O š i – vērtību robežšķirtne R. Blaumaņa lugā „Indrāni” Latvijas koki savām saknēm cieši turas Latvijas zemē un spītē negaisiem un vētrām. Koki deva gan izejvielu ēkām un lietām, gan domu tēlus dziesmām un dzīves gudrībām. Latvieši saudzēja kokus, stādīja tos ap savām mājvietām un iekopa dārzus, domādami par nākotni. Katram kokam ir sava "balss", - tie katrs šalc savādāk, arī to augums, zaru veids, lapu un skuju krāsa un lapotne atšķiras. Kokiem apstādītus ceļus, kas no lielceļa veda sētā, sauca par gatvēm. Osis - līdzīgi kļavai, tika cienīts kā laidaru sargātājs. Zem šo ēnaino koku platajiem zariem mājas dzīvnieki varēja atpūsties pusdienas karstumā. Osis arī labs lietaskoks, bieži lietots koka trauku gatavošanai. Uzdevums
Kokam vienā pusē uzraksti visas vērtības, kas raksturo veco paaudzi, bet otrajā pusē to, kas raksturo jauno paaudzi. Koku zaros attiecīgajās pusēs ieraksti paaudžu pārstāvjus. Zem koka uzraksti, kas vieno abas paaudzes.
Vecā paaudze
Jaunā paaudze
..............................................................................................................................................................
....................................................................................................................................... ....................................................................................................................................... ....................................................................................................................................... ....................................................................................................................................... ....................................................................................................................................... ..............................................................................................................................................................
....................................................................................................................................... ....................................................................................................................................... ....................................................................................................................................... ....................................................................................................................................... ....................................................................................................................................... ....................................................................................................................................... ....................................................................................................................................... .......................................................................................................................................
....................................................................................................................................... ....................................................................................................................................... ....................................................................................................................................... 1