, tika noradrts, ka "kattam iesaucamam iagem gada laikam piemerots apfcrbs, derigs valki5anai vismaz 2 mGne5us, 3 mair,ras velas, gultas dtâ&#x201A;Źbes, viens pdis zdbaku un uzturs 5 diendm.."ls IJdzIgSpunkti bija iewerti an nakamajasmobilizacijas pavEles,kas tika izsludinatas Kurzeme 1,979.gzda ziema un pavasan.Minetas paveles dokumentali apliecina, ka Lawijas valsts pirmajos mene5os gan brnpratigajiem, gan mobitzEtajiem lawieSu karaviriem lielakoties paSiem vajadzEjasagadatsev pienacrgu ap$erbu. Dal,a brir.pratrgo pEc dienesta Kriwijas armijas vieru-basvai latvieSu strelnieku pulkos blja saglabajuii formas terpa priek5metus - cepures,Sinefus, frendus utt. Neliels skaits bijudas cariskas Krievijas armljas formas terpu bija saglabajiesRrgas muitas noliktavas, an tie nonaca lawie5u kanvltu lieto5ana. DaL,reiz ap$erbs, azkabe un ierodi tika pirkti no vdcu karaviriem. Notika an ierodu un apferba rekvizlcijas, jo izplzdlas zi4as,ka vairakos dzrvokfos tiek slEptsdaudz no krier,-uzrmijas Pitma pasauleskaralaika noliktavam pzwang1 pa+emto ap$erbu.i6 Karavrlru ncrba, vigiem cenSoties iegut nepiecieiamo ietErpu, azkabi un ierodus, ne vienmer bija likumga, jo tika eksproprieti fugas redzlvofaji,kas daLadacela bija sagadeju5ilielaku daudzumu ap$erbu un citas karavr-iiem noderlgas lietas. Vairakkat tika iz4emti kara rnateriah an no vaji apsargatziam8. armijas noliktavam, ko vacu intendanturas nebija izvedu5as no sarkanarmie5u apdraudetas pilsetas. Ta latvie5u karavru apgade notika padiniciadvascefa un bez jebkadas sist6mas.

t3Be4dP. Latviiasbnvrlbascr4as,1918-1920.-108. lpp. \aBe@piP.Latvi.jas bdvraascTlas1918-1920.- 4.lpp, 15A. M. pavâ&#x201A;ŹleNe 9, 1, \T punkts,Riga,1918.g. 17.decembri. $ tr Kxielis J. Cigi par dzimteni.- R.: Valtets un Rapa,1936.- 19. lpp.

Design by Sancho76

31


Tomer Atsevi5\o (studentu) rotu izdevis ieterpt vienados tErpos no krievu un vacu armiju noliktavam - baltos aitddaspuskaloci4os, vdcu kajnieku p^t^ug zlabzkos- un dal,upat $rnielu biksEs,kas tika iegutas pa5u studentu uzgemrbas de].17Ad dalai Instruktotu rezerves katavru tika izsniegti Sadi aitadaspuskaZocigi. No Krievijas armijas atstataiiem krajumiem abasminetas vieru-bassa4ema art Aditanz tipa frandu bru4u cepures M-he 1915.Tas k]uva par pirlmajam lawiedu karaspEkaplaSak lretottjam bru4u cepurem.l8 (Sk. 2., 21. att.) izstiedza Landesveta Nedaudz savu karavtJu apferbu un ^p^vl intendantfira. Tada veida dafa lawieSu karavlru ieguva vacu Sinefus,frendus, bikses, cepures un apavus, ka an M.16 apa bru4u cePures. (Sk. 1., 3., 22. ztt.) Atkap j oties uz Kurzemi 1.91.9. gzdz janv-an,sdka organizeties Atsevi5la iatnieku nodafa, kas apmetas Ta5u-Padures muiil. Tur atradas vicu armijas noliktavas; no tem nodafu apgadajaat ieterpu, apbru4ojumu,ka an daleji ar kavaledjas zrg1em un segliem.le Jau 1,91,9.gada februdta sakumd pâ&#x201A;Źc stabilizactias Ihzemes fronte 1. Atsevi5ln hwieSu bataljona komandieris Oskars Kalpaks (1'882-1'919) noteica Sadasap$erba paztianas zrmes, lai radrtu kaut cik uzskatdmu katavta piedetibu Lawlju pie cepurEm bija japiestiprina bijudas Kriwijas armijas patavgaovdla kokarde, krasota sarkanbaltsarkanakrasa,un aP kreiso piedurkni jaaphek tadas pa5as krdsas lente. Vitsniekiem uz metel,u un svdrku apkakl,u priek5ejiem stDtiem bija jzuzsprauZ detrstdrzinzs zelntas zvaigznes: vadu komandieriem - viena, rotu komandieriem - divas, bataljonu komandieriem apzimejumi pastaveja afr,vac:uzemessargudafas.Uzpledu tris.20Lrdz-rgi ^matrt lieto5ana netika mineta. Apsatdzibas ministra uzdevumd pirmo lawiedu kareivju ap$erbaproiektu izsttzdaja Liepajas makslinieks un etnografs Janis Sudmalis (1887-1'984).21 Pagaidu valdiba dokumentali reglamenteja lawieiu karavtru aftio izskart

173.Jelgavaskdiniekupulks: 1919.-1969.:50 gadudibinaianasun crr"ru darbibas f ^tcerc izdevums,1970.- 18.lpp. Red.V. Liketts. - fB. v.l:Jelgavaspulka apvieru-bas 18ApsitisA. Par Kalpaka b atiliona gattom1918./ 19.g. / / Lawiuvatogu gaitas:Bnvibas c1+uchrestomznjz/ Fied.$en.Fr. Virsaitis.- R.: Literatura,1938.- 9. lpp. te 1. Jatniekupulks: Dievs, TEiia, Pulks / Sakart.A. Liepi45.- [B. o], Apgads Gaufa, 1980.- 22.-23.[pp. 202. Ventspils kajnieku pulks: Formeianas, kauju gutas Latnias atbtivo5anas ct4as, peckaralaikmets.- 67. lpp. 21PunpairliT. Satkanbaltsarkanis - Lawtlzskarogakrdsas.- 130.Ipp.

32

Design by Sancho76


kuras 1. paragrafs Apsardzrbas ministrijas 1919. gzdz 28. februan pzvElE,2z sdkas ar vardiem: "Izsludinu priek5 Latvijas zemessargiem pagaiddm sekoSu apferba formu.."23 Twpmakaja paveles teksta noteikts, ka Lawijas bru4oto speku ap$erbam jasastavno mEtela, frenta, cepures un biksem, kas Suti no pelekas vadmalas. Auduma krasu izvelejas atbilsto5i tradrdonalajam pelEkajam nekrdsotas lawie5u vadmalas tonim, kas obligatu nodevu veidd nonaca valsts apgades orginu trciba. Dafeji peleka auduma izveli noteica afr. v-acuformas terpu krdsa, jo Lawrja tobnd vadmalu armljzs vajadzlbzm vEl n€ngatavoja, un jaunds formas ap$erbu vaftia parveidot, galvenokart izmantojot vacu karal'rlu tClpus. Pavelenebija formas terpa piegri ezvm^ apraksta,tikai norade, ka metelim jabit v vienu pusi pogajarnam, frencim jeb svarkiem Jabat at sta'u-u,adiektu apkakli, bet z-rmotnes,kas novietotas az frenta un metela apkakles, veido tttautas krasas lentes uz5uvumitt.2a Minetaja pavele nebija noradita cepures fotma, bet toteizEjaApsardzlbas ministrijas $eneralStabaprieklnieka A. Plensnera atmi4as lasdms, kzkzravri nesajatolaikciviliedztvotaju vid[, rpa5iVidzeme, popularugalvassegu-"rg.ni ar stevu un cilindrisku aploku, darindtu no pel€kasvadmalas,ar plakanu vitsu, ad nags bifa apvilkts ar audumu.2sTaatd.to saucapat "Veidenbauma cepuri", bet velak, sevi5[<ikaravrru vidu, to pazinaka"BaloL,a cepuri". Sis nosaukums ieviesdspar godu Pirmas Latviias Neatkaribas rotas komandierim kopvedim Janim Balodim (1881-1965),kasviens no pirmajiem Sadunafeni sakanesatpie formas tEtpa.26 Aploka priek5a virs naga bljametala"latvieiu kokarde".27Sade veidd noformEtas cepures un sarkanbaltsarkanaszlmotnes karavli lietoja vel pirms oficialas pavelesizdoianas.Kalpakabatzljonaitaba sakaruvirsnekaJa4a $rsefa atmi4as lasams,ka p€c 78. janvara Lenes murLz Stabaieradies kapteinis Janis Balodis: "Balodis atbrauca iaunaia fotmas tcrpa, td s^.uc^rnaja Veidenbauma cepurE at kokardi uzlcco5as saules veida; uz m€tela adokiem un svirku apkakles bija uz5utas sarkanas zr-motnes ar baltu stlipi+u vidu. Nu mes sa5uvdmies sev 51smtisu nozr-mes un iutdmies atkal ka seviSli izcelti un vienoti."28 T^kd28. februara pavele nav sikiku

22A.M. paveleNe 73,1)epaja,1919. g.28. februan. 23A. M. paveleNe 13, 1, 1919.g.28. februan. S 24A. M. paveleNo 13, 1, 1919.g.28. februafl-. S 25Plensners A. Divdesmita gadsimta parv€rtibas.- 302. Ipp. 26(.*eks Crgapx dzimteni.- 38. lpp. J. 27A. M. paveleNo 13, 1, 1,919.g.28. februan. S 28 frielis J. Cr4apzr dzimteni.- 37.-38. lpp.

33

Design by Sancho76


paskaidrojumu par kokardes izskatu, tad jasecina, kz tz jau blja ieviesusies prakse un neprasija komentarus. (Sk. 23. att.) Kokarde ir viena no svarlgakalzm nirtaras formas detalam, tapec Isuma japiever5aslatvie5u kokardes tapSanasv6sturei. I(aut gan hdz minetas paveles izdo5anai ne Pagaidu val&-ba,ne Apsardzrbas ministrija nebija oficiali izsludinajusi ipadu kokardes aprakstu, fotografijas redzams, ka to veidoja Lawtjas Republikas pirmais $erbonis, kas valsti tika lietots no 1918. gada decembra sdkuma, ar saules staros ietvertu burtu L un trijam zvaigznEm. Pie $erbo4a metiem bija stradajuSivairaki autori, un 5. decembra laikaksta "Ijdums" bija lasams: t'No mdkslinieku - lietpratâ&#x201A;Źiu puses atztts pat labako Burkarda Dzega proiekts, kur5 satura divos variantos az zalaan sarkana fona austo5u sauli.ttze Starota saule jau Pitma pasaules kata cr+u lukabljalawredu strel-niekubieZi lietots simbols. 6. decembri B. Dzega zrmetais variants tika apstiprinats, un 'Jaunakas Zi4as" raksturoja $erbo4a ideju: "..redzams centre burts "U' at tris zv^igznEm (Kurzemes, Vidzemes un Latgales vienlbas simbols). Augstdk redzams latvieSu nacionZilais simbols - uzleco5ii saule, kutas stari loti skaidri un dekorativi stilizeti."30 Pec meta autora atmiqam, $erboqa idejas p^m^td bijusi tautasdziesma "Katavtrt bedajas, asi4aina gaisma aust; Nebedajietkanv-ri, sidrabota saule lec", tadeJ ta kompoziciju veido sudrabota saule uz satkana fona. Gerbo4a apak5dap B. Dzega attelotes zemes un upes vieta kads nezindms autors ievietojis sarkanbaltsarkano karogu.3l Getbo4a apstiprina5anas dokumenti nav attodami ne Tautas padomes, ne Pagaidu valdr-baslemumos, bet te aprakstu vaftja izla{rt 1.919.gzda 5. apnl- laikraksta "Lztwjas Sargs".32Tie5i Sada veida - ar nacionalajzm krasam - kokarde iemantoja popuiaritati, bet $erbonis ka valsts simbols lietoiand blja Edz 1,927. gadam, kad Sawersmes sapulce pier,remajaunu, pec prof. Riharda Zan4a meta izstradato, hetaldikas normam atbilstoSovalsts $erboni. Pirmais ferbonis ar sau1i,buttu L un triiem zvaigznEm l.j.ka izmantots an Apsatdzibas ministrijas zrmogos. Viens no vecakajiem dokumentiem, kas 6adtapnmogots, ir ministrijas izdotz apliecrba Jurim Eisam, kas dateta I,tepaja ar 7979. gzda 30. janvan.33 Pirma pavele pat vienotas formas izveidoSanu noteica: "Lai veicinltu Lawiias kareivios vir,ru lpatnibas apzigu un pdrtrauktu arl tuIgos 2eLldums.-Nt.232. - 1918.g. 5. decembris. 30Jaunakas Zil^s. - Nb 20.- 1918.g. 7. decembris, 31Laiks.- Nb 10 Q362).- 1973.g. 3. februaris. 32LatvtiasSargs.- Nb 64. - 1919.g. 5. apr1is, 33LWA, 7474f., 1. apr.,1.33.1., 59.lp.

34

Design by Sancho76


sakarus, kas vi+us kadteiz saistlju5i ar Krievijas armiju..", tika ieviesti dienesta pakapju nosaukumi lawie5u valoda un noteikti to apztmEjumi formas tErpos.3aIepriek5 virsnieki bieLi tj.kz deveti Krievijas armlJzIietotajas dienesta pakapes jeb tikai par virsniekiem, ned[<irot sikak. Viens no paveles s^g t^votdiiem A. Plensners velak raksn-japar tikdanos RudberZu muiZa, kutd piedalijas O. IQlpaks un vairaki vecakie virsnieki, ka ai macrtajs Andrievs Niedra. Tiku5i apspriesti dienesta pakepju nosaukumi un formas terpa arEjaisizskats. Valodas Eetprateja A. Niedras uzskati par nosaukumiem tika respekteti, un vr45 kopuma alzinLgtizteicies par eso5o variantu, bet ieteicis sveivarda "bataljons" vietd ieviest vardu "kopa" un atbilstodi dienesta pakapi "kopvedis".3s Visi karavrd tika iedah.tipec pakapem: jaunakus apakSvirsnieks,vecakais apak5virsnieks, leitnants, virsleitnants, kapitdns (no krievu val. kanurnan), kopvedis, pulkvedis un $eneralis. I(areivja pakape netika mineta, jo ta dEvEja visus karavrJus. Lawijas Apsardzibas ministrija pieqema lemumu dienesta pakepju zpzlmEjtmts uzSflt uz zrmotnem, kas bija janovieto uz svarku un metefu apkakles, lai uzsvertu atdL<inauno biju5as Krievijas un Vacijas zrmijam. Zlmotnes iJ.kagatavotasno Latvijaskaroga sarkanaskrasasauduma; tas pa diagonali S[<â&#x201A;Źrsojabalta svrtra, uz kuras tika novietotas dienesta pakapyu at5[<iribas z-tmes:jaunakajiem un vecakajiem apak5virsniekiem viena 5lErssvrtra balta krasd, virsniekiem - piecstaru un dettsturu zvagznes. Pavele nebija Tsldpreclza,jo nenoteica dienesta pakapju apzimejumu atS[<iribu jatnakajiem un vecakajiem apak5virsniekiem; iespEjams, rsteru-bavecakie apak5virsnieki uz zrmotnes nesaja divas baltas Slerssvitras. Virsnieku pakapes bija leitnants, virsleitnants, kapitans, kopvedis, pulkvedis un $eneralis.Pirmas tns pakapes apzlmEjaatbilsto5i ar vienu, divam un trijam piecstaru zvaigznEm, bet augstakds - ar vienu, divam un trijam detrsturu zvugznEm. Dienesta pakapju apzimejumu un vienr-bu nozlmju izveido5anai tika izlietotas gan vecis krievu armijas, gan vacu karaspeka lietotds noztmes, Tpai;idzL,asto daias. Tika noteiktas militaro amanJnoztmes. Ieviesa nosaukumu "diikareivis", taiu sikumz ne ka dienesta pakapi, bet ka amata apzrmejumu. DiZkareivim uz zlrnotnErnvajzdzEia uz5frt divas zelta (dzeltenas) S$erssvrlrasun uz kreisas tokas piedutknes - divas sarkanas krustotas bultas apll. Tika ieviests art posminieka amats, kuram uz piedurknes bija tadapainozlme ka diZkareivim. Par 5lerssvrtramnmotnEs nekas netikaminets. VElviens amats bijanodalnieks, 34A. M. pavEleNe 13, 1, 1,979. g.28. febtuai. $ Plennns A. Divdesmita gadsima parveruaas.- 301.,302.lpp. '5

Design by Sancho76

35


kamuz piedurknes brja janEsavienasarkanabulta aph-.Tika noteikti an-virsnieku amai ar atbilsto5iem apzrmejumiem: posma komandieris nesaja vienu sudraba stnri (elki) uz abu roku piedurknem, rotas komandieris - divus sudraba le4!us, bataljona Gopur) komandietis - ms sudrabale4!us, pulka komandieris - tris zelta le4!us, bngades komandieris - vienu platu zeha le+kveida uziuvumu ar zeha ozollapdm, druitjas komandieris - divus platus zelta uziuvumus ar ozollapdrn, armijas komandierim bija tadt paSi uz5uvumi kn divrzijas komandierim,bet ar sudraba ozollaparn uz zeltz fona. 28. februan pavele bija ieviesu5ds daudzas neskaidnbas,piemetam, posminieka amatsbija gan salp nodalnieku un diZkareivi, gznlrc zemdkaisvfusnieku amats. PavElessastadrtanajrltams pieredzes tnlkums, an tieSavardu un jedzienu parneSanagan no krievu, gan vacu valodas. Pavâ&#x201A;Źlepiemineti zr,uzpleti: "UzpleEi no tes paSas drebes (peEka latvie5u vadmala - aut.). Uz vzpleEiem atzlmciama tikai da[a un ieroiu veids."36 Diemiel netika noradr-ts,arl<adam konkretam nozrm6m katra vieruba vai ieroiu

ifua jezpz,trnC. Uzpledi sakumatika lietoti reti, bet uzpledu zrmes- vEl retak, jo Atbnvo5anas ct4u laika karavtu vierubas nosaukums un ieroiu Slira nebija primars radrlnjs. Formas te{pi vel bija foti daLadt - vacu, kder,-u, velakajos meneSos an- angfu u. c., bieZi bija sastopams an civilap$erbs. Apsardzrbas ministra pavele noteica dienesta p"kepj" noamju novietojumu uz apkakles zrmotnEm, bet komandejo5a sastiva apzrmejumu - ar lelka veida uz5uv6m uz piedurknem. Ar 5o paveli ^n:a;hr me$tnaja uzsakt karavru ap$etba unifikaciju, taiu realo kara apstakJu radltais mateidlo iespeju trrfkums ne\avato konsekventi Istenot vel vairakus gadus. Pieejamo materidlu trukuma de] gadr]asd^Lddt kuriozi. Piemeram, virsnieki savasdienestapakipes zpzmElannizmantojanoliktavds sastopamovacu karar,'tu ieterpa atribntiku. Jaunie leitnanti, nevatEdami piemeklet sav5.m zrmotnem piecstaru nrugznTtes, savas dienesta pakapes atztmEja ar helakajan detrstaru zvugzntEm. TzpEc, aplukojot fotouz4Emumur, 5l.ret, ka visi rcdzamie jaunie virsnieki it kopveZi (pulkveZi-leitnanti), bet rsteruta pec dokumentiem vi4iem ir pieS[<ira tikai leitnana dienesa pakepe. (Sk. 5. att) Kokarde lawieiu karavlru formd" parnazan ieviesas arvien pla5ak. Tomer tas pagatavo5anabija dtezgan sarei$r1s uzdevums, kas pras{a gan laiku, gan lrdzekl,us, tapEc ar apsatdzlbas ministra 7979. gada 78. mafiz pavEli tika rasts pagaidu risinajums. Visam jaunformejamdm rotam un komandam, kas vel nebija at pilrru formas ap$erbu, vajzdzEjaiegadaties tikai formas ceprres un ^pgpddt^s nEsdtuz kreisasrokas auduma lenti valsts krasds.37

36A. M. paveleNb 13, 1, 1919.g.28. februan. S t A. M. pavEleNo 19, 1, 1919.g. 1,8.marta. S

36

Design by Sancho76


Tulpinajas centieni ieviest formas ap$erbu un cepures atsevi5lam karavnu kategorijam. 1919. gada martd, tika izsludinats jatnieku formas terps, kura cepure jau ieguva noteiktu aploka krdsu, atbilsto5u konkretajai vieru-bai. Apsardzlbzs ministra pavele par jatnieku cepurEm bija noteikts: "..7. Latviesu eskadronam pagaidam valkat formu: cepures at balta/'J kantâ&#x201A;Źm, sarkanu loku, latvie5u kokardem; .. II eskadronam - cepures arbaltarnkantâ&#x201A;Źm, dzeltenu loku, lawieSu kokardEm ..tt38Ta ka Sajelaika Latvie5u atsevi5[rasjatnieku nodafas karavr-rivacu huzaru 1970. gadapaLr^W formas sa46ma no vdcu VI Rezerves korpusa intendanturu krajumiem, tad 5r neliela vacu 1915. gada panusa cepures parveido5ana uzskatami atS[o]a lawieiu karavrlus no vi4u toreizâ&#x201A;Źjiem sabiedrotajiem.(Sk. 4.,6. att.) 1,919.gada L0. marta tika izdots Landesv6ta Galvena Stabapriekiraksts "Dienesta pakapes Baltijas landesvErd" ar karavfuu atSl,<iribaszrmju skicem. Landesvera vieruau skaitd, kuram Sis dokuments adresEts, netika minEts 1. Atsevi5kais latvie5u bataljons, lldz ar to jasecina, ka LandesvErz vadlba p6ma vera larvie5u vierubas rpa5o stdvokli.3e 1,91,9.gadafebrudd, kad Oskara Kalpakabataljons atraddsRudbarZos,tas daleji jau bija kfuvis nearkaigaks no vdcu piegedem.JanvdrabeigasRudbarios no Liepajas tika sa4emta nepieciedamdapaklvefa.a0 DaZviet KurzemE tika o tgatizEtas datbnrtas, ku ras sakaizgztavot militaras formas ap$erbus, labot un izg tavot jaunus apavus. Durbes komandantura 1919. gadz sakuma izvddojz pirmo militaro drebnieku darbrutu ^r 1.7alnattiel<tem 1. LatvieSu atseviSla bataljonakantmuapgadei.al 791.9.gada 29. martaliepajzs Kara ostas reitorija tika nodibinata Apsatdzibasministdjas apfiErbaun kara piederumu darbruta. Taja stradajagalvenokdrt drebnieki un kurpnieki, kam no privetem drebem vajadzEia izgatavot vai pattaisrt formas ap$erbus Baloi,a brigades vrriem.a2Neatbilst patiesibai uzskats, ka darbruta pastavEjatikai L-dz1.919.gzda 16. zprflim, jo vacu pavelnieciba to likvidEjusi, budama naidrgr noska4ota pret Pagaidu valdr-bu.a3 Pec arhlva dokumentiem redzzms, ka vacieSi darbrutu gan izlauptjuii, bet p6c tam ta savu darbibu

38A. M. paveleJ\b20, 3, 1979.g.20. marl,. S 3eLVV'A,5627.f.,1..apr.,73.1.,108.,109.lp. o I. Liepajaskajniekupulka tap5anasun parbaudrtanas gadi (1919.-1922.).- 24. lpp. a1I. Liepajaskainiekupulka tapianasun pitbaudrtanasgadi (19"19.-1922.). - 24. Ipp.; Larvijaszrmlja20 gados.- 258.Ipp. 42A. M. paveleNe 24, 6, 7919.g.29. mati S 43Airyilniekt A. Latwjas saimniecibasvEsture 1914-1945. - Sundbyberg:Apgads Daugava,1968.- 1,32.Ipp.

Design by Sancho76

5l


atjaunojusi. Darbrutas priekinieka v. i. virsleitnants Osvalds Jansons savd pavele uzdeva darbrutai atsakt stredet 1.91.9.gada28. aprilI. Pec atjauno5anas malja tur lJ.ka izgatavoti 20 formas tE{pu svirki, 18 fotmas terpa bikses, 12 cepures, bet jrlnija darbnrtas gilvena produkcija blja 291,6pari zrmotqu Latlurjas karo ga sarkanaja toru. a Situaciju Kurzeme un Rrga raksturoja pulkvedisJeitnants Oto Zeltil5Goldfelds: "Noteico5d vara gandtlz visn Latviia biia vdcu (Niedras) valdlbas rokiis un atbalstijds wz LandesvEra, norfldltu valsts vdcu virsnieku vadr-bii. Tas biia teicami disciplinâ&#x201A;Źtsr labi apbrur,rots, arvisdm karasp6ks. Sis karaspeks kalpoja vienlgi vaiadzlbdrn bagefigiapglddts vdcu rnuilniekiem. LatvieSu naciondlais karaspEks .. diemZel nebiia neatkarlgs, bet atradds zem Baltiias landesvEra virspavâ&#x201A;Źlrrieka. Visas aplieclbas (Ausweise) an- 5ds latvie5u brigddes latvie5u virsniekiem izstiedza vicu valodd. t'as 1919. gada pavasai Igaunijas teritoija saka formet ZiemelTatvtjas brigadi, ltdz ar to rzveidojzs divi Lawijas Pagaidu valdr-bai uzticrgi karaspeka grupejumi. Gan objekdvu, gan subjektlvu iemeslu de! Zieme[atvljas brigades karavrtiem izveidojas citadas kokardes un parejas nozrmes neka Baloia bdgades katavldem. Tapat ka "dienvidniekiem", ai "zieme@ekiem" bija lielas grutrbas ar vienota karavrJu ap{etba un nozrmju sagadi. Tika lietoti bijuias Krievijas fotmas terpi, karavrri bieLi blja spiesti valkat civilterpa priekimetus. Sava vestule apsardzibas ministram J. Zilfim 1.9'1.9. gada 1.2. martz ZiemelTzwljas brigades orgzntzEtajsJotgr Zemitzns (1,873-192$ raksu]a par 1,.Valmieras pulka apgadi ar ap$erbu. Vi45 pieminEja,kaigauqr nevar dot ne ap$erbu, ne zabakus,kamer tie nav atvesti no Anglijas. (... Tad6l visiem mobiliz6tiem bus iaiet kari savd apferba .. Visiem zalddiern, ka oficieriem ovala spol,a metala kokarde nacioniiliis krdsis, pie kam oficieru kokarde rnazliet augstdka ar emalies nacionalem kresem, kamâ&#x201A;Źr zaldata ellas krasas."46 BieLi nacionala karoga sarkanbaltsarkanas krasas tz ov-alajam krievu ann\as kokardem tika uzliktas no atbilsto5o krdsu auduma gabaliem. (Sk. 8. att.) Ijdz vienotaietErpanoteikianai 1. Valmieras pulka komandieris, pulkvedis Jansons uzdeva kareivjiem un virsniekiem-instruktoriem nEsdt aizsargkrasas uzpledus, uz kuriem dienesta pakapes instruktoriem tika apzlmetas ar svrrdm

4 LWA, 5317.f.,7. apr.,1..1., 9.-18.lp. 45ZalxhPYalrtwas pastzril atr"tja. - R: A. Ra4lp grarnatutirgotamsapg,7925.-724.1pp. 46LWA, 1468.f.,7. apt.,130.1., 109.lp.

38

Design by Sancho76


5lersam par azpletiem: diikareivjiem - at vienu 5auru, kapraliem - ar dtvzm Sautam, setZantiem - af tfls Sauram, virssetZantiem - ar vienu platu, bet virsniekiem blja jan1sa uzpleii at bijuias IGievijas armljas dienesta pakapju noztmEm un nacionalas krasasvaitodzi4u vu nacionalaskrasas lenti 5[<ersam par uzpleta apakiejo galu.a1(Sk. 9. att.) Diemiel jaatzlst,ka savanonme bija an augstakovirsnieku subjektrvajam attiecrbam. Valmieras pulks fronte bntt-ba atradas igau4u vitspavelniecrbas pak]aun-ba,un pulkveZaZemitana tieSaietekme bija tikai Valkas un Rr:jienas iawieiu komandant[ras. Jot$a Zemitana virspavelniecrbu neatzina ai Valmieras pulka komandieris, tolaik vâ&#x201A;Źl kopvedis Jansons, kuru pulka vadr-ba bija iecelis nevis Zemitans, bet igau4r.a8Ka atcerasagronoms H. Lacis, kuru Pagaidu valdr-bano Liepajas nosutr]a uz Igauniju ar uzder,'umu rupeties par jaunfotmEjamo vieru-bu apgadt ar ap$Erbu un transportu,ae Zemitans valkaja krielrr armljas kajnieku virsnieka terpu at Lawijas krasu vairodzi4u uz uzplediem.5o'J. Zernitdna fotrndld iecel5ana par Zierne[atviias armiias virsp avElnieku ar kara minis tra J . Z aEEadkoi umu notika pec prezidenta atgrieSands Liepaia. Ar ndkamo ku$i atsutlja art pavdles, kaZernitans no kapteir,ra dienesta pakdpes vispirms iapaaugstinap^r kopvedi (velak pulkvedi-leitnantu) un tad tulir,r par pulkvedi. SIs paveles deva Zernitdnarn iespeju uzlikt krievu palkavnieka Lawiias naciondliem vairodzir,riem, .. Krievu uzpleius, g n ^r nozitnes J. Zemitens valk ia Ziernelatmie arr- vEldk, "palkavnieka" kad Lawijas armiiai pier,remto zlmottlu iegti5ana vairs nesagedela grDtlbas. Canpalkavnieka formas tâ&#x201A;Źrpe Zernitdns pEc "Landeswehr" dzelzsdivtziias sakaudanas ieidja RIgd .."s1 (Sk. 7., 10. att.) Qenerala Berl,<a atmi4as aprakstrtas dalejas nesaska4as ziemelnieku vidu tieii jaatajuma par kanvka uniformu. J. Zemttans uzskatrJa,ka labs atdarinaianas paraugs brltu krier,-u armlja nesatais ieterps, tam tikai brltu janomasnanelielasdetalas nacionalajaskrasas.Kad 1919. gada28. februan tika tzdota Apsardzibas ministrijas pavele par vienota formas apS,rba ievieSanu Lawijas armlja, dalz ziemelnteku ar Jor$ Zemitanu priekSgala nevelejas to ieverot, atzldami krier,'u paraug fotmu par labaku, savukart citi, piemeram, 2. Cesu puika virsnieki, atbalsu]a ofiitah apstiprinato.t (Sk. 11. att.)

a7Valmieraskniniekupulka vesture 191,9 .-1929. - 24. lpp. , aBLzcisH. Toreiz, kad Latvijasvalststapa.fB. ,r.],Izd. Ft. Jegets,1954.- 70. lpp. 4eLicis H. Toretz,kad Latvijasvalststapa.- a5. lpp. s0Licis H. Toreiz,kad Lawijas valststapa.- 31. Ipp. sl Licis H. Torciz, kad Latvijasvalststapa.- 36.-37.Lpp. s2BerpisK Ka ziemelnteki devas ct4a pat dzimteni / / Law|u varo+u gaitas: Bdvibas cr+uhrestomanja.- 75.-7 6. lpp.

Design by Sancho76


Pat spiti minetajam nesaska4dm, Zremelawijas brigades komandieris zemitans megineja maksimali paatnnat vienota formas terpa ievie5anu un J. p^ts zrmEja uzpledu un zr-motqu skices, jo uzskatrja, ka uzsvErtas atskiribas zr-mespalielina kanvnu disciplineuAu un saliedEtrbu.53 (Sk. 12., 13.,1.4.,1.5., 76.,17. att.) Tomet realaja dzwEnotika citadi. Gan atbilsto5o nozrmju tn:kums, gan nepiecie5amrba atrzk pazrt sar,rrscr+u biedrus un noverst parprarumus lika lawieiu karavrriem Ziernellawljas brigede bieii nesat pie cepurem egfu zarus un lietot citadas pa5izdomatas un viegli pieejamas atskiribas zlmes.sa KamEr vel nebija nodibinajusies Zieme[awijas brigades intendantr:ra, Valmieras knjnieku pulks pats rupejes par karavhu- apgadt un iekartoja savu dtebnieku darbrutu, kura lldz 1.91,9.gada 1,. maijam lka izgatavoti 28 kaL,ol<t, 164 svatki, 1010 virsbikses,l.72 patronu somas un citi sikaki ap$erbi. Pulkam brja an savakurpnieku darbntca, kura tika laboti lietotie apavi un Ld z 7. mujam izgatavoi 160 pan jaunu zdbaku. Pulka darbruta karavrJiem ikaizgatavotas ai 816 adasvidusjostas. IidzZieme[awif asbrigadesintendantr]ras nodibina5anai 191,9.gada1,5.maajadafu apfErbu, apavus un uzkabi izsriedzaigau4u armijas intendantfira, Pavasara meneSos no igat.'lisrn tika saqemts apmeram 1000 para zabaku, bet tas blja pank maz. Pagarduvaldrbai Somifn izdevas iepirkt vel 1000 para zabaku, tomer apavu trukums joprojam bija liels.ss Vairakus mEne5usvelak, jau pec intendanturas izveidoSanzs,17. junja tika izsludinata Ziemelatvijas brigades pavelnieka pavele: (... nesat uz civil, ka att biiu5as krievu armiias formas ap$crba seko5as nozimes: 1) Kareiviiern: aizsardzlbas krdsas uzpleius ar melnas krasas latigru burtu "Ll'un pulka numuru. 2) Jaunnkiem apak5virsniekiem: kareivia uzpleEus ar vienu tflsstura zvaigzni. 3) Vecakiem apak5virsniekiem: karcivjatzpledus ar divdm trlsstura zvatgznFrn. 4) Diikarciviiem: (ta torciz sauca uitssetlantus) kareivia uzpleEus ar tfisstUra zvaigznEm. [a pavele -bez zvasgf4u skaita. - Aut.] 5) Virsnieka vietas izpiTdTtaiiem: diikareida uzpledus ar sudraba stflpu.

s3Punpaiyi I Sarkanbaltsarkanas Larvijas karoga krasas.- 134. lpp.; Virya E. Pa atmi+u p€ddm / / La:kneta dokumenti.- R., [b.i.], 1930.- 268.lpp. saMusu armijatapiani, valstsizcrnrtanaun tagadejos sasniegumos / Sast.A. Plensners. R.:GoltsunJurjdns,1929.-79.Lpp. 55Mrfsu armija tap5ani,valstsizcrru-5ana un tagadEiossasniegrrmos. - 79. lpp.

40

Design by Sancho76


6) Visiem iaundkiem virsniekiem ianesa gduna vai aizsardzlbas krasa uzpleEus ar vienu zilt vai sarkanu strrlu un nacionales kresas vairogu un trlsstUra zvaigzndm: leitnantam vienu, virsleitnantam divas, kapitanam (kapteinim) trts. galuna vai aizsargt krdsas uzpleius ar divdm 7) Kopveliem sarkanas vai zilas kresas stdpam ar nacionlliis krdsas vaitogiem un trim trlsstrlr a zvaigznErn. 8) PulkveZiem - kopveZa uzpledus bez zvaigznEm. Artileristiem bez tarn ianesa divas krustem liktas lielgabalu zlmes uz uzpleiiem, loZmet€jniekiem loZmetEiu zlrnes."s6 IpaSas gruu-bas bija jaunformejzmaizm vierubam. 2. (5.) Cesu pulka 5. (skolnieku) rotas biju5ie katar,rri V Vrgants un K. Dzitkalis savdsatmi4ds raksu-ja:"Apferbs un uzturs vcl bija paSu. Skolnieki biia t€rpti vieglas bluzltcs, vai ta saucamis 'stuZufkes - gimnasterkas", apiosti skolEnu iostdm. Pie skolas cepures kokarde naciondlds krasas un ap roku balta saite ar pulka uzrakstu."sT Art Oskars Alks uzsvErz:3Ja pamestu Sauteni un noplcstu padu taisito irniteto sarkanbaltsarkano cepures zltritTti, bUtu atpaka! pdrv6rties skolnieke.tts8 Raksturojot sabiedrotos, igau4u karavrrus, atmi4u autors piebildis: "Igaur,ru vaitums - spdku briedumd, labi ap$erbti. .. mnseiie katrs savds privatdrcb6..rrse (Sk. 20., 24. att.) Lai labak at5kittu savEjos no ienaidnieka, dienvidnieku noteikumu ap kreisas rokas piedurkni nEsat sarkanbaltsarkanu lenti par4ema ai Ziemellatwjas brigade.60Rokas apseju Latwjas karoga krasas lietoja Ldz 1.91.9.gada augustam, kad apvienotaja Lztwjas armija ieviesa apsardzhas ministra noteiktds nozlmes. Filozofijas doktors P. Zallte apraksuJisbarona Heinriha fon Manteifela, kas ar sar,'u n.'dalu bija ienacis Cesu pilsetd 1919. gadz 3. ifiniie, oi.€o attieksmi lawie5u karavrru arEjaizskatadEf: ".. vir,riem pat nekadas kareiviu uniformas, ne godlgas Sautenes nebiia."61 Telek P. Zallte uzsveds:

56BtryigiP.Latvijasbrivrbascir,ras, 1918-1920.-1,08.-1,10. lpp. 51VtgantsV., D{rkalb K CEsupulka skoLniekurotz / / No zobena sauleleca:Atmi+u un dokumentu krijums pat Cesu pulka Skolnieku totu 7979. gada/ Szkan. T. Pumpuri45. Cesumuzejuapvieniba,1994.- 1,2.Lpp. sBAlks O. No zobena saule IEca/ / No zobena saulelEca.Atmi4u un dokumentu krajumspar Cesupulka Skol-niekurotu 1919.gada.- 26.Ipp. seAlkr O. No zobena saule lEca/ / No zobena sauleleca. Atmi+u un dokumentu krajumspar CEsupulka Skolniekurotu 7919. gada.- 27.lpp. 60Valmieraskilnieku pulka vEsture,191,9.-1,929. - 24.Ipp. 61ZAILtu P. Vacu varaspastariLatwia. 1,21,.Lpp.

