V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēnu avīze
KONSERVS SPECIĀLIZDEVUMS VIĻA PLŪDOŅA 140 GADU JUBILEJAI
Nr. 15 • Marts 2014
VARIMANTA PLŪDOŅA ATMIŅAS PLŪDOŅA DAIĻRADES BAISĀ PUSE DZEJNIEKA
ĢIMENE
s a j i t l a B u j ā t o l o sk s r ā n i sem
1891
MĀKSLAS ZINĀTNIECES CILTSKOKA PĒTNIEKA
m i l i V m i n o d ū Pl U.C. VIEDOKĻI
140
ŠAJĀ NUMURĀ 04 Sveiciens jubilejā V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas direktore
05 Gudrais no mirkļiem mūžību kaļ Blogere Anna Kalna
06 V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzija Skolas ēkas, nosaukums un karogs
07 Baltijas Skolotāju s eminārs Dzejnieka un skolotāja karjeras sākums
08 Daiļrades baisā puse Psihodrāmas
09 Mazu brīdi pirms... Jāņa Lūsēna mūzika
10 Pret zelta pogu pie skrandām Piemineklis V. Plūdonim
12 Dzejnieka ciltskoks Interesanti fakti
2 • V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēnu avīze KONSERVS
VILIS PLŪDONS Vilis Plūdonis — izcils latviešu dzejnieks. Literatūrzinātnieks, dzejas antoloģiju un literatūras hrestomātiju sakārtotājs, publicists, tulkotājs, dramaturgs, skolotājs. Šogad aprit 140 gadi, kopš dzejnieks sācis savu dzīves ritumu 1874. gada 9. martā. V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēnu avīzes
“Konservs”
radošā
komanda piedāvā avīzes speciālizlaidumu, kas veltīts šai lielajai jubilejai. Paldies par atsaucību un palīdzību avīzes veidošanā V.Plūdoņa dēlam Varimantam Plūdonim, V.Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas direktorei Janai Jansonei V.Plūdoņa dzimtas pētniekam Zigurdam Beinertam, V.Plūdoņa memoriālā muzeja darbiniecei Signei Samsonei, Bauskas Novadpētniecības un mākslas muzeja direktorei Baibai Šulcei, Vēstures nodaļas vadītajam Aigaram Urtānam, Bauskas Centrālās bibliotēkas bibliogrāfei Laimai Ozoliņai, teejtasite.wordpress. com autorei Annai Kalnai,
AVĪZES RADOŠĀ KOMANDA
grāmatas "Mīlestības skartie" autorei Maijai Kreklei, mākslas zinātniecei Inai Līnai!
Daiga Strupule-Buka skrile@inbox.lv
Elvijs Stepens elvijsstepens@inbox.lv
Madara Sustrupa madarasustrupa@inbox.lv
Eva Turlute eva_turlute@inbox.lv
Patrīcija Diāna Grīnberga
Agnese Priediņa
V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēnu avīze KONSERVS • 3
V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēni un skolotāji 2013./2014. mācību gadā
SVEICIENS MŪSU ĢIMNĀZIJAS VIĻA PLŪDOŅA 140. JUBILEJĀ! MĒS NEGRIBAM ŅEMT TO, KAS MŪSU, BET ŅEMT. (VILIS PLŪDONS)
M
ums katram gadā ir diena,
Kurš gan nav lasījis V. Plūdoņa „Zaķīša
ko gaidām. Tā ir mūsu
pirtiņu”. Tas naivums un dziļā doma
dzimšanas diena. Mūsu
caurstrāvo arī līdz mūsdienām, tas
ģimnāzijas Vilim Plūdonim
liek aizdomāties par mūsu dzīvi, par
arī šogad liela diena - 140 gadu. Mēs
Cik patiesi skan V.Plūdoņa vārdi:
SILTI SUMINĀTA ESI
pārmaiņām, par globalizāciju.
MŪSU GARA GAISMAS PILS!
esam vienīgā skola Latvijā, kura nosaukta Viļa Plūdoņa vārdā. Skaisti, ka viņa vārds
Vilis Plūdonis ir mācījies Kuldīgas Baltijas
saistās ar Kuldīgu, ar mūsu skolu, svarīgi
skolotāju seminārā. Šī skola atradās
ir to saglabāt un nosargāt. Valstī Kuldīgas
tagadējā Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma
skolu vārds bieži saistās tieši ar Viļa
profesionālās vidusskolas ēkā. Kādreiz
Plūdoņa vārdu, viņa vārds ir pazīstams arī
tur ir bijusi Kuldīgas ģimnāzija. Pirms 50
visā pasaulē. Viļa jaunākais dēls Varimants
gadiem mūsu skola ir pārcēlusies uz ēku
Sveiciens mūsu ģimnāzijas Viļa Plūdoņa
2000. gada rudenī viesojās Kuldīgā, kā arī
Piltenes ielā. Vilis Plūdonis savā mūžā arī ir
140. dzimšanas dienā!
mūsu skolā un bija ļoti gandarīts, ka viņa
strādājis par labu skolotāju.
tēva vārds šeit tiek joprojām godāts un mīlēts.
4 • V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēnu avīze KONSERVS
TAVU VĀRDU DAUDZINOTI, SIRDS MUMS PATEICĪBĀ SILS.
