ESAFOTS - Andris Grutups by firmaartcom

Lija klusi apgūlās. Pagriezās pret sienu un, nedaudz ar roku atbalstījusi galvu, pārkoda ampulu… Nu bija pienākusi mājastēva kārta. Pēdējo reizi pavēries sievā un dēlā, viņš smagi noslīga uz grīdas. Izdzēris kafiju, virsnieks sāka nervozēