Page 1

V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēnu avīze

KONSERVS SPECIĀLIZDEVUMS VIĻA PLŪDOŅA 140 GADU JUBILEJAI

Nr. 15 • Marts 2014

VARIMANTA PLŪDOŅA ATMIŅAS PLŪDOŅA DAIĻRADES BAISĀ PUSE DZEJNIEKA

ĢIMENE

s a j i t l a B u j ā t o l o sk s r ā n i sem

1891

MĀKSLAS ZINĀTNIECES CILTSKOKA PĒTNIEKA

m i l i V m i n o d ū Pl U.C. VIEDOKĻI

140


ŠAJĀ NUMURĀ 04 Sveiciens jubilejā V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas direktore

05 Gudrais no mirkļiem mūžību kaļ Blogere Anna Kalna

06 V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzija Skolas ēkas, nosaukums un karogs

07 Baltijas Skolotāju s eminārs Dzejnieka un skolotāja karjeras sākums

08 Daiļrades baisā puse Psihodrāmas

09 Mazu brīdi pirms... Jāņa Lūsēna mūzika

10 Pret zelta pogu pie skrandām Piemineklis V. Plūdonim

12 Dzejnieka ciltskoks Interesanti fakti

2 • V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēnu avīze KONSERVS


VILIS PLŪDONS Vilis Plūdonis — izcils latviešu dzejnieks. Literatūrzinātnieks, dzejas antoloģiju un literatūras hrestomātiju sakārtotājs, publicists, tulkotājs, dramaturgs, skolotājs. Šogad aprit 140 gadi, kopš dzejnieks sācis savu dzīves ritumu 1874. gada 9. martā. V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēnu avīzes

“Konservs”

radošā

komanda piedāvā avīzes speciālizlaidumu, kas veltīts šai lielajai jubilejai. Paldies par atsaucību un palīdzību avīzes veidošanā V.Plūdoņa dēlam Varimantam Plūdonim, V.Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas direktorei Janai Jansonei V.Plūdoņa dzimtas pētniekam Zigurdam Beinertam, V.Plūdoņa memoriālā muzeja darbiniecei Signei Samsonei, Bauskas Novadpētniecības un mākslas muzeja direktorei Baibai Šulcei, Vēstures nodaļas vadītajam Aigaram Urtānam, Bauskas Centrālās bibliotēkas bibliogrāfei Laimai Ozoliņai, teejtasite.wordpress. com autorei Annai Kalnai,

AVĪZES RADOŠĀ KOMANDA

grāmatas "Mīlestības skartie" autorei Maijai Kreklei, mākslas zinātniecei Inai Līnai!

Daiga Strupule-Buka skrile@inbox.lv

Elvijs Stepens elvijsstepens@inbox.lv

Madara Sustrupa madarasustrupa@inbox.lv

Eva Turlute eva_turlute@inbox.lv

Patrīcija Diāna Grīnberga

Agnese Priediņa

V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēnu avīze KONSERVS • 3


V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēni un skolotāji 2013./2014. mācību gadā

SVEICIENS MŪSU ĢIMNĀZIJAS VIĻA PLŪDOŅA 140. JUBILEJĀ! MĒS NEGRIBAM ŅEMT TO, KAS MŪSU, BET ŅEMT. (VILIS PLŪDONS)

M

ums katram gadā ir diena,

Kurš gan nav lasījis V. Plūdoņa „Zaķīša

ko gaidām. Tā ir mūsu

pirtiņu”. Tas naivums un dziļā doma

dzimšanas diena. Mūsu

caurstrāvo arī līdz mūsdienām, tas

ģimnāzijas Vilim Plūdonim

liek aizdomāties par mūsu dzīvi, par

arī šogad liela diena - 140 gadu. Mēs

Cik patiesi skan V.Plūdoņa vārdi:

SILTI SUMINĀTA ESI

pārmaiņām, par globalizāciju.

MŪSU GARA GAISMAS PILS!

esam vienīgā skola Latvijā, kura nosaukta Viļa Plūdoņa vārdā. Skaisti, ka viņa vārds

Vilis Plūdonis ir mācījies Kuldīgas Baltijas

saistās ar Kuldīgu, ar mūsu skolu, svarīgi

skolotāju seminārā. Šī skola atradās

ir to saglabāt un nosargāt. Valstī Kuldīgas

tagadējā Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma

skolu vārds bieži saistās tieši ar Viļa

profesionālās vidusskolas ēkā. Kādreiz

Plūdoņa vārdu, viņa vārds ir pazīstams arī

tur ir bijusi Kuldīgas ģimnāzija. Pirms 50

visā pasaulē. Viļa jaunākais dēls Varimants

gadiem mūsu skola ir pārcēlusies uz ēku

Sveiciens mūsu ģimnāzijas Viļa Plūdoņa

2000. gada rudenī viesojās Kuldīgā, kā arī

Piltenes ielā. Vilis Plūdonis savā mūžā arī ir

140. dzimšanas dienā!

mūsu skolā un bija ļoti gandarīts, ka viņa

strādājis par labu skolotāju.

tēva vārds šeit tiek joprojām godāts un mīlēts.

4 • V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēnu avīze KONSERVS

TAVU VĀRDU DAUDZINOTI, SIRDS MUMS PATEICĪBĀ SILS.

