Issuu on Google+

STARP SARKANO UN MELNO


Ints Vanadzi¿‰

STARP SARKANO UN MELNO LATVIEÍU KADETS OTRAJÅ PASAULES KAÂÅ

MEMENTO Û TREJI DEVIøI R¥ga – Stokholma – 2001


BETWEEN THE RED AND BLACK Ints Vanadzi¿‰, a young Latvian student in Nazi-occupied Latvia, was conscripted in March 1943 by the German authorities into the Latvian Legion – a front-line unit of two infantry divisions attached to, but not part of, the WaffenSS. This step was effected in clear breach of the Hague Convention which prohibits consription of inhabitants of occupied territories into the armed forces of the occupier. The author describes the atmosphere in pre-war Latvia which was distinctly anti-German – only to be dissipated by the atrocities of Soviet occupation in Latvia during 1940-41 which preceded the arrival of the German army in 1941. The Germans, howewer, turned out not to be a lesser evil. Vanadzi¿‰ relates his experiences on German side of the Eastern front and at a German military academy, as well as his escape attempts to Switzerland. His diary vividly describes the last chaotic months prior to the collapse of the Third Reich in 1945.

VÇkam izmanots biju‰Ç ka‡a zi¿otÇja prof. Te¿a Gra‰a z¥mïjums. VÇka ideja un veidojums Lilita un Vilnis Za∫kalni. GrÇmatu iespie‰anai sagatavojis apgÇds «Memento».

© Ints Vanadzi¿‰ © Tenis Grasis © MEMENTO © TREJI DEVIøI ISBN 91-87114-39-9 ISBN 9984-714-02-0

MEMENTO Û TREJI DEVIøI Stokholma - R¥ga - 2001

Iespiests drukÇtavÇ «IMANTA», R¥gÇ.


Esse est percipi (Eksistï tikai zinÇmais) Alberts Ein‰teins vïstulï Maksim Bornam 15.9.1950

Ievadam 1943. gada martÇ vÇcu okupÇcijas iestÇdes LatvijÇ izsludinÇja mobilizÇciju, lai formïtu Latvie‰u leÆionu c¥¿ai pret bo∫‰evikiem, kas, tÇlu KrievijÇ aiztriekti tomïr nebija uzvarïti. To apzinoties, latvie‰u un vÇcu starpÇ sÇkÇs neparasta spïle. No vienas puses LatvijÇ bija ∫audis, visvairÇk kÇdreizïjÇs Latvijas armijas aprindÇs, kas, 1940. gadÇ bez c¥¿as padevu‰ies bo∫‰eviku varai, nevïlïjÇs piedz¥vot ‰¥s varas BaigÇ gada atkÇrtojumu. Vi¿u vïlï‰anÇs bija tikt pie ieroãiem, lai bo∫‰eviku armijÇm par jaunu tuvojoties Latvijas robeÏÇm, pa‰i piedal¥tos Latvijas aizsardz¥bÇ un, pol¥tiskajiem apstÇk∫iem mainoties, mïÆinÇtu sagaid¥t 1919. gada “Ventas br¥numa” atkÇrtojumu. VÇcie‰i ‰o vienas latvie‰u tautas da∫as noska¿ojumu zinÇja un, stÇvoklim Austrumu frontï pasliktinoties, mïÆinÇja to izmantot savu intere‰u labÇ. Bez kÇdÇm ties¥bÇm okupïtÇ zemï izdar¥t tÇs iedz¥votÇju iesauk‰anu ka‡adienestÇ, vÇcie‰i starptautisko likumu ‰˙ïrsli apgÇja ar l¥kumu, nodibinot “Latvie‰u SS br¥vprÇt¥go leÆionu”, kas nebija VÇcijas armijas sastÇvda∫a, bet bija iek∫auts tÇ sauktajÇ ieroãu SS ka‡aspïka veidojumÇ. VÇcu ieroãu SS div¥zijas, kopÇ kÇdas 25, VÇcijas bru¿oto spïku vad¥bai (Oberkommando der Wehrmacht) bija gan pak∫autas operÇt¥vi, bet personÇla zi¿Ç – SS galvenajai pÇrvaldei (SS Hauptamt) un SS valsts vad¥tÇjam (Reichsführer SS) Heinricham Himleram. ·¥s vien¥bas skait¥jÇs br¥vprÇt¥gas, nevis mobilizïtas, un tajÇs bija iespïjams iek∫aut (pareizÇk – tÇm pievienot) ar¥ okupïto teritoriju iedz¥votÇjus, aizbildinoties ar “br¥vprÇt¥bas” principu, kas bija ‰˙ietams, – pretstatÇ mobilizÇcijai, kas faktiski notika. 7


Ko ‰¥ ‰˙ietami nenoz¥m¥gÇ divu frontes ka‡aspïka veidojumu at‰˙ir¥ba ¥sten¥bÇ noz¥mïja, latvie‰iem noskaidrojÇs tikai pïc ka‡a. 1943. gada sÇkumÇ latvie‰u virsnieki, kas nevïlïjÇs pamest iesauktos latvie‰u jaunie‰us vÇcu rokÇs, mïÆinÇja mobilizïtos vismaz paturït slïgtÇs latvie‰u vien¥bÇs, kas pa da∫ai ar¥ izdevÇs. Ja biju‰Çs Latvijas armijas aprindas, kÇ augstÇk aprÇd¥ts, bieÏi vien leÆiona dibinljanu uzskat¥ja par piecie‰amu ∫aunumu, tad to, vispÇr¥gi runÇjot, nevarïja teikt par piespiedu kÇrtÇ mobilizïtajiem jaunie‰iem. Iesauk‰anas pirmajam gÇjienam bija pak∫auti no 1919. l¥dz 1925. gadam dzimu‰ie, kam nÇcÇs pÇrtraukt l¥dz‰inïjo nodarbo‰anos vai iesÇktÇs studijas un doties no Latvijas tie‰i uz piefrontes joslu, daudzos gad¥jumos bez kÇdÇm iepriek‰ïjÇm apmÇc¥bÇm. TÇds pats liktenis piemeklïja ar¥ ‰o rindu rakst¥tÇju, kas, tÇpat kÇ citi vi¿a vienaudÏi, sa¿ïma “Ergänzungsamt der Waffen-SS; Ergänzungstelle Riga” 1 iesauk‰anas pavïli, ko iestÇdes anon¥mÇ vad¥tÇja vietÇ bija parakst¥jis kÇds ieroãu SS virsserÏants. Pavïlï vÇcu un latvie‰u valodÇs bija teikts: Ar ‰o esat iesaukts “Latvie‰u SS br¥vprÇt¥go leÆionÇ” [tÇ skaidri izsakot neapstr¥damo pretrunu, ku‡a bija pamatÇ Latvie‰u leÆiona dibinljanai]. Jums jÇierodas 26. März 1943 [sic!] l¥dz plkst 18 Riga, Abrenen Kaserne [sic!]. Ar iesauk‰anas br¥di Js esat padots vÇcu bru¿otiem spïkiem un to pastÇvo‰iem noteikumiem. Pirmo tÇdÇ veidÇ savÇkto “br¥vprÇt¥go” nost¥‰ana uz πe¿ingradas fronti, kur formïjÇs LeÆiona pirmais pulks, notika lielÇ steigÇ un bez kÇda iepriek‰ïja br¥dinÇjuma jau 1943. gada 29. martÇ no ZemitÇnu stacijas R¥gÇ, latvie‰u sabiedr¥bÇ izraisot lielu satraukumu. KÇrtojot pïdïjÇs saist¥bas Latvijas universitÇtï, rakst¥tÇjs dabja iesaukuma pagarinÇjumu uz divÇm nedï∫Çm un, ka‡av¥ra ietïrpu Abrenes kazarmÇs apr¥∫a vid uzvilcis, devÇs uz fronti kopÇ ar simtiem vÇcu ka‡av¥ru vi¿u kÇrtïjÇ “atva∫inÇjuma vilcienÇ” (Urlauberzug), ku‡‰ toreiz ikdienas brauca mar‰rutÇ TauraÆe-R¥ga-Valka-Pleskava-Luga-Gatãina. ·is vilciens no R¥gas atgÇja neparastÇ vietÇ – tÇ sauktajÇ Jrmalas 8


stacijÇ, no kurienes miera laikÇ vilcieni devÇs tikai uz rietumiem – pÇri Daugavas tiltam uz Jrmalu vai Jelgavu, kamïr austrumu virziena l¥nijas uz Krustpili, îrg∫iem, Valku un Rjienu apkalpoja R¥gas GalvenÇ stacija zemÇkajÇ slieÏu l¥men¥. 1943. gada 19. apr¥l¥ sïÏot vÇcu vilcienÇ ar lokomot¥vi nepareizÇ galÇ, atcerïjos, ka no ‰¥s pa‰as Jrmalas stacijas 1939. gada 8. jlijÇ ar tie‰o R¥gas-Par¥zes Çtrvilcienu biju devies uz Franciju, lai svinïtu franãu revolcijas 150 gadu atceri 14. jlijÇ. Nepilnu 4 gadu laikÇ, kas tagad likÇs kÇ vesela mÏ¥ba, viss bija pagriezies nevien pretïjÇ virzienÇ, bet daÏubr¥d ‰˙ita – pat ar kÇjÇm gaisÇ. 1939. gadÇ mïs vÇcie‰us ja nu ne ien¥dÇm, tad noteikti nem¥lïjÇm. Itin dz¥vs ∫auÏu prÇtos bija slavenais m¥ts par latvie‰u “verdz¥bas 700 gadiem”, vïl dz¥vÇkas atmi¿as pa‰a vecÇku paaudzï par latvie‰u strïlnieku c¥¿Çm pret vÇcie‰iem 1. pasaules ka‡Ç T¥re∫purvÇ, par neganto Bermonta vÇcie‰u uzbrukumu jaunajai Latvijas republikai 1919. gada novembr¥. Uz rietumiem raugoties, mïs tr¥sdesmitajos gados centÇmies VÇcijai skat¥ties pÇri, aiz tÇs vïrojot “¥sto Rietumu” – Francijas, Anglijas, ar¥ Italijas, Grie˙ijas vai SpÇnijas kultras kontras. SkolÇs, protams, mÇc¥ja ar¥ vÇcu valodu, taãu to aizvien lielÇkÇ mïrÇ aizstÇja ang∫u vai franãu stundas. Par skolu jaunatni runÇjot, jÇatceras, ka 1930. gadu beigÇs R¥gas jaunie‰iem modï bija amerikÇniski platas un garas divrindu Ïaketes, varen augstiem, izpolsterïtiem pleciem. Vies¥bÇs ska¿u platïs skanïja pïdïjie amerikÇ¿u “grÇvïji”, ku‡us varïja klaus¥ties ar¥ R¥gas zelta jaunatnes iecien¥tajÇs kafejn¥cÇs un bÇros. Modï bija ang∫u izgudrotÇ jaunÇkÇ modes deja Pastaiga pa Lambetu (Lambeth Walk), bet tikpat kÇ nemaz nedzirdïja vÇcu ‰lÇgerus, ja nu vien atskaita, teiksim, zviedrietes ZÇras Leanderes2 vÇciskos iedziedÇjumus. RunÇjot tie‰i par latvie‰u jaunie‰u toreizïjÇm attieksmïm ar vÇcie‰iem, jÇatz¥mï gad¥jums ar “ÅtrÇs satiksmes pionieriem”, kas latvie‰u rakstos maz pieminïts. Tr¥sdesmito gadu otrajÇ pusï, VÇcijas vado¿a Ådolfa Hitlera ietekmei izplatoties ar¥ Çrzemïs dz¥vojo‰o vÇcie‰u starpÇ, Baltijas vÇcie‰i sÇka organizïties Hitlera reÏ¥mam draudz¥gÇs kopÇs. R¥gas ielÇs parÇd¥jÇs melnÇs biksïs un baltos kreklos tïrpti vÇcu 9


jaunek∫i ar militÇra parauga vidus jostÇm un pleca siksnÇm. Kad 1938. gada sÇkumÇ toreizïjais Latvijas sabiedrisko lietu ministrs Alfreds Bïrzi¿‰3 kÇdÇ pie¿em‰anÇ gluÏi nevain¥gi iejautÇjÇs VÇcijas stnim R¥gÇ4, kas tie par jaunek∫iem un kas par formas tïrpiem, stnis tikpat nevain¥gi bija atbildïjis, ka tie, dro‰i vien, esot vienkÇr‰i sporta tïrpi. Par kÇdu vÇcu jaunatnes organizÇciju LatvijÇ vi¿‰, stnis, neko nezinot. Lai jauno vÇcie‰u demonstrÇt¥vo diÏo‰anos izjauktu, Alfreds Bïrzi¿‰ no R¥gas latvie‰u Æimnazistiem sportista JÇ¿a µ¥v¥‰a5 vad¥bÇ uz Çtru roku noorganizïja “ÅtrÇs satiksmes pionierus”, ietïrpjot tos gluÏi tÇdos pa‰os sporta tïrpos, kÇdus valkÇja vÇcu jaunie‰i. “Pionieri” pirmo reiz atklÇt¥bÇ parÇd¥jÇs 9. VispÇrïjos dziesmu svïtkos 1938. gada jnijÇ, sïÏot Uzvaras laukumÇ klaus¥tÇju pirmajÇs rindÇs un koncerta starpbr¥d¥ goda viesiem pienesot atspirdzinÇjumus. OtrÇ dienÇ pïc ‰¥ notikuma par jauno organizÇciju rakst¥ja R¥gas vÇcu laikraksts Rigasche Rundschau, ievietojot ar¥ attïlu un piebilstot, ka “Pioniere der schnellen Verbindung” (sic!) skaits nÇkotnï dro‰i vien pieaug‰ot. NekÇds pieaugums tomïr nebija ne paredzïts, ne vajadz¥gs, jo vÇcu nacionÇlsociÇlistu jaunie‰os LatvijÇ izcïlÇs apjukums. “ÅtrÇs satiksmes pionieri” ar divrite¿iem braukÇja gar vÇcu jachtklubu MeÏparkÇ, dziedot patriotiskas latvie‰u dziesmas, devÇs darba talkÇs uz laukiem un demonstrÇt¥vi ieradÇs daÏÇdos sar¥kojumos, vienÇ rÇvienÇ nosl¥cinot” vÇcu uzbÇz¥go ietekmi. Daudz jau vi¿u, ‰o “pionieru”, nebija, kÇds nepilns simts, vairumÇ no R¥gas pilsïtas 1. un 2. Æimnazijas un no Franãu liceja, tomïr gÇjiens izdevÇs, un vÇcu jaunie‰i savus “sporta tïrpus” – paties¥bÇ Hitlera jaunatnes uniformu atdarinÇjumus – pÇrstÇja valkÇt. Tikdaudz par latvie‰u un vÇcu attieksmïm tr¥sdesmito gadu beigÇs neatkar¥gajÇ LatvijÇ. ( ‹ )

10


Atskatam TÇs netie‰Ç veidÇ apstiprinÇja ar¥ R¥gas Franãu liceja 27 skolnieku un 3 skolotÇju delegÇcija, kas 1939. gada 8. jlijÇ devÇs uz Franciju, lai piedal¥tos franãu revolcijas 150 gadu atceres svin¥bÇs Par¥zï. TÇ laika piez¥mes citïjot: Jau pïc stundas bijÇm pie Latvijas robeÏas Meitenï, no ku‡ienes msu vilciens devÇs tÇlÇk uz ·au∫iem un Lauksargiem LietuvÇ, tad tÇlÇk pÇri Lietuvas-VÇcijas robeÏai uz Lietuvai nesen at¿emto PaÆeÆi (kas no Pagegiai tagad bija k∫uvusi par vÇcisko Poggegen), pïc tam uz Insterburgu un Kïnigsbergu, kur iebraucot, bija sÇkusies nakts. OtrÇ r¥tÇ pl. 8.00 vilciens bija Berl¥nï. No turienes cauri Hanoverai, Hammai, VupertÇlei ¥sÇ laikÇ nonÇcÇm µelnï, ar katru nobraukto kilometru vairÇk br¥noties par VÇcijas dzelzce∫u pieaugo‰o Çtrumu, apkÇrtnes pla‰ajiem laukiem, lielajÇm rpn¥cÇm, vareno pi∫u un bazn¥cu tor¿iem. Izstaipot kÇjas uz perona µelnes stacijÇ, nÇcÇs krietni atliekties atpaka∫, lai saskat¥tu tepat l¥dzÇs stÇvo‰Ç µelnes Doma milz¥go tor¿u smailes. VÇcija mums likÇs varena, enerÆijas pÇrpilna un – b¥stama. NÇkamÇ nakts, tÇpat vien sïdus braucot, likÇs jau ga‡Çka un grtÇka, l¥dz kamïr pïc 36 stundu nepÇrtraukta ce∫ojuma 10. jlija priek‰pusdienÇ ieripojÇm Par¥zes Gare du Nord. Tur izkÇpjot, bija gandr¥z vai Ïïl ‰˙irties no uzticamÇ Latvijas dzelzce∫u 3. klases vagona, kas ms tik labi bija atvedis gandr¥z 3 000 kilometrus no R¥gas. Nezin’ kas nu ms tagad gaida? 11


Ms sagaid¥ja Francijas izgl¥t¥bas ministrijas gÇd¥gie pÇrstÇvji, kas par mums rpïjÇs nÇkamo divu nedï∫u laikÇ. Bez galvaspilsïtas apskates un pie¿em‰anas pie Francijas izgl¥t¥bas ministra, bez vainaga nolik‰anas pie NezinÇmÇ ka‡av¥ra kapa zem Triumfa arkas, bija ar¥ operas, teÇtru un pat Casino de Paris apmeklïjumi, izbraukumi uz skaistajÇm LuÇras ielejas pil¥m, uz Versaiju, ·antij¥ u.t.t. Viz¥tes centrÇlais punkts, protams, bija valsts svïtku parÇde 14. jlijÇ Elizejas laukos, ku‡u pie¿ïma republikas prezidents Albïrs Lebrïns6 , asistïjot goda viesiem, ÆenerÇ∫iem un admirÇ∫iem no visas pasaules. Atskatoties uz ‰o krÇsaino, spoÏo un katrÇ zi¿Ç aizraut¥go notikumu, tagad labi zinÇms, ka tÇ bija Francijas Tre‰Çs republikas ‰˙ietamÇs varas un spïka apoteoze. Tikai gadu vïlÇk ‰ajos pa‰os Elizejas laukos dÇrdïja vÇcu tanku ˙ïdes un skanïja vÇcie‰u dzelzi apkaltie zÇbaki. Bet 1939. gada 14. jlijÇ neviens to nevarïja paredzït. Tanku rindas, kÇjnieku pulki, eksotiskie, krÇsainie Afrikas spahisi braman¥gu zirgu mugurÇs, Çrzemju leÆionÇri, lidma‰¥nu eskadri∫as gaisÇ – viss tas bija tÇda apmïra, ko R¥gas Æimnazists ne sapn¥ nevarïtu iedomÇties notiekam Vien¥bas vai Uzvaras laukumÇ, un viss tas ar vienu un to pa‰u ‰˙ietami neapstr¥damo vïst¥jumu: Francija ir pasaules varenÇkÇ lielvalsts; vai tam, kas uzdr¥kstïsies aizkart Franciju... πauÏu pulki Elizejas lauku malÇs, liekas, apliecinÇja to pa‰u. ParÇdï noskat¥jÇs kÇds miljons cilvïku, skanïja “urrÇ” un “bravo” saucieni, salti, atsedzÇs skat¥tÇju galvas, atkal un atkal jaunu pulku standartiem parÇdoties ‰˙ietami nebeidzamajÇ parÇdï. TÇ bija, ja atmi¿a nevi∫, ar¥ ilguma zi¿Ç nepieredzïta – stundas 3 vai 4 ga‡a un katrÇ zi¿Ç pïdïjÇ tÇda veida manifestÇcija modernÇs Francijas vïsturï. DaÏas dienas vïlÇk atstÇjÇm Par¥zi, lai apskat¥tu Pasaules ka‡ac¥¿u laukus Francijas zieme∫austrumos, starp Reimsu un Verdenu7. Ar¥ ‰im ce∫a mïr˙im bija vÇrdos neizteikta noz¥me: tÇpat kÇ 1914.-1918. gada ka‡Ç, Francija un tÇs sabiedrotie ir ar¥ tagad gatavi aizstÇvïties pret VÇcijas uzbrukumu. Aizturïtu elpu vïrojÇm kailos, granÇtu saartos Lotringas paugurus, kur uz visiem laikiem esot izn¥cinÇta jebkÇda veÆetÇcija, slaveno Vauxfortu ar vïsturisko uzrakstu: 12


“Ils ne passerot pas” (Vi¿i netiks tÇlÇk) un gigantisko Duomona (Douaumont) kaulu kambari, ku‡Ç dzelten¥gÇ pazemes gaismÇ gu∫ te sanestie simtiem tksto‰u kritu‰o karotÇju kauli. EneÆiskÇka, romantiskÇka, taãu ar¥ ne bez savas apslïptas noz¥mes bija latvie‰u delegÇcijas ekskursija ElzasÇ, senajÇ vÇcu, tagad franãu valsts novadÇ, ar nepÇrprotami vÇciskajiem vietu nosaukumiem: Strasburga, ·let‰tate, KolmÇra, Kïnigsburga, Kaizersberga, ·luchta... ApslïptÇ noz¥me franãu uztverï, dro‰i vien, bija: ‰¥ zeme ir msu, to nedos vairs citiem! Braucot pa Reinas augl¥go ieleju, skaidri bija redzami garie un augstie auduma aizsegi Reinas austrumu krastÇ, aiz ku‡iem turpinÇjÇs VÇcijas krastmalas nocietinÇjumu darbi. Tikai se‰as nedï∫as vïlÇk franãu un vÇcu baterijas Reinas krastos apmain¥jÇs ar pirmajÇm zalvïm. Elzasa palika franãu rokÇs vïl veselu gadu, l¥dz vÇcie‰i to 1940. gada jnijÇ ie¿ïma – no aizmugures. Franãu artilïrijas bunkuri Reinas krastos tïmïja nepareizÇ virzienÇ... Atce∫‰ no Francijas uz Latviju sÇkÇs 27. jlijÇ no Strasbras un veda uz Kïlas robeÏstaciju VÇcijÇ, kur msu vilciens nostÇvïja gandr¥z stundu. V¥ri civilos tïrpos, neveikli smaidot, ms paldza iznÇkt no kupejÇm gaiten¥ un pÇrmeklïja katru vagona nodal¥jumu no griestiem l¥dz gr¥dai, ar ¥pa‰iem gariem naÏiem iztaustot pat sienÇm piestiprinÇto VÇcijas skatu attïlu aizmugures. Ko vi¿i meklïja? Propagandu? Årzemju naudasz¥mes? Ieroãus? – Mums tas likÇs ∫oti joc¥gi un uzjautrino‰i. Atce∫Ç uz R¥gu mums vairs nebija “sava” Latvijas dzelzce∫u vagona kÇ ‰urpbraucot. SïdïjÇm vÇcu vagonos juku jukÇm kopÇ ar vÇcie‰iem, ku‡u vid bija daudz uniformu. Berl¥nï, R¥gas vilcienu gaidot, Ufas palastÇ pie ZooloÆiskÇ dÇrza stacijas varïjÇm noskat¥ties jaunÇko un jautrÇko Heinca R¥ma¿a8 komïdiju: vÇcie‰i, kas tais¥ja tik jaukas filmas, taãu galu galÇ nevarïja bt pÇrÇk ∫auni? Nebija tomïr nekÇdu ‰aubu par to, kurÇ pusï bijÇm, karam sÇkoties 1939. gada 1. septembr¥. Liceja klasïs vispÇrïjÇs vïstures stundu laikÇ mïs dziedÇjÇm franãu ka‡av¥ru dziesmi¿as (“Quand la Madelon vient nous servir à boire...”), ku‡as mums mÇc¥ja visu iem¥∫otais liceja kurÇtors un Franãu institta direktors Raimonds ·mitleins9. Tikai vïlÇk 13


noskaidrojÇs, ka ·mitleins R¥gÇ darbojÇs ar¥ Francijas Deuxieme Bureau (pretizlko‰anas dienesta) uzdevumÇ, un 1939. gada decembr¥ vi¿am piesaist¥ja mïÆinÇjumu R¥gas ostÇ uzspridzinÇt baltvÇcie‰u repatriantu kuÆi Sierra Cordoba. MïÆinÇjums neizdevÇs, bet ·mitleinam Latvija bija jÇatstÇj, un mïs vi¿am sirsn¥gi jutÇm l¥dzi. Pret baltvÇcu aizbraucïjiem, turpret¥, msu sajtas it labi raksturoja prezidenta KÇr∫a Ulma¿a10 likten¥gie vÇrdi 1939. gada oktobr¥: “Kas brauc, lai brauc uz neatgrie‰anos...” Pret vÇcie‰iem 1939. gadÇ LatvijÇ nebija ne simpatiju, pat ne l¥dzjt¥bas. Vïl ‰odien aus¥s skan franãu patriota ·mitleina latvie‰u zïniem un meitenïm 1939. gada ruden¥ mÇc¥tÇ r¥m¥te: Deux salauds, Ça c’est clair: L’un Staline, L’autre Hitler! 11 Vajadzïja nÇkt 1940. gada 17. jnijam un 1941. gada 14. jnijam, lai vÇcie‰i no vïsturiskiem ienaidniekiem k∫tu par vien¥giem iespïjamiem sabiedrotiem: gandr¥z neticams, neizsakÇmi rgts likte¿a pagrieziens! Taãu: 1943. gada martÇ bija jÇatz¥st, ka lielÇka nelie‰a par Sta∫inu jau nevarïja bt, bet citu sabiedroto vienkÇr‰i nebija... ( ‹ )