41

Design by Sancho76


,.Larvie5u kareidi tantlaikd nav biiuSi apferbti kareiviska uzvalke, bet pie cepures tiem tomcr biiusi kokarde, kas, ka kareivia pazlme, pâ&#x201A;Źc starptautiskiem llgumiem esot pilnrgi pietieko5a .."62 jumaarzieme[^t\rriasbrigedidienvidniekibiianedaudzlabakz salr-dzina situacija, fo, ka liecina J. $isela atrrri4as, liebka daJa no vi+iem ar la:ku biiz sagemuii v aca ar mijas ap$erbus, ko p apildin aia nkat zr law skaiam ztmotnem un cepurem, pie kutam bija piesptausta latvie5u uzlEcoids saules kokarde.63 (Sk. 18., 1.9.,25.att.) Abu brigazu apgade notika sarci,fitaios kara apstaklos, tedel vienots formas terps un atSl;inbaszrmes izveidoias un tika ieviestas ilgstoia ptocesa, ar grntlbzm.L,rdz arto pirmaios gados karar,'rJuap$Crbabiiafoti helz daLadiba. Noteikta karavtu teterpa trukums un citu valstu militaras formas piedetumu lietodana zpgrut:naja sava karaspeka at5l5ir5anuno ienaidnieka, un tasvatEia radrt tra$iskus parpratumus. PulkveZa Oskara Kalp zkaboiaeiz galvenokart biia vainojams tieii lawie5u karavuu apfetbs - krievu annryasbrunganzalais Sinelis un aitddas ziemzs cepufe, kuru def no lielaka z{alamz latvie5u nacionalos karavrrus nevarEjz atSlgirt no latvieSu sarkanajiem strelniekiem.6aPat sprti minetajam grutrbam un sarci,fitajai politiskaiai an ekonomiskaiai situaciiir, tiedi Sajalaika, trtht pec valsts izveidoianas, tika likti pamaiapvienotes Lawiias armijas vienota formas terpa izveidei.

62ZabtuP. Vacu vataspastariLat-vlia.- 142.Ipp' 63 fr-selhJ. Ct4a pat dzimteni. - 78. lpp. 6aI.I-,tepajaskafnieku - 28' lpp' Pulka tapsanasun parbaudrianasgadi (1'919.-1'922')

42

Design by Sancho76


IV. Karavrru apgerns Latvijas zlrnUas veido5anEis laik6

191,9. gadz vaszrz, apvienojot pulkveZa Zemitana komandeto Ziemelawlias brigadi ar p,ilkveL,aBaloi,a va&to Dienvidlawijas brigadi, tika izveidota vienota Lawijas arm\z.Lu ai dzLadt apgadatoun ieterpto vierubu karavlri radljz zrEji raibu iespaidu, patiesrbt vi+i veidoja gara irenotu, ar tEvzemesmrlesfl-busaliedetubru4otu clrultajuveselumu.(Sk.26. att.) Karaspeka vadr-baitika nodibinats Armijas vitspavelnieka amats, kura Pagaidu valdrba 10. juLia iecela Krievijas ztmljas awalinzto $eneralmajoru Davidu Slmansonu (1859-1933). Pec daLam dienam, 15. iutie, D. Srmansonsuznemas vienlaikus pildrl an apsatdzrbas ministra pienakumus. Tz uz vairakiem meneiiem abi augstakiemilitarie amattLatvljanonacavienas personas rokas. (Sk. 27. att.) Steidzamakaisstrategiskaismed5isbljzLatvrjas teritorijas atbnvoSana,bet, lai to paveiktu, bija iaztnstna orgarizztorrski uzdevumi vieru-bu kaujas speju uzturE5ana,un viens no noftrtrgakajiem blja kanvrru apgades uzlabo5anas darbs. Abu karasplka brigaLa apvienoianas ndlja daadz problEmu, kas nekavejoties bija jaatrisina, Iat jauna valsts saglabatu un pavaitotu savas aszsardzlbasspefas. Lawija joprojam valdlla saimniecisks sabrukums, truka izejvielu an raL,o{anashdzekl,u. Verngako, kas bija saglabajies pec Pirma pasaules kara,bljz izvedu5as abas okupacijas varas - lielinieku un vdcu, kas Rrga parmai4us saimniekojavurak neka 6 meneSus.Vispirms jauvajadzEja apgadat arm\u at partiku un elpi - zirgt, banbu, ka an ar kara materialiem ierodiem, munrtiju, ap$erbu un uzkabes priekSmetiern. 1,919. gada vasara cerlbu uz situzcljas uzlaboianos deva Sabiedroto valstu - Lielbritanijas, Francijas un ASV - apsohta pilldztbz, kuta, kaut neliela vairumd, tomer pzmazdm saka pienakt. Uzdevums radrltvienotu Lawijas armljas karavrlru formas ieterpu kl,uva ipaSi aktuals. SeviS[<iuzskztami tas kJuva redzzms, kad BaIoi,a un Zemitana

43

Design by Sancho76


brigaLu karavtri ieradas Rrga, ferbuSies loti atdkingas uniformas. Tam vaftja rasties negatrvas sekas, jo galvaspilseta uzturEjas arvalstu diplomatiskie un militarie parstavji, kzmLawrjas atmijas unificetas militaras formas trrlkuma d€] varejzrasties negatrvsiespaids par jzunas valsts karaspekadiscipl-nu un kaujas spejam. Bija vetojama an at5l5irib^ starp "ziemelnieku" ufl "dienvidnieku" ieterpa kvalitati. "Dienvidnieki nebiia tik nodriskati kd mes. I..1 Dienvidnieku galvassegas bija latviskas, un R.lgd ari m€s centamies tddas iegadaties. Ar uzleco5ds saules zimi pie cepuresr" savasatmi4as taksu]a 2. (5.) Cesu pulka Skolnieku rotas crrutajs O. Alks.t (Sk. 28. att.) Tnltl pec Pagaidu valdr-basieraianas Rrga apsardzibas ministra J. Zd15a pavEle atgadtnaja,ka ".. visiem kara dienestd iestniu5arnies japiestiprina pie drebem hdz Sim pienemtds nozlmes, t. i., pie cepures vaiag bUt kokardei, pie svdrku, kamzolu jeb m6telu apkakles uzSuvumietn .."2 Ziernelawijas brigade, kas tika rcorgarizEt^ par Vidzemes divrziju, tas komandiera J. Zemitanaietekme virsnieki joprojam breLinEsajakrier,'uarmljas uzpieius un at5{<iribaszrmes, tadeJ Lawijas armijas virspavelnieks $eneralis Srmansons izdeva paveli, kura v€rsas pret to: tNeskatoties uz to, katagad karam ir iespcjams iegdddties mrisu armiias nacionalas nozTrnes, dali II Vidzemes divziias virsnieki, kara ier.[€dni] un karervii turpina ncsat bii. kdevu arrnijas uzpledus (pagones). Divrziias Komandieram uzdodu nekavdioSi spert attieclgus sofus, lai 5o nekdrflbu noverstu.'t (Sk. 31. att.) Tdkd Ziemelatvrjas un Dienvidlawijas bdgades blja tzveidoiusies katra citada orgarizatortska struktrlra, t. i., "zieme]nieku" iedah-jumspulkos, bet "dienvidnieku" - bataljonos, tad radas an at5liribas komandejoSa sastava pienakumu sadalr]uma. Lar panaku vienotu sistemu karaspeka uzbuve, Armijas virspavelnieka $enerafa Srmansona 7. augusta pavele tika noteikts katavrru pagaidu sadah-jumstdjas lielakas kategorijas: kareivji, instruktori (apakivirsnieki) un virsnieki.a I{auai dienesta pakapei tika piehdzinats atbilsto5s amats. Kateivjiem bija divas pakapes - kareivis un diikareivis, instruktoriem tfls - kaprilis, seriants un virssetZants. Virsnieku pakapes leitnants, virsleitnants, kapitans, pulkvedisJeitnants. Saja pavele pirmo reizi dienesta pakapes "$enetalis" vieta paradTlas pakapes "$eneral-majors",

1 Alks O. No zobena saulelEca // No zobenz saule lEca:Atmi+u un dokumentu krajumspar Cesupulka Skokriekurotu 1919. gada.- 30. lpp. 2A. M. paveleNe 31, 2. Rrga,1919.g. 12. S; iullja. 3ArmiiasVirspavelrrieka PaveleN, 16,2. S,RrEu,1919.g.30. iuli,e. aArmijas VirspavelniekaPaveleNs 20, 6. 1919.g. 7. augusta. S,

44


"$eneral-leitnants" un "$eneral-virsaitis". Pec paveles teksta redzams, ka dienesta pakapes krieviskais nosaukums "kapitans" tika saglabats."KopveZa" vietd ieviesa dienesta pakepi "pulkvedis-leitnants", tapa:uL,otnegatrvo nosteju pret A. Niedras darblbu, jo latviskotais pakapes nosaukums tika ieviests 1,919. gada pavasan p6c vr4a ieteikuma. Armijas vadr-ba izvElEjas tulkojumu no vdcu "obersdeutnant", bet abas salikte4a daJas lietoja pec franiu parz,uga "lieutenant-colonel". Krievijas armijas dienesta pakapes nosaukums "rroArolKoBlaurr" un latvie5u strelnieku veidotais latviskojums "apak5pulkvedis" tika atmesti, bet, tipat ka krievu dienesta pakapju sistemi, an Latluilja atteicis no daudzzs valstt-s sastopamas "majora" pakapes. Pie minEtds pav6les nebija zrmejumu vai citu izuaLu noradt]umu par zrmot4u izskatu un amatu apzrmejumiem. Turpinot iesdkto, nakamo fotmas tErpus unificejo5o paveli $eneralis Srmansons izdeva 1.9L9.gzda 10. septembn.5 Paveles tekstam bija pielikums z-rmot+uun rokas uz5uvju shematiskiem atteliem un paskaidrojumiem. ^r Tadu minetais dokuments liecina, ka joprojam saglabajasneskaidnbas par augsttko - $enera\a - dienesta pakapi. Srmansona pavele minEtas "$eneral-majora", "$eneral-leitnartta" un "$enerdl-virsai5a" dienesta pakapes. Savaspaveles vi45 pataksu]a ka $eneralmajors; 5o dienesta pakapi vr45 bija ieguvis, dienot Krievijas armlja. Uz zlmotnem $eneraimajoram bija janesa tn-s detrstura zvatgznes.Pedejo dir,'u augstako dienesta pakepju apzrmEjumi netika noteikti, vtzuab neat5kirot katru no $enerafa pakapem. Kaut gan pavele minetas tns $enerafu pakapes, Latvrjzs armlja at5kiribe no igau4u un lietuvie5u armljam turpmak praktiski palika tikai viena - $enetdlis, kas reilaja dzlvE iztzdrles pilnigt pietiekami, lat apzlmEtu skaidiski tik nelielas arrnljas augstekesvirsniecibas dienesta pakapi. 10. septembra pavdle noteica zikara iered4u dienesta pakapes. Zemaka no tam tika saukta "karala:l<a ierEdTi", kuras apzrmejums bljabzlta trrtstaru zvaigznrte uz zffiotnes diagonales. Augstakie kara iered4i pec 5is paveles tika iedahti tfls Skires,ko pieh-dzinajaatbilsto5i virsnieku dienesta pakapem: treSas 5\<iraskara iered4us - pulkveZiem-leitnantiem, otres Sfiras - pulkveiiem, pirmas 5\itas - $eneraliem. Zvatgznl,a vieta ieredql uz baltes zrmot4u diagondles novietoja vienu hdz tts sudraba rozetes. Medicrnas darbiniekiem - arstiem un veterinararstiem - tika pieS\irtas virsnieku dienesta pakapes, pievienojot vdrdu "saritdrais". Viqu ztmotn6s dzelteno zvargznti;uvieta bija baltas. Pavelenoteica ierindas komandejoSo amatu apzrmejumus,kas bija jauziaj uz formas svarku abu roku piedurknem virs gala adokiem. Apzimâ&#x201A;Źjumi

s Armijas VirspavelniekaPaveleNo 39, 2.

S, 1919.g. 10. septembn-.

Design by Sancho76

45


sastavEjano sudfaba an zelt^ krdsas metahzetaauduma lentes le4[<iemar sturi rotaskomandierimuzleju. Vadakomandierim biia janesavienssudrabale4[<is, divi, bataljona komandierim - tns. Pulka komandierim bija janesa tn-s le4[<i zeltaknsa,bet dtvtzljas komandierim'tiens plats zelta uz5uvums at zelta ozollapdm".6 Le4lveidauzdur,'umuizmers netika noteikts, nekasnebijaminets anpzrmaterialu, no ka tosizg^tavot Prakse,rpaiijaunakajam komandejoSafam sastavam,sudraba uzduvumu vieta lietoja baltas krasaslentrtes. (Sk. 29. att.) Minetas paveles pielikuma tika publiceti latviski tulkotie biju5a Landesvera pavelni eka, talal.kaLawijas vacu zemessargufaktiska komandi era barona Georga fon Taubes 19. augusta izdotie noteikumi, kas reglamentEizLatwjas vacu zemessargu dienesta pakapju nosaukumus, kuri atdl5rrasno Latvijas armljahetotajiem,-praporldiks, kornets, ritrneistets, majors, komandier(i)s un pavelnieks.Pavelenoteica art vi4u dienestapakepju nozmes, kas bija juzieto uz apkakleshdzlgSkaLawljas armlja, bet bez lawieiu zrmotndm. Prapor5iikam zvugznti;; nebija, tikai piti uzpledi, kornetam - viena zelta zvngzne utt., hdz zelta zvaigznem ar apkakles stfiru zelta apSuvumu komandierim un tt{^ mjem zelta zvaigznem ar dzeltenu lapu iziuvumu pavelniekam. ZvugV4u izskats konkretak nebija apraksuts. Pavele minetas an cepuru kokardes "tnazas, apalas formas, bdtas, at zillu vidut', bet at piezlmi, ka tas janesa tikai Landesvera virsniekiem. Atbildr-bu par Srspaveles neizpildrtanu noteica atkdrtota23. septembnpavElE.TVehk, 1. decembn-,Latvtjas vacu zemessargu trieciennodafas jeb "Stosstrupp" cepures izskats tika papildinats ar baltu trlsstDra nozlmi, kurai vidrl bija melns ktusts. To nesajavirs apafaskokardes. Ka rcdzams, pavEles skar tikai dienesta pakapju at5linbas ztmes, am trt nozimes, tatad vierugi tas formas telpa detafas, kuras var piestiprinat pie apSrba. Nebiia reglamentets pa5a ap$Erba izskats, nekas netika teikts par karavrru apaviem. Tajzbfidt primdrais btja ap$Erbt un apaut karavrJus vispar un bijavienalga,Vadacela 5ieterpi nonacalldz armlja.. Svangakais,kovajzdzEjz sagadatkaravtru bija galvassega kokardi, dienesta pakapju un ^p$Erbam, ^t amatlrtatS[<iribaszlmes, aftji formas terpam hldzrgs ap$erbs un jebkura veida vidusjosta. 1.91.9.gada 15. iuliie tika nodibinzta Armijas apgadr-basparvalde ar saimnieclbas, artilErijas, kara, satiksmes, tehnisko un finan5u daJam.Julila parveidoja p^r Vidzemes beigas Ziemellawijas armljas intendantrlru divrZijas intendanturu, bet Dienvidlatvijas brigades intendanturu likvideja

6 Armijas Vfuspavelnieka Pavâ&#x201A;ŹleNe 39, 2. $ pielikums,1979.g. 10. septembn. 7Armijas VirspaveLnieka PaveleNb 50, 6. S,1919.g. 23. septembri.

46

Design by Sancho76


un tes vieta 23. jilije nodibinaja Lawrjas armijas saimniecrbasparvaldi, kas par4ema visas apvienotas Latviias arrntix nodroSiniSanu ar intendantrftas apgades priekSmetiem.s Armijas saimniecrbas parvaldes Apavu un ap$erbu nodafa parzinaja arcnijas ap$erbu, veJasun kaujas tetpu piedetumu ^p^-ru, krajumus, kz zn organtzEjz xblstoSas darbrutas, apgadajot tas ar mzterrdliem, darbankiem un iekartu. Apar,'u un apferbu nodafa bija atbildrgz parkaravtu zpgzdt ar ietEtpu, uzkabes pdekimetiem un vienotam at5[<iribaszrmem. (Sk. 37. ztt.) Nodalai uzsakot darbibu, nekadu krajumu nebija, tos vel akatvajadzEja izveidot. Nodetrgo mantu savakSanuRrgaveicaarmljas saimnieclbasparvaldes darbinieki. Valsts iestade,kas atbildeja pat nodro5inajumu ar visu karaspekam nepiecie5amo,blja Apgadr-basministriia, ko nodibinaja jau 1,91,8.gada beigas. 1. augusta tika pataksuts rlkojums par Apgadr-basministrijas tiesibam. Sim resoram tika dotas pilnvaras arl izdarrt vrsasrekviztcijas Apsardzibas ministrijas uzder,'umaun mobilizEt karaspekarnvajadztgos zirgus, tapEckarav\riem vairs gada augustaApgedr-basministtija nevajadzejarelsiztcrjas veikt pa5iem. 1,91,9. Rrga izsludinaia apavu rekvizrciju. Kaut gan iegutais apavu skaits bija dtezgan liels - 8123 pari dzLadu apa\u, tie nebija piemeroti katavrru vajadzlb-am, atri nolietojas un sapllsa.eValsts izsludinatas tekvizrcijas deva loti rnaz, jo vetugako iepriek5ejos mene5os jaublja palemu5i vacieSiun lielinieki. Nelielu daudzumu vajadzlgo priekimetu deva komandanturu un IekSlietu ministrijas veiktas rekvizicijas laukos. Visas savaktas mantas vispirms brja jadezinfrcE, j-a:zttraun jasalabo, tikai pec tam tas varEja izsniegt karaspEka da\arn. Lat papildinatu krdjumus, no Rrgas pilsetas lombarda tika par4emti visi vlrie5u ap$erbi un audumi.lo Tomet Lawljas armljas apgade at app.Erbu apaviem un amurutiju joprojam prasija uzlabojumus. Tedef 1919. gadajilija beiges,augusta sakuma Rrga tika aFrEttasvairdkas darbrutas - ap$Crbudatbruca, apavu darbruca,linu austuve, seglinieku un amurutijas darbruta, kaleju un remonta darbruta. Tas bija droSakaisveids, ka iegut nepiecieSamoekipejumu, tadClarmijas darbrutas SajasituacijakJuvapar loti svarlgiem uz4emumiem. Sakumadatbrucu galvenais uzdevums bija veco ap$etbu labodana un partaisrSana,jo trtka izejmateridlu. Ieterpa pdekimetus un vefu armijas vajadzrbamizgatavojaun laboja an Sievieiu palTdzlbzs korpuss. Gatavo izstradajumu izsnieg5ana karaspEka vieru-bam notika cerr:r:^hzei Rupniecibas rela 32.11Augusta Rrga noorgarizEtas apavu 8 Latviias armilja20gados.- 260.lpp. e BerTiyiP.Latviiasbm'rAaso4as 1918-1920.- 110.lpp. 10Latvijasatmlja20gados.- 260.Lpp. 11Lawiiasarmtia20gados.- 261,.Lpp.

Design by Sancho76

47


un ap$erbu darbrutas jau septembn saka piesutrt karav'tru dapm sa\-upirmo produkciju. I-rdz oktobra sakumam armljas vajadzibzm darbrucas tska sanLott 0,4o/omEtefu,lietusmeteJuun kaZoku,9 % bikdu, svdrku un vitskteklu,l.,2oh apavu. Tobrid no privatfirmdm un privatpersonzm armljas vzjadzlbzm nekas vel netika iepirkts. IJdz 1979. gada 5. oktobrim no 49 740 Lawrjzs armijas karavniem 40,5 o/o blja apgadati ar meteliem un pusmeteliem,35,4 o at formas svarkiem, civilsvirkiem un virskrekliem,20,l o/o- zr virsbiksem, 20,8 oh - ar galvassegzm, 37,8 'h - ar apzviem.lz Paftjils ap$erbs bijz kzttz persorugais,no mdizm pa4emtais. Genetalis Peteris Radzir,r5savasatmi+as ir raksturojis Lawijas armijas materialds nodroiinaianas ptoblemas 1.91.9.gada ruderu: "KaraspEka otganizE5ana bii loti gruta, io nebij itin nekadu hdzekl,u: tr[ka ap$erbu, tmka ierodu, ttrlka municiias. Kareidi stugdi^ kailam keierr:^rlrleladalano tiem bij ap$eftta savas pdvdtds drcbcs."13 Dalkankanluka apstakius izmzntoja an negod-tgicilv6ki, kas lepojas ar karavira statusu un nEsajaformas terpu, kaut gan nebljaLawtjas armljas sasttve (Pcdeia un pat nebija dienejudi. laika ir ievErots, ka daudzi no privetem personiim priek5 launiem nohikiem n€sd kara formu. I;Iemot vErd, ka zem formas apsardzibas tadas personas kait€ musu armijas un Valsts intere sEm, p avElu G atnizona Priekdniekam, PilsEtas Komendantam un Militaras Policiias Priek5niekam spert enerSiskus solus priek5 vainlgo areste5anas un vigru nododanas Kara Tiesai.ttla Septembra beigas un oktobra sdkumd pienacatelSks britu formas tErpu, ap^\u, velas un kaujas terpu piederumu sfla-jums. No Sabie&otajiem tika sa4emti 63,3 oh metelu un kaZoku, 17,8 o bik5u, svarku kreklu, 47,6 o/oapavu an 69 oh amunlcijas no cita veid a sagadataap{erba un uzkabes.Oktobra beigas un novembra sakuma ar anglu misijas starpniectbu Larvtja sa4ema vairakus ieterpa prieklmetu srla]umus. An- Centrald savieru-ba"Konzums" piegzdaja lrdzrgus sndjumus, ieperkot daLadaskata mateialus Lawijas Pagaidu valdr-bas uzdevuma no amerikagu noliktavamFrancrja. (Sk. 30., 32.,34.,38.,41. att.) TomEr 7919. gada rudenr, bermontiades laika, tikai apmeram 30 % karavtru bijz apgaden ar atmljzs ap$erbu un nozr-mEm, par:ujiekanvfui nEsaja civtlzja dztve lietotos ap$erbus un apavus. (Sk. 33. att.) Pamazam karavtru apgade uzlzboias. ASV Sarkanais ktusts ziedojz vairakus desmit t[kstoius silta ap$erba un velas komplektus. Tabula rcdzamas

12Bu{yiP.Latwjas brivibascr4as1918-1920.- 110.lpp. 13Rnd{yiP.Lawrjas atbnvoianaskarS.- 8. lpp. la Armiias Virspav€lniekaPav€leNs 31, 4. Rrga,1919.g.24. augosta. S,

48

Design by Sancho76


procentueles attiecrbas armljas apgadâ&#x201A;Ź eso5ajiem ap$erbiem 1.979. gadz oktobra-decembra menesr.1s Priek6meta nosaukums Meteli,

iegritais

0 ,1%

64,6 0

Svarki, bikses, vitsktekli

0,1,o

28 0k

Apavt

0,4 0

Vela Amurucija

kaioki

Sabiedrisko organizdciiu ziedoiumi

Rekvizicijae

18, 8%

9,5%

70h

(, \ o/"

3,7%

49,8 0h

2,4 oh

3,4%

2,9 %

8, 3%

1, 6, 8%

6,3%

10,8%

78%

0,3 o/o

2,9%

61,4%

44%

R 70/"

1979. gada ruderu Lawlja sa4ema sun-jumu ar angfu armijas formas terpiem, mete]iem, ftentiem, vefu un cepurem. Paldzibu arrn\as apgadaiana ar ieterpu sniedza an Franclja un ASV DiemZel Sabiedtoto suulie ap$erbi bija lietoti, bieZi neuli un saplesti, dtezgan daudz drebju bija neatbilsto5aspec izmEn sahdzino5i lielajiem lawie5u karavtru augumiem. Ap$erbu darbrucas no veciem meteliem izgatavoja bikses un svarkus, no mazakiem ap$erba gabaliem - cepures un ausu sildrlajus. Ar sa4emtajiempriek5metiem nebija iespejamsizveidot uzkrajumus, jo viss iegutais uzreiz blja jaatdod karaspeka dalam. Vel joprojam iielaka dala karavrru nesaja sar,'upersonisko ap$erbu. Daudzi no izsniegtajiem apgades priekSmetiem bija loti neiztungi. SeviSlSitas sakams par rcWizEtajiem un savaktajiemap$erbiem, kas jau pirms sa4emSanas bija lietoti. An no atsfldtajiemanglu ap$erbiem dafabija apnesativai neliela izmâ&#x201A;Źn.Iidzpat1.920. gada janvara beigam karavrriem tika izsniegts tikai viens apakSvefaskomplekts. 191,9.gadzpavasanLawijas valsts vel nevarEjalepoties ar savu kara floti, jo pirms patste\lgasvalstsizveidodanas,Pirma pasauleskanlalka,nepasteveia atsevi5\as latvie5u nacionalas kata ku$-u formacijas, bet liels skaits lawieSu jurnieku dieneja Iftievijas kara fl.otE, sar,'ukartciti atradas Sabiedroto, rpaSi Ltelbritanljas, dienesta.l6 1.91.9.gada Lawijas ncrba bija tikai viens civilais waikonis "SARATOW" un vairaki nelie]i velko4i, un daias motodaivas.

rsLwA , 1. 469. f . , 1 . a p r.,2 2 2 6 .1 .,3 7 .4 3 .L p . 16Andersons E Lawijas bruqotie spâ&#x201A;Źkiun to priek5vesture.- 348.Ipp.

Design by Sancho76

49


Tomer Aps zrdzlbas minstrtJaizsludinaja jrlrnieku dienestapakapes,pzgudam tikai detras:virsniekiem - juras leitnants, jrlras virsleitnants' jvas kapitans un admitalis. ZemaUaspakapesnetika notadrtas, piemineti tikai specialisti,pirmas 5[<irasspeciSlistiun vecakie specialisti.Insttuktod un apakSvirsniekitika ieda]Iti specialistukategorija. No pavelesteksta nav rsti skaidrs,ko ieklava pirmas 5l,<iras vecako specialistu kategonja. Tika domats par jrlrnieku ieterpu un noztmem. ,,Komanda un unteroficieri (pirmds S$itas specialisti) uz cepures nesa melnu lenti at zeltakwfa uztakstu, p. p. "L. K. Satatov"(LaWiias ku$-is "Safatow") un virs lentes laWieSu kateivia kokardi. Virsnieku un vecako specialistu cepufes ir ar nagu un af metala diegiem iz5iitu kokatdi, kuras centfa fu patasta laffie5u kareivia kokatde at zelta kroni ^pkdrt, pâ&#x201A;Źc patauga.tt Pavele minetas specialistu nozrmes netika konkretizetas, tikai noradrts, ka "pirmds S[<itas specialisti n6sa uz kreisds piedurknes zem specialitates nozlmes safkanu (trts)sturi af aso gal'u tz 1eiu".17Dienesta pakapju apzlmEianai juras virsniekiem tika noteikti piedurk4u apduvumi zeltaknsz: jr-rrasleitnantam viens 3/+collas (apm.79 mm) plats apSuvums af 1/zcollas veI 1/+collas plats taisns cilpu, jrlras virsleitnant am uz leju ar ^tst^rpi apsuvums, jnras kapitanzm, tapat ka virsleitn^flt^m, tikai taisnais ap5ur,'ums, 3/+ collas plats. I(aut gan La.,..rrjatolaik vel nebija neviena admirafa, pavele reglamenteja zi(o formu: piedurk4u noformeiums kopuma ka iepriekieiiem, tikai apakdejaisapiur,'ums 1 collu Q5,4 mm) plats, vrts no zelta ozollapzm, piedevam cepufes nagam biia jabut :rotdtzm ar zeltint apmaLi no vttam ozollapam.Jutnieku formas terpi saglabaia daudz tradrciiu, tade| to kopskats biia lidzrgs citu valstu jtrnieku terpiem. Tdkd liehkn daJa irlmieku blia ja:u ieprieki dienEjudiIGievijas fote, iespejams,vili lietoja no Pitma pasaules kara szglabato ap$erbu, ka an irdzntecTbas flotes irlrnieku, rpadi virsnieku svarkus un cepufes.Nav saglabajudaszi4as par irlrnieku ap$erbarzgatavo{znu karaspeka darbrutas. Protams, an ir-rtnieku skaits attiecrbaptetparEio armlju btja szlldzinoSineliels - apmeram 220 cilveku.tt (Sk. 36' att.) 1919. gada ruderu-,bermontiSdes laika, lawie5u jrlrnieki deva noztmrgu ieguldrlumu cr4a par valsts bnvibu un neatkanbu. Valdiba militadem uzder,'umiemuzlalkupatryEmadaudzusnelielus piekrasteskufi-5usun zvejnieku motorlaivas,Jldz ar to strauji palielinajas dieno5o jutnieku skaits.Ta ka valsts ekonomiskas iespejasnefava iaunformejamiem juras spekiem attlstlties tikpat sttauji ka sauszemeskaraspekam,tadari jrlrnieka ietetpa izveidodanasperiods

17A. M. pavEleNb 22,5 4,Ltepzia,191'9. gadz25.marta. 18Lawiias 230.lpp. vestute. iurniecrbas

50

Design by Sancho76


bija ilgaks. Ar nelielam izmuryamlldz pat 1922. gadam kara jrlrnieku dienesta paknpju nosaukumi un formas terpi palika bez ievEroiamdm pdtmu4am. Saimniecisko gmu-bu de] ari sauszemeskatasp€ka vierutas vel joptojam saglabzjaiepriek5 1.91,9.gada pavasan un vasara lietotas karavrlu at5[<inbas zmes, un parcjz uz vienotu formas terpu un ta arEjo izskatu notika leni. "Ziem{1tieku" lietotas atSfinbas z-rmes,sevi5\i ovalas sarkanbaltsatkanas kokardes, tika izmantotas pat vEl1920. gzda. Lawtjas atmljas izveidoSanaslaika latvieSukatavrlu ieterpi tika parveidoti gan no vdcu, gan kriel-u, gan angiu arrniizs fotmdm, gan tika lietoti bez parveido5anas,ttdel 5o periodu raksturo foti liela daLadibalatvie5u karavtru ap$Erba,kas Ldz pat 1921,.gadambieLi nka valkdts vispat bez uzpletiem. (Sk. 40.,42.,44. att.)DaLasvierubascentasrzmantotvienasvalstsarmijasap$erbus, meginot izveidot vienotu itsmaz savasvieru-baskaravtru izskatu. Piemeram, organtzEjotArtilerijas kadetu skolu, 191,9.gada20. novembiLatvijas atmijas virspavelnieks norddrja, ka visiem kadetiem j-uzsnedz vienads ap$erbs.leAri citas vienr-bastiecas sagzdzt vienddu karavrJu formas terpu. Katavtr:., kuriem paveicasiegut savalieto5ana augumam piemerotus Sabiedtoto sutltos ieterpa priek5metus, izsactjdspar tiem atzirttgS:'Jaunas drdnas: vienkZir5s, bet €rts, angfu giiddts kareivia t€rps."20 (Sk. 39. att.) Latviedu makslinieki deva nozrmrgu ieguldrfumu nacionalas armijas karaviru izualaizskataveido5ana. Vel notika cr4aspret bermontieiiem Rrgas apkdrtne, kzdtapa atkletnes atLawljas armlias formas terpu un dienestapakapju ap zlmEjumu attEliem, un tas, n enoli edzamr, ndllz p ohti sku un in fo tm attvu iespaidu.MaksliniekaAnSaCrrufa zimejumipahdzEjaiedzwotajiem at6$irt savas valsts karavtu no daudziem citiem, kas ped€jos gados bija gejuSicauri Rrgai. Ar lrdz-rgiemuzskates materidiiem tika populartzEta jaunl, valsts simbolika Lawijas sarkanbaltsarkanaiskarogs, $etbonis -, valsts teitoizla nedalamiba un armijas uzbrJve.Ar plakatu un atkldt4u paLdzibu tika papildinata tictga . gada, valsts kase; afi tam bija noz-rmeLawljas uzsardzhas veicina5ana. 1,91,9 ticedami bnvas Lawijas valsts ilglaicgai pastave5anas,daudzi t^utd pazrst^ffi makslinieki stradajapie naudas z-tmju,apbalvojumuun fotmas tErpu radr5anas. A. Cirufa atklatnes redzamz bieZi lietota karavrru 'BaloLacepure" ar jaa apitE Fotmas terpa svdrki Sajosplakatos esoSokokardi un dienesta pakapju z-rmElr:'. gan paliku5ibez uzpletiem. Mrlsdienas ir gruti spriest, vai makslinieks vadr-jies

1eArmijas VirspavElniekaPaveleNb 77, 1. Rrg", 1,919.g.20. novembn. S, n Alks O. No zobena saule IEca/ / No zobena sauleleca: Atmi+u un dokumentu krajumspar C€supulka Skolniekurotu 1919.gadz.- 38. lpp.