JŪSU DIREKTORE
JANA JANSONE
GUDRAIS NO MIRKĻIEM MŪŽĪBU KAĻ
B
rīdī, kad mani palūdza dalīties
pasēdēt un paprātot, kas ir tas, ko nemaz
Plūdoņa darbos. Dzejā, kas joprojām ir dzīva
domās par Vili Plūdoni par
ne tik senās skolas stundas manā prātā
un elpojoša, lai gan mūsdienu skatījumā
godu viņa 140 gadu jubile-
iedēstījušas par Vili Plūdoni? Biogrāfiskus
kādu var izbiedēt ar savu pagājības auru un
jai, es nedaudz apmulsu.
faktus? Nu jā, viņš dzimis 1874. gadā,
romantiskumu. Tieši Vilim Plūdonim pieder
Šajā skrienošajā laikmetā, kad ik dienas
divas reizes precējies un kļuvis par tēvu
vārdi: „Gudrais no mirkļiem mūžību kaļ’’. Un
mums gar ausīm un acīm ņirb simtiem
deviņiem bērniem, iztulkojis F. Nīčes filo-
kā gan citādi? Plūdoņa daiļrade Latviskās
jaunu domu, ideju un pāri galvai gāžas
zofisko sacerējumu „Tā runāja Zaratustra”,
kultūras un identitātes grāmatā savu vietu
informācijas lavīna, reti ir tie brīži, kad tā
sarakstījis neskaitāmus dzejoļus, kā arī
ieņem vēl šobaltdien, vēl reizi apstiprinot,
patiesi aizdomājamies par savām saknēm.
saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni. Īstajā vārdā
ka patiesi laba māksla ir mūžīga vērtība, kas
Šajā gadījumā tieši par literārajām saknēm,
Vilis Lejnieks, autors ar laiku saaudzis ar
spēj izdzīvot cauri gadsimtiem.
kuru saglabāšana mūsu mazās tautiņas
savu krietni vien plūdenāko pseidonīmu un
lielās kultūras mantojumā tagad šķiet tik
lasītāju atmiņā iespiedies kā Vilis Plūdons.
pat svarīga, (ja ne vēl svarīgāka) kā mūsu
vecāku un vecvecāku laikos.
pārskatā var palaist garām to skaistumu,
Tā
nu
man
nācās
mierīgi
Tomēr
šādā
biogrāfiskā
kas smalki, gluži kā zirnekļa tīkls, ieausts
ANNA KALNA teejtasiite.wordpress.com
*Anna Kalna ir Tējtasītes bloga autore, kas bloga apmeklētājiem pazīstama ar interneta vārdu Sofija Darka. Anna blogo par dažādām tēmām – pasākumiem, dizainu, foto, kino, literatūru, mūziku, virtuvi, modi un arī par tehnoloģijām. Pēc izglītības žurnāliste, pēc pārliecības radoša personība. Ar Annas blogu vari iepazīties šeit - teejtasiite.wordpress.com. V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēnu avīze KONSERVS • 5
V. PLŪDOŅA KULDĪGAS ĢIMNĀZIJA SKOLAS ĒKAS, NOSAUKUMS UN KAROGS
Ģ
imnāzijas
pedagogu
dzejoļi, laipni lūdzu pārdēvēt Kuldīgas
ministrija.
konferencē 1938. gada 3.
Valsts ģimnāziju par V. Plūdoņa Valsts
Bet skolas ēku vēsture aizsākas Kalna
martā tika lemts par karo-
ģimnāziju. Līdz ar to lūdzu atļauju likt
ielā 19, kur, uzsākot 1922.-1923. mācību
ga veidošanu, tādēļ skola
skolas karogā šādus V. Plūdoņa vārdus:
gadu, skolai beidzot ir savs skolas nams.
sevišķi plašu skanējumu guva gleznotāja
Savukārt 1924. gada 30. martā bijušā
Kārļa Grūbes darbības laikā, viņš ir
„VIENĪBĀ MĒS DIŽU, DAIĻU
Baltijas skolotāju semināra ēku Liepājas
V.Plūdoņa ģimnāzijas karoga autors. 1940.
MŪSU JAUNO VALSTI CELSIM.”””
ielā 31, kur mācījies arī Vilis Plūdons,
gada janvārī no dzīves aiziet dzejnieks V. Plūdonis.
1940. gada 19.martā skola tiek pārdēvēta
otro skolas namu. Te Kuldīgas ģimnāzija
1940. gada 19. februārī raksta Skolu
par Viļa Plūdoņa Valsts ģimnāziju.
atradusies līdz pat 1964. gadam, kad tā tika
departamentam: „Ņemot vērā ka dze-
1997. gada augustā Kuldīgas pilsētas
pārvietota uz pašreizējām telpām Piltenes
jnieks Vilis Plūdonis ir mācījies telpās, ko
dome nolēma pārdēvēt skolu par Viļa
ielā 25. Īslaicīgi ģimnāzijas mācību korpuss
tagad aizņem Kuldīgas Valsts ģimnāzija,
Plūdoņa Kuldīgas ģimnāziju, kuru pēc tam
atradies arī bijušās vācu ģimnāzijas ēkā
un šinīs telpās ir radušies viņa pirmie
apstiprina Latvijas izglītības un zinātnes
Pētera ielā 5.
Liepājas iela 31
Kuldīgas Valsts ģimnāzija
iesvēta par Kuldīgas Valsts vidusskolas
Piltenes iela 25
Pētera iela 5
Foto no V. Plūdoņa Kuldīgas 1. vidusskolas 75. gadu jubilejai veltītā izdevuma “Tērces”.