JŪSU DIREKTORE

JANA JANSONE


GUDRAIS NO MIRKĻIEM MŪŽĪBU KAĻ

B

rīdī, kad mani palūdza dalīties

pasēdēt un paprātot, kas ir tas, ko nemaz

Plūdoņa darbos. Dzejā, kas joprojām ir dzīva

domās par Vili Plūdoni par

ne tik senās skolas stundas manā prātā

un elpojoša, lai gan mūsdienu skatījumā

godu viņa 140 gadu jubile-

iedēstījušas par Vili Plūdoni? Biogrāfiskus

kādu var izbiedēt ar savu pagājības auru un

jai, es nedaudz apmulsu.

faktus? Nu jā, viņš dzimis 1874. gadā,

romantiskumu. Tieši Vilim Plūdonim pieder

Šajā skrienošajā laikmetā, kad ik dienas

divas reizes precējies un kļuvis par tēvu

vārdi: „Gudrais no mirkļiem mūžību kaļ’’. Un

mums gar ausīm un acīm ņirb simtiem

deviņiem bērniem, iztulkojis F. Nīčes filo-

kā gan citādi? Plūdoņa daiļrade Latviskās

jaunu domu, ideju un pāri galvai gāžas

zofisko sacerējumu „Tā runāja Zaratustra”,

kultūras un identitātes grāmatā savu vietu

informācijas lavīna, reti ir tie brīži, kad tā

sarakstījis neskaitāmus dzejoļus, kā arī

ieņem vēl šobaltdien, vēl reizi apstiprinot,

patiesi aizdomājamies par savām saknēm.

saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni. Īstajā vārdā

ka patiesi laba māksla ir mūžīga vērtība, kas

Šajā gadījumā tieši par literārajām saknēm,

Vilis Lejnieks, autors ar laiku saaudzis ar

spēj izdzīvot cauri gadsimtiem.

kuru saglabāšana mūsu mazās tautiņas

savu krietni vien plūdenāko pseidonīmu un

lielās kultūras mantojumā tagad šķiet tik

lasītāju atmiņā iespiedies kā Vilis Plūdons.

pat svarīga, (ja ne vēl svarīgāka) kā mūsu

vecāku un vecvecāku laikos.

pārskatā var palaist garām to skaistumu,

nu

man

nācās

mierīgi

Tomēr

šādā

biogrāfiskā

kas smalki, gluži kā zirnekļa tīkls, ieausts

ANNA KALNA teejtasiite.wordpress.com

*Anna Kalna ir Tējtasītes bloga autore, kas bloga apmeklētājiem pazīstama ar interneta vārdu Sofija Darka. Anna blogo par dažādām tēmām – pasākumiem, dizainu, foto, kino, literatūru, mūziku, virtuvi, modi un arī par tehnoloģijām. Pēc izglītības žurnāliste, pēc pārliecības radoša personība. Ar Annas blogu vari iepazīties šeit - teejtasiite.wordpress.com. V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēnu avīze KONSERVS • 5


V. PLŪDOŅA KULDĪGAS ĢIMNĀZIJA SKOLAS ĒKAS, NOSAUKUMS UN KAROGS

Ģ

imnāzijas

pedagogu

dzejoļi, laipni lūdzu pārdēvēt Kuldīgas

ministrija.

konferencē 1938. gada 3.

Valsts ģimnāziju par V. Plūdoņa Valsts

Bet skolas ēku vēsture aizsākas Kalna

martā tika lemts par karo-

ģimnāziju. Līdz ar to lūdzu atļauju likt

ielā 19, kur, uzsākot 1922.-1923. mācību

ga veidošanu, tādēļ skola

skolas karogā šādus V. Plūdoņa vārdus:

gadu, skolai beidzot ir savs skolas nams.

sevišķi plašu skanējumu guva gleznotāja

Savukārt 1924. gada 30. martā bijušā

Kārļa Grūbes darbības laikā, viņš ir

„VIENĪBĀ MĒS DIŽU, DAIĻU

Baltijas skolotāju semināra ēku Liepājas

V.Plūdoņa ģimnāzijas karoga autors. 1940.

MŪSU JAUNO VALSTI CELSIM.”””

ielā 31, kur mācījies arī Vilis Plūdons,

gada janvārī no dzīves aiziet dzejnieks V. Plūdonis.

1940. gada 19.martā skola tiek pārdēvēta

otro skolas namu. Te Kuldīgas ģimnāzija

1940. gada 19. februārī raksta Skolu

par Viļa Plūdoņa Valsts ģimnāziju.

atradusies līdz pat 1964. gadam, kad tā tika

departamentam: „Ņemot vērā ka dze-

1997. gada augustā Kuldīgas pilsētas

pārvietota uz pašreizējām telpām Piltenes

jnieks Vilis Plūdonis ir mācījies telpās, ko

dome nolēma pārdēvēt skolu par Viļa

ielā 25. Īslaicīgi ģimnāzijas mācību korpuss

tagad aizņem Kuldīgas Valsts ģimnāzija,

Plūdoņa Kuldīgas ģimnāziju, kuru pēc tam

atradies arī bijušās vācu ģimnāzijas ēkā

un šinīs telpās ir radušies viņa pirmie

apstiprina Latvijas izglītības un zinātnes

Pētera ielā 5.

Liepājas iela 31

Kuldīgas Valsts ģimnāzija

iesvēta par Kuldīgas Valsts vidusskolas

Piltenes iela 25

Pētera iela 5

Foto no V. Plūdoņa Kuldīgas 1. vidusskolas 75. gadu jubilejai veltītā izdevuma “Tērces”.