Design by Sancho76

51


tikai pec noverota un visparzinamas informacijas vai an pirms darba veikdanas konsultejies at armljas augsteko vadlbu. (Sk. 48., 49., 50. att.) AtseviSki japiemin kads unikals amat^ apzrmâ&#x201A;Źjums iz4Erlrar:;Lakatta tz irmotnEm. 1,91,9.gada 76. novembri nka izdota Apsardzibas ministriias pavele bezpatagrafa numura; taja "Ministru prezidentam un Apsardzrbas linrr5 iestiiiies aktlvd dienestii 1. Studentu totd ministrim ULMANIM, fisteruaaStudentu bztalional,.rota-aat), tiekpiesaviniits kareivia ap$ctbs ar trim zelta ozollapryam uz uz5uvuma diagonala un kortiks.t'21 (Sk. 43., 45. ztt.) Te d4eii .i.kzaarmEtzan'nceka Pagaidu valdrbas vadltaja K. Ulma4a piedalrSanasvalsts aizsardziba un novErsta pretruna starp K. Ulma4a kareivia dienesta pakepi un augsto apsardztbasministra ^mlru. Valdr-bas un armijas augstekes vadr-bas centieni, Lawijas iedzrvotaju atbalstsun Sabiedtoto valstu misiju sniegtap ilidzlba atmlias apgad:.arapgerbu 7979. gada novembn bija tiktal uzlabojusi, ka apsardzibas ministrs vaftia atcelt atlldzrbas izmaksa5anu karavr-iiem par privato ap$erbu lieto5anu.22No td var secinat, ka valsts pilnibe nodroiinaja karavtu apgadi ar ap$erbu. Kaut atr nebija vienotas fotmas un vel bija sastopama daleja ap$erbu daLadIba, atS[<inbaszrmes tika unificâ&#x201A;Źtas, un tas bija solis uz priekdu. T[h1 pâ&#x201A;Źc Latgales atbn-vo5anas no sarkanarmiediem sakds vecdko gadagajumu karavlru demobilizacija, un karavfti tika adaisti maias ar to armijas apferbu, kas bija muguta. Apsatdzibas ministra pavele noteica, ka izsniegtais demobilizactu, t. i.,lldz apferbs paliek valsts rpalums Lldz armijas galrLgar_ no kanvrrs miera laika az stavokli. parie5anai iauna tuvakaia laika tiktu Ja iesaukts,vi4am kataspekadafabntu jdierodas tzjaap$Erba,kas demobilizejoties vi4am izdots.23Ta iJ.kagatantets, ka karavits, kaut arl awafinajies no armijas, saglabajzformas ap$erbu, ar kuru, ja rastos nepiecieiamr-ba,vzjadzEtwdoties uz atkartotw mobiliz acij u. 7920. gadz 11. augusta Lawtja noslEdza Mieta llgumu ar Padomju Krieviju "tz mui)rg1emlaikiem". Latvtias Atbnvoianas cr+as bija beiguSas, un valsts varEja sakt pareju az miera laika apstakliem. Notika pakapeniska karavtru skaita samazina(anaun armiias piemero5ana mietaluka dztvei. Saja valsts no stiprina5anasposmi palielinajns iespeias varzk pieversties an kanspeka aftjz izskata tuqpmakai sakdrtolanai. Viens no pirmajiem uzdevumiem bija karavttu apbalvojumu nesd5anaskarfibas noteik5ana. Gan

21A. M. paveleNb 53,7979.g. 16. novembn-. 22A. M. paveleNe 55, 1, 1919. $ 9.26. novembn. 23A. M. paveleNe 8, 9, 1920.g.72. febtuarl S

52

Design by Sancho76


ierinda esoSie,gan demobilizetie kara.tflrt bieLi nEsajaPasauleskara iegutos biju5asKrievijas un tas sabiedroto valstu militaros apbalvojumus un nopelrulas goda zrmes.Tullt pec miera hguma ar Padomju Krieviju noslâ&#x201A;Źgianas 1.3.auguste Ministru kabinets pie4ema lemumu par arvalstu otde4u, medatu un kruSu nozlmju nEsa5anukaravrriem un civilpersonam. Karasp6ka sastavam 5is rikojums tika pazi4ots 1,7. zagasta zr apsardirbas ministra pavEli, kas noteica, ka drvalstu valdr-bu apbalvojumus, ievainojumu ztmes un militaro macibu kursu absolventu kruSu nozlmes dn-kst nesat tikai ar valdr-basatfauju, kuru karar,'rriemizsniedz apsardzlbzsministrs, bet civilpersondm - iekilietu ministrs. Tika noradrls, ka rtkojuma neieveroianas gadr]uma karavtriem var uzlikt disciplinarsodu, bet civilpersonas var sodrt miertiesneii.2a IzqEmums bija augstskolas un akademijas izghloto personu kruSu nozlmes. Lawijas Atbnvolanas cr+as ieguto ievainojumu ztrniu nesiSanas kardbu noteica apsardzrbasministra 1,920.gadaparaksdtis paveles Nr. 33 un 35.2s Kaut gan visaLawljas armlja vel nebija zpgadata ar vienddiem formas terpiem un nozrmEm, liela uzmanlba tika veldta Kara skolas kadetiem topo5ajiem virsniekiem, kam nakotne vajadzEja kfrlt par jaunas Lawijas armljas mugurkaulu. Apsardzibas ministrs sava1.920.gzda27. oktobra pavele izsludinaja noteiktu Kara skolas kadetu formu; pavele vEl nekas netika teikts par apfiErbapiegriezumu vai audumu, bet tika aprakstrts apkakles un uzpledu izskats: "Apstiptinu seko5u lraraskolas kadehr formu: vienu centimetru platu sudraba lentas iekanteiumu uz frenEa apkakles sturiem, sakot no sttiru augSciasmalas un talek, gat apkakles apaldeio mafta uz5urnrmu (pe$cu) garuma. UzpleEu apak5cie maJe uzliekami burti: 'tC S.", vits tiem - attiecigas ieroEu Sldras noefmes. Piedudrrres aproces aug5Eia mala iekanteiafiML at nacionalas kf,asesvitu Snorrti.'26Taka jaugadu iepriek5 kadeti tika nodroiinati at vienadu ap$erbu, bet bez ipaSam nozr-mem, tad var uzskadt, ka ar 5o paveli Kara skolas audzek4i ieguva no citdm karaspekadapm at5lSingsieterpu. Pavelegan nekas nebija teikts pat Kata skolas vadr-basun pasniedzeju at5[riribaszlmem, ta attiecas d'katuz kadetiem. Pamatsastiva virsnieku un instruktoru nozrmes tika ieviestasar turpmakam pavelem, kas deva iespeju atSlgirtgan kadetus,gan maclbu spekus un apkalpojoSo personalu no citiem katavltiem. T-^l^rk^ dokumentos redzams, ka valdiba un armijas vadrba izpntztautas demokratisko instituciju pastave5anaslielo nozlm! cenSotiesar rpa5am parstavniecibasorganunozlmEmizcelt tos karavrrus,kas bija saisu-ti ^rtautas 24A. M. paveleNe 32, 4,1920. g. 17. augtsta;rutpat, Ne 33, 2, 1920.g. 22. augosta; S S turpat, Ne 35, S 2, 1920.g. 16. septembn-. 2s A. M. pavele J\b 33, 2, 1920. g. 22. augosta;turpat, No 35, 2, 1920. g. S S 16. septembti. 26A. M. pavEleNb 41, 9, 1920.g.27. oktobi. S

Design by Sancho76

53


Satversmes Sapulci. 1920. gada novembra pavEle apsardzlbas ministrs apstipdnaja Satversmes Sapulces komandantrJras karavlru uzpledu zlmes: '3.. atvGlu .. ncsat par Satversmes Sapulces pastavESanas laiku uzpledus ar seko5u nozlmi: sakopoiums no misi4a burtiem S. S. K. - zelta krdsd, virs tiem valsts fetbonis."z1 SaJzlaika vel tika lietots 1918. gadadecembn pie4emtais Lawljas vaists pirmais $erbonis ar uzlecoias saules attElu, burtu L un trijam piecstaru zvugznEm. Pavele nav minEts $etbo4a izpildrijums: vai domits vienkar5s metdl^ nospiedums, vai an $erbo4a nozrmes izgatavoiana ttka izmantota krasuna emalja. Nepartraukti kaut kas tika nedaudz mainrls, cen5oties uzlabot karavku. arcjo izskatu, bet visparejai formas terpu mailai 1920. gadavel nebija pienacis laiks, tadu tdda tika planota. Informacijas nohlka tika izveidots krasainsuzskates Irtzeklis - plakats ar nosaukumu "Latwiias Armiias un Flotes nozihmes",28 kura rcdzami 46 sarxzemes karaspEka un 8 kara flotes svarku shematiskie silueti ar dienesta pakapju un amatu atS[<iribaszlmEm un karaspeka vienibu apzrmEjamtem.Plakats latka gattait tzbalEjis,tadu ktasu to+us taja var at5kirt. Plakata redzami formas svatki pelCkza\a krzsa ar tetram uz5utam kabatam un stavu atlocrtu apkakli. Pie tas piestiprinatas tumSi sarkanas zrmotnes ar apstiprinatajem at5kiribas zrmEm. IezlmEtas divas gaivassegas- 1979. gada apstiprinata "BafoLa" cepure un naga cepure, kas atgadina Iftievijas armijas 1,907. gadaparartgalaukaformas cepuri. Formas svarku zimejumiem ir uzpledi g n ar karaspekavieru-buapzrmejumiem, gan aibez tiem. Amatu apzrmejumi vada, rotas, batiljona un pulka komandietiem ir jau iepdeki lietotie le4ki balta (sudraba) un dzeltend (zelta) kasa. Kara arstiem, fatmaceiiem un sanitariem uz kreisas tokastedzamabaltalente ar sarkanu krustu. Vairakiem zrmejumiem ir zvaigztltte - tas liecina, ka Armijas virspaveLnieksSosietetpa variantus nav apstiprinajis. Galvenokart tas attiecas uz uzpletu zImem. Ari vairnki cia Saja plakata attElotie ieterpa vatianti velak nav ieviesu5iesdz|vE. Tomer Sisplakats ir interesants tepec, ka ir pirmais meginajums ilustret Lawrjas armijas formas ieterpus, tadeJtam ir liela vEsturiska vertr-ba.(Sk. 46.,47. att.) 1921. gada sakuma Armijas virspavelnieks bija spiests sava pavele noradrt uz to,kzkztavtt, neraugoties uz "diezgan reguleto" atmljas apgadt, staiga nopltuSos ap$erbos un apavos.zeSekot ar 1927. gada 1,.aprili, Armijas virspavelnieka amats tika likvidets, un formas tEtpa turpmakas izveides dzrba vadJdanuatkal pat4ema apsardzlbasministrs.

27A. M. paveleNe 44, 14, 1920.g.14. novembri. S 28Lat:u7jas Kara muzejs,inventdraNq LI(M 4-25758/324-PL. 2eArmijas VirspavElrrieka PaveleNs 5, $ 7, Riga, 1,921.g. 15. janvatr.

54

Design by Sancho76


V.

Latvijas armijas vienota formas terpa izveidoSana

Latvijas armljn parejot tz miera laika stavokli , 1921,. gada 1,. aprih tika likvidets Atmijas virspavelnieka amats, un sakdsievetojamas parmai4as valsts uzsardzlbas vadrbas struktura. TieSo armijas komande5anu apsardztbas ministrs uzdeva kataspeka inspektotam, kas vienlaikus bija an Apsatdzrbas apgades ministrijas Galvena Staba priek5nieks. Tika parkartota ^rnijas sistEma.No 1918.gada decembral\dz 1,921.gadamatjzmdarbojasApgadr-bas ministrija, kas pdrraudzilavtsuvalsts apgadi ar partiku, tzejvrelamun gataviem taZojumiem gan no vietejasprodukcijas, gan no arvalstu pahdztbassr-rtt]umiem. Armijas apgadt ar visu nepiecie5amo, tostarp arkanvru apferbu, amurutiju un uzkabi, uzdeva Armijas saimniecrbasparvaldei, kas tika pardeveta parKan saimnieclbas parvaldi. 7921,. gada armijas saimnieclbas parvaldes apavu un ap$erbu nodala tika nosauktapzrr jaunas I(ara saimniecrbasparvaldes mantu dafu. Sakot ar i921. gada 27. apnli, visiem armijas ap$erbiem un apaviem tika noteikti lietoSanastermi4i, vienlaikus vedot stingru uzskaiti un atz-tmejot armaturas sarakstakaravrdem izsniegtas mantas.l Kara darbrbubeidzoaes, Lawijas nrpnieciba dtri atjaunojasun dfiz spEja apmierinat visas armijas saimnieciskasprasrbaspEc izejmaterialiem un gatavas produkcijas ka kvalitates, ta afi. kvantitates ziqa, tapEc vairakas apavu un ap$erbu nodalas darbrutas tika likvidetas, atdodot tas atpakaf rpainiekiem, bet parejas - apvienotas. 1,921,.gada apvienote apgerbu darbruta sakz izgatavot visus armijai miela laika apstakJos nepiecie5amos priekSmetus - ieterpu, uzkabi,zugltetas u. c. Dal,u vajadzrgolietu - apavus,adrtos priekimetus, gultas segas, metdlz apkalumus un darbrucam nepiecie5amos materialus - iepirka I A. M. pavEleNe 1.9,1921. g.21. apflI.

Design by Sancho76


izsoles.Mantu un matenaluregadei, ka art to sadaleikaraspeku dalzmizstzdaja noteikumus un normadvas tabuias. Armijas apgade :uka orgatizeta planveida, ieverojot pieS[<irtobudietu apjomu. Ar to nodarbojas Apsardzibas ministrijas Tehniska komiteja, kas jau 1,920. gada saka sagatavot pirmos noteikumus par armlias vajadzham rzmantojamo ap$erbu, apa\r:u,veJas, gultas vefas, zirglietu, aizjagt, uzkabes un citu priek5metu kvafitati un veidu, ka an noteica 5o priekSmetu lieto5anas termigu. 1,921,.gzdz izstradaja mineto ptiek5metu aprakstu, bet1,922. gada- pirmos tehniskos noteikumus kokvilnas un vilnas audumiem. 1922. gadagan RIg5, gan province bija nodibinajuiies vatralctrupniecibas uz4emumi, kzs rzgatzvoja vilnas audumus zrmljas vajadzrbam, taka importet vajadzEja tikai kokvilnas audumus. Nedaudz velak Latvija saka darboties an kolrvilnas un linu apstrada5anasraiotnes. No 1924. gzda ttetEjz tekstilrupnieciba jau piJruba speja apmieinat visas armijas vajadzrbas.Tehniska komiteja vairaku gadu laika noversa karavtu ietErpa prakse noverotos trukumus un turpinaja darbu pie armljatvaizdztgo tekstilizstrddajumu un citu priekdmetu kvalitates uzlaboianas. Lawrjas Republikas Satversmebljz paredzEts,ka vispatejas likumdodanas tiesrbas,to starp ai ka:o likumdo 5ana, pieder Saeimai.Pirmaj os p eckan gados Latvlja vel nebija pie4emti daudzt.likumi patKara ministrijas un citu armijas iestzLu funkcijam, karaspeka organtzacljuun apgadi, tzpEcvaizdzEjaizrnantot biju5as Krievijas armijas likumus, kas bija izdott lldz "191,7 . gadz 1,.oktobrim un nebija pretrunt arLatnjas valsts iekartu. Kdevijas kara likumu sakopojums tika izdots 1,869. gada un ar velako gadu papildinajumiem sastadr]a6 dafas, kas bija iespiestas 24 gramatas.Krievijas likumdoSana par kara saimniecibu bija sakopota V daJas1.8.-27. gramata.Sis dok krajums tika izmantots -.ntupiemeroto likumdoSanu. par paraugu, veidojot jauno, Lawijas apstekliem Izmantojot 1,907. gada izdotaja XX gtamata publicetos dokumentus, tika sastedlta 1919. gada 31. marta apsardzlbasministra pavele Ne 15 "Karaspeka dalu iekieja saimniecrba", kas velak kl,uva pm p^m^ta turpmakai pavelu un citu normatrvo aktu izdoianas par arrntjzs apgadt.z 7921. gada tzstradaja pirmos izgztzvo{anas noteikumus, kas ^p^vu paredzEjato nL,oianu 6 lielumos. Velakie 1927. gada parstradftie noteikumi jauparcdzEja l0lielumu karavtru apavus, bet pec 1934. gada tika izveidotas specialas armlias veidoles, un no tz latka karavrJu apavus izgatavoja ^p^yu 2 Stiebis A. Lekcljas pat Kara Administaciju: Armijas Virsnieku kursu Lekciju un Tulkojumufondaizder.ums/ II izdevums.- R., 1923.- 1,3.-16.lpp.

56

Design by Sancho76


10 pamadielumos un katru no tiem 3 platumos, pieligojot apavusindividuilam kajaspedas pacElumam.Pavisam kopaakaizgatavoti 30 daLadulielumu apai, td,ka katram karzvkam bija iespejams piemeklet Ettakos apavus.3 Prmzja miera gada Latnias armijas karavtJu ieterps joprojam bija loti daZads.Tikai neliela dala karavtru, galvenokart virsnieki, nesaja vieteja nLojama formas terpus. Tika lietoti gan vacu, gan angfu, gan krievu karavrru ietElpi ar uziutam lawieSu karaviru zlmotnEm. Pec fotografijam redzams, ka tikpat daLads blja an galvassegu klasts. Dafai karavrru bija ta saucamas "Balola" cepures, kuras tika bgatavotas armijas ap$erbu darbrutas un kuras deveja afr.par "naciond)ajam" formas tErpa cepurem, dafai - britu, vdcu vai krievu armljzs galvassegasvu ai cepures, kas izgatzvotas pec to parauga. Tas par karaspeku radr]a nesakartodbas iespaidu. (Sk. 54. att.) Tapec valdraa un armijas vadrba mierz laika apstakfos izirztja uzder,'umuizveidot visai armijai vienotu ieterpu. Kaut gan speka blja 1919. gadaizdotas apsardzibasministra un Armijas virspavelnieka paveles parkanvttu apferbu, tomEt tika uzskauls, ka uniformlpras parmai4as kopuma, jo nebija izveidojies vienots pdekistats par katavfua zpi,etba krasu, piegriezumu un rpa5ajam mittanjam nozr-mEm. (Sk.51., 52.,53. att.) Diskusija par latvie5u karavtu izskatu iesaisnJas ari arheologs un etnografs, toreiz virsleitnants Ernests Brasti45. Raksta "Par karar,'ttu miera laika ieterpu" viqi pauda uzskatu, ka armijzs formas svarkiem, vi4a terminologija - virssvarkiem, jebut gai5i pelEkiem, bet biksEm - pelekam vai tumii sarkandm. Lietoto cepuri, vi4aprat, vaftia atstdt bez parmat4am. E. Brasti45 savu priekSlikumu argumenteia Lr to, ka citu valstu armijas tadas krisas ieterpa nav un pelekai krasai piemrt maskejo5arpaiiba.a Optimala formas tEtpavaianta meklejumi prasiia laiku, un tikai 1921. gzda 31,. marja izdotzja apsardzlbas ministra pavele tika noteikts, ka Lawijas armijas formas ap$erbs sastav no metefa, frenta, virsbiksem, cepures un vasaras virskrekla haki krasa. Ap$erbus vajadzEja izgatzvot pec pavelei pievienotajiem zrmejumiem.s Jauna forma at5lgrrasno iepriek5ejas vispirms jau ar krasu. Peleko formas terpu vieta tika ieviesta haki jeb zalgarhruna krasa, kas tika lietota angfu katavrru unifotmai un bija vairrz,kpiemErota kalzvllru ieterpam tas maskejoSo rpadibu dEf. Otra uzkntoSi jaunz detalabtla formas tErpa galvassega,kas hdzinajas anglu un kdevu armijas lietotajam

3 Lawlias atmija 20 gados.- 305.lpp. aLatvijasKateivis.- IJb 39 (300).- 7921.g.19. februaris. 5A. M. pavEleN! 25, 3, 7921.g.37. nuia. S

57

Design by Sancho76


Iauka formas terpa naga cepurEm ar ovalu un plakanu virsu. At5\iriba bija cepures aploka: angJuun krievu p^t^vg cepurei aploks visapkat bija vienada augstuma, bet latvieiu paraug ceputei tas tika veidots sLps - priekipuse augsttks. "Cepure izgatavoiama no frendu dr6bes, ar oderi. Aploks un virsEid dala iekantcta ar drcbi naciondld, karoga parla ta krasa. Nags pZtvilkts ar drEbi. Virs naga dubulta Adas zoda siksni4a, piestiprindta sanos ar tnazdr.n pogdm. Cepures aploks priekda 6 cm, pakalpusd 3 cm augsts; virscie dafa visapkdrt 3r3 cm plata. Priek5a uz cepures aploka piestiprindma kokarder" noteica pavele.6Visiem karar,rriem cepures vrfu iedur,-umi bija vienadi, nebija nodahtas atsevi5\as kataspeka ierodu S[<iras. Virsnieku un kateivju cepures cita no citas neat5\ras. Ceputes kokarde palika bez parmatnam, t. i., uzleco5a starojoSa saule ar L burtu un ttrs zvugznEm vidrl. Ta ka kokardes ttka izgatavotas vairakas darbrutas, tad brja sastopama art daLadlba to izpildr]uma: vienkadas tlka rzgatavotas no metzla skttda un iekrasotas, datgakas- dainatas krasainas emaljas tehnika. Formas terpa svarki jeb - talaika terminologrjd - ftencis tika Srlts no specialasvarku auduma, atzpogajamsar 5lielam pogam viena dnda. Ftencim uz krutr-m bija divas uzdr-rtaskabatas ar uzlo{qamu vidu, mugura gluda, bez iegrtezuma, jostasvieta piegulo5a, sanos - divas shpi iegrieztas kabatas. I(a aug5ejds,ta an sanu kabatas bija segtasar piedrltam klapem un aizpogajamas ar mzzam pogam, piedurknem - pie5uti adoki. Svarkiem bija dubulta apkakle, 4,5-5 cm augsta, aiztaisama ar diviem kasrdiem un apmalota ar audumu nacionala karcga p^m^tknsd. Svatkiem bija odere; tika 5rlti 4 lielumu svatki. I(opuma svatku jeb fteniavtzualarsizskats atgadtnajavacuatmijas 1915. gada p^r^ag un 1917. gada modifikacijas formas tetpa svatkus.TTomer virsnieku frendiem ld.kamairttta sanu kabatu forma, un tas saka Sut virspuse pec britu ietErpa parauga.sAn turpmak svatku izskats p^m^td sagla.oajaSadu formu. Obltgatadienesta kanvru svatki bljaar iedrltam sanu kabatam - tikai taisndm, bet virsdienesta katar,rlu un vitsnieku svarki blja at detram uz5utam kzbatam. (Sk. 55., 57. att.) Turpmak visiem karavrtiem saglabajasai augsta atlokama apkakle, kas tomer nebija seviSki erta un ndlla rnazhet athaisku iespaidu mijitatpersonu izskata. Vairums Eiropas arrn\u 30. gados lietoja svarkus ar vafeju vai zemu adokamu apkakli, kas awiegloja iada t&pa valkadanu,rpa5i kaujasapsteklos. 6A. M. paveleNe 25, 3, 192I. g.31,.mi1a. S 7Fo$enD., MarrionR The German Army 1.914-'18. - London: Osptey PublishingLtd., 1.978. - 36 p. 8A. M. paveleNe 27, 3,1921.g.14. jnr,tia,. S

58

Design by Sancho76


Pavele paredz1ja divu veidu metefus - kajniekiem un jatniekiem. Tie at5l,<tras galvenokart ar garumu: jatniekiem tamvajadzEja brlt 20 cmno zemes ar Skelumu L-dz staklei, kajniekiem - 30 cm no zemes ar Skelumu 15 cm augipus ce\aloâ&#x201A;Źttavas.Metelis nkaizgatavots no specialasmetefu vadmalas un uzpogajams vidrl ar 5 lielam pogdm, jostasvietapieguiods.Metela piedurknem blja 1,6 cm plati adoki un sanos - divas shpi 30' lelE- iegrieztas kabatas zr taisnam klapem. Apkakle tika apmalota at audumu nacionala karoga p^mztkrdsd. Metelis bija oderets hclz jostasvietai, un tika S[ti 4lielumu meteli. Gan metelim, gan svarkiem uz priek5ejiem apkakles stflriem tika uzSrJtas zrmotnes.(Sk. 58., 59. att.) Vasaras virsktekls bija bh:zes veida, no kokvilnas vai lina haki krdsas audekla ar dtvam uzdr-rtdmkruSu kabatam. IGekla piedurknes bija gludas, bez adokiem, bet apkakle - dubulta, adokama, aiztusdma ar diviem kasrSiemun ar zrmotnEmpriek5ejos apkakles st[ros. Uzpledi tika Snti bez apmilojuma, no ta pala matertdla ka krekls. Tika Suti 4 lielumu krekli, bez oderes. Saja pavele pirmo reizi aka noteikts karaviru virsbik5u izskats. Tds vajadzEja 5ut no svarku vai speciala bikdu auduma pusgalife piegdezuma ar Sauriem staru gaiiem tn 1.2 cm dziliem iegriezumiem, kas sasienami ar lenntEm. BikSu areja Suvebija jeapmalo ar audumu nacionala karogz pamat^ krasa. Kabatas ie5uva bikiu 5uve.Virsbikses tikaizgatavotas 4 augumiem. Tika noteikts an uzpledu izskats, parcdzot vienadus meteJa un svd.rku uzpledus."UzpleEi !il,veidrgi, no mdtela drEbes, apakda 5r5 cm, aug5d pie pogas 3r5 cm plati. Apak5eiais ruzpleLa gals pie5ujams pie plecu Suves, bet aug5â&#x201A;Źjais pusapalais piepogdjams tnaztr pogu. Uzpledu ^r malas iekantâ&#x201A;Źiamas ar drEbi attiecigo karasp6ka veidu krasa."e Ierodu 5[<itu krasas Iietoja tikai uzpleiu apmalojumos. Paveles turpinajuma katram karaspEkaveidam aka paredzeta konkreta ktasa, kopuma - 7 atS$ingi toli. Apsardzibas ministrijas centrzlajam parvaldem tika noteikta balta ktdsa, kajniekiem un divrZiju Stabiem - "nacionala kzroga pamatkrasa" , kavalErljas vieru-bdm- dzeltena, attiledstiem - sark^na, tehniskajam karaspeka dafam melna, robel.satg1em- tumdi ziia, arrtnda iestidEm, parvaldem un dafam tumii za\a.

'A. M. pavEleNo 25, S 3, 1921.g.31. ma:ja.

Design by Sancho76

59


1. tabula. Apsatdzibas

ministra

1927. gada 25. pavclâ&#x201A;Ź noteiktes atS\iribas zlmes

Uzpledu ap5rivums (apmaloiums) Apsardzrbasministriju sastadoSas centralasparvaldes

balts

Uzpledu nozlmes no oksidcta metiila krustoti lielgabala stobrs, Sautene un zobens, savienon ar ozola vaiqagu

Kainieku ierindas dalas

nacionala karoga pamatkrdsa

divas krustotas Sautenes

Robeisatgu dalas

tumii zils

divas krustotas Sautenes

Jamiekudalas Artilerijas daJas

dzeltens

ktustota Sautene ar zobenu

satkans

divi ktustoti lielgabalu stobn at

Diuziju itabi

nacionald karoga pamatlrasa

krustoti lielgabalastobrs, Sauteneun zobens

Tehniskd karaspeka da]as

melns

karai tehniska karaspeka

sptigstoiu bumbu

tehniskai dalai pec pievienota zrmelum Visas pateias arrindu iestades,

rum5izalS

pdrvaldes un to daJas

uzpleiu apakSejedala uzsprauLama metala plaksrule at sarsinatu iestades nosaukumu vai iniciali

Arsd

tada krasa, kida noteikta tam

ap zdau apvijusies dr:ska

kataspeka veidam, kura drsts dien, turklat dienesta pakdpju nozimes (zvaigzrutes) nesat zelu]tas

Veterinararsti

ras pats

duska

Farmaceiti

ras Pats

duskaar kausu (bi!eti)

Pavele reglamentdia katras ierodu d$iras simbolus - nozrnes, kas bija janEsauz uzpletiem. Pavelesteksts liecina, ka visi karaspekadafu apzimejumi bija siki izstrzdan. Lawijas katram pulkam bija savs numurs, ko ^rmljd novietoja vz vzpletiem. Kajnieku un robeisargu pulku numuri aka apzlmei ardbu cipariem. Diviziju Stabu un divizijas ietilpsto5o artilerijas vierubu ^r t bifa jalieto noteikta abrevntrrta: I(urzemes divrzijas Stabam ^pz-ffia!^n un artilerijas pulkam burts I! Vidzemes -Y,Latgzles - L, Zemgales -2. Divt2iiu Stabi un katras divizijas artilerijas pulki tika atzrmer ar vienu un to pa5u burtu, at5kingabija tikai uzpleiu apsuvumu krasa.Robeisargu divizijas Stabu apzimEja at burtu R, Daugavgrivas artileriju - ar burtu D, Brunoto vilcienu divizionu - ar burtu B. Kan rna{rbu iestaZu pasteugais sastevs vz uzplet^ nesaja atbilsto5u abreviaturu:.Kara skoii burtus - K. S., instruktoru batiljona- I. B., virsnieku kursos - V. K. un kajnieku uzpleiu nacionala karcga sarkano apmalojumu.

60

Design by Sancho76


Iz4emums bija specialas nodalas, kuru pastavrga katavtru sastava uzpledus apmalojaatbilstoia karaspekaveida krasa.Karaspekaarrindu parvaldes,iestades un dafas d.ka apz-nEtas ar izliektu mefila plaksru-ti azpleta gila, uz kuras bija atbilstoias vienr-basnosaukuma abrevtatitz. Visas uzpledu ztmes nka dartnztas no oksideta metaJaun uzspfaustas uzpleduvidr:. An ieterpa pogas tika gatavotasno oksideta.metdlaar kokardesjeb valsts $erbo4a attelu - burta L un mt zvatgf4aveida.loJaunais valsts $erbonis vel tika veidots un nebija apstiprinats.Paveleattiecasnkataz sauszemeskaraspeku, jo noteikumi parkarajutnieku ap$Crbuun nozrmem vel nebija izstadai. Ztmotnes izgztavojz no karoga satkanas krasas auduma, pztalelogramz veid5, 3 cm platas un 8,5 cm garas.Pa diagonali no aug5ejastira tz priekdejo apakiejo st[ri zrmotni Slersoja4 mmplatabalta lenflte: kareivjiem - no auduma, virsniekiem un ieredqiem - no sudrabota auduma.Uz z'tmotrresbaltas stnpi4as virsnieki un ieredli nEsajadienestapaklpju at5kinbaszrmes:virsnieki - zelitas zvatgznes,ieredTi un arsti - sudrabotas. Kareivju un instruktoru dienesta pakapju at5kin-baszrmes - lenntes - tika uzir-rtas 5[<ersampar ztmotsi: ierindas kareivjiem - no zelita vn dzeltena auduma pdekdefa ztmotnes gala, arindzs kareivjiem - no sudrabotavanbalta audum^pre:.rjd zrmotnes gale. (Sk. 56. att.) ne to veids, iespejams, Tomer pavele netika mineti ne kara'urru ^Pa\l, tade|, ka sastopame Sqozabaku un garo zabaku daLadlbz blja hela, jo apavus pamatA vel piegadeja pnvafas datbrucas un an iepirktie apaiblja janovalka. Armijas darbrutas tos vel neraL,ojatikliela daadzuma,laivisas vajadzlbzsvaretu apmierinat ar standatizlnem apaviem. Kaut ai bija izsludinata ja,,nakarat"uu formz, tika atlauts novalkat jau ieprieki rzg tavotds vn regadztas formas, ja pie tam piestipdnaja noteiktas militaras nozmes, tndef kadu laiku joprojam saglabajasdaLddlformas terpi un galvassegas. Dnz 31,.muja pavEletika papildinata ar iadtem noteikumiem: ".. etstiem uzpledu iekanteiumi tada krese, kdda noteiktl tatrr karasp6ka veidarn, lnrra lrsts dien, pie kam dienesta pakdpju nozimes lzvaigzfites] n6sdt zc,lfrtas."ll Stratefiskas nozrmes objektu - dzelzcel,u- pirmajos neatkanbas gados kontroleja militatais resors, un apsardzrbasminisffs 1,921,.gadapavelejaieviest sarkanas krasas cepuru vuszs dzelzcefu mezglu komandantiem ar domu, ka spilgta cepuru virsa ir atak pamanama parejo katalrJu un dzelzce\a iered4u .

1-

1,

vlclu.'-

r0A. M. paveleNe 25, 3, 1921.g.31. rnatie. S '1A. M. paveleNe 27, S 3, 1921.g. 14. jnnlia,. '2A. M. paveleNe 29, S 9, 1921.g.18. iuniie.

61

Design by Sancho76


Prakse radlla, ka karavrru formas terpa vel nepiecie5ami vairaki uzlabojumi un parveidojumi. Karaspeka dafas ierosinaja matntt gan dai,as atS[<iribaszlmes, g^n terp^ detafas.Lt 1,921,.gada 2. augusta paveli Smagas artilerijas dlrziona karavrfdem arJzvauz uzpletiem nesat burtu S.13Labojumi un papildinajumi sekoja cits pec cita' Tz 21. oktobn pavele tika precizEtas uzpledu zrmes konkretam artilerijas d4u-.to 10. novembn pavEIELatgales parazanu pulka karaviriem tika atJauts uz uzplettem n6sit trafarctt zr sav s vienlbas abreviaf[ru L. P. P.1s Pec pavelu sectbasun tekstiem redzarns,ka uzpledu zrmes bija viens no veidiem, ka karavtri var apliecinat sar,-upiederibu pie vieru-bas,kas pastdvejusi Atbfvoianas crqu laika, bet miera apsteklos tikusi izformeta. Vierubam likvidejoties,tokarzvtrtpanaca, ka Apsardzrbas ministrija daLiem bataljoniem atlava nesat tikai vi4iem atbilstoSu abreviat[ru, piemeram, Tukuma bataljort m- burtus T. 8., Latgales partszdnubataljonam - burtus L. P. 8., Lawijas strelnieku bataljonam - burtus L. S. 8.16 1.922.gzdavzsaratika izsludinata jaunaarmljas un flotes karavru dienesta pakapju sahdzinajuma tabvla.l1 Sauszemes karaspeka lietotajam kareivju un instruktoru pakapem piehdzinaja flotes dienesta pakapes: kareivim m trozi, diikareivim - dtL,matrozi ar specialitates noridi "ma5lnists", "mototists" r "kuinztais", "attilerists", "tofpedists" utt. Kapfelim zrmlja pielldznajz de$a kaprali flote, bet an at piebildi par specialitati. SerZantiem flote aripievienoia specialitatesnosaukumu, betvirsseri,afltur^rmijapielldzinaja bocmanim fl.ote. Taja Iarka armiiz vel nebija virsnieka vietnieka pakapes, bet flote tika noteikta depeitnanta vietnieka pakape; tatad jurniekiem bija par vienu insttuktora pakapi vairak sahdzinajuma ar sauszemesarmiju. Virsnieku pakapes Sajapavele netika minetas. Lai saska4otu karaspeka vieru-bu iekSejas saimniecrbas gramatvedlbu un noverstu parpratumus terminolo$ija, kas radas tedel ka saimnieclbas parvaldes saqemtie priek5meti tika saukti pec paiu ieskatiem, aps tdzlb^s ministrs tzdeva turpmak lietot ap$erbu nosaukumus saskagaat 1,922. gzdz mantuparskatu.PriekSmetus,kasbijagandnz 69.paveles1.6.paragra{aiespiesto vienddi un ar vienadu nozrmi un kas lldz tam biia ierakstlti dokumentos ar

13A. M. paveleNo 39, 13, 192'1.g.2. augtstz. S 14A. M. paveleNr 40, 9, 1,92I.g.21. oktobri. S 1sA. M. paveleNe 51, 12, 1921.g. 10.novembri. S 16A. M. paveleNe 13, 17, 1922.g.28. innlj^. S 17A. M. paveleNe 15, 3, 1922.g. 1,7.jnltjd. S

62

Design by Sancho76


daLzdtem no saukumi em, v zjadzEia apvienot zem p-askzta ie spiestiem mantu nosaukumiem. Saraksta blja 33 ap$Erba priekSmetu nosaukumi.l8 Mineta pavele bija viens no pirmajiem soliem vienotas militara zp$Crbaterminologijas izstrade. 1.924. gada kara ministrs rzdeva pav€li, kura iepriek5 lietoto vdrdu "frencis" nomainr-javatds "svarki".1e Izmai4as un labojumi 1921,.gadaparaugaformas terpe tomet nesasniedza velamo reztiltan. 1.921..gadz p^r^vg cepures neapmierinaja daudzus virsniekus, tas bija panklldzrgas citu valstu atmiias lietotajam galvassegam,tam nebija rakstunga silueta, kas butu rpatnejs tikai lawieiu karavrJiem. Mairu-jas an prasrbaspar formas terpa krasu, atSkinaasfrmEm un kopejo izskatu, tadef vzjadzEja mekiet jaunus variantus karavrru ap$erbos. 1'922. gada, pzmazzm nostiprinoties valsts ekonomikai, kl,uvalielaka iespeja Latvijas armiju apgadzt ar vietejas rupniecibas ni,o|umiem" kas nepiecie5ami ap$erbaizgatavoianai,audumu, diegiem, adam utt. Arhlvu dokumenti liecina, ka apsprie5znar :J.kaiesniegti dzudzi gan militarpersonu, gan an sabiedribapzzlstzmu makslinieku izstzdai projekti.2o Tehniska komisijaizskarlladaLzdas skices,kuras bija jutams pieredzestrukums un at5lingi priekSstati par uniformas vElamo kopskatu. Vienotas koncepcijas trukuma de! projekti foti at5[<irascits no cita ar krasojumu, detalu izstradt un militaras simbolikas lietojumu, gilu gala - ar radlto koptelu. Tomet Safa laika militaro specialistu vert€jums par fotmas terpu bifa pietiekami preclzs. "Karasp6ka apferbs un uzkabe ir viens no svarlgiem iautdiumiem, io no vi[ra parcizas atrisind5anas bija atkarlgs ka atmiias kustlgums, td arl.la:ut u veseh-bas stdvoklis. Apf etb s nedfi kst ap gttitindt karavlru, tam ir jabut vienker5am, lctam, iztwrrgarn, vieglam un skaistam; tam iabut piemerotam klimatiskiem apstaqiem un gada laikam; pie zindmas vienveidlbas tam ianes iz5$irlbas pazlmes, lai varetu viegli redz€t, pie kadas dafas kareivis pieder, un beidzot-pie ap$Ctba nednll<stbut spoZu atSlirlbas zTtnitt, lai karavrlts, sevi5$i virsnieks, nebutu ienaidniekam pat acls ktlto5u m6tbi.tt2l TomEr daudzas rdejaslzvaizveidot jaunu, tieSiLatvijai takstungu, vienotu 1922. gada vasarz apsardzrbasministrs izdeva pavELar formas terpu armii ^. 18A. M. paveleN 75, 23, 1922.g. 37. mzrta. S le Kara ministra pav€le [turpmak - K. M.] Nn 53, RlE , 1924.9.31. decembn. 20LWA 3606.f.,7. apr.,2352.Eeta-Kara saimniecibasparvaldesTehniskaskomitejas sarakstepar ap$Erbaformam. 21Tzkika. Kara skolaskurss.Sast.pltn. Lindners,plkv. Kadsons,pltn. Spandegs. - R.: GalvenaStabaizdevums.7922.- 37.Ipp.