MADARA SUSTRUPA
6 • V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēnu avīze KONSERVS
JAU 19 GADU VECUMĀ VILIS TIC, KA BŪS LIELS DZEJNIEKS
PLŪDONS BALTIJAS SKOLOTĀJU SEMINĀRĀ Ar teicamām sekmēm 1891.gadā beidzis Bauskas pilsētas skolu, Plūdonis 1891. Gadā iestājas Baltijas skolotāju seminārā Kuldīgā. Baltijas skolotāju seminārā Plūdonis neatlaidīgi strādā, izkopdams dzejas meistarību. Viņš rūpīgi iedziļinās latviešu valodā, vāc retāk sastopamus vārdus, sinonīmus. Gribēdams paplašināt savu vārdu krājumu un dzejiskās izteiksmes iespējas, viņš mēģina darināt jaunus vārdus. 1895. gadā beidzis Baltijas skolu semināru.
Mācījies Pilsmuižas pagastskolā,
lielie brāļi naudu nesūta, tikai Jancis palīdz
mīkstulīgas kā citiem, laj es tam tik atstājot
beidzis Bauskas pilsētas skolu, no 1891.
no sava aptiekāra mācekļa mazumiņa. Un
dzeju krājumu: viņš gribot to vēlreiz nopi-
līdz 1895. gadam mācījies Baltijas skolotāju
vēl ilgus gadus palīdzēs.
etni pārlasīt kopā ar savu sievu, kurai esot
seminārā Kuldīgā, kur mācību iestādes
Vilis nav bālais melanholiskais
ļoti attīstīta dailes gauma. Patencināju par
vadības uzmanību saistījis ar neiecietīgu
dzejnieks, viņš ir veselīgs lauku zēns ar
izpalīdzēšanu, ar gaviļu pilnu sirdi devos
attieksmi pret cariskās Krievijas režīmu.
prieka pilnu dzīves uztveri, kam ir savas
atpakaļ uz mājām. Es biju tas laimīgākais
Seminārā Vilis Plūdonis intensīvi apguvis
„flammes”, draugi, izpriecas. Kad jautrie
cilvēks!
literatūras teoriju, no 1892. gada rakstījis
mācību gadi beidzas, viņš nonāk Vidzemē
daiļrades laboratorijas, dzejas tehnikas
un kļūst par skolotāju Liezeres bērniem.”
mēnesi, gaidīju otru - no Stepermaņa ne
piezīmes. 1884. gadā dzejnieks izvēlējās
skolotāju
vēsts. Norakstīju pāris vēstules. Beidzot
pseidonīmu Plūdons, ko 1922. gadā
semināra pēdējā kursā, Plūdons vēstulē
saņēmu atbildi sekojoša satura. (Tā kā
pieņēma par uzvārdu.
Teodoram Zeilertam raksta par sevi: “Esmu
še nav nekāds „dāmusekrets”), tad citēju
Mācoties
Baltijas
Nonācu Kuldīgā, gaidīju vienu
Maija Krekle grāmatā “Mīlestības
Baltijas skolot[āju] semināra pēdējā kursa
dažas vietas iz viņa vēstules.) „Jūsu dzejoļi
skartie” stāsta: „Jau 19 gadu vecumā Vilis
audzēknis. – No bērnu kājām manās
izdevušies teicami, sevišķi atskaņas labas,
tic, ka būs liels dzejnieks. Kuldīgā, skolotāju
miesās tek kāda poētiska jeb, populārāki
lai gan tautiskā dzejā tas nav tautiskas…”””
seminārā mācīdamies, viņš savas sirds
runājot, rīmkalējiska ādere. Dzejas mākslu
domas sūta mīļajam brālim Jānim. [..] Vilis
esmu spraudis sevim par mērķi, kura
seminārā,
jūtas kā nākamais ģēnijs un pravietis, viņš
sasniegšanai gribu ziedot visu sava mūža
skolotāja raksturs, kas vēlāk noder, jo
drošina arī jaunāko brāli nākt ģēniju pulkos
gaitu, visas savas gara spējas. Mans vārds
dzīves apstākļi palaikam likuši tam būt
(Jānis tiešām izmēģinās roku rakstniecībā,
vēl nav atklāti pazīstams. [..]
vienam. Dzīvei un radīšanai spēku rod
viņa pseidonīms būs Visvaldis). Viņš pats
semināra laikā ir izdevis pirmo dzeju
apgādāšanas
krājumu, īsti nogatavojušies jau tie dzejoļi
Pūcīša, bet atbildes nekādas nesagaidīju.
tautas likteņiem.
vēl nav, bet, ja salīdzina ar citiem… Ak,
Projām braucot uz Kuldīgu, nogāju pie
jaunība, tavu drosmi un pārliecību! Dzīves
Stepermaņu Krustiņa, kas šimbrīžam
si palikt uzticīgam jaunībā nospraustiem
mērķis skaidri nosprausts, klāt pašpaļāvība
Bauskā atvēris grāmatu veikalu. Pasniedzu
mērķiem – audzināt jaunatni skolā, bet
un dzīves spars!
viņam savu manuskriptu un lūdzu pado-
tautu ar dzeju.
mu, ko iesākt.