14


Ttaros Jau teicÇm, ka lokomot¥ve vilcienam Jrmalas stacijÇ 1943. gada 19. apr¥l¥ bija piekabinÇta nepareizÇ galÇ. Garais sastÇvs sakustïjÇs un brauca pa uzbïrumu lejÇ ZemitÇnu stacijas virzienÇ. Zem vagona loga bija uzraksts: Urlauberzug Tauroggen-Riga-Walk-Pleskau-Luga-Gatchina Nur für die Deutsche Wehrmacht”. Gaãina, Krasnoje Selo, Duderhofa, Pulkova, Uricka – tÇs visas ir vietas, kas saist¥tas ar Latvie‰u leÆiona pirmÇs kaujas vien¥bas – 2. latvie‰u brigÇdes formï‰anu. Ierodoties Krasnoje Selo, man bija jÇpiesakÇs brigÇdes 1. pulka stÇbÇ, kas bija novietojies DuderhofÇ, daÏus kilometrus no Krasnoje Selo, kur parka nogÇzes ielokÇ kÇdam cara augstmanim kÇdreiz piederïjis muiÏas centrs. Tagad viss pussabrucis, pelïks, nolaists. Grti iedomÇties, ka ar ‰o vietu saist¥jusies slavena latvie‰a – mÇc¥tÇja JÇ¿a Reitera-JÇtnieka dz¥ve12. Vi¿u Zviedrijas karalis KÇrlis XI 1681. gadÇ bija iecïlis par senÇs ingru zemes luteriskÇs draudzes ganu, un msu slavenais tautietis te ar¥ miris un apglabÇts. Duderhofas latviskais nosaukums, raksta Edgars Andersons, ir Ttari 13. UzkÇpjot kalnÇ aiz Duderhofas muiÏas parka, atvïrÇs tÇls skats uz vÇcie‰u ielenkto πe¿ingradu. Pa labi redzamas Pulkovas observÇtorijas drupas, pa kreisi Somu l¥ãa miglÇ gu∫ Kron‰tates cietoksnis, bet tie‰i pret¥ skaidri saskatÇmas πe¿ingradas dz¥vok∫u blokmÇjas, kurÇm pÇri kÇ izstiepts pirksts gaisÇ ce∫as AdmiralitÇtes tor¿a smaile. LejÇ pie 15


kÇjÇm ir fronte. Pie Urickas atrodas 21. latvie‰u bataljons, pie Verch¿eje Koirovo – 16., pie A∫eksandrovkas – 19. Tos nÇkamo pÇris dienu laikÇ paredzïts atvilkt no frontes, lai no ‰¥m vien¥bÇm izveidotu 1. latvie‰u pulku. Mani iedala pulka stÇbÇ un noz¥mï par pulka komandiera kaujas rakstvedi. TÇ uzdevums b‰ot pavad¥t pulka komandieri, izdarot atz¥mes par vi¿a pavïlïm un r¥kojumiem un veikt speciÇlus uzdevumus. Par 1. pulka komandieri jau iecelts pulkvedis-leitnants VoldemÇrs Veiss14, kÇdreizïjais Kalpaka bataljona Studentu rotas br¥vprÇt¥gais 1919. gadÇ, vïlÇkais Latvijas militÇrais ata‰ïjs IgaunijÇ un SomijÇ. Ar vi¿u iznÇca iepaz¥ties Tallinas apmeklïjumÇ 1939. gada Ziemsvïtkos. Apr¥∫a pïdïjÇ nedï∫a Krasnoje Selo apkÇrtnï ir drudÏainas ros¥bas pilna. Pulka stÇbam jÇveic viss pulka formï‰anas darbs, jÇpÇrveido bataljoni, jÇorganizï stÇbs, jo zinÇms, ka maija sÇkumÇ brigÇdi pÇrvietos uz citu kaujas iecirkni. Pulka komandieris savas pirmÇs rpes velt¥ jauniesauktajiem, kas tikai mïne‰a vid ieradu‰ies no R¥gas. ·ajÇs dienÇs pulks maz atgÇdina slïgtu kaujas vien¥bu: blakus rd¥tiem triju bataljonu kaujiniekiem, rotÇs iedala jaunos r¥dziniekus, ku‡us vÇcu iesauk‰anas komisijas pa¿ïmu‰as no skolas sola. Vien¥gÇs zinljanas par ka‡alietÇm vi¿iem ir no vidusskolÇ gtajÇm militÇrÇs mÇc¥bas stundÇm, taãu tÇs nesniedzas daudz tÇlÇk par vienkÇr‰u ierindas apmÇc¥bu. VÇcu izsniegtie ieroãi ir sve‰i, mÇc¥bas notiek pïc Latvijas armijas reglamenta latvie‰u valodÇ. Visur pa vidu jaucas brigÇdes stÇba vÇcu virsnieki un instruktori, vairÇk kavïdami, nekÇ pal¥dzïdami. Pulka komandieris cen‰as bt visur, lai iepaz¥tos ar visu un paveiktu iespïjamo neiespïjami ¥sÇ laikÇ. Un tomïr, pulka e‰elonam 1. maija vakarÇ izbraucot no Krasnoje Selo stacijas, tas no trim bataljoniem un kÇda tksto‰a jauniesaukto bija k∫uvis par kaut cik sakar¥gu kaujas vien¥bu. ( ‹ )

16


VolchovÇ IedomÇjieties pa‰˙idru, izst¥dzïju‰iem bïrziem pieaugu‰u meÏu, sadzeniet tajÇ daÏu div¥ziju kaujas ratus, lieciet nol¥t tiem pÇri daÏu nedï∫u ilgam granÇtu un m¥nu lietum, izgÇziet pÇri sabedrotajai zemei, saskald¥tajam kokam un tïraudam pavasar¥ pÇrpldu‰as upes de¿us, pÇrmetiet tiem ‰auras bïrza laipas un uz tieviem pÇl¥‰iem celtas patvertnes – un jums rad¥sies priek‰stats par Latvie‰u leÆiona 1. pulka no 1943. gada 3. maija l¥dz 1944. gada 19. janvÇrim aizstÇvïto Volchovas kaujas iecirkni. Kaut Volchovas vÇrdam paliekama vieta latvie‰u ka‡agaitu vïsturï, pa‰u likten¥go upi bs skat¥jis tikai rets latvietis. Volchovas upe, kas savieno Ilme¿a un Ladogas ezerus, 1943. gadÇ gan veidoja da∫u kaujas l¥nijas, bet posmÇ starp Novgorodu un âudovo, kur atradÇs latvie‰u brigÇdes pozicijas, fronte pÇrmetÇs upes rietumu krastÇ, izliecot vÇcu pusï ap 8 km dzi∫u tiltgalu. Pret ‰¥ tiltgala centru, ap Spaskaja Polistjes ce∫u mezglu un ciema drupÇm ar¥ atradÇs latvie‰u aizstÇvïtÇ iecirk¿a smagumpunkts. Krievu tiltgala pozicija, ku‡ai pret¥ stÇvïja latvie‰i, bija atliekas no lielÇ Volchovas ielenkuma, kurÇ gÇja bojÇ 2. padomju trieciena armija ÆenerÇ∫a Vlasova15 vad¥bÇ. Purvos ietriektie πe¿ingradas glÇbïja tanki un lielgabali tur bija sa∫imu‰i vÇcu artilïrijas un ‰tukasu ugun¥, apkalpes nonÇvïtas, izkl¥dinÇtas vai sa¿emtas gstÇ, ieskaitot ÆenerÇli Vlasovu, kas vïlÇk k∫uva par vÇcu formïtÇs “Krievijas atbr¥vo‰anas armijas” virspavïlnieku. Pïc ka‡abeigÇm vi¿u pakÇra MaskavÇ. Par Volchovas kauju raksta vÇcu 18. armijas virspavïlnieks ÆenerÇlis Lindemanis16 savÇ 1942. gada 28. jnija dienas pavïlï raksta ar¥ tÇ: 17


[1942. gada] 13. janvÇr¥ ienaidniekam, izmantojot pÇrÇkus spïkus, izdevÇs ‰˙ïrsot Volchovas upi starp âudovo un Novgorodu un atspiest atpaka∫ ‰o iecirkni aizstÇvo‰os vÇjos vÇcu spïkus. Ienaidnieka mïr˙is bija πe¿ingradas atbr¥vo‰ana. 5 mïne‰u ilgÇs smagÇs c¥¿Çs mums izdevÇs pretinieka nodomu novïrst, izn¥cinot 2. trieciena armijas atliekas un ievïrojamas padomju 52. un 59. armijas da∫as. Upurïjot ievïrojamas cilvïku masas, 19. februÇr¥ ienaidnieks bija nonÇcis tikai 3 kilometrus no πe¿ingradas ‰osejas. Msu pretuzbrukums 20. martÇ deva iz‰˙ir¥gus panÇkumus, ielencot rietumos no Volchovas upes 14 padomju strïlnieku div¥zijas, 7 strïlnieku brigÇdes un vienu tanku brigÇdi. BiezajÇ meÏu apvid, 14 gradu aukstumÇ un dzi∫Ç sniegÇ, vïlÇk atkusn¥ un neizbrienamÇ muklÇjÇ tur notika c¥¿as, kas katram to dal¥bniekam paliks atmi¿Ç uz visu mÏu. Msu pïdïjais uzbrukums 30. un 31. maijÇ apz¥mogoja ielenkto ienaidnieku spïku likteni. LaikÇ l¥dz 28. jnijam msu vien¥bas sa¿ïma 32 759 gstek¿us un lielu daudzumu ka‡amateriÇla. Kopïjie ienaidnieka zaudïjumi pÇrsniedz 100 000 v¥ru. Fronte 1. pulka iecirkn¥ 1943. gada maijÇ turïjÇs uz ‰aura skausta – Novgorodas-âudovas ‰osejas (kas tagad ir da∫a Maskavas-Sanktpïterburgas autoce∫a) un dzelzce∫a. AbÇs pusïs daÏus kilometrus platajai sausajai joslai gulïja purvs. Purvs bija untumnieks: virs biezas bl¥vas mÇla kÇrtas ‰pojÇs kÇdu metru biezs melnzemes un trdu slÇnis. Tas pavasara pldos pÇrplda, bet mÇls kavïja denim notecït. Visi ce∫i un ïkas frontes aizmugurï bija jÇbvï uz pÇ∫iem; pa nebeidzamam tiltam l¥dz¥gu pÇ∫u stigu tusn¥ja ar¥ mazais frontes dzelzce∫‰, kas brigÇdes iecirkni savienoja ar πe¿ingradas-Novgorodas dzelzce∫a staciju Gluchaja Kerestj, no turienes tr¥s reizes dienÇ pievedot apgÇdi un papildinÇjumus. Vasarai sÇkoties, dens pamazÇm noplaka, purvs k∫uva sausÇks, bet ne pÇrejams, jo ar¥ aizmugures biezok¿i bija pilni vÇcu un krievu m¥nu. Sausums nesa vïl citu ∫aunumu: izÏuva dzi∫Çs granÇtu bedres, atklÇda18


mas savu bieÏi vien drausm¥go mantojumu. PurvÇ tvanoja saldeni net¥kama dvinga. TÇ pa‰a dens dï∫ tikai da∫a latvie‰u ierakumu bija tÇdi vÇrda patiesÇ noz¥mï. Iecirk¿a zieme∫da∫Ç ierakumi bija iegrauzu‰ies v¥ra auguma dzi∫umÇ. TÇlÇk uz dienvidiem, attÇlinoties no ce∫a joslas, tie izl¥da zemes virs, un poste¿us no lodïm un ‰˙embÇm sargÇja tikai atsevi‰˙as ba∫˙u patvertnes, ku‡as savienoja pa‰˙idra skuju sïta – “blende”. 1. pulks jaunajÇ novietnï ieradÇs 2. maija vakarÇ. Jau divas dienas pïc iera‰anÇs latvie‰u vien¥bÇm bija jÇnomaina 9. vÇcu grenadieru pulks. TÇs bija nervozas dienas visiem – kÇ nepiedz¥voju‰iem, neparastÇs apkÇrtnes iztrcinÇtiem R¥gas jauniesauktajiem, tÇ nesaliedïto vien¥bu komandieriem, bet par visÇm lietÇm – jaunajam pulka komandierim Veisam. NolaistajÇ 9. pulka iecirkn¥ darba bija milzums, jÇpÇr¿em pozicijas, jÇbvï m¥tnes, ku‡u nepietika, jÇce∫ slïp¿i, aizsegas. GalvenÇs rpes pulka komandierim jau pa‰Ç sÇkumÇ rad¥ja 2. bataljona iecirknis, ko komandïja pulkvedis-leitnants AperÇts17. ·¥ bataljona vidïjÇ rota savÇs rokÇs turïja visa pulka iecirk¿a atslïgu – Spaskaja Polistjes ciema un klostera drupas, kam krievu pozicijas bija pievirz¥tas nepilnu 40 metru attÇlumÇ. StundÇm ilgi Veiss pavad¥ja sagrautÇ klostera torn¥, tÇlskatÇ pït¥dams ienaidnieka pozicijas un vientu∫o ce∫u, kas aiz krievu l¥nijÇm aizstiepÇs uz 8 kilometrus attÇlo Volchovas tiltu. ·¥ bija vien¥gÇ vieta brigÇdes iecirkn¥, kur krievi varïtu izmantot tankus, lai atspiestu latvie‰us no ‰aurÇ ‰osejas skausta, iedzenot tos purvainajÇ meÏÇ. Jau pirmajÇs dienÇs Veiss atzina, ka krievi no b¥stamÇs vietas jÇpadzen, ko vi¿a pulks paveica vïlÇk – 1943. gada septemb‡a kauju laikÇ. L¥dzÇs rpïm par galvenÇs kaujas l¥nijas nostiprinljanu, pulka komandieris centÇs person¥gi iepaz¥t katru savu ka‡av¥ru. Pulka virsnieku – biju‰o Latvijas armijas locek∫u – sastÇvs bija labs. 2. bataljonÇ, kas turïja pulka “atslïgas poziciju” pie Spaskaja Polistj, bez allaÏ rÇmÇ, nosvïrtÇ un pa∫Çv¥gÇ LÇãplï‰a ka‡aorde¿a kavaliera AperÇta bija spïj¥gi rotu komandieri: 5. rotu komandïja ltn. Antïns, kas gan krita kÇ viens no pirmajiem kÇdÇ maija mïne‰a izlku pasÇkumÇ; 6. rotÇ ltn. A∫∫is, 19


vltn. ·eibelis, ltn. Gaitars. 1. bataljonu komandïja kapt. ·nïbergs, kas vïlÇk krita VolchovÇ un ku‡a dïls, 1. pulkÇ no kareivja par leitnantu izaudzis, krita vïlÇk Kurzemï. Rotu komandieri bija kapt. Laumanis, vltn. Graumanis, vltn. Rabenko un kapt. Jansons – visi drosm¥gi un varon¥gi virsnieki, kas vïlÇk izpeln¥jÇs augstus apbalvojumus. Vien¥gais no Veisa bataljonu komandieriem, kam ka‡alaime smaid¥ja l¥dz galam, tomïr bija kapteinis (vïlÇk pltn.) Koci¿‰18, vïlÇkais 6. pulka komandieris. Stingras un noteiktas dabas, vi¿‰ saviem rotu komandieriem – vltn. Reimanim, vltn. Laukam, ltn. Ziedainim un kapt. Reinholdam – lika bataljonu turït priek‰z¥m¥gÇ discipl¥nÇ. Beidzis Latvijas AugstÇko ka‡askolu, Koci¿‰ bija viens no pulka virsniekiem, ku‡a padomu Veiss allaÏ vïrtïja augstu. AugumÇ neliels tÇpat kÇ Koci¿‰, ar¥ AugstÇkÇs ka‡askolas absolvents, bija pulka adjutants kapt. (vïlÇk pltn.) N. Galdi¿‰19. RaksturÇ vi¿‰ tomïr bija piln¥gi citÇds: ska∫‰, kust¥gs, asprÇt¥gs, ¥sts dz¥vsudrabs. Ka‡av¥ri vi¿u sevi‰˙i nem¥lïja, jo Galdi¿a joki daÏkÇrt bija pagrti saprotami, un impuls¥vÇs dabas dï∫ ar¥ Veisam vi¿‰ ‰˙ita “enfant terrible”, kas jÇuzmana. Traucoties uz ienaidnieka iebrukumu Galdi¿a vien¥bas iecirkn¥ 1944. gada apr¥l¥ pie Ve∫ikajas, Veisu nÇv¥gi ievainoja bo∫‰eviku granÇtas ‰˙emba. Galdi¿‰, kas vïlÇk Kurzemes c¥¿Çs sa¿ïma augstus orde¿us un paaugstinÇjumus, pïc kapitulÇcijas krita krievu gstÇ, kur no‰auts. Kritu‰i ar¥ abi pÇrïjie Veisa Volchovas stÇba virsnieki – vltn. Bergs, agrÇkais JÇtnieku pulka virsnieks, un ltn. RomÇns IndÇns, jauns zïns, ko gabalos saraust¥ja ienaidnieka m¥na septemb‡a kauju otrajÇ dienÇ, IndÇnam komandïjot pulka 7. rotu. Taãu pulka komandiera interese par saviem v¥riem gÇja tÇlÇk par virsniekiem. TÇ sniedzÇs l¥dz pïdïjam postenim ierakumu pirmajÇ l¥nijÇ. Ievïrojis, ka 7. rotas kÇdÇ vadÇ kopÇ sagad¥ju‰ies ap desmit UniversitÇtes sporta airïtÇju, Veiss vadu iesauca par airïtÇju vadu, bet rotu – par studentu rotu. AirïtÇjus piemeklïja drms liktenis: pa‰u jautrÇko un nebïd¥gÇko no tiem, medic¥nas studentu Biãevski, nogalinÇja m¥nas sprÇdziens vïl 1943. jnijÇ; pÇrïjie krita septembr¥ vai atkÇp‰anas kaujÇs no Volchovas 1944. gada janvÇr¥. 20


Veisa apmeklïjumi ierakumos bija ikdienas parÇd¥ba. Vi¿‰ piederïja tiem pulku komandieriem, ku‡i, kad vien apstÇk∫i at∫auj, centÇs pulku komandït, atrodoties “priek‰Ç”, bet komandpunktu atstÇja adjutanta zi¿Ç. Agri no r¥ta vi¿‰ lika ‰oferim sevi aizvest uz vienu vai otru pulka spÇrnu un laiku l¥dz pusdienai parasti pavad¥ja “grÇvjos”. StaigÇja vi¿‰ parasti tikai sava kaujas rakstveÏa pavad¥bÇ, tïrpies vienkÇr‰Ç masko‰anÇs tïrpÇ bez z¥motnïm, bru¿ucepuri galvÇ. PirmajÇ sÇkumÇ, tÇdam pulka komandierim uzrunÇjot posteni, viens otrs “grÇvju puika”, paskat¥jies uz runÇtÇju, to noturïja par vienkÇr‰u zi¿kÇr¥go un kaut ko atrca. Gan jÇsaka, ka pïc pirmÇ mïne‰a pulka iecirkn¥ vairs nebija ka‡av¥ru, kas vismaz pïc izskata nepaz¥tu pulka komandieri. Biedrisks un draudz¥gs “grÇvjos”, Veiss Çrpus tiem tomïr pras¥ja stingru discipl¥nu, sevi‰˙i jau no aizmugures vien¥bu ka‡av¥riem. Lai Dievs Ïïl¥gs kÇdam pavÇram vai zi¿nesim, kas, pulka komandieri sastopot, apmierinÇjÇs ar vienkÇr‰u sveicienu un aizmirsa zi¿ojumu! Noz¥me discipl¥nai bija liela, kas pierÇd¥jÇs vïlÇk atkÇp‰anÇs kaujÇs, kad Veiss bieÏi atsita ienaidnieka iebrukumus gluÏi viens ar pÇris rakstveÏiem un ‰oferiem. Ar¥ pïdïjos vi¿‰, pa‰iem nemanot, bija izaudzinÇjis par labiem ka‡av¥riem. VisvairÇk ka‡av¥rus ietekmïja Veisa person¥gÇ drosme. Nekad vi¿‰ no saviem ∫aud¥m nepras¥ja to, ko nebtu gatavs dar¥t pats. Septemb‡a kauju laikÇ Veisa komandpunkts atradÇs tikai 300 metrus no galvenÇs kaujas l¥nijas, un neviens no pulka komandiera l¥dzgaitniekiem neatcerïsies gad¥jumu, kad Veiss btu atteicies doties uz kÇdu vietu ienaidnieka uguns dï∫. “Ku‡a lode svilpj, tÇ ir jau garÇm,” vi¿‰ mïdza teikt, bieÏi vien nemaz nepieliekdams muguru, kad pÇri galvai aiz‰alca loÏmetïja kÇrta. Vakaros un nakt¥s, gar kaujas l¥niju staigÇjot, Veiss daÏkÇrt vienkÇr‰i izkÇpa no aizsargrÇvja un gÇja tie‰i pa lauku ienaidnieka degungalÇ. “Bs taisnÇk un nesamïrcïsim zÇbakus,” vi¿‰ taisnojÇs. Citreiz atkal, ieraudz¥jis starplaukÇ ziedo‰u ceri¿krmu, vi¿‰ veiklÇ lïcienÇ izlïca no slïp¿a, lai ziedu norautu. Bija skaidrs, ka tÇda komandiera pras¥bas bija grti atteikt ar¥ ierindniekam. ( ‹ ) 21