MADARA SUSTRUPA

6 • V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēnu avīze KONSERVS


JAU 19 GADU VECUMĀ VILIS TIC, KA BŪS LIELS DZEJNIEKS

PLŪDONS BALTIJAS SKOLOTĀJU SEMINĀRĀ Ar teicamām sekmēm 1891.gadā beidzis Bauskas pilsētas skolu, Plūdonis 1891. Gadā iestājas Baltijas skolotāju seminārā Kuldīgā. Baltijas skolotāju seminārā Plūdonis neatlaidīgi strādā, izkopdams dzejas meistarību. Viņš rūpīgi iedziļinās latviešu valodā, vāc retāk sastopamus vārdus, sinonīmus. Gribēdams paplašināt savu vārdu krājumu un dzejiskās izteiksmes iespējas, viņš mēģina darināt jaunus vārdus. 1895. gadā beidzis Baltijas skolu semināru.

Mācījies Pilsmuižas pagastskolā,

lielie brāļi naudu nesūta, tikai Jancis palīdz

mīkstulīgas kā citiem, laj es tam tik atstājot

beidzis Bauskas pilsētas skolu, no 1891.

no sava aptiekāra mācekļa mazumiņa. Un

dzeju krājumu: viņš gribot to vēlreiz nopi-

līdz 1895. gadam mācījies Baltijas skolotāju

vēl ilgus gadus palīdzēs.

etni pārlasīt kopā ar savu sievu, kurai esot

seminārā Kuldīgā, kur mācību iestādes

Vilis nav bālais melanholiskais

ļoti attīstīta dailes gauma. Patencināju par

vadības uzmanību saistījis ar neiecietīgu

dzejnieks, viņš ir veselīgs lauku zēns ar

izpalīdzēšanu, ar gaviļu pilnu sirdi devos

attieksmi pret cariskās Krievijas režīmu.

prieka pilnu dzīves uztveri, kam ir savas

atpakaļ uz mājām. Es biju tas laimīgākais

Seminārā Vilis Plūdonis intensīvi apguvis

„flammes”, draugi, izpriecas. Kad jautrie

cilvēks!

literatūras teoriju, no 1892. gada rakstījis

mācību gadi beidzas, viņš nonāk Vidzemē

daiļrades laboratorijas, dzejas tehnikas

un kļūst par skolotāju Liezeres bērniem.”

mēnesi, gaidīju otru - no Stepermaņa ne

piezīmes. 1884. gadā dzejnieks izvēlējās

skolotāju

vēsts. Norakstīju pāris vēstules. Beidzot

pseidonīmu Plūdons, ko 1922. gadā

semināra pēdējā kursā, Plūdons vēstulē

saņēmu atbildi sekojoša satura. (Tā kā

pieņēma par uzvārdu.

Teodoram Zeilertam raksta par sevi: “Esmu

še nav nekāds „dāmusekrets”), tad citēju

Mācoties

Baltijas

Nonācu Kuldīgā, gaidīju vienu

Maija Krekle grāmatā “Mīlestības

Baltijas skolot[āju] semināra pēdējā kursa

dažas vietas iz viņa vēstules.) „Jūsu dzejoļi

skartie” stāsta: „Jau 19 gadu vecumā Vilis

audzēknis. – No bērnu kājām manās

izdevušies teicami, sevišķi atskaņas labas,

tic, ka būs liels dzejnieks. Kuldīgā, skolotāju

miesās tek kāda poētiska jeb, populārāki

lai gan tautiskā dzejā tas nav tautiskas…”””

seminārā mācīdamies, viņš savas sirds

runājot, rīmkalējiska ādere. Dzejas mākslu

domas sūta mīļajam brālim Jānim. [..] Vilis

esmu spraudis sevim par mērķi, kura

seminārā,

jūtas kā nākamais ģēnijs un pravietis, viņš

sasniegšanai gribu ziedot visu sava mūža

skolotāja raksturs, kas vēlāk noder, jo

drošina arī jaunāko brāli nākt ģēniju pulkos

gaitu, visas savas gara spējas. Mans vārds

dzīves apstākļi palaikam likuši tam būt

(Jānis tiešām izmēģinās roku rakstniecībā,

vēl nav atklāti pazīstams. [..]

vienam. Dzīvei un radīšanai spēku rod

viņa pseidonīms būs Visvaldis). Viņš pats

semināra laikā ir izdevis pirmo dzeju

apgādāšanas

krājumu, īsti nogatavojušies jau tie dzejoļi

Pūcīša, bet atbildes nekādas nesagaidīju.

tautas likteņiem.

vēl nav, bet, ja salīdzina ar citiem… Ak,

Projām braucot uz Kuldīgu, nogāju pie

jaunība, tavu drosmi un pārliecību! Dzīves

Stepermaņu Krustiņa, kas šimbrīžam

si palikt uzticīgam jaunībā nospraustiem

mērķis skaidri nosprausts, klāt pašpaļāvība

Bauskā atvēris grāmatu veikalu. Pasniedzu

mērķiem – audzināt jaunatni skolā, bet

un dzīves spars!

viņam savu manuskriptu un lūdzu pado-

tautu ar dzeju.

mu, ko iesākt.

