APMĀCĪBA
1. A p m ā c ī b a a t b r ī v o š a n a s c ī ņ u l a i k ā.
A
pstākļi, kādos radās mūsu pirmās kaŗaspēka vienības, nedeva tām pietiekošu laiku,
lai plānveidīgi sagatavotos turpmāko uzdevumu veikšanai. Apmācība bija jāizdara īsajā formēšanās laikā, un to nācās papildināt jau frontē. Protams, ka vienībām atrodoties frontē, cik necik sistēmatisku apmācību nebija iespējams izdarīt. Arī mūsu kaŗaspēka vadībai, aizņemtai operāciju sagatavošanā un vadīšanā, atlika visai maz laika apmācības jautājumu kārtošanai. Tas tomēr nenozīmē, ka netika nekas darīts. Tiklīdz stāvoklis frontē atļāva izdalīt kādu no vienībām rezervē, pēc nedaudz dienu atpūtas enerģiski tika uzsākta šādu vienību apmācība. Lai dotu iespēju lielākam skaitam vienību nodarboties ar mācībām, vienības izdalīja rezervē pārmaiņus. Atrodoties rezervē tikai neilgu laiku, nekādas sīkas apmācības programas nevarēja izstrādāt, jo trūka tiklab laika, kā līdzekļu. Kaut cik sistēmatiska apmācība bija iespējama vienīgi ar jaunformējamām vienībām dziļākā aizmugurē. Ar apsardzības ministra 1919. gada 8. pavēli Latviešu atsevišķā (Kalpaka) bataljona komandieris pulkvedis-leitnants Kalpaks bija pilnvarots inspicēt visas jaunformējamās visu ieroču šķiru kaŗaspēka vienības. Pēc katras inspekcijas bija jāiesniedz pārskats par inspicētās vienības stāvokli, apmācību, vispārējo gatavību un vajadzīgām pārmaiņām. Bet arī šo vienību apmācībā nācās atdurties uz daudziem, brīžiem pat, likās, nepārvaramiem šķēršļiem. Daudz kā trūka: trūka ieroču, reglamentu, karšu, trūka arī sagatavotu apmācītāju; vienīgais, kā netrūka, — bija laba griba šos šķēršļus pārvarēt. Ka ar labo gribu daudz kas bija panākts, liecina apsardzības ministra 1919. gada 21. pavēle, kuŗā lasām šādu atzinumu: «... Ļoti labi nostādīta jaunmobilizēto rotu apmācība Rudbāržos un Tāšu-Padurē, kas ir devusi krietnus panākumus. Tāšu-Padurē atrodošā rota ir labi apmācīta un gandrīz gatava, lai stātos cīņā kopā ar saviem jau daudz norūdītiem biedriem. Gara stāvoklis augstākā mērā teicams.» Pamazām kaŗaspēkā izstrādāja komandas latviešu valodā, kuŗu līdz tam nebija, un dažus ierindas militāros terminus. Komandas un termini izstrādāti diezgan izdevīgi, tā ka daļa ir palikusi arī tagadējos reglamentos. Militāros terminus sākumā izstrādāja tikai ierindai, bet pārējās nozarēs laika trūkuma dēļ to neizdevās paveikt, kāpēc še valdīja liels raibums. 1919. gada 30. jūnijā ar apsardzības ministra 29. pavēli par apmācības pārraugu visās kaŗaspēka daļās un jaunformējamos spēkos iecēla angļu armijas pulkvedi Grovi (Growe). Lai sagatavotu vajadzīgos kadrus jaunformējamām kaŗaspēka daļām, 1919. gada 11. jūlijā pēc pulkveža Groves pavēles noorganizēja tā saukto Liepājas kaŗaskolu. Liepājas kaŗaskolā ietilpa virsnieku, apakšvirsnieku (instruktoru) un kareivju klases (nodaļas). Mācības kaŗaskolā izdarīja pa daļai pēc krievu, pa daļai pēc angļu reglamentiem, pievēršot galveno vērību praktiskai apmācībai. 229