Septemb‡a kaujas 1943. gada septemb‡a vid R¥gÇ sÇka kl¥st satrauktas valodas par jauno Latvie‰u leÆiona vien¥bu smagÇm c¥¿Çm un lieliem zaudïjumiem Volchovas frontï. Paties¥ba bija tÇ, ka septemb‡a kaujas VolchovÇ izrais¥ja 1. pulka I un II bataljona divu rotu uzbrukums ap kilometru platÇ frontï savas pozicijas uzlabojumam, padzenot ienaidnieku no paaugstinÇjuma dienvidos no Spaskaja Polistji ciema drupÇm, kur pretinieka grÇvji pietuvojÇs msïjam, kÇ jau pieminïts, uz 40 metriem, dodot krieviem ar¥ dzi∫u flankïjo‰u ieskatu msu ierakumos. Uzbrukumu plÇnoja un veica pulkv. Veisa tie‰Ç vad¥bÇ, un tas 2. septemb‡a r¥tÇ izdevÇs ar mÇc¥bu laukuma precizitÇti. Tie‰i pl. 9.00 r¥tÇ sÇkÇs msu artilïrijas sprostuguns, kam 5 mintes vïlÇk sekoja 3. un 5. rotu trieciens un apmïram 500 m garÇ pretinieka grÇvja ie¿em‰ana, kas msu pusï pras¥ja tikai 5 kritu‰os. Pïc negaid¥tÇ uzbrukuma pretinieka pusï vald¥ja piln¥gs apjukums; visu dienu klusïja tÇ ieroãi. Man person¥gi saulainÇ septemb‡a diena tomïr gandr¥z beidzÇs bïd¥gi. Msu uzbrukuma sÇkumÇ, artilïrijas ugunij apklustot un trieciengrupÇm metoties pretinieka ierakumos, pïk‰¿i pÇrtrka pulka komandpunkta sakari ar virsleitnanta Grauma¿a rotu. Citas vien¥bas jau bija pieteiku‰Çs ar zi¿ojumiem par uzdevuma veik‰anu, bet ne Graumanis. Veiss redzami nervozïja, tad, pagriezies pret mani, teica: “Aizej un paskaties, kas noticis ar Graumani. To mïs tÇ nevaram atstÇt.” Pulka kaujas komandpunkts atradÇs galvenÇs kaujas l¥nijas tie‰Ç tuvumÇ, daÏus simt metrus aiz Ïagaru “blendes”. Izl¥dis tai cauri, pieliecies skrïju pÇri agrÇkajam starplaukam uz pretinieka ierakumiem, 22


kur tagad vajadzïja bt Grauma¿a v¥riem. Msu pozicijas no pretinieka ‰ai vietÇ ‰˙¥ra tikai kÇdi 100 metri. Piek∫uvis krievu grÇvim, iemetos uz priek‰u izb¥d¥tÇ loÏmetïja ligzdÇ. TÇ bija pamesta, bet tÇs dibenÇ gulïja pÇris kritu‰i krievi savÇs brnganajÇs uniformÇs. GÇju tÇlÇk pa grÇvi l¥dz satiksmes ejai, pie ku‡as asÇ pagriezienÇ sadros ar krievu ka‡av¥ru. Vi¿am nebija ne ˙iveres, ne ieroãa un, mani ieraudz¥jis, tas likÇs tikpat pÇrsteigts kÇ es. Sa¿ïmis kopÇ visas savas krievu valodas zinljanas, pacïlu pret krievu savu ma‰¥npistoli un uzsaucu: “Ruki vrech!” Krievs paklaus¥ja, pace∫ot rokas virs galvas, bet pameta skatu pÇri plecam. Vai vi¿‰ gaid¥ja pal¥gus? NezinÇju, ko iesÇkt. ·aut uz neapbru¿otu pretinieku taãu nevarïja, bet ar¥ kavïties nedr¥kstïja. Divos vÇrdos izlietojis visu savu krievu valodas prasmi, mÇju krievam, lai vi¿‰ nÇk man l¥dzi un rÇd¥ju, lai kÇpj aug‰Ç uz ierakumu malas, gribïdams pïc tam gstekni vest prom uz msu l¥nijÇm. Krievs ar¥ sÇka rÇpties metrus pusotra augstajÇ grÇvja malÇ, bet, ticis gandr¥z l¥dz pa‰ai aug‰ai, pïk‰¿i metÇs atpaka∫, uzgÇzdamies man virs un, sa˙ïris abÇm rokÇm manu kaklu, sÇka Ï¿augt. Ar savu augumu vi¿‰ bija piespiedis manu ma‰¥npistoli krt¥m, tÇdï∫ ar to r¥koties vairs nevarïju. Mani no visa spïka Ï¿augdams, krievs sÇka pilnÇ bals¥ kliegt, laikam jau saukdams pal¥gÇ biedrus. Nu bija labs padoms dÇrgs. Laim¥gÇ kÇrtÇ bez ma‰¥npistoles man pie jostas makst¥ bija ar¥ parastÇ 08 kalibra Mauzera pistole. Sa¿ïmis visus spïkus, izrÇvu pistoli un piegrdu stobru krieva sÇniem, nospieÏot mïl¥ti. Krievs atlaidÇs no mana kakla, nosl¥dïja zemï un sabruka grÇvja dibenÇ. NÇkamajÇ mirkl¥ ar vienu lïcienu bija laukÇ no grÇvja un devos atpaka∫ uz msu ierakumiem. Negribïju ticït savÇm ac¥m, kad no tuvïjÇ krma grÇvja priek‰Ç pacïlÇs vïl viens krievs un, rokas pacïlis, kaut ko sauca. Nekavïjot laiku, rÇd¥ju vi¿am uz latvie‰u poziciju pusi un kliedzu: “Davai, davai!” Krievs bez vÇrda runas pagriezÇs un rÇtni so∫oja manas pistoles priek‰Ç uz rietumiem. Pïc piecÇm mintïm biju ar visu gstekni atpaka∫ msu vecajos ierakumos, kur izrÇd¥jÇs, ka pa mana izlku gÇjiena laiku atradusies ar¥ Grauma¿a rota, kas pa‰laik t¥r¥ja manis atstÇto krievu grÇvi. Tr¥s dienas vïlÇk, 5. septembr¥, brigÇdes 23


komandieris pulkvedis ·ults20 tai pa‰Ç msu komandpunkta bunkurÇ mani apbalvoja ar 2. ‰˙iras Dzelzs krustu – par sekm¥gi veiktu izlku gÇjienu. GÇjienu katrÇ zi¿Ç varïju uzskat¥t par sekm¥gu: biju palicis dz¥vs! OtrÇ kauju dienÇ, 3. septembr¥, notika negaid¥tais. Ap pusdienas laiku meÏmalÇ aiz pretinieka jaunajÇm pozicijÇm iedegÇs s¥ku liesmi¿u sv¥tra. SÇkÇs nepieredzïti bl¥va ienaidnieka smago ieroãu uguns pÇr latvie‰u pozicijÇm un aizmuguri. ·Çva krievu artilïrija un granÇtmetïji, gaudoja nez’ no kurienes atrautÇs “Sta∫ina ïrÆeles”, ku‡Çm norimstot, pirmo reizi kop‰ 1942. gada Volchovas kaujÇs iejaucÇs krievu lidma‰¥nas, zemlidojumos bumbojot un ap‰audot msu ierakumus un bumbas ‰˙embelei ievainojot pat pulka adjutantu Galdi¿u komandpunkta bunkurÇ. Uguns brÇzmai sekoja krievu kÇjnieku trieciens, pïc tam otrs un tre‰ais. Jauniegtie ierakumi gÇja no rokas rokÇ, triecieniem mainoties ar prettriecieniem, ku‡i turpinÇjÇs nepÇrtraukti l¥dz 10. septembrim, kad, latvie‰u divu bataljonu iecirkn¥ izkausïju‰i tr¥s savas div¥zijas, krievi uzbrukumus pÇrtrauca. Zaudïjumi abÇs pusïs bija smagi un pavisam nesamïr¥gi ar 2. septembr¥ gto vietïja rakstura panÇkumu. KÇpïc? To 2. brigÇdes izlko‰anas da∫a uzzinÇja krietni vïlÇk, nopratinot sagst¥tu padomju virsnieku. Veisa pulka uzbrukumu pretinieks, izrÇd¥jÇs, bija noturïjis par vÇcu uzbrukuma sÇkumu pla‰ÇkÇ frontï, ku‡a nolks btu izn¥cinÇt visu kop‰ 1942. gada pavasa‡a c¥¿Çm atliku‰o Volchovas priek‰tilta poziciju. TÇdai varbt¥bai krievi nu lkoja pretoties ar visiem l¥dzek∫iem, atvelkot rezerves no svar¥gÇkiem iecirk¿iem un metot kaujÇ toreiz vïl nedaudzÇs vi¿u lidma‰¥nas. Par sp¥ti visiem ‰iem nesamïr¥gajiem pretinieka upu‡iem, latvie‰i iegto poziciju noturïja, un septemb‡a kaujas beidzÇs ar 2. latvie‰u brigÇdes uzvaru. ( ‹ )

24


Kreãno 1943. gada novembr¥ pulkvedi-leitnantu Veisu paaugstinÇja par pulkvedi un iecïla par 2. latvie‰u brigÇdes kÇjnieku priek‰nieku, kam bija uzticïta visu brigÇdes kÇjnieku da∫u pÇrraudz¥ba, poziciju izbve, apgÇdes da∫u inspicï‰ana, dal¥ba kaujas stÇvok∫a apspriedïs u.t.t. Veiss tagad bija k∫uvis par visu brigÇdes latvie‰u ka‡av¥ru augstÇko latvie‰u priek‰nieku ar komandpunktu brigÇdes stÇbÇ Kreãno ciemÇ, kas atradÇs kilometrus desmit frontes aizmugurï pie Kerestas up¥tes. Uz jauno komandpunktu Veiss ¿ïma l¥dzi ar¥ savu kaujas rakstvedi, kam nu bija izdev¥ba iepaz¥ties ar¥ ar brigÇdes vÇcu personÇlu, ar ko l¥dz ‰im, daÏus iz¿ïmumus atskaitot, nekÇdas saskares nebija bijis. BrigÇdes komandieris tai laikÇ bija pulkvedis Heinrichs ·ults (Schuldt), tïvi‰˙¥ga rakstura kungs piecdesmitgadnieks, kas, tÇpat kÇ pulkvedis Veiss, labprÇt uzturïjÇs “priek‰Ç”, rp¥gi sekojot stÇvoklim frontï. L¥dz¥gi Veisam, vi¿‰ parÇd¥ja neparastu personisku drosmi 2. brigÇdes atkÇp‰anÇs kaujÇs no Volchovas, par ko vi¿u apbalvoja ar otro augstÇko vÇcu varon¥bas z¥mi – ozollapu vainagu un ‰˙ïpiem pie bru¿inieka krusta. ·ults krita 1944. gada 15. martÇ Ve∫ikajas frontï, mïnesi pirms Veisa, un, tÇpat kÇ Veisu, vi¿u uz pïdïjo gaitu izvad¥ja R¥gÇ. Ar brigÇdes komandieri latvie‰u rakstvedim, protams, dar¥‰anu nebija. VairÇk ar stÇba jaunajiem virsniekiem, no ku‡iem vismaz divi – virsleitnanti KrÇls un Knïls – likÇs latvie‰iem negaid¥ti draudz¥gi, ielaiÏoties gluÏi atklÇtÇs sarunÇs par stÇvokli frontï un pasaulï. VÇcie‰u uzvarai ka‡Ç vi¿i tomïr ticïja (vai ar¥ teicÇs ticam) ar¥ vïl 1943. gada beigÇs. 25


Vietïjo iedz¥votÇju-krievu Kreãno, tÇpat kÇ pulka iecirkn¥, nebija, vai tÇdus vismaz neizdevÇs sastapt. Blakus ciemÇ OlchovkÇ teica, gan joprojÇm dz¥vojot kÇdas krievu Æimenes, kas pelnoties ar ve∫as mazgljanu vÇcie‰iem un latvie‰u artilïristiem. Ziemai pienÇkot, latvie‰u brigÇde VolchovÇ bija pÇrvïrtusi norvïÆu br¥vprÇt¥go un vÇcu grenadieru nolaisto kaujas iecirkni labi izbvïtÇ nocietinÇjumu sistïmÇ. 1943. gada Ziemassvïtki VolchovÇ tÇdï∫ varïja paiet pusl¥dz dro‰i, silti, pat bezrp¥gi, par ko sevi‰˙i gÇdÇja bagÇt¥gie svïtku sain¥‰u st¥jumi no R¥gas, ku‡us pilsïtas zilajos autobusos atveda l¥dz øekochovo, dienvidos no brigÇdes iecirk¿a. Liekas, ka katram ka‡av¥ram toreiz iznÇca pa 3-4 sai¿iem ar cepumiem, sviestu, spe˙i u.c. gardumiem. Taãu svïtku miers bija tikai ‰˙ietams. Tie‰i 3. Ziemsvïtkos, kad pulkvedis Veiss no Kreãno uz ka‡askolu VÇcijÇ izvad¥ja 30 savas brigÇdes latvie‰u kadetus, armijas korpuss br¥dinÇja brigÇdi par pla‰Çm ienaidnieka kust¥bÇm latvie‰u frontes sektora tuvumÇ. Tr¥s nedï∫as vïlÇk, 1944. gada 14. janvÇr¥, visÇ Zieme∫u frontï sÇkÇs krievu uzbrukums. To man tomïr vairs nenÇcÇs pieredzït. No Volchovas frontes daÏas reizes iznÇca braukt kopÇ ar pulkvedi Veisu uz R¥gu dienesta dar¥‰anÇs. Brauciens pa dzelzce∫u iznÇca ga‡‰ un gauss (Kreãno-Gluchaja-Kerestj-Novgorod-Batetskaja-LugaPleskava-Valka) tÇdï∫ braucÇm ar ma‰¥nu. Ar¥ tad no Volchovas l¥dz R¥gai sanÇca savi 350 kilometri. Ce∫‰ no Kreãno vispirms gÇja uz dienvidiem, uz ciemu ar Kurzemes vÇrdu Teremec Kurlandskij – teica, ka te, netÇlu no Volchovas upes, senos laikos apmetu‰ies Kurzemes kolonisti – , tad uz Novgorodu, gar ku‡u toreiz gÇja fronte, bet kas atradÇs vÇcu rokÇs. Bija iespïjams te pÇrbraukt Volchovas upes tiltam un apskat¥t Novgorodas kremli – kÇdreizïjÇs zviedru dibinÇtÇs Krievzemes valsts galvaspilsïtas vietu. No Novgorodas braucÇm gar ·imsku, Dno un Porchovu uz Pleskavu, tad pÇri Igaunijas robeÏai gar Irbosku uz C¥ru∫u robeÏpÇrejas punktu pie Veclaicenes. Dzi∫i iespiedies atmi¿Ç, cik pïk‰¿i main¥jÇs ainava, iebraucot vispirms Igaunijas un pïc tam Latvijas teritorijÇ: pïc nopluku‰ajiem un nolaistajiem Krievzemes ciemiem kÇrt¥gas, uzpostas 26


lauku mÇjas sarkaniem jumtiem un apkoptiem t¥rumiem. TÇ kÇ no Novgorodas l¥dz Pleskavai bija jÇbrauc cauri meÏainam apgabalam, kurÇ, kÇ bija br¥dinÇts, klai¿oja sarkanie partizÇni, tad braucÇm parasti trejatÇ: pulkvedis ar ‰oferi priek‰ïjÇ sïdekl¥, bet es aizmugurï ar ma‰¥npistoli klïp¥. NevienÇ no braucieniem nevienu partizÇnu tomïr nesastapÇm. Garie, stundas asto¿as ilgie braucieni no Kreãno uz R¥gu deva izdev¥bu izrunÇties gan par ‰o, gan par to. VienÇ no tÇdiem ce∫ojumiem Veiss ieminïjÇs, ka vi¿am btu izdev¥gi, ja kaprÇ∫a vietÇ man btu virsnieka dienesta pakÇpe; vi¿‰ gribïtu mani par savu adjutantu. Vai es btu ar mieru braukt uz ka‡askolu? JautÇjums, likÇs, bija uzdots ar gudru zi¿u. VolchovÇ bija pavad¥ta ga‡a frontes vasara, kas bija it kÇ kulminïjusies septemb‡a kaujÇs, ku‡Çs ar¥ man bija iznÇcis it tuvu saskarties ar ka‡a ¥sten¥bu. Noplukus¥, bïd¥gÇ Krievija bija krietni apnikusi. Se‰i vai septi¿i mïne‰i ka‡askolÇ VÇcijÇ, gandr¥z miera laika apstÇk∫os, likÇs vilino‰s kÇrdinÇjums. PiedÇvÇjumam bez tam bija ar¥ vïl kÇda cita pievilc¥ba. Ne krievu, ne vÇcu okupÇcijas laikÇ no 1940. l¥dz 1943. gadam nebija nekÇdas iespïjas sazinÇties ar draugu Æimeni, ku‡a no Igaunijas bija nok∫uvusi vispirms SomijÇ un ZviedrijÇ, bet pïc tam ·veicï. PirmÇs un ilgu laiku vien¥gÇs zi¿as no turienes vÇcu okupÇcijas laikÇ atveda kÇds vÇcu ka‡av¥rs, kas draugus bija sastapis ÎenïvÇ. Sarakste vÇcu okupÇcijas laikÇ no Latvijas bija iespïjama tikai ar VÇciju, tÇs okupïtÇm vai sabiedrotÇm valst¥m, taãu ne ar ·veici vai Zviedriju. Sarakst¥ties ar turieni k∫uva iespïjams pïc iestljanÇs LeÆionÇ, kad uz ka‡alauka pasta numuru (Feldpostnummer) bija at∫auts sa¿emt vïstules ar¥ no neitrÇlajÇm valst¥m. Vïstules, protams, pienÇca, ka‡acenzras izskat¥tas, un uz to lapÇm bieÏi vien varïja saskat¥t diagonÇlas sv¥tras, ku‡as ar ˙¥misku ‰˙idrumu bija uzvilcis cenzors, meklïjot kÇdas slepenraksta paz¥mes. KÇdreiz daÏi vÇrdi vïstulïs bija pat noklÇti ar melnu tu‰u, padarot tos nesalasÇmus. ·Ç vai tÇ, tas bija liels solis uz priek‰u, un katra vïstule no tÇlÇs un nepieejamÇs ·veices tika gaid¥ta ar lielu nepaciet¥bu. Nu turienes likÇs strÇvojam cer¥bas, pat optimisms. TÇ 1943. gada 18. novembr¥: 27


Jau no pa‰a r¥ta liela svïtku noska¿a – dievkalpojums Sv. Pïte‡a katedrÇles Makabeju kapellÇ. Daudzi nÇku‰i, lai pieminïtu Latviju. MazÇ kapella ∫auÏu pilna, daudzi blakus telpÇ. MÇc¥tÇjs sirsn¥gos vÇrdos piemin msu daudz cietu‰o tautu, un daudziem ac¥s mirdz asaras. PïcpusdienÇ pie¿em‰ana stniec¥bÇ: jau ieejot priek‰telpÇ, gaiss pilns t¥kamu cigare‰u dmu un ∫auÏu ãalu, un piepeÏi es redzi sevi kÇ mazu meiteni Par¥zï, kad vecÇkiem bija pie¿em‰ana apak‰stÇvÇ un pie manis aug‰stÇvÇ kÇpa pat¥kama dmu smarÏa un simtiem balsu savïrpu‰Çs vienÇ kamolÇ. Ieeju – ∫auÏu labs pulci¿‰, daudzus jau paz¥stu, daudzus iepaz¥stu. Tïrzïju, prieks dzirkst ac¥s, man t¥k ‰ie br¥Ïi, es dzeru tos kÇ v¥nu, kas drusku reibina un it kÇ spÇrnos ce∫. LikÇs, ka, VÇcijÇ nok∫stot, kontakts ar draugiem Çrzemïs varïtu tikai uzlaboties. Ka‡a skola VÇcijas dienvidos ar¥ nebija pÇrÇk tÇlu no ·veices robeÏas: prÇtÇ ‰aud¥jÇs pat tik pÇrdro‰as domas, ka, karam starplaikÇ vienÇ vai otrÇ veidÇ beidzoties, no BavÇrijas btu daudz vieglÇk nok∫t ·veicï nekÇ no Dieva ‰˙ietami pamestÇ Volchovas purva. Visu pieminïto apsve‡ot, iz‰˙irties par do‰anos uz ka‡askolu nenÇcÇs grti. Ar¥ vecÇki bija priec¥gi, ka nu dïls, kaut uz laiku, bs pasargÇts no frontes briesmÇm. Ka ‰¥s briesmas patiesi bija nopietnas, apliecinÇja notikumi VolchovÇ pïc manas aizbrauk‰anas. KÇ jau pieminïts, 1944. gada 14. janvÇr¥ sÇkÇs krievu lieluzbrukums visÇ Zieme∫u frontï no πe¿ingradas l¥dz Novgorodai ar nolku atbr¥vot vÇcu ielenkto πe¿ingradu. SmagÇs c¥¿Çs ar¥ latvie‰u brigÇdei nÇcÇs atstÇt devi¿us mïne‰us aizstÇvïtÇs pozicijas pie Volchovas. AtkÇp‰anÇs kaujÇs pie Tatino, zieme∫os no Novgorodas, krita mans draugs, kÇdreizïjais studiju biedrs Latvijas lauksaimniec¥bas akadïmijÇ JelgavÇ, KÇrlis Sali¿‰21, kas pie brigÇdes kÇjnieku priek‰nieka bija pÇr¿ïmis manus kaujas rakstveÏa pienÇkumus. Sali¿u Veisam ieteikdams un gribïdams draugam labu dar¥t, es ne sap¿os nespïju iedomÇties, ka ar ‰o soli esmu parakst¥jis vi¿a nÇves spriedumu. VïlÇk par to ne reizi vien bija jÇdomÇ. ( ‹ ) 28


GracÇ 1943. gada 27. decembr¥ no latvie‰u brigÇdes komandpunkta Kreãno mïs, brigÇdes 30 jaunie latvie‰u kadeti, devÇmies ar vilcienu uz R¥gu, kur msu speciÇlo pasaÏieru vagonu pieÇ˙ïja militÇrajam tÇlsatiksmes vilcienam. Mar‰ruts: R¥ga-Jelgava-Kïnigsberga-Pozna¿a-BreslavaBrno-V¥ne-Graca Austrijas ·teirijas provincï un Alpu kalnu dienvidu nogÇzï. 48 stundu brauciens pïc vienmu∫Çs dz¥ves frontï likÇs lieliska pÇrmai¿a. Åtrvilciena gludajÇ skrïjienÇ braucÇm cauri ka‡a neskartiem, bagÇtiem VÇcijas, Polijas, âechijas un Austrijas novadiem, kur nekas neliecinÇja par Latvijai draudo‰ajÇm briesmÇm. V¥nï nakti pÇrgulïjÇm ka‡av¥ru kopm¥tnï, kas bija iekÇrtota agrÇkajÇ Austrijas parlamenta skaistajÇ namÇ. Toreiz tÇds fakts mums nelikÇs ne d¥vains, ne neparasts: Austrija taãu jau sen bija LielvÇcijas sastÇvda∫a – Ostmarka. Tagad liekas, ka tÇdam momentam vajadzïja pamodinÇt pa‰as pirmÇs ‰aubas par msu turpmÇko gaitu virziena pareiz¥bu. Bet notikumu atskatÇ jau visi esam gudri. GracÇ iebraucot, ar izbr¥nu vïrojÇm turienes maigo klimatu: kaut bija janvLJa pirmÇ nedï∫a, laiks bija silts, agr¥nam Latvijas pavasarim l¥dz¥gs. Vïl ar lielÇku izbr¥nu sastapÇmies ar vÇcu birokratisma ma‰¥nas k∫mi: sagatavo‰anas kurss ka‡askolai, ku‡a gaitÇ mums GracÇ bija paredzïts pavad¥t vienu mïnesi, sÇkÇs tikai pïc trim nedï∫Çm, janvLJa beigÇs, un Vecelsdorfas kazarmïs neviens nezinÇja, ko ar mums iesÇkt. Pïc vairÇku stundu gaid¥‰anas kursa komandieris mums pazi¿oja, ka varam doties divu nedï∫u atva∫inÇjumÇ uz savÇm dz¥ves vietÇm. Msu gad¥jumÇ tas noz¥mïja – braucienu atkal cauri visai VÇcijai uz R¥gu! Pret to nevienam, saprotams, nebija nekas iebilstams. Ka‡av¥ram 29


ce∫ot toreiz bija viegli un vienkÇr‰i: attiec¥gÇ komandiera parakst¥tÇ ce∫a z¥me (Marschbefehl) automatiski deva kÇ bezmaksas transportu, tÇ ïdienu un naktsmÇjas. T¥ri priec¥gi braucÇm visu ga‡o ce∫u atpaka∫ uz R¥gu, lai pïc divÇm nedï∫Çm no turienes atkal atgrieztos Gracas priek‰pilsïtÇ VecelsdorfÇ. âetru nedï∫u ilgais sagatavo‰anas kurss (Führerbewerberlehrgang) bija domÇts kÇ pïdïjÇ pÇrbaude jaunajiem kadetiem, atsijÇjot nepiemïrotos kandidÇtus. Jau pïc mÇc¥bu pirmÇs dienas k∫uva skaidrs, ka pras¥bas bs augstas un discipl¥na negaid¥ti stingra. Vïlreiz jÇatgÇdina, ka Latvie‰u leÆionÇ dienests noritïja saska¿Ç ar neatkar¥gÇs Latvijas armijas reglamentu. Sarunu, sarakstes un pavï∫u valoda bija latvie‰u un saskarsme ar vÇcu bru¿otajiem spïkiem, msu gad¥jumÇ ieroãu SS, tikai gad¥juma rakstura. Tagad viss vienÇ rÇvienÇ k∫uva citÇdi. Bija jÇmÇcÇs un jÇiegaumï vÇcu ierindas kÇrt¥ba, pavïles un sazi¿as formas vÇcu valodÇ. ApmÇc¥bas vad¥ja vÇcu virsdienesta instruktori – ieroãu SS kaprÇ∫i un serÏanti, kas fronti labi ja bija redzïju‰i, bet mÇc¥bu laukumÇ r¥kojÇs saska¿Ç ar slavenajÇm vÇcu armijas drillï‰anas un ‰ikanï‰anas tradicijÇm. Gu∫amtelpÇs nedr¥kstïja bt ne mazÇkÇ putekl¥‰a. Ietïrpa piederumi pirms gulïttie‰anas bija jÇsaloka un jÇnoliek uz gultai blakus stÇvo‰Ç ˙ebl¥‰a tÇ, ka tie veidoja asi ãetrstrainu kaudzi; ja tas tÇ nebija, viss nolidoja uz gr¥das un vain¥gajam vajadzïja visu loc¥t un kraut no jauna. Cel‰anÇs bija pl. 6.00, pïc kam piecas mintes bija jÇstÇv zem aukstas du‰as. Dodoties brokast¥s (un vispÇr ‰˙ïrsojot kazarmu pagalmu), nedr¥kstïja iet lïnÇm, bet bija jÇso∫o “¥siem, Çtriem so∫iem”. Vai tam, ku‡‰ r¥ta pÇrbaudï bija aizmirsis aizpogÇt kÇdu pogu vai ku‡am cepures nags nebija uzaãu l¥men¥! ApmÇc¥bu galvenais mïr˙is bija salauzt apmÇcÇmÇ jebkÇdu individuÇlu pretest¥bu, padar¥t to par mechanisku doto pavï∫u prec¥zu izpild¥tÇju. So∫ojot uz apvidus mÇc¥bÇm, bija jÇdzied ieroãu SS dziesmas (ku‡as nepratÇm). Ja dziedljana pïc instruktora domÇm nebija pÇrÇk ska∫a, atskanïja pavïle: “Uzlikt gÇzmaskas!” un pïc tam so∫ojot bija jÇdzied gÇzmaskÇs... 30


