Leksikoloģija

Leksikolo친ijas jaut훮jumi V훮rdu kr훮jums

Jēdziena skaidrojums • Leksika ir vārdu krājums.

Leksikoloģija ir zinātne par leksiku.

• Leksikoloģija pētī vārdu nozīmes un vārdu krājumu.

Vispārlietojamie vārdi • Tie var būt lietoti vai nu tiešajā vai pārnestajā nozīmē. Vārda nozīme vispilnīgāk izpaužas kontekstā, t. i., vārda saistījumā ar citiem teksta vārdiem.

• Ir vārdi, kam ir tikai viena nozīme.

• Piemēram: suns, jūra, zilbe, celtne, ābele, pilēt, elastīgs, tangenss, vakar.

• Šādus vārdus sauc par viennozīmīgiem. Viennozīmīgu vārdu nozīmi var viegli uztvert bez konteksta.

• Līdzās viennozīmīgiem vārdiem ir arī vārdi ar vairākām nozīmēm. Šādus vārdus sauc par daudznozīmīgiem. Daudznozīmīgu vārdu atsevišķās nozīmes atklājas tikai kontekstā.

• Piemēram: liecība - 1. aculiecinieka liecība, dot liecību; 2. Skolēni saņem liecības. raibs - 1. raiba drāna (ar dažādiem krāsu plankumiem); 2. raiba publika (dažāda sastāva ziņā); 3. raiba dzīve (piedzīvojumiem bagāta).

Pamatnozīme un atvasinātās nozīmes • • • • • • • • • •

Pēc lietojuma svarīguma izšķir: 1) pamatnozīmi - tā ir nozīme, ko uztveram bez konteksta, piem., aiziet - ejot attālināties; tecēt - plūst.

Pamatnozīme ir vissvarīgākā vārda nozīme, tā tiek arī visbiežāk lietota.

Vārdnīcās pamatnozīmi dod pašu pirmo.

2) atvasinātās nozīmes - visas pārējās nozīmes pēc pamatnozīmes, kuras atklājas tikai kontekstā. aiziet - 1. (nomirt) Sieva aizgāja pirmā, nomira pašā rudenī; 2. (aizlidot) Dzērves jau aizgājušas; 3. (aizpeldēt) Zivis nārstā bija aizgājušas pret straumi uz augšu; 4. (tikt iztērētam) Ja nemācēja dzīvot, tad naudiņa aizgāja.

Īpatnējie leksikas slāņi 1.Vārdi ar stilistisku nokrāsu (gan pozitīvu, gan negatīvu) 1.1. Poētismi ( mīla, tēvija, kairs smaids) Poētismiem piemīt svinīga nokrāsa. Visbiežāk tie sastopami daiļliteratūrā, īpaši dzejā, kur tie tiek izmantoti tēlainās izteiksmes līdzekļos.

1.2. Sarunvalodas vārdi ( grēkāzis, skuķis, puišelis, snīpis, ) Sarunvalodas vārdiem piemīt vienkāršāka, mazāk oficiāla nokrāsa. Tiem var būt gan pozitīva, gan negatīva emocionāla nokrāsa.

1.3. Žargonismi (bastot, džeks) Žargons – valodas paveids, ko parasti savā starpā lieto kādas sociālas, arī profesionālas grupas pārstāvji.

1.4.Vienkāršrunas vārdi (plencis, muldēt) Vienkāršruna – sarunvalodas stila paveids, kam raksturīgas novirzes no literārās valodas normām.

1.5.Vulgārismi (cūka, idiots) Vulgārisms - rupjai runai raksturīgs nepieklājīgs vārds vai izteiciens, kura lietošana ir runas uzvedības normu pārkāpums. Tie nosauc parādības, ko pieklājīgā runā nav pieņemts minēt vai arī nosauc tādas parādības, kas pašas par sevi nav nekas nepieklājīgs vai rupjš, bet to emocionālā nokrāsa izsaka runātāja negatīvo attieksmi pret nosaukto parādību.

Internacionālismi un svešvārdi • Svešvārds jeb internacionālisms ir no citas valodas aizgūts vārds ar vienādu pamatnozīmi un līdzīgu skanējumu, ko lieto daudzās valodās. Svešvārdus par internacionālismiem dēvē plašās izplatības dēļ.