Naudas gan vienmēr pietrūkst,
visu laiku jādzīvo parādos, ne mamma, ne
Dēļ
(dzejoļu) griezos
krājuma
vispirms
pie
Gados, kas pavadīti skolotāju nostiprinās
dzejnieka
un
sevī, savā ģimenē, darbā un dziļi izjūtamās saitēs ar dzimto pusi, tēvzemes dabu un Rakstnieka laime vienmēr ir biju-
Stepermanis apņēmās
viņas pats apgādāt, jo viņas neesot tik
PATRĪCIJA DIĀNA GRĪNBERGA, AGNESE PRIEDIŅA V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēnu avīze KONSERVS • 7
Kadrs no filmas La nuit obscure
DAIĻRADES
BAISĀ PUSE
P
ārsteidzošas un iespaidīgas
latviešu literatūra pirmo reizi saskārās ar
ir
mazās
iedomām un murgainajiem tēliem, un ja
poēmas, kuras dēvē par
V.
Plūdoņa
iespējams runāt par dekadenci * latviešu
PSIHODRĀMĀM, - Baigi
literatūrā, tad V. Plūdonis šo poēmu dēļ
(1903) un Rēgi (1908).
uzskatāms arī par pašu dekadentiskāko
Izdzirdot no V. Plūdoņa literatūras
no visiem. Lasot šīs psihodrāmas, tiešām
cienītājiem
ir
radās baisas, arī neomulīgas, sajūtas, jo
aprakstītas nakts vīzijas, redzējumi un
visi šie redzējumi, vīzijas un halucinācijas ir
halucinācijas, man, kā mistisku lietu un
aprakstītas ļoti detalizēti un reāli. Izveidot
parādību cienītājai, radās interese kādu no
šausmu filmu, kuras pamatā būtu kāda no
tām sameklēt un izlasīt, kā arī iepazīstināt
šīm psihodrāmām, manuprāt, būtu diez-
ar tām citus.
gan reāli.
Nebiju domājusi, ka V. Plūdonis varētu
*Dekadence – no franču dékadence ‘pag-
rakstīt arī kaut ko tādu kā šāda veida
rimums’, aiziešana no sabiedriskajām
poēmas – psihodrāmas, kurās ir aprakstīta,
problēmām, pievēršanās cilvēka iekšējai
piemēram,
pasaulei un mākslai kā būtiskākajai pas-
par
reāla
poēmām,
nāves
kurās
tuvošanās.
Ievērojami ir arī tas, ka tieši šo poēmu dēļ
aules daļai.
8 • V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēnu avīze KONSERVS
EVA TURLUTE
Fragments no V. Plūdoņa psihodrāmas Baigi
Tumšs piepeši paliekas mēneša sirpis: To bailīgi - bēgoši debesi tin… Klau, vecajās sienās sāk krikšķinātķirpis, Nē – norā aiz vārtiem kāds izkapti trin. Skan tumšiskarbs troksnis kā brāzoša krusa, Krīt šķindiens uz šķindiena pusnaktī klusā, Kad visi dus saldā un mierīgā dusā, Vai spoks tur, vai cilvēks? – Ak, kas to lai zin!
Kristians Milzarājs, Mārcis Kalniņš, V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas 9.b klases skolēni
Vilis Plūdons Tauriņš
Aši vaļā vāž roku –
„Ko brīnies, bērns,” teic
Bij vienreiz mazs, mazs nieciņš –
Tā rokā viņu ķēra,
Vī! Kas tas par joku:
māmuliņa,
Melnsarkans taurenīts, –
Bet tas bij izmanīgs, –
Melns tārps uz rokas
„Tu pašu laimi skatīji:
Kāds Antriņai bij prieciņš,
Tak reiz to cieti tvēra,
Pussaspaidīts lokās,
Tāpat ar pārvērtīsies viņa,
Kad tas bij ieraudzīts!
Nu prieks bij divkārtīgs.
Un pie pirkstiem zib zvīņas, –
Kad rokā to reiz satversi.”
Tā skatās un brīnās . . .
MAZU BRĪDI PIRMS. . .
2010. gada augustā Plūdoņa dzeja ar mūziku atgriezās
nopietni pievērsies vokālajai mūzikai un atzīst, ka Plūdoņa valoda
Lejenieku mājās, kur tika laists klajā komponista J.Lūsēna disks
ir izcili muzikāla.Strādājot pie diska ierakstīšanas, viņš pirmoreiz
„Mazu brīdi pirms...”. Diskā iekļautā mūzika radīta pirms diviem
muzicējis kopā ar dēlu kā basģitāristu un skaņu režisoru. Šis ir arī
gadiem,piedzīvojusi ap 30 koncertu dažādās Latvijas vietās,bet
pirmais šāds projekts producentei Andai Zadovskai un tieši šai
disks tapis tikai tagad. Diska producente Anda Zadovska stāsta,ka
mūzikai radītam duetam-mecosoprānam Kristīnei Zadovskai un
ierakstā V.Plūdoņa un K.Skalbes dzejai komponētās dziesmas ar
tenoram Ingum Pētersonam.
mīlas vārdiem dzimtenei, mātei, ģimenei, bērniem un Dievam ir
Mūziķu koncerts „Lejeniekos” bija veltīts tieši diska
veltījums mīlestībai visplašākajā nozīmē.
klajā nākšanai.
tā J.Lūsēns. Avīzes „Konservs” radošā komanda aicina izbaudīt
Komponists J.Lūsēns, runājotpar šo disku, vairākkārt
uzsver vārdu „ pirmoreiz”. Ar V.Plūdoņa dzeju J.Lūsēns pirmoreiz
„Kur gan vēl skanēt Plūdonim, ja ne šajā vietā!?”