TÇs bija metodes, ar kurÇm kursa dal¥bniekiem, frontes ka‡av¥riem, dzelzkrustu un citu varon¥bas z¥mju valkÇtÇjiem, tikai grti nÇcÇs aprast. Taãu pïc dienÇm desmit sÇka likties, ka vis∫aunÇkais ir aiz muguras. Instruktori, kas taãu bija un palika tikai instruktori, pret mums, nÇkamajiem virsniekiem, no dienesta br¥vajÇ laikÇ izrunÇjÇs ar tÇdu kÇ vieglas skaud¥bas iekrÇsotu pieklÇj¥bu: tie, kas “drillï‰anu” izturïs, aizbrauks uz slaveno ka‡askolu Bad TelcÇ, bet instruktori paliks GracÇ trenkÇt nÇkamos kadetu transportus. NÇca prÇtÇ brigÇdes stÇba vÇcu virsleitnanta Knïla atvadu vÇrdi, mums no Kreãno aizbraucot: “Kad pabeigsit skolu TelcÇ, js k∫sit pavisam citas sabiedr¥bas locek∫i...” Tas bija labi domÇts, bet latvie‰u aus¥s skanïja d¥vaini: mïs taãu nekad nebijÇm vïlïju‰ies k∫t par kÇdas citas sabiedr¥bas locek∫iem? Bija vïl citi br¥Ïi, kad sÇka uzmÇkties ‰aubas, vai esam nonÇku‰i pareizÇ vietÇ. LabÇkais piemïrs te bija nule pieminïtÇs dziesmas, ku‡as (ar vai bez gÇzmaskÇm) mums lika dziedÇt apmÇc¥bu pÇrgÇjienos. Nevarïja jau neko iebilst pret tradicionÇlajÇm vÇcu ka‡av¥ru zi¿Æïm, tÇdÇm kÇ, piemïram: “Heidemarie, wenn wir am Rhein marschieren” un l¥dz¥giem gara raÏojumiem. Taãu to bija mazÇkums, un mums lika mÇc¥ties ar¥ tÇdas dziesmas, ku‡Çm atskanot, mugurai pÇri sÇka skraid¥t sve‰Çdas skudri¿as, kaut vai: Es zittern die morschen Knochen Aus Furcht von dem letzten Krieg. Wir werden weiter marschieren Bis alles in Scherben fällt, Denn heute gehört uns Deutschland Und Morgen die ganze Welt...”22. NebijÇm taãu uz VÇciju brauku‰i, lai mÇc¥tos “ieka‡ot pasauli”, bet gan aizstÇvït savu dzimteni pret bo∫‰evikiem! JÇpiebilst gan, ka kÇds laikam bija kursa vad¥bai aprÇd¥jis tie‰i ‰¥s dziesmas netaktisko tekstu attieksmï uz “ÆermÇ¿u br¥vprÇt¥gajiem”, no ku‡iem daudzi taãu nÇca no nominÇli neatkar¥gÇm valst¥m (DÇnijas, NorvïÆijas, Holandes, 31


Francijas), tÇdï∫ pïc kÇda laika “vain¥go” panti¿u palaboja, liekot mums vÇrda “gehört” (pieder) vietÇ dziedÇt “da hört” (dzird). Bet vai tas ko l¥dzïja? Nelabotas palika citas vïl daudz “melnÇkas” dziesmas” (Wir sind die schwarze Garde Die nicht ein Feind gefällt; Sind Hitlers Schwarzgardisten, Das beste Korps der Welt u.t.t.23). Nav br¥nums, ka baigo tekstu vÇrdi paliku‰i atmi¿Ç vïl pïc 60 gadiem. MÇc¥ts ps¥chologs te varïtu uzrakst¥t veselu traktÇtu par brutÇlas valodas post¥go ietekmi nepiedz¥vojo‰u jaunie‰u ps¥chï! No baigajÇm SS dziesmÇm tÇdï∫, kur vien iespïjams, mïÆinÇjÇm izvair¥ties, to vietÇ dziedot kaut vai apol¥tiskÇs vÇcu jrnieku dziesmas, kÇ, piemïram, ga‡o balÇdi par Hamburgas meiteni: Kameraden, wir haben die Welt gesehen, Paris und den Heiligen Rock. Wir haben unsere Seelen in das Meer gekotzt, Bei Australien da liegen die noch... Kameraden, die Welt, die Welt ist so schön, Was gibt es für uns noch zu sehen? — In Hamburg, an der Elbe, Weit über den Ozean, Ein Mädchen von Sankt Pauli, Ein Mädchen von der Reeperbahn...24 Lieki teikt, ka msu instruktori par ‰Çdu “br¥vdom¥bu” nebija sajsminÇti un centÇs apslÇpït, kÇ tagad teiktu, pol¥tiski nekorektas domljanas izpausmi. ( ‹ )

32


TelcÇ TelcÇ (Bad Tölz), BavÇrijÇ, pïc skaista brauciena vilcienÇ cauri Austrijas un BavÇrijas Alpiem (Graca-Bruka pie Mras-Lïbene-Bi‰ofshofenaZalcburga-Rozenheima-Holckirchena) ieradÇmies februLJa beigÇs. DaÏus vÇrdus par Telcas ka‡askolu (Junkerschule Tölz). Telca bija pirmÇ no trim ieroãu SS ka‡askolÇm (otra atradÇs Braun‰veigÇ, bet to 1944. gadÇ sabumboja, tre‰Ç Klagenfurtï, Karintijas provincï, AustrijÇ), ku‡Çs sagatavoja virsniekus ieroãu SS ka‡aspïka divizijÇm, ieskaitot tÇm pievienotÇs abas Latvie‰u leÆiona div¥zijas. Ja sÇkumÇ Telcas skola esot bijusi domÇta galvenokÇrt jaunÇs vÇcu nacionÇlsociÇlistu paaudzes ideoloÆiskai audzinljanai, tad ka‡alaikÇ to pÇrvïrta par gluÏi militÇra rakstura mÇc¥bas iestÇdi, kurÇ apmÇc¥ja nevien vÇcu taut¥bas kadetus, bet, sÇkot ar 1943. gadu, ar¥ daÏÇdu Eiropas zemju br¥vprÇt¥gos un “br¥vprÇt¥gos”. Pïdïjais vÇrds ar uzsvaru ir jÇatkÇrto divas reizes, vienreiz liekot to pïdi¿Çs. “±stie” ieroãu SS br¥vprÇt¥gie, kÇdi mÇc¥jÇs ar¥ msu kursÇ, nÇca no VÇcijas okupïtajÇm formÇli patstÇv¥gajÇm Eiropas valst¥m – DÇnijas, NorvïÆijas, Holandes, Be∫Æijas un Francijas, kur savervïtie ieroãu SS vien¥bu dal¥bnieki bija br¥vprÇt¥gie ‰¥ vÇrda patiesÇ noz¥mï. Vi¿i vÇcu vad¥tajÇs ieroãu SS vien¥bÇs iestÇjÇs galvenokÇrt savas pol¥tiskÇs pÇrliec¥bas dï∫ (Holandï tai laikÇ darbojÇs vislielÇkÇ nacionÇlsociÇlistu partija Çrpus VÇcijas), savu simpatiju dï∫ pret vÇcie‰iem (br¥vprÇt¥gie no DÇnijas un NorvïÆijas) vai ar¥ vïlïdamies kopÇ ar vÇcie‰iem ka‡ot pret bo∫‰evikiem (valo¿u un franãu ieroãu SS leÆioni). Mïs – latvie‰i un igau¿i – bijÇm “br¥vprÇt¥gie” pïdi¿Çs, jo vÇcie‰i 33


ms bija mobilizïju‰i par sp¥ti starptautiskajiem likumiem. Tai pa‰Ç laikÇ mïs tomïr bijÇm izvïlïju‰ies ‰˙ietami mazÇko no diviem ∫aunumiem, jo tie‰as briesmas no bo∫‰evisma – kÇ mums – nedraudïja nevienai no augstÇk pieminïtajÇm Rietumeiropas zemïm. JÇsaka, ka ne flÇmu, ne norvïÆu kadeti latvie‰iem neko simpatiski nelikÇs. Holandie‰i krïslas stundÇs novietnï dziedÇja senÇs bru ka‡adziesmas par savu Dienvidafrikas varoni Omu Krgeru25, bet norvïÆi likÇs li‰˙¥gi naci˙u kolaboranti. Pavisam rets putns bija kadets no ·veices – C¥riches sociÇldemokrÇta dïls Gerteiss, aizbïdzis no Æimenes un iestÇjies vÇcu armijÇ. 1944. gada februÇr¥ kursu TelcÇ iesÇka kÇdi 250 “Eiropas br¥vprÇt¥go” kadeti, ieskaitot 25 vai 26 latvie‰us. Ka‡askolas vajadz¥bÇm austrumos no Bad Telcas krorta pilsïti¿as tr¥sdesmito gadu beigÇs bija uzcelts pla‰s skolas telpu un kazarmju kompless, kurÇ netrka ne pla‰u un ïrtu dz¥vojamo telpu, ne mÇc¥bas zÇ∫u, vingrotavu, segta peldbaseina, ieroãu darbn¥cu, jÇjamo sta∫∫u, sporta laukumu u.t.t. Nav nekÇdu ‰aubu, ka ‰¥ bija viena no tÇ laika modernÇkajÇm un labÇk apgÇdÇtajÇm militÇro mÇc¥bu iestÇdïm visÇ VÇcijÇ, ja ne EiropÇ. Ne velti ASV 7. armijas virspavïlnieks ÆenerÇlis Patons26, ku‡a galvenÇ m¥tne pïc ka‡a beigÇm iekÇrtojÇs tie‰i Telcas ka‡askolÇ, to apz¥mïja par “ideÇli piemïrotu celtni”, ku‡Ç vi¿‰, Patons, nemain¥tu ne mata. Skolas komandieris msu kursa laikÇ bija bru¿inieka krusta kavalieris pulkvedis Klingenbergs27. LeÆenda stÇst¥ja, ka krusts Klingenbergam pie‰˙irts par to, ka tas 1941. gadÇ ie¿ïmis Belgradi, DienvidslavijÇ, “ar 7 v¥riem”. Vi¿a pïctecis, ko gan vairs nesagaid¥ju, bija biju‰ais Hitlera adjutants pulkv. ·ulce-Kosens28, kÇ tagad zinÇm – ar¥ Molotova-Ribentropa pakta parakst¥‰anas aculiecinieks 1939. gada 23. augustÇ Maskavas Kreml¥. Kaut, kÇ jau minïju, skolas mÇc¥bu programma sekoja stingri militÇrzinÇtniskiem principiem, ms, jaunpienÇcïjus, nepat¥kami pÇrsteidza un mulsinÇja nacistu ideoloÆijas atspulgi ar¥ ‰ajÇ, ‰˙ietami tikai ka‡amÇkslÇm velt¥tajÇ, iestÇdï. L¥dzÇs apmÇc¥bÇm apvid, klasïs un pie smil‰u kastïm, mÇc¥bu plÇns paredzïja ar¥ tÇ sauktÇs “pasaules uzskata veido‰anas” (Weltan34


schauungsunterricht) stundas. TÇs notika skolas lielajÇ aulÇ, kur risinÇjÇs ar¥ dievkalpojumiem l¥dz¥gi “svïtbr¥Ïi”, bet bez krist¥gÇs reliÆijas pieminï‰anas. UzzinÇjÇm, ka “vÇcu v¥rs stÇv sava Dieva priek‰Ç ar paceltu galvu” (erhobenen Hauptes), un ïrÆe∫u pavad¥bÇ mums bija jÇdzied tÇdas dziesmas kÇ, piemïram: “Mïs nesam tïvzemi savÇs sird¥s” (Wir tragen das Faterland in unseren Herzen). Tas viss gar‰oja pïc kÇda senÆermÇ¿u pagÇnu tic¥bas atsild¥juma, ku‡‰ gan neaizgÇja l¥dz, teiksim, VotÇna vai Freijas tie‰ai pielg‰anai, bet brauca ‰iem vecajiem pagÇnu dieviem diezgan tuvu garÇm. Kop‰ tÇ laika man ir liela skepse pret katru citu “surrogÇta reliÆiju”, msu pa‰u dievtur¥bu ieskaitot. “Pasaules uzskatu veido‰anas” stundu, paldies Dievam, tomïr nebija daudz, un viss vairums laika pagÇja ka‡amÇc¥bÇs. Gracas stingrÇ discipl¥na turpinÇjÇs, taãu vairs ne gluÏi tik brutÇlÇ veidÇ. Tagad mïs, atliku‰ie, bijÇm pilnties¥gi “junkuri” (kadeti), ar ku‡iem ar¥ apmÇc¥tÇji apgÇjÇs ne vairs kÇ ar rekr‰iem, bet kÇ ar jauniem dÏentlme¿iem. Smaidu vïl tagad izraisa nÇkamajiem virsniekiem mÇc¥tie uzved¥bas ieteikumi, no ku‡iem viens, atceros, skanïja: “Dejojot virsnieks nekad nedr¥kst likt roku uz dÇmas tïrpa muguras izgriezuma...” Bija vïl vesela rinda citu labi domÇtu mÇjienu kÇ izturïties labi audzinÇtÇ sabiedr¥bÇ. No TelcÇ pavad¥tÇ laika viens notikums palicis ¥pa‰i spilgtÇ atmi¿Ç. KÇdÇ nakt¥ marta beigÇs skolÇ izzi¿oja trauksmi. Pulkstens 2.00 no r¥ta skolu nostÇd¥ja pagalmÇ, lika doties uz noliktavÇm, lai sa¿emtu ieroãus, municiju un pïc tam sïsties pie vÇrtiem piebrauku‰o smago automa‰¥nu kolonnÇ. Neviens nezinÇja, kas ir trauksmes iemesls. Vïja ÇtrumÇ izplat¥jÇs visdaÏÇdÇkÇs baumas, no ku‡Çm neatlaid¥gÇkÇ bija: FrancijÇ sÇkusies sabiedroto invÇzija, un ms st¥s turp! InvÇziju Francijas piekrastï vÇcie‰i, protams, gaid¥ja jau sen, taãu tÇ nÇca pilnus tr¥s mïne‰us vïlÇk – 1944. gada 6. jnijÇ. Francijas piekrastes vietÇ ma‰¥nas ms aizveda tepat uz netÇlo Alpu pakÇji un izvietoja vairÇkos kalnu ciemos, ku‡u starpÇ mums lika uzturït patru∫as. KÇ lielu noslïpumu mums beidzot pateica, ka no kÇdas sabiedroto ka‡agstek¿u nometnes VÇcijÇ izbïdzis lielÇks skaits britu un amerikÇ¿u ka‡alidotÇju, ku‡i tagad mïÆinot sasniegt ·veices robeÏu. 35


Ms br¥dinÇja, ka tie esot ∫oti b¥stami ∫audis, apgÇdÇti nevien viltotiem dokumentiem, bet ar¥ ieroãiem, un pavïlïja aizturït katru daudz maz aizdom¥gu ce∫a gÇjïju. Alpus un to pakÇji tai laikÇ vïl sedza bieza sniega kÇrta, kÇdï∫ baltajÇ klajumÇ saskat¥t un notvert vientu∫u klejotÇju apbru¿otam v¥ram nebtu bijusi nekÇda lielÇ mÇka. Mïs, latvie‰i, savÇ starpÇ norunÇjÇm, ka ang∫us vai amerikÇ¿us gan ne ˙ersim, ne turïsim, bet ∫ausim, lai mier¥gi iet uz dienvidiem. ·o msu norunu tomïr neiznÇca lietÇ likt. Pïc 24 stundu ilgas deÏras un patru∫Çm pa piesnigu‰ajiem Alpu pakÇjes meÏiem trauksmi atsauca un ms aizveda atpaka∫ uz skolu. Pïc daudziem gadiem ‰o pa‰u slaveno bïg‰anas mïÆinÇjumu no vÇcu Stalaga amerikÇ¿i rÇd¥ja drusku izskaistinÇtÇ lielfilmÇ ar nosaukumu The Great Escape. Ja nu pakÇpeniski briesto‰ajÇm ‰aubÇm par msu VÇcijas gaitu lietder¥bu vïl bija nepiecie‰ams kÇds apstiprinÇjums, tad tÇds nepÇrprotami radÇs pïc 1944. gada marta trauksmes TelcÇ. K∫uva jo dienas jo skaidrÇks: nebijÇm nonÇku‰i “pareizajÇ” vietÇ. Bet kÇ no tÇs izk∫t? ( ‹ )

36


Atpaka∫ R¥gÇ AtrisinÇjums nÇca, kÇ daÏkÇrt tai laikÇ, negaid¥ts, gan pamatos traÆisks, taãu radikÇls. Tuvojoties 1944. gada LieldienÇm, skolÇ pazi¿oja, ka LieldienÇs pie‰˙irs daÏas dienas atva∫inÇjuma tÇdiem kadetiem, kam btu kÇds svar¥gs iemesls. Tïvs tai laikÇ no Latvijas rakst¥ja, ka kÇrto dokumentus sakarÇ ar msu lauku mÇju “privatizï‰anu”, t.i. komnistu at¿emtÇs zemes atdo‰anu agrÇkajam ¥pa‰niekam. Tli¿ iesniedzu piepras¥jumu, ka man kÇ nÇkamajam mÇju saimniekam formalitlju kÇrto‰anÇ noteikti jÇbt klÇt. Bija jÇiet skaidroties pie kursa komandanta, ikdienÇ skarba un formÇla kaptei¿a, kas mani pie¿ïma 3. apr¥∫a vakarÇ savÇ rakstÇmistabÇ. Patum‰Çs galda lampas gaismÇ bargais kapteinis izrÇd¥jÇs negaid¥ti draudz¥gs. “Atva∫inÇjumÇ uz R¥gu? Tas ir LatvijÇ, vai ne? Jums atdod mÇjas?” un vi¿‰ gandr¥z l¥dzjt¥gi paskat¥jÇs uz “jauno saimnieku”. “Nu tad jau jums katrÇ zi¿Ç jÇbrauc. Vai ar septi¿Çm dienÇm pietiks?” Nevienam nebija noslïpums, ka pïdïjo triju mïne‰u laikÇ krievi, no πe¿ingradas ielenkuma izlauzu‰ies, bija pienÇku‰i jau pavisam tuvu Latvijas robeÏai un sasniegu‰i Ve∫ikajas upes l¥kumu netÇlu no Ostrovas un Abrenes. Par Latvie‰u leÆiona diviziju smagajÇm c¥¿Çm tur pïdïjÇs nedï∫Çs bieÏi zi¿oja vÇcu virspavïlniec¥ba. Jau 5. apr¥l¥ Minchenes stacijÇ sïdos vilcienÇ, kas 7. apr¥∫a r¥tÇ mani pÇrveda Latvijas robeÏai pie Meitenes. Stundu vïlÇk biju R¥gÇ. Priec¥go atkalredzï‰anos ar vecÇkiem Lieldienu sestdienÇ aptum‰oja cita, gluÏi negaid¥ta zi¿a: tÇ pa‰a 7. apr¥∫a pïcpusdienÇ sanitÇrÇ lidma‰¥na no Ve∫ikajas frontes R¥gÇ bija atvedusi smagi ievainoto pulkvedi Veisu. 37


DaÏas dienas vïlÇk stÇvïju pie vi¿a gultas Latgales ielas slimn¥cÇ. Veiss vÇrgi pasmaid¥ja: “Nu, redzi, draugs, kÇ man iet. Ne pÇrÇk labi. Bet gan jau, gan jau... KÇ tev klÇjas pa VÇciju?” “Gan jau...” nepienÇca. Tr¥s dienas vïlÇk, 17. apr¥l¥, Veiss bija miris, un 21. apr¥l¥ vi¿u no MÇras bazn¥cas izvad¥ja uz BrÇ∫u kapiem. Mans atva∫inÇjums bija beidzies. Pïc bïru ceremonijas turpat BrÇ∫u kapos man pienÇca pulkvedisleitnants Em¥ls Grapmanis29, agrÇkais Latvijas ka‡aministra ÆenerÇ∫a J. BaloÏa adjutants. Pa‰laik vi¿‰ Latvie‰u leÆiona ÆenerÇlinspektora R. Bangerska30 stÇbÇ R¥gÇ vad¥ja Aprpes un kultras da∫u. “Nu, un kÇ ar jums?” vi¿‰ jautÇja. “Ko js domÇjat dar¥t? Vai negribat nÇkt pie manis? Js varïtu uzrakst¥t grÇmatu par latvie‰u pirmo bru¿inieka krusta kavalieri Veisu.” Ko domÇju dar¥t? – Uz VÇciju atpaka∫ braukt vairs negribïjÇs. Tagad bija iespïja tikt va∫Ç no Telcas negaid¥ti ska∫ajÇm nacionÇlsociÇlistu ïrÆelïm. Ar¥ Veisam adjutants vairs nebija vajadz¥gs. Dr¥zÇk grÇmata. Pie¿ïmu Grapma¿a piedÇvÇjumu, vïlreiz aizbraucu atpaka∫ uz veco pulku, kas no Ve∫ikajas tagad bija pÇrcelts uz Kudeveras sektoru, zieme∫rietumos no Novosoko∫¿ikiem, pavisam tuvu Latvijas robeÏai, un tur no jaunÇ pulka komandiera majora Galdi¿a sa¿ïmu komandïjumu uz ÆenerÇlinspektora stÇbu. TÇ pïdïjo ka‡avasaru gluÏi negaidot iznÇca pavad¥t R¥gÇ. Laikam tas atkal bija liktenis, tÇpat kÇ aizbrauk‰ana no Volchovas 1943. gada Ziemsvïtkos. Maz bija to latvie‰u kadetu, kas, msu kursu 3 mïne‰us vïlÇk TelcÇ pabeigu‰i, palika dz¥vi un br¥vi. No 26 draugiem tÇdi man zinÇmi tikai divi. Jauna izglÇb‰anÇs? Varbt, bet atkal bez pa‰a ierosmes. ·Ç vai tÇ maija sÇkumÇ atkal biju atgriezies R¥gÇ. ˛enerÇlinspektora stÇbs atradÇs Andreja Pumpura ielÇ, tai pa‰Ç ielÇ, kur kÇdreiz biju sÇcis pirmskolnieka gaitas, bet ku‡u vÇcie‰i savÇ uzvaras reibumÇ 1941. gadÇ bija pÇrkrist¥ju‰i kÇda nevienam nepaz¥stama baltvÇcu varo¿a Uller‰pergera vÇrdÇ. Pïc darba beigÇm varïju katru vakaru ar tramvaju braukt uz mÇjÇm – gandr¥z kÇ bïrna gados no skolas! No Telcas, izrÇd¥jÇs, tomïr tik vienkÇr‰i va∫Ç tikt nevarïja. 38