Naudas gan vienmēr pietrūkst,

visu laiku jādzīvo parādos, ne mamma, ne

Dēļ

(dzejoļu) griezos

krājuma

vispirms

pie

Gados, kas pavadīti skolotāju nostiprinās

dzejnieka

un

sevī, savā ģimenē, darbā un dziļi izjūtamās saitēs ar dzimto pusi, tēvzemes dabu un Rakstnieka laime vienmēr ir biju-

Stepermanis apņēmās

viņas pats apgādāt, jo viņas neesot tik

PATRĪCIJA DIĀNA GRĪNBERGA, AGNESE PRIEDIŅA V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēnu avīze KONSERVS • 7


Kadrs no filmas La nuit obscure

DAIĻRADES

BAISĀ PUSE

P

ārsteidzošas un iespaidīgas

latviešu literatūra pirmo reizi saskārās ar

ir

mazās

iedomām un murgainajiem tēliem, un ja

poēmas, kuras dēvē par

V.

Plūdoņa

iespējams runāt par dekadenci * latviešu

PSIHODRĀMĀM, - Baigi

literatūrā, tad V. Plūdonis šo poēmu dēļ

(1903) un Rēgi (1908).

uzskatāms arī par pašu dekadentiskāko

Izdzirdot no V. Plūdoņa literatūras

no visiem. Lasot šīs psihodrāmas, tiešām

cienītājiem

ir

radās baisas, arī neomulīgas, sajūtas, jo

aprakstītas nakts vīzijas, redzējumi un

visi šie redzējumi, vīzijas un halucinācijas ir

halucinācijas, man, kā mistisku lietu un

aprakstītas ļoti detalizēti un reāli. Izveidot

parādību cienītājai, radās interese kādu no

šausmu filmu, kuras pamatā būtu kāda no

tām sameklēt un izlasīt, kā arī iepazīstināt

šīm psihodrāmām, manuprāt, būtu diez-

ar tām citus.

gan reāli.

Nebiju domājusi, ka V. Plūdonis varētu

*Dekadence – no franču dékadence ‘pag-

rakstīt arī kaut ko tādu kā šāda veida

rimums’, aiziešana no sabiedriskajām

poēmas – psihodrāmas, kurās ir aprakstīta,

problēmām, pievēršanās cilvēka iekšējai

piemēram,

pasaulei un mākslai kā būtiskākajai pas-

par

reāla

poēmām,

nāves

kurās

tuvošanās.

Ievērojami ir arī tas, ka tieši šo poēmu dēļ

aules daļai.

8 • V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēnu avīze KONSERVS

EVA TURLUTE

Fragments no V. Plūdoņa psihodrāmas Baigi

Tumšs piepeši paliekas mēneša sirpis: To bailīgi - bēgoši debesi tin… Klau, vecajās sienās sāk krikšķinātķirpis, Nē – norā aiz vārtiem kāds izkapti trin. Skan tumšiskarbs troksnis kā brāzoša krusa, Krīt šķindiens uz šķindiena pusnaktī klusā, Kad visi dus saldā un mierīgā dusā, Vai spoks tur, vai cilvēks? – Ak, kas to lai zin!


Kristians Milzarājs, Mārcis Kalniņš, V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas 9.b klases skolēni

Vilis Plūdons Tauriņš

Aši vaļā vāž roku –

„Ko brīnies, bērns,” teic

Bij vienreiz mazs, mazs nieciņš –

Tā rokā viņu ķēra,

Vī! Kas tas par joku:

māmuliņa,

Melnsarkans taurenīts, –

Bet tas bij izmanīgs, –

Melns tārps uz rokas

„Tu pašu laimi skatīji:

Kāds Antriņai bij prieciņš,

Tak reiz to cieti tvēra,

Pussaspaidīts lokās,

Tāpat ar pārvērtīsies viņa,

Kad tas bij ieraudzīts!

Nu prieks bij divkārtīgs.

Un pie pirkstiem zib zvīņas, –

Kad rokā to reiz satversi.”

Tā skatās un brīnās . . .

MAZU BRĪDI PIRMS. . .

2010. gada augustā Plūdoņa dzeja ar mūziku atgriezās

nopietni pievērsies vokālajai mūzikai un atzīst, ka Plūdoņa valoda

Lejenieku mājās, kur tika laists klajā komponista J.Lūsēna disks

ir izcili muzikāla.Strādājot pie diska ierakstīšanas, viņš pirmoreiz

„Mazu brīdi pirms...”. Diskā iekļautā mūzika radīta pirms diviem

muzicējis kopā ar dēlu kā basģitāristu un skaņu režisoru. Šis ir arī

gadiem,piedzīvojusi ap 30 koncertu dažādās Latvijas vietās,bet

pirmais šāds projekts producentei Andai Zadovskai un tieši šai

disks tapis tikai tagad. Diska producente Anda Zadovska stāsta,ka

mūzikai radītam duetam-mecosoprānam Kristīnei Zadovskai un

ierakstā V.Plūdoņa un K.Skalbes dzejai komponētās dziesmas ar

tenoram Ingum Pētersonam.

mīlas vārdiem dzimtenei, mātei, ģimenei, bērniem un Dievam ir

Mūziķu koncerts „Lejeniekos” bija veltīts tieši diska

veltījums mīlestībai visplašākajā nozīmē.

klajā nākšanai.

tā J.Lūsēns. Avīzes „Konservs” radošā komanda aicina izbaudīt

Komponists J.Lūsēns, runājotpar šo disku, vairākkārt

uzsver vārdu „ pirmoreiz”. Ar V.Plūdoņa dzeju J.Lūsēns pirmoreiz

„Kur gan vēl skanēt Plūdonim, ja ne šajā vietā!?”

