ATGRIEZE MARTS, 2014 | ĢIMNĀZIJAS VĒSTIS VECĀKIEM | SPECIĀLIZDEVUMS VIĻA PLŪDOŅA 140 GADU JUBILEJAI | V. PLŪDOŅA KULDĪGAS ĢIMNĀZIJA
Bursaku dziesma Mēs esam saime viena, Mēs – vecie bursaki: Mums visiem vieni vēji Pār galvu brāzuši. Mums visiem viena māte – Gan sirdīga pārliek’, Bet tagad, viņu pieminot, Sirds pateicīga tiek. Kā, dziestot ugunskuram, Vēl kvēle ilgi kaist – Par toreizējiem laikiem Mums sapņi neizgaist. Tie zelta pavedienu Līdz mūža galam vīs Un maigumā ikvienu Ar saldām skumjām tīs. Mēs – vienas mātes saime, Mēs – vecie bursaki, Mūs norūdīja vētras Un likteņnegaisi.
Avīzes „Ģimnāzijas Vēstis Vecākiem” veidotāji nolēma godināt V. Plūdoņa piemiņu, vēlreiz izstaigājot vietas Kuldīgā, kas dzejniekam bija mīļas un svarīgas, kā arī apmeklēt to vietu, kur iemūžināts viņa vārds. Tā ir viņa atgriešanās jaunības dienu pilsētā.
Pirmie soļi ceļā uz panākumiem un slavu Baltijas skolotāju seminārs Ik gadu iestājpārbaudījumus kārtot ieradās 120 jaunekļi no Latvijas un Igaunijas novadiem, uzņemti 40. 1891. gada augustā Vilim Lejniekam izdevās piepildīt sapni – iestāties Baltijas skolotāju seminārā. 1895. gada vasarā kursu absolvēja 24 jauni skolotāji. Plūdonim skolotāja apliecībā atzīme tika pazemināta par uzvešanos kā latvietības sludinātājam. Seminārā Plūdons nododas Plūdons 1895. gadā, kā pēdēja nopietni literatūra studijām, izlakursa semināra audzēknis. sa bibliotēkā dabūjamos altijas skolotāju seminārs jeb bursa bija pirmā valsts pedagoģiskā mācību iestāde Latvijā, kas tika atvērts Rīgā 1870. gadā, bet pēc 16 gadiem Baltijas skolotāju semināru pārcēla uz Kuldīgu, kur tas darbojās līdz Pirmā pasaules kara sākumam. Sākumā tur sagatavoja pareizticīgo draudzes skolu, vēlāk visu lauku tautskolu un pilsētas elementārskolu skolotājus.
B
krievu klasiķus un citus viņa interesēm derīgs grāmatas. Literatūru latviešu valodā oficiāli glabāt un lasīt nav atļauts, tāpēc nākas likt lietā viltības, darbus glabā semināra bēniņos, kur novietoti audzēkņu čemodāni un grozi. Apgūt šīs gara bagātības visdrošāk bija vasarā un ārpus semināra, kur lasītāju nevarēja pārsteigt kāds prokrievisks skolotājs. Debatēt jaunie censoņi mēdza svētdienās, kamēr pedagogi devušies uz dievkalpojumiem pareizticīgo
baznīcā. Daudz intereses un laika, it īpaši pēdējā kursā, Plūdons vel-
“Es esmu dzejnieks, jo viss, kas dzejisks, ir manim mīļš” ta mūzikai. Viņš ņem privātstundas klavieru un vijoles spēlē. Vēstulē brālim Plūdons atzīstas: “Es esmu dzejnieks, jo viss, kas dzejisks, ir manim mīļš.”
Jau dzejoļu krājumā „Pirmie akordi” redzama dzejnieka vēlme saīsināt vārdus vai atvasināt jaunus. Viņš lieto vārdus: brīve, cere, teiksma, veiksma, šķitas u.c. Varbūt atgrieze ir viņa saīsinājums vārdam atgriešanās?