KÇdu vakaru mÇte pavïra manas istabas durvis: “Tevi meklï kÇds vÇcu policists.” NogÇju apak‰stÇvÇ. Gaiten¥ patiesi groz¥jÇs vÇcu vaktmeistars za∫ajÇ kÇrt¥bas policijas uniformÇ. “Js esat kaprÇlis Vanadzi¿‰? Js meklï Telcas junku‡u skolas komandieris. Js atrodaties neat∫autÇ prombtnï.” Paldzis vaktmeistaru apsïsties viesistabÇ, parÇd¥ju vi¿am pulka komandiera parakst¥to apliec¥bu par komandïjumu uz LeÆiona stÇbu. Policists izlas¥ja, piecïlÇs, pielika roku pie cepures un atvainojÇs. B‰ot noticis kÇds pÇrpratums. Vi¿‰ zi¿o‰ot par to savai priek‰niec¥bai. Ja vajadzï‰ot, nÇk‰ot atkal. VÇcu policistu vairs netika redzïjis. LïnÇm sÇka veidoties grÇmata par VoldemÇru Veisu, taãu tÇs iznÇk‰anu R¥gÇ pÇrtrauca citi, atkal negaid¥ti notikumi. 1944. gada 27. jlijÇ R¥gu satrauca zi¿a: krievi TukumÇ! Padomju ofens¥vas gaitÇ krievu tanku ˙¥lis bija ielauzies Zemgalï no dienvidiem – pa to pa‰u ce∫u, pa ku‡u es pirms trim mïne‰iem biju atgriezies no VÇcijas. Krievi bija ie¿ïmu‰i Jelgavu un sasniegu‰i R¥gas jras l¥ci pie Tukuma, rietumos no R¥gas. R¥ga bija maisÇ – ienaidnieka ielenkta! TÇpat kÇ Telcas ka‡askolÇ martÇ, nu ar¥ ÆenerÇlinspektora stÇbÇ jlijÇ izsludinÇja trauksmi. StÇba ka‡av¥rus nost¥ja uz Kalnciema ‰oseju, rietumos no R¥gas, kur krievu uzbrukuma atsi‰anai bija izveidota pilsïtas aizsardz¥bas kaujas grupa. TÇs vienu iecirkni komandïja pulkvedis-leitnants L.k.o.k. Reinholds Veckalni¿‰31. Vi¿a r¥c¥bÇ bija kÇds pussimts Bangerska stÇba ka‡av¥ru, vïl no citiem R¥gas stÇbiem salas¥ti v¥ri, kopÇ kÇdi 350, bet aizstÇvÇmÇ iecirk¿a platums – 2,5 km. God¥gi runÇjot, jÇsaka: labi, ka krievi uz msu pusi nenÇca, jo vi¿u tankiem varïjÇm pret¥ likt tikai piecreiz lÇdïjamas ‰autenes. SmagÇ ieroãa msu tuvumÇ nebija neviena. Krievu spars tomïr bija aps¥cis, piegÇdes l¥nijas izstiepu‰Çs pÇrÇk garas. Augusta sÇkumÇ vÇcie‰i no Igaunijas uz Ventspili pÇrsvieda Klefela tanku korpusu, kas l¥dz 20. augustam, uzbrkot no rietumiem, pÇrrÇva ielenkuma loku ap R¥gu, atspieÏot krievus no Tukuma un Slokas uz dienvidiem l¥dz L¥vbïrzei un Bïrzupei. Satiksme no R¥gas uz Tukumu un tÇlÇk uz Ventspili atkal 39


bija atjaunota, bet Jelgava palika krievu rokÇs. Septembra sÇkumÇ R¥gas kaujas grupu izformïja, un varïjÇm atgriezties Andreja Pumpura ielÇ, lai turpinÇtu darbu stÇbÇ. JautÇjums bija – cik ilgi? Pïc slepenas un ne tik slepenas informÇcijas sprieÏot, krievi bija apstÇju‰ies kaut kur Naud¥tes pagastÇ dienvidos no Dobeles, netÇlu no msu “privatizïjamÇm” mÇjÇm, kas tagad it kÇ atradÇs frontes vÇcu pusï. ·o zi¿u gribïjÇs pÇrbaud¥t. Saptemb‡a sÇkumÇ vÇcie‰i bija atjaunoju‰i vilcienu satiksmi no R¥gas uz LiepÇju, milzu steigÇ uzbvïjot piln¥gi jaunu dzelzce∫a posmu starp Tukumu un Bïrzupi. No R¥gas ar vilcienu cauri Jrmalai un Tukumam aizbraucu l¥dz Bïrzupes stacijai, kur jaunbvïtais dzelzce∫a posms savienojÇs ar Gldas-LiepÇjas dzelzce∫u, bet no Bïrzupes ar vagonÇ l¥dzi pa¿emto divriteni devos cauri Anneniekiem un Slagnei uz Naud¥ti. Naud¥tes skola stÇvïja kÇ stÇvïjusi, bet cilvïku apkÇrtnï neman¥ja neviena. ·ur un tur, pa labi un pa kreisi no ce∫a, varïja man¥t vÇcu artilïriju pozicijÇs. Kilometrus tr¥s aiz Naud¥tes, pabraucot Dobeles virzienÇ, uz lielce∫a iznÇk msu mÇju ce∫‰. Iebraucot mÇjÇs, skats bija drms. LepnÇ, tïva 1909. gadÇ celtÇ m‡a kts bija nodegusi. Istaba, klïts un 1938. gadÇ celtÇ laukstrÇdnieku mÇja vïl stÇvïja, taãu ap to neman¥ja nevienas dz¥vas dvïseles. Viss bija pamests, daÏi logi izsisti, vïj‰ virinÇja pusvïrtas durvis. UzkÇpu jaunÇs mÇjas aug‰stÇvÇ, savÇ istabÇ, kur bija pavad¥tas pïdïjÇs vasaras un kurp pirms aizbrauk‰anas uz fronti biju atvedis labu da∫u savu grÇmatu. Ar saplïstÇm grÇmatu lapÇm tagad bija noklÇta visa istabas gr¥da, bet str¥ smirdïja cilvïka izkÇrn¥jumi. LikÇs, ka kÇds t¥‰Çm bija pavad¥jis labu laiku, raudams grÇmatas ÇrÇ no sïjumiem un kais¥dams izplïstÇs lapas uz gr¥das. Tie nevarïja bt vÇcie‰i, kas tÇ r¥kojÇs. Viss pÇrïjais bija pievÇkts un aizvests. No postaÏas izgÇjis, lïnÇm aizgÇju pa bïrzu gatvi l¥dz otram lielce∫am. Pirti¿a gatves malÇ vïl stÇvïja, bet aiz tÇs, kalnÇ pie lielce∫a, zem bïrziem rïgojÇs pieci vai se‰i zemï ierakti stabi ar sarkani nokrÇsotiem galiem. Te bija aprakti kaujÇs ap mÇjÇm kritu‰ie sarkanarmie‰i. NÇve un posts bija pÇrstaigÇju‰i pÇri msu kÇdreiz idilliskajÇm lauku mÇjÇm. Biju ienÇcis it kÇ sve‰Ç vietÇ, kur viss nepaz¥stams, drau40


d¥gs un baigs. Vien¥gi apkÇrtnes kalni un lejas bija tie pa‰i, bet kur bija paliku‰i visi iedz¥votÇji? Kur rentnieks Holcmanis ar savu lielo Æimeni? Nebija neviena, kas to varïtu pateikt. SÇku m¥t divrite¿a pedÇ∫us atce∫Ç uz rietumiem. Pie Naud¥tes skolas nobraucu no lielce∫a, lai aprunÇtos ar vÇcu artilïristiem. Kur ¥sti atrodas krievi? VÇcietis rÇd¥ja uz austrumiem Dobeles virzienÇ, pÇri Si∫˙ukrogam uz T¥smeru mÇjÇm: “Redziet tur to kalnu?” KÇ lai es neredzïtu tik labi paz¥stamo Puãu kalnu, kam gÇja pÇri ce∫‰ uz 4 kilometrus attÇlo Dobeli? “Krievi sïÏ uz kalna pie trigonometriskÇ tor¿a. UzlaiÏ pa kÇrtai mums, un mïs ‰ad tad ‰aujam atpaka∫. Te kÇdu nedï∫u nekas nav kustïjies.” Slagne, Annenieki, Bïrzupe, Slampe, Tukums, µemeri, R¥ga. Pïdïjais ce∫ojums no bïrnu dienu lauku mÇjÇm. Ar atskatu uz 1944. gada rudens dienÇm R¥gÇ latvie‰u kadeta atmi¿as ar¥ varïtu beigt. SaglabÇju‰Çs tomïr piez¥mes par vi¿a gaitÇm atliku‰ajos 9 mïne‰os l¥dz OtrÇ pasaules ka‡a beigÇm, kas vietumis at‰˙iras no l¥dz ‰im publicïtÇ. KÇ vïstures materiÇlu sniedzam ar¥ tÇs – tie‰i tÇ, kÇ tÇs 1944. un 1945. gadÇ uzrakst¥tas, nerediÆïtas un nepapildinÇtas dienas grÇmatas formÇ, pal¥dzot izgaismot VÇcijas pakÇpeniskÇ sabrukuma chaosu latvie‰a personiskÇ skat¥jumÇ. ( ‹ )

41


Kurzemï, VÇcijÇ un atkal Kurzemï 1944. gada 4. oktobris: Irmas un KÇr∫a Majoru32 kÇzas Blauma¿a ielÇ. PïdïjÇs dz¥res R¥gÇ. 5. oktobris: LeÆiona ÆenerÇlinspektora stÇbs no R¥gas evakuïjas uz LiepÇju. Nakts µeme‡u viesn¥cÇ. 6. oktobris: µemeri, Tukums, Sabile, Kuld¥ga, Aizpute, Priekule. NaktsmÇjas Priekules Vairogos. 7. oktobris: TÇlÇk uz LiepÇju. Nemier¥ga diena. Krievi jau 10 km austrumos no Priekules. Labi sadzirdams artilïrijas troksnis. 12. oktobris: Ar GunÇru M. ma‰¥nÇ uz ValdemÇrpili, lai meklïtu sakarus braucienam no Rojas uz Zviedriju. Tum‰Ç vakarÇ ValdemÇrpil¥ Lepasepu dzirnavu priek‰Ç pazd msu ma‰¥na ar visÇm mantÇm. Nakts vid paliekam uz ielas ar to, kas mugurÇ. 42


13. oktobris: TÇlÇk ar “mazo bÇn¥ti” uz Dundagu, Ventspili. Uz ValdemÇrpils stacijÇ nopirktÇs bi∫etes iespiests: ..Besetzte Ostgebiete. Personenzug. Sassmacken-Windau (Kurland) über Dondangen. 3 kl. 94 km. 2,40 RM.33 Dzi∫ais miers Kurzemes zieme∫u galÇ vïl lielÇ kontrastÇ ar satraukumu, kas valda ap LiepÇju Lejaskurzemï. Zviedrijas braucïjiem, izrÇdÇs, izredzes te tomïr vïl vÇjÇkas nekÇ RojÇ, mums saka. Zviedru laivas vairs nenÇk. JÇgaida “pïdïjais br¥dis” – varbt tad. Em¥ls Mauri¿‰34 savukÇrt liek cer¥bas uz vi¿am paz¥stamÇ rïdera Feldma¿a35 kuÆ¥ti «Laimgaitu». VakarÇ braucam tÇlÇk uz Pilteni, kur pÇrnak‰¿ojam Po¿eru mÇjÇs pie pazi¿Çm. ZrÇs darbojas nacionÇlo partizÇnu kust¥ba. Sastopam vi¿u vad¥tÇju Gr¥nfeldu. Vi¿iem Kurzemï esot 3 000 v¥ru. Turpat netÇlu apmeties ar¥ ÆenerÇlis Kurelis36 ar saviem v¥riem. Uz smagÇs ma‰¥nas br¥ni‰˙s brauciens pa rudens zeltoto Kursu uz LiepÇju. Tik skaisti, tik skaisti! 15. oktobris: Vïlreiz ce∫Ç, ‰oreiz ar GunÇra ma‰¥nu, atkal uz Ventspili. Tur izrÇdÇs, ka Zviedrijas brauciena cer¥bas vismaz pagaidÇm jÇatmet. Mauri¿u Æimene dodas uz VÇciju. Ventspil¥ uz ielas sastopam Marisu Vïtru37, Teodoru Reiteru38, ar¥ skolas biedru Bruno ·mitu, kas br¥dina no b¥stamÇ brauciena uz Zviedriju: daudzi nosl¥kst. Pretrunu moc¥ti, dodamies atpaka∫ uz LiepÇju, kur nonÇkam pl. 1.00 nakt¥. 17. oktobris: KÇ zibens spïriens stÇba ∫audis pÇrsteidz pavïle: pl. 4.00 no r¥ta jÇbt uz kuÆa, lai dotos uz VÇciju. Izvair¥ties vairs nav iespïjams. Pïc pïdïjo neveiksmju sïrijas liekas, ka tas nu ir liktenis. Braucam. PïcpusdienÇ msu kuÆis iziet reidÇ un, pilsïtas siluetam satumstot, dodas jrÇ. 43


18. oktobris: Jra nemier¥ga, bet 10.000 tonnu lielajam kuÆim tas neko nenoz¥mï. Jau ap pl. 12.00 braucam gar Hïlas pussalu pie Dancigas l¥ãa ieejas. Jrnieki br¥nÇs par mier¥go, krievu gaisa uzbrukumu netraucïto braucienu, mïs priecÇjamies. GarÇm paz¥stamajam «Steuben» kuÆa stÇvam iebraucam agrÇkÇs po∫u Gdi¿as, tagadïjÇs vÇcu Gotenhafenas ostÇ. Nakts jÇpavada uz kuÆa. 19. oktobris: NokÇpjam no kuÆa. KopÇ ar Plensneru39 un Grapmani braucam uz mums noteikto pagaidu m¥tni Danziger Hof viesn¥cÇ DancigÇ. 30. oktobris: ˛enerÇlinspektora stÇbam ierÇda telpas armijas barakÇs, kas atrodas Englischer Damm 18-b. JaunÇ adrese mums liekas kÇ skaidrs izsmiekls. 7. novembris: Ar katru dienu top skaidrÇks: jÇbrauc atpaka∫ uz Kurzemi. Tur ir vismaz tr¥s izvïles: atgriezties VÇcijÇ; doties pÇri jrai uz Zviedriju, vai palikt Kurzemï, ja tas iespïjams. Bet tÇ, kÇ pa‰laik nav izturams: no tÇlienes nolkoties, kÇ iet bojÇ dzimtene. Ja ar¥ tÇ jÇatstÇj, tad tikai kÇ pïdïjam! RunÇju ar GunÇru, JÇni G. un Imantu A. Citi mani atrunÇ. Bet esam jau tik daudz zaudïju‰i, ka nav ko skumt par atliku‰o. ·odien sa¿emam pirmo Berl¥nï izdotÇs av¥zes numuru Latvie‰u Balss. Pirmais iespaids vairÇk nekÇ bÇls. Parastie propagandas raksti, mudinÇjumi dz¥vot mier¥gi un strÇdÇt “uzvaras labÇ”. Neviena latviski pacilÇjo‰a vÇrda. Bet – par redaktoru un izdevïju jau ar¥ parakstÇs Freimanis. 44


8. novembris: BirojÇ ierodoties, ‰odien Grapma¿a pirmie vÇrdi: “Nu, tad posieties ce∫Ç!” Komandïjums uz LiepÇju, Kuld¥gu, Ventspili. Aiz prieka nezinu, kur likties. L¥dzi brauc ar¥ Imants. Mans nolks izpït¥t abas iespïjas – pÇri brauk‰anu uz Zviedriju un meÏÇ ie‰anu, tad atgriezties DancigÇ ar pusl¥dz skaidriem faktiem. L¥dzbraucïji tÇdÇ gad¥jumÇ atpaka∫ uz Kurzemi varïtu bt GunÇrs, Imants, JÇnis, Andrejs J. 9. novembris: Pïc garas staigljanas pa NeifÇrvaseras kuÆniec¥bas “leit‰telli” Dancigas ostÇ pa‰Ç vakarÇ dabjam divas vietas uz kuÆa «RO-1», kas r¥t no r¥ta dodas uz LiepÇju un ir ar mieru ¿emt ms l¥dzi. Mums ierÇda skaistas virsnieku kaj¥tes uz tuk‰Ç kuÆa. No r¥ta pamostoties, dzirdama ma‰¥nu monotonÇ dunï‰ana un dens ‰alk‰ana aiz sienas. Esam jrÇ. 10. novembris: Nav mums nekÇds ¥sts konvojs, tikai viens sardzes kuÆ¥tis ar septi¿u notriektu krievu lidma‰¥nu simboliem uz sÇna un mïs – apbru¿ots tirdzniec¥bas kuÆis. TÇ kÇ kuÆis brauc tuk‰Ç, tad uz klÇja pavisam klusi un vientul¥gi, ja atskaita ka‡ajrnieku sardzes uz komandtilta un pie zen¥tlielgabaliem. Laiks apmÇcies un miglots, jra rÇma kÇ d¥˙is, tikai smalks lietuti¿‰ sijÇjas pÇri klÇjam, slapjus un smagus padarot sardzes v¥ru kaÏokus un pavisam slidenu tïrauda plÇksnïm segto klÇju. Mïs braucam uz dzimteni! Jau satumsusi pavisam melna nakts. “Ein richtiges Geleitwetter!” saka sargs pie lielgabala. Un tie‰Çm – nakts pi˙a melnumu, ku‡Ç izdzisu‰as nevien apvÇr‰¿a, bet ar¥ kuÆa virsbves kontras, pÇrtrauc tikai reti rsas blÇzmojumi austrumos: tÇ ir Klaipïdas tiltgala fronte, ku‡ai pa‰laik braucam garÇm ar lielu l¥kumu. Skarbais vïj‰ ms dr¥z vien padzen no klÇja. Pulkstens ir 20.00. Mani gaida mana koja. 45


11. novembris: No r¥ta mani pamodina Imanta sauciens. Man paverot acis, vi¿‰ ar triumfa pilnu Ïestu norÇda uz kab¥nes logu. Pa to l¥dzÇs daudzu kuÆu siluetiem saskatÇms paz¥stams ostas mols un LiepÇjas radio tor¿i. Esam klÇt! Paiet tomïr vïl kÇda stunda, l¥dz ieejam Tirdzniec¥bas ostÇ un tad – pulkstens 9 un 55 mintïs 1944. gada LÇãplï‰a dienÇ msu kÇjas atkal min Latvijas zemi. Vilciens no LiepÇjas uz Ventspili neiet; jaunÇ l¥nija no Alsungas gar jras krastu l¥dz Venspilij vïl nav pabeigta. Varam braukt ar dzelzce∫u uz Saldu, tad uz Stendi un tÇlÇk uz Ventspili, bet izvïlamies mazÇk ïrto bet ÇtrÇko Anhalter Bahnhof (braucienu ar ¥k‰˙i) uz Grobi¿as ‰osejas, un jau ¥si pïc pl. 15.00 esam Kuld¥gÇ. Tur ms sagaida idillisks miers un klusums. Ja vien nebijis daudzo skarbo r¥kojumu, kas izlipinÇti uz namu sienÇm, reto vÇcu ka‡av¥ru ska∫o so∫u apa∫iem akme¿iem bruÆïtajÇs ielÇs, tad varïtu teikt – tÇ pati vecÇ Kuld¥ga. 12. novembris: Pïc pÇrnak‰¿o‰anas pie pazi¿Çm Kuld¥gas tku fabrikÇ un ilgÇkas gaid¥‰anas ce∫malÇ kÇda smagÇ ma‰¥na ms aizrauj l¥dz Piltenei. Tur nepat¥kams pÇrsteigums: projÇm visi pazi¿as, ar¥ Landzes mÇc¥tÇjs un citi msu kontakti ar nacionÇlajiem partizÇniem. T¥ri aizkusu‰i pa‰Ç novakarï nonÇkam pie Gr¥nfelda ZrÇs. Vi¿‰ mums pastÇsta par Kure∫a grupas fiasko. Tagad pretest¥ba sÇkusi organizïties ap jaunu organizÇciju, ku‡as nosaukums ir SS Jagdverband Ostland. TÇds solis mums, no Çrpuses raugoties, liekas sasteigts, neapdomÇts. Gr¥nfelds aizrÇda: trkst vad¥bas, trkst ieroãu, bet v¥ru, kas vïlas iet un palikt meÏÇ, netrkst. TÇ tas ir nevien ZrÇs, bet ar¥ citos pagastos. 13. novembris: No r¥ta dodamies uz Ventspili, kur sastopam Fredi Launagu40. Vi¿u 46


paz¥stu kop‰ pirmÇ bo∫‰eviku gada, kad abi studïjÇm Latvijas lauksaimniec¥bas akadïmijÇ JelgavÇ. Vi¿‰ sÇcis darboties citÇ nÇkamo partizÇnu grupÇ, kas saucas Frontaufklärungstrupp41 un nedarbojas pie SS, bet pie armijas. ·is jau liekas nopietnÇks pasÇkums – ar tieksmi lkoties “pÇri b∫odas malai”, apsverot to, kas notiks pïc VÇcijas sakau‰anas. Fredis gari stÇsta par augusta notikumiem bo∫‰eviku iebrukuma laikÇ TukumÇ, par tagadïjo darba dal¥jumu “meÏa ka˙u” (SS Jagdverband) un Frontaufklärungstrupp 212 organizïto pretest¥bnieku starpÇ: pirmie dosies pÇri frontei uz Zemgali un Vidzemi, bet 212. vien¥bas ∫audis paliks Kurzemï ar¥ pïc vÇcu kapitulÇcijas. Satiekam virsleitnantu Gregoru42 un taisÇmies kopÇ ar vi¿u braukt pie Freda 212. vien¥bas stÇba priek‰nieka uz Kabili, kad mums piesienas vÇcu Ïandarmi un at¿em Freda automa‰¥nu. Tagad atliek vainot vien¥gi mïne‰a 13. datumu, kas jau otru mïnesi pïc kÇrtas ir nelabvïl¥gs... (13. oktobr¥ R¥gÇ ienÇca bo∫‰eviki). Ar¥ Gregors ir nospiests un mazrun¥gs. Vi¿am rp kurelie‰u grupas tÇlÇkais liktenis, kas pa‰laik ka‡Çjas svaru kausos. 14. novembris: No pa‰a r¥ta dodamies pie Ventspils “cietok‰¿a” (Festung Windau) vÇcu komandanta. Te mana dai∫run¥ba un komandanta izlko‰anas da∫as vad¥tÇja izpratne pal¥dz atdabt Freda automa‰¥nu, un pïc pusdienÇm varam doties ce∫Ç. Vispirms aizbraucam uz Zviedrijas t¥kotÇju “izvieto‰anas stÇbu” Jrkalnes pagastÇ, kÇdus 50 km dienvidos no Ventspils. Te transportu pa‰laik gaida vairÇki simti Zviedrijas braucïju. Laivas, izrÇdÇs, tomïr vïl nÇk. Darbojas slepens raid¥tÇjs sakariem ar zviedru krastu. Piekrasti te sarga vÇcu mobilizïtie lietuvie‰u robeÏsargi, kas uz Zviedrijas braucïjiem skatÇs ar labvïl¥gu, piemiegtu aci. VÇcu iestÇdes tomïr draud ar piekrastes rajona piln¥gu evakuÇciju, un tad ar¥ lietuvie‰i vairs nevarïs l¥dzït. VakarÇ kopÇ ar Fredi ejam no vienÇm ∫auÏu pilnÇm piekrastes mÇjÇm uz otrÇm. Pïc tam dodamies tÇlÇk uz îdoli, kur Freda sakarnieks ir 47


îdoles dzirnavnieks – pagasta atslïga, biju‰ais virsnieks, aizsargu komandieris. Vïlu vakarÇ iebraucam Kuld¥gÇ, kur pÇrgu∫am uz rentgena galda ambulancï, Ka∫˙u ielÇ 2. Paldies mÇsai Bïrzi¿ai! 15. novembris: No r¥ta tÇlÇk uz Kabili. 212. vien¥bas latvie‰u stÇbu. Te kapteinis Jankavs43, virsleitnants SilarÇjs44, vïl citi leÆiona virsnieki, daudz veco kaujinieku. Simpatisks ar¥ msu eventuÇlÇs grupas vad¥tÇjs Teodors Jansons. Vi¿a pamatdoma ir vienkÇr‰a: ir pienÇcis laiks mums atkal no jauna pierÇd¥t savas ties¥bas uz savu zemi. Te pa‰laik plÇno jaunu pagr¥des laikrakstu. PÇrrunÇs msu pulci¿Ç av¥zes virsrakstu izdomÇ SilarÇjs: 18. NOVEMBRIS. Vai tas neizsaka visu? Kabiles v¥ru vid palieku l¥dz r¥tam. Nav ‰aubu, ka vi¿u pamatdoma ir pareiza: msu zeme ir msu valsts. Baidos tikai, ka mazliet par daudz ‰ie ∫audis gaida no vÇcie‰iem. Bet kÇda ir izvïle? No vÇcie‰iem taãu nÇk ieroãi un apgÇde. Bez tÇs darboties nebs iespïjams. NÇkamajÇ r¥tÇ no Kabiles uz LiepÇju. 18. novembris: Vïl neredzïti valsts svïtki LiepÇjÇ. VienÇ zi¿Ç ikdieni‰˙i, pelïki, vienkÇr‰i. Bet no otras puses – kÇds lepns apliecinÇjums: mïs esam, mïs bsim, mïs paliksim – uz Latvijas zemes! Pilsïta karogota viduvïji. Abi ar Imantu aizejam uz RoÏu laukumu un, nevienam at∫auju neprasot, uzvelkam Latvijas karogu 15. maija nama tuk‰ajÇ karogmastÇ. NamÇ pa‰laik mitinÇs vÇcu ka‡alazarete, taãu neviens ms nekavï. Pïc tam piemi¿as br¥dis LiepÇjas BrÇ∫u kapos: viss miniÇtrÇ – sardze, karogi, tauta. Jauki tomïr. Pl. 14.00 dievkalpojums Annas bazn¥cÇ. Mïs esam nams uz klints, saka mÇc¥tÇjs. Atkal atskan Dievs, svït¥ Latviju! 19. novembris: Lasu Marisa Vïtras grÇmatu Div’ dji¿as – par Latvijas br¥v¥bas c¥¿Çm 48


