Tris Vanagi - Aleksandrs Grins

pretim un izsmēja vīrus par tādām valodām.

— Ledus, šķiet, nav, bet nava ari glāze! Kas zina, kādi vēl rodami zemes virsū brīnumi. Vai tālabad vien lai stai​gājam utainos un piesmakušos kreklos?

— Hei, puiši! Žigli prom pēc katla un pēc malkas, lai varam šepat guni kurt!

Sešiem vīriem skrienot pie laivas, mēs citi pieci mēģinājām sanest loka malā par pavardu tur kādus akmeņus, bet tikai dažus varējām dabūt no zemes nost, tie citi turējās tā kā pieauguši, un Toms smējās, ka tās gan būšot Zemesmātes kārpas.

Pavards drīz bija gatavs, uz tā malka, virsū salikti kādi steķi, tiem pāri airis, viņam uzmaukts katls, un zem tā katla kurta laba uguns. Un, norāvuši kreklus no miesām nost, tos sametām katlā un citu