Trauksmainais tautas atmodas laikmeta dzejnieks Auseklis viņam šinī ziņā ir cēls paraugs. Seminārā tapušos dzejoļus, pievienojot arī pirms tam rakstītās rindas, Plūdons grib izdot grāmatā, taču negūst atsaucību pie vairākiem grāmatu izdevējiem. Izlaiduma eksāmenu laikā, 1895. gada pavasarī, tomēr iznāk viņa dzejas krājums “Pirmie akordi”, ar ko var apveltīt draugus un labvēļus. Tie ir liriski un satīriski dzejojumi, gadskārtu un dzimtenes sētas dzejoļi, veltījumi un satīras, kurās izpaužas ritmu vieglums un dažādība, vārdu saīsināšana un jaunu vārdu atvasināšana. Pēc semināra beigšanas nākamais dzejnieks sāk strādāt par skolotāju Liezēres draudzes skolā Vidzemē. n LAURA FOGELE
2
ĢIMNĀZIJAS VĒSTIS VECĀKIEM - VILIM PLŪDONIM 140
ATGRIEZE
Interesanti fakti par Vili Plūdoni, viņa dzīvi un daiļradi KRISTĪNE AKERMANE
D
zimis kā Vilis Lejnieks 1874. gada 9. martā Bauskas apriņķa Pilsmuižas “Lejenieku” māju saimnieka Jāņa Lejnieka ģimenē. Lejniekos ir Plūdoņa muzejs un Bauskas baznīcas tornī zvana vara kausā ielieti Plūdoņa vārdi.
Vijolīšu grava, kur dzejošanu sekmējusi Venta.
Viņa vecmāmiņa bijusi liela tautas dziesmu, pasaku un nostāstu zinātāja. Apdāvināto bērnu iespaidoja dzimto māju apkārtne, krāšņie, mežiem apaugušie Mēmeles līči. Iemācījies lasīt, viņš jau pirmsskolas gados kopā ar brāļiem mājās rīkojis teātra izrādes, izdevis žurnālu ar saviem dzejoļiem, sacerējis “varoņeposus”, kurus paša melodijā dziedājis priekšā pieaugušajiem.
Semināra laikā Vijolīšu gravā varēja vislabāk apgūt dzimtās un citu valodu un literatūras gara bagātības.
Topošais dzejnieks mācēja pūst mežragu, spēlēt klavieres, vijoli un ērģeles. Ļoti laba bija viņa māksla zīmēt. V.Plūdonis bija viens no stingrākajiem un prasīgākajiem skolotājiem attiecībā pret saviem skolēniem, bet no otras puses – reizēm izklaidīgs, kā jau dzejnieks. Jaunais skolotājs Liezerē ziedo sevi darbam klasē tā, ka vēl pēc vairāku gadu desmitiem atceras savu pirmo audzēkņu vārdus un rakstura īpatnības. Par mīļāko dzejnieku viņam kļūst Auseklis, kas saista ar saviem demokrātiskajiem centieniem, izkopjot dzejas formu un valodas muzikalitāti. Auseklis atstāj tik dziļu iespaidu
Sākdams nopietnas literārās gaitas, tieši Ausekļa dzejā jaunais autors aizgūst savu pseidonīmu. Plūdons Ausekļa dzejā ir straumju, plašu ūdeņu un dabas atmodas dievs.
Dzejošanu sekmēja klusās pastaigas semināra dārzā.
V. Plūdonis bija labākais iestājpārbaudījumos Baltijas skolotāju seminārā, kur viņš mācījās no 1891.-1895. gadam. Šodien šeit atrodas Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums.
Zemgales dzejnieka dvēselē, ka vēl mūža pēdējos gados viņš dodas apciemot Aloju un “Dzeijas no Ausekļa” lūdz ielikt sev līdzi zārkā. Vilis Plūdons ir II šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa ieguvējs. Dziesmas ar V.Plūdoņa vārdiem komponējuši J.Mediņš, R.Pauls, J.Lūsēns, A.Sējāns, M.Brauns u.c.
