Tris Vanagi - Aleksandrs Grins

indiāņu bultas cauršautas, nu cēlās kājās, nikni šķību seju un varen garš, un ierūcās ar kannu rokā: — Kurpu braucam, tā mūsu lielkunga un kapteiņa, ne jūsu darīšana!

Varbūt, ka tiekamies arī ar Ķīnas ķeizaru, bet tavas labdienas tam aizvest gan nevaram, jo tās smird tāpat kā tu pats, Amsterdamas sesks!

Un līva smagā alus kanna, stipras rokas sviesta, atsitās pret tā holandieša galvu, nošķiezdama viņa vaigus un svār​kus ar alu un ar asinīm arīdzan, jo vīrs sagrīļojās, — tam pierē asiņoja dziļa rēta.

Holandieši iebaurojās kā vēršu bars, grūzdami solus nost, smagi celdamies kājās un sākdami atlocīt svārku piedurknes, bet mēs izvilkām nažus, es savu lanceti, un daži mūsējie lauza nost