V.Plūdoņa dzejas un J.Lūsēna mūzikas skanējumu. Raksta tapšanā izmantots materiāls no laikraksta “Bauskas Dzīve”
DAIGA STRUPULE-BUKA V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēnu avīze KONSERVS • 9
PRET ZELTA POGU PIE SKRANDĀM Tēlnieks Āris Smildzers cenšas pārliecināt I. Līni, ka piemiņas zīmi lauku sētā var novietot tā, ka netiks izpostīta tās īpašā gaisotne.
TAPS PIEMINEKLIS VILIM PLŪDONIM
Š
ogad tiek atzīmēta V. Plūdoņa 140. dzimšanas diena
laino tāli”, autors Ģirts Burvis. 2. vieta tika piešķirta māksliniekam
un 2014. gads Bauskas novadā ir pasludināts par
Ārim Smildzeram ar devīzi „Atmodusies straume”, bet trešā vieta
V Plūdoņa gadu. Bauskas novada izsludinātā metu
metam ar devīzi „Un vārti vaļā veras”.
konkursā „Vilim Plūdonim veltīta tēlniecības objekta
Saules dārzā un Saules dārza skvēra attīstības koncepcijas
IEBILST PRET ZELTA POGU
izstrāde” tika iesniegti desmit darbi. Metu konkursa mērķis bija, izmantojot radošu sacensību un iegūt iespējami oriģinālāko V.Plūdonim veltītu tēlniecības objektu.
Bauskas novada pašvaldība iecerējusi tēlnieka Āra
Metus vērtēja Bauskas domes priekšsēdētājs Raitis
Smildzera pieminekli V.Plūdonim „Atmodusies straume” uzstādīt
Ābelnieks, Būvvaldes vadītāja Dace Putna, biedrības „Bauskas
dzejnieka mājās „Lejeniekos”, kam būtu organiski jāiekļaujas
vecpilsēta” vadītāja Ieva Bronko-Pastore, tēlnieks Pauls Jaunzems,
ainavā, nebojājot muzejmājas noskaņu un koptēlu. Arī Ā. Smildzers
Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis, tēlnieks Andris Vārpa.
apliecināja, ka piemiņas zīmē paustais vēstījums par Plūdoni kā
nacionālā gara iemiesotāju latviešu literatūrā varētu labi papildināt „Lejenieku” muzeja apmeklētājiem pausto vēstījumu.
Visaugstāko novērtējumu ieguva mets ar devīzi „Uz sau-
Ieceres šķietami izjauca mākslas zinātniece, vēsturniece,
Plūdoņa muzeja „Lejenieki” jaunās koncepcijas autore Ina Līne. Avīzes „Konservs” radošā komanda ar zinātnieci sazinājās.
I.Līne: „Lejenieki ir laimīgi izvairījušies no monumentālās
propagandas formasdarbiem. Ar šausmām jādzird, ka šo jau tā papostīto, bet vēl saglābt iespējamo Zemgales lauku ainavu grib „izdaiļot” ar pieminekli. Ēkas „Lejeniekos” ir ļoti sliktā stāvoklī. Un jūs gribat pie šīm skrandām pielikt zelta pogu? „Lejenieki”paši par sevi ir piemineklis, kas jāsaglabā un jākopj.” Tēlnieks Ā. Smildzers redz šeit sava darba izvietošanas iespējas, nekaitējot kopējai noskaņai. Tā nebūs zelta poga, bet gan sakārtota vides daļa kopējā teritorijā. Jautājums par pieminekļa uzstādīšanu V. Plūdoņa mājās „Lejeniekos” paliek atklāts. Avīzes „Konservs” radošā komanda saka Mets «Atmodusies straume», ko veidojis Āris Smildzers.
paldies vēsturniecei I.Līnei par ieinteresētību un atsaucību.
DAIGA STRUPULE-BUKA 10 • V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēnu avīze KONSERVS
Vilis Plūdons
Pērkoņtēva svētībiņa Kas rībēja, kas dimdēja Debess kalna klajumā? Pērkons brauca vēja zirgus, Uguns pīcku pliukšķinot. Zirgi skrēja, zirgi krāca, Rati gāja rībēdami, Rati gāja rībēdami, Pilni tīra sudrabiņa. Trenci, trenci, Pērkonīti, Savus vēja kumeliņus, Lai jūk tavi vara rati, Lai izbira sudrabiņš! Gan es viņu salasīšu Ar tētiņu tīrumā, Salasīšu, savedīšu Vecā rūķu klētiņā.
Rihards Audze, V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas 8.b klases skolnieks
V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēnu avīze KONSERVS • 11
Marija Sokolovska un Jānis Visvaldis Lejenieks
DZEJNIEKA CILTSKOKS
D
zejnieka priekšteči nākuši no Plutu dzimtas, kas
Savukārt Plūdoņa mātes Annas Duklavas saknes
Bauskas apkaimē dzīvojuši jau no 16. gadsimta vidus.
meklējamas Duklavu dzimtas rakstos. 2013. gada vasarā Annas
Viļa Plūdoņa dzimtas pētnieks Zigurds Beinerts avīzei
un viņas trīs māsu, kā arī četru brāļu Beinertu pēcnācēji bija
“Konservs” stāstīja, ka zemniekiem te mazāk bija
pulcējušies salidojumā.
jūtami muižas spaidi, jo Pils muiža bijusi gan hercoga, gan valdības
piederums, un tāpēc nav pieredzējusi privāto muižu smago likteni.