Design by Sancho76

63


Ministru kabineta apstiprinata karavftu ieterpa aprakstu, pec kura turpmak vapdzEjaizgztavot Lawijas armijas formas terpus.22Ar 5o pa5u paveli vi45 atcElziepriek5ejos gados izsludinatos noteikumus pzr kztavta ap$erbu. Jzunz forma sastavejano cepures, metela, ziemzs un vasafas frenda un virsbiksem uzsargknsa; iz4dmums bija Aviacijas un Auto-tanku diviziona tErpi, kurus vajadzEja izgatavot melna krasa. Pavele paredzEja ieviest pikrgt jaunu formas cepuri, atsakoties no iepriekddjds, no citu valstu armijzm pataprnatzs karavrru galvassegas.Jaana Latvrjas armijas karavrJu cepure bija apgnezi konusveidrga, ar divdajr,gu aploku un gludu ovalveida virsu. (Sk. 60., 63. att.) Cepures virsa bija nedaudz plztzka par aploku. Starpiba starp galvas meru un cepures dibena arejo apkattmeru blja 1,3cm. Aploka apak5€jadafa bija no tadas paias vadmalas ka apkakles, uzpledi un citas detalas, kas bija Sujamasno tumSakas noktasas auduma un apmaloj^m^s ar krdsainu drebi. Priek5puse ceprres aploka apak5ejasdafas augiejamala slaiki pacelas aug5up un beidzas ar galotni. Aploka augsEiadafa un cepures virsa bija veidoti no krasainas vadmalas. Ka:r:am konkretaiam karaspeka veidam blia paredzEta savaapmalojuma un cepures virsas ktasa. Cepures nags bija no meleas lakotas ddas; virs taaz aplokavaiadzEja piepogat no aukli4am vrtu zoda saiti, kuras krasa mainljas atbilstoSi karaspeka veidam. Cepures priekSpuses Suv€ tika iesptausta kokarde. Oderei tzmantoia kokvilnas audumu. Cepurei stingnbu pieS$rrastarp aploku un oderi ieliekama adas pape ar tEraudastrpiqu, pie5utu pie virsmalas. Tika izgatzvotas 4 lielumu kareivju cepures, bet virsniekiem p€c individualagalvasmera. Virsnieku cepure at5lgrrasatlielaku aploka shpumu un dalitu zoda saiti, kuras aug5dzla l.j.kapiestiprinata 1 cm vits kokardes centra, ta izveidojot trrssturi. Starpiba statp galvas meru un cepures dibena aftjo apkzrtmEru blja 1,5 cm. Td ka Lawrizs armijas augstake virsnieclba, kuras pieredze un spriedumi vadja ietekmet ieterpa izskatu, savas dienesta gaitas bija uzsakusi Krievijas armlja, var piefaut iespeju, ka jaunas Latwjas armijas cepures siluets dafeji tika darinats pec hdzibas ar krievu virsnieku 1910./ 191,4. gada para;ugaparades galvassegu. Saja pavele bija apraksula jauna kokarde, kas nomainr]a Atbnvo5anas cr4as lietoto. "Kokarde izgatavoiama 25 mm plata un 33 mm augsta ar sar li bez burta "U'. No sarkand pusrir,rlga izietlT zeltttr stari. Pusrir,r$is apak5a iekant€ts melni-balti-melnu iekant€iumu. Vidus balts, ar tfls zeltltdmzvaigznltEm.ApakSeidrnalanaciondldkatogaveide."23

" A. M. pav€leNe 17, 1. S 1. pielikums,1922.g.29. iihi^. 23A. M. paveleNo 17, 1. 1. pielikums,7922.g. 29. jtllid,. S

64

Design by Sancho76


Jauno frenci jeb svarkus vajadzeja veidot ar stevu apkakli, un at5ldribe no kareivjiem un insttuktoriem virsnieku svarkiem bija citads kabatu novietoiums. Zemako dienesta pakapju karavrru svarki bija ar divam uzdutam kruSu kabatam un divam regrieztam sanu kabatam, bet bez muguras Skeluma. Virsnieku svarkiem bija detras uzS[tas kabatas: divas uz krutlm, divas sanos. Svarkiem bija muguras 5!elums, to piegriezums bija Ldzrgaks anglu karavrru apt1rbzrm. Kareivjiem un instruktoriem ika parcdzets ai vasaras frencis no kokvilnas vai linu auduma, bez odetes, ikaiar divam uzdutim kruiu kabatam. At5[<in-beno ziemas svarkiem vasaras frencim bija koka pogas, apvilktas ar tadu paSu audumu. 2. tabula.Apsatdzibasministta 7922.gada17.pavâ&#x201A;Ź16noteiktasie5uvumukresas

Apsardzibas ministrijas centrdlds parvaldes ul Rgas pilsetas komandantrfra Kajnieku ierindu da]as, divLi.ju (iz4emot Tehnisko) Stabi, pilsâ&#x201A;Źtu (iz4emot Rrgas) komandanhrras, kata apri4lu

parvaldes, dzelzcel,u mezglu

komandantrfras, Aviacijas un Auto-tanku

divizioni

Tehniskaskaraspekadafasun Tehniskasdirr2ijas stabs

Visas patejas atrindas daJas

3. tabula. Apsatdzlbas rninistra 1922. gada 17. pavâ&#x201A;Źle noteiktas uzpleEu zimes

Apsardzibas ministrijas centdlds patvaldes

krustoti lielgabala stobrs, Sautene un zobens, savienoti at o z ola v ajnasrl krustoti helgabala stobrs, Sautene un zobens

Jetnieku daJas

kfustota Sautene un zobens

Artiledias ietindas dal.as

divi kustoti lielgabalustobd ar spragstoiu bumbu kauu dalu pEc pievienota ztrr.Ejuma

Eku un brlvju parvaldestajoru

Atsendls, Galvend artilerijas noliktava un

spragstoda bumba

Attilerii as laboratorii a Visas parejas drtindas dafas un iestades

ar pirmaiiem iestddes nosaukuma buttiem

Design by Sancho76

65


Pavele nkapredni noradrts uzpledu izmEts un ztmes uz tiem. Kareivjiem un virsniekiem tika noteikti vienadi uzpledi. Neliela at5[<iribabija vierugi metel,u un svdrku uzpledu rzmEra: "Uzpleii izgatavojami $itveidigi, apak5a pie Suves 6 cm, aug5a pie pogas 4,5 cm plati.Uzpleiu garums - 13-14 cm. Apak5ciais uzpledu gals ie5uiams plecu 5uv€, bet stDrveidrgais augS€iais piepogajams ar vienu mraztupogu. Apkakle un uzple6i izgatavojami no tum5ekas nokresas vadmalas un iekant€iami at ktasainu drebi pec karasp€ka veidiem."2a Karavtru frenta jeb svarku uzpledu platums apakda bija 5 cm un augia 4 cm. Uzpledu garums brja 1,2-1,3 cm. To veidojums bija tads pats ka m€telim - no tumidkas vadmalas, ar str-rrveidagalotni un iemalojumu." (Sk. 65. att.) Karaspeka dal,u ap$erbs savstarpEji atSlgras at krasainiem iemalojumiem, cepufu virsam, zrmotgu krasam un uzpledu nozrmem. (Sk. 77. Td ka Aviacijas un Auto-tanku divizionu formas ^tt.) ieterpam tika noteikta melna.krasa, tad ai ta azpleii bija melni. Visu vieru-bu kareivjiem vasaras svarku uzpledus izgatavojz bez knsuna iemalojuma, no tA pzia frenta matenAfa. Karaspeka veidi tika apz'tmetl at spoLam dzeltena metala noztmem, uzsprzui,atnam az uzplediem. (Sk. 61., 62. att.) Katram pulkam bija savs flumurs vai simbols, ko novietoja tz uzpleia. Szlldzinajuma ar iepdekieja gadz izdoto paveli uzpledu zlmes nebija tpa5i mainrlas. Tapat ka iepdekS, knjnieku pulku atztrr'eianai_tika lietoti ardba cipatr, ko uzsprauda uzpletz vidu. Diviziju Stabu un divrzija ietilpstoSo artsletljas dil;t apz-rmelanai ttka rzmantota abrevtatura jeb - ka pavele deveja "iniciafus" - jau iepriek5 lietoti burti Il VrLrZ un nesen nodibinatajam TehniskasdivrZijasStabamburts T. Ari parejo vieru-bu apzrmE|omt nebija ipa5i maimti. 1,922. gada 8. novembn 1.7.pavEletika papildinata-Kantiesas un Kara virstiesas karavrri uzuzpletiem sakanEsatabreviaturas K. T. un IC V. T.26Kara skolas kadetiem uz uzpletiem virs burtiem I( S. vajadzEja azltkt ierodu 5kiru apzrmejoias noztmes.2TJaunie paveles papildinejumi noteica aniezilgant baltu krasu Kara virstiesas un Kara tiesasformas cepuru virsam un ieiuvumiem, bet ministdjas parvaldem tiedi padotajam iestadem paveleja )tetot zala krasu. Ar 5o paiu paveJi Arsend.la, Galvenas artilerijas noliktavas un Artilerijas laboratodjas karavlriem arlavaie5uvumiem un cepuru virsdm lietot melno krasu.

24A. M. paveleNe 17, 1. 1 pielikums, 1922.g. 29. S inhl^. 2sA. M. pav€leNe 17, 1. 1 pielikums, 1922-g.29. S inl';ria. 26A. M. paveleNo 27, 15. pielikums, 1922.g.8. novembn. S 27A. M. paveleNe 27, 18, 19 1,922. g. 8. novembn. S S ,

66

Design by Sancho76


Pogas tska izgatavotas no dzeltena metdl^ ar jaunas starveida kokardes attElu - sauli ar trrs zvugznEm bez buta L. Kata rerEd4u ieterpa pogas, uzpledu nozrmes un burti bija no balta metala.z8 Virsniekiem un tiem pielldznataiam personilsastavam jzuna forma blja jasak nesat ne velak pzt 1,922. gada 3"L decembri, tz(u drn Sis tetmi4S tika pagarinats LIdz 1,923. gada 1.. apnhm2eun pec tzm vEheiz ltdz nzkama gada 1. jr1lijam.30Katavriem btjz atzhegts nesat angfu parauga valejas frendu apkakles,un |oti nevelama bija jauktas formas nesadana.3lAr 1.923. gada a. jnhjz paveli Nr. 26 vec6. parauga formas terpus atlzvz nonesat mdct-bds, ka ai veicot saimnieciskus darbus, tadu visos parejos gadrjumos bija jilieto jaunieviestais formas terps.32(Sk. 64., 70. att.) Kaut gan forma jaa tskaieviesta un ta rzskafijas pietiekami reprezentaFvi, sabiednba, rpaii atmijas virsnieku vid[, izraisijas diskusija. Jzuno formas ap$Crbu projekteja meistara Libesmaqa Su5anasdarbruta Rrga. Tehniskas komitejas dokumentos ir saglabajusiesvestule, kura formas terpa autors pamatojis savasdomas. Vi45 uzsveris, kz,izstradzjot jauno fofmu, galvenokdrt +emta vera ptaktiska lietderiba, piemerojot to pedeia kara praslbam, labs izskats unuzreiz vztverzma at5l,<inbano citu armiju formam, ipadi no krievu un vacu. Ieterpa krasu nosaucapa;r zalgantpeleku, to uzskadja pat pietiekami praktisku un nacionalu. Svarku piegriezumu veidoja pec t. s. frenta p^r ug ar lielam kru5u un sanu kabatdm.33(Sk. 66. att.) Valdraa centds ar vienddu ieterpu vispitms apgadatKara skolas kadetus, lai radltu jaunajos virsniekos vienott-bas izjntu un vienlaikus sabiedribai demonstretu Lawtizs armljas izaugsmi. Jzu 1.922. gada 2. septembn I(ata skolas absolventi - jaunie Lztvrjzs armljas virsnieki - izlaidumz paradE Esplanade vaftialepoties ar jaunajam formam. Taja pala 1922. gada daLam karaspeka da!5m atJavamairul cepuru virsu krasas; Galvends artilerijas noliktavas, Liepajas artilerijas laboratorijas un Arsenala karavlti zilas krasas vieta saka lietot melnu krtsu.3a Saimniecisku apsvErumu d€! cepuru izgatavolanz :l.kz piefauts adas nagu vretd rzrr,antot iztungas fibras maternIu.3s

28A. M. paveleNe 17, 1. pielikumsNr. 7, 7922.g. 29. junlja. S 2eA. M. paveleNe 24,7922.g. 11.oktobri. 30A. M. pav€leNe 77,1923.g.24. mzrta. 31A. M. pav€leNe 27, 20, 1922.g.8. novembn-. S 32A. M. pav€leNo 26,7923.g. a. iutfa. 33LWA 3606.f., 1. apr.2352.lieta,85.Ip. 34A. M. pavEleNe 27, 18, 1922.g.8. novembn. $ 35A. M. pav€leNe.29, 73, 1922.g. 30. novembn-. S

Design by Sancho76

67


Pirmajos gados pdc cepures ievieianas vel netika uzsverts, ka ta ir parades cepure. Tu blja parcdzEts parvelkamais, kas apsedza cepures virsu un aploka augSdal,u,lai pasargatu audumu no izbaleianas un nosmere5anas. Parvelkamo Suva no azsargkrdsas kokvilnas audekla. To izmantoja ttku nometnCs,apmacibasun saimniecisko darbu laika. 1,923.gada1,2.masjapavEIE apsardzibas mirristrs noteica, ka cepuru parvelkamie karavdem jalieto no 1,.mujahdz 1. septembrim visur, iz4emot parides, atpiezlmi: 'T'itsniekiem, sanitaraiiem virsniekiem un kara ier€dgiem iirrinda un drpus dienesta cepures atlauiu n€siit bez piirvelkamajiern."3b 1924. gada cepuru pdrvelkamo valkd5anaslaiks tika pagarinats Edz 1,5.septembrim. 1925. gada paveles azmanlba tika piev€rst^ gan vitsnieku, gan ietindas karavrJu uzkabei. Rrlpniecibas uz4Emumi bija apguvuii teicamu adu apstrades tehniku, uzkabes priekSmetus vairs nebija nepiecieiams iepirkt anemEs vat lietot kara luka uofejas. Tika 4emta vErd"ai Pirma pasaules ka:ir- pieredze. Virsniekiem tika izveidota-adasvidusjosta ar plecu siksnim pec bdtu p^r^Ltg^; to dEveja par "Semu Braunu" - britu fenerala v-arda,kur5 Sadu vidusjostu saka lietot iaa L9. gs. 60. gados.37Il-drlg" jostu lietoja daudzas pasaules arri\as, un ta bija parcdzEtajebkura tipa ekipejumam. (Sk. 73.,74.,75. att.) Ta ka pie jostas nesajagan auksto ieroci - zobenu, gan rokas Saujamieroci,tad Latvtjas armlja to velak saka devet par ierodu jostu at5f;iribd no vidusjostas, ko virsniekiem rzg t^voja no auduma. Ierodu josta kaujas apsttkios va;-laukz macrbastika lietota ar divam plecu siksnam, bet ikdiena - parasti tikai ar vienu siksnu par labo plecu. Ar laiku ierodu josta k]uva par neat+emamu parddes terpa sastdvdd,o,ott to aQavalietot an virsdienesta instruktoriem. (Sk. 78.,79., 80. att.) Vienlaikus tjkaizstadataazkabejatniekiem, bet to vardiahetotaricitu ierodu Skiru karavri. Vecas vienrindas auduma patronsomas tika aizvietotas ar divu vai tns rindu adas somem, lldz ar to palielinajds karavtta parnesajamo patronu skaits. (Sk. 76. att.) Pakapeniski armljas dalas ievieSot darba cepuri, konusveida cepud ar nagt 1.927. gada saka saukt par parades cepuri.38 Tala paiz gada ttkz atceltz parades cepuru parvelkamo lietoSana.3e

36A, M. pav€leNo 20, 15, 1923.g. 12. marja. S 57Kanaurcfl. Boernrar puaSopua: Bce crparrrr Mupa.- Carrrr-llerep6ypr: florvrox, 2002.- 310 c. 38K. M. paveleNb 29, 7, 7927.g.7. oktobri. S 3eK. M. pav€leNb 32, 13, 7927.g.30. novembn. S

68

Design by Sancho76


1,924. gada kara ministrs noteica izmupas daLa karaspeka dalu fotmas terpu apmalojumu krasas.Ta Tehniskas divizijas 5tdba, Sapieru bataljona un Elektrotehniska diviziona formas tetp^ detal^ssakaiemalot ar onniidzeltenu vadmalu. Kata buvniecrbas parvaldes un tai padoto iestaZu karavrru ap$erbs bljz jzzpnalo ar [<irSu brunu audumu, bet uzpledi jzpaptldtna ar apnmEjumiem - diviem sakrustotiem veseriem, zem kuriem redzami burti I( B.o 7926. gada kara ministra pavele Nr. 19 ieviesa izmu4as fotmas cepures un terpa detal,u krasa. Cepure tutpmak tika Suta flo t^da pada auduma ka virsbikses un iemalota ar krasainu drebi atbilsto5i karaspeka veidam. Ari formas terpa visam detalam, pat apkaklei un uzpleiiem, tika izmantots tikai vienas krdsas audums, tads pats ka virsbiksem un apmalots ar krasainu drebi atbilsto5i karaspekaveidam.a' (Sk. 69. att.) Kaut an-pastaveja velme veidot vienotu Lawijas zrmijzs arejo telu, d zLkart bija verojamz parhekz srkumainr-balokalu karaspeka dal,u apzrmEjumos, kas atspogufoti vigu ieterpos. Piemeram, 1,926.gada9. m^rta pavelE kara ministrs noteica: "Galvends intendantrlras Jelgavas lablbas iepirk5anas punkta karavrliem ncset uz uzpletiem burtus : J. l. P." a2 IpaSas jeb specialas uzpledu nozlmes tika noteiktas medictnas un aptiekas feldieriem un izgh-uAu ieguvuiiem sanitdriem: ".. uz uzpleiiem starp karaspEka dalas nozlmâ&#x201A;Źm un pogu uz5rlt sarkanu krustu no 1,5 cm gatdm un 0r5 cm platZim lentltEm, bet veterinZirfeld5eriem un veterinersanitariem - tddu paSu krustu no dzeltendm lentlt6-.D43 1,928. gadz kara ministrs atcEla kajnieku un artiierijas karaspeka dal,u karairuuzpledu zlmes - divas krustotas Sautenesun divus ktustotus lielgabalu stobrus ar sprdgsto5u bumbu.a lidz ar to uz kajneku un a:rtlEirjzs pulku un divrziju Stabu karavrru uzplediem piltka tikai pulka numurs vai divrZiju apilmEjoiie burti K V, L un Z. fu 5o pa5u paveli tika atcelta ieztlganbalta zrmotgu krdsa, un tes vietd saka lietot melnu un aye+u sarkanu formas terpa detalu ie5uvumu daLadzskombinacijas.osSts izmas4asbija speka gan pavisam ar jaunu paveli tika kori$eta iepriekieja. Dn2 vien neilgu laiku, pec t^m ^tk^l ikatzdotalldztga pavele par jatnieku karaspekadal,ukaravrru uzpledu noztmi, kas sastivEjano krustotas Sautenesun zobena.Jatnieku pulka uzpledi kadu 4 K. M. pavEleNb 26, 11, 12, 1924.g. 27. S S innlla. 41K. M. pavEleNe 19, 25, 7926.g.3. S iuniie. 42K. M. pavEleNe 5, 23, 1926.g.9. mana. S 43K. M. pavEleNb 19,1926.g. 3. iuniie. 44K. M. pavEleNe 19, 6, 1,928.g. 17. S inhia'. 4sK. M. pavEleNb 19, 6, 1928.g. 17. S iuftia.

Design by Sancho76

69


Iaiku palika bez noztmes, tikai ar oranLidzelteno ie5uvumu.ouTika mainltas an kanparmacibas iestaZu karavttu uzpledu nozlmes - sakalietot burus IC P.a7 1.923. gada 1.2. februai apsardzlbas ministrs izsladtnzia kara jrlrnieka ieterpa aprakstu.asAt5[<inaas no 1920. gada noteiktds fotmas nebija lielas munlja :.i.kandzLu dienesta pakapju nosaukumus. Kapteini nosauca par juras kapteini, un tika ieviestas vairakas matoLu un instruktotu dienesta pakapes - de[deitnanta vietnieks, bocmanis, serZants,kaprdlis, dti,matrozis. (Sk.77.,81. att.) MattoL,a cepuretika darinata no melnasvadmalas.Pie tas aploka augSmalas bija pie5r-rtaovala vitsa ar apak5dalu. Uz aploka armalas bija 3,5 cm plata muarE lenflte, uz kuras blja kara ku$a nosaukums ar zelta bwttem. Aploka kreisaja puse bija divas 7 cm garas melnas muarE lentltes ar galos uzspiestiem zelu-tiemenkuriem. Priekipuse uz virsas apak5dafasbija piestiprindta cepures noztme-karcivja kokarde. Cepurei bija kokvilnas odere. An jrlrnieku cepurei bija paredzets cepures parvelkamais, ko gatavoja no balta baltnata audekla. Tas pdrsedza cepures virsu ar tas apakSdalg.Pdrvelkamo lietoja pie vasaras ieterpa. (Sk. 23. att.) Tika izgatavotzs 3 lielumu matroLa cePures. (Sk. 71., 72.,84. att.) Jrlras virsnieka cepute no kareivja cepures at5lrras ar divam mete)^ pogam, kas bija pieSutasuz aploka.Uz tambljaiauzpogd. dzeltena dubultota zoda sainte, vrta no trim aukli4zm, zr parvietojamiem mezgliem. Uz aploka starp izlocrtam saitrtem bija piesptausta cepures nozrme. Priek5a 10" shpuma uz leju bija piefirts nags,kura atmala krasi beidzas pie aploka apakiejas malas. Virsnieku cepurei nebija lenu-Su,:utrto tzgztavojapEc mera. Pavelespielikuma XX punkta apraksnta jrltas virsnieku cepures nozlme - kokarde. Ta biia iziuta ar zeltIiem diegiem un sastevEjano apakid savienotiem, izlocttiem ozola zariem, starp kuriem atradas enkurs ar bedi. Uz enkura kztablia izSuta karavlru kokarde. Cepures nozlmes izm1it blja 7 x 5 cm, un to uz5uva uz melnas vadmalas gabala. De$eitnantu vietniekiem cepures noztmE nebija ozola zaru. An virsnieku cepurem bija balti parvelkamie, kutu nEsa5anu tegiamentâ&#x201A;Źja noteikumu kopojums. (Sk. 85., 86, att.) Japiebilst, ka atikiriba no sauszemeskarar,rriem, kuri cepuru patvelkamos nedntsteja lietot pardd1, jr:rniekiem cepures parvelkamais bija tie5i jalieto pie vasarasparades ieterpa. AtseviSla cepure bija parcdzeta bocma+iem - tada pati ka virsniekiem, tikai

46K. M. paveleNb 25, 2, 1,928. g.4. oktobn. S 47K. M. pavâ&#x201A;ŹleN-b19, 7, 1928.g.17. jttltia.. S 48A. M. paveleNe 6, 5, 1923.g. 12. febtaa::.. S

70

Design by Sancho76


zoda sarjtebljz izgatavota no ddas un virs tzs vzjadzEja piestiprinat"kareivja kokardi".ae (Sk. 83. att.) Sr p"r"og, formas ap$Erba ne mztroLiem, ne virsniekiem uzpledi netika parcdzEi. Dienesta pakepju un specialistu nozmes biia iauz{ui uz piedurknem.t (Sk. 77. att.) Turpmakas izmnirlzs jurnieku formas terpa tika izsludinatas 1.927.gzdz kara ministra pavElEsNr. 23s1un Nr. 2952.23. pavele noteica, ka uzpledi metefiem,kl" an uz virsnieku iaazhek uz virsnieku, instruktoru un matfoZu ziemas un parades svlrkiem. MattoLu un instruktoru uzplediem vaizdzEia brlt vienadi em 'l.Jzmetela tzsujami Ld$rcidlgi u2pleCt' aPaKe Pie Suves6 crn' augse pie pogas 4F ct rplati. uzpledu garums 7T74 cn Apaldeiais uzpleEu gals ieSujams plecu 5uv6, bet sturveidtgais aug5eiais - piepogaiams at vierru mAzu pogrl Uz uzpledern piestiprinat 3 ctn augstu dzelterru met?ila enkuru.'53 Pirmas darba cepufes tika izsludinatas apsardzibas ministra 1.922 gada 1,7. pavElE,bet tas bijz paredzetas tikai Aviacijas un Auto-tanku divizionu karavtriem. So abu vienrlu formas terpi jau af savu melno krasu atilSrrasno pzreja kataspeka ieterpa. Laivi4as ipa darba cepufi izgatzvoia pEc mera un apstiprinatiem Sabloniem, kd an remaloia ar [<iribnrnu audumu' Aviacijas diviziona karavtriem ".. kreisos senos piesprauZama metala cepufes emalieta ugunskrusta un dzeltena nozlme, sastavoSa no $r5bmni putnu spiirna."sa (Sk. 70. att.) 1,923. gzda tadu pa5u cepufi ka Auto-tanku diviziona katavrJiem atlzva nesat arl Brugoto vilcienu diviziona karaviriem: ".. af to at5l<iribu, ka cepurei idbfi aizsargukrisd un ar ziliem iekantEjumiem."ss 1,925. gada25. marta kara ministts izsludinaja darbz cepuri, ko ieviesa visa Lawijas armijd,,vierugi ne Aviacijas un Auto-tanku divizionos.s6Tablia laivi4as veida cepure at atloku visapkatt. Cepures fotma nedaudz atS[<tras no melnds krasas (aivaa$ datba cepurEm. Atloka augSmalablia iaapmalo pec ierodu 5!iru krasam. Cepure tika Srltano virsbik5u vadmalas un odereta

4eA. M. paveleNe 6, 5, 1923.g.72. febtuan. S s0A. M. pavEleNb 6, 5, 1923.g.72. febnatt. S 51K. M. pavEleNe 23, 6, 1'927.g.20. augusta. S 52K. M. paveleNe 29, 6, 1'927.g.7. oktobn. S 53K. M. pavEleNe 23, 6. pielikums,1927.g.20. augusta. S s4A. M. paveleNo 17, 1, pielikumsNr. 1, 1922.g.29' innliaS 5sA. M. pavEleNo 20, 18, 1923'g- 12. muia. S s6K. M. paveleNb 9, 3. pielikums,7925.g. 25- rnarta. $

Design by Sancho76


ar sverku oderaudumu. Kokardi piestiprinnja priekSa vidr1, starp virsu un apak5malu.Tajapaiagadadarbacepure tika papildinataar gamljas zodz saidti, ko patasti nesaja ielocltu cepures iek5puse. Lrdz ar dztba cepures ievie5anu 1,925. gada 25. marta kara ministra pavele Nr. 19 lj.ka precizEta visu eso5o k5ruAa. (Sk. 68. att.) cepuru nEsdSanas 1927. gadztika nolemts Aviacijas un Auto-tanku divizionu karaviru darba cepures turpmak izgatavot pec pastavoias armijas darbz cepures Qrini+a| p^r ug atbilsto5i kara ministra 7925. gzda 9. pavElei.sTNelielas pdrmai4as cepures izskatA tika ieviestas 1930. un 1,932.gada.Ta ka 1930. gzda Latrurias armijz un flote saka lietot zi ziemas dzrbz cepuri, tad 5i veida galvassegu nosauca patvas r^s darba cepuri. Saja perioda pandljas tendence ieviest vairakas izmair,''asfotmas terpu izgatavoianaunnoftmju n6sdiana,kuras nebija minetas oficialas kata ministra vai Valsts prezidentapaveles. PiemEram, ir fotoliecrbas, ka starveida kokardes piestiprinatas pie brugu cepurem, lu gznLatvtia atikiriba no daudzam citam valstim nebija ieviesta prakse nesat bru4u cepures ar kokardEm. Domajams, ka ta nav bijusi kada atseviS\a kanvTra nereglamentEta frclba, kas bija rakstunga Atbnvodanas c-t4ulaikam. 20. gs. 20. gados verojamie fotmas tErpu parveidoianas gadr]umi, visticamdk, bijusi sistematiska,zr kataspEkavieru-bas komandiera paga;'dzm vel nenoskaidrotu paveli veikta darbiba. (Sk. 67., 89. att.) Ari jurnieki formas tErpa virskrelrJiu drLreiz pzprldtnaja ar kadu dekoradvu uz5uvi, lai gan tada nav mineta neviend augstekes vadraas pavele. Sujot jaunus formas kreklus, reizEm netika ieverotas kara ministra pavEIE noteiktas joslu attiecibas. Var tikai minet, cik bieZi jurnieku ietErpz paradljas Sadasun Edzlgas atkapes no reglamentetes formas un cik stingri tika prasrta ap$erba atbilstr-bakara ministra pavElem. (Sk. 88. att.)

s' K. M. paveleNb 37, 8, 7927.g. 10.decembn. S

72

Design by Sancho76


vI. Atjaunotais un p-irueidotais Latvijas armijas ietâ&#x201A;Źrps

Vairakas Eiropas valstr-s, art bljuiaja Krievijas imperija, augstakajiem Stabu virsniekiem bija specials ieterps svimgiem santojumiem, ballEm un diplomatiskam pie4emSanzm.1 Sakoties Pirmajam pasaules kararn, svinrau tetps zaudeja savu aktualitati un daudzvietlzzuda no aprites, bet pec mierlaika dzlves atjauno5anassviru-bujeb gald terpa tradrtijas atjaunojas. Eiropas valstls virsniekiem ieraianas uz diplomatiskim pie4emianam un vizltEm pie augsta ranga personam speciali Sritasvetku forma bif a obligata.2Lzwlja Sadassvetku uniformas vel nebija, tadu jau vairdkus gadus mittzraias aprindas tika runats par tas nepiecieiamrau, pamatojoties uz Firopas tadlcljarn un diplomatisko eti[<eti. 1928. gada zr karz ministra paveli saka ieviest Valsts prezidenta apstiprinato virsnieku izejamo jeb svinrAu formas terpu tum5i zila Wzsa, kur5 bija valkajams tikai svirugajos un reprezentacijas pasakumos drpus tieSo dienesta pienakumu pildrSanas.3Svinrbu tErps sastaveja no svarkiem, virsbiksem, vidusiostas un zobena jostas. Svarki bija ar augstu adokamu apkakli, bez uz5utam aftjamkabatam,ar muguras 5lelumu un divam izlocitam SSelumalikstem. (Sk. 90., 92. att.) Piedurk4u aproces bijz 12 cm platas. Uz bik5u sanu SuvEmvajadzEjauzlut2 cm platas krasainasjoslas: $enerdem un pulkveZiem - divas, parejiem virsniekiem - vienu; kara ierEdliem sinu ioslu nebija, to vietd blja parcdzets tikai sanu vdu iemalojums. Svarku uzpledus

1 Boer+rasoAelr{Aa pyccxofi apM}ru/ M. Xperroa, P. 3y6or, I,l. Konona,Loupr Ap. Mocrsa: Boennoe Lr3Aarelbcrtso,7994. - 378 c. 2KirklipiK IzejamaistErps l.Jatneku pulks:Dievs,Tevija,Pulks Sast.A. Liepi45.// / b/v: ApgadsGauja,1980.- 182.lpp. 3 K. M. pavEleNe 19, 4, 1928.g.17. jnfrjA. S

73

Design by Sancho76


veidoja pitus - virsniekiem no zelfrta, bet kan ieredliem no sudtabota materu.la.Lutz Sadafona labak bntu saskatamasuzpleiu zmes, tika mairuta to ktisa: ierindas virsniekiem az zel:J.tapinuma bija jdnesa sudtabotas zimes, bet kara ieredTiem uz sudrabota pinuma - zeldtzs zrmes.aKaut gan pavele netika aprakstrti atikiflgi uzpledi $eneraliem, tehniskaja z-tmEjumatomer redzams uzpledu variants at paplaiinatu rombveida pleca galu un at[rmi, ka Sadiuzpledi noteikti $eneral,uieterpam. Dienesta pakepju atdl<fuibas zrmes tika uz5r-rtastieii uz apkakles sturiem, neizmantojot zlmotnes. Paveles5. pangrzfs mainlla an $eneral,uun I 5\fuaskara iered4u dienesta pakapju atil5iribas zrmja izskatu. Uz tum5i zilo svdrku apkakles un zrmotnem bija jzuzspraaL,30 mm plats un 25 mm augsts lielais valsts $erbonis. (Sk. 91. att.) Pavele noteica, ka metdla krasa gan $erbonim, ganpaftjam detaJamvirsnieka terpa ir zelita,bet kara ierEd4u - sudrabota.s Pirmo rcizi z'tmotnes tika veidotas bez Latlr:rias karogu simbolizejo5as diagonales. Ari parejiem vitsniekiem pie sviru-bu terpa apkakles dienesta pakapju nozlmes blia bez baltas diagondles. Pavele reglamenteja an svinr-bu terpa apkakJu, uz5uvumu un iemalojumu krdsas. IpaSs jaunievedums bija vidusjosta, kas tika speciali rzgatavot^ Sim t6rpam, bet velak plali lietota an pie azszrgkrdsasterpa. Jostu darinrjz no ztfa nda zr zelu-tiem vai sudrabotiem ieaudumiem un odereja ar ztlu ztdu. Ta bija 5 cm plata un garuma - pec vzjadzlbzs.Jostas spradzi veidoja apalu, ar asto+staru metdl^ zvugzn uz tum5i zias emiljas pamata, pieska4ojot to terpa auduma krasai. Sada losta tiek lietota an musdienas atizanotajaLawijas zrmija,kzut gan paSatumii zrla ietErpa nav. Ar 5o paveli uz laiku tska atcelta reziganbaha krasa ierodu S[<iruapzrmejumos, kuru iepriekS lietoja Armijas Stabakaravrri.6 Tadu vecos ap$erbus ar StskrdsaszrmotnEm, ie5uvem un cepurEm atlavalietot vel divus gadus. Jau pec vairakiem meneiiem, 4. oktobn, pavele par $enerzlu un I Sl5iras kara ieted4u zlmotnem atkal ij.ka muntta: uz atzsatgktdsas svdrku zrmotnem vajadzEja uz5ut diagonalu lenuli zeltlta vai sudrabota knsa.7 Turpat tika noteikts, ka sviru-bu terpa apkakle un aproces rzgatavojamas no ktdsaina samta; zemzkziiem virsniekiem bik5u sanos uzd[to joslu vieta nolema likt iemalojumus, kopumd mairu]ns ai tErpa iemalojumu krasu karuba.s (Sk. 101.att.) 4 K. 5K. u K. 7 K. 8 K.

M. M. M. M. M.

paveleNe 19, 4. S pielikums,1928.g. 17. inLija. paveleNb 19, S 5, 1928.g. 17. jLntjd. paveleM 19,$ 7, 1928.g.17. |citja. paveleNe 25, S 4, 1928.g.4. oktobn. paveleNe 25,5 72,1928.g.4. oktobn.

74

Design by Sancho76


4. tabda. Kata minista

Kata ministrijas

7928. gada 19. pavele noteiktas ie5uvumu un ceprilu krasas

melna

ave+u

ave4u

melna

mel-na

melna

ave+u

avenu

ave4u

ave+u

ieztlganibilta

avenu

ave+u

otanLi dzeltena

ave4u

ave+u

zlla

zvenu

centrtles pdrvaldes, K. M. sekretaridts un Galvenais itabs Kara ministrijas centralaldm patvaldem tieli padotas iestades Galvenajam dtabam tieii padotas iestades un kajnieku pulki Atmiias komandieta stabs Tehniskas divizijas dtabs, Sapietu puiks un Elekttotehniskais divizions

Avi5cijaspulks

* Domata nactonala katoqa ktasa.

5. tabnla. Kara ministra

1928. gada 19. pavclc noteildas at5l,<irlbas ktasas svinlbu terpam

melna

avenu

mella

Kara minisrijas centralaidm patvaldem tieii padotas iestades

melna

nav

melna

Galvenajam Stabam tieii padotas

avenu

nav

ave+u

Armijas komandieta Stabs

ave+u

ieztlganbaka

ave+u

TehniskasdivrZijasitdbs, Sapietu pulks un Elekttotehniskais divizions

avenu

oranii

ave4u

Aviacijaspulks

ave+u

zrla

avenu

Artilerijas vieruAas

zifa

nav

zrla

Auto-tanku pulks

avenu

melna

avenu

Jamiekupulks

oranLi dzekena

nav

otanLi dzeltena

Kata ministtijas cefltttlas patvaldes, K. M sektetadats un Galvenais itabs

iestades un kajnieku pulki

dzeltena

* Domata nacionala karoga krisa.

Design by Sancho76

75


6. tabnla. Kara ministral928. gadaZl. pav€l€ noteiktes at5l,ciribasktesas sviru-butcrpam AptaHerapr,ofuu uzpletu parnaa aprnaloiurni

Virsbik5u uzSuurmi

melna

ave4u

avenu

melna

melna

melna

melna

gai5i satkana

meina

avenu

avenu

avenu

avenu

iezigambaka'

avenu

Artilerijas viedbas

zifz

zilt

Jdtniekupulks

otanLi

onnLi

Kata ministrijas centtdlds pdrvaldes, K. M. sekretaddts un Galvenais staDs Kara ministdias centrSlaiam parvald€m (iz4emot Bru4oiands parvaldi) tieii padotas iestddes Bru4oiands parvaldei tieii padotas iestades Galvenajam Stabam tieii padotis iestades un kijnieku pulki Armiias komandiera Stdbs

zila dzeltena

ofanzl

dzeltena

Auto-tanku pulks

dzeltena

ave+u

melna

avenu

Aviacijaspulks

ave+u

zth

avenu

Tehniskasdivzijas 5tibs, Sapieru oulks un Elektrotehniskaisdivizions

ave+u

otanLi dze]:.ent

avenu

* Domata nacionala katoga krasa.