1919. gadÇ, par 17 gadus veco MÇrti¿u (Marisu), par vi¿a jauno un jt¥go sirdi. Ar¥ man tÇda reiz bija. Vïl pirms 18 mïne‰iem, no R¥gas uz πe¿ingradas fronti dodoties. Bet ‰ajos mïne‰os tÇ ir it kÇ pazudusi. Ar¥ es, l¥dz¥gi apkÇrtnei, esmu k∫uvis ciets, ass. Neizjtu katru pÇrmai¿u personiskajÇ dz¥vï vairs kÇ zïns. Viens no nedaudzajiem, kas vïl spïj sadz¥t asaras ac¥s, ir Latvijas vÇrds. VakarÇ esam aicinÇti ciemos pie Artra Krodera45. Te ir ar¥ Arnolds Skrïbers46, Andrejs Egl¥tis47, Osvalds Freivalds48, Antona Austri¿a49 kundze. Andrejs deklamï savu poïmu Dievs, Tava zeme deg. Atkal paralïles ar 1919. gadu. 20. novembris: VairÇk nekÇ stundu gara saruna ar Arnoldu Skrïberu partizÇnu jautÇjumÇ. Skrïbers, leÆiona kaptei¿a uniformÇ, pa‰laik ir LiepÇjas ka‡aapri¿˙a pÇrvaldes vad¥tÇjs. Ar¥ vi¿‰ ¥sti nezina, ko dar¥t: “Btu kÇds kuÆis, brauktu uz Zviedriju.” Par palik‰anu Kurzemï pïc VÇcijas pado‰anÇs vi¿‰ noska¿ots skeptiski, kaut nenoliedz, ka daÏiem btu jÇpaliek. Vi¿‰ baidÇs, ka vÇcie‰i varïtu izmantot msu izmis¥go c¥¿as garu savÇ labÇ. Ja palikt, tad tikai slïpjoties un gaidot vispÇrïja sabrukuma momentu. Vi¿‰ person¥gi domÇ, ka ir divas iespïjas: vai nu palikt dego‰ajÇ mÇjÇ, jeb ar¥ mïÆinÇt to no Çrpuses apdzïst. Par Zviedrijas apstÇk∫iem Skrïbers ir visai optimistiskÇs domÇs un nebaidÇs, ka zviedri varïtu ms izdot krieviem. Eju mÇjÇs dom¥gs. Skrïbera vÇrdam ir svars. Kaut ar¥, tÇpat kÇ visi latvie‰u virsnieki, vi¿‰ iesaukts leÆionÇ, vi¿‰ taãu ir Latvijas br¥v¥bas c¥¿u dal¥bnieks, kalpakietis, lÇãplïsis, ilggad¥gs Latvijas Çrlietu ministrijas darbinieks un neapstr¥dams “anglof¥ls”. Atkal krievu lieluzbrukums Kurzemes frontï. KÇrtïjais un parastais. 22. novembris: Par sp¥ti tÇlai artilïrijas duno¿ai (pie Priekules, pie ·kodas LietuvÇ?), 49


pilsïta joprojÇm klusa un mier¥ga. DienÇ niec¥gs krievu uzlidojums, ko padzen vÇcu lidotÇji un zen¥tartilïrija. VakarÇ iepaz¥stos ar Ïïlsird¥go mÇsu Ainu Rozenbergu, ku‡as gaitas raksturo visas msu tautas pa‰reizïjo likteni. No tïva mÇjÇm îrg∫os vi¿a iestÇjusies darbÇ kÇda vÇcu kaujas bataljona pÇrsienamajÇ punktÇ, kas evakuïts uz lazareti SÇmsalÇ, IgaunijÇ. No turienes, uz Kurzemi braucot, vi¿as kuÆi torpedï krievu zemdene, un Aina divas stundas peld jrÇ. “Un tagad es te stÇvu – ar tikdaudz, cik mugurÇ!” Bet ar nesalauztu tic¥bu un pa∫Çv¥bu Latvijai. TÇdu meite¿u varïtu bt daudz. Tad mani kÇdÇ br¥d¥ uzrunÇ ÆenerÇlinspekcijas kancelejas priek‰nieks: “Tev bija vïstule no ·veices. Bet kapteinis Augstkalns to pa¿ïma l¥dzi uz Dancigu.” ( ‹ )

50


Beigu sÇkums 25. novembris: Brauciens no LiepÇjas uz Dancigu 13 000 tonnu lielajÇ kuÆ¥ «Drechtdyk». Man uzdots uz VÇciju pavad¥t 150 latvie‰u bïg∫us, galvenokÇrt leÆionÇru Æimenes. Tum‰Ç nakt¥ un diezgan augstÇ jrÇ divas krievu torpïdas trÇpa mums konvojÇ blakus brauco‰o kuÆi, kas, konvojam pÇrkÇrtojoties, tikai pirms 10 mintïm ie¿ïmis msu kuÆa agrÇko vietu kuÆu formÇcijÇ. Izskrienot uz klÇja, nakt¥ redzams vien¥gi dego‰Ç kuÆa nelaim¥gais siluets un sarkano trauksmes ra˙e‰u apgaismotÇ jra. Liels satraukums “manos” bïg∫os, ku‡us, kÇ mÇcïdams, lkoju nomierinÇt. NÇkamais r¥ts ataust jauks, un jau pl. 9.00 braucam garÇm Hïlai pie Dancigas. Atkal VÇcijÇ. 26. novembris: Atkalredzï‰anÇs ar priek‰niec¥bu stÇbÇ, kas mani sta tÇlÇkÇ komandïjumÇ uz Berl¥ni ar zi¿ojumiem ÆenerÇlim. Dancigas barakÇ priek‰Ç vïstules: viena no Alfrïda Bïrzi¿a, otra no ·veices. PïdïjÇ rakst¥ts: Esmu bezgala priec¥ga, ka Tu tomïr esi ticis ÇrÇ. Taupi savu dz¥v¥bu. Varbt Tev pa‰laik liekas, ka Tu nespïj bt pietiekami noder¥gs, bet gan pienÇks laiks, kad Tu atkal bsi vajadz¥gs. Ar¥ man bieÏi vien uzmÇcas sajtas, ka sïÏu d¥kÇ, kamïr mani draugi upurï visu. Vien¥gais, ko pagaidÇm spïju dar¥t, ir pal¥dzït vismaz 51


morÇliski saviem vecÇkiem panest pa‰reizïjos notikumus, ku‡i ir izn¥cinÇju‰i vi¿u mÏa darbu. Mums, turpret¥, viss vïl stÇv priek‰Ç. DaÏas dienas vïlÇk no Îenïvas pienÇk vïl viena vïstule, ‰oreiz rakst¥ta franciski, laikam jau, lai nojauktu cenzrai pïdas, par 18. novembri rakstot. TÇ ir daudz drmÇka par iepriek‰ïjo: Notre vingt-sixième anniversaire de cette année n’est plus une fête. Ce n’est qu’un souvenir déchirant. Que de martyrs, que de crimes abominables, que de souffrances et de larmes! Dieu, regarde-t-il encore du haut des cieux ce peuple, auquel, il y a un quart de siècle seulement, Il avait accordé tant de grâces? Ce peuple résiste toujours encore, sur un lambeau de leur terre natale. Si vous preniez une poignée de cette terre et que vous le pressiez entre vos mains, il me semble que du sang en coulerait. Mais encore le peuple chantera – dispersé, dechiré – son hymne national qui est leur prière...50 28. novembris: Pïc pieciem gadiem, ku‡i liekas kÇ mÏ¥ba, vilciens mani atkal nes pÇri VÇcijas laukiem, daudz rÇmÇkiem, mier¥gÇkiem, idilliskÇkiem par Kurzemi, taãu man tik vienaldz¥giem, aukstiem un sve‰iem. Nesapratnï raugos stulbajÇs vienÇdo Æime¿mÇju rindÇs un l¥dz¥giem kokiem apstÇd¥tos ce∫os – kÇdas ‰˙ietami augstÇkas kultras apliecinÇjumÇ? Esmu te sve‰nieks, un gribu tÇds palikt. Mana sirds palika bezgala skaistajos, bet ar¥ tik daudz cietu‰ajos Kurzemes bïrzu galos. 30. novembris: TÇds pats sve‰nieks palieku ar¥ Berl¥nï, ku‡ai pa‰laik ir tksto‰ mï∫u un tksto‰ taut¥bu, bet kas aizmirsusi smaid¥t, un ku‡as drupu kaudzes 52


ar katru dienu aug augstÇk debes¥s. Krievu Vlasova armijas virsnieki, franãu strÇdnieki, latvie‰u bïg∫i – tÇ Berl¥nï ir ikdienas parÇd¥ba. Pirmais ce∫‰ Berl¥nï mani ved pie Alfreda Bïrzi¿a, tÇlu ÇrÇ no lielÇs burzmas, klusajÇ RÇnsdorfas priek‰pilsïtÇ, Berl¥nes austrumos. Vi¿‰ mani sagaida ar smaidu un pacienÇ ar vistas kÇju, bet jau nÇkamais jautÇjums ir: “Kas jums lïcies, m¥∫o zïn? Vai js domÇjat, ka Ints Vanadzi¿‰ viens uzvarïs ka‡u?” Bïrzi¿‰ domÇ, ka “meÏÇ ie‰ana” Kurzemï btu neprÇts un nestu tikai bïd¥gas beigas. Vi¿‰ pastÇsta, ka Berl¥nï pa‰laik pamodusies latvie‰u pol¥tiskÇ aktivitÇte, ku‡Ç mïÆinÇts iesaist¥t ar¥ vi¿u – Gestapo gstekni! RunÇjot par kÇdas Latvijas nacionÇlÇs komitejas dibinljanu ar iespïjami pla‰u bazi (Bangerskis, Valdmanis51, ZÇgars52, Bïrzi¿‰, ar¥ Roja53 un Raitums54, pat BastjÇnis55. Tikai ar tik pla‰u bazi varïtu bt runa par kÇda Latvijas valsts varas nesïja rad¥‰anu. TÇdam varas nesïjam tad varïtu bt ar¥ savi l¥dzek∫i, piemïram, VÇcijÇ blo˙ïtÇs akcijsabiedr¥bas «Bekona eksports» summas un «·kodas» fabrikÇs âechoslovakijÇ ieguld¥tie 3,5 miljoni latu. Bïrzi¿a pras¥bas tÇdam risinÇjumam ir nelokÇmas: komitejai jÇbt Latvijas valsts pilnvaru nesïjai un pilnties¥gam l¥gumu slïdzïjam partneram. Vi¿‰ nedomÇ, ka vÇcie‰i uz tÇdÇm pras¥bÇm ielaid¥sies. PÇrnak‰¿oju pie Bïrzi¿a, un nÇkamÇs divas dienas Berl¥nï paiet, veicot daÏÇdus ÆenerÇ∫a uzdevumus. 2. decembris: Atkal DancigÇ, pïc sirsn¥gas atvad¥‰anÇs no Bïrzi¿a. Vi¿a novïlïjums: “Paliec krietns latvietis vienmïr un visÇs lietÇs. Par visu vairÇk pa‰laik: taup¥t, taup¥t, taup¥t latvie‰u dz¥vo spïku.” 8. decembris: Koncerts DancigÇ – dzied Herta Lse, Artrs Priednieks, Ådolfs Kakti¿‰, mzicï JÇnis Kalni¿‰, Olafs Ilzi¿‰, Haralds Berino56. Kakti¿‰ ar Îilinska 53


Sap¿u kalniem dz¥vi liek atcerïties Vïtras un Kakti¿a koncertus 1942. gada ziemÇ Cïs¥s un RjienÇ. Tie pa‰i vÇrdi, tÇs pa‰as ska¿as, bet kur – kÇdÇ pasaules malÇ! 12. decembris: StÇbÇ izkaulïju sev divu nedï∫u atva∫inÇjumu. Pïc Kurzemes gribas papït¥t iespïjas otrÇ ÆeografiskÇ ekstrïmÇ – ·veices pierobeÏÇ. 16. decembris: No Dancigas cauri Berl¥nei uz Fr¥drichshafenu. ÅrprÇt¥gi pilni vilcieni. Fr¥drichshafenas pilsïti¿a smagi cietusi, taãu bumbas nav spïju‰as piln¥gi apbïrt Bodenes ezera piekrastes kÇdreizïjo ‰armu, kas mazliet citÇds nekÇ citur VÇcijÇ. Ezers, lieliskÇs promenÇdes, izbvïtÇs krastmalas – tas viss negribot atgÇdina kÇdu citu pilsïtu pie cita ezera ·veices dienvidos, kur tik labprÇt gribïtos nok∫t. Nelaim¥gÇ kÇrtÇ, no vilciena lecot, sagrÏu kÇjas pot¥ti. KÇ nu ies ar plÇnoto izlkgÇjienu uz slïpïm ·esaplanas pakÇjï? NaktsmÇjas Zum Jägerhof. 17. decembris: Agri no r¥ta vilcienÇ gar Bodenes ezera krastu uz Lindavu un Bregencu. ParÇdÇs katoliskÇs Austrijas pirmie vaibsti: cilvïki bez “bonbongÇm” (naci˙u partijas noz¥mïm) pogcaurumos, laipnÇki, pat¥kamÇki. Pazudis vÇcu uzspiestais vienveid¥gums, uniformu gars, kas pïdïjos gados tÇ derdzies. Pie Bregencas ce∫as 1 000 metru augsti kalni. TÇda kÇ dienvidnieciski ïteriska noska¿a, nerealitÇte, kas visam pie‰˙ir ¥pa‰u pievilc¥bu. Pat Helvetia viesn¥cas nekurinÇtÇ istaba to nespïj sabojÇt. 18. decembris: TÇlÇk pa Reinas ieleju ar Ïiglu elektrisko vilcienu. Arvien tuvÇk sÇk celties sÇkumÇ miglotie ·veices kalni, l¥dz pie Feldkirchas tie mirgo 54


visÇ krlj¿umÇ. Te dzelzce∫a atzarojums ved uz pundurvalsti¿u Lichten‰teinu. Braucu tÇlÇk uz Bludencu ForarlbergÇ: aiz vagona loga kalni, kalni un straujÇ Illas upe. BludencÇ apmeklïju biju‰o R¥gas autotirgotÇju JurjÇnu57. Vi¿‰ stÇsta, ka te esot kluss, mier¥gs, bagÇts apvidus, tikai tuvÇs robeÏas dï∫ sve‰niekus, ar¥ bïg∫us, ne labprÇt uz¿emot. JaukÇ dz¥ve ielejÇs tomïr attaisnojot uz¿em‰anas grt¥bas. Po∫i, francÏi un citi Çrzemnieki te bïgot pÇri robeÏai. OtrÇ pusï vi¿iem neesot lielu problïmu. RobeÏas ‰ajÇ pusï vÇcie‰iem agrÇk biju‰i 14 robeÏsargi uz kilometru, tagad vairs tikai ãetri... Dz¥ve BludencÇ ‰˙iet patie‰Çm t¥kama. Var labi païst Arlberger Hof un Montafoner Hof. îrta pansija pÇrnak‰¿o‰anai izrÇdÇs Hoher Frassen. Apavu veikalos iespïjams pirkt skaistas kurpes un pat slïpju zÇbakus, kÇdus VÇcijÇ pat pret iegÇdes at∫aujÇm velti meklït. 19. decembris: KÇjÇm uz ·veices robeÏu pie Branda ciemata. Noso∫oju 12 kilometrus pa serpent¥na ce∫u uz aug‰u. πaudis, pret¥m nÇkot, saka: “G’n Morn” vai “Grüss Gott”, ne vairs “Heil Hitler”. Ce∫malÇ mazas kato∫u svïtbildes, kapellas. PusdienlaikÇ esmu BrandÇ. PïcpusdienÇ rÇpjos aug‰up uz L¥nas ezeru (Lünersee). Virs ezera mirdz ·esaplanas kalna sÇrtÇ akmens piere zilos lÇsteku pirkstos. Gar kraujas malu, kÇdu puskilometru no manis – bet stÇvus uz aug‰u kalnÇ! – stiepjas vientu∫a telefona l¥nija. Tur ir robeÏa. Ce∫u uz to tomïr aizsprosto sniegs l¥dz viduklim. 20. decembris: AgrÇ r¥tÇ ar autobusu, kas te iet reizi dienÇ, atpaka∫ uz Bludencu. Noteikumi ir tik stingri, ka otras nakts pÇrgulï‰anai BrandÇ nepiecie‰ama landrÇta at∫auja! Cilvïki tomïr laipni, sirsn¥gi. KÇds saka: “Msu lielÇ valsts padar¥jusi Austriju nepat¥kamu (ungemütlich)...” Aukstas stabas, bet karstas sirdis. 55


No Bludencas ar vilcienu uz Feldkirchu, kur atkal nostaigÇju 4 km pa ‰oseju l¥dz robeÏai pie Tisisas. Te stÇv bïd¥ga izskata postenis, bet ∫oti ac¥gs dokumentu kontrolieris. Mani nÇkot ieraudz¥jis, vi¿‰ izskrien no muitn¥cas un aptur mani nepilnus 20 so∫us no ·veices pÇrejas punkta, ko grezno ·veices baltais krusts un Lichten‰teinas Æerbonis. JÇvelk pap¥ri no kabatas un jÇskaidrojas. Pa‰u robeÏu veido mazs strauti¿‰ ar drlju Ïogiem un poste¿iem katrÇ pusï. Tas taãu neliekas nekÇds nopietns ‰˙ïrslis: otra puse liekas tik reÇla, tik tverama... Atpaka∫ braucot, Feldkirchas stacijÇ jÇnoskatÇs, kÇ pienÇk vilcieni¿‰ no Buchsas, ·veicï, un pïc daÏÇm mintïm aizbrauc atpaka∫. TajÇ iekÇpj nezinÇmas pavalstniec¥bas misters R. Beilijs ar med¥bu bisi, raibu koferi un golfa njÇm. Pasaulï, izrÇdÇs, vïl dz¥vo un ce∫o ar¥ tÇdi ∫audis. Ja nu kÇdreiz mÏÇ ir piesitusies skaud¥ba, tad toreiz, uz Feldkirchas stacijas perona! 21. decembris: IzstaigÇju vïl Montafonas ieleju dienvidos no Bludencas. ·¥ ir savÇda zeme: tilti ar jumtiem, bet mïslus krÇj mÇju ielas pusï gl¥tÇs ãetrstra kaudzïs. Taãu ar¥ no ‰ejienes nav ce∫a pÇri: kalni te bl¥vïjas vïl stÇvÇki nekÇ pie Brandas. 24. decembris: Atce∫Ç uz Dancigu negaid¥ti skaists Ziemsvïtku vakars pie Bïrzi¿a Berl¥nï. Ciemos atbraukusi vi¿a meiti¿a Maija ar Lazdi¿a kundzi, pie ku‡as meitene pa‰laik dz¥vo. Cepjam svïtku p¥rÇgus un tos tli¿ ïdam – gluÏi kÇ senos laikos! Bïrzi¿‰, baltu priek‰autu apsïjies, r¥kojas gar pannÇm un stÇsta par biju‰iem laikiem: par prezidentu KÇrli Ulmani, par Vilhelmu Munteru58, Andreju Bïrzi¿u59, JÇni Rudumu60. VïlÇk sïÏam pie balti klÇta galda. Deg egl¥te, dzeram glÇzi svïtku v¥na. Silti. 56


31. decembris: Vecgada pïdïjÇ diena DancigÇ. Lasu Prezidenta rakstus: “Tas pïdïjais piespiediens ir tas, kas svarÇ kr¥t. PïdïjÇs piecas mintes, ziedotas kaut ku‡am darbam, var noz¥mït izdo‰anos vai caurkri‰anu.” Tad tÇlÇk: “Neliela laipn¥bas parÇd¥‰ana nosprauÏ robeÏu starp nevïr¥go un smalkjt¥go.” 1945. gada 1. janvÇris: Uzkritis pirmais sniegs. Atbraucïji no LiepÇjas stÇsta par skarbiem laikiem. Uzlidojumi pilsïtai k∫uvu‰i neatlaid¥gÇki. Tre‰ais krievu lieluzbrukums sÇcies 25. decembr¥, bet atsists. VispÇrïjais uzskats: ja noturïsimies l¥dz martam, tad ir cer¥bas. 8. janvÇris: Vïstule no Bïrzi¿a: “LabÇk uz salmu maisa nÇkotnes domas domÇt, nekÇ m¥kstos pï∫os pagÇtni atcerïties.” 11. janvÇris: Petrarka: “Vienmïr esmu centies bt iespïjami at‰˙ir¥gs no p∫a.” Skalbe: “Latvija vairs nav ne sap¿i, ne noptas; Latvija ir darbs un c¥¿as.” Bet jÇstrÇdÇ taãu mums visiem kopÇ; kÇ to apvienot? Cik grti gan dal¥ties iek‰ïjÇ un ÇrïjÇ dz¥vï! 13. janvÇris: ˛enerÇlinspektora stÇbam piekomandïto virsnieku skaits turpina pieaugt. Zobga∫i mï∫o, ka kaprÇ∫u skaitu stÇbÇ tagad pÇrsniedzot pulkveÏleitnantu skaits, ku‡u vairums kavï laiku, spïlïjot kÇrtis no r¥ta l¥dz vakaram. ·¥ bezdarb¥ba, n¥k‰ana, bezmïr˙a gaid¥‰ana tie‰Çm var padar¥t traku. Kurzeme turas, msu zïni asi¿o, bet mïs sïÏam DancigÇ, spïlïjam kÇrtis vai – labÇkÇ gad¥jumÇ – lasÇm grÇmatas! 57


16. janvÇris: Msu da∫as priek‰nieks pltn. Grapmanis iecelts par latvie‰u “meÏaka˙u” (Jagdverband Lettland) vad¥tÇju. ·¥s vien¥bas uzdevums b‰ot organizït partizÇnus padomju okupïtajÇs Latvijas da∫Çs. Vi¿‰ aicina l¥dz mani, GunÇru, Imantu un vïl kÇdus savas da∫as ka‡av¥rus. Ko dar¥t? Varbt tÇ btu iespïja izk∫t no ‰¥ “paikas purva”? No otras puses: ko var dot Grapmanis? Nihilisma spilgtÇkÇ personifikÇcija! SÇcies krievu lieluzbrukums pla‰Ç frontï starp Klaipïdu un Karpatiem. 21. janvÇris: âetru dienu laikÇ kr¥t Var‰ava, Modl¥na, Lodza, âenstochova, Krakova. Krievi 60 km no Breslavas, tuvu Torunai un Allen‰teinai AustrumprsijÇ. VÇcu virspavïlniec¥bas zi¿ojumi runÇ par varon¥giem, bet ielenktiem tanku korpusiem, par folks‰turma iesaisti kaujÇs. Sta∫ins publicï ãetras vai piecas pavïles dienÇ, pazi¿ojot krievu ie¿emto pilsïtu vÇrdus. Vakar kritusi Tilz¥te, jau agrÇk atdota Pilkale, krievi spieÏas uz Insterburgu. DancigÇ valda satraukums. AtkÇrtojas R¥gÇ un LiepÇjÇ redzïtÇs ainas: trauksmes rotas, izie‰anas aizliegums nakt¥s. No msu stÇba 40 v¥rus aizsta kÇdÇ kaujas grupÇ. Br¥nums, ka mani ne. Sa¿emam r¥kojumu sagatavot mantas iekrau‰anai vagonos, izn¥cinÇt lieko. VakarÇ ang∫u radio zi¿o: krievi 100 km no Dancigas. 22. janvÇris: Kr¥t Insterburga, Gnïzene, Opelna. Danciga ‰¿Çc un kustas kÇ iztraucïts bi‰u spiets. Baumas par po∫u sacel‰anos Pozna¿Ç. Braucu vilcienÇ uz Gotenhafenu-Gdi¿u. Vagonus pilda bïg∫u simti. Tiem mutïs viens un tas pats vÇrds: Panzerspitzen (tanku smailes). Satraukums, bÇr‰anÇs, asaras. GotenhafenÇ bru¿otas patru∫as uz ielÇm, sajta vïl nervozÇka. LïnÇm iet uz beigÇm. Te tevi atriebj, mana Latvija... 58