Stipendiju skolotāju seminārā sākumā V.Plūdonim konfesijas dēļ nepiešķīra, vadība lobēja pareizticīgos, bet Plūdonis bija luterānis. Par laimi, otrajā mācību gadā to izdevās dabūt, citādi izglītošanās būtu jāpārtrauc.
3
ĢIMNĀZIJAS VĒSTIS VECĀKIEM - VILIM PLŪDONIM 140
ATGRIEZE
D
ivas reizes precējies; pirmā sieva ir skolotāja Otīlija Kuča, ar kuru salaulājas 1903. gadā, abu īsajā laulībā dzimuši divi dēli, kamēr dzejnieks daudzus gadus mīl citu sievieti no Liezeres, kas tajā laikā vēl pavisam ir pusaugu meitene – Elfrīdu Melbārdi. Plūdonim tomēr izdodas dabūt atļauju šķirt laulību, kā arī saņemt meitenes tēva piekrišanu, un 1904.gada 11.jūlijā Liezerē tiek svinētas Elfrīdas Melbārdes un Viļa Lejnieka laulības. Līgavai ir 19 gadu, līgavainim – jau 30. Laulībā ar otro sievu piedzimst vēl septiņi bērni – 4 meitas un 3 dēli.
Tēvzemes balvas laureātam V.Plūdonim dzimtenē ir vispatīkamākais piemineklis – par Tēvzemes balvas naudu celtie Plūdoņa kapu vārti un kapsētas žogs. Metu zīmējis viņa meitas vīrs Ansis Bērziņš. Karā vārti nopostīti, bet tagad atjaunoti, un uz kapa kā piemineklis likts lielais akmens no Sapņu strauta, uz kura dzejnieks bieži sēdējis, domās nogrimis.
„Kas šī par ēku?” domā topošais dzejnieks, „Jāiet paskatīties.”
V. Plūdoņa jaunākais dēls Varimants Plūdons ciemojās Latvijā un Kuldīgā 2000.gadā, kad apskatījis tēva vārdā nosaukto skolu, iepazinies ar pedagogiem un audzēkņiem. Kuldīgā viņš ciemojās pirmoreiz, ja neskaita īso uzkavēšanos šeit 16 gadu vecumā, kad daļa ģimenes 1944.gadā devusies bēgļu gaitās no „Lejeniekiem” uz Kurzemi. Varimants Plūdons atceras, ka skolā nav gribējies mācīties, par tēva dzejoli dabūjis pat trijnieku.
Sveiciens no Minchenes biedriem - semināristiem Pie Jums es, biedri, Šodien aizlaižos Un Jūsu vidū Mīļi kavējos.
Durvis pašas veras vaļā... Bet plāksne vēsta, ka šeit atrodas Viļa Plūdoņa vārdā nosauktā Kuldīgas ģimnāzija.
Nāk zelta jaunība Un atkal skūpsta mani, Un ausīs liegi skan Kā tāli, jauki zvani. Es redzu Kuldīgu, Un Ventas Rumbu balto, Un Zaļās dzirnavas, Un Bursu veco, stalto. Pa dārzu ēnaino Mans sapņu taks tur vijās, Kur vientuls aizmirsos Es saldās fantāzijās... Ak, rūgtu kausu dzert Gan, Bursa, tu man devi: Par svešu māti sirds Man daudzkārt sauca Tevi. Bet nu viss nogrimis Tas aizmirstībā zilā... Tik daiļas atmiņas Sirds viegli, klusi cilā. Viss, citkārt bijušais, Top mīļa, maiga teika... Sveiks, dārgo biedru pulks! Tu, Bursa, sveika! sveika!
„Būs jāatnāk paskatīties uz ģimnāziju pēc 10 gadiem, kad svinēs manu 150 gadu jubileju,” domā dzejnieks.
