Gadsimtu noslepumi-2

kāvās ar tukšumu… un pēc tam piepeši ņēma un aizvācās. Šā mēģinājuma gaitā noskaidrojās, ka ne flote, ne aviācija, ne kājnieki nav pienācīgi sagatavoti tik liela mēroga desanta operācijām. Un tad vēl tā lietusgāze, kas neļāva paveikt mācības līdz galam. Vēl vairāk — nepieciešamība ievērot «radioklusēšanas» režīmu, kad netiek lietoti nekādi sakaru līdzekļi, noveda pie tā, ka operācija vispār kļuva nevadāma. Taču eskadras pavēlniecība uzskatīja, ka šis ģenerālmēģinājums tomēr nav bijis veltīgs — kaut vai tāpēc, ka devis derīgu mācību priekšdienām. Un līdz ar tumsas iestāšanos eskadra atkal izgāja jūrā. 3. augustā tā pabrauca garām Jaunhebridu salu arhipelāga galējam dienvidu punktam un uzņēma kursu uz ziemeļaustrumiem. Bet pēc četrām dienām, 7. augustā, amerikāņu kuģi tuvojās Gvadal- kanalai.

Pulksten 5.30 no trim aviācijas bāzeskuģiem sāka pacelties gaisā lidmašīnas. Pulksten 6.13 eskadras kuģi atklāja uguni uz piekrasti, bet bumbvedēji, nometuši bumbas salas iekšienē, devās bombardēt Floridu un citas mazās saliņas. Pulksten 6.47 Gvadalkanalu sasniedza transportkuģi, un jau 6.50 jūras kājnieki saņēma pavēli gatavoties izsēdināšanai krastā. Mierīgajā jūrā sāka nolaist desanta izcelšanas līdzekļus.

Laiks bija ideāls. Pretinieku nekur neredzēja, tas bija kā ūdeni iekritis. Taču drīz vien japāņi lika sevi manīt gaisā parādījās viena vienīga ienaidnieka lidmašīna, kas, starp citu, tūlīt tika notriekta; tad norībēja retas krasta zenītartilērijas zalves, bet arī tās drīz apklusa. Un vairs ne skanas.

Pulksten 8.00 divas jūras kājnieku desanta grupas izcēlās Gvadalkanalas lēzenajā, smilšainajā krastā, nesastapu- šas faktiski nekādu pretestību, — šās operācijas laikā tikai kāda nejauša lode, ko no piekrastes krūmāja raidīja vientuļš japāņu strēlnieks, ievainoja vienu desantnieku. No kuģiem ar binokļiem bija labi redzams, kā smagi apkrāvušies karavīri ķiverēs, stigdami smiltīs, virzās uz mežu un pār viņu galvām pļaujošā lidojumā šaudās amerikāņu lidmašīnas. Sasnieguši biezo briksnāju, kājnieki devās turp, kur, pēc visiem aprēķiniem, vajadzēja atrasties japāņu aero​dromam…

Aptuveni pusdienlaikā kājnieki, kas bija iegājuši dziļi Gvadalkanalas džungļos, atkal no jūras puses sadzirdēja lidmašīnu dzinēju rēkoņu, taču tagad tie bija japāņu augst- lidojuma bumbvedēji. Un jau nākamajā mirklī līdz karavīriem džungļos atskanēja amerikāņu kuģu zenītieroču kano- nāde. Pēc īsa brīža tā apklusa, bet ap pulksten pusdiviem atkal atsākās, un nu to pavadīja piķējošo bumbvedēju motoru kaukšana. Taču kājnieki, kas bija paslēpti zem blīvas, zaļas lapotnes, nevarēja redzēt, kas notiek gaisā un jūrā, viņiem atlika tikai minēt Japāņu bumbvedēji atlidoja 110 bāzes Rabaulas pilsētas tuvumā, Jaunbritānijas salā, kas atrodas aptuveni 1000 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Gvadalkanalas. Tie bombardēja amerikāņu eskadru kādas desmit minūtes, taču bez panākumiem. Pēc šā uzlidojuma amerikāņu kuģiem uzbruka piķējošie bumbvedēji, ko pavadīja «ziro». No bāzeskuģiem «Enterprise» un «Saratoga» pacēlās iznicinātāji un tūlīt iesaistījās cīņā ar pretinieka lidmašīnām. Viena japāņu nomestā bumba trāpīja transportkuģim, un sprādzienā gāja bojā 22 amerikāņu jūrnieki. Šajā kaujā amerikāņi notrieca lielāko daļu ienaidnieka lidmašīnu, bet paši zaudēja tikai 11 iznīcinātājus.

Naktī kreiseri kontradmirāļa Krečlija vadībā devās patrulēt Gvadalkanalas ziemeļaustrumu piekrastes ūdeņos, lai transportkuģiem nevarētu piekļūt ne ienaidnieka zemūde​nes, ne kuģi.

Nākamajā dienā, 8. augustā, ap pusdienlaiku amerikāņu jūras kājnieki sagrāba japāņu aerodromu Gvadalkanalā un nosauca to par Hendersonfīldu — eskadriļas komandiera Hendersona piemiņai, kurš bija gājis bojā kaujā par Midveja salām.

Tās pašas dienas pievakarē debesīs virs Gvadalkanalas parādījās četrdesmit japāņu divmotorīgie bumbvedēji, ko pavadīja iznīcinātāju vienība. Tie uzbruka amerikāņu eskad- rai no neliela augstuma.

Tolaik transportkuģi jau bija paguvuši atiet tālāk no krasta, un tagad tiem nācās manevrēt atklātā jūrā, lai izvairītos no japāņu mestajām bumbām. Kaut gan šā uzlidojuma rezultātā ienaidnieks cieta milzīgus zaudējumus, arī amerikāņi zaudēja divus transportkuģus — viens nogrima, bet uz otra, kas gan vēl turējās virs ūdens, izcēlās liels ugunsgrēks. Bez tam viena bumba trāpīja eskadras mīnukuģim <<Jarvis» un iedragāja tā korpusu, taču kuģa dzinēji necieta.