dēli: Jānis Visvaldis Lejenieks, Kārlis Lejenieks, Augusts Lejenieks
Baušķenieku gars vienmēr bijis lepns un brīvs. Viņu zeme auglīga,
un Vilis Lejenieks. Izpētot Plūdoņa ciltskoku, atklājas, ka Viļa
mājas ienesīgas. Turības ziņā viņi stāv pāri citiem novada ļaudīm,
Plūdoņa brālis Jānis savu ģimeni veidojis ar kuldīdznieci Mariju
bijuši jau no seniem laikiem darbīgi ļaudis. Savai zemei viņi bija
Sokolovsku. Zigurds Beinerts minēja arī interesantu faktu par to,
“piesējušies” ar visām domām. Šo pārākumu baušķenieki arī
ka kādā fotogrāfijā, kurā redzams Vilis Plūdons ar pirmo sievu
apzinājušies un sievas ņēmuši tikai no pašu pagasta. Tādejādi liela
Otīliju Kuču, patiesībā
daļa novada ļaužu ir savā starpā radinieki.
savu sievu Mariju (foto kreisajā pusē).
12 • V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēnu avīze KONSERVS
Annas Duklavas un Jāņa Lejenieka ģimenē kopā bija 4
nofotogrāfēts
dzejnieka brālis Jānis ar
Vilis Plūdons un Elfrīda Melbārde
Tāpat maldinošs ir dažādos
brauca uz Krieviju, vēlāk nonāca Minskā, kur
informācijas resursos atrodamais fakts par
vēl joprojām dzīvo dzejnieka mazmazbērni.
to, ka Vilim Plūdonim bijuši 7 vai 9 bērni,
jo Plūdons ir 10 bērnu tēvs.
Tālivaldis
Elfrīdu Melbārdi. Savu otro sievu viņš bija
Lejnieks un Emīls Lejnieks ir dzejnieka dēli
noskatījis jau kā skolnieci un apprecēja,
no laulības ar viņa pirmo sievu Otīliju Kuču,
tiklīdz viņa sasniedza pilngadību. Elfrīda
bet otrā sieva Elfrīda Melbārde dāvājusi
Vilim patika, kopš viņa bija pavisam jauna.
Vilim 8 bērnus: Vaida (1913), Antra (1915),
Maija Krekle grāmatā„Mīlestības skartie” par
Ināra (1917), Vilmārs (1919), Druvenaldis
Vili un Elfrīdu raksta: „Galva pie galvas, plecs
(1921), dvīnes Dainuvīte un Ilizāna (nomira
pie pleca, rokas saskaras, domas un jūtas
gada vecumā) (1923) un Varimants (1929).
saskan. Un vēl kāda jutekļus ielīksmojoša
Varimants bijis tēva iemīļotais dēls, bet
vīzija: pie klavierēm sēž viņa - cēlā, mīļotā,
Antra - Plūdoņa mīļākā meita.
maigā un trauslā - baltā negližē, nē, gaišzilā
Ar skolotāju Otīliju Kuču Vilis
princešu kleitā tērpta. Meitene paceļ galvu
salaulājās 1903. gadā, bet drīz pēc tam
uz augšu – ak, daiļums! Jau Liezeres skolā
izšķīrās. Ar Otīliju Plūdons kopā bija
Vilis, jauns skolotājs, dažkārt tīšām paņēma
nelabprāt. Šķiršanās no Otīlijas Kučas bija
divpadsmitgadīgo Frīdiju aiz smakriņa, lai
vētraina un skandaloza, tai sekoja visa
redzētu viņas dzirkstošās, laimīgās acis.”
1904. gada Plūdons apprecējās ar
latviešu prese. Pēc tās sieva ar bērniem aiz-
ELVIJS STEPENS V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēnu avīze KONSERVS • 13
Vilim ar otro sievu Elfrīdu bija 8 bērni: Vaida (1913), Antra (1915), Ināra (1917), Vilmārs (1919), Druvenaldis (1921), dvīnes Dainuvīte un Ilizāna (nomira gada vecumā) (1923) un Varimants (1929). Fotoattēlā no kreisās pirmajā rindā sēž: Varimants, Vilis Plūdons un Viļa sieva Elfrīda; otrajā rindā: Druvenaldis, Antra, Vaida, Ansis Bērziņš (Luda Bērziņa dēls, Antras vīrs), Vilmārs, Ināra un Dainuvīte Zigurda Beinerta arhīva foto. 14 • V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēnu avīze KONSERVS
V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēnu avīze KONSERVS • 15
VARIMANTA PLŪDOŅA ATMIŅAS PAR TĒVU
A
vīzes
radošā
komanda
par uzņēmuma vadītāju.
sazinājās ar Viļa Plūdoņa
jaunāko
Varimantu
stu izdošanu, no tā visā pilnībā atturējos
Plūdoni, kurš maijā svinēs
un nekādos lēmumos nepiedalījos, jo tas
savu 86. dzimšanas dienu. Lūdzām viņu
būtu interešu konflikts - tanī laikā biju
dalīties savās atmiņās par tēvu.
DV Kanadā valdes priekšsēdis, izdošanu
dēlu
Es negādāju par tēva kopoto rak-
izkārtoja Daugavas Vanagu Kanadā valde
Sarakstē Varimants atzīst, ka ir
bez manas līdzdalības.” [..]
liels prieks saņemt e-pastu ar ziņu, ka arī Kuldīgā tiek atzīmēta viņa tēva 140.