Kopuma jaatzrst, ka pavele sasttdlta nepre{rzi, piefaujot daZadus tas izskaidrojumus. Lrdz ar tum5i ztTa tErpa ievie5anu jau ar ta pzi;- mene5a nakamo paveli tika izsludinati jauni noteikumi par karavlru ieterpa veidiem.e Karavrru ieterpa veidi bija 5edi.(Sk. 93.,94.,95. att.) Armije 1. kaujasietErps; 2. sardiu iet€rps; 3. patadesieterps; 4. ikdieniSlaisiet€rps

Flote 1. kaujas(tasan sardZuun ikdieniSlais)ieterps; 2, oaradesiet€ros

Karavrru ietErps tika iedahts vairakas grupes: vasaras un ziemas, specialais, siltais un sporta. Paveles pielikuma 4. punkta bija noradrts, ka armijas virsniekiem un kara ieted4iem paredes un ikdieni5\ais ieterps var but g n aizszrgkrasa,gan fum5i ziakrasa.Instruktoriem un kareivjiem terpi bija akai aizsargkrasa,kaujas un sardzu iet€rps - visiem ika;- uzsargkrasa.Auto-

e K. M. paveleNe 26, 23, 1928.g. 18.oktobn. S

76

Design by Sancho76


tanku un Aviacijas pulka terpiem tika noteikta melna krasa.1oKatram ieterpa veidam tabula bija notadrts lietojamo priekdmetu saraksts. Tika publ-iceti 'T'isparejie noteikumi pzr kzrmtru ieterpa valkiSanu arrnlja un flotE" un "Orde4u nEsa5anaskatfua" . 7928. un1,929. gada,pakapeniskiievie5ot virsnieku izejamo formas t€rpu tum5i ztlakrasa, sakuma ceptre pie ta netika pzredzEta, un tikai 1929. gadz paveles Nr. 10 un Nr. 73 par virsnieku izejzmo t€rpu bija piemineta an jauna paralug cepure no tumii ztfas vzdmafas. Sviru-bu tErpa tumSi ztfa auduma vidusjostu atJavavalkat ari pie uzsargkrdsasterpa.ll 7928. gada tika mainrt noteikumi par vairaku uzpledu zlmjtt nesdianas karn-bu, vienkarSojot uzpledu kopskatu. Kajniekiem no uzplediem vajadzEja no+emt divas krustotas Sautenes, atstaiot tikai pulka numuru; artiletistu uzplediem divu krustotu lielgabala stobru un sptagstoias grandtasvieta palika tikai pulku aip.zrmEjoias burts.12 Dnz ai jatnieku karaspeka dafu karavriem no uzpletiem tika no{remta lcustota Sautenezr zobenu.l3 Izmu4as skdta an virsnieku akselbantes -balta kasa tika uzstata ar dzelteno; savukart Atmijas komandiera Stabapriek5niekam, vt4a pahgam, Operadvds dalas priek5niekam un Valsts prezidenta adjutantam ztlava nEsat an zelultasakselbantes.laPlaSas parmai4as bija iek]autzs Kara ministra 4. un 18. oktobra paveles. Armija pie4emto zida vidusjostu atfdva lietot an flotes virsniekiem, tikai melna krasa, turkltt pie garzjiem parades un vasaras svirkiem noteica nesit pltos uzpledus.ls Tika ieviesta arl iatna melnas adas josta virsniekiem, bet flotes virsdienesta rnztroLiemaz rnEte[aun virskrekla kreisdspiedutknes btja jauz(nj viens 82o plats leglgis,ar virsotni uz aug5u, tzgatavots no Tz cm platas lentes: dtLmattoLiem un ierindas matroLiem - zelulas,mattoLiem arrindas amatos sudrabotas.Le4l5alentei ka uzdrlSanas,tdangzrumazi4avajadzEjzbntvtenadai ar virsdienesta serZantuun kaprafu virsdienesta atzrmjulenti.l6 MainrJas arl armijas vitsdienesta kateivju un diZkareivju apzrmejumi: uz mEtefu un svarku piedurknem Y" crn virs metefu aprodu vitsejas malas un virs svarku piedurkqu apmalojuma vajzdzEja uziut Yz cm platu lentlti, diikareivjiem un ierindas kareiviiem - zelu-tu, kareivjiem arrindas amatos -

10K. M. pav€leNe 26, 23, 1928.g. 18. oktobn. S 1' K- M. pav€leNe 13, 7, 1929.g 27. S inlntid. 12K. M. pavEleJ\b 19, 6. 1928.g. 17. S irkia. 13K. M. pav6leNe 25,52.7928. g.4. oktobn. 14K. M. paveleNe 19, 8, 1928. S 9.1.7.jvltjd. rsK. M. pavEleNe 25, 3, 1928.9.4. oktobn-. S 16K. M. pavEleNe 26, 15,517,1928.g. 18.oktobri. S

Design by Sancho76

77


sudrabotu. Uz z-tmot4upriekiejn gah virsdienesta kareivjiem drrindas amatos 5[<ersamzlmotnEm bija jauzduj viena 4 mm plata sudrabota lennte. Virsniekuvietniekiem armijatikaieviesta jauna dienestapakapesat5litrbas zrme, kas veidojas no diviem kopa saliktiem V butiem. Virsnieku vietnieki to at5lgirtbu,ka uz pec ieterpa tika piehdzinati virsdienesta instruktoriem ^r svdrku apkakles apak5ejasdafas,cie5ivits ierotu Sliru apmalojuma bija jzaziui tzdzpz..'j zehitz lentrte, kada bija uzirJta uz piedurknem.lT (Sk. 99. att.) Kopi 1928. gada armljas un flotes virsnieki varlja nesat jaunu ap$erbu t. s. uzpletni (mfsdienu terminolo$ija - apmetni), ko dnkstejz rzgatavot an no impregneta auduma, arrntjz - uzsargl<rasas,flote - melna.18(Sk. 102., 105. att.) Kaut gan akaizdani daudzkartEji grozrjumi, nzkamaja gada atkalvmal<t noteikumu panti bija laboti. Ar tum5i zilo sviru-bu terpu nebija apmierinati Jatnieku polka virsnieki, tadE\vEadzeja meklet veidus, ka kavaleristu terpam pie5kirt kadu izteiksmrgu vizuA)a rpatnlbu sahdzinajuma ar parEjam armijas vienibam. 1929. gadavasara Valsts prezidents apstiprinaja un kara ministrs izsludtnajaJatnieku pulka virsnieku izejamo ieterpu tumii ziin krasa at specialu, huzdru tradrtijas veidotu apdan.le(Sk. 96., 97. att.)Pzr td apstiprina5anu savis atmi4as raksta viens no pulka virsniekiem kapteinis Karkli45. Jntnieku pdke pat spraigasdebates,hdzgalugalavirsniekivienoju5ies par svinr-buterpubijuSas rakstungo huzatutErpu jeb "dolomanu" . "Katr rnt6fpam if sava v6sturiska pagatne un katrs sikums ar vEsturisku nozirni. Huzdtw tcrpam 5o slko piedevu ir sevi5[<i daudz. Vienoiamies pattrrct tilq cik tas mDsu apstaklos piemerots, lai tetps nezaudctu savu kopiespaidu.t'2o Terpam bija daLzdzs piedevas- patronsoma ar-adasplecu siksnu baltakrasa,Earfa- barkstaina ptta vidusjostajeb cedra-unbaltaspitas kruSutresesunpiedurk4uapduvumi.Valsts prezidents Gustavs Zemgils to apstiprinaiznka;- pEc katras detalas un tetpa lietojuma izskaidroianas. Par svinr-bu jeb izejama ietEtpa uzplediem minEts: ka nomdlts zimeiuma, no sudtaboti oksidâ&#x201A;Źtdm vitncm 'lJzpleLiizgata\oiami un to augSgalos piestiprinamas zelfti oksidetas rozetes. UzpleEi iekanGiami ar otanE-dznltenu tfrkLr."21Tikai Jntnieku pulka svinr-bu jeb gal,i terpam tika noteikti divi lietoSanasveidi - pilrugais un atvieglotais iet61ps.AtSkin-ba bija 17K. M. paveleNe 26,574, 18, 20, 527,7928.g. 18.oktobn. S S 18K. M. paveleNe 26, 1, 1928.g. 18. oktobn. S 1eK. M. paveleNe 13, 7, 1929.g.27.inntjd. S 20KirklipiKlzeizmaistErps / / l.Jatfiekapulks: Dievs,Tevija,Pulks/ Sast.A. Liepi45.b/v: ApgndsGauja,1980.-182.-183.lpp. 2'K. M. paveleNr. 13,7.$pielikums,1929.g.27. jnnrje.

78

Design by Sancho76


patronu somas ar siksnu un Sarfas (cedtas) lieto5ana. Abos gadrJumos pie terpabijaparedzets nesat virsnieku zobenu un apbalvojumus. Ta ka 5o formas terpu steidza ieviest lIdz Zviedrljas kzrzla Gustava Y viz-rtei Lawlja, tadlaikz trnkuma dâ&#x201A;Źf netika rzgatavota terpam piemetota galvassega.22 Sajas atmi4as tomer ir pretruna, jo 27. junija pavele patedzEja pie Jatnieku pulka svinrbu tEtpa izgatavot an parades cepuri tumdi ztla ktasa at oranLi-dzeltenu aploku pec tikko pie4emta parzvga, kads it aizsargktasasterpam. Iespejams, pulka virsnieki bija domajuSi pat rpa5u, tieSi huzariem rakstungu galvassegu,tadef atmi4u autofs takstot torrtzEja: tt.. pi. frakas valkajarn salmenlcu.tt23 1,929.gzdatika mairulas anvatakas ieptiekd lietota katavlta formas tetpa detafas.Ap$etbs k]uva vienkar!;ak izgatavojams, bez h-dziinEjam daudzajzm kraszinajam ie5uvem. Uzlaboto fotmas terpu paveles saka devet par aszsargt krasas ieterpu at5kiriba no tumSi zila sviru-bu tErpa, kas bija paredzets tikai vitsniekiem, sanitarvitsniekiem an kata ieredqiem. Vienlaikus ar jauna fotmas tetpa ieviedanu kardinali mairu-jasLawrjas armljrc karavra cepures siluets un forma. Jauno virsnieku un kareivju patades cepud izgatavoja ar sta\-u aploku, uz aru iesLpu un atpakaf sagzztu cepures augiejo dal,u- aploka virsu, ovalu un priek5a noliektu cepures virsu. Vitsnieku un kata iered4u cepuru flagarn veidoja metalisku apkaluma. Zoda saite bija arzsargkrasa.no lakotas adas,piepogzjama ar divam sanos pie5utam mazam pogam. Pitmo reizi kanvTta formas tErpa paradljas Lawijas valsts Iielais $erbonis, kura atveids aftadascepures aploka priekda. Virs ta, pie aploka vitsas, bija piestiprinata armljas starveida kokarde. Cepures un aploka virsas izgatavoja no aizsargkrasasvadmalas, bet Aviacijas un Auto-tanku pulkos no melnas krasas auduma. Aploku dainaja no vadmalas vai samta, zrmot4u krasa. Aploks un aploka vitsa Suvju vietas tika iemalott tdp^t ka uzpledi. Cepures naga apkalums un lielais valsts $erbonis virsniekiem blja zelin,bet kata ieredliem - sudraboti. (Sk. 100. att.) Karervja cepure btja tada pai kavirsnieka cepure aizsargkrasasietelpam, i.kai bez metdlz-naga apkaluma un ar vadmalas aploku. (Sk. 98. att.) Pirmo tetzr jatno ieterpu Lawijas armljaskaravtrilietoja pand1 Esplanade, tanoaka par godu Zviednjas karala vizkeiLawlja 1929. gada vasatd Rign. Iepriekieja pmalg^ patades cepures arlavanovalkat divu gadu l^1kd.2+

22K. M. paveleNr. 13, 7.$pielikums,1929.g.27. jnnlje. 23KarkliryiK Izejamas tetps 1. / / Jatniekupulks:Dievs, TEvtjz,Pulks / ApgadsGauja, 1980.- 1,82.Lpp. 24K. M. pavâ&#x201A;ŹleNo 13, 2, "1929.g.27. S innlj^.

79

Design by Sancho76


Tika maimta an tum5i zila svinlbu terpa iemalojumu un apkakles krdsa, atjaunojot iezilgarl balto kasu Armij as komandiera un Galvenaja (tabz, Kan ministrijas sektetariita un Galvena Stabarota. 1,929.gadz,apvienojot Armijas komandiera un Galveno Stabuun izveidojot Armijas 5tabu, 5i kasa saglzbajas. Armijas Stabamtika atjaunota gadu iepriekd atcelta balto akselbaniu krdsa. Kara ministtz 24. apr\a pavEIe noteica stipri atS[<inguuzpledu izskatu: 'uzpledi (vinniekiem - aut) tzgatavoiari pEc zlmâ&#x201A;Źiuma no aizsargu (avidajalnn auto-tanku pulka no melnas) krdsas kolnrilnas ddtidrrt un uz5uiami tz atzsargu (melnas) kresas drebes p afitat^. [..] Uz uzpleEiem uzsprauZamas karaspEka dalu nozlmes un tie iekancjami pcc zemakpievestds tabeles ..tts Pavele noteica afr,ka kareivju un instruktotu ziemas svdrku uzplediem jabrlt tadiem paiiem ka virsnieku uzplediem.26Pec pievienote tehniska zlmEjama tedzams, ka uzpledi tiku5i piti no kopa saliktam diegu gnstem un, tapat ka tum5i ztTajamtErpam, btla parcdzeti -rpa5iuzpledi $eneraliem - lejas (plecu) galz zr 60 mm paplatinajumu, bet pada uzpleda platums blja 37 mm. SpoZo nozlmja un pogu vieta paredzEja paiet uz oksidetam. Si pavele munlla iepdek5ejn gada pier,remtasuzpledu apmalojumu un zr-mot4u krdsas.27 Gludie auduma uzpledi saglzbzjzstikai obligatd dienesta karavrru vasarassvdtkiem. Kara ministra pavEle Nr. 7 maint.ja Elektrotehniske dliziona katavlru uzpleiu nozrmi - piecstfin ar izstieptu virsotni tika ievietoti tns zibe4i.28 Jurnieku fotmas tErpa izskats mairujas 1,929. gada 27. inrtlja, kad kara ministra pavele Nr. 13 tika noteikts, ka juras virsnieku cepurem jabut ar metdla cepures naga apkalumu, tdpat la atmljzs virsnieku jaunaiam parades cepurEm, bet no dzeltenam auklam veidota zodz sastejanomnna ar 15 mm platu adas saitr-ti.Kara flotes virsniekiem cepuru nagus sdka rzgztavot ar metAlaapkalumu, tadu metala krasa nebija norzdltz.2e(Sk. 114., 1.1,6.att.) Kara ministra pavEle mur$a Kara skolaskadetu formas terpu, ta uzpledu izskatu un nozlmi uz tiem. Iepriek5ejo taisno un vienkar5o burtu vieta saka lietot monogrammu no sar,r-tiemburtiem K un S uz p-rtiem uzpleiiem.3OSr uzpletuztrne bija janesagankadetierr,,ganKaraskola dieno5ajiemvirsniekiem un instruktoriem. (Sk. 103., 1,04.att.)

25K. M. paveleNe 10, 1, 1929.g.24. apf,i. S 26K. M. paveleNe 10, 1, 1929.g.24. aptfli. S 27K. M. pavEleNe 10, 1, 1929.g.24. apriJr. S 28K M. pavEleNb 7,5 6,1929.g.21. marta. 2eK. M. paveleJ,le13, 9, 1929.g.27. jnrnjd. S 30K. M. pavEleNe 27 14, 1929.g. 30. oktobn. ,S

80

Design by Sancho76


Kara minisua 1930. gada 8. pavele atcEla noteikumu, ka $enera]iem un I 5[<iraskara ieredgiem vz zrmotnem janesa lielais valsts $erbonis. Tika atjaunotas iepriek5ejas at5[<iribaszlmes trls detrsturu zvaigi,4u un roze5u 1.930. gadarn veida,3l ka an fotmas terpa vrlu krasainie iemalojumi.32 --rdz armlja nebija ziemas cepures, to vieta lietoja adrtus galvas sildrtajus, bet virsnieki parasti nesaja tikai ausu sildrtajus, pari gzlvar savienotus ar strpi4u. Silto jeb ziemzs darba cepuri ieviesa 1,930. gada. "Darba cepures izgatavoiamas divâ&#x201A;Źjnda veida - ziemas un vasaras, iznemot flotes karavrrus, kuriem izgatavoiamas tikai zi,ernas d,arba cepurestt - ta skaneja kara ministra pavEIe.33Tas bija laivas veida fotmas galvassegasar izliektuvirsu un taisnhnijas apak5malu, ar oderejumu un nolalL,amudivdalrgu ovdlveida kakJa aizsargSemabas adoku, kura muguras dafa bija nolokam^, ^r tada paia ktasa ka uzpledi, bet priekia pusEs. Cepures vitsa bija ^pm^Iot^ piestiprinata starveida karavrru kokatde. Gan flotes, gan Aviacijas un Autotanku pulku karavrJiem ziemas cepure bija melna krasa, parcjam armijas dajnm - aizsargktzsz. 1,932.gada 21,.pavele atlzunoja zierr,as darbz cepures aprakstu ar n ehelamrzmat4am.Cepures apakSmalaibija adoks, saspradzejams ar adas siksni4u, ko pacelta stavokh nostiprinaja ar spiedpogu. Cepures att.) priek5a bija piestiprinzta starveida kokarde. (Sk. 110., 1,'1,1.,11,2. Atvieglojot karzvkuieterpa lietodanu, 1931,.gadatika sastadrlasspecialas kaujterpu tabulas - A, B, un C variant: ar noradljumiem par to, kuri ap$erba un uzkabespriekimeti jahetokavasituaciie.34Pilnveidojoties Lawijas aizszrdzrbas sistemai, tika veikti otgztizatoiski pasakumi, likvidetas vu reorgarizEtas,kd" an pardevetas vairakas armijas vienr-bas,Kara ministrijas dalas un nodafas. Mainoties vierutu nosaukumiem, vajadzEja ndlt jaunas uzpledu noztmes atbilstoii ma;irutajat abrcvizd..lrar,piemeram, Attilerijas instruktoru bateriju pardEvEjapar AtseviSlo artilerijas divizionu, tapec tas katauriem uzpledu zlmi no burtiem I. B. nomaimja ar burtu A.35 1,931,. gada tika noteikta specialu uzpledu zrme adminisratrvajiem virsniekiem burta A veida. Tablja jauzspraaL,starp karaspekadalas nozrmem un uzpleda pogu. Lai 5i zlme nesajuktu at nesen apstiprinato AtseviSla artilerijas divizionz uzpledu zlmi, admintsffatrvo virsnieku noztmi veidoja ka

31K. M. paveleNe 8, 11, 1930.g. 78. marfa. S " K- M. paveleNe 10,S 1, S2, 1930.g.76. aprll. 33K. M. paveleNe 6,23.$ pielikums,1930.g. 5. marta. 34K. M. pavâ&#x201A;ŹleNe 3, 18, 1931..g. 16. rnar{a. S 3sK. M. pavEleNe 17, 3, 1931,.g. 19. augusta. S

81

Design by Sancho76


lielo taksuto burtu A.36 (Sk. 107. att.) Tika papildinati noteikumi par ieterpa veidiem attiecrba uz tumSi zilo svimbu terpu, nosakot, ka tas nav valkajams vasaras mEne5os no 1. matja lldz 1. septembrim, bet ta vteta lietojams aszsargktasas paradesterps. Virsnieki pec veleSanasdriksteja bezlaika norides arpus ierindas pie aizsatgktdsassvdrkiem valkat tumSi zilas bikses.37u'ldz ar to, no vienas puses, tika papla5inata ieterpu daLadlba,bet, no otras, - sikds ieterpa priek5metu jaukta nesa5ana. I(ata flotes vitsniekiem no 1931,.gada jvrueku tute+a vreta blja janesa jnras virsnieku zobens, kas no knjnieku un tehnisko dal,uvirsnieku 1923. gzdz p^r^ug zobena atS\rras tskai ar maksti - to izgatavoia no koka un apvilka ar melnu lakadu. Maksts apkalumiem vajadzEjabr:t apzeltitiem.38(Sk. 115. att.) Tdkd katavtu formas tErpu veido5anasbija ilgstois process, kura laika bija izsludindtas daudzaspaveles- dalaiau atceltasvasgrozrtzs- un mairu]usies art ieterpa apraksta terminolo$ija, 1.932. gada 8. decembra kara ministra pavele Nr. 21 sakartoja noteikumus par Lawljas armijas karavrru formu,3e atcefot iepdekdejos gados izdotas pavEies un izsludinot jaunus noteikumus pat ietetpu veidiem Lawrlas arm11aun to valka5anaskdru-bu. 1.929. gadz ieviestais parades cepures veids pamata saglzbajas, tika precizets tikai tas apraksts, nedaudz palielinot starprbu starp aploka platumu ufl cepures virsas platumu, lldz ar to cepures siluets kl,uva vel izteiksmrgaks. Kareivla parades cepuri izgatzvoja no vilnas auduma un odereja ar kokvilnas audumu. Cepures iemalojumus dartnzjz no krasaina auduma. Tam cepurem, kurdm aploka un iemalojumu krasas bija atS[ringas, iemaloja ari aploka apak5malu. Cepures priekipuse bija melni lakots fibras nags an zr divam pogam piepogata lakota zoda saite.Lai cepurei pieS[<irtuvaiadztgo stingrumu, i.kaizmantota pape un atsperes.Aploka priek5puse bija piestiprinzta $erboqa kokarde un virs tas - starveida kokarde. Virsdienesta karavkiem cepures aploku atlavz rzg t^vot no samta. Virsnieka cepure atSl,<rras metdl^ fl^g ^r apkalumu; virsniekiem - dzeltend,,kata iered4iem - sudrabota ktasn. (Sk. 1,06. att.) Bija laizgatavo 6 lielumu kareivju cepures, virsnieku cepures - pec mera. At 5o paveli tika atcelta ad virsnieku sviru-buterpa cepure, dodot atlaaiu tis lietot vel vienu gadu.aoTas pats paveles paragtzfs noteica, ka 1929. gada

36K. 37K. 38K. 3eK. 40K.

M. pavâ&#x201A;ŹleNe 21, S 11, 1931,. g.20. oktobri. M. paveleNb 15, S 8, 1931..gada10. iuli,a. M. pavâ&#x201A;ŹleNb 18, S 7, 1.937.gada4.septembri. M. paveleNe 21, S 11, 1932.g.8. decembn. M. paveleNo 21, 1. S pielikums,1932.g.8. decembn.

82

Design by Sancho76


apstiprinatt p^r^vga cepures virsnieki dtikst nesat vel 4 gadus, skaitot no 1933. gada 1,. janvara, bet kareivji un m ftoii veca parauga cepures varEja lietot, 1ldz to krajumi izbeigsies.al Ar Siskanvuu cepures ieviedanu bija izveidota viena no rakstungakajarn detafam Lawrjas armijas karavtru retlrpd. Saglabajottradrciju, ta tika par4emta an musdienas,un 5t galvassegavElioprojamgrezno atjaunoto Bru4oto speku paradesformas terpu. Kara ministra1932. gada21.pavelenoteicauzpleduveidu katram ap$erba priekimetam ganarmlja,ganflote, uzpleduapmalojumakrasuun uz uzpleiiem uzliekamas noztmes. Atmijas karavtr,em no kokvilnas diegiem pitie uzpledi tika atcelti; tie palika tikai pie virsnieku svimbu terpa svarkiem. Tos izgatavoja no metalizetiem diegiem: virsniekiem - no zeltttiem, kara ieredr,riem- no sudrabotiem. Uzpledu zrmes saglabaJasiepdekiejas: zeltltajiem uzplediem sudrabotas z-rme\ sudrabotajiem uzpleiiem - zel:-ltas.Pec Sispaveles kareivji un instruktori, an virsdienesta,vairs nenesajaprtos uzpledus. 7.tabula. Kara ministra 1932. gada2l. pavelE noteiktas atS[cin-baszfmes dienesta ap$rbam Karaspdka dalas nosaukums Armijas dtabs, Armijas itdba rota, I{ara

Uzpleiu apSur.umu un ieSuvumu krlsa

Zimotnes un cepures aploka krisa

ieziigani balta

iezilgani balta

(iriu bruna

melna

rezrlgani balta

melna

Diviziju 5tabi,kdjniekupulki un Atmijas itabam tieii oadotis iestddes

kirSu bruna

l5itiu bruna'

Artilerijas pulki

zila

ztla

ministrijas sektetatidts, iz4emot Tehniskas divrzijas itibu un tam padotas dafas Kata ministrijas centtalas parvaldes un tam tieii padotas iestddes, iz4emot I(ara tiesu patvaldr Kata tiesu parvalde un tai tie5i padotis iestades

Jatniekupulks, divizijasjdtnieku eskadrona oranL,i dzekena komandieris.seriants-iatnieksun taitnieks

oran:zi dzeltena

Tehniskasdivizijas5tabs,Atmijas sakarupriekinieks, armijassakarurota, Armijas inZenieris,Sapierupulks un Elekttotehniskaisdivizions

oranLi dzeltena

l;iriu bruna"

Auto-tanku pulks

kiriu bruna"

l;itiu bruna"

Aviacijaspulks

zla

kiriu bruna'

* Domata nacionila karoga krisa.

4rK. M. paveleNr 21, 1. pielikums,1932.g.8. decembn. S

Design by Sancho76

83


8. tabula. Kara ministra 7932.gada2l. pavElenoteiktes atS[<iribaslcasas svinr:buapferbam Virsbikbu, wSuvums ieziganbalta Armijas Stabs,Armiias i;tzbz rcra,Kara ministrijas sekretariits,iz4emot Tehniskas dtvnijas Stdbuun tam padotdsdaJas

iezrlganbaha

Kata ministrijas centralis parvaldes un

melna

kiriu bruna'

\ririu bruna"

melna

ieztlganbalta

melna

Dirr2iju Stabi,kejniekupulki un Armijas Stabamtiedipadotasiestades

\iriu bruna'

[<ir!ubruna-

lirSu

Artilerijas pulki

zila

zlla

zila

Jatniekupulks, divrzijasjatnieku eskadronakomandietis

sudtabota un

oranZidzelteni (tikai uzpleduapmalojumi); virsbiksdmuziuta sudrabotaun oksidEta

ot ttzl

iezlgani balta

tam tiedi padotas iestades, iz4emot Kata tiesu patvaldi Kata desu parvalde un tai tieii padotas iestades

bnlna'

oksideta vrtne ar zelu]tdm rozetem galos

dzeltena

!1tne

Tehniskasdivt2ijas5tabs,Atmijas sakatupriek5nieks,armijassakarurota, Armijas inienieris, Sapierupulks un Elektrotehniskaisdivizions

[ririu bruna-

otanii

Auto-tanku pu.lks

liriu bruna"

melna

!<iriu bruna"

Avincijaspulks

l,ciriubruna.

ztla

kiriu

dzehena

kirSo bruna"

bfuna

* Domdta nacionald karoga krdsa

Pavele noteica uzpledu ztmju dahjumu divas grupas: 1) karaspeka dalu apnmEjo{as un 2) administratrvo un sanitarvirsnieku, feldieru un sanitiru speciehsuzpleduzmes.I(araspeka da]u uzpledu zrmesbija piestiprinamaspie uzpleiiem ta,Iuatstattms no uzpledu zffiesvidus hldzuzpleiu apaki1jumilai bntu%no uzpleia g fum^ starp plecu Suvi un pogu, bet specialasuzpleiu zlmes bija janovieto vits karaspekadafu apzimejolajzm.a2(Sk. 107., 109. att.) Paveies1. paragrafr,paruzpletiem teikts: 'cl.;.dz Sim izgatavotos ieterpa priek5metus atlauju valkat: I..l b) atceltes uzpledu zlmes pie virsnieku un virsdienesta kaSaviru ap$crbiem .. 3 mEne5us, [..] d) kareiviu un m^ttoiu ap$erba priek5metus .. hdz veco krajumu izlietos.lanail."a3 o'K. M. pavâ&#x201A;ŹleNb 21, 1.$pielikums,7932. g. 8. decembri. 42K. M. paveleM 21, 1.$pielikums,1.932. g. 8. decembri. 43K. M. paveleNe 21,1.$pielikums,1932. g. 8. decembri.

84

Design by Sancho76


Pavele detaLzâ&#x201A;Źn noteica katra priek5meta izmErus uri to rzgatavoianzi izltetojamo materlala daudzumu. Paveles pielikumus papildinija tehniskie zrmEjumi, un katram priekSmetam bija dots srks apraksts. Mineto paveJi 1.933.gada sakuma pubiiceja atsevi5la apjornga broirlra ar nosaukumu "Noteikumi par kzgavku ieterpu",4 krxa bija sistematizeti, parlaboti un pielagoti esoiajai realttatei visi h-dz tam Iatkam izsludinatie noteikumi pzr arn\as un kara flotes karar,'rJu ietetpu. Taja b1z iekfautas vairakas izmat4as, no kutam vnuah lielakd novitate blja pandes cepures izskats. Jurnieku cepures formz butiski maintJas pEc kara ministra 1,932. gada 21. paveles.Cepures priek5a k]uva stavaka,seviS\<ivirsniekiem un vitsdienesta karaviriem. Ja:unajamm^troLa cepurem nebija naga un muare sanu lendu, bet pdekia tika piestipdnata statveida kokatde. Virsdienesta flotes karavrru n^gt) bez metala apkaluma. cepure btja tzda pati ka virsnieku cepure, ^r Cepures priekia biia $erbola kokarde un virs tes - starveida kokarde. (Sk. 108. att.) Virsnieku cepures nagambljametalaapkalums, betvirsnieku cepures nozrme - bez kokardes.Ka matoL:u, ta virsnieku cepurem vasarabija paredzEn balti patvelkamie. 1,935. gadz gan juras virsnieku, gzn mztoLu cepurem nedaudz mairujas forma: cepures virsa vairs neblja ov-ala,bet zpala.asIidz ar to maimjas arl ceputes siluets. Virsnieku un kara ieted4u uzpleii at5[o]asttkat zr baltu apmalojumu, kas gan taja pa6a gada tika atcelts.a6Uzpledu p^m^tkrdsa bija melna. Virsniekiem enkura zrme bij z zebJta,kara ierEd\iem - sudrab o ta. Diene sta p akapju no zrm es novietoja uz apkakles. Jnras virsniekiem, tapat ka armlja, sviru-bu svarkiem tika ieviesti no metalizetiem diegiem piti uzpledi. Kara ministra1,932. gada21,.pavele noteica, ka jflras virsnieki uz bafta auduma vasaras svatkiem drftst nesat gan prtos uzpledus, gan zn no melea auduma veidotos.aTTapatka armlja, uz zelitajiem uzplediem blja janEszsudraba enkuts, bet uz sudrabotajiem - zelta enkurs.as Jurnieku uzpleiu noztme mainr-jas lldz ar 1,935. gada kara ministta izsludinataj rem 1,932. gada 21. paveles gtozijumiem. Sis paveles 1. pzragrafa

4Noteikumi patkagavtw ietErpu.Kara ministta 1,932.g. paveleNr. 21. - R.: Galvenas intendant[rastehniskaskomitejasizdevums,1932.- 8. decembn.- 29.lpp. 4sK. M. paveleNo 21, 1.$pielikums,1935.g. 1. septembri. 46K. M. paveleNe 29, 6, 7927.g.7. oktobn. S 47K. M. paveleNe 21, 1. pielikums,1,932. g.8. decembn. S 48K. M. paveleNe 21,1. pielikums,1932.g.8. decembn. S

85

Design by Sancho76


pielikums noteica, ka gan virsdienesta karavlru, gan virsnieku vasaras svarkiem, letus mEte]iem un uzpletgiem tz :uzpleiiem ir jauz5uj dienesta paknpju zrmes no zelttltim vai dzeltenas krasas auduma lentEm. (Sk. 108. att.) Obligate dienesta katavriem uzpledi nebija paredzEi, un viqu dienesta pakapju nozrmes tika uz5rJtasuz ap$Erbu piedurknem.ae Viens no interesantakajiem jautajumiem Lawijas kara jurnieku ieterpa izpEte ir trrkotzLas krekia valkdiana. Neviena pavele par jurnieku ieterpu tada krekla apraksts nav sastopams. Seda veida krekls, balts ar tumSi zilam svitram, tika pla5i lietots Krievijas flote jau no 19. gadsimta. BieZi svrtrojums bija vienadi balti zils. Fotodokumentos redzams, ka Latwjas kara jurnieki tadu ir bieLi vzlkzju5i. Pec melnbaltam fotografiiam nav nosakama kreklu svtlrojuma krasa. Trimdas militarais vesturnieks E. Andersons sava datba pieminejis tum5i sarkanu Latnjas katoga krdsu, lietotu rnatroLu kreklos.sO I(ara ministra pavele jaa 1923. gadd noteica :uku sarkanbaltsarkanu malas ap5ur,-umumatro|v krekliem un specialajaiapkaklei. Tadu ir saglabajieskads rets krasu fotouzgEmums, kurd rcdzzms Sads trikotaL,as matroLu krekls ar sarkanbaltu svltrojumu. Var piegemt, ka Sadisarkanbalti ktekli :jikzizgatavots un nodoti jnrniekiem izmeginajumavdkalanu, bet prakse radu5asproblemas, tadeJ paveie par Sadu kreklu ievie5anu nav uzrakstrla. Tzs ir jautajums, kas prasa turpmaku izpeti. (Sk. 113. att.)

4eK. M. pavâ&#x201A;ŹleNe 21, 1. pielikums,1935.g.1. septembn. S 50AndrrsonsE Latvijas brugotie spekiun to priek5vesture. -

86

Design by Sancho76

367.lpp.


VII.

Formas terpa attrstrba gados pirms OtrEi pasaules kara

1934. gadanotika ministru ptezidenta I(arfa Ulm a4a otgarizeta:s 1,5. rnuja valsts apversums, unLatvtja nostajas uz autortatd attrstraas ce!a. ParmaiTas alrnitjas dzrve skara galvenokdrt ideologisko jomu. Pec apvErsama armlja pastiptinajas nacionali pattiotiska atdzinaiana, Ipaiu uzmanJbu piever5ot obligata dienesta karar,lriem, tos izghtojot un cen5oies mazinat iespejamo sveiu ideologiju ietekmi. Armijas virsnieku iaunakas paaudzes talanugakie parstavjipilnveidoja savaszindlanas Rietumeiropas mihtarajasaugstskoldsun, gemot vEratur guto pie redztunatzigas, veicinaja savasvalsts militad teoretiskas domas turpmaku atdsnbu. Lawrjzs zrmliapastavEja aizstavE{anaskara ideja, ko noteica valsts miermlllga arpo\nka, $eografiskais novietojums, cilveku resursi un saimnieciskis iespejas. Galvenais akcents tika likts uz katavku taktisko iema4u un fiziskas sagatavotrbaspilnveido5anu.l Pastavot Sadai nostadnei, rpa5i nozrmrga bljz ne tikai karar,rJu izglltoiana, bet an optimalu sadzlves apste{u ned11;{ini5ana armljz, dienoSo apgade ar bagarJgauzturu un labu apfErbu. Valsts tr-rpespar karar,rJiem radr]a atbilsto5u pretreakciju - ikviens armijas formas nesatajs lepojas ar savu statusu un bija gatavs uzticrbu valstij apliecindt, apzingp pildot savus dienesta uzdevumus. Nenoliedzami, karaviru vizualajamizskatam bija br.rtiskanozrme an sabiedriskasdomas veido5ana,jo tzs vtfuoja redzrvotaju patriotiskas jitas, armljas popularitati un jaunieiu vElmi dienEt tds bru4otajos spekos. Latvrjas virsniekus raksturoja izkopta staja un teicama uzvedt-ba.Vi4i at prieku un lepnumu demonstreja sar,rr piederibu pie armijas un labprat fotografejas arcntjas formas tetpa. (Sk. 117., 11'8., '1,43.att.)

87

Design by Sancho76


20. gs. 30. gadu otra puse ieztrnEjasar centieniem nodroiinat zrmljas apgadi ar valsts rupniecibas uzgemumu produkciju. Ieprieki materialu piegade tika nodroiindta, otgatizejot iepirkumu izsoles no privatiem uz4emumiem. Tadu pec militaro specidlistu atzinuma, Sadakarn-ba nevarEja ganntetpiegaLu nepartraukfl-bu varbrlteja kan gadlluma. Sadarbrba ar valsts uz4Emumiem pakapeniski tika parveidota nepiecieSamo armljas apgddes priek5metu izgztzvo(anz, izmzntojot pec ie spej as vietej as izejvielas un raZoj umus.2 Uzlabojot karavrlru zpgadt ar ap$Erbt, i.ka izstzdzd jauni noteikumi par ieterpu lietoianu karaspeka dafas.Valsf un armija notika atzsardztbasspeku pilnveidoiana, karzs vajadzEjaatbilsto5i atspogufoties an formas tErpos. Jau prmajz gada pec 75. mellja apvetsuma tika sagatavotas vairakas izmnir|as karavrtu zp$Crba.1,935.gadatika izsludinangtozrjumi kata ministta7932. gada,21. pavâ&#x201A;Źle par ieterpu.3 Tajos bija apkopol^s i211ai\as, kas daleji iaublja ieviesuSasarmijas vienrbas, jo vajzdziba pec tam bija nobriedusi prakse. (Sk. 144. atr.) Visi labojumi un papildinejumi bija apkopoti kara ministta1,935. gada 21. paveles 7. pangrafa pielikuma.a Pec Srs paveles izdoSanas obligata dienesta kalo.vtit vairs nesa4ema parades ceprres. 6. panta bija noradrls, ka turpmak parades cepures janEsa tikai virsniekiem un virsdienesta karavfuiem,bet parejiem - obligata dienesta karaviriem - javalkaikudarba ceputes un brugu cepures.Atmijas komandieta apkartraksts 1935. gada 24. oktobn noteica, ka, sdkot ar 18. novembri, karavlriem parades ieterpa lietojamas tikai bru4u cepures.Jauizdotas parades cepures bija janovalka pie svinr-bu ieterpa vai pie uzsargknsas ieterpa annda.s Virs diene sta kanv trrem turpm ak p arades cepure blja jaizgatzvo b ez krasainajiem ieiur,'umiem.6(Sk. 724. att.) Lai nostiprinatu valsts robeZu uzsardzlbu, 1.935. gadz nkz izveidota RobeZsargu brigade. Ikdienas darbiba to vadlja Iek5lietu ministrija, bet operatlva zt4a ta tika pakfauta Armiias komandierim, tapEc robeZsargi bija pielrdzinati armlju un tie sa4Ema armljas karavrJu formas terpu. Ar kara ministra 21.. pavEh,tika ieviestas RobeZsaryu brigndes karavrru atS$iribas zrmes - tum5i za\as zlmotnes un ugunssarkani terpa iemalojumi. Brigades Stabakaravrri ieguva uzpledu zrmes - raksuto lielo burtu R, bet parEjie - ar romieiu cipariem apz-rmetusbataljonu numurus.T (5k.1.22. att.) 2 Latrnjas armtlz 20 gados.- 374. lpp. 3 K. M. paveleNb 21, 1, 7935.g. 1. septembn. S * K. M. paveleNe 21, 1.$pielikums,1935.g. 1. septembd. s LVV'A 1469.f.,7. apr.,2039.1., 9. lp. 6 K. M. pavâ&#x201A;ŹleNe 21, 1, 1935.g.1. septembn. S ? K. M. paveleNe 21, 1, 7935.g.1. septembri. S

88

Design by Sancho76


Armijas vieru-bu zrmot4u, cepuru aploku un uzpledu iemalojumu krasu gamma papildinajas ar robeL,sargutumii za\o un ugunssatkano krasu. Formas ap$erbos vEheiz mairu]as ieroiu Slriru apzrmejumi: ugunssarkano krasu iemalojumos, zrmotnes,paradescepuru aplokos un virsnieku virsbikiu uzdur,-umosieguva Tehniskas dnlrzrjasatsevi5[<ovierubu karavrri. 9. tabnla. Kata ministra 7935. gada27. pav€l€ noteiktas atStciribas krdsas dienesta ap$&bam Zirnomes, parJldescepures aploka laasa un vircnieku virsbil$u uzSuvumb

---I(at4sp€ka:dalas,r:osaukrms ieztlgantbilta

reztlgantbilta

Apgades patvalde un tai tie5i padotds iestades

l,citiu brina*

melna

Kara tiesas un tdm tieii oadotds iestddes

iezilgani balta

melna

Divtziju parvaldes,kajniekupulki un Armijas Stabamtieii oadotasiestades

kiriu brr:na*

kiriu bruna*

Artil€rijas inspektoraStdbsun artil€riiaspulki

zl\a

ztla

Jatnieku pulks, divizijas iatnieku eskadrona setiants-idtnieks un raitnieks

onnLi

Tehniskas dilrziias patvalde

ugunssarkana

ugunssatkana

Sapietupulks

mella

ugunssatkana

Auto-tanku pulks

[<itiu bnlna*

ugunssatkana

Armijas Stabs (adArmijas

Staba rota), Augstaka

kara skola un Kata ministriias sekretariats

dzehena

oranLi dzeltena

Aviaciiaspulks

ztla

ugunssatkana

Sakatu bataljons

otanLi dzeltena

ugunssatkana

Robeisarg: brigade

ugunssarkana

tumii zala

* Domata nacionald karoga krasa.