Un atkal liktenis man izjauc LiepÇjas braucienu, kur biju pieteicies par tulku. Silgailis61 nepiekr¥t: mïs esot noz¥mïti Grapma¿a r¥c¥bÇ, tÇtad – notiesÇti palikt DancigÇ. Vagoni stÇba evakuÇcijai pastinÇti uz 25. janvÇri. 23. janvÇris: Krievi BrombergÇ (Bidgo‰ãÇ), TapiavÇ, LabiavÇ. Atbraucïjs no Tornas (Toru¿as) serÏants Mertens stÇsta: staciju ielenc 50 000 bïg∫u. Sam¥ti bïrni, nospiestas sievietes. Ja ir vagoni, nav lokomot¥vju, ja ir lokomot¥ves, nav og∫u. Kur ir vÇcu daudzinÇtÇs, bet neredzamÇs “operÇt¥vÇs rezerves”? DancigÇ tÇs neredz. Folks‰turms un atkal folks‰turms. Ne tanku, ne lielgabalu. Silgalis nolemj: da∫a stÇba 25. janvÇr¥ dosies uz rietumiem, da∫a paliks DancigÇ. Palicïjos ieskaita ar¥ mani. 24. janvÇris: Krievi ElbingÇ, GleivicÇ. Ang∫u radio vÇcu raid¥jums zi¿o: “Die Russen in Eilmarsch nach Danzig.”62Virsleitnants Lamberts, kas atbïdzis no Tornas, stÇsta: tanki, tanki un atkal tanki. Krievu, protams. 26. janvÇris: TÇpat kÇ 1944. gada ruden¥ cauri R¥gai stiepÇs Vidzemes bïg∫u pajgu nebeidzamÇ un putek∫ainÇ straume, tÇ tagad Dancigas ielÇs cita paka∫ citai uz rietumiem velkas garÇs austrumpr‰u zemnieku ores. No Elbingas, Allen‰teinas, Marienverderas nÇk ‰¥ nogurus¥ un nosalus¥ bïg∫u plsma, un neÏïl¥gÇ Danciga to atkal izsp∫auj uz Copotas ‰osejas. Un savÇdi: ne mazÇko sÇpju un Ïïluma nav, noskatoties ‰¥s zemes postÇ, to cilvïku nelaimï, ku‡i pa‰i ir msu tautas vïl drausm¥gÇkÇs nelaimes pamatÇ. ·odien lielÇkÇ da∫a stÇba personÇla aizbrauc uz Neibrandenburgu, zieme∫rietumos no Berl¥nes. Transportam pievienojas ar¥ daudz 59


latvie‰u civ¥listu, mÇkslinieku: JÇzeps V¥tols, Herta Lse, Em¥ls Mauri¿‰, Nor¥tis, V¥nerts, Ozoli¿‰, Teichmanis, profesori KÇrlis Kundzi¿‰, KÇrlis Åbele, frontes teÇtris. Pïc nedï∫u ilgÇs trauksmes stÇbÇ atkal klusi un mier¥gi. Varu atsïsties pie galda un mïÆinÇt aizmirst, ka ElbingÇ, tikai 30 km no Dancigas, vakar biju‰i krievu tanki. Par ‰o zemi un ‰o valsti negribïtos savu galvu atstÇt. 27. janvÇris: Krievi ·neidem¥lï, uz Dancigas-Berl¥nes dzelzce∫a. Virziens: Berl¥ne, ·tet¥ne. PÇrieta Oderas upe pie Breslavas. Lasu Frederika Mistrala dzejo∫u krÇjumu. Slavens provansÇ∫u dzejnieks, dzimis 1830. gadÇ Arlï, savas valodas (langue d’oc) aizstÇvis. 28. janvÇris: Sniegs, sniegs, sniegs. ·odien tas jau l¥dz ce∫iem. Krievi 150 km no Berl¥nes. VÇcie‰i spridzina tiltus, ostas ier¥ces. 29. janvÇris: Krieviem padodas pie Klaipïdas ielenktÇ vÇcu armija. Dancigas gauleiters Forsters aicina iedz¥votÇjus c¥¿ai pret sniega briesmÇm, kÇdas dancigie‰i neatceras piedz¥voju‰i kop‰ 1927. gada. 30. janvÇris: VÇcu pretuzbrukums Elbingas virzienÇ, izmisuma solis Austrumprsijas atslogo‰anai. Tai pa‰Ç laikÇ krievi vairs tikai 120 km no Berl¥nes, 90 km no ·tet¥nes. Ang∫u radio stÇsta, ka Çrzemju diplomÇti un daudzas iestÇdes atstÇj Berl¥ni, kur valdot chaoss. Hitlera varas pÇr¿em‰anas 12. gada diena... Bet sniegs joprojÇm vïl snieg. RunÇ, ka no Kurzemes atvelkot 3 vÇcu div¥zijas Oderas frontes glÇb‰anai. 60


31. janvÇris: Atbraucïji no Kurzemes stÇsta: 19. divizijÇ ap 10 000 v¥ru, tad vïl 1 500 v¥ru 15. div¥zijas artilïrijas pulkÇ, ar¥ 5-6 latvie‰u policijas bataljoni. Aizmugurï chaoss. âetri vÇcu apgabala komisÇri katrÇ pagastÇ iecïlu‰i savu Landwirtschaftsführer’u63, kas nereti padzen pagastu valdes un r¥kojas gluÏi patvar¥gi. Klau‰as, nodevas, nocietinÇjumu bve, “br¥vprÇt¥gi” ziedojumi. Latvie‰i uz laukiem un pilsïtÇs jtas piln¥gi bezties¥gi. R¥t Bangerskis ar Silgaili lidos uz Berl¥ni, lai par to sdzïtos, pieprasot varu Kurzemï nodot Latvijas pagaidu vald¥bai. 1. februÇris: Kr¥t Landsberga, Kistr¥na. Aizvien cie‰Çk savelkas valgs ap Baltijas jras piekrastes apgabalu, kurÇ atrodamies ar¥ mïs. Br¥Ïiem rÇdÇs ∫auni sap¿i: ko vïl liktenis mums gatavo? 3. februÇris: KÇrlis Ulmanis raksta: “Dz¥vi nece∫ tas, kas no dz¥ves novïr‰as. Vajag pa‰am raudz¥t uz priek‰u tikt, nevis apmierinÇties ar lepno, svin¥go vïrotÇja pozu, priek‰ kÇ visa pasaule nieks. Galvu augstÇk, skatieties dro‰Çk pasaulei ac¥s!” 6. februÇris: AgrÇkie Latvijas armijas stÇba kaptei¿i Ameriks64 un Augstkalns65 par ÆenerÇli Balodi66 saka, ka vi¿‰ bijis “msu armijas nelaime”, pati nenosvïrt¥ba un nenoteikt¥ba. 1919. gada jnijÇ, stÇvot pozicijÇs pie îrg∫iem pret¥ (zieme∫nieku) Valmieras pulkam, vi¿‰ ar savu iz‰˙ir‰anos, iespïjams, varïja novïrst Cïsu kaujas. No Mackavas koncentrÇcijas nometnes uz ·tolpu pie Baltijas jras kÇjÇm kopÇ ar citiem ieslodz¥tajiem aizdz¥ti ar¥ Sïja67, Einbergs68 un citi 61


latvie‰i. KÇds virsniekvietnieks, kas to redzïjis, stÇsta: “140 km kÇjÇm, l¥dz ce∫iem brienot pa sniegu un vÇcu SD sargiem nepÇrtraukti sitot pa labi un pa kreisi. Iepriek‰ïjÇs kolonnas ce∫u iez¥mï l¥˙i abÇs ce∫a malÇs. 1941. gada 14. jnijs, ar to sal¥dzinot, bija t¥rÇ bïrnu spïle.” Pie Kïnigsbergas, KZ sargiem aptrcis municijas un vairÇki tksto‰i Ï¥du likvidïti, tos vienkÇr‰i sadzenot jrÇ. Dancigas ielÇs tai pa‰Ç laikÇ greznojas plakÇti ar uzrakstiem: “Danzig bleibt deutsch”, “Danziger, bewahrt Disziplin”, “Wer plündert, wird am Ort und Stelle erschossen”, “Jetzt heisst es kämpfen, nicht lamentieren und Kopf verlieren”69. Un Forsters iesauc – visus v¥rie‰us no 16 l¥dz 60 gadu vecumam. Bet bïg∫u un sakautÇ ka‡aspïka straumes plst un plst cauri Dancigai, net¥ras, skrandainas; ka‡av¥ri bez vidusjostÇm, bez ieroãiem, bez cepurïm, bad¥giem skatiem lkojoties tur¥go Dancigas pilso¿u logos. “Par g∫ïvul¥bu” no‰auti Breslavas pilsïtas galva un Brombergas (Bidgo‰ãas) policijas prezidents. ( ‹ )

62


Pa‰as beigas 10. februÇris: GluÏi negaid¥ts r¥kojums: jÇbrauc l¥dzi Plensneram un Silgailim uz Neibrandenburgu. PulkveÏiem jÇdodas uz Latvijas nacionÇlÇs padomes dibinljanas sanÇksmi 14. februÇr¥ Drïzdenï. Mums ar GunÇru vi¿i jÇpavada l¥dz stÇba jaunajai m¥tnei NeibrandenburgÇ. 11. februÇris: Brauciens bez kavïk∫iem pa l¥dzeno PomerÇniju gandr¥z l¥dz pa‰ai ·tet¥nei, bet tad pïk‰¿i visÇs malÇs bïg∫u bari, vÇcu triecienlielgabali, artilïrija – 6. ieroãu SS armijas atliekas. ·tet¥nes pilsïta vÇrda pilnÇ noz¥mï noslauc¥ta no zemes virsus. VakarÇ ierodamies NeibrandenburgÇ, kur latvie‰u stÇbs novietots vÇcu kazarmÇs. Pilsïtas tuvumÇ ezers, ku‡Ç ier¥kota torpïdu izmïÆinÇjumu stacija, tÇdï∫ te bieÏi ang∫u uzlidojumi. Kazarmas priek‰Ç Grapmanis ar jaunu r¥kojumu: r¥t jÇbrauc vi¿am l¥dz uz “meÏaka˙u” novietni Greifsvaldï pie Baltijas jras. Nav nekÇdas skaidr¥bas par msu turpmÇkajiem uzdevumiem. Braucïjos uz Greifvaldi noz¥mïts ar¥ GunÇrs, architekts Visvaldis P., Valsts elektroniskÇs fabrikas radio speciÇlists inÏenieris Akmenti¿‰ un citi, kopÇ v¥ri desmit. 12. februÇris: Greifsvaldes viesn¥cÇ «Zur Traube» sastopam veselu pulku latvie‰u 63


bïg∫u. Te ir skolas biedri Bruno ·mits un Mud¥te Z¥l¥te, profesori Gulbis, Rozenauers, Z¥l¥te un citi. Greifsvaldes lidlaukÇ strÇdÇ latvie‰u aviÇcijas izpal¥gi, kas mums attïlo kÇdreiz slavenÇs vÇcu Luftwaffe’s norietu: nav vairs lidma‰¥nu. Bvï vairs tikai vienviet¥gos «Focke-Wulff 190» izn¥cinÇtÇjus, bet vecos, varenos “Anglijas bumbveÏus” noplï‰ izejvielÇs. AvÇrijas notiek katru dienu. LidotÇji k∫uvu‰i apÇtiski, runÇ par bïg‰anu pÇri jrai uz Zviedriju. Latvie‰u pui‰i sagÇdÇ benz¥nu msu ma‰¥nai un ·veices pierobeÏas slepenÇs lidotÇju kartes. 16. februÇris: Atkal vïstule no ·veices, izce∫ojusies no Îenïvas uz Dancigu un Neibrandenburgu. Vai tas ir jauns mÇjiens? Nu vismaz man ir kÇrt¥gas kartes. 21. februÇris: Nakt¥ dzirdam krievu artilïriju – pie Piricas, îbersvaldes vai pat tuvÇk? ·mits, Z¥l¥‰i un vïl 40 citi latvie‰i aizbrauc no Greifsvaldes uz Flensburgu. 23. februÇris: Ja stÇvoklis nebtu tik nopietns, btu jÇsmejas: sïÏu Greifsvaldes vÇcu viesn¥cÇ un lasu ang∫u cini˙i Oska‡uVaildu. Vi¿‰ domÇ, ka – “Dz¥ve ir pÇrÇk svar¥ga, lai par to runÇtu nopietni. Visi ce∫i ved uz vienu un to pa‰u mïr˙i – vil‰anos. Tikai gar¥gi pazudu‰ie str¥das. Katra ietekme ir ∫auna, bet laba ietekme ir vis∫aunÇkÇ. Mïs visi gu∫am notekÇ, taãu daÏi no mums raugÇs uz zvaigznïm.” Starp¥ba starp ÏurnÇlismu un literÇtru: “ÏurnÇlistu sarakst¥to las¥t nav iespïjams, bet literÇtru neviens nelasa. Vien¥gÇ iespïjamÇ sabiedr¥ba esi tu pats.” 25. februÇris: No Greifvaldes ms sta uz “meÏa ka˙u” centrÇli Fr¥dentÇlï pie Oranienburgas. 64


No turienes pievakarï aizbraucam uz Berl¥ni. Piepilsïtas vilciens no Oranienburgas l¥dz Fr¥drich‰trasei iet vairÇk nekÇ 4 stundas! Satiksmï valda piln¥gs sajukums: gaisa trauksmes, tumsa, spie‰anÇs patvertnïs, lamljanÇs – tÇda ir ‰¥sdienas Berl¥ne. Sagrauti vïl atliku‰ie kinoteÇtri, kafejn¥cas. IelÇs dominï pelïki, no‰mulïti ka‡av¥ru tïrpi. VisÇs malÇs tanku aizsprosti un drupas, drupas, drupas. Bïrzi¿‰ no Berl¥nes aizbraucis, dzelzce∫‰ uz RÇnsdorfu sabumbots, jauno adresi dabt nevaru. 28. februÇris: No Fr¥dentÇles pakalna barakÇm kÇ teÇt‡a izrÇdï skatÇmies Berl¥nes bombardï‰anÇ. Sabiedroto uzlidojumi nÇk ar pulkste¿a precizitÇti: pl. 20.00 vakarÇ un daÏreiz ar¥ starp 11.00 un 13.00 dienÇ. Esam atkal ieklu‰ies d¥vainÇ sabiedr¥bÇ, par ku‡as eksistenci iepriek‰ nebija ne jausmas. Fr¥dentÇles pil¥, izrÇdÇs, sïÏ Musolini nolaup¥tÇjs pulkvedis Skorcenijs70, kas esot,“meÏaka˙u” augstÇkais priek‰nieks. Ko vi¿‰ dara vai plÇno, par to nevienam nav ne mazÇkÇs jausmas. Laikam tomïr d¥vainas lietas: kÇdu r¥tu pie msu barakas piebrauktu atrodam amerikÇ¿u armijas apvidus auto ar baltu zvaigzni uz motora pÇrsega. UzmÇcas l¥dz¥gas sajtas, kÇdas jau pÇrdz¥votas pirms gada TelcÇ: ieroãu SS ms velk iek‰Ç kÇ muklÇjÇ savÇs latvie‰iem sve‰ajÇs izdar¥bÇs! InÏenieris Akmenti¿‰ ar saviem radistiem aizlido uz Stolpu, no kurienes dosies tÇlÇk uz Kurzemi. âerãils pïc atgrie‰anÇs no Jaltas konferences LondonÇ teicis runu, apsolot br¥v¥bu lielÇm un mazÇm tautÇm. 20. februÇr¥ PotsdamÇ nodibinÇjusies Latvijas nacionÇlÇ komiteja ar Bangerski priek‰galÇ. 10. marts: Sabiedrotie pÇrgÇju‰i Reinu pie Koblencas. Austrumu frontï Himlera komandïtÇ armiju grupa saskald¥ta ãetrÇs da∫Çs un atspiesta l¥dz Baltijas jras piekrastei. 65


Dodos atkal uz Berl¥ni, kur beidzot sadabju Alfreda Bïrzi¿a jauno adresi: R¥gas filmas ∫audis vi¿u aizvedu‰i uz Jïnas apkÇrtni. Post¥jumi pilsïtÇ ∫oti smagi: «Zem LiepÇm», vald¥bas kvartÇls, Potsdamas laukums, Leipcigas iela – viss vienos gruve‰os. Br¥Ïiem apstÇjas, atkal sÇk kustïties S un apak‰zemes dzelzce∫i, tramvaji jau sen vairs neiet. Ko nopirkt var dabt vairs tikai pÇrtikas veikalos un uz kart¥tïm. Bet tomïr – piln¥gi mirusi ‰¥ lielpilsïta vïl nav. Pietiek pasïdït pusdienlaikÇ «Kranclera kafejn¥cÇ» vai vakarÇ «îdenes bÇrÇ», lai par to pÇrliecinÇtos. «îdenes viesn¥cai» Budape‰tas ielÇ no pieciem stÇviem atlicis viens vien¥gs – pagrabÇ, taãu tur iekÇrtotajÇ ïdamzÇlï var satikt elegantas dÇmas z¥da ze˙ïs un kïpos, ko uz ielas gan aizstÇj garÇs bikses, kaÏoks un nevïr¥gi sasiets z¥da lakats. Årzemnieki te joprojÇm nevainojamos uzvalkos, virsnieki daÏÇdu armiju uniformÇs – internacionÇla sabiedr¥ba, ku‡Ç netrkst ne franãu, ne italie‰u, spÇnie‰u, japÇ¿u, norvïÆu, holandie‰u, ungaru, ne ar¥ latvie‰u valodas ska¿u. Vietïjais vÇcu cilvïks ir it kÇ pazudis un atkÇpies ‰¥ starptautiskÇ p∫a priek‰Ç, kas zinÇmÇs stundÇs un vietÇs liekas pÇrvaldÇm nelaim¥go drupu pilsïtu neatbild¥gÇ jautr¥bÇ. Tas ir lielpilsïtas gars, ko nespïj nokaut ne ka‡‰, ne drupas, ne reÏims, ne bads. TÇ ir Berl¥nes dvïsele, kas par ka‡u vairs neko negrib zinÇt un tam vienkÇr‰i pagrieÏ muguru. TÇ ir pïcka‡a laika ausma, kas vïlas tikai aizmir‰anos un baudu, vienaldz¥gi saminot katru, kas tai nespïj turït l¥dz. Mïs sïÏam îdenes viesn¥cas bÇrÇ zem ãetriem sagrautiem stÇviem, un frakÇ tïrpies viesm¥lis mums servï humeru. Pie Oderas stÇv bo∫‰eviks... 16. marts: Gara izrunljanÇs ar Grapmani. Reizi par visÇm reizïm deklarïju, ka nejtos “meÏa ka˙u” stÇba darbam piemïrots. Vi¿‰ atbild, ka ar¥ pats nejsmojot par sava dienesta “Çrïjiem apstÇk∫iem”. Vi¿am btu Ïïl, ja es iz‰˙irtos vi¿u atstÇt, taãu tÇdÇ gad¥jumÇ vi¿‰ vïlïtos man pal¥dzït nok∫t tur, kur vïlos. Durvis nu ir va∫Ç. Tagad jÇmïÆina tikt prom. 66


23. marts: Apmeklïjums ·veices stniec¥bÇ. TÇ palikusi vien¥gÇ neskartÇ ïka T¥rgartena malÇ, netÇlu no izdegu‰Ç Reichstaga. Prasu pïc ÆenerÇlkonsula ·treifa, kÇ to man ieteiku‰i ·veices draugi. AgrÇkais ·veices ÆenerÇlkonsuls R¥gÇ izrÇdÇs starplaikÇ miris. Vi¿a vietÇ mani pie¿em ata‰ejs ·tÇdelhofers un sta tÇlÇk uz konsulÇtu, kas iekÇrtojies slïgtÇs ASV vïstniec¥bas telpÇs Pariser Platz, l¥dzÇs Brandenburgas vÇrtiem. Atkal gara un laipna saruna, ku‡as gaitÇ man atklÇjas praktiskÇ neiespïjam¥ba dabt iebrauk‰anas at∫auju ·veicï: tÇdu pa‰laik nedodot pat ·veices pavalstnieku Æimenes locek∫iem-Çrzemniekiem. Sa¿emu d‰u un vaicÇju, ne kÇ diplomÇtam, bet kÇ cilvïkam”: ko ·veice dara ar “za∫Çs robeÏas” pÇrgÇjïjiem? JautÇtais pasmaida un, man¥ noskat¥jies, atbild: “Ich glaube kaum, dass man Sie zurückschicken wird.”71 Bet tÇlÇkÇ sarunÇ vi¿‰ vairs neielaiÏas, tikai piebilst: “Ich glaube, dass es noch etwas zu früh ist.” Man gan tÇ neliekas. Atgriezies Fr¥dentÇlï, klausos BBC un dzirdu, ka amerikÇ¿i esot jau pie Vircburgas. IlgÇk vairs nedr¥kst kavïties. Ce∫a noslïg‰ana uz dienvidiem vairs tikai dienu jautÇjums. 1. apr¥lis: Komandïjuma z¥me izdota ar daudziem z¥mogiem un svar¥gÇm atrunÇm. Ce∫a mïr˙is – Nei‰tate (tÇdu VÇcijÇ ir vismaz tr¥spadsmit, kas noz¥mï, ka varu braukt, kurp gribu!). TÇ tas ir teorïtiski, bet vilcienÇ ar¥ ar maniem stiprajiem pap¥riem iek∫t ir gandr¥z neiespïjami. BeigÇs tomïr. Tad pïc vairÇk stundu stÇvï‰anas un daÏu desmit kilometru brauciena msu vilcienu izÇrda zemlidotÇju lodes un granÇtas. JÇiet ga‡‰ gabals kÇjÇm, jÇmeklï naktsmÇjas un jauns vilciens. 4. apr¥lis: Priec¥ga atkalredzï‰anÇs ar Alfredu Bïrzi¿u BirÆelï pie Jïnas. Vi¿‰ 67


man iedod vïstuli stnim Krievi¿am72 Konstancï. Tas zinljot vislabÇk, ko dar¥t tÇlÇk. 8. apr¥lis: Gar Nordlingenas dego‰o staciju uz Mincheni, tad atpaka∫ uz Ulmu. Nav ‰aubu, ka amerikÇ¿iem VÇcijÇ ir absolts gaisa pÇrsvars. Vilcieni tagad iet vairs tikai nakt¥s, bet veselu dienu nÇkas pavad¥t saulainÇ Donavas krastÇ pie Ulmas. ZÇl¥tï atlaidu‰ies, vÇcu gaisa izpal¥gi un “blicmïdeles” dzied: “Wir waren im Osten, wir waren im Westen, Doch in der Heimat ist es am besten...”73 ·aubu nav: beigas vairs nevar bt tÇlu. 10. apr¥lis: No Ulmas uz Fr¥drichshafenu, pïc tam uz ±berlingenu, no kurienes pÇri ezeram uz Dingelsdorfu, kur Valhauzenas ciemÇ apmeties stnis Edgars Krievi¿‰. Mani sagaida izbijusies saimniece, Frau Lorenz, kas, manis pasniegto vïstuli sa¿ïmusi, steig‰us metas atpaka∫ durv¥s. Uzskrïjusi aug‰stÇvÇ pie Krievi¿a, vi¿a aizelsusies esot ãukstïjusi: “Herr Minister, die SS ist da!”74, jo bijusi pÇrliecinÇta, ka “tie” atnÇku‰i paka∫ vi¿as ¥rniekam... Dr¥z viss noskaidrojas, saimniece atplaukst un piedÇvÇ tÇlajam ce∫iniekam pa‰darinÇto mostu. Krievi¿‰ vïlreiz pÇrlasa Bïrzi¿a vïstuli. Ar¥ vi¿am btu izdev¥gi, ja es paliktu tepat vi¿a tuvumÇ, kÇdï∫ tas uz karstÇm pïdÇm lko mani iedabt blakus mÇjÇs par “puisi”. Tas tomïr neizdodas, jo ar¥ ‰ai pierobeÏas apgabalÇ valda ∫oti stingri uzturï‰anÇs at∫auju noteikumi, un gestapo garÇs rokas sniedzas ar¥ l¥dz ‰ejienei. SïÏam dÇrzÇ zem ziedo‰iem aprikoziem, un Krievi¿‰ stÇsta par prezidenta KÇr∫a Ulma¿a neilgo uzturï‰anos vese∫o‰anÇs nolkÇ 1930. gadu sÇkumÇ ±berlingenÇ, tepat pÇri ezeram. Vi¿am pa‰am bez dz¥vok∫a ValhauzenÇ no¥rïta ar¥ istabi¿a 7 km attÇlajÇ Konstancï, ko vi¿‰ uz kÇdÇm dienÇm labprÇt nodotu manÇ r¥c¥bÇ. 68


16. apr¥lis: TÇ kÇ man joprojÇm ir ce∫a z¥me “uz Nei‰tati” un uniforma, tad Krievi¿‰ ldz mani aizbraukt ar vïstuli pie agrÇkÇ R¥gas pilsïtas galvas, tagad Latvijas SarkanÇ krusta direktora Roberta Liepi¿a75 uz Heidenheimu, zieme∫os no Ulmas. Vi¿am ir daÏi ierosinÇjumi Latvijas SarkanÇ krusta darb¥bas atjauno‰anai VÇcijÇ pïc ka‡a beigÇm. 18. apr¥lis: HeidenheimÇ Liepi¿‰ mani uz¿em jo sirsn¥gi. Te apmetu‰ies kÇdi 300 latvie‰u bïg∫u, pilsïta mier¥ga, tikai gaisa trauksmes gan katru dienu no pl. 7.00 l¥dz 16.00 Liepi¿‰ uzraksta vïstules nodo‰anai Konstancï un ÎenïvÇ, ir daudz optimistiskÇks nekÇ Krievi¿‰ un pÇrliecinÇts, ka pÇri robeÏai man izdosies tikt. 20. apr¥lis: Heidenheimas dz¥vok∫a saimniece br¥dina, ka “am¥‰i” esot jau GepingenÇ un GeislingenÇ, pusce∫Ç no ·tutgartes uz Ulmu. Heidenheimas apr¥¿kis laidis klajÇ pats savu naudu; izsludinÇta trauksme folks‰turmam. Varïtu jau ka‡a beigas sagaid¥t ar¥ te, taãu ce∫a soma ar uzvalku nodota glabljanÇ ±berlingenas stacijÇ, un ar¥ no plÇnotÇ ·veices apmeklïjuma negribas atteikties. Tas noz¥mï, ka atkal jÇce∫o – gan ar auto, gan vilcienu, gan kÇjÇm vispirms uz Augsburgu, tad uz Mincheni un atpaka∫ uz Lindavu pie Bodenes ezera. 21. apr¥lis: ·¥s dienas virsraksts ir: “Jabo”. Kas ir Jabo? Sa¥sinÇjums no vÇrda Jagdbomber, p∫aujo‰ie izn¥cinÇtÇji. Tie ir ‰¥sdienas VÇcijas atliku‰Çs da∫as dieni‰˙ais pavalgs, bïrnu biedïklis un cilvïku ‰ausmas. Jabo ir visur: virs dzelzce∫iem, ‰osejÇm, laukiem, grabinÇdami savas loÏmetïju izkaptis pÇri bïgo‰o ∫auÏu galvÇm. No pl. 7.00 r¥tÇ l¥dz pl. 20.00 vakarÇ 69