• Lai vārdu dēvētu par internacionālismu, to ir jālieto vismaz trīs dažādu valodu grupu valodās.

• Piemēram: problēma (latviešu valodā) problem (angļu valodā) problem (vācu valodā) проблема (krievu valodā) • • • • • • • • •

Fonētiskās pazīmes: īss un garš patskanis o: okeāns, ozons līdzskanis h: haoss, harmonija līdzskanis f: fabula, konflikts nav pirmās zilbes uzsvara: ragū, buklē, kakao

Morfoloģiskās pazīmes: nelatviskas izskaņas: memoriāls (-āls), nacionālisms (-isms), sprinteris (-eris) u. c. daļa lietvārdu ir nelokāmi: maestro, kino, solo, veto, komunikē, ateljē

Barbarismi • Barbarismi ir stilistiski nevēlami aizguvumi.

• Latviešu valodā ir barbarismi, kas aizgūti no vācu, krievu un angļu valodas.

• No vācu valodas aizgūtie barbarismi, piemēram, ģeldēt, vaktēt, strāpe, ziņģe, andele, smuks, bode.

• No krievu valodas aizgūtie barbarismi ir, piemēram, spička, duraks, apbižot, vot, kurtka, čaiņiks, rore • No angļu valodas aizgūtie barbarismi ir, piemēram, imidžs, dīleris, okei, super

Termini un profesionālismi • Leksika, kas tiek izmantota dažādās profesionālajās jomās, attiecībā pret literāro valodu, iedalāma divās grupās - literārajā leksikā (termini) un neliterārajā leksikā (profesionālismi).

• Termini tiek lietoti konkrētā zinātnes nozarē un tos izstrādā un apstiprina Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija. Piemēram, fonēma, biotops • Profesionālismi – kādas vienas jomas speciālistu ikdienā lietotā leksika, kas saistīta ar konkrēto specialitāti. Piemēram, bumbieris (celtniecībābetona maisītājs, logs (pedagoģijā-brīva stunda)

Apvidvārdi Vārdi, ko lieto tikai kādā apvidū un kas nepieder pie literārās valodas leksikas.

Apvidvārdu rašanās saistīta gan ar izlokšņu savdabību, gan saskarsmi ar citām valodām.

Literārā valoda kartupelis

Kurzem Vidzeme e s vidiene rācenis

tupenis

Latgale buļba

Apvidvārdi nosauc: •sadzīves un mājsaimniecības priekšmetus; •darba rīkus; •lauksaimniecības produktus; •ēdienus; •apģērba gabalus; •savvaļas augus.

Vecvārdi • Tie ir novecojuši vārdi, kurus mūsdienās lieto reti vai nelieto nemaz.

• Vecvārdi dalāmi divās grupās: • arhaismi; • historismi.

Arhaismi – vārdi, kuru vietā attiecīgā priekšmeta, parādības, procesa nosaukšanai tiek lietoti citi - aktīvās leksikas – vārdi.

Piemēram, aloties biķeris, dūmeklis, gaitnieks, īkstis, kambaris, kamieši, avs, zeltene, bāliņš, soģis

Historismi– vārdi, kuri nosauc priekšmetus, parādības, procesus, kas ir zuduši no ikdienas. Piemēram, vagars, modere, piķieris, klaušas modere – govju kūts pārzine piķieris – medību suņu pārzinis

Jaunvārdi jeb neoloģismi • Tie ir agrāk nelietoti vārdi, kuri ienāk valodā un nostiprinās tajā.

• Valsts prezidenta Egila Levita darinātie jaunvārdi: turpinātība, atjaunotne, sākotne un likteņkopība, vienvērtīgs, valstsgriba.

• Okazionālismi – individuāli darinājumi, kas veidoti pēc valodā esošiem paraugiem (vai tos pārkāpjot) un kas cieši saistīti ar noteiktu kontekstu.

• Okazionālismus bieži darina literāti, piemēram, jaundarinājumus var lasīt Ojāra Vācieša (esamība), Imanta Ziedoņa (pasaulsjušana), Zigmunda Skujiņa (mākslastrīce) un citu rakstnieku darbos.