At 5o pavEli armljas orkestra bnva hgum^ v^dltaji tika pieh-dzinati kara ieredgiem, bet uz vi+u zmotnem zv^igzfites vieta vajadzEja VI Sl,<iras piestiprinat specielo nozTmi - liras attelu. Saja pavele tika izsludinai ai grozljufii un papildinajumi uzpledu zrmju izskata uri noteikts kaptei4aleitnanta zrmotnes vrz:ualatsrisinajums. (Sk. 122. att.) Nedaudz mairu]as afl kar jurnieku dienesta pakapju ^pzlmejumi. Tika noteikts virsnieku uzpledu izskats pie lietus metelem, uzpletniem, vasaras sverkiem un parades virskrekliem, ka an ieviests dienesta pakapju apzlmeiumu atdtcirtgsnovietojums uz piedurknem flotes obligata dienesta un virsdienesta karavtriem. Virsdienesta maftoLiem un instruktoriem dienesta pakapju apzmejumus vajadzEjanovietot vz forlr:rassvarku piedurk4u galiem, bet obligata dienesta jrlrniekiem tos bija japiestiprin^ uz formas kreklu

Design by Sancho76

89


piedurknem pie elkogiem. Formas cepuru virsa vaits nebija ovala,bet apzla, un to iek5puse tika ievietota stieples atspere,kas nostiprinajavajadzrgd silueta formu. Ar jaunajam dienesta pakapju zlmErn un cepurem jr-rtamimainrJasviss jfitnieku vizualais izskats - gan obligata dienestamatro Liem, gzntnstruktoriem un virsniekiem. (Sk.'120.,727., 123.,'140., 1 41,.,742. att.) Jaunums katavru un instruktoru ap$erbabiiavasarasun ziemasvirskrekli ar divam uz5utam kabatam un gumijas savilkumu uz muguras. Ziemas un vasaras virskrekls at5lotas lukzi at auduma biezumu. TomEr neviena pavele nebija noradfts, ka vienlaikus ar 5I apiErba ievieianu no apgrozrbas tiktu izqemti vasafas svarki. Jasecina, ka vasaras un ziemas krekli tika paredzEtt lietoianai arpus novietnem lauka macibas un manevros. Sis apferbs Ertuma def bija iecieruls an virsnieku vid[. (Sk. 125., 128. att.) Gan ziemaq gan vasaras darba cepures ieguva plataku vidus vlles alpletumu,lai tas varEtu uzlikt dztJzk uz galvastn izmantot afi par bru4u cepures pasegu. 1935. gadadarba cepuru apraksta papildinnjuma ganvasaras,gan ziernas darba cepurem bljz parcdzâ&#x201A;Źtas nelielas izmai4as ie5uvumu krasa. Vasaras darba cepurei katrl puse blja jAizveido divas ventilacijas acti4as.8Sads darba cepuru variants nemain-gi tika lietots lldz pat lukam, kad okupacljas vara 1,940. gada Lawijas armiju parveidoja par Sarkanzs atmijas sastavdalu. (Sk. 1,26.,127.att.) Palielinoties militaro noslepumu daudzumam un pavefu sleperubas pakapei un izveidojoties noteiktai liewedr-baskarubai, 20. gs. 30. gadu vidrl Lawilas armija tika ieviesta sistema,kad kadas atsevi5las paveleslabojuma vai papildinajuma tekstu karaspekadalnm rzplato;ja uz numuretiem kuponiem, kas jaieh-me iepriek5 tzdoto pavefu atbilsto5asvietas.u'ldz ar to pavefu pieraksts bija k]uva sarei$r1iks, ne visur Sieizsniegtie kuponi tika ieh-meti,daudzviet kuponi ir pazudu5i. Tedel pedejo pitmskara gadu izmu4as pavelds bieLi var datEt tikai aptuveni. Atmijas struktrJtai paplaSinoties, ja:u 1,91,9.gada miJitarpersonu vajadztbam Lawlja tika izveidots Armijas ekonomisko veikalu (AED tr-kls,kas bija viens no galvenajiem karavrru apgadatajiemar formas terpu un uzkabes priekimetiem. Pie AEV sistemasbija piesaisdtas visdaLadakzsdarbrutas, kas bija specializeju5asap$erbu un apavwizsatavolandvirsniekiem un virsdienesta insttuktodem. Sajos veikalos bija iespejams iegadaties ad rupniecibas un partikas preces, kas bija nepiecie5amas katavltu sadzrves uzlabodanai visa Latvijas teritoi1a.1936. gadafebruan tika noteikts jauns uzpledu apzrmejums-

8 K. M. pavâ&#x201A;ŹleNe 21, 1.$pielikums,1935.g. 1. septembn.

90

Design by Sancho76


burtu abrevtafta A. V., kas bija janesa 5o veikalu persondlam.e t'-tdz zr padou-basun nosaukuma mai4u Bru4odanas parvaldes uzpledu zimi B. P. nomairu]a pret iauno abreviat[ru A. P. - Apgades parvalde.lO Tomer jaatztst, ka uzpledu zimes ne vienmet mairu-jasvienlaikus ar kataspeka dalas nosaukumu. Kaut gan Daugavgnvas artilerija ka atsevi5la vienlba l.i.kaizformEtaun tes vieta nodibinats Krasta attilerijas pulks, karavltu uzpledu zlmes palika vecas - burts D, tapat ka biju5ajai Daugavgnvas artslEijar.ll Saje gadrJumd"nmes nemuntja tadef, lai nerastos parpratumi, jo uzpledus ar artilEdstu ztlo iemafojumu un burtu K jau nEsajaI(urzemes artslErljaspulks. 1,936. gada tika no4emta uzpledu zrme - burts P - kalm parmacibasiestadEm.l2 Atkal aktualizejas jautajams par tum5i zila svirubu terpa lieto5anu. Kaut gan kara ministta paveles nebija minets pteclzs datums, L-dz kuram sviru-bu terps valkajams, tomer augsttko virsnieku saraksteliecina, ka biju5i atikir-lgi viedokJi par 5o jautajumu. Tumii zila sviru-bu tErpa valkadanasnoteikumus apsprieda I(ara ministrijas padome 1936. gada 29. aprfu, pieqemot lemumu, ka mineto ieterpu atfauts nesat hdz 1938. gada 30. decembrim. Lrdz Sim datumam to driksteja valkat svinibas un svetkos arpus dienesta un antndd, tumSi zilas virsbikses kopa ar arzsatgkrasassvarkiem. Par piemerotako ieterpu svinlgos gadr]umos ierindas dienesta tika noteikti aizsargktaszssvdrki, gards virsbikses un no tum5i ztla terpa parqemta auduma vidusjosta. (Sk. 119., 145. att.) Minetaja sEde tika nolemts atcelt virsnieku uzplet+us, par to valkS5anasgalCjo datumu nosakot 1938. gadabeigas.13 Nelielas izmu4as formas tâ&#x201A;Źrpa nEsa5anasnoteikumos 1937. gada skan akai Kara skolas kadetus, uz kuru terpa apkakles sturiem mairu]as uzduvju novietojums, un jr:ras kadetu uzplediem blja jauziuj 10 mm plata dzeltena vai zeltrta auduma uz5uve.la I(aut gan formas terpa detafas bija drezgan preâ&#x201A;Źrzi reglamentEtas, fotografijas liecina, ka kadetu uz5uves uz apkakles sturiem tomer tika novietotas daLadt- gan pie augieja, gan pie apakSejastura. (Sk. 129., 1.34.att.) 20. gs. 30. gadi bija laiks, kad karaviriem nemitrgi pilnveidojas specialie tErpi, kas bija piemeron dzLadasmiiitaras tehnikas lieto5anai. Visvairak tas eK M. paveleNe 2,57,7936. g. 5. februan. 10K. M. paveleNo 2, 8, 1936.g. 5. februan. S 11K. M. paveleNe 11, 19, 1936.g.14. marjz. S 12K. M. paveleNo 11, 19, 7936.g. 14. maaiz. S 13LVVA 1469.f., 2222.1.,27. lp. 14K. M. paveleNo 25, 1, 1937.g.7. septembn. S

Design by Sancho76

91


attiecas uz lidotaju, jfrrnieku, tankistu un autovadr-tajuap$erbu. Lrdz Sim piloti lidojumos bieZi hetoja tos pa5us formas svarkus un galvas uzsatdzrbat rzmantojz specialas lidotaju cepures un acenes, bet, palielinoties lidma5rnu Strumam un lidojumu augstumam, pastiprinajas atmosfEras iedarbrba uz lidotaju paisajutu. Pat no speciala auduma vai adas 5rltie lidotaju svarki nepzsargaiano veja iedarbibas un aukstuma.TapEc visas armijds sdka lietot daZadus virsvalkus vai kombinezonus, speciilos augsdidojumu telpus ar galvassegu.Sadi terpi bieLibljz odereti at utadtvai citu siltinataju. Specialas cepures saka apgaddt ar ndioausti4am un laringofoniem, kas tika pieslegti pie lidmadrnu racljzm. Efuopas un pasaules militara tehnika lzjz Iukz strauji atdstr]As,un Lawijas val&ba centas atrast nepiecie5amosh-dzekl,us, lu armljas bruqojums un ekipejums butu atbilsto5s jzunakzjiem sasniegumiem (Sk. 130., 1,31,.,732., 133. att.) Specialos terpus izveidoia arl tanku, bru4uma5rnu un bru4oto vilcienu apkalpem. Tie bija paredzEi nesa5anai,gan lietojot iekartas un tehniku, gan veicot remontdarbus. Tanku un bru4uma5rnu apkalpeslietoja savus ikdienas vai parades melnos formas terpus, bet, izrnantojot kaujas tehniku, nEsajaari specialastankistu cepures. (Sk. 136., 147. att.) Kara jurnieki bija apgpdati ar specialiem elJas terpiem, ko izmantoja vetru Iukz, ka ai zr dzrbz terpiem. Kopuma visis karaspekadafasieviesasprakse, ka saimniecisko darbu veik5anai karaviriem no noliktavam tika izsniegti ietelpa priekdmeti no vecajiem formas terpiem, kuru valka5anaslaiks jau brja beidzies vai kuri ar kara ministta paveli bija atcelti. Saimnieciski taaplga attieksme palldzEja daadz ilgek saglabzt ietetpa priek5metus, kas tika lietoti sardZu, parades, ikdienas ietelpa un kaujterpa. Kaut aipEc orgarizatonskam parmailamJuras auacljas divizions tika pievienots Aviacijas pulkam ka 8. juras izlukoSanas eskadrila, tas karavrri joprojam nesaja jurnieku formas terpus (Sk. 135. att.) DaLkart vitsnieki savus metefus siltinaja ar kai,okzdas oderi, ta piemerojot ap$erbu rpali aukstiem klimatiskiem apstakliem. (Sk. '1,46.att.) Lawijas armiias sauszemeskaraspekatika lietotas metdla bru4u ceprres. Lu gan noliktavas atrzdds neliels daudzums britu bru4u cepuru, katavrri macrbas,sardLuazdevumu veik5ani un velak an-paradesnâ&#x201A;Źsajafrandu un vacu parzug bruqu cepures. Tuh=tpec Neatkan-bascr4am gan flo kdevu armijas noliktavam, gafl no Sabiedtotajiem tika sa+emtasvieglas frandu bru4u cepures M-Ie 1915 A-DRIIAi. (Sk. 138. att.) Savukart no vacu noliktavam latvie5u karavtJu riciba nonaca nedaudz smagakasvacu terauda bru4u cepures M.16, Kaut gan armljas vadr-baspaveles par bru4u cepuru tipiem nekas nav minets, pec foto dokumentiem var spriest, ka, laikam ejot, vaitdkas karaspeka dalas frandu M-he 7975 nomainr]uias pret M.16. To vatetu izskaidrot arvzctt brueu

92

Design by Sancho76


cepures populariteti daudzas pasaules armljas. IJdz pat 1935. gadam, kad Vacijas armlja pie4ema bru4u cepuri M.35, Pirma pasauleskarzltetota M.16 d.ka atzkz par labako un efekdvako galvas atzsarglldzekli starpkaru perioda visa pasaule.(Sk. 137., 1,39.att.) Kara ministra '1938. gada 5. pavele, kas bija adreseta tie5i Apgades parvaldei, izshtdtnaja jaunu, papla5inatu intendantutas apgades priekSmetu un matedalu nomenklaturas sarakstu, kura bija uzskaiu-tivisi lieto5ana esoiie ap$erba,furnituras un uzkabes priekdmeti.l5 Saja sarakstabija nord&ts katra priek5meta pilns nosaukums, tzmErq kara ministra paveles numurs, kas atbilstoSo priek5metu at]ava lietot, ka ai ta rzgatavo5anasprotokoli. Pec saraksta gzn redzams, ka ne visiem ieterpa un uzkabes priek5metiem blja Sadsprotokols; daZiem no saraksta minetajiem ap$erba priek5metiern truka ai kzra ministra paveles. Jasecinz, ka 5rs lietas tika rzm ntot^s bez oficlala apstiprinajuma. Saraksta bila mineta ai pavEle - ja tzdablia -, kas noteica izmai\as vai papildinajumus priekdmeta tzskata. Ari ap$Erbu tzgatzvoianas rzejmzternh un lietojamz furnttira tika stingri reglamenteti.l6 1,938. gada kara ministra 8. pavele marnja veterinarfeld5eru un veterinarsanitaru specialds uzpledu zrmes krasu - dzelteno kfustu pfet zilu krustu.17 Turpmak, )Idz pat padomju okupacijai un Lawljas armrias izntcinaianil 1940. gada vaszra, jaunas uzpledu zrmes vairs netika ieviestas, tikai mainr=tiuzraksti uz kara jrlrnieku cepurem un juras kadetu dienesta pakapju apzlmEjumt uz y^szrzs svarku uzplediem. Uz obligata dienesta mzftolu cepuru lentem vairs nebija raksflts konkreta diviziona - karzvta dienesta vieru-bas - nosaukums, bet visparinats, koptgs jedziens "Kzra flote". Aviaciias pulka 8. eskadri]asjeb jrlras zvncljas kzravr:,remuz mattoLu cepurem bija jabut uzrakstam "Kar aviaclia".18Kara ministra 17. pavElEbrja pzredzEts mairul Auto-tanku brigades karavrru formas tâ&#x201A;Źtpa krasu. Melnas pam^tkrds^s ap$erbu brigades virsniekiem un virsdienesta karavttiem atlava novalkat Edz 1,942. gada 1.. marjam. No pavâ&#x201A;Źles teksta rzflet, ka virsnieku uzsargknsas uzplet4u valkaSanatika pagarin atalldz 1,944.gada 1. oktobrim.le Japiebilst, ka Sibija pCdeyakara ministtzpavEle pirms padomju bru4oto speku tnvazliasLawlja. Nakama kara ministra pavElear Nr. 78 iznaca jzu 20. jnnljd,

1sK. 16K. 17K. 18K. 1eK.

M. pavâ&#x201A;ŹleNb 5, S 1, 1938.g.3'l'. matta. M. paveleNb 5, 1.$pielikums.1938.g.31'.mara. M. pavEleNb 8, $ 10, 1938.g.8. mnja. M. paveleNe 17, S 16, 1.940.g. I. iir:'li^. M. paveleJ\b 17,S 13, 7940.g.1. jiilid.

Design by Sancho76

93


dienu pirms valdrbas un okupacijas karaspeks. 1,940. gada vasara, neilgi pirms padomju okupacijas sakSanas,atkal tika sagatavotas izmaigas karavrru ietErpd, bet tas rstenoja tikai dafeji jau parveidotaja Padomju Latvijas Tautas armija. Kara ministra $enera\aDambiSa paraksrJtajapavele Nr. 23 tika atkartoti vairaki 17. paveles paragtafr,,bet galvena jaunievieSama at5$idba bija krasaino ie5uvju atceliana. Iet6rpus ar SadamieiuvEm atlzva valkat hdz 1,941,.gada 1..apnlim. Nav skaidrs, vai Sadas izmai4as bija planotas jau iepriek5 vai an tas radas pedejo politisko notikumu iespaida.Jaupec Latvijas inkoqporacijas Padomju Savienrbassastevd7940. gada 16. augustt d.ka izdota kara ministra 27. pavELqkura izsludtnzia karavrlru specialaieterpa aprakstu. Kopuma karavlru ietelpa priek5metu nomenklatrlra ieviesa 46 jaunus speciala un zizsarget1rpa priekimetus.20 Visvairik papildinajumu skdralidotaju, tanku apkalpju un jurnieku ieterpu. Pec 30. gadu beigu fotouz4emumiem var spriest, ka daudzus no Siemieterpa priekSmetiem izmeSnaja un lietoja ja:u vairraklusgadus, bet tikai tobnd tie tika oficiali apstiprinati. Nav 5aubu, ka bija paredzEts Lawljas atmlja visus 5os speciala ieterpa ptiek5metus nodot armljas un kara flotes karavlriem jau twakajalaikz un tie tika projekteti, qemot vEta atzi4as,kas bija iegutas praktiskaja pietedzE Lawijz,ka arl pEc arzemju frrrrru rzgatavotajiem un piesuulajiem paraugiem. Lldz 1,940.gadavzsarai parades cepures izskats nemairu-jds,bet, sakoties Lawijas okupacijai un aneksijai,lawie5ukaravrru formas terps atkal tika maimts. Kara ministta iepriek5 paredzEtseietErpz parveidojumi tika atcelti, karavniem lika no4emt vairakasnoz-mes, ieviesa jaunus politisko vadr-t5juapzrmejumus.2l (Sk. 148., 150. att.) Galvenas izmai4as tika pasludinatas kan ministra 10. augusta pavelE, kad no parades cepuru aplokiem lika no4emt Lawijas $etbo4a kokatdt.z2(Sk. 149. att.)Jauparveidota Padomju Lawijas Tautas armlja 1.940. gadz 27. augasta tika pievienota Sarkanzjai armrju kd 24. teritorialais strelnieku korpuss. Reotganizacijas laika lawieiu kan:rrti vel driksteja valkat savasarmijas formas tErpu, bet ar obligatajiem noteiktajiem parveidojumiem. Padomju Lawtlas kara ministrs, pildot Baltijas kara zpgabalaStabarlkojumu, zr 1940. gadz 19. septembra rlkojumu noteica: ('KomandejoSam sastavaf,n ierinda nâ&#x201A;Źsdt darba cepuri, bet irpus ierindas atlauts nâ&#x201A;Źsiit darba cepuri vai Satkands armijas parddes cepuri. Cepures nozlme - sarkana zvaigzne.'23

20K. M. paveleNo 27, 1.2,1940.g.16. augusta. S 21K. M. paveleN 23,521,1940.g.10.jufia. 22K.M. paveleNe 23, 10, 1940.g. 10. S iuliie. 23LWA 1.468. f.,7. apt.,701,.1., 35.lp.

94

Design by Sancho76


Lrdz zr to Lawijas armljas parades cepure beidzz pastavet. Minetais nkojums 24. teirtorlala strelnieku korpusa komandejohjam sastavam paveleja valkat formas tâ&#x201A;Źrpu bez uzplediem ar Sarkanasarri\as at5[<iribaszrmEm.Virsnieki un virsdienesta kanvrd, kas l-rdznoteiktajam datumam nebija vatejuSi parveidot sar,'uieterpu, dienestu pildot, pagardam dntsteja valkat civiltetpu. 24. TSK komandieds feneralis Roberts Kl^t+5 sava7. pavele noteica Lawljas armljas formas ap$Erbam pievienot Satkanas armljas nozimes un paveli izpildrl nekavejoties pec 5r dokumenta saqem5anaskaraspeka dalas.za Izsekojot Latvrjas armljzs un flotes formas terpa veido5anas cefam, redzzms, ka tas ir bijis ilgstois meklejumu process, lai sasniegtu optimalo rczuItanr. No Lawijas valsts pirmajiem gadiem, kad militarie formejumi tas aszstzvE{anai un atbnvo5anai vel tikai sakaveidoties, 11dzpat1940. gadam,kad Lat',lljzs armljablja lzaagtst pzr sazatoru un daudzfunkcionalu orgzrizaclju, kzravlra formas terps atdsnjas un mairuJas lidz ar to.

LVV'A 1 468.f ., 1..apt.,1.01.. 1.,35.-37. lp. 'Z4

Design by Sancho76

95


Nobeigums

Petot Lawijas atmijas formas terpa tap5anu ufl atfstrbu no 1918. gada Ildz 1940. gadam, var secinat, ka ta veidoiana tika izmantota parEjo Eiropas valstu pieredze, gan pat4emot ietErpa uzbrJvespamalprincipus, gan ievâ&#x201A;Źrojot tradicionalos uzskatus par kzravrtu at5kinlbas zrmEm. Tika 4emtas vErd ari lawie5u katavtru Pirmd pasauleskara cr+u laukos ptakse glttas atzt4as.JaupaSa sakumd, kad tika lietoti vel citu valstu rai,ojami, spilgtr tzpaadas centieni radrl naciondli izteiksmigu karavrz telu, kas uzskatami at5[<irtosno Krievijas un Vaciias karauriem. Velek, veidojot paSiemsavu at5kingu karaviru ieterpu, bija svangi at5$irties no kaimi+valstu Igaunijas un Lietuvas armijas karavlriem. Var uzskauJ kaLatnjas armijas formas tErpa,rpaSisvarkos ar uz5utajam kabatdm, saskatamaangfu uniformas frenda ietekme. Ari virsnieku uzkabes elementi tika veidoti hdzrg: britu armija lietotajiem. Formas tErpu atdsuAi var saskautvairakus posmus, kas sec-rgraplukoti 5rdarba nodafas.Sakuma perioda formas tErpa vatak konstatejamas tra&tiju pdrmanto5anas izpausmes, bet atfl-sdbasguta d.ka izvuzlts mer\is izveidot praktisku ap$erbu, kas optimali piemerots lieto5anai. Formas terpa veidotaji piercdzi par4ema no Krieviias atmljas,jo daudzas militarpersonas savu karjeru bija sakuias tiedi tur. Jaunaka virsnieku pzaudze militaro izgl-dbu bieZi papildinaja Rietumefuopa un ieguto turienes piercdzi ieviesa an Latvrja. Tatad blja gan Austrumu, gan Rietumu ietekmes. 20. gs. 20. gadu ottzjzpuse h-dzar valsts stabilitdtes un labklajibas llmeqa paaugstinaianos un Eiropas visparejo tendendu ietekme virsnieku nfutarz formz ieguva atsevi5lu apferbu svimgiem gadr]umiem -'aejamo tErpu, kas no ikdienas fotmas ap{etbaganfunkcionali,ganirzudh, saglabajot loti atS[<rras datdz tradiciondlu iezlmi,a. un hdz ar to daleju arhaiskumu. Eksperimentu ar 5r ieterpa izveidodanu tomer nevar uzskaut par veiksmrgu. SalldzinoSi sarcL,fita nEsa5anas kartfba, ka ai neparliecino5s pavelu izskaidrojums veicinaja abu veidu - ikdienas unizejarnz- ieterpu sajaukSanu,kad vienlaikus

96

Design by Sancho76


tika nesatas reglamentetds sastdvdafas no dzLadtem ap$erbiem. 20. gs. 30. gados,pastiprinoties Eiropas mthta/rzaclia| 5ttendence izpaudis an formas terpu interpretaciia: parades tEtpa izskats tuvinaias kauias tErpa izskatam, piemEram, daudzas pasaulesvalsflls,anLatvria,parades sakalietot tikai bru+u cepufes. 30. gadu beigas zilo sviru-buterpu pilnigi PAfff^trc lietot, io tas biia kluvis laika prasibam neatbilsto5s. Vienlaikus formas terps vienkar5oias, piemetojoties optimehs lieto5anasprasibam. Tehnikas sasniegumudef sttauji uzlabojas apbruqojuma veidi, tapec atbilsto5i mainr-fasan karavlru ap$erbs, iegustot specialtzzcijasiezlmes. Fotmas terpu taZo5anal.i.kavienkirSota, pec iespejas tos vienadojot un ta sarrzzinot telpu paSizmaksu. Blia paredzEts sauszemes karaspEka atteikties no melnds krasas ieterpiem zvlaciiz un tehniskajas viembas. Formas terps nemi@i tika uzlabots, balstoties uz praktisko pieredzi, bet rzmu4asbrizpank bieZas un daLkzrt nepamatotas, kad arislag" detafu def tika izlietoti parak lieli finansiali Ldzekli. Isn hika posmd tika izdotas pav6les, kas noteica jaunievedumus, bet pec tam tos atkalatcElz.Iespejams, bieLakata minisuu mu4z iespaidoja 5o ne vienmer pamatoto an vaiadzlgo darbibu' Armijas vadlba centis ievErot an formas nEsataiu, piemeram, kavaleriias virsnieku ambrcijas. Dafejas grunbas SrstEmaspetnieciba sagadaizdaLupavefu nekonsekventa sastddrtana,kad bieZi ir atcelti iepriek5ejo pavelu daLi patagrafi'vu panti. Tas radija sajukumu un parptatumus formas terpu nesadand.PiemEr^m, k^fa ministra 1932. gada21. pavElettkaizdota tedel, lai ieviestu skaidnbu lldz tam ar daudzaiiem noteikumiem un neskaitamam izmat4am parveidotaia katavtru ieterpu sistemi. Ari velak notika daudzas izmu4as, tomEr ilgstoSaka kara minista Ja4z Bakoi,adarbiba nodro Sinaia zindmu lo$isku secrbu formas tErpa veido5anasprocesa. Lasot paveles, kas izdotas vutak neka divdesmit gadu lask6.,vzrizsekot militaras terminolofijas atnstrbai Larwia.2O. gs. 20. gada sdkuma daudz lietoti vdrdi, kas par4emti no kdevu valodas, l{z ari.neveikli 5o vdrdu lawiskoiumi. Pakapeniski notika sveSastetminolo$iias nomai4a ar lawie5u vdrdiem, iaunu vardu un jedzienu ievieiana, bet ne vienmer tabiiaveiksmrga. Tas attiecasgan az mittdro terminolofiju kopuma, gan formas terpu detal,u nosaukumiem. DiemZel lawie5u militatas tetminolo$ijas atfsnbas Pfocess 1.940. gada nka vardarb-rgipartraukts, tapec mrlsdienas SaiaiomabieLi jrltamas nepilru-basun trukumi, ko valadzEtu novErst.

Design by Sancho76

97


lzmrantnito avotu un literaturas saraksts

Avoti 1. LatvijasValstsVEsturesarhivs (turpmak- LW'A), 7468.f. (IGra ministtiias sekretariits),1. apr. 130.1.,109' lp' 35. lp. 2. LVV'A, 1468.f.,1. apr.,10'l'.1., 3. LWA, 1.469.f. (I-awiiasKara ministtiiasApgides pdrvalde, g.), 1. apr.,2226.1.,37.43. lp. 1,979.-1941. lp. f.,'1.apt.,2039.1.,9. 4. LW'A 1.469. 5. L.\AI'A 7469.f., 2. apr.2252.l.; 2222.1.,27. lp. 6. LWA, 1474. f. (LawijasKara Ministriias Armiias Stabs), 7. apr733.1.,59.lp. 7.' LV\,'A, 3606.f. (Lawijas Kata ministrijas GalvenaIntendantrtuaspdrvalde, 7919.-1933.g.),1. apr,2352.L (Atsauksmesun sarakstear parvaldesun karaspekadafampar karaviru ap$erbaformam at atiedrgdm SEmam' t921.-1933.g.),85.Ip. 8. LV!'A, 5317.f. (Armiias ap$erbu un piederumu datbtttcahepaid, 1919.g.),1.. apt.,7.1.,9.-18. lP. 9. LWA, 5627.f., 7. apr.,73.1.,108.,109.Ip. 10. JaundkasZt4as.- Nb 20. - 1918.g. 7. decembris11. Latvijas Kalamtzeis,inventara N, LKM 4-25758/324-PL. 72. I-.ztvtiasKareivis.- N, 39 (300).- 192'1.g' 19. februdris. 13. Lat.rriasSargs.- Ne 64. - 7919.9.5' aprilis. i4. lidums. - Np 232.- 1918.g. 5. decembris. 15. PagaidulJfaldraasLikumu un Rihkoiumu Krahiums.- R: [b. i]' 1919'g' 30. iutiie.- Nb 3. - 3. lPP. 16. Noteikumi par kalavru ieterpu (IGra minisga1932. g. paveleNr' 21)' R: Galvenasintendantrlrastechniskaskomiteiasizdevums,1932'- 153lPp

Design by Sancho76 98


Literatrlra 1. A Dictionary of Military History and the Art of STat / Ed. by Andr6 Corvisiet Blackwell [s.n.] 2. Admirats Teodors Spade / Sast. M. Bisters, J. Ciganovs. - R.: Valters un Rapa, 2002.- 143 tpp. vEsture1914-1945.- Sundbybetg:ApgadsDa.ugava, 3. AiryilnieksA.Larnjas saimniecibas - 983 lpp. 1,968. 4. Andersons E Latviiasbru4otie spekiun to priekivestute.- Toronto: DV Centralasvaldes izdevums,7983.- 832lpp. 5. AndersonsE. Lztvrjas vEstwe L920-1940. Arpolitika. II. - [8. v.]: Apgads Daugava, 1984.- 697 rpp. 6. Angoka J., SchlichtA. rJntfotms & traditions of the German zrmy 1933-1,945. - 416p. Vol. 1. - 1,987. 7. AstoniA., SalwdoiP Der Erste!7eltkrieg.- I{agenfurt Neuer KaiserVerlag,2}(fr. - S.172. 8. 8. Daugavpilskajniekupulka vesrue. - Cesis:h. i.], 1930.- 1'22lpp. the Story of British Naval Opetationsin the Baltic: L91.V1920.9. BennettG.Cowan'sIJVar: London: Collins, 1964.- 254 p. 10. Ber7iry{P.Latwjasbnvraasclgas:1918-1920.-R:A.Gulbis,1928;Junda,1992.-118lpp. 11,. Be@p! P. Lztvtias Atbfvo5anas kar!' / / Berzi46 P. Mobilizacija (Vestureun teorija).R: Armijask-raSabaizdevums,l92l.- 148.-151.lpp 12. Be@r,t!V., BanbalsA. Lawljas zrmtla.- R.: Ztnatne, 1991.- 172 lpp. 1,3. Bi:choffJ. Die letzte Ftont. - Berlin: [s.n.], 1935.- S.270. L4. Brandi: C. aon.BaltakumerSchicksaleines Fteikorps: Traditions. - Betlin 5!768: Vedag Kolk & Co.1,939. - S.283. 15. Brockhausdie EnzyklopidieinvierundzwanzigBanden:Band 22.-Leipzig: Mannheim, F. A. Brockhaus,1996. 1979-1940.-R.:Jumava,2003.-4641pp. 16. BrzuelisE.Latv4asAviacijasvestute, lT.20.gadskntalatvijasvestvel:Latwjanogadsimtasakumahdznea*anbaspasludinadanai 1900-1918/ Atbild. red. V Bezi45. - R.: L\lI apgads,2000.- 869 lpp., il. 18. 20.gadsimtaLatvijasvEstureII: Neatkangavalsts191&-1940/ Atbild. red. V Berzr45.R.: LVI apgads,2003.- 10221pp.,i. 79. DucmaneKApbalvoiumiLatvijasRepubJik^1918-7940.-R.:L\M,LatvijasEnciklop€dija, 1993.- 1,1.2Lpp. 20. Dup4yK 8., DtpilJ T.I\.The Harper Encyklopediaof Military History / Fourth Edition. New York: Harpet Collins Publishers,1993. 27. Fo$enD., Marrion R The German Army 1974-18.- London: Osptey PublishingLtd., 1978.- 40 p. 22. FiisterC., Hoch P., Miilbr R Uniformen europziischetArmeen. - Bedin: Militatvedag det DDR, 1978.-5.292. 23. FrieksIV. uon.Die BaltischeLandeswehrim Kampf gegen den Bolschewismus.- R.: - 5. 231 . l s.n . 1, 1929. 24. Gel,furir1!E. Latwjas atmiias karavku ceputes 1,91,9-1940/ / Lawljas Kata muzeja gadagramata. - R.: LatviiasKatamwzejs,2000.- 59.-75. lpp. 25. GeldeiylE.Lzrrtjas armijaskaravru uzpleduzrmesL9L9-1940/ / LatviiasKaramuzeia II. - R.: LatvijasKarzmuzeis,z0}l. -94.-123.lpp. gadagrarnata

Design by Sancho76

99


26. CelderipiE Latvijas kara jtrnieku fotmas iet€rps 1919.-1940. gzdd / / Latmias Kata muzejagadagrarrtata VI. - R.: LatvijasKara muzejs,2005.- 728.-754.1pp. 27. GrauelsinsJ.,SudrabsP.9.Rezekneskainiekupulkagaitasnol919.g.9.augustahdztg22 da 9. augustam.- R.: Kata ministdja, 1.923.-322\pp. 28. Hetaldry & regalia of lVar / Ed. by B. Fizsimons. - New Yotk Beekman house, 1973.- 160p. 29. Karl-urrz piezlmju kalendars: 1924. - R.: izdevis vltn. Heimans, izdeveja apgads, 7923.- 96lpp. 30. K@eu A. Kalpakabataljonsun BaloZabtigide / Red.K. Freimanis.- Belmore,N. S.rJil, Australia:Printed by Mintis Pty.Ltd., tU.SJ.- 2121pp. 31,. I-zndoaskisA. KaraspEka apgadrAasun saimniecraas,Jikumu, noteikumu, instrukciju, nlojumu un pav€lu sistematiz€tskopojums / Sakop.par laiku Ldz 1. apnlim 1928.g. R.: Armijas spiestuve,1928.- 338 lpp. 32. Lawljas atmija 20 gados/ Virsred. H. Rozen5teins- R.: Armijas Stiba apmacibasda!a, 1940.- 454lpp. 33. Lamlas armljasaugstakievirsnieki 1918-1940:Biografiskavardnica/ Sast.E.Jekabsons, V Sderbinskis. - R: LWA, 1998.- 528lpp. 34. Latwjas atmija vesturesgrieZos:Znamisktpraktiskis konferencesmaterii.li RigE,1992.9. 5. novembn. - R,:Junda,1993.- 104lpp. 35. I-,atqasAtbnvoianas karavesture:Idala / Vtsred. M. Penil<is. -Linkolna: D. V apvieruaa, 1967.- 306lpp. 36. Lawijas AtbrivoSanas kara vEstwe: II daJa/ Virsred. M. Penikis. - Unkolna: D. V apvieruaa,1.962.- 478lpp. 37. Latwias Brivrlbascigas 1918-1920:Enciklopedija/ Atb. red. I. P€tersone.- R: Preses nams,1999.- 448Ipp.,il 38. Lawijas valstspasludinaiana;1978.gada18. novembri.- R.: Ma&is, 1998.- 776lpp. 39. LecisH.Toteiz, kad Latvijasvalststapa.- [8.*], Izd. Fr.Jegers,7954.- 128 lpp. 40. LadpEia Kara orde4a kavalieri: Biografiska vdrdnrta / M. Senbergs,A. Bambals, G. Rauzans,R. Romanovskis,E. Rug$is,U. Tteide.- R.:Jagaseta,1995.- 616 lpp. 41. MeyersGrossesUniversalLexikon: Band 14 / BibliographischesInstitut. - Mannheim, lfien, Ziirich: MeyersLexikonvedag 1985. 42. M[su armliatapiana,valstsiz€rntEana un tagad€jossasniegumos. - R.: Golts unJu{ans, 1929.- 64lpp. 43. Nacionalie btu4otie spEki: Formas terpi, dienestapakapes,apbalvojumi / Izd. sagatav. LR Aizsardzibasministtijas Sabiedriskoattiecibu departaments.- R.: LR Aizsardzibas ministrija, 2003.- 64lpp. 44. NiedraA. Tautas nodev€ia atrni4as: Piedzivoiumi Cr4i pret lieliniecismu. -R.: Zindtne, 1998.- 453 lpp. 45. North R Military Uniforms 1686-1918.- London: H*lyr PublishingGroup Limited, 1973.- 160p. 46. No zobena saule leca: Atmi+u un dokumentu krajums par CEsu pulka Skolnieku rotu 1919.gade/ S"k;'1 T PumpuriaS.- [B.v]: Cesumuzejuapvienib4 1994.- 119lpp. 47. 2. Yentspilskdjniekupulks.- Liepaja:2. Ventspilskajniekupulks, 1936.- 422lpp. 48. 1. Jatnieku pulks: Dievs, T-e,tija,Pulks / Sakart.A. Liepia5. - fB. .rrJrApgads Gauja, 1980.-352 lpp. 49. 1.1-repaiaskniniekupulkatap5anasunpatbaudrtanasgadi(1919.-1922.).-R.:l.Liepaja kajniekupr'lka izdevums,7926.- 229 lpp.

