Katastrofas, kas satricinaja pasauli 4. dala Pludi, viesulvetras, epidemijas_. - Guido Ilvess

"Karstumā, dubļos un slimību iejenkumā līdz pēdējiem spēkiem un vienos sviedros, izmantojot zirgus un vēršus, gadiem ilgi cēla 4000 kilometru garu, milzīgu un drošu dambju sistēmu. Dambjus cēla arvien augstāk un augstāk, cerot, ka vienā jaukā dienā varēs savaldīt plūdus. Šie dambji palīdzēja pārveidot plašos un agrāk neapsaim​niekotos purvus par auglīgiem un blīvi apdzīvotiem, kā arī daudz deva mūsu turībai. Bet, ja upes ūdens būtu pacēlies pārāk augstu, tas tomēr pārrautu mūsu dambi. Tobrīd, kad šīs rindas rakstīju, dambis tika pārrauts atkal. Šodien alkatīgās upes plūdu gulta sniedzas no Keiro līdz jūrai," rakstīja Frederiks Simpičs 1927. gada plūdu laikā.

Lietusgāzes Misisipi lejtecē radīja 300-600 milimetrus biezu sanēšu slāni, radot līdz šim neredzēta apjoma plūdus. Daudzu pilsētu ielas un tilti nedēļām ilgi atradās zem ūdens. Lielā platībā tika nopostīta raža, un cilvēkus pārņēma bezcerība. Pārplūda apmēram 4000 kvadrātkilometru liela zemes platība.

Daudzās vietās ūdens sniedzās līdz lielo koku galotnēm. Pēc tam, kad ūdens bija izlauzies cauri dambim, tā līmenis cēlās tik ātri, ka Kanzassitijā dienasvidū viss bija vēl sauss, bet jau pulksten divos noslīka zirgi, jo tos nepaspēja izjūgt. Dažu jūdžu attālumā no Ņūorleānas aizsprostā tika izveidotas vairākas atveres, lai plūdu ūdeņus novirzītu sāņus.

Toreiz ūdens dambi pārrāva 120 vietās. Kādā vietā, kur valnī radās 1,5 kilometrus plata atvere, pēc aculiecinieku vārdiem ūdens brāzies "kā divus metrus augsts mūris un dunējis kā stiprs vējš". 750 000 cilvēku mājas pazuda zem ūdens, tāpat septiņos štatos applūda miljoniem akru zemes. Keiro pilsētā Ilinoisas štatā ūdens augstums sasniedza 17 metrus. Ārkanzasā ūdens brāzās ar tādu spēku, ka ratos aizjūgtie mūļi noslīka tajā pašā vietā, kur tie stāvēja. Ārkanzasas upes ietekas tuvumā vairāki simti cilvēku palika uz upei pāri esošā dzelzceļa tilta trīs dienas un naktis, iekams glābšanas laivas nokļuva līdz viņiem. Ņūorleāna paglābās tāpēc, ka dambis lejpus pilsētas tika saspridzināts, un palu ūdeņi pa taisnāko ceļu, nevis pa upes gultni, ieplūda jūrā. Pret spridzināšanu protestēja tie cilvēki, kuru mājas atradās ūdenim ceļā.

No upes ūdens radusies plašā brūnā jūra atkāpās tikai jūlijā. Sarkanā Krusta centri rūpējās par 350 000 bēgļu, kam nebija kur palikt. Vairāk nekā 30 cilvēku gāja bojā, daļu no tiem ūdens vienkārši aizslaucīja, kad tie ar smilšu maisiem centās pielabot dambī radušās atveres. Posts tika lēsts viena miljarda dolāru apjomā (pašlaik šī summa atbilstu desmit miljardiem dolāru). Tā laika tirdzniecības ministrs Herberts Hūvers par plūdiem izteicās: "Tā ir lielākā miera laika katastrofa mūsu vēsturē."

Analoģisku vērtējumu deva arī par vēlā​kajiem, 1993. gadā notikušajiem plūdiem.

Pēc 1927. gada katastrofas tika radīta jauna ūdens plūsmas kontroles sistēma, kas apvieno lielos ūdens rezervuārus un plūdu kanālus. Katra štata atbilstošās pilnvaras tika nodotas centrālajai valdībai.

1950. gadā ūdens saimniecības valdības komisija ziņoja ASV prezidentam Trumenam: "Cik lielas arī būtu plūdu katastrofas, tām sekos vēl lielāki plūdi." Gandrīz pēc gada notikušie plūdi prognozi apstiprināja.

1951. gada maijā un jūnijā sausajā Kanzasas štatā nolija neparasti daudz lietus. Sākumā radās tikai lokāli plūdi. Zeme vēl arvien bija izmirkuši, kad trešajā jūlijā nolija apmēram 400 milimetru nokrišņu.

Sūkdamies cauri, ūdens krietni sabojāja visu Kanzasas upes dambi. Labi vēl, ka cilvēki izglābās, tomēr savu iedzīvi tie bija spiesti atstāt ūdens varā. Ūdens pacēlās tik augstu, ka plūda pāri uzceltajam dambim.

Plūdi radīja zaudējumus 870 miljonu dolāru apmērā, bet tie būtu vēl par 250 miljoniem lielāki, ja, sākot no 1927. gada, nebūtu ieviesti efektīvi līdzekļi plūdu novēršanai. Neraugoties uz štatu un centrālās valdības pūlēm, arī personiskajai iniciatīvai nebija mazāka nozīme.

——- r- — 14 - ——- ; Leģendārs stāsts par kādu holandiešu zēnu, kas pats aizbāzis dambī radušos caurumu, daudzējādā ziņā bijusi kā priekšzīme.

1951. gada plūdu laikā Kanzasā aizmirsa nostiprināt 27 000 litru lielo naftas cisternu. Tilpne neizturēja lielo ūdens spiedienu, nafta aizdegās, un liesmas iznīcināja vairākas naftas krātuves. Kopējais