Viļa Plūdoņa dēlam Varimantam Plūdonim šie vārti ir vienīgā atmiņa par Kuldīgu kopš nakts, kas te pavadīta bēgļu gaitās.
(Bijušo Baltijas semināristu sanāksmes dienās Kuldīgā 1925. gada 25. un 26.jūlijā.)
4
ĢIMNĀZIJAS VĒSTIS VECĀKIEM - VILIM PLŪDONIM 140
ATGRIEZE
Jubilejas gads ELVIJS STEPENS
. Plūdoņa 140 gadu juV bileju šopavasar atzīmē visā Latvijā, vērienīgi to
svin Zemgalē. Martā Bauskas Novadpētniecības un mākslas muzejā plānota konference, koncerts „Mazu brīdi pirms...”, kurā Jāņa Lūsēna dziesmas ar latviešu dzejnieku vārdiem dziedās K. Zadovska un I. Pētersons. Ir iecere uzstādīt pieminekli dzejniekam ne tikai Bauskā, Saules dārzā, bet arī viņa mājās Ceraukstes pagasta “Lejeniekos”. Jubileju atzīmē arī Kurzemē, īpaši Kuldīgas novadā. Avīžu konkurss, skatuves runas un literāro uzvedumu konkurss, teātru skate – visi pasākumi veltīti dzejnieka jubilejai. Tomēr sevišķi nopietni šim notikumam gatavojies V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas kolektīvs. Dzejnieka piemiņai iestudēta poēma „Uz saulaino tāli”, organizēts literārais konkurss, rīkoti citi pasākumi, lai attaisnotu un godam nestu tā dzejnieka vārdu, kurš ir viens no 100 Latvijas ievērojamākajām personībām un kura daiļrade ir kā orķestra mūzika, tik melodiska un tēlaina. n
Avīzes veidošanā izmantoti fragmenti no 1988. gadā Toronto izdotās grāmatas V.Plūdons. Kopoti daiļdarbi. Pirmais sējums., no 1993. gadā izdotā M.Butevicas mācību līdzekļa Vilis Plūdonis, no 2000. gadā izdotās H.Kneta grāmatas Viļa Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzija, no laikraksta „Kurzemnieks” 2000. gada 30. septembra numura raksta Kuldīgā atkal ieradies Plūdonis, no 2004.gada 9. marta numura raksta Plūdons Baltijas skolotāju seminārā Kuldīgā, kā arī izmantoti 30. gados izdotās Jūlija Sīļa grāmatas Latviešu rakstniecības vēsture fragmenti, kuru kopijas atrodamas Kuldīgas Galvenajā bibliotēkā. Izmantoti arī interneta resursi. n
Avīzes “Ģimnāzijas Vēstis Vecākiem” redkolēģija LAURA FOGELE KRISTĪNE AKERMANE ELĪNA ANČIPĀNOVA ELVIJS STEPENS AVĪZES KONSULTANTE
GUNTA UPESDEGLE LIELS PALDIES PAR IEMŪŽINĀTAJIEM DZEJNIEKA ATGRIEZES MIRKĻIEM
AIJAI KŅAZEI!
V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas karogs.