100

Design by Sancho76


50. Plensners 24. Divdesmita gadsima patvEru-bas:Atrni+as. - [B. .rrJrGri.matu draugs, 1,978. - 408 lpp. 57. PriedrhsE. E. Latvtias Kala flote 1919-7940. - R.: Militaras literatutas apgadesfonds, 2004.- 231 lpp. 52. Priedr;tis E. E.Latlrrjas valstsapbalvojumiun Ladpleii. - R.:Junda, 7996.- 368 lpp. - Lztvrias karoga krasas.- Cesis:CEsuVestures un 53. PunrpariplT Sarkanbaltsarkands makslasmuzejs,2000.- 304 lpp. 54. RadqiaiP. Latvijasatbrivo5anaskar5.- R.: Avots, 1990.- 250 lpp. G. The illusttated Encyklopediaof Military Insignoa at the 20th Century.55. Rosignok London: [s.n.], 1997.- 224p. 56. fuitkiewiq J., Kili,bw V. $lojsko Litewskie 7978-1940. - $latszawa: Barwa I Bron, 2002.- 228 c. BatwaI Brori,2005. -275 c. 57. Rttkiewicq/.NfojskoLotewskie 1,9M940. - Warszawa: 58. SchlichtA., Angoka /. Die Deutsche l7ehrmacht: Uniformierung und Ausristung 7933-7945: Band 1: Das Heer. - 2. iibetarbeitete Auflage. - Stuttgart Motorbuch Vedag, 1993.- S.600. kainiekupulks, 1929.- 251 lpp. 59. 6. Rigaskijnieku pulka vestue. - R.: 6. Rt=gas 60. Siguldaspulka piemi4ai 791,9.20.-VI 1959.- Nebraska:Siguldaspulka piemi4asfonds; Vaidava,tb.gJ - 231,lpp. 67. StiebrisA. I-nkcljas par kan administraciju. - R.: Armiias Vitsnieku kutsu Lekciiu un Tulkojumu fonda izdevums,7923.- 231 Lpp. 62. Taktika Kara skolaskurss / Sast.pltn. Lindners, plkv. Kadsons, pltn. Spandegs.- R.: GalvenaStabaizdevums,7922.- 340 lpp. 63. The Encycloprdia Britannica:Adictionary of A-tts, Sciences,Literature and General Information / Eleventhedition.-Volume XI.-NewYork The EncyclopediaBritannica company,1910.- 419 p. 64. The Oxford companion to Militaty History / Edited by Richard Holmes. - Oxford: UniversityPress,2001. 65. 3. Jelgavaskajnieku pulks 1919-1969:50 gadu dibhi5anas, ciqu un darbibas atcete.izdevums,1,970.- 282Ipp. [B. v]: Jelgavaspulka apvieru-bas 66. Yalmieraskajniekupulka vesture 1919-1,929.- R.: izd. Valmierasknjniekupulka biju5ie karaviti, 1929,7979.- 465 lpp. 67. \4dzemesartileriiaspulkavesture.- R: Vidzemesatilâ&#x201A;Źtijas pulkaizdwums, 1938.- 430lpp. 68. IYafionH. A. G. An Account of a Mission to the Baltic Statesin the Year 1919vdth a Record of SubsequentEvents.- I-ondon: WavedeyPress79, [s.a.] - 68 p. 69. IYindroaM' IYilkinron -E The universal Soldier: Forteen studies in campaign life A. D. 43-7944.- New York Doubleday& company,inc., Garden City,7977.-264 p. 70. ZahteP Vicu varaspastadLawijd. - R: A. Ragla gtamatu tirgoavas ap9,1925.- 420\pp. 71, An)otenro C. Harpyarnre slaaKtapyccrofi apMu;a.- Mocroa: Boerlroe r43AarebcrBo, 2002.- 224 c. 72. Borsnas, coBercKaffgHrrr4Klo[eAr{s:rornr44 / f,,r. pea. BeeaeHcKr,rfiE. A. - Bropoe coBercrat ur3grrfie. - Moqoa: locyaapcrrer+roe Hafrrroe r.rsAaTelbcrBo<<Eorr-auraq 664 c. eHrprKAone4z.o), [6."J. rou 45 / frr. pea. BseAeHcrr4fiE, A. - Bropoe T3.E,otr;mancoBercKarlggrrr4KlorreAfifl: la31anrtre.- Moctoa: locyaapcrnernroe Haf{Hoe rrAarelbcrBo <<Eoalrrrar coBercKafi - 672 c. es11lnoorreAlrD), [6. "J.

Design by Sancho76

101


74, Epln 8., Tu,,torce M, tr4cropat KocrroMa or ApeBHocrrr 4o Hororo BpeMer{z. - MocKsa: DKCMO, 1996. - 462 c. 75. Boer+ras oaex4a pyccroft apuuz / M.Xperron, P. 3y6or, I4. Korrona,ron r.r4p. - Mocroa: Boertroe z3AarelbcrBo,1.994. - 382 c., wr. 76. Boelgldlas.srrqzrrrone4i-n / lloa pea. K. 7I. Bear.rsxo, B. O. llonrzqxaro, A. B. SormLllnapua r4Ap. - ToM 1-15. - Iletep6ypm, 1912. - 660 c. 77. Boel;.rr;lrir3Hrlr4rlorreAr4trecrvfi clorapr / lloa pea. H. Orapnona. -Mocxsa: Boenrroe lrcAarellcrBo,1984. - 864 c. 78, lepa6un A. Baste ceBepo-3araAz Poccutr 1978-1920 rr. - Mocroa: TM, ^pM:ara 2002. - 45 c.,an. 79. AepnfiunA6etarzprvrtuaceoqrePoccr.uT9lS-1920lr,.-Mocr<naTlI,2UJ2.-44e,ul,. 80. y'epn6uaA.,Asotnltl.BoircxalrrrrepBerrron:fpaxAarrcxassofiHaePoccwaT9lT-7922.Mocroa: I4s4. ACT,2000. - 48 c.,ant. 81. lEnfiaaA., Ilatacuoc-@epnandecPHarrrrorrarurrbre apMrrr,r:Ipax4ancrcarnoftrasPoccru-r 1977-1922. -Moq<l;a: ACT, 7998. - 46 e, u,* 82. lqn6un A., flatacuoc-iDEnailu P Kpacnaa i lpaxaarrcxa.r sor&{a s Pocczlr ^pulz 1977-7922. -Mocroa: ACT, 7998.- 54 c.,uLt. 83. AoEmrco 3. Ilccrcd vopcrofi MyHAlrp rc9e-1917. - Casrr-Ilgrep6ypr: LOGOS, 1994. - 248 c.,u,t. 84. fanu,aeail. Bolzrscxz.e 3Ballaurl.. - Mocxna: Zga. AOCAAO CCCP, 1989. - 144 c. 85, fo,,totflftnKoatr4., Cnenanoa6. Erpoueficrolfi co,rAar sa 300 .r\sr: 7678-7918: Enqur.r,orreAr.r{BoeHHoro (ocrroMa. - MocKsa: I,Iaorpa$yc, EKCMO-lIpecc,200l. -240 c.,wtt, 86, foprcua A. Boerrrrrfi srrqLrKlorreArzFrecxrfi crroeapr: tou I. - Moooa: Pznorr KAaccnK, 2001.- 848 c. 87. foprcan A. Boelawwir. er{rlzrlorreAr4rrecxrrfi c,roeapb: ToM IL - Mocrsa: Pzuon K,raccnK,2007. - 876 c. 88. Kaaaarc IL Boerurar yruz$oprraa: Bce crparnr Mr4pa,,- Carncr-llerep6ypr: flolrrrorr,

2002.- 384c. 89. Kaaaurc 17.Vrrz$opua apvwirwpa 1880-1970. TM,2001.- 64 c. - MocKsa: 90. Kpuc M. Boennar $opiua: XX sex: Boer*rar sr{rlt4KlorreArzfl.- Mocroa: ACT Epvar, 2004. - 378 c. 97. I(ysaeyoo A. Harpaarl. - Mocxsa: Corpevemrzr, 1998. - 479 c. 92. Aeonoa O., V,tannoeIzI. Pery,rxpHax nexora 1855-191 8. - Mocxsa: ACT, 1998. - 284 c. 93. Mep4a,toaaM. Vlcroptrx KocrroMa. - Mocxsa: Zcryccmo, 1972. - 200 c. 94. Oxrafiunua C. l4s ncropna pocczficxoro MyrrAr4pa. - Mocrsa: ly'ruanrzrapnrrfi zs4arearcxzri qerrrp B44y',OC,1,996. - 432 c. 95. IloxttefiruaB. Meru,'trapoArrafl cr4MBolraxawsNr6t\euarail<a.-Mocrsa: Mexrynapo4rrrue orHorrreHprff, 1989. - 307 c. 96. Qwn A, EftKeH @. flepoa.a rcirra 1914J918: Em+.n<,roneaus Boopyx(erryrn ^rlrpoBar raBoeHr{oro KocrroMa-- Mocrea Acrpen-ACT, 2N2. - 750 c 97. Qlnren 4., (D1arcea @. Enpoua: XfX sex: 1850-1900: Dnqzrzlone4rar Boopprerflrfi rr BoeHrroro KocrroMa.- Mocroa: Acrpe,r-ACT, 2ffi2. - 158 c 98. funrcen .4., @1arcea @. Erpona: XfX ser: 1814-1850: Ernlx,roneAras BooplDxeurzs n BoeHuoro rocnola, - Mocroa: Acrperr-ACT, 20A. - 758 c 99. @1nrceaA.,(DlnrcenQ.HanoleolroBcKr{eeofirrlr1805-1815:Srur.rr,roreAzfiBoopy)Kerrut 14BoeHHoro KocrroMa. - Mocroa: Acrpe,r-ACT,2002. - 752 c. 100. Illattumo A,, CaavenrooIzI., Pozurmuil H., Llwn'tinroa K Vm$opr"ra Kpacrori aproul 1918-1945. - Mocrca: Bocro.noni roprrorrr, 2001. - 208 c.

r02

Design by Sancho76


Raksti periodiskaios izdevumos 7. ciganowJ. Latvijas karar.rru dienestapakapes- ka tas s:akis / / Tevijas Sargs.- 1999.g. 1.6.-31,. maijs.- 7. lpp. 2 ciganowJ. Ka Latvijas karavns pie mundieta nka / / Tevijas Sargs.- 2001.- Nr. 3. 28.-29,Lpp.

fnterneta avoti 1. http://wwulgrosset-generalstab.de/tafeln/knoetel.htrnl 2. http :/ / www.srenadierbooks.com/ si/ 001 22g.htnl 3. 3omoaK Living history- Oxrnrnas ncropun // http' / /*w* ostfront. ru/Text/History. htrn

Design by Sancho76

103


Summar5r

LawianArmy Uniforms, Insignias and Rules of Usage,

r918-r940 European soldiers'uniforms were created in every country individually since the 17th century. At the same time they kept common tendencies in traditions, fashion and functional usage. The Lat*lran arrrry uniform was createdaftet Wodd War One making use of other countries armies experience. This article gives an insight into the history of uniform development of the Latvtan Army from 1918-1940. The Latvtan At*y was formed at the time when the newly founded state had to fight for liberation of its territory from foreign enemies and there wefe no fesources to issue its troops standard uniforms, insignia or individual personell equipment that the Larnan soldiers used. These items were incorporated from civilian clothing, temnants of supplies abandoned in Russian At-y warehouses, uniforms of the German At-y units and military aid from Allied @dtish, French, American) sources. Therefore there was a gre t vaiety of uniforms in the Latvtan Atmy at the beginning of its formation. The essential task was to create national identity for the soldiers so that they could be distinguished by their uniform from enemies on the batdefield. At the beginning of the spring of 1919, LatnanArmy workshops started sewing standzrdized uniforms and insignia. Identification signs u/ere put on shoulder boards for army units but the gade of service on the soldiers collar tabs were essentially different from German and Russianuniforms but conformed to traditions of severalother European arrnies. In the beginning it was impossible to supply the entke LatvT^n ^rmy with complete identification insignias but a unified system for grade of setvice was cteated. As a result, during the struggle fot Independence and for several years after, there was a greut variety of jackets, overcoats and caps, with and without insignia being worn by Lzwian soldiers. The restoration of the national economy after the struggle for Independence presented the first opportunity to create a rcilly distinctive uniform n 1921,.It was made zfter a British At-y model in khaki and a new model soldiers' cap was also adopted. With its broad, oval crown it resembled those worn by soldiers of the British or former Russian armies. A new identification insignia system was created which was the base for further

Design by Sancho76 r04


changes.Due to the limited resources,the same uniform served multiple use, from everyday to batdefield, as well as parade. As the general situation tnLatvta stabilized, a new uniform and head gear were adopted in 1.922and were kept in service for almost ten years. Latvran At-y uniforms came in two colors, black for the Armour Regiment and the Aviation units as well as dark khaki-brown for evetyone else.The Naval uniform was black. As the Latvran At-y developed there was necessity to modi$' the uniform and insignia. In the mid-1920s, field capswete inttoduced for everyday use. These were new black forage caps and the previous ones became part of the parade uniform. In 1,928/1929 a special,dark blue gal6 dress uniform was created for officers and military officials for use on special occasions. In 1,929the uniforms were tedesigned, gradually introducing caps that were characteristic only to the Lawian army. The distinguishing chatacteristic of these new caps was their unique profile, produced by the unique sloping angle of the upper portion. This version is still being used today. Between 1929 and 7932 z modernized version of the uniform replaced the previous one and gradually new insignias were also introduced as the LawianArmy developed. New Naval uniform and head gear were designed according to past traditions and symbols. A great role in this design was played by the British uniform. Officers and boatswains had caps with peaks and sailors caps were without. Then, tn 1.927,epaulettes wete introduced for overcoats as well as Officet's winter zndpande tunics. From 1.935to 1.940,a modernized version of the uniform was again introduced. Special uniforms were designed for the Aviation, Armout Regiment an.l other technical units according to their military function. Experience of other countries was taken into consideration and there was gteat deal of attention given to cre te a visual difference from previous ^ Soviet Union, German, Estonia or Lithuania uniforms. Further development of the Lawizn Army uniform was interrupted by the events in 1.940- the invasion by the USSR forcibly annexing Latvta and the then abolishment of the Latman army.

Design by Sancho76

105


Kparroe[3noxeH]re CoaAarcrar Soprvran Aarsuficrofi apurrn n 1918-1940rr. CorrAarcra-fl ;nrz$oprura n Enporre, rlaqkrwafl.c 17-oro crolerr4.f,, B KDnAoM rOCyAapCTBe pa3B.rTBa&acb pa3^rlqllo, Ho CoxParrjr.trIlprr sToM o6ulze renAeHrlr4rl,IrpaAwtlnir,MoAbr r{ Qyrffiuzfi upr4MeHeHrrfl.Qoprvrerrrrar oAexAa l\arskrircxoir. apvrrawo6pazosaracb cpa3y rrocle 1-ofi uzpoeori nofirrnr, ucrrolb3yfl orrbrr Apyrvx apwwft Bororoflryrx crpaH. .A.arrnrrfi TpyA rrpeAtaraer rrosuaKoMr{Tbc-fi c rrcropweir. paszwrwn Qopuennofi oAexArr rart.uilct<oir apwlaut c 1918 roAa rro 1940 roa. I\arswircxan apMwg, cralr'oBurtacr e o6cro.flTelbcrBax, KorAa rolbKo rrTo co3AarrHoMyrocyAapcrBy rrpvrrrlocb cpaxâ&#x201A;ŹTbcs, sa ocso6o)r(AeHve csoeft Tepprrroprrz or BparoB, rrosroMy rre6rrrro Marepr4anbHbrx pecypcoB, .rro6lr csa6$vrcn colAar oAr4HaroBoft oaexaofi, BoeHHbrMurs:g:a'-;.naMur ur npeAMeTaMI1I. Bournr

r4crrolb3oBa

yr K R Ar+rHyro

oAelr(Ay, TaK 14 rrpeAMeru

Poczfi-

cxofi apvrzur urs cc:'a1on, SopueHrrlro oAe)rqy s l\arBwu Ar4clorlzpoBaHHoro HeMerrroro soficra 14 [peAMerbr o6uyrr4zpoBluulfl., rrpr4cnarrHbre CorosrrzraMz - 6pmrzugantz, SpanuysaMur v aMepzKaHrlaMrl,rro3ToMy B rrepBbrx roAax s I\arBwir.ct<ofr apvr:zla6nrao 6orsruoe pa3Hoolpasue oAe}KAhr. Cyrqecrgerrrafl. 3z1aq 6uaa rrarrr-sAHocrbHarrr{orranurofi [przHaAAe)Krrocrzr,qro6rr Ha rrole cpax(eHr{flMo?nHo6rrrro cpasy orlr4rrzrb cBozx orBparoB. Ha'tlaruascrecrrrr 1919 roAa,sapa6otattnzptteftcKze MacrepcKr4e, rAe rrpolr3Bo\wtw rrepB]To Qopnrenrryro oAexAy w eE npnuaAle)Kr{ocrri rrMeHrro AAfl ,ratsnftcKLrx colAar. flpaszrerucrso /\arswkr peru,rlo

106

Design by Sancho76


3IraKIlt

Pa3MeCTI4Tb

PL3i\WqLIfi,

rl

BOI4HCKT4X

CTeiL

Ha

frOrOIIa]I^,

7

gIJ2,KyI

PzsLuqvrfl Ha freT^urrJax, IIo ApyroMy KaK y HeMeuKr4x rr pyccKr4x yHu+ opM, Ho co oTBeT cTByf TP a\wrlrr.flM HeKoTo pbrx eBporlefi cKurx c^r)Ke6Horo

apMkrfr. B rra-rarre erqâ&#x201A;Ź rre Morlr4

crra6Azru

IIO BBeAr{ eAzrryro Mr{Ar4TapHbrMUr.3Ia2;rrAM.Z:j

Bcro Harlr{orralbrryro

apMr4ro

CIltCTeMy Crryxe6rrrrx

3HzKOB

pastylurzs. Tax e CpaxeHranx zzHezaszcr4Mocrb Aer rrocle

rrLrx coxpaHr{Aocb

I\arsurta z erud HecKoAlKo

oireHb 6orrnrrroe pasrroo6pa3r.re oAerxAbr rI

ronoBHbrx y6opon, Qopvrenrra-n oAexAa colAar

6rr,na 6es roroH

l,z',t:z6es

3HAKOB IIA IIOTOHAX.

B 7921 roAy xosrficrBeHHoe BBecrLr [epByro

o6rqpo

nogo6rrosnemure

crpaHbr rro3Bolr4lo oAexqy rrBera (xaKLD),

aplreficxyro

Sopnrerruyro zptuuw. Taxrxe colAarcKa.fl ll;.al;.na c KosbrpbKoM

no o6pasuy 6pzrarrcrofi

14mI,IpoKr.rM oBz^brrbrM BePxoM rro ckr^y3Ty lJal[]oMiurlJaeTfo^oBHbre y6oprr 6pzrarrcroft

n pocufrcrofi

apuericxofi

cr4creMa 3rraKoB lra rlororrax,

przQopurr.

rrTo .flBzlocb

Errna co3AaHa HoBa-fl

ocrronofi

A -a AalbHeirrrtux B ycnonzrx nceo6rqefi exononrzu e1urw fi. Qoprrerruar npeo6pasosalrrail oAexAa rrpeArra3Haqat cb KaK AAg BoeHl{brx geircrswir, TzK yr 4rrx 6y4rrefi vrIfapaA.oB. B

1,922 roAy,

KorAa sKoHoMr4xz l\arskrw

oKperrla,

BBeAr4 HoB''ro

BoerrH)'ro Soplay c HoBbrM ronoBrrbrM y6opolr, Koroplro Hocr4lr4 rroyrr4 10 ,rer. Aplteficryro Qoprvrenrryro oAe)KAy rrpor43BoArrlr4 B AByx rlBerax: AAr BoeHHotrr aswar1ww 14 TaHKoBcKr.rx coeAr4nerrraft - vdprroro: AA.r ocraarrrofi cyxoflyrHoft apuuu - 3arrlzruoro rrBera urtyr.xlnyr c {BerHbrMLr laznrurBnauryt AAr BoeHHbrx MopflKoB yrrz$opnra rarc(e 6nr,ta vdprroro rrBera. B xoAe pazBvrrutfl apMr4vr rroffBralacb rreo6xoAzuocrb rrepeAelarb qacreir BotrHcKyro QopueHrrpo oAexAy, zwznur BoeHur'rx v Apyrve BBeAr4 B cepe4rane 1920-x roAoB colAarcKyro rpyAoByro oAexAy 14 Aerzt;a. crreqr,ralbHbre rpyAoBbre rltzfiKyr rLrrra AoAKr4, qro Hocr4lra w n FyAla.nxv ua yre6e, a fipexcrlflfl rrrarrna, vcrronb3yeMa-fl Bo Bcex ctyraflx,

cratz vacrbro

Balall.fl..

rrap aAHoro o6uyHazpo

B 7928,1,929 rclax rrpr4Hrlrl

crerrplalr,rrFo,

ntvs oQrauepon. B 1,929 ro4y roso6uoBurtvr colAarcKyro

rilurro-czurcro

oAexAy -

gal6 - perrpeseuT ulwft

oAe)KAy 6es rleerrrrrx BcraBoK

ur frocTerlel{Ilo BBeAr4HoBbre lraPaAHbre [IarrKI.I c oPr4tvrHa1.bHbrMcrrAySToM or Kocoro Bepxa

cBoficrBeHHrrfi rorrnxo AAfl, apMLrw |yzrnuw. B -rrrarrrw) 1,929-1,932 roAax oAex(Aa colAar rrepereprrela HeKoropbre r43MeHenurs.,

rrocrefrerrHo BBeAr{ rroBbre 3AeMerrTbI Aag o6osrra'{erlr4-fl coorBercrByroqr4x poAoB noficr,

B rrocleAyrolprx

roAax

rax Aorroluurtla

Design by Sancho76

ur y f{rrrvlr4.

107


I4sv'elauttra culygr rrrarrKr{. forrosubre y6op. ororo o6pasua ncrrolb3yror rrB zrpurz:vr coBpeMeuHofi.I\arswn. CosA:asarsoerrubrfi Qrror I\arsuw, s 791,9 roAy BBeAr4u Sopuy, ra ronoBHbre 1'6op- Mop.flKoB, rrpprrrwMafl.Bo BHr{MaHurz o6rqenprrnrTbre Tpz\vrrrkrrr rr cr{MBolbr. Eoruruoe Bt\yrflrrile onagata oAOKAa MopffKoB rrpeAHa3]dia-g:a&acb Berurro6pzra]diur'/. [zr-auopcxzx oQzUepos z 6oqN,raHoB rrrarrKac Ko3brpbKoM,a A .nMaq)ocoB - 6es Hero. [nr rvrarpocKzrxrralbTo 14 o$zqepcrrax 3r4MHurxrr rapaAubrx cropryKos s 1,927roAy BBeAJ4 rroroHbr. C 1935 roAa Ha rroroHax Aerrrlrx cropryr(oB MopcKrrx o$zuepon z cBepxcpoqHvrKoBpa3MecTr4AJ4 crrrxe6nofi cTerreHr4. Tapr(e 3IJ:LKzt B uepzo4 c 7935 no 1940 roA crroBa rrpr4Belrr QopnreHxyro oAexAy B coorBercrBuvt c rpe6onamuMr4 BpeMeHz. Errrra cogq H crrerroAexAa Azr-saeT.rzKoB, TaHKLrcroBrzrAp. coeAr4Herrr,rficoorreTcrBeHHo Br4Ayr4x AerrelbHocwr. VIsv.elasrQopnrerrryro oAexAy, vcrrolb3oBa,tr.rorrbrr Apyrulx crpaH, o6paum 6oarrroe BrrvrMaHureHL Blz3yat\rlHoeorlrrrrrre yuzQopurr totrnwilct<ux colAar or 6rrsrrrrax przQopu pocczficxofi, conetcxofi, rrervreqxofi, a raK)rcecoceAHr4x crpaH - 9crorrrEu kr AlrrBbr. .A*arsHefiruee pa3Bvrrure Sopuerrrrofi oAexAnr narszficxoir. zprwu CCCP, alaencuil,I\arsnn u rrpeKparzlz co6rrrz.s 1940-ro roAa - urerBz3urfr. LyrKBVrArlurg.Erarl]ao]Ha,r\bttofiapM-Iaw.

Design by Sancho76 108


1. attCls. AtseviS[<a lawie5u bataljona virsnieku un karavlru grupa pie Rudbariu pils. I(utzeme, 191.9. gada janvara bdas-febnara sdkums. Centra bataljona komandieris Oskars Kalpaks un I Lawijas Neatkatibas totas komandieris Janis Balodis. O. Kalpakan krieaa arnias iinelis un qienas cryare;J. Balodin kieua arnfas cepurearaelxeapstipinato "latvieia knkardi"(neuis atninas ninitu "l/eidenbailma cepure");karaurien aqdaiada parauga iinefien an nelelien rokas @sft sarkanbaltsarkana krasa; kieuu un oaM bruW ceparert/11uacl.r teron 2. attEls. AtseviSl;ds (studentu) rotas kareivis Kadis Batons. I)epaja,1919. gada marts. Bru4u cepure M-Ie 1915 UADRIANU;AtseuiiSds (ttudenta) rotaspirnafornas ffrpa paska{ocilti an / 97 9. gada 28. februan apstipindtds Vmotnes 3. attcls. Cesu rotas kareivis Zanis Kuplâ&#x201A;Źns.191,9. gada pavasaris. Vaca braryucepareM.76 ar latuieiu | 91 9. gadaparauga kokardi; uacuparaagaformas terpa narki bequ71lleiien; uacaparaaga aqkabu sikmas;1apd4ta 1897. gadaparaaga karablne ARISAKA "30" 4. attcls. Latvieiu atsevi5[<asjatnieku nodaJas kateivis Indri\is Godkalns. 1919. gads. Vaa huqaru ceptre ar 191 9. gada apstiprinato "laluieia kokardi" un krarainil ceparesaploka; udcubu4ira suarki bequ71llefien

Design by Sancho76

111


5. attcls, Neatkatrbas batal:ona izh:ku grupa - tris leitnanti. Kurzeme, 1919. gadamaljs Vaca braryt cepuresM.76, uamfornas te-rpi, l--anias arm{as 4motnes; pirnEam no labas - rokas @sfs sarkanbaltsarkana krasa; pauele noteiktaspiecstara maqas quaigqnitesuq4notnem tnikuma def airyietotas ar r4ca felrstdrtt ryatg<nen; uacaun kieuz lautenes 6. attels. Jatnieku eskadrona vitsleitnants Apsalons. Riga, 1919. gads. Vaca parazga haqaruformas cepure ar krasaina aploka un | 91 9. gada parazga kokardi; nenoteikta parauga fornas suarki ar nereglamentetiemuacu haqaru a4!lefien 7. attels. Pagaidu valdrbas sagaidrtana Rrga ,Dargavmala. 1.91.9.gzda 8. 1n1tjs.Centra Ziene/ktarat bigader konandieris pulkuedis lorlis Zenitans krieua paraagafornas tetpa arpald.ainata Zieneflatu/as brigadeskokardi an nacionalasknivs uairod{1rien aq a4plehen

1.1.2

Design by Sancho76


8. attEls. 1. (4.) VaLnietas pulka kapteinis Raimonds Bebris l{utzeme, 1.919. gada marts. Pec bitu paraugd;?gatauztaformar ceparearpaldainatu Zienelalulas brigadts kokardi; kneuu paraagaformas terpa suarki ar u4plehem, uTtiem - nadonalo krast mirodTi1t| pie krlltrn - Krierla: '\'u.Jura krusts' IV irtira ures ar Zierzef/ahijas bigades kokarden; 9. attEls. Ziemellatrltjas btigldes karavrri. 1,91,9.gadavasara. Ci kneuu paraaga formas krekli ar latuieiu nacionala krasu @4m

pn kritim,

tadi pdii appn/uni

aq1!/efa

galos 10. att61s. Ziemefatvijas btigades komandier.is pulkvedis Jorgis Zemitans fuga, 1919. gada vasara. Kieua paraagaformds tEilre ar "T,/nefnieka" oualakokardi; kieuu paraugafarmat terpa suarki; 4motnes arpaaelei neatbilstoii nouielotan ryaig7nltext 11. attcls. 2. (5.) Cesu pulka virsleitnants Pauls Ritmanis. Rrga, 1919 gada augusts. Kieuu paraagaformas npare ar Zieneflatulas bngndu kakardi; krieua parauga ttTkabu siksnas arjostu an p/anieti; pie kritin praporffrku skolasab.toJuenta no4me; kieuu 788/. gadaparazga qobens

Design by Sancho76

t13


t2 13

72. attEls, Ziemellan'ijas btigades komandieta pulkr.eia Jor$a Zemitzna zlmEtas kokardes ievreianai Lawijas atmlja. 1919. gada pavasaris.,,1ttelsna T. Prnpanpa gramatas "Sarkanbaltsarkanas La karo.qa krasas", 112. pp. 13, attels. Zreme[awijas

brigades komandieta pulkveZa ]ori4a Zemitana zJmeue uzpledi ievreianai Latvijas armija. 1919. gzda pavasaris. Atti/s no T. Pun1paiqa granatas "Sarkanba/tsarkanis I nn'yas karaga krnsas",142 /pp. 14. attcls. Ziemelatvljas brigades karavtru kokatde. Kokarde i4galauotano krasola skarda,pecJornashdlga 15. attels. Zremelatvijas brigades karavrtu kokard es .vari^trts.Dzm

s, iada iqskata kakarde bilapared4ita

ursniektem 16. attels. Pec pulkveia

Zemitzna

ztmeta parmga Ziemellanijas

btigades karar.{ru paiizgatavotas

uzpleiu zimes 17. attels.

Ziemellan'ijas bdgades katar.rta formas tetpa rekonstrukcija Latvijas l{ata mtzela ekspozicija. Kneua / 907. gada paraaga /aaka farmds cepurear "Tienefnieku" kokardi; kieuu karuunu formas krekls 'iginnastlorka"; adas uidayosta an rokas aps{s ar pulka appnejunu an nacionalo krasa lttslu (L W. 1. Valntierasbulks)

11.4

Design by Sancho76


18. attcls. 4. atsevii[<a bataljona virsnieki. Latgales ftonte, 1919. gada juJijs-augusts. Pirmais no labasbatalona komandieriskapuedu (palkuedisJeitnants)JanisSka1iryi. Visien uirsniekien "Bala{a npares" ar 191 9 gada parauga kokardem. J. Skaligam uqpiedarknu balalona komandiera z$uaes 19. att6ls, Dienvidlawijas brigades karavrri Stalidzanos. 1919. gada vasara. I-iela apgerba daiadiba; tepl/res ar un beqkokarden; rokas apse'jisarkanbaltsarkana krasa; daad{en a{itas Tlnotnes ar diefiertaPakApji/ aP4neJt/mten 20. attels. Lawijas Atbttvoianas crnas nesatie latvieiu un igau4u kataviru fotmas tetpi I{an muzeja ekspozicija fuga, 1920. gadu otra puse. No kreisas:2 Cuapulka 6. (skolnieka)rutaskarei{a terps- skolnieka forma ar uidayostu un rokas apsls arpulka ap4lnlana an nacianala kravlos/a (2. Z. - 2 Cesupalks); tgaa4ta karauhztformas terps ar naciona/akrasa kokardi an rokas apseja

Design by Sancho76

115


ZJ

22

Lawiias Kan muzeia 21. attcls. Krievu atmijas ftandu tipa bru4u cepure M-le 1915 ,ADRIAN" piekipase redqana uieta, kar blusi piestipinata kokarde - Krieulas lerborya erglis ekspozicija. Bru4u cepares 22. attels. C6su rotas kareivlaZaqaKuplEna btu4u cepure M.76 ar paitoc-rgi piestiprindtu kokatdi 23. attels. 1919. gada sakuma ieviestds "lawieiu kokardes" varianti 24. attels. Ziemelhwijas

brigades 2. Cesu pulka 6. (skolnieku) rotas katavra formas cepute. Kierilas

skolnieka cepilrear "lataieia kzk(tdi" 25. attels. 191,9. gada28. februara pavelE apstiprinata formas tetpa tekonsttukcija LawljasKararn:zeia ekspozicija. "Ba/o{a nptre" ar "lataieiu kokardi"; bn-uapiegriequna suarki beq u4plefien un ar uirsleitnanta rymotnem;adas uiduyosta

11.6

Design by Sancho76


26. attels.2. Ventspils kejnieku pulka katar'eri pec 8. Piebalgas bataljona rek]auianas taja. Vidzeme, pec kokarde; daadTien sarkanbaltsarkans rokas aps/s 1,91.9.gada 8. augusta. Visiem karaulrien pie ceparen la 27. attels. Latvijas atmijas pirmais vitspavelnieks $eneralis Davids Srmansons. Riga, 1919 gada rudens. UTrynotnen ietrstiru Tuaigqnitesuqbalta aqiuuana notietotas nepruiqa sllpuna 28. attâ&#x201A;Źls. 2. Ventspils kajnieku pulka komandietis pulkvedisJeitnants J-nis Puri!5. Rrga, 1919. gads. fetrsliru Tuaigqnite 'Balo{a cepare" ar 191 9. gadaparaaga kokardi; uacuJbrmas suarki; u7{matnem aacapa

Design by Sancho76

117


29. attels. 5. Cesu kdinieku pulka vfusleitnantsPaulsRitrnanis.Rrga, 1919. gada15.oktobis. ,tsalo{a ceptre"at latuieltrkokardi un rcreglamerteTu kokardu rotQamt aainagaaeid,i; pe7kriew paralga iutiforro, ,rArAi ar t'l<pleiiem'trltiem nereglamentitas no 'mespulka ap4-nefanai;kieua paraagajosta anplecr siksna;pie knttin prEoriiiku tkolat abnlaentano4-meun lanieiu stre-lnieks kntia no4'ne;zqpiedzrkne.nrotat komardieraleyp,a ueidaqfuau 30. attcls. 8. Daugavpuilskejniekupulka kareivis.fuga, 1919.gadarude ns. 'Baloia cepxre" ar 1919.gada paratga kokardesuaiadjt'rm nereglamentetu krdsa aairod4ipttuirstas;bitu paraugaformas su,irkiar tqplefiem,tq tien Daagaupils pulka numarsI 31. attels. Dienvidlatviias brigdes leimants Alfreds Plaais un Ziemelarnias brigades leitnants Hermanis Liepi45. Rrga, 1919. gada21,.itl:js. A. Platajan 'Balo{a cepure"ar 1919.gadaparauga kokardi, uq pieduknu uadakomandiera t/4!ue. H. L'iepi{ cidtAgdlaarsegd ar nadonaloknist kokardi; kiew paraagaformas sudrkiar a4ple6eman nacionalo krasua{toem ueleiu galos

118

Design by Sancho76


32. attels. SkolniekurotakareivjibraliArredsRupaisun Kondtats Rupais.Pirms 1.91.9. gzde3.novembta. Araidam 'Baloia ceplre"ar latuieiakokardi, ko aptaernereglamentets rotdjunsuainagawida, uacaparaagaformas terpasuarki ar aqillehem,uqlpleiiapnaloti ar ,Qrasaintaakliqupni - sauualnieku (bnuprangl)atip,inbasryn| u4!/e/u ry'mes un nenoskaidrota apafarokasuqiauqduilasbikns, uacuarmijasqabaki,uaqakarabme nenaskaidrotas MAUSER Kat 98,'aqgaldaaatapistoleP.P,08.Kondr,itanciuilacepure beqkokarfusun skolniekufornassuarki 33. attels. 5. Cesukijnieku pulka kareivisPâ&#x201A;ŹterisKalni45. 1919.gadarudens.Nenoteiktaparatgafontas cepare paidainataskareiEu4:motnu ar Zienelktuila:bigadrsouahkokardi;cirik saarkiun biksu; uq saarkzapkakles 34. attels. Naciondldsarmijas kataraltugrupa. Ventspils, 1919. gadz rwdens.Karautienjaakts aplerbs, 'Balo{a ceparu",krieau{inQi; uacaan krieuuiautenesun uacurokasgrandtas

Design by Sancho76

1.19


37

35. attcls. SawersmesSapulcespriekisedetajsJanisCakste apbalvo $eneraliI{arJi GopperLr ar 3. ikiras Ladpleda Kara ordeni. 1.920. gada 11. novembris. K GEperan brint paraugaforwas tirpa ceparean nenoleiktaparaaga suarki 36, attels. Lawijas armijas vitsnieki. Centd Ventspils ostas komandants, vaktsleitnantsJanis Brenners. Ventspils, 1.920. gads.J. Brenneramkieaa paraugajarniekt aasaratieterps;uirsniekam no kreisas- kieua paraaga akselbanten; yirsniekam no labas - 'Baloia fornas terps, ceprre ar 191 9. gadaparazga kokardi unnereglamentetam cepare" ar 191 9. gadaparaaga kokardi, pec bitz paraztga iiti suarki 37. attels. Latvijas armijas leitnanta zmotnes Atbnvo5anas ci4u laika 38. attcls. Btu4ot-

dtviziona karavtri pie bruqumairnas "IMANTIt''. Pieklplana drsleitnants ar rotas komandiera aqiuuen aqpiedarknu

t20

Design by Sancho76

Rga, 1919. gada 1.2.septembris.


suarkiun bikses; 39. attels. 6. Rtgaskejniekupulka kateivisHaflls Uepia5. 1,920.gads.BinparaagaJomascepare, hTjlxn/kMosinasistemas iautene krieuu7891. gadaPdrauga bia paraugauqkabaiksnas unpalronsomas; parawgaforrnas 40. attels. 12.Bauskaskajmekupulka kateivisJanisBrikmanis.1.919,gadadecembris.Krieuu pie kratln nereghnente-ta palkiena pede paraagafonzas suarkibquXplehen; cepare ar lalaieiukokardi;aacu katavrri.Vid[ Karlis flanis?)MeZulis.Rrgasapkarme,1919.gadanovembris 41. attels.5. CEsukajniekupulka unsuarki;K Meqa/inuqnete/a@kakbsnereg/amente-tas pnntltes- baltdikersswhabeqaqiuuen Da{adaparaugactpares ui.di,neuisslipi,betaqipiedarknwuadakomandiera le4'pauridaaqiuuu nouietota wq4molnes

Design by Sancho76

121


42. attcls. Kuzemes anilen;aspulkakareivisfbodon Gailis latgale, Saalasupes @ilupes)krass, 1920.gada 10.marts nz<tmear krastotien auak kokmdi; uirs fukmd.esnereglamentetd

Nenotdkta paraagaJonnascqure ar Zienefktulas

lielgabakstobrien;britaparaugaformassaarki un u<ktbu iksnas;1@aqra1905. gadaparaagakarabtneARISAI<A '38" 43. attels. Pagardu valdrAas ministru prezidents un apsatdzrbas ministrs, Studentu bataljona 1. rotas kateivis I(arls Ulmanis. Rrga, 1920. gada vasata 'Baloia rcpare" ar 197 9. gadaparauga "/a kokardi"; pec bitu paraagaformas terpaparaaga iiti suarki, a<pmzhem aprardqlbas mintsha 191 9. gada 16. nouenka paue/e txlteiktus ,paiAs atirtiibas 71nu - qeltltas aqluuu u7.baltas diagonales 44. attcls, 1. avi-cijas nodafas komandieris virsleitnants Alfreds Valeika pie Jidma5lnas SOPIYITH 1% *STRUTTER". Rrga, 1919. gada vasata. Vacu paraagaformas suarki; uq suarku ptedurknem rotas (nodalas) komandiera kq,(a ueidau{uues; rokas 'Baloia npwre", ap k,tjAn apttti rtilbh(i 45. attels. PagarduvaldrAasministru prezidents un apsatdzibas ministts, Studentu bataljona 1. rotas kareivis I{edis Ulrnanis. Daugar,pils, 1920. gdzfebnnis.

r22

'tsakia cqare" m 1919.gadapmaugakokzrdi;franfu arwijas

Design by Sancho76


tt**:3*cr{wffos

46 46.attcls'Pirmarspiakatsatl,an'ijasarmijasunkaraflotesfotmas.u1i:']Tfl"Tem..I,atrr'ijasAtmijas topografilasnodalalvzu gaor un Flotesnotihmei". Izdots Atmiiasvirspaveinieka

tzJ

Design by Sancho76


b

/t4;DF

r€es/

/r6;d\ \€4,/

47

47. att€ls. PIaEata "Lanijas

Armijas un Flotes nozimes" ftagments - karavitu formas t€rpi at dienesta

pakapju apzrmejumiem uz z-rmotndm 48. att6ls. J. Rieksta izdota pastkarte (I.{..D ur A. Crufa zrnejumu "I-AT\TJAS ARMIJAS KAREIWS". 1,91.9.gzda novembis. Attels no T. Puznpaipa gramatas "Jlarkanbaltsarkanas- L,atuijaskaroga krasa:", 156. pp. 49. attels. J. Rieksta izdota pastkarte Q{t. 9) at A. Cnula zrmejumu "I-ATVIJAS ARMIJAS VIRSNEEKS". 1.9L9. gada novembis. Atteh no T. PurQaipa gramatas "Sarkanbaltsarkanas I -atuilaskaroga krasas", 156. pp. 50. att6ls. J. Rieksta izdota pastkarte Q\t 8) ar A. CrruJa zrmejumu "I-ATVIJAS ARMIJAS VIRSNEEKS". 1919. gada novembirs AtteJs no T. Punpuilla granatas "Sarkanbaltsarkanas- I-alui1askaroga krasas", 157. lpp.