V.Plūdoņa dzejas un J.Lūsēna mūzikas skanējumu. Raksta tapšanā izmantots materiāls no laikraksta “Bauskas Dzīve”

DAIGA STRUPULE-BUKA V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēnu avīze KONSERVS • 9


PRET ZELTA POGU PIE SKRANDĀM Tēlnieks Āris Smildzers cenšas pārliecināt I. Līni, ka piemiņas zīmi lauku sētā var novietot tā, ka netiks izpostīta tās īpašā gaisotne.

TAPS PIEMINEKLIS VILIM PLŪDONIM

Š

ogad tiek atzīmēta V. Plūdoņa 140. dzimšanas diena

laino tāli”, autors Ģirts Burvis. 2. vieta tika piešķirta māksliniekam

un 2014. gads Bauskas novadā ir pasludināts par

Ārim Smildzeram ar devīzi „Atmodusies straume”, bet trešā vieta

V Plūdoņa gadu. Bauskas novada izsludinātā metu

metam ar devīzi „Un vārti vaļā veras”.

konkursā „Vilim Plūdonim veltīta tēlniecības objekta

Saules dārzā un Saules dārza skvēra attīstības koncepcijas

IEBILST PRET ZELTA POGU

izstrāde” tika iesniegti desmit darbi. Metu konkursa mērķis bija, izmantojot radošu sacensību un iegūt iespējami oriģinālāko V.Plūdonim veltītu tēlniecības objektu.

Bauskas novada pašvaldība iecerējusi tēlnieka Āra

Metus vērtēja Bauskas domes priekšsēdētājs Raitis

Smildzera pieminekli V.Plūdonim „Atmodusies straume” uzstādīt

Ābelnieks, Būvvaldes vadītāja Dace Putna, biedrības „Bauskas

dzejnieka mājās „Lejeniekos”, kam būtu organiski jāiekļaujas

vecpilsēta” vadītāja Ieva Bronko-Pastore, tēlnieks Pauls Jaunzems,

ainavā, nebojājot muzejmājas noskaņu un koptēlu. Arī Ā. Smildzers

Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis, tēlnieks Andris Vārpa.

apliecināja, ka piemiņas zīmē paustais vēstījums par Plūdoni kā

nacionālā gara iemiesotāju latviešu literatūrā varētu labi papildināt „Lejenieku” muzeja apmeklētājiem pausto vēstījumu.

Visaugstāko novērtējumu ieguva mets ar devīzi „Uz sau-

Ieceres šķietami izjauca mākslas zinātniece, vēsturniece,

Plūdoņa muzeja „Lejenieki” jaunās koncepcijas autore Ina Līne. Avīzes „Konservs” radošā komanda ar zinātnieci sazinājās.

I.Līne: „Lejenieki ir laimīgi izvairījušies no monumentālās

propagandas formasdarbiem. Ar šausmām jādzird, ka šo jau tā papostīto, bet vēl saglābt iespējamo Zemgales lauku ainavu grib „izdaiļot” ar pieminekli. Ēkas „Lejeniekos” ir ļoti sliktā stāvoklī. Un jūs gribat pie šīm skrandām pielikt zelta pogu? „Lejenieki”paši par sevi ir piemineklis, kas jāsaglabā un jākopj.” Tēlnieks Ā. Smildzers redz šeit sava darba izvietošanas iespējas, nekaitējot kopējai noskaņai. Tā nebūs zelta poga, bet gan sakārtota vides daļa kopējā teritorijā. Jautājums par pieminekļa uzstādīšanu V. Plūdoņa mājās „Lejeniekos” paliek atklāts. Avīzes „Konservs” radošā komanda saka Mets «Atmodusies straume», ko veidojis Āris Smildzers.

paldies vēsturniecei I.Līnei par ieinteresētību un atsaucību.

DAIGA STRUPULE-BUKA 10 • V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēnu avīze KONSERVS


Vilis Plūdons

Pērkoņtēva svētībiņa Kas rībēja, kas dimdēja Debess kalna klajumā? Pērkons brauca vēja zirgus, Uguns pīcku pliukšķinot. Zirgi skrēja, zirgi krāca, Rati gāja rībēdami, Rati gāja rībēdami, Pilni tīra sudrabiņa. Trenci, trenci, Pērkonīti, Savus vēja kumeliņus, Lai jūk tavi vara rati, Lai izbira sudrabiņš! Gan es viņu salasīšu Ar tētiņu tīrumā, Salasīšu, savedīšu Vecā rūķu klētiņā.

Rihards Audze, V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas 8.b klases skolnieks

V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēnu avīze KONSERVS • 11


Marija Sokolovska un Jānis Visvaldis Lejenieks

DZEJNIEKA CILTSKOKS

D

zejnieka priekšteči nākuši no Plutu dzimtas, kas

Savukārt Plūdoņa mātes Annas Duklavas saknes

Bauskas apkaimē dzīvojuši jau no 16. gadsimta vidus.

meklējamas Duklavu dzimtas rakstos. 2013. gada vasarā Annas

Viļa Plūdoņa dzimtas pētnieks Zigurds Beinerts avīzei

un viņas trīs māsu, kā arī četru brāļu Beinertu pēcnācēji bija

“Konservs” stāstīja, ka zemniekiem te mazāk bija

pulcējušies salidojumā.

jūtami muižas spaidi, jo Pils muiža bijusi gan hercoga, gan valdības

piederums, un tāpēc nav pieredzējusi privāto muižu smago likteni.