Savukārt citā vēstulē Varimants dalījās
dzimšanas diena, jo, kā jau zinām, to dara
ar mums savās spilgtākajās atmiņās jau
arī dzejnieka dzimtais Bauskas novads.
plašāk.
Jautājot par viņa atmiņām
laikraksta “Dienas” publikācijā
“Tēva
“Lūdzu, atveriet pielikumu, pievi-
lutinātais un pērtais dēls’’ (22.09.2000.),
enoju dažas rindiņas par manu tēvu, dze-
Varimants atzīst, ka rakstā dažas lietas ir
jnieku Vili Plūdoni. Atvainojos par otras
nedaudz pārspīlētas un dažas visā pilnībā
lpp. beigām, kad mans dators “saniķojās”
nesaskan ar viņa teikto: „Virsraksts “Tēva
un atteicās rakstīt pareizās rindiņās, bet
lutinātais un pērtais dēls” ir pārspīlēts.
protams, tas ne maina saturu. Būtu jau
Lutinātais ir pareizs, bet virsraksta otro
daudz ko rakstīt, bet vienmēr pietrūkst
daļu var pārprast, ka esmu ļoti bieži pērts,
laiks.
tā tas nav bijis. No tēva pērienu saņēmu
trīs reizes, un divas no tām bija noteikti
ļoti svarīgs manam tēvam un līdz ar to
pelnītas.”
arī mums, viņa bērniem. Tēvs uzsvēra un
Tētis vienmēr man noprasīja, vai esmu nomazgājis rokas pirms ņemu grāmatas, jo grāmatām bija jābūt tīrām un bez „ēzeļausim” – uzlocītiem lapu stūriem.
Varimants
turpina:
Vienu lietu aizmirsu, kas bija
“Var
pastāvēja, ka ģimenes vārds rakstāms
izprast, ka visu mūžu esmu bijis fabrīkas
Plūdons, bez “i”. Par daudz laikrakstos u.c.
strādnieks, tā tas nav. Jā, strādāju fabrīkā
parādās Plūdonis, tas ir galīgi nepareizi.”
dažus gadus, kamēr apguvu angļu valodu, tad apmekēju vakara skolas un uzstrādājos
(turpinājums nākamajā lpp.) Varimants Plūdons
16 • V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēnu avīze KONSERVS
“Bērni bija Plūdoņa drošais balsts, sirds iepriecinājums un nākotnes cerība. Ģimenē viņš redzēja cilvēka dzīves jēgu.” (R. Ādmīdiņš)
Kad tēvs mira, man bija nepilni 12 gadi,
pirms ņemu grāmatas, jo grāmatām
bet no atmiņas nav izdzēšami daudzi jauki
bija jābūt tīrām un bez „ēzeļausim” –
brīži pavadīti ar tēvu, jeb kā mēs, bērni,
uzlocītiem lapu stūriem.
viņu saucām – tēti. Tas bija tik sen, ka
bērnības brīži pavadīti kopā ar tēti viņa
tagad man sāk jukt, ko es atceros pats un
rakstāmistabā, tos vēl šodien ar siltu sirdi
ko tiku dzirdējis no mammas, brāļiem vai
atceros.
māsām.
Tie bija jauki
1939. gadā „Grāmatu Draugs”
Ziemas pavadījām Rīgas mājā 57
izdevniecībā iznāca tēva kopotie raksti
Vienības gatvē, tur tēva darba istabā gar
– daiļdarbi, četros sējumus. Pirmās simts
visām sienām bija lieli grāmatu skapji un
vai divi simti grāmatas, skaitu es neat-
telpas vidū, ar muguru pret muguru, tādi
ceros, bija ar tēva parakstu tituļlapā. Lapas
bija četri. Pie loga rakstāmgalds un virs
pirms salocīšanas un iesiešanas tika atves-
durvīm liela tēva
vecmāmiņas Senītes
tas uz mūsu māju, tēvs tās savā darba
bilde. Mamma teica, ka tēvs, vakaros ejot
istabā parakstīja, un mans pienākums
ārā no darba istabas, vienmēr Senītei
bija ar tintes dzēšlapu katru parakstu
pametis ar roku. Tētis mudināja uz lasīšanu
nosusināt, biju vareni lepns, ka man tas
un bieži man pirka grāmatas un abonēja
tika uzticēts.
bērnu žurnālu „Jaunības Tekas”. Manām
Vanagi Kanadā izdeva tēva kopotos rak-
grāmatām vienā skapī bija ierādīti divi
stus, tieši fotogrāfētus no orģinālā izde-
apakšējie plaukti, es varēju iet darba
vuma, bet papildinātu ar vienu dzeju, kuru
istabā un lasīt, bet, ja tēvs strādāja, man
tēvs uzrakstīja pēc daiļdarbu izdošanas
bija jāuzvedas klusu. Tētis vienmēr man
1939. gada vasarā, acīm redzot ar nojautu
noprasīja, vai esmu nomazgājis rokas
par nākotni:
V. Plūdoņa vecmāmiņa Senīte
1988./89. gadā Daugavas
KAS ZIN?