V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas karogs un vārds ELĪNA ANČIPĀNOVA
imnāzijas pedagogu konferencē 1938. Ģ gada 3. martā tika
lemts par jauna karoga veidošanu. 4. martā Latvijas Izglītības ministrijas Skolu departamentam tika iesniegts mākslinieka Kārļa Grūbes izstrādātais karoga projekts. Novembrī skola saņēma rakstisku paziņojumu par karoga projekta pārstrādāšanu, kuru veica Kārlis Grūbe. 1939.gada 8.augustā Kuldīgas ģimnāzija no jauna iesniedza karoga projektu un 7 karoga devīzes. 1939.gada 21.augustā skolā tika saņemta ziņa, ka karoga projekts ar devīzi „Darbā modri par Latviju” ir apstiprināts. 1940.gada janvārī
no dzīves aiziet dzejnieks Vilis Plūdonis. Kuldīgas Valsts ģimnāzija raksta Skolu departamentam lūgumu pārdēvēt ģimnāziju par Viļa Plūdoņa Valsts ģimnāziju, jo telpās, kuras toreiz aizņēma ģimnāzija, ir mācījies V.Plūdonis un šeit radušies viņa pirmie dzejoļi. 1940. gada 14.martā tiek apstiprināts karoga projekts un devīze, bet 19.martā skola tiek pārdēvēta par Viļa Plūdoņa Valsts ģimnāziju, un karogu rotā Viļa Plūdoņa vārdi: „Vienībā mēs dižu, daiļu Mūsu jauno valsti celsim”. 15.jūnijā izlaiduma laikā tiek pasniegts jaunais skolas karogs, bet pēc dažām dienām Lat-
vija tiek okupēta. Karogs un skolas nosaukums tiek aizliegts, runāja, ka karogs esot sadedzināts. 1990.gada 26.maijā 70 gadu jubilejas salidojumā notiek neticamais: bijušā direktora Osvalds Vanaga dēls Askolds Vanags pasniedz sava tēva rūpīgi slēpto skolas karogu visā savā krāšņumā. Karogs ir glabāts 43 gadus! Viļa Plūdoņa vārdu skola atguva 1989.gada 18.augustā ar toreizējās LPSR Ministru Padomes lēmumu Nr.186, kad skolu pārdēvēja par Viļa Plūdoņa Kuldīgas 1.vidusskolu. 1997.gadā Kuldīgas pilsētas dome nolēma pārdēvēt skolu par Viļa Plūdoņa Kuldīgas ģimnāziju, ko pēc tam apstiprināja Latvijas
Varimanta Plūdoņa vēstule ģimnāzijas direktorei aldies par svētku kartiņu, tā ātri P atceļojusi!
Pagājušā vasarā pārdevām māju un pārcēlāmies 100 km uz ziemeļiem Barrie pilsētiņā, tuvāk meitai un mazbērniem, un tagad jau arī mazmazdēlam Connor’am, kuram jau ir 2 gadi. Nopirkām dzīvokli, bet tas būs gatavs tikai janvāra beigās, tālab tagad dzīvojam pie meitas. Pie mums daudz sniega, temperatūra turas ap – 12 C., liekas, ka būs balti svētki. Bieži atmiņā staigāju pa Latviju bērnībā – Rīgā, Lejeniekos uz Ziemssvētkiem pirms daudziem, daudziem gadiem. Jauki arī
atcerēties, kad vienā no dzimtenes apciemojumiem man bija izdevība apmeklēt Viļa Plūdoņa Kuldīgas ģimnāziju. Sirds jau velk vēlreiz apciemot dzimteni, bet garais lidojums maniem 85 gadiem liekas būs par grūtu, tālab jāapmierinās ar atmiņām. Vēlu Jums, Jansones kundze, visiem skolotājiem, skolas darbiniekiem un, protams, Latvijas nākotnei – šodienas skolniekiem priecīgus, gaišus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu, kurā visas ieceres piepildās! Ar cieņu, Varimants Plūdons
Varimants Plūdons.
Izglītības un zinātnes ministrija. Karogu lieto 1. septembra svētkos un izlaidumos. Ģimnāzijas direktore Jana Jansone atceras, ka ar karogu ir gadījušies arī jautri atgadījumi: vidusskolēni nesot karogu laukā pa durvīm, bieži neaprēķina augstumu un ieskrien skolas durvīs. Direktores kabinetā cietušas arī griestu lampas karoga masta garuma dēļ. Viņa atzīst, ka pie karoga ir tā pierasts, ka tad, kad to izmanto kādā pasākumā un iznes no direktores kabineta, ir sajūta, ka kabinets ir palicis tukšs, jo saprotams, ka karogs ir kļuvis par skolas daļu. n