dēli: Jānis Visvaldis Lejenieks, Kārlis Lejenieks, Augusts Lejenieks

Baušķenieku gars vienmēr bijis lepns un brīvs. Viņu zeme auglīga,

un Vilis Lejenieks. Izpētot Plūdoņa ciltskoku, atklājas, ka Viļa

mājas ienesīgas. Turības ziņā viņi stāv pāri citiem novada ļaudīm,

Plūdoņa brālis Jānis savu ģimeni veidojis ar kuldīdznieci Mariju

bijuši jau no seniem laikiem darbīgi ļaudis. Savai zemei viņi bija

Sokolovsku. Zigurds Beinerts minēja arī interesantu faktu par to,

“piesējušies” ar visām domām. Šo pārākumu baušķenieki arī

ka kādā fotogrāfijā, kurā redzams Vilis Plūdons ar pirmo sievu

apzinājušies un sievas ņēmuši tikai no pašu pagasta. Tādejādi liela

Otīliju Kuču, patiesībā

daļa novada ļaužu ir savā starpā radinieki.

savu sievu Mariju (foto kreisajā pusē).

12 • V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēnu avīze KONSERVS

Annas Duklavas un Jāņa Lejenieka ģimenē kopā bija 4

nofotogrāfēts

dzejnieka brālis Jānis ar


Vilis Plūdons un Elfrīda Melbārde

Tāpat maldinošs ir dažādos

brauca uz Krieviju, vēlāk nonāca Minskā, kur

informācijas resursos atrodamais fakts par

vēl joprojām dzīvo dzejnieka mazmazbērni.

to, ka Vilim Plūdonim bijuši 7 vai 9 bērni,

jo Plūdons ir 10 bērnu tēvs.

Tālivaldis

Elfrīdu Melbārdi. Savu otro sievu viņš bija

Lejnieks un Emīls Lejnieks ir dzejnieka dēli

noskatījis jau kā skolnieci un apprecēja,

no laulības ar viņa pirmo sievu Otīliju Kuču,

tiklīdz viņa sasniedza pilngadību. Elfrīda

bet otrā sieva Elfrīda Melbārde dāvājusi

Vilim patika, kopš viņa bija pavisam jauna.

Vilim 8 bērnus: Vaida (1913), Antra (1915),

Maija Krekle grāmatā„Mīlestības skartie” par

Ināra (1917), Vilmārs (1919), Druvenaldis

Vili un Elfrīdu raksta: „Galva pie galvas, plecs

(1921), dvīnes Dainuvīte un Ilizāna (nomira

pie pleca, rokas saskaras, domas un jūtas

gada vecumā) (1923) un Varimants (1929).

saskan. Un vēl kāda jutekļus ielīksmojoša

Varimants bijis tēva iemīļotais dēls, bet

vīzija: pie klavierēm sēž viņa - cēlā, mīļotā,

Antra - Plūdoņa mīļākā meita.

maigā un trauslā - baltā negližē, nē, gaišzilā

Ar skolotāju Otīliju Kuču Vilis

princešu kleitā tērpta. Meitene paceļ galvu

salaulājās 1903. gadā, bet drīz pēc tam

uz augšu – ak, daiļums! Jau Liezeres skolā

izšķīrās. Ar Otīliju Plūdons kopā bija

Vilis, jauns skolotājs, dažkārt tīšām paņēma

nelabprāt. Šķiršanās no Otīlijas Kučas bija

divpadsmitgadīgo Frīdiju aiz smakriņa, lai

vētraina un skandaloza, tai sekoja visa

redzētu viņas dzirkstošās, laimīgās acis.”

1904. gada Plūdons apprecējās ar

latviešu prese. Pēc tās sieva ar bērniem aiz-

ELVIJS STEPENS V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēnu avīze KONSERVS • 13


Vilim ar otro sievu Elfrīdu bija 8 bērni: Vaida (1913), Antra (1915), Ināra (1917), Vilmārs (1919), Druvenaldis (1921), dvīnes Dainuvīte un Ilizāna (nomira gada vecumā) (1923) un Varimants (1929). Fotoattēlā no kreisās pirmajā rindā sēž: Varimants, Vilis Plūdons un Viļa sieva Elfrīda; otrajā rindā: Druvenaldis, Antra, Vaida, Ansis Bērziņš (Luda Bērziņa dēls, Antras vīrs), Vilmārs, Ināra un Dainuvīte Zigurda Beinerta arhīva foto. 14 • V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēnu avīze KONSERVS


V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēnu avīze KONSERVS • 15


VARIMANTA PLŪDOŅA ATMIŅAS PAR TĒVU

A

vīzes

radošā

komanda

par uzņēmuma vadītāju.

sazinājās ar Viļa Plūdoņa

jaunāko

Varimantu

stu izdošanu, no tā visā pilnībā atturējos

Plūdoni, kurš maijā svinēs

un nekādos lēmumos nepiedalījos, jo tas

savu 86. dzimšanas dienu. Lūdzām viņu

būtu interešu konflikts - tanī laikā biju

dalīties savās atmiņās par tēvu.

DV Kanadā valdes priekšsēdis, izdošanu

dēlu

Es negādāju par tēva kopoto rak-

izkārtoja Daugavas Vanagu Kanadā valde

Sarakstē Varimants atzīst, ka ir

bez manas līdzdalības.” [..]

liels prieks saņemt e-pastu ar ziņu, ka arī Kuldīgā tiek atzīmēta viņa tēva 140.

Savukārt citā vēstulē Varimants dalījās

dzimšanas diena, jo, kā jau zinām, to dara

ar mums savās spilgtākajās atmiņās jau

arī dzejnieka dzimtais Bauskas novads.

plašāk.