1a/1 Laa

Design by Sancho76


51. attcls. Studentu bataljona kareivji - valdrbas ministtu ptezidents un apsardzibas ministrs I(arlis Ulmanis un arletu ministts Zigfrrds N{eietovicskop-a ar atritjas virspavelnieku fenerdliJnni Balodi. Rr-ga, Esplanade, 1920. gadavasara. K Ulmanim un J. Bakdin

'Baloia cEuru", Z. Meieraaicam bitu parauga cepare; wsan cepurem191 9. gadaparaaga kokardes; risien t@ien pu brita parauga iatifornas terpa suarki, K Ulnanin kieuw paraaga adas uiduyosta arp/eca siksnu; abien pAr/ien bitu parauga uidasjostaarplecu iksnu 52. attâ&#x201A;Źls. Kata skolas inspektors leitnants, LKO kavalieris Alfteds Lukst45. Rrga,2}. gs.20. gadu sakums. Pu bnta paraagaformas liti suarki ar a4plehen; aqfien Kara skolasabreyiatira - bartiKS;pie krunn Liipleia IQra ordenis,III ipira; Francilaspieni4tas medafaan Kara skolas f . i4laidana kraia no4me; krieua arnlas dancis-kortiks 53. attâ&#x201A;Źls. Vitspavelnieka 6tdba preses nodalas ptiekinieks kapteims Aleksandrs Plensnets. RIga, 1,979. gada 2. novembtis. Bitu parauga suarki, rokas 'Baloqa cQare" ar 7979. gadaparauga kokardi

Design by Sancho76

125


126

Design by Sancho76


56. attels. 5. Cesu pulka rakswedis Petetis Italni45.Nga, krekls ar kaklasaiti; u4ry.matnem karaspeka dafu rakstue 4notnu aagigala 57. att61s. Galvenas atttTerllas parvaldes sevii(u

1.922.gada matts Bituparaaga suarki; ciuils ar paue/i noteiktais ap4n/uns

- platu irterssuttra

uzder,'umu vitsnieks virsleitnants, LI(O

EtastsJirgensons.Rrga, 1.92L.gadatwdens Pecbitaparatgaiitsformdrfirpr; piecepurula - krustoti lielgebalu stobi, pie kruhn Liiplefa Kara onlenis,III irtira parauga kakarde; u7!/eia

kavalieds 1919.gada

58. attels. Latvijas armijas 20. gs. 20. gadu sakuma kareivja manekens Oskata Petto ptivitkolekcijt.

ASV

20. gs. 50. gadi. Calua aatwbwryuctpareM.16, bri/il a<kabetmpalrlrclmds an kria.a 1891 gadapmaagalnsbnlu iautne 59. attCls. Latgales divizijas Atseviil"<a eskadtona virsnieki. No kteisas: eskadrona komandiens kapteinis ar eskadrona Taube, leimants Salms, teiais - nezinams. Rezekne, 1.92L. gada ztema. Vaca huqaraparaaga cepures krasas phkien un 1919. gadaparaagakokardi, neteli ar daiadien a7pkfr.en; bitu parauga uidayostasanp/ecuiksnas

Design by Sancho76

127


60

61

cePurc$,

trn trrn

x.m.aaltll)irv

Jitn{eku

K.ncatr$rv.

l{ejni*ltu

Techn C.4As

Artile?lslu

Aizmug dalds

Arti.leristu

I{,{inie}o

qFTF Jitmeler

Aizm':g d4,ie

Techn, dalas

LidotaJu

Vinniela

62

qepQles

liareivju

a

lidotqjudmbacpurc

63 60. attels. 1,922. gade apstiprinete Ar-iacijas diviziona un instruktoru 1922. gadz apstiprintto starveida kokatdi

fotmas terpa cepure ar iauno,

61. attâ&#x201A;Źls. 1.922. gada apstrprinata uzplecu zlme. Sada nTplefaTtmetika lietalaKatTnu diui$as parualdu an KurTemesafti/eijas palka kareiultem, instraktoiext an uirsniekiem. Karaii atiklras tikai ar qfnolpu, apntalo1anu parualden - tumii sarkana, arlileistien - Tila 62. attEIs. 1922 gtda apstipnnata Apsardzibas mrnistrijas cenffalo parvaV.u karaviru uzpleiu zlme 63. attels.Virsnieku, karen'ju un kara jurnieku ceputu ztmejumi. 1923. gzds. Attels publicets "I{a1ar.rta

an ceparil uirsa krasu Di

piezimju kalendara" 1.924. gadam 64, attels. I{ataviri jaunajos formas tetpos. 7923. gada 20. maijs. Kareiulien tikko ieuiestn 1922. gada parazgaformas terpi; pn aqlpleiten u/ naupiuti.pnnalas karaspeka L'ienibas4tmes;pic kieLw parazga i4atat,otas adas uidaiostas un p/em siksnas; karauiiem rokas uacu 7879. gadaparauga sakia kaua

128

Design by Sancho76

s kareiuJa qobeni


65. attEls. 2. Ventspilskajniekupulka vitsdienestavirssetZantsArcrds Blums. I)epaja,20. gs. 20. gadu itdus. Formasterpa suarki ar tumiakas krasas suarks @kakli, zTiplefienilil aprocen,Pie krr4ttn I--atu/as Atbnbo{anaskara pienigas 4ne, 2. VentspilskEnieku palka knriu noryne;aq aqplehenkEnieka uientbu ap4-n{uns - krustotaslautenesunpulka ntmar; l.t<aPrlcemairsd.ienuta karawm u{auu 66. attels. 7. Siguldaskajnieku pulka seriants Rukarts. Cesis, 1927. gtda 2.jnltjs. 1922.gadaparauga pie knittm - teicama fornas t@s;fornas tCrpasui.rki ar tamiakaskr'isassuarkuapkakli, u4lleiien un aprocem; iaaejaakselbantes, I atuilas atbiuoianaskara piemigas4mes lentu atgrieqams, I-.atufasAiryardrylas biednlas norymean 7. Sigtildaskalniekapalka kntfu no4me;tqaprocemdrsdienesta karaw-rauqiuaes 67. attCls. 8. Daugar,pilskajniekupulka kaptdlisTil<umssatd-Zu ieterpa.Valmiera,KaugumuDa,7927. gadz 21..aplJts.BrupacqzreM.16,pauele ne@stipinatbrapuceparupapildin@*ns ar1922.gadaparaaga standdakokardi; qnen/apiedurkryuatkk)en uircdienesta karawraa{uua; uqkruhn aadanapatrlwanar;bitil iasteneR,-E.74 68. attâ&#x201A;Źls. Latvijasarmijaskejniekupulka kateivisziemaskaujterpt.Rrga,Ldz 1927. gadam.Vasaras darbacepure; qienasne-tel*ar kareiryapnotnen;nuganonqpaftikassonq karauraqabakiar stilbtipien;brituiaatneR.-E. 74

Design by Sancho76

1.29


7922' 69. attels. Latgales artiletijas pulka kareivis N{i\elsons. I{tustpils, 20. gs. 20. gadu otra ptse ^ - k ti pafauga formas terps; pie cepures 1922. gadapara,ga starueidakokarde; al u7pleken afitl.enstz 4ne /ielgabalanabi - nn I ztgalesarfrhilas pulka akruiatird - bnxsL darbacep 70.attCls.Avacijaspuikakareivrs.Riga,20.gs.20.gaduotraPuse.7922 gadaparaaga;t'amastetps; m I 922. gatlapmdaga starueidakokanJi an kreisEossanasatincilas lehniskapersona/ano7mi - sarkana nganskrustu

130

Design by Sancho76


73. attels. 4. Va1mierasknjnieku pulka komandieris pulkvedis Roberts ld,avi4i nolasa karararasvirugo terps);bru7.acqareM.16; solrJumu.RIga, 1.928.gada30. apriJis.PalkuedinKfatripanatuieglotai: karyErps(parAdls pie krulznL1.[phiaKaraordrnis,IIIirtira;1. ValnieraskEniekupalkakruiu nopme;ierofulosta arplecusifunu,pielostas pistoleun kieua / 827./ 1909.gadaparaagakaua/,ii1as qobens ar Su.Annas orderya uirsnieka nedalonaaqrokh.ragaluas 74. attels. 4. Valmieraskejnieku pulka vitsnieki parade.Rga, 20. gs.20 gadu ota puse.No kbas:pimEien

Design by Sancho76

1.31


Pr#cu urâ&#x201A;Ź

Vr nsnr eru vtDuqosl4fR zogE[f

5l lc5itAD"

'

75

iarn ieru ,

viourtosrA

,AR pATRonrsorrrahd.

76 75. attâ&#x201A;Źls. Virsnieku adasvidusjostzs(erodu jostas),plecu un zobenasiksnuzlmEjums.1925.gads 76. attcls.Jamieku svatku,vidusiostaspaftonsomu amejums. 1925.gads

1,32

Design by Sancho76


Armiji Dienâ&#x201A;Źsta palriqiu nozimes

ffi

K g

H D'M

firy

w.itunrE

hlrdhqtss

-

â&#x201A;Ź7 7'7

77. attcls, Dienesta pakepju nozrmes armija un flotE. 1923. gads. Attels publicets "I(atavrta piezrmju kalenddra" 1.924. gadam 78. attels. Apsardzibas ministrijas Padomes priekinieks $enetalis, LKO kavalieris I{arlis Goppets. Rrga, terpasumki; kietw amla: irsnieku wdayostaarplecasifuna; L'tQ/e-iaKara ordenis, 1923. gads. 1922. gadaparauga.fomtas shekiefut kruiu na4ne III ipira; Su.Jara ordenis,III ipra; Coda Lzliona ordents,III ipira; Bakzs L)fias ardenis; 79. attels. 10. Aizputes k-jnieku pu-Lkakomandiera palr-gspulkredis leimants, LI(O kar,-a-lietisJnnisGrosr.alds. Daugar.pils, 1.927. gads. 1923 gadaparaagaformas narki; uqu4!/e6em krustotasiaateneszn Ai4lates pzlka namurs 10;pn krunn IaQlAia Kara ordents,III ikirq 9. Reryknu kEnieka palka krulu nolne; ierofuluta arpleor sikrnu 80. attels. Jdar-as-Bauskas kara apri4la pawaldes virssetiants, LI{O kavaiieris Nikolajs Hermanis. Jelgar-a, 1923. gada 15. maijs. 1922.gadaparaaga suarki; @kakhs pnek{qA da/a an a@/e[i no /aniafuis nokrasasaudama;uq abreuiatiraJB /KP;pte kru.iln ltiphfu Kara ordents,III ipira; Stt.Jara ap/e,ken lelguar-Bauskas kara @i7rta krust), II, III an IV ipra, Su Jura nedafa,IV fpjra; kluieia stntkieka kruiu noTne; inofuluta arp/ecasiksnu

Design by Sancho76

133


81 EGtl.A3.4FqERl

*V*snr.ar.*r

q g BB$ *

tue-

81.attc|s.Plaketa..rVmijasunFlotesnozihmes''&agmerrs_karainmiekuformastetpt 82, att6ls. Matroin z*tx apfuVa?n'ne,umi1'923'gaAs

1,34

Design by Sancho76


85. attâ&#x201A;Źls. Vaktsleitnants Teodots Nleija Lrn komandkapteLms JnLijs Btiedis uz katak-ga 'VIRSAITIS" 86. attels. KarakLga '\TESTLIRS" wrmieka.fom asterps dr ualdftiJ

klaja

komandieris kaptetnis htnests Batotajs. 1928 gads. 7923..qada

Design by Sancho76

1.35


87. att6ls. Jnras krastu nzsatd*ns eskadras vaktsleimants Robers Zari+i. F.ig4 1925./1926.gads. 1923.gafu pmaagaparades harpsaraksebant'tn;dienestapakripu affrtinbas4mesaTptedarkpuatbHem;kiewfnteslumiefu dundskortiks araadanapon@z 88. attcls. Jnras avidojas dliztona matrozis Betals. Liepaja, 20. gs. 20. gadu :,l.dus. 1923.gadapmaaga nalro{l DMZIONS"; uasarasirskrckls ar lentenvidli ceparvmpanxlkamo an muarclentiar a4"aksh.tgtJ'RAS AVIACIJAS @iauwnanacional*krasa:jtnniefutapknklei an krekk @roan. Nnpaw'le nonkntsloskpktuna atticabas2:1:2. Vin knbatas un kreklapiekia nneglarnntetaomamentalaaqluue M.16 m 89. attâ&#x201A;Źls. C'alvenasartiledjas laboratorijas karavlru vieflb a..Ltepa1a20.gs N. gadu ota puse. B ruryt cepures paraagametefiun britu iauanesR.-E. 74 7922.Xadaparaagak!/<!xrdtm;1922. kara ninistrapace/u nereghnente-tnn

136

Design by Sancho76


92 90. attcls. 11. Dobeles kajmekr pulka leitnants Arr''rds Etnis Daugar'pils,1.928./29. gaAs.7928. gadapmauga pmaagapmadescQai; pltrc aTpkii, dienena pahipes 4ne aq 4kakles bq d";agonala: lenns; {./az: niniba ti4rpsm 1922. 1928. gadaparaugairniekt idayosta 91,attels. Atmijas komandieta 56ba ptiekinieks genenlis Aleksan&s Kalejs. Rga, 1928.gads. Swnlbu hnps m 1928.gairtprazga ui.rcnnktaadama 1928.gafupmaagalner4k atfpnba: 4nen;phn a*b6, a,6efuante:; 92. attEls.1.928. gadapatatga armijas vksnieku tumii ziln svjnt-buterpa amejums

Design by Sancho76

1.37


.

Z T lP Kea5/v/t

r49iu

(rv.I&rulrig4pta.r,'uaau.Jig$pae.6a.-la,.nl.

A. t I /era--ao_

Z T. 5J! Kta e!'y/r rtao io t,_(ma62st4;4.r1.";*;;i.-;lt,ie-+"uw.tt.)-,1, -.

ietflarf'.

93

Zf

glhnEt'vfi

f'(ag?C1oa

?a6uto.

eitti

Lli

t<^aJrERPI'

*at/ccnbat'it

Mt/2)'

ZT'"5

( tAlifirf4

K^^tivfi ta'ata,3

94

93. attels, Kareivisziemasun vasarassardiu iete{pa"Zmefums.1931.gads 9. attels. Kareivispiln k^Litr4a-Zn$ums 1931.gads

138

Design by Sancho76

e/tpj

1 *aty6yc

te^uitERPA. t/t

At t 51).


7 f' JE 4arauzit i'X.o:t:,.-

i-A-,u

Pir,v4

IiFN?3a J ..9", <a9ir'ewa ^.1L'r'rERPA.

{ lâ&#x201A;Ź52 f{aa rit it .rrviea torA xa+,irF nr(, [-ra.j'/a*

lq66{6

, rt',

k*a/te'/4e

Llhr ,U!lE}

I iI

I

I I

! l

95 r i '.,,^ ,

';^ - .^ ",,,;'

,.

^-

97

95. attels. Matroas pilna Lrn kareft,'rsawieglota kaujterya.Z,tmelurns. 1931.gads Roberts 96. attels. 1 Jetniekupulka vfusleitnants Jostsons.Jelgava 1935.gds. 7929.gadaparauga pzkaisiet@sarplecanksnuun Jalniekilpalka suinlbu pahznilszmu,arpltklosta- cefuw; / 921.gadaparauga pilnai:rybms 97. attels. Jatniekupulka virsniekusvrnrauteqpa svatk-ramejums. 1929.gads

Design by Sancho76

139


99

10r)

m4argkrasas;l'oma, 98. attâ&#x201A;Źls. Elektrotehniska drvizrona kapralis Arnolds CeraS. Rga, 1929. gads.7929. gadaparatrga pnparAdercept/res stanwdaangabopaktkaxles, aqu4!1e6en 1929.gada27. nafta @s@tinafaspnes;pte krulin oryani4icijas 99. attcls. At kara mimstra 1928 gada pa'eli noteikto rinnieku uemieku zrmotr.ru zmeyums 100. attels. 1.929 gada zpsttpnnata karavnu ceputu ferbo4a kokarde

knrta n 102. attels. IV S(iras juras kara ierednis Graudil5. fuga,20. g. 30. gadu saktms. Jiras irstrieka 1929.gadapamaga an 1928.gadaparaugail4qetu^ ar seistdrurya)gViten u1@kakJesshlien

140

Design by Sancho76


pdraagj 103. attels. I(ata skolas kadets. Rrg4 1930. gtda 15. novembns. BruryacepareM.16; u7@kak/es 1922. e R.-E,. 14 ielofwyna arpu"tr.tpgu;lnihl k'trlea a{uues;uin nmkian teicamai,iafa akselbanns; wA aqsumka @kakles;aq 104. attels. I{ara skolas kadets \4hs Hazners. Râ&#x201A;Źr, 1931. gads lVndnfts kadetu uqpleE.en/ 929. garll notuka Kma skalx urylefu pme 105. attcls. 7. Siguldas kajnieku pulka virsnieku un insu-ukoru grupu Dafai knraum 7929. gadapmaugafonna:tups, r4rps;przekplanafuptanis m 1928.gadaparaagza7plctri 1922.gadaparaagafonzas P*Wr*-

Design by Sancho76

r41


BEKAFJU ZIMTS FLOTIS MRA\'RUDIENESTA

A@

rfuwtuE

ll@M

n(@4'NE

ifrN6

e@nrs+E

dlx

/v/v//v// "/ .ru

Sab\E

Et]M

g|'liGE ffiIWFffi & ou@Mrt dE@i@kb4hV6.#lF F \@

MDqffim bm @! k'Mt

l|r < t d

kr Low ! , *3 . . *s

lhadsJr g l i a *d t n lbaffirk

llr d

rshu\@ u wldierE* s,ode6 s F# dffi

q lrnus tr@$l it#d

sgiu

@detftS @86

r e@

DIENffA ruWJUI.ICiIMCS ARMIJA 6.* &r.3 M a iws. z tuffi..s||*

eagArroS

Fi@rh@SF@9#, tgr'lh*

FIetEE ?lrsdlcti

€€{r.

flot?!

intti*tore

c.r[s-

108 106. attels. Smags artilEriias pulka serZants Etglis. Riga, 20. gs. 30. gadu sdkums.19i2. gadA cepure; teicanatau/a ar lielgtbala @stiprinatapanzdts akseIbaxn; 4 balwj *n i an Sn agasartilcrijasdiui$ona (pa/ka)krxiu nopne 107.att6ls. Dienestapakapjunozimesun uzpledu zrnes zamr1a" T:rrF,jums.1934.gads 108.att€ls. Floteskaravirudienestapakapjuzmes un cepuresZm€jums 1935.gads 109.d$Armitasunfloeskalzumkokardes,uzpledl r:ndienesapakapjuzilnes Zmeiums 1935.gads

uRrcua-rEs Willb .:==-

Rqftu:-eE f,i

@q: l\qY _:::J

IN

tlw,& @rytu

d

_ .-,.o.o*-

107 1r 9 0 g_ l ffi9

gi ,"au

tr95,

lv

g

rte-o.

!-et\.

ffiffitr ffils.'#l ffil @r I' oJ

_ tt^t'

Z L<:9 - lXP Aa,-.iire u4 2l4E aPliEl'av

6TTl

!elt,

lag

.-__.-$, * rr. .i

Fr *r!

t{ti + ,r F-

.qa Bavinu ea,tie-zql tLer.

l %V n ' I I

u zrt xia vspizg"ittl t,rz.

Jdi; EI .w+ mn; rsi ,4, _,l a !_

\,'

t sr -t r" F

7'4

4'-i

-,1,. _.

109

t42

Ztaorrct,iziarir

r?43

Design by Sancho76

L'd4*a'Gr4i

r


ll*rr ffl

'334.-e beL!q,&ru&a.

ry

W \njli tu_,,-tzie,*.*Q;

ll0

110. att6ls. Kareivju un vircnieku ziemas darba ceputes zmEjums. 1932. gds 111.attEls. Sar&es matrozis serZantsI(udnskis uz zemudenes "SPIDOI-A' l$a. Ltepaja 1935.gada1. janvais Kara furairu Tfena darbacquv mstanvida ktkardi 112. attEls. Tebniskas dirazijas komandieris generalis Janis Kuelis at Avincijas pulka vinniekiem. Rrga,20. gs. 30. gadu vidus Tieiais no kreisas: J Itwelis. 19)0.gada paraaga Tienas darbanpurear stanvidaktkardi

Design by Sancho76

143


113. attCls. Aviacijas pulka 8. juras izl[kodanas eskadri]asmatrozisJanis Alksnis. Liepaja, 20. gs. as virskrekla lirnuka 30. gadu vidus. Zem L//a krekls ar tanii sarkanu s 114. attâ&#x201A;Źls.Jrltas virsrueki uz mola pie karaku$a. No kreisds: Nfinu diviziona komandieris juras kapteinis Julijs Briedis, eskadras vecdkais flagvirsnieks kapteinis Roberts Zari4i un Krastu aizsardz*tas cskadras komandieris admiralis Atdibalds l{eizerlings. 1930. gads. /92). gada para/lgd parifus tirpi; 1929.gada paraaga jiras uirsnieku cepares;uisiem apbaluEuai an 192i.gada paraaga1irn ieka tn tepi-danh 115. attcls. l{ara jrltnieku parade Liepaja, 1937. gada 24. malis. Priekipldni otrais no kreisas - Juras krastu aizsatdzrl:as cskadras komandieris juras kapteinis Teodors Spdde. I/irsniekient 19 ) 5. gadaparauga aasarasformasterps un 1931. gada parau.gaatieg/otais qobens 116. attels. Karaku$a "VIESTURS" suns DZims ar ku$a komandu. L-tepaja, 1933. gada 1. maijs. Pitmaja rinda treiais no kreisis 1921. gada Parailga Etnests Barctajs. Matro fornas terpq uTkalrur ar iauteqtudarkfien; tir.rniekien an instruktoien 7929 gadaparauga formas cepare

144

Design by Sancho76


117. attels. Kara flotes leitnants Lionels Betzi4i. Rtga, 1939 gada septembtis. /935. gadaparaugaliras uirsnieku cepure,paradu terpa ruArki; 19)l gadaparauga ataieglotaisTobens 118. attels. lJetnieku pulka leimants Jenis Liepi4i. Rga, 20. gs. 30. gadu ottt ptse. Pie k Kara skolas absoltenta kriiu nopme un Kara skolas futons; 1924. gadaparaaga pilnais Tobens 119. attcls. Armijas augstekie vitsnieki pie kata ministra $enerala Ja1aBaJoLa. Rrga, 1935. gadavasata. 1. rinda no kreisas:Armijas itaba pdekinieka 2. pahgs $enetnls, LI{O kavaLierisJanisFrancrs,Armijas itaba Hattrnanis, Latgales divrZijas komandietis fenetalis, LI(O priekinieks $eneralis, LI{O kavalieris Martili kavalieris Andtejs Iftusti4i, Atmijas komandieris fenetalis, LI{O kavalieris IGi5janis Betkis, kara ministts $enerals, LI(O kavalietisJdnis Balodis, awalinats feneralis, LI(O kavalieds Mattili Penibi5; 2 nnda,no kreisas: Apgades patvaldes priekinieks fenetalis Jekabs Ruikevics, Apgades parvaldes Intendantfltas daJaspriekinieks fenerdlis, LI(O kava[eris Roberts Dambitrs, I(urzemes divt2ijas komandieris $enetalis, LKO kavalieris Oskats Dankets, Vidzemes divr2ijas komandietis $enetalis, LI{O kavalietrs Fticis Virsaitis, Artiletijas inspektots $eneralis, LI{O kavatetis Attuts Dannenbergs, Armijas Staba ptiekinieka 1. pahgs feneralis, LI{O kavalieris Hugo Rozeniteins, awalinats fenetalis, LI(O kavalieris Eduatds KalrrilS, Zenagales dntztjas komandieris fenetalis, LKO kavalieris Rudolfs Bangetskis. Pie 1929 gada paraaga rgkrasas ikdienas terpa wrsnukiem 1928. gadaparaaga tun{i 7il0 suiniba terpa

Design by Sancho76

145


7t22*t I-Z

bffi

lul ^*.-g

fzruaqmaoiu

ffi 2EEtI-t ^^r*oi!

rE

b

Pi*tatrs, cEpuREa

rd4tu4,dar<

1,21 !!u

ZtM-!ilAa,\i;nt ? ; 4 . t ? , t J i t . ? A f , . J rFq

vi^! *^F k r. t . o a ^

.2.tria $ i l ri rt ' a

qllse!s41:

.Fr.

t20

al4E

gr E:

oaEEt'Lp aa raairiit ri^or*ct

, r. v a A

EII{ Fii Z l ae!

k^ F' r ;!

^

t. i"a

\ r^

-*----^ *T/'

a-*"-*---O-l

122

120. attels. Virsdienesta un oblig-ta dienesta instruktotu un mattoZu dienesta pakdpju uz5uves. ZimEiums. 1935. gads l2l. attels. Flotes obligata dienesta rnatroi,a cepures un patvelkama zrmejums. 1935. gads 122, attels. Robeisargu bdgades katavi:ra uzpledu zlmes un orlestru btwa Egumavadltdja:un kaptei4aleitnanta zrmotnes. Zrmeiums. i935. gads 123. attcls. Karaku$a 'aIRSAITIS" matroLi.20. gs. 30. gadu beigas. Pirmais no kreisis: drtmattozrs A. Upitis. Visiem natro{em 1935. gadaparauga uasararcePilretln krekk; A. Upitin dienuta pakapu leypa ueida aqlaue aq labaspiedarknes 124. attels. 1. Liepajas kajnieku pulka virsdienesta kaptalis Alfreds Dambi45. Daugarpils, 1938. gada 27. oktobris. Virsdienesta karau[ru kategzija norada parddet cepare beqienakjuna; pie kruhn I klasu iau{a no4me un 1. I)epalas kalnieku pwlka krulu nopme

r46

Design by Sancho76


Z !92! -t o. Z L&E - t {a e ua r. ee *a* uil viNNiâ&#x201A;Źeu vAs4B^s, k^hEivia

,:l-1 aea !ry.4iry'e

r25

126

125. attels. Kareiviu vasatas virskrekla zimejums. 1935. gads 126. attels.I(arervju un vitsnieku vasatas dalba cepures zrmejums. 1935. gads 127. attels.1. Liepajas kajnieku pulka kareivis. Ltepa1a,2O. gs. 30. gadu vidus. Darba cepurear starueida kokard,i; 1935. gadaparaaga kareiuju uasarasuirskrekls; aq a7tlleiien palka numurs 1 128. attcls. Augstako militaro kutsu pasniedzejs pulkvedisJeitnants Vilis Janums lauka taktiskajas maclbas. Cesu apkartne, 1934. gads. BraqtwcepareM.16,' nugard uellf.ddli ne@stipinatais 19i 5. gadaparaaga ka

uasarasuirskrek/s

Design by Sancho76

r+t


129. attlls. Kata skolas kadets I(atlis Preiss. Rrga, 1937. gada 24. decembds 1932. gadaparaugaparades cepurearlerbo4ta kokardi an starueida kokardi, aquqplefiem Kara skalas 4ne; kadeta u{uuu xt<srarktl apkakles a#rtiras no 19)7. gada reptenbi aprtiprinAtu paratuga 130. attels.Aviacijaspulkalidotajs seriantsJanisBergmanispieizmcnatalaANSAlJ)OA. I$BALILL|. Rrga, Spilves lidlauks, 20. gs. 30. gadu sakums. Viegld kdotaJaspeciak adas cepure;Auhirilas palkafornas ttrps nelna krasa; ieroialosta; pie kruhn l-ztuijas atbnuoianaskara piemiryasqlne an Auiacilas skolas kraiu nopme 131. attcls. Aviacijas skolas priekinieks puikvedis, LKO kavalieris Janis Indans macibu lidmaSrna B. F. V U-12 *FI-AMINGO'1 Rg4 Spilves lidlauks,1.932. gads.Peckieuu 1914.gadaparaugaiTgatauota lidot@aspedAlAcepure,:formas terpa sunrki iuti no speciak inpregnetaauduna nelna krasa; 1928. gadaparaugaaudama wdryosta; pie kratrn AviaciJaspulka knia no4me, I'lfpleia Kara ardenis,III frtira, Auiacilas skolas k4iu nopme

148

Design by Sancho76


132. attels. Avracijas pulka lidoteji pie lidmaiinas

GLOSTER

133. attCls. Aviacijas pulka r-rrsseriants Ii. Spril$is izncrnitli.r kabine 20 gs 30 gadu beigas

GI-LDIATOR GLOSTER

Design by Sancho76

rVIJi I

Rrg.r. I , -.

GL\DI.\TOR

]lk

I


134. attels. Kadets Teodors Br-\ens. Rrga, 1939. gads. / 93 7. gada nptenbn apshpnnatis apkakles uTiaaes; pie pagaspie:tipinats Kara skolas 4tons; pie kntttm I k/asesiaueja noryne; a7u71!/eiiem Kara sko/as lne 135. attels. Ariacijas pulka S.juras izlukoianas eskadrilas kapralis Janis Cerini. PJga, 1937. gada 1. novembris. Jirniekuformas tirpa smrki; Ail,iri1as pulka kdia noqime;Auiicilas sko/as kruiu no{ne; Jiras auiaajas diuiqiona kriia noryme;Brupolo uibienu diuiTiona kruia noqiru 136. attels. Auto-tanku pulka diikarcivis un katervrs. Rrga, 20. gs. 30 gadu bei gas,O/icia/i uelneap$ipnnatu darba konbineqoni bequ1lleia 4-ruitzt; uircniekt ierofujostas un l3T.attels.ArmijasSt-babataljonakarar.tiparadepiekaroga

rgacener Riga,20 gs.30 gaduotraptse.Karautiem

1ienas parades terps ar Ltrunu cepui M.1.6

150

Design by Sancho76


l38. at t els . T . S i g u l d a s k e j n i e ku p u lka ka ta vr u g r u p a la u ka m a cib as.A l uksnesapkartne,20.gs.20 eadu Iilaste,20.gp 30 gadubeieas d;r;;.-r1,',.; l39.attels.Mdzemesattilerijaspulkakarar,'uivasarasrlometne.

Design by Sancho76


Cceuee . FtorEs Z Et!-, v iasoirlu este r(AtFAv;n a/.

,L .jil.4 .,tu *"..( ) w. ,^i rs,-;

^..'1:

u 6J A- rlhelt

,

140

140. attels. Flotes virsdienesta karalrra ceoutes zimEiums. 1935. sads 141. attels. Flotes virsdienesta kapralis Ji:ris Henkrlzens a. k-.-Li F-rikr;. Vadnkste, 1935.gada 30. 1[rujs. Vasaras uirsdienestalimiektrfoma: terps;uquTpkden rtkai kara fntes 4ne - enkars;pu kram Janieka pu/ka knria no4ne; aqpiedarknesuelnemainltauircdienesta ktraw-nt dienutapakipu aqiaae 142. attdls. Kara flotes matroii pec svimga solljuma cela tlz kazarmant Priekiphne zemudenes "RONIS" jaunakais virsnieks leitnants l$irsis. Rga, 1940. gada 72. aprfus. Maho{en qiemasieterpapasniteli an iautenes, katzt neteJisun 193 1. gadaparawgaqobens

r52

Design by Sancho76


143. attCls, 6. Rigas kajnieku pulka lcrtn.rnt. Georu: Kancps sarrrs klz.i. Suinlba terpa uietaaiTsargkmsassLirki dr 7928. gadtildrart'|ra .. . t..: .:.. ... 144. at t el s . z l . \ ' a l m i g r r s \ . r j n:e ku p u ' kr llr ..r u .k.:t' ..- 1 .' :.- ' - .....:...r. orra puse. [-1 Tiwnlniw /0 ]) . il.t .r0..'ioi' ; r ' ' I Va/nieras kryniekrr btrlk.oqt ii ' : r-:;;.' namnrs;pie k 145. at t el s . L a n i i r t r r m i i " s p u lr .ir . L ;r :.,- ::- : ., . .- .- . F orm as re r p s L ; n i i . l - | : . l r l m . zci' ..l..o ' z' ci' - . l,ikses;aksell,n'tres;1o28. Sodnf. to/:: sErklen, apinit oitttil kopa ar citask : : - :' . .' .. . 146. at t c l s . L a n i l a s e r m ' a r k ap .L n .,P.r ...\ . l ' /,1 . . .i. 1 .. :' i l(ara m uz e j as f . p u z c i i . r .l

Design by Sancho76

R-r... l',-'

:.::.:

.

153


Z !!9,P,

i^r^ei.4

4.44

ua2tclu

^NrtB 4

4

1,48

\,,/ .:/ ';,//

\/ '..\.'."

,i)r,;J \r'

,'

150 147, attels. Auto-tanku pulka karar,'rlipatade.Rrga,Esplanade,1936. gada15. maijs.Aato-tankupulka ierolujostasarplecusiksnan korrta cepures, karauuvforwasterpi nelna kran; tankistil special,xs 148. attcls. 1940.gadavasaraTautasarmija mairulasuzpletu zrmes.Zimâ&#x201A;Źjums 149. attels. OkupaciiasreZrmauzspiestasLatvijas armijasceputesrzskataizmat\asar no4emtu Latvijas $erbo4akokardi. 1940.gada10. augusts 150.attels. 194O.gzdavasata okupacijasvarasieviestasarmijaspolitiskoradtnju piedudrguuziuves.Zmejums

1.54

Design by Sancho76



LA_1918-1940