Jabo ir VÇcijas faktiskie valdnieki, ku‡u ïna liek apstÇties katrai kust¥bai. Piemïra dï∫: manÇ vilciena braucienÇ no Pasingas l¥dz Buchloe 40 kilometros piedz¥vojÇm ãetrus uzbrukumus. Dzelzce∫nieki saka, ka vilcienu satiksmi labÇkajÇ gad¥jumÇ izdosies uzturït vïl divas nedï∫as. Ar¥ atliku‰ajÇm nesa‰autajÇm lokomot¥vïm jau trkst og∫u. 22. apr¥lis: Raiba diena un nakts. Desmit reizes pÇrsïdies daÏÇdos satiksmes l¥dzek∫os, pl. 7.00 no r¥ta nonÇku LindavÇ pie Bodenes ezera. MazgÇjoties un skujoties ostmalÇ, pilsïta pïk‰¿i pÇrmainÇs. Svïtdienas r¥tÇ atveras veikali, ∫audis skraida, pudelïm un sai¿iem apkrÇvu‰ies. Pilsïtas laukumÇ iedrÇÏas ka‡ama‰¥nu kolonna un divi SS ÆenerÇ∫i sÇk pït¥t lielas kartes. Nu gan prom, jo ÇtrÇk, jo labÇk! Ar daudz laimes un neatlaid¥bas nonÇku Fr¥drichshafenÇ, pïc tam MïrsburgÇ. Tur ir zi¿as, ka franãi jau ±berlingenÇ, kur palika mans koferis ar civilista mantÇm. MïrsburgÇ no˙eru pïdïjo kuÆ¥ti pÇri ezeram uz Konstanci, un iekr¥tu Krievi¿a atplestajÇs rokÇs. Vi¿‰ sagatavojies doties pÇri robeÏai un grib mani ¿emt l¥dz kÇ savu “mÇsas dïlu”, pielaiko man vienu no saviem uzvalkiem. Vai tie‰Çm beigu beigÇs laimïsies? Iet jau br¥Ïiem kÇ pasakÇ. 23. apr¥lis: Konstance dz¥vo baumu drudz¥. Iet runa par starptautiskas lazare‰u pilsïtas proklamï‰anu, par ‰veicie‰u un zviedru policiju, kas esot gatava nÇkt pÇri robeÏai. KopÇ ar Krievi¿u dodamies uz ·veices konsulÇtu, bet v¥zu lietas neizrÇdÇs tik vienkÇr‰as. Krievi¿a lietÇ konsuls sola sazinÇties ar Berni, bet par “Neffi” vi¿‰ pat nedr¥kstot runÇt. GarastÇvoklis atkal sa‰∫k. 24. apr¥lis: Gestapo no Konstances ‰odien aizlaidies, tÇdï∫ landrÇta birojÇ pie Krie70


vi¿a pazi¿as viegli dabjam vÇcu izbrauk‰anas v¥zas, taãu iebrauk‰anas at∫aujas ·veicï vïl tikpat tÇlu. Un ilgotÇ ·veice tik sasod¥ti tuvu: no Krievi¿a istabas logiem Dïbeles laukumÇ simt metros kÇ ar roku sasniedzama! ApstaigÇju Reinas krastu l¥dz Parad¥zes priek‰pilsïtai, kur abu valstu robeÏa pieskaras upei: te jau gandr¥z varïtu pÇrpeldït! Vaka‡Ç Krievi¿a istabÇ dzeram pudeli v¥na, un vi¿‰ raksta vïstuli savam kÇdreizïjam franãu kolïgam Berl¥nï.76 25. apr¥lis: Krievi¿‰ tagad sad‰ojies doties pÇri robeÏai ar¥ bez v¥zas. Sapakojam mantas un pl. 23 dodamies uz Kreiclingas vÇrtiem. LandrÇta nor¥kotais policists rokas rati¿os stumj ministra un vi¿a “neffes” bagÇÏu. Ja stÇvoklis nebtu tik nopietns, gribïtos smieties pilnÇ kaklÇ. VÇcu muitniekiem liekas, ka msu pap¥ri, ¥pa‰i Krievi¿a diplomÇtiskÇ pase, ieteikuma vïstules u.t.t. ir labÇkajÇ kÇrt¥bÇ, taãu jÇgaida l¥dz r¥tam, kad ierad¥sies ·veices muitnieki, kas atvïrs robeÏu. 26. apr¥lis: Pl. 7.00 ierodas ·veices robeÏsargu kapteinis, pa¿em msu pases un pazd. SïÏam vÇcu muitn¥cÇ uz koka sola un gaidÇm. Pïc trim stundÇm ‰veicietis atgrieÏas un pazi¿o: “Einreise nicht bewilligt!”77 Pavisam saskÇbu‰i ar visu bagÇÏu atgrieÏamies mÇjÇs. Gribu viens brist pÇri robeÏai pie Parad¥zes, bet Krievi¿‰ atrunÇ. Vi¿‰ vïl tomïr cer tikt pÇri oficiÇlÇ ce∫Ç un pïc tam parpïties ar¥ par mani. ‹ Franãi Konstancï ienÇca tai pa‰Ç dienÇ, 1945. gada 26. apr¥l¥, bez neviena ‰Çviena. Konstances krastmalÇs un uz ezera kuÆ¥‰iem pacïlÇs trikoloras. Stnis Krievi¿‰ iece∫o‰anas at∫auju ·veicï sa¿ïma un saviem 71


Valhauzenas un Konstances dz¥vok∫iem pievienoja ar¥ istabi¿u “TovermuiÏÇ” (Bottighofen) Bodenes ezera ·veices pusï. Biju‰ais latvie‰u kadets franãu okupÇcijas joslÇ lika Latvijas SarkanÇ krusta lietÇ skolÇ gtÇs valodas zinljanas no Insbrukas l¥dz Badenbadenei, kamïr vi¿u uz zieme∫iem aizvilinÇja lielie latvie‰u centri LibekÇ un EslingenÇ. Otrais pasaules ka‡‰ tomïr bija beidzies ar zaudïjumu. 1945. gada maija beigÇs ±berlingenas stacijÇ uzrÇdot tur glabljanÇ nodotÇs bagÇÏas kv¥ti, vÇcu stacijas deÏrants paraust¥ja plecus: “Die Franzosen haben alles verbrannt.”78 Tai br¥d¥ miers likÇs briesm¥gs... ‹ KÇpïc par visu to rakst¥t pusgadsimtu vïlÇk? Kas pagÇtni pït¥, tas nÇkotni svït¥, – teikts latvie‰u prÇtulÇ. Cits autors nesen ieskat¥jies tÇ pa‰a laika notikumos no savas mazÇs zemes viedok∫a. Pït¥jumÇ ar virsrakstu “Vai ·veice pagarinÇja [2. pasaules] ka‡u?” (Hat die Schweiz den Krieg verlängert? – «NZZ Verlag», Zürich 1999) Heincs Alberss·ïnbergs (Heinz Albers-Schönberg) raksta, ka, “pagÇtnes pÇrvarï‰ana iespïjama tikai individuÇli”. Un tÇlÇk, citïjot oriÆinÇlvalodÇ ar tulkojumu atsaucïs: Die heutige Generation von Historiker und Kommentatoren lebt mit der Wohltat “Damals-noch-nicht-geboren-worden-Seins”, mit der Gnade des “Damals-nicht-verantwortlich-gewesenSeins”; sie sollte nur mit grösster Vorsicht Urteilen.79 Ko apstiprina ar¥ grÇmati¿as priek‰lapÇ liktie Alberta Ein‰teina vÇrdi: “EKSISTî TIKAI ZINÅMAIS!” ( ‹ )

72


Atsauces un paskaidrojumi 1

«Ieroãu SS papildinÇjumu pÇrvaldes R¥gas papildinÇjumu iestÇde». 2 Leander, Zarah, zviedru taut¥bas vÇcu filmaktrise. 3 Bïrzi¿‰, Alfreds (1899-1977), pol¥ti˙is, 4. Saeimas deputÇts, ministrs (1934-40). 4 Schack, Eckhard von, VÇcijas stnis LatvijÇ (1934-38). 5 µ¥v¥tis, JÇnis (1900-1944), Latvijas rekordists 100 m sprintÇ. 6 Lebrun, Albert, (1871-?), Francijas republikas prezidents (1932-40). 7 Verdun, Francijas pilsïta, pie ku‡as franãi 1916. gadÇ 10 mïne‰us atsita vÇcu uzbrukumus. 8 Rühmann, Heinz (1902-1994), vÇcu filmaktieris. 9 Schmittlein, Raymond (1904-1974), R¥gas Franãu liceja kurÇtors (1938-39), vïlÇk (1945) ÆenerÇlis franãu armijÇ. 10 Ulmanis, KÇrlis (1877-1942), pol¥ti˙is, Latvijas neatkar¥bas pirmÇ posma (1918-1940) pirmÇs un pïdïjÇs vald¥bas galva. 11 “Divi nelie‰i, tas ir skaidrs: viens ir Sta∫ins, otrs – Hitlers.” 12 Reiters, JÇnis (1632-1695), latvie‰u teologs, Çrsts, jurists, literÇts. 13 Andersons, Edgars (1920-1989), vïsturnieks. 14 Veiss, VoldemÇrs (1899-1944), pulkvedis, Latvijas armijas un Latvie‰u leÆiona virsnieks. 15 Vlasovs, Andrejs (1901-1946), ÆenerÇlleitnants, 2. padomju triecienarmijas komandieris (1942), vÇcu gstÇ formïja Krievijas atbr¥vo‰anas armiju, pakÇrts MaskavÇ. 16 Lindemann, ÆenerÇlpulkvedis, vÇcu zieme∫u armiju grupas virspavïlnieks, notiesÇts par dal¥bu 1944. gada 20. jlija puãÇ. 17 AperÇts, KÇrlis (1893-1944), LÇãplï‰a ka‡aorde¿a kavalieris (turpmÇk 73


L.k.o.k.), pulkvedis, Latvijas armijas un Latvie‰u leÆiona virsnieks. 18 Koci¿‰, Rdolfs (1908-), pulkvedis-leitnants, Latvijas armijas un Latvie‰u leÆiona virsnieks. 19 Galdi¿‰, Nikolajs (1902-1946), pulkvedis-leitnants, Latvijas armijas un Latvie‰u leÆiona virsnieks, no‰auts πe¿ingradÇ. 20 Schuldt, Heinrich, ÆenerÇlmajors, Latvie‰u leÆiona 2. brigÇdes komandieris (1943-44), kritis pie Ve∫ikajas. 21 Sali¿‰, KÇrlis (1921-1944), LLA students, iesaukts Latvie‰u leÆionÇ, kritis pie Novgorodas. 22 “Tr¥c vecie kauli ka‡abailïs, Mïs so∫osim uz priek‰u, l¥dz viss drupÇs grs, Jo ‰odien mums pieder VÇcija, bet r¥t – visa pasaule.” 23 “Mïs esam melnÇ gvarde, No ku‡as naidnieks bïg, Mïs –Hitlera melnie gvardi, Mïs – pasaules labÇkie.” 24 “Draugi, kas redzïjÇm pasauli, Kas mums vïl atlicis, ko apbr¥not?... TÇlu pÇri okeÇnam HamburgÇ ms gaida meitene no Sankt Pauli...” 25 Kruger, Paul (1825-1904), TransvÇlas republikas prezidents DienvidafrikÇ. 26 Patton, George (1888-1945), ÆenerÇlis, ASV 7. armijas virspavïlnieks VÇcijÇ. 27 Klingenberg, Fritz (1910-1945), pulkvedis, Telcas ka‡askolas komandieris. 28 Schulze-Kossens, Richard (1914-), pulkvedis, Telcas ka‡askolas komandieris. 29 Grapmanis, Em¥ls (1903-?), pulkvedis-leitnants, Latvijas armijas un Latvie‰u leÆiona virsnieks. 30 Veckalni¿‰, Reinholds (1896-1981), L.k.o.k., pulkvedis-leitnants, Latvijas armijas un Latvie‰u leÆiona virsnieks. 31 Bangerskis, Rdolfs (1878-1956), L.k.o.k., ÆenerÇlis, 4. latvie‰u strïlnieku pulka komandieris (1916), Latvijas ka‡aministrs (1924), Latvijas armijas triju diviziju komandieris, Latvie‰u leÆiona ÆenerÇlinspektors (1943-45). 32 Majors, KÇrlis, bvuz¿ïmïjs. 33 “Ie¿emto Austrumu apgabals. PasaÏieru vilciens. ValdemÇrpils74


Ventspils, caur Dundagu.” 34 Mauri¿‰, Em¥ls (1888-1965), operdziedonis. 35 Feldmanis, kuÆu ¥pa‰nieks. 36 Kurelis, JÇnis (1882-1954), L.k.o.k., ÆenerÇlis, Latvijas armijas div¥zijas komandieris, neatkar¥gas militÇras formÇcijas (“kurelie‰u”) vad¥tÇjs LatvijÇ (1944). 37 Vïtra, Mariss (1901-1990), operdziedonis. 38 Reiters, Teodors (1884-1956), diriÆents. 39 Plensners, Aleksandrs (1892-1984), rakstnieks, pulkvedis, Latvijas militÇrais ata‰ejs VÇcijÇ (1937-40), virsnieks Latvie‰u leÆionÇ. 40 Launags, Fredis (1919-?), nacionÇlÇs pretest¥bas kust¥bas darbinieks padomju un vÇcu okupÇcijÇ. 41 Frontes izlko‰anas vien¥ba vÇcu armijÇ. 42 Gregors, JÇnis (1893-1944), virsleitnants, 5. Tukuma strïlnieku pulka komandieris (1919), Æen. Kure∫a adjutants (1944), no‰auts 20.11.44. LiepÇjÇ. 43 Jansons, Teodors, “meÏaka˙u” virsnieks (1944). 44 SilarÇjs, R. (?-1945), Latvie‰u leÆiona un “meÏaka˙u” virsnieks (1944), vÇcu no‰auts Gdi¿Ç. 45 Kroders, Artrs (1892-1973), publicists. 46 Skrïbers, Arnolds (1907-1979), L.k.o.k., diplomÇts, virsnieks Latvie‰u leÆionÇ. 47 Egl¥tis, Andrejs (1912), dzejnieks. 48 Freivalds, Osvalds (1905-1975), publicists. 49 Austri¿‰, Antons (1884-1934), dzejnieks. 50 “Msu 26. gadskÇrta ‰ogad vairs nav svïtku diena. Ir tikai ploso‰as atmi¿as. Cik daudz mocek∫u, cik briesm¥gu noziegumu, cik cie‰anu un asaru! Vai tie‰Çm Dievs no saviem augstumiem vïl saskata msu tautu, ko vïl tikai pirms gadsimta ceturk‰¿a Vi¿‰ tik bagÇti svït¥ja? ·¥ tauta joprojÇm c¥nÇs par savas dzimtÇs zemes atliku‰o stri. Ja js pa¿emtu plaukstÇ sauju ‰¥s zemes un to saspiestu, man liekas, ka no tÇs pilïtu asinis. Bet tauta – izkliedïta, saplos¥ta – joprojÇm dzied savas valsts himnu, kas ir tÇs lg‰ana.” 75


51

Valdmanis, Alfreds (1908-?), Latvijas finansu ministrs (1937-19). ZÇgars, VoldemÇrs (1904-?), tautsaimnieks, saimniec¥bas ÆenerÇldirektors (1943). 53 Roja un 54 Raitums A., SD nodibinÇtÇs pseidonacionÇlÇs organizÇcijas «L¥dumnieki» darbinieki (1944). 55 BastjÇnis, VoldemÇrs (1884-1975), pol¥ti˙is, Latvijas finanãu ministrs (1926-28). 56 Paz¥stami latvie‰u ska¿u mÇkslinieki, kas 1944. g. devÇs trimdÇ. 57 JurjÇns, M., saimniecisks darbinieks. 58 Munters, Vilhelms (1898-1967), L.k.o.k., diplomÇts, Latvijas Çrlietu ministrs (1936-40). 59 Bïrzi¿‰, Andrejs (1875-1943), banku darbinieks. 60 Rudums, JÇnis (1907-1943), Valsts prezidenta sekretÇrs (1940). 61 Silgailis, Artrs (1895-1998), pulkvedis, Latvijas armijas un Latvie‰u leÆiona virsnieks. 62 “Krievi straujÇ gÇjienÇ uz Dancigu.” 63 Lauksaimniec¥bas vad¥tÇji. 64 Ameriks, Alberts (1899-?), majors, Latvijas armijas un Latvie‰u leÆiona virsnieks. 65 Augstkalns, KÇrlis (1904-?), majors, Latvijas armijas un Latvie‰u leÆiona virsnieks. 66 Balodis, JÇnis (1881-1965), L.k.o.k., ÆenerÇlis, Latvijas armijas virspavïlnieks (1920), ka‡aministrs (1934-40). 67 Sïja, Ludvigs (1885-1962), diplomÇts. 68 Einbergs, Bernhards (1893-1945), L.k.o.k., pol¥ti˙is, Latvijas satiksmes ministrs (1934-1939). 69 “Danciga paliek vÇcu”, “Dancigie‰i, ievïrojiet discipl¥nu”, “Tos, kas laup¥s, uz vietas no‰aus”, “Tagad jÇc¥nÇs, nevis jÇÏïlojas un jÇzaudï galva”. 70 Skorceny, Otto (1908-?), pulkvedis, SS-Jagdverband vad¥tÇjs. 71 “Neticu, ka js st¥tu atpaka∫.” 72 Krievi¿‰, Edgars (1884-1971), diplomÇts, Latvijas stnis Berl¥nï (1932-35, 1938-40). 52

76


73

“Mïs bijÇm austrumos, mïs bijÇm rietumos, Taãu dzimtenï ir vislabÇk...” 74 “Ministra kungs, SS ir klÇt!” 75 Liepi¿‰, Roberts (1890-1976), diplomÇts, R¥gas pilsïtas lielvecÇkais (1937-40), Latvijas sarkanÇ krusta vad¥tÇjs (1945). 76 François-Poncet, Andre (1887-?), diplomÇts, Francijas vïstnieks Berl¥nï (1931-1939), Augstais komisÇrs VÇcijÇ (1945). 77 “Iece∫o‰ana nav at∫auta.” 78 “FrancÏi visu sadedzinÇja!” 79 “TagadïjÇ vïsturnieku un komentÇtoru paaudze dz¥vo labsajtÇ, ka vi¿i toreiz vïl nebija dzimu‰i un tÇdï∫ par notikumiem nebija atbild¥gi. TiesÇt vi¿i dr¥kstïtu tikai ar lielÇko piesardz¥bu.” ( ‹ )

77


Bibliografija Andersons, E. – Latvijas bru¿otie spïki, Toronto 1983. Andersons, E. – Latvju enciklopïdija I-IV, Rockville 1982-86. Bangerskis, R. – Mana mÏa atmi¿as I-IV, KopenhagenÇ 1955-58. BlÇ˙is, Å. – Meda∫as otra puse, Buenos Aires 1954. Caun¥tis, O. u.c. – Latvie‰u ka‡av¥rs OtrÇ pasaules ka‡Ç I-VII, Minsterï 1970-82. Freivalds, O. – Kurzemes cietoksnis I-II, KopenhagenÇ 1954. KalvÇns, A. – Uz eÏi¿as galvu liku I-II, R¥gÇ 1995. Ronis I. – KÇrlis Ulmanis trimdÇ un cietumÇ, R¥gÇ 1994. Schulze-Kossens, R. – Die Junkerschulen, Oldendorf 1958. Silgailis, A. – Latvie‰u leÆions, KopenhagenÇ 1962. Steiner, F. – Die Freiwilligen, Oldendorf 1958. Stöber, H. – Die lettischen Divisionen im 6. SS Armeekorps, Osnabrück 1981. Unams, Î. – MelnÇ vara, Eit¥nÇ 1955. Vanadzi¿‰, I. – Veiss, StokholmÇ 1955.

78


Personu rÇd¥tÇjs Akmenti¿‰ 63, 65 Albers-Schönberg Heinz 72 A∫∫is, A. 19 Ameriks, Alberts 61 Andersons, Edgars 15 Antïns, P. 19 AperÇts, KÇrlis 19 Augstkalns, KÇrlis 50, 61 Austri¿‰, Antons 49 Åbele, KÇrlis 60 Balodis, JÇnis 38, 61 Bangerskis, Rdolfs 38, 53, 61, 65 BastjÇnis, VoldemÇrs 53 Bergs, A. 20 Berino, Haralds 54 Bïrzi¿a, Maija 56 Bïrzi¿a 48 Bïrzi¿‰, Alfrïds 9, 10, 51, 53, 56, 57, 67 Biãevskis 20 Born, Max 7 Churchill, Winston S. 65 Egl¥tis, Andrejs 49 Einbergs, Bernhards 61 Einstein, Albert 7, 72 Feldmanis 43 Forster 60, 62 François-Poncet, André 77 Freimanis, A. 44 Freivalds, Osvalds 49 Gaitars, R. 20

Galdi¿‰, Nikolajs 20, 24, 38 Gertheiss 34 Grapmanis, Em¥ls 38, 44, 45, 58-59, 63, 66 Graumanis, V. 20, 22-23 Gregors, JÇnis 47 Gr¥nfelds 43, 46 Gulbis, Fricis 64 Himmler, Heinrich 7, 65 Hitler, Adolf 9, 34, 60 Holcmanis, KÇrlis 41 IndÇns, RomÇns 20 Ilzi¿‰, Olafs 54 Jankavs 48 Jansons, Îanis 20 JurjÇns, M. 55 Kakti¿‰, Ådolfs 53, 54 Kalni¿‰, JÇnis 54 Kleffel 39 Klingenberg, Fritz 34 Koci¿‰, Rdolfs 20 Knehl 25 Krievi¿‰, Edgars 68-72 Kroders, Artrs 49 Kruger, Paul 34 Kundzi¿‰, KÇrlis 60 Kurelis, JÇnis 43, 46 µ¥v¥tis, JÇnis 10 Lamberts 59 Lauks 20 79


Laumanis, E. 20 Launags, Fredis 46, 47 Lazdi¿a 56 Lebrun, Albert 12 Leander, Zarah 9 Liepi¿‰, Roberts 69 Lindemann 17 Lorenz 68 Lse, Herta 53, 60 Majors, KÇrlis 42 Majors, Irma 42 Mauri¿‰, Em¥ls 43, 60 Mertens 59 Mistral, Vjaãeslav 34 Munters, Vilhelms 60

Schack, Ekhardt von 73 Schmittlein. Raymond 13-14 Schuldt, Hinrich 24, 25 Schulze-Kossens, Richard 34 Scorzeny, Otto 65 Sïja, Ludvigs 61 SilarÇjs, R. 48 Silgailis, Artrs 59, 61, 63 Skalbe, KÇrlis 57 Skrïbers, Arnolds 49 Stadelhofer, Emil 67 Stalin, Josif 58 Streiff 67 ·eibelis, G. 20 ·mits, Bruno 43, 64 ·nïbergs, K. 20

Nor¥tis, Arv¥ds 60 Teichmanis, Atis 60 Ozoli¿‰, Alfreds 60 Ulmanis, KÇrls 14, 56, 61, 68 Patton, Georg 34 Petrarca, Francesco 57 Plensners, Aleksandrs 44, 63 Priednieks-Kavara, Artrs 53 Rabenko, A. 20 Raitums, A. 53 Reiters-PrÇtnieks, JÇnis 15 Reiters, Teodors 43 Reinholds, A. 20 Ribentropp, Joachim von 34 Roja 53 Rozenauers, Nikolajs 64 Rozenberga, Aina 50 Rudums, JÇnis 56 Rühmann, Heinz 13

Valdmanis, Alfrïds 53 Veckalni¿‰, Reinholds 39 Veiss, VoldemÇrs 15, 19-22, 25-28. 37-39 Vïtra, Mariss 43, 48, 54 V¥nerts, Eduards 60 V¥tols, JÇzeps 60 Vlasov, Andrej 5, 51, 53 Wilde, Oscar 64 ZÇgars, VoldemÇrs 53 Ziedainis, M. 20 Z¥l¥te, Persijs 63 Îilinskis, Alfreds 54

Sali¿‰, KÇrlis 28

( ‹ ) 80


starp sarkano un melno