Jautājot par viņa atmiņām

laikraksta “Dienas” publikācijā

“Tēva

“Lūdzu, atveriet pielikumu, pievi-

lutinātais un pērtais dēls’’ (22.09.2000.),

enoju dažas rindiņas par manu tēvu, dze-

Varimants atzīst, ka rakstā dažas lietas ir

jnieku Vili Plūdoni. Atvainojos par otras

nedaudz pārspīlētas un dažas visā pilnībā

lpp. beigām, kad mans dators “saniķojās”

nesaskan ar viņa teikto: „Virsraksts “Tēva

un atteicās rakstīt pareizās rindiņās, bet

lutinātais un pērtais dēls” ir pārspīlēts.

protams, tas ne maina saturu. Būtu jau

Lutinātais ir pareizs, bet virsraksta otro

daudz ko rakstīt, bet vienmēr pietrūkst

daļu var pārprast, ka esmu ļoti bieži pērts,

laiks.

tā tas nav bijis. No tēva pērienu saņēmu

trīs reizes, un divas no tām bija noteikti

ļoti svarīgs manam tēvam un līdz ar to

pelnītas.”

arī mums, viņa bērniem. Tēvs uzsvēra un

Tētis vienmēr man noprasīja, vai esmu nomazgājis rokas pirms ņemu grāmatas, jo grāmatām bija jābūt tīrām un bez „ēzeļausim” – uzlocītiem lapu stūriem.

Varimants

turpina:

Vienu lietu aizmirsu, kas bija

“Var

pastāvēja, ka ģimenes vārds rakstāms

izprast, ka visu mūžu esmu bijis fabrīkas

Plūdons, bez “i”. Par daudz laikrakstos u.c.

strādnieks, tā tas nav. Jā, strādāju fabrīkā

parādās Plūdonis, tas ir galīgi nepareizi.”

dažus gadus, kamēr apguvu angļu valodu, tad apmekēju vakara skolas un uzstrādājos

(turpinājums nākamajā lpp.) Varimants Plūdons

16 • V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēnu avīze KONSERVS


“Bērni bija Plūdoņa drošais balsts, sirds iepriecinājums un nākotnes cerība. Ģimenē viņš redzēja cilvēka dzīves jēgu.” (R. Ādmīdiņš)

Kad tēvs mira, man bija nepilni 12 gadi,

pirms ņemu grāmatas, jo grāmatām

bet no atmiņas nav izdzēšami daudzi jauki

bija jābūt tīrām un bez „ēzeļausim” –

brīži pavadīti ar tēvu, jeb kā mēs, bērni,

uzlocītiem lapu stūriem.

viņu saucām – tēti. Tas bija tik sen, ka

bērnības brīži pavadīti kopā ar tēti viņa

tagad man sāk jukt, ko es atceros pats un

rakstāmistabā, tos vēl šodien ar siltu sirdi

ko tiku dzirdējis no mammas, brāļiem vai

atceros.

māsām.

Tie bija jauki

1939. gadā „Grāmatu Draugs”

Ziemas pavadījām Rīgas mājā 57

izdevniecībā iznāca tēva kopotie raksti

Vienības gatvē, tur tēva darba istabā gar

– daiļdarbi, četros sējumus. Pirmās simts

visām sienām bija lieli grāmatu skapji un

vai divi simti grāmatas, skaitu es neat-

telpas vidū, ar muguru pret muguru, tādi

ceros, bija ar tēva parakstu tituļlapā. Lapas

bija četri. Pie loga rakstāmgalds un virs

pirms salocīšanas un iesiešanas tika atves-

durvīm liela tēva

vecmāmiņas Senītes

tas uz mūsu māju, tēvs tās savā darba

bilde. Mamma teica, ka tēvs, vakaros ejot

istabā parakstīja, un mans pienākums

ārā no darba istabas, vienmēr Senītei

bija ar tintes dzēšlapu katru parakstu

pametis ar roku. Tētis mudināja uz lasīšanu

nosusināt, biju vareni lepns, ka man tas

un bieži man pirka grāmatas un abonēja

tika uzticēts.

bērnu žurnālu „Jaunības Tekas”. Manām

Vanagi Kanadā izdeva tēva kopotos rak-

grāmatām vienā skapī bija ierādīti divi

stus, tieši fotogrāfētus no orģinālā izde-

apakšējie plaukti, es varēju iet darba

vuma, bet papildinātu ar vienu dzeju, kuru

istabā un lasīt, bet, ja tēvs strādāja, man

tēvs uzrakstīja pēc daiļdarbu izdošanas

bija jāuzvedas klusu. Tētis vienmēr man

1939. gada vasarā, acīm redzot ar nojautu

noprasīja, vai esmu nomazgājis rokas

par nākotni:

V. Plūdoņa vecmāmiņa Senīte

1988./89. gadā Daugavas

KAS ZIN?

Vai atnākšu Vēl citu mīļu, gaišu vasaru Šai lauku vientulībā klusā, jaukā, Kur irbe irbi druvas malā saukā; Kur manas baltās bērnu dienas plauka; Kur laimīgs sapņoju Par to, ko dzīvē kādreiz panākšu, Vai atnākšu?... Vai klausīšos Vēl sapņaindzidros vakaros, Kā sirmās vīksnas žogu malās žvīgo Kā purva strazds aiz upes skaļi līgo Un grieze dābolā vēlk dziesmu vienmuļīgo, Kas maigi iemidzina dusošos Un briedē rudzus zaļi vārpotos Vai klausīšos?... Vai vērties būs man ļauts Vēl upes saulsirmā, kas mīļi pauž tik daudz, Un lankās rasainās, kur vakars miglu smeļas Un silā krēslainā, kur rīta saule ceļas, Un druvās piekalnē, kur vēja vilnīts veļas, Un tur, kur dus mans mīļais strauts, Kur bērns es klīdu, saldu sapņu skauts, Vai vērties būs man ļauts?... (turpinājums nākamajā lpp.)