Vai atnākšu Vēl citu mīļu, gaišu vasaru Šai lauku vientulībā klusā, jaukā, Kur irbe irbi druvas malā saukā; Kur manas baltās bērnu dienas plauka; Kur laimīgs sapņoju Par to, ko dzīvē kādreiz panākšu, Vai atnākšu?... Vai klausīšos Vēl sapņaindzidros vakaros, Kā sirmās vīksnas žogu malās žvīgo Kā purva strazds aiz upes skaļi līgo Un grieze dābolā vēlk dziesmu vienmuļīgo, Kas maigi iemidzina dusošos Un briedē rudzus zaļi vārpotos Vai klausīšos?... Vai vērties būs man ļauts Vēl upes saulsirmā, kas mīļi pauž tik daudz, Un lankās rasainās, kur vakars miglu smeļas Un silā krēslainā, kur rīta saule ceļas, Un druvās piekalnē, kur vēja vilnīts veļas, Un tur, kur dus mans mīļais strauts, Kur bērns es klīdu, saldu sapņu skauts, Vai vērties būs man ļauts?... (turpinājums nākamajā lpp.)
V. Plūdons ar sievu un bērniem V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēnu avīze KONSERVS • 17
Kad beidzās skola, vasaras mēnešus visa
arī to mīlēt. Pat sava beidzamajā dzejā
saņēma Tēvzemes balvu, tad par to tika
ģimenē pavadīja Lejeniekos. Pārcelšanās
viņš saka: „Un tur, kur dus mans mīļais
uzcelti skaisti kapu vārti ar zvana torni
nebija viegla, jo tēvs ņēma līdz ļoti daudz
straut, Kur bērns es klīdu, saldu sapņu
un visapkārt kapiem uzcelts jauns žogs.
grāmatas, tās rūpīgi tika sapakotas vairākās
skauts”. Kad pēc 48 gadu trimdas pirmo
Lejenieku kapus pārsauca par Plūdoņa
kastēs. Kā jau iepriekš minēju, grāmatas
reiz apciemoju Lejeniekus un aizstaigāju
kapiem.
tēvs ļoti sargāja. Cietos vākos iesietām no
līdz Jautrā strauta gravai, mani sagaidīja
avīzēm bija jāsaloka speciāli uzliekamie, lai
milzīgi nepatīkams pārsteigums – nav
niekam jaunu laivu. Tā kā bijām liela
grāmatu stūri netiktu sabojāti. Ar smago
vairs Jautrais strauts, kuru tēvs apdzejoja,
ģimene, tad laivai bija divi pāri airu, pie
ormani grāmatu kastes un citas mantas
nav vairs strauta grava, to šķērso apkārtnei
katras sēdēja viens airētājs, tēvs laivas galā
aizveda uz Torņukalna preču staciju un
nepiederīgs dambis. Viens mierinājums –
pie stūres. Laiva bija krāsota, ja pareizi
ar vilcienu nogādāja Meitenē, tur
viss
Atceros, ka tēvs pasūtīja amat-
labi, ka to neredz dzejnieks!
atceros, balta, sarkana un zaļa,
tika pārlikts uz šaursliežu vilcienu Meitene
Tēvs bieži, paņēmis saloka-
„Kaija”. Dzejniekam patika zvejot, un para-
saucās
– Bauska. Stacijā vilcienu sagaidīja divi
mo krēsliņu, aizstaigāja līdz Lejenieku
sti es tiku ņemts līdzi. Tēvs pats sēdēja pie
pajūgi un visu aizveda uz Lejeniekiem.
kapiem, tie bija tikai pāris simts metrus
airiem, velces šņore aptīta ap pogu, labi,
Rudenī, pirms sākās jauns skolas gads, šis
no mājām, un pie savu vecāku un brāļa
ka nekad nepieķērās liela zivs.
process tika atkārtots otrā virzienā.
kapa sēdēja, lasīja un droši vien kavējās
Ir vēl citas jaukas atmiņas par
Tēvs mīlēja dabu un daudz laiku
bērnības atmiņās. Garš ir stāsts, kā radās
tēvu, ceru, ka vienu dienu piespiedīšos un
pavadīja ārā, bieži Lejenieku augļu dārza
Plūdoņa kapi, mēģināšu īsuma par to
tās plašāk uzrakstīšu.
galā zem lielā ozola, kas bija netālu no
pastāstīt. Apkārtējām saimniecībām bija
Anduļa liepas. Bieži staigāja pa ceļu no
kopganības, kas gan lielāko tiesu bija
Ar cieņu
mājām uz strauta gravu, vai sēžot un lasot
skaists priežu mežs. Viss tika sadalīts, un
Varimants Plūdons
strauta gravā. Viņš mīlēja Jautro strautu un
tēvs no Lejenieku daļas atvēlēja mežu
strauta gravu un iemācīja mums, bērniem,
kapu paplašināšanai. Kad Vilis Plūdons
ELVIJS STEPENS 18 • V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēnu avīze KONSERVS
Plūdoņa kapi
V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēnu avīze KONSERVS • 19
Žaklīna Cabule, V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas 11. a2 klases skolniece
Vilis Plūdons
Ziedoņdziesma Atvērušies ziedoņvārti. Ābeļziedi, balti, sārti, Dārzu dārzos pretī smaida, Zelta bites ciemā gaida. Zālē pieneņzvaigznes laistās, Gaisā mākoņsalas skaistas; Liekas: ziedoņtīksmi justu Un, uz vietas stāvot, kustu. Saule jaunās lapas glāsta Un ko mīļu viņām stāsta; Un tās klusi klausās viņu – Balto saules māmuliņu. Arī tu ar visu būti Ziedoņsaules glāstu jūti, Un tev dabā krāšņā, zaļā Dvēsele kā zieds plaukst vaļā.
VILIM PLŪDONIM 140 V. PLŪDOŅA KULDĪGAS ĢIMNĀZIJA
w w w. v p g. k u l d i g a . l v