V. Plūdons ar sievu un bērniem V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēnu avīze KONSERVS • 17


Kad beidzās skola, vasaras mēnešus visa

arī to mīlēt. Pat sava beidzamajā dzejā

saņēma Tēvzemes balvu, tad par to tika

ģimenē pavadīja Lejeniekos. Pārcelšanās

viņš saka: „Un tur, kur dus mans mīļais

uzcelti skaisti kapu vārti ar zvana torni

nebija viegla, jo tēvs ņēma līdz ļoti daudz

straut, Kur bērns es klīdu, saldu sapņu

un visapkārt kapiem uzcelts jauns žogs.

grāmatas, tās rūpīgi tika sapakotas vairākās

skauts”. Kad pēc 48 gadu trimdas pirmo

Lejenieku kapus pārsauca par Plūdoņa

kastēs. Kā jau iepriekš minēju, grāmatas

reiz apciemoju Lejeniekus un aizstaigāju

kapiem.

tēvs ļoti sargāja. Cietos vākos iesietām no

līdz Jautrā strauta gravai, mani sagaidīja

avīzēm bija jāsaloka speciāli uzliekamie, lai

milzīgi nepatīkams pārsteigums – nav

niekam jaunu laivu. Tā kā bijām liela

grāmatu stūri netiktu sabojāti. Ar smago

vairs Jautrais strauts, kuru tēvs apdzejoja,

ģimene, tad laivai bija divi pāri airu, pie

ormani grāmatu kastes un citas mantas

nav vairs strauta grava, to šķērso apkārtnei

katras sēdēja viens airētājs, tēvs laivas galā

aizveda uz Torņukalna preču staciju un

nepiederīgs dambis. Viens mierinājums –

pie stūres. Laiva bija krāsota, ja pareizi

ar vilcienu nogādāja Meitenē, tur

viss

Atceros, ka tēvs pasūtīja amat-

labi, ka to neredz dzejnieks!

atceros, balta, sarkana un zaļa,

tika pārlikts uz šaursliežu vilcienu Meitene

Tēvs bieži, paņēmis saloka-

„Kaija”. Dzejniekam patika zvejot, un para-

saucās

– Bauska. Stacijā vilcienu sagaidīja divi

mo krēsliņu, aizstaigāja līdz Lejenieku

sti es tiku ņemts līdzi. Tēvs pats sēdēja pie

pajūgi un visu aizveda uz Lejeniekiem.

kapiem, tie bija tikai pāris simts metrus

airiem, velces šņore aptīta ap pogu, labi,

Rudenī, pirms sākās jauns skolas gads, šis

no mājām, un pie savu vecāku un brāļa

ka nekad nepieķērās liela zivs.

process tika atkārtots otrā virzienā.

kapa sēdēja, lasīja un droši vien kavējās

Ir vēl citas jaukas atmiņas par

Tēvs mīlēja dabu un daudz laiku

bērnības atmiņās. Garš ir stāsts, kā radās

tēvu, ceru, ka vienu dienu piespiedīšos un

pavadīja ārā, bieži Lejenieku augļu dārza

Plūdoņa kapi, mēģināšu īsuma par to

tās plašāk uzrakstīšu.

galā zem lielā ozola, kas bija netālu no

pastāstīt. Apkārtējām saimniecībām bija

Anduļa liepas. Bieži staigāja pa ceļu no

kopganības, kas gan lielāko tiesu bija

Ar cieņu

mājām uz strauta gravu, vai sēžot un lasot

skaists priežu mežs. Viss tika sadalīts, un

Varimants Plūdons

strauta gravā. Viņš mīlēja Jautro strautu un

tēvs no Lejenieku daļas atvēlēja mežu

strauta gravu un iemācīja mums, bērniem,

kapu paplašināšanai. Kad Vilis Plūdons

ELVIJS STEPENS 18 • V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēnu avīze KONSERVS


Plūdoņa kapi

V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolēnu avīze KONSERVS • 19


Žaklīna Cabule, V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas 11. a2 klases skolniece

Vilis Plūdons

Ziedoņdziesma Atvērušies ziedoņvārti. Ābeļziedi, balti, sārti, Dārzu dārzos pretī smaida, Zelta bites ciemā gaida. Zālē pieneņzvaigznes laistās, Gaisā mākoņsalas skaistas; Liekas: ziedoņtīksmi justu Un, uz vietas stāvot, kustu. Saule jaunās lapas glāsta Un ko mīļu viņām stāsta; Un tās klusi klausās viņu – Balto saules māmuliņu. Arī tu ar visu būti Ziedoņsaules glāstu jūti, Un tev dabā krāšņā, zaļā Dvēsele kā zieds plaukst vaļā.

VILIM PLŪDONIM 140 V. PLŪDOŅA KULDĪGAS ĢIMNĀZIJA

w w w. v p g. k u l d i g a . l v

Konservs Nr. 15 - VILIM PLŪDONIM 140  

VPKĢ skolēnu avīzes speciālizdevums V. Plūdoņa 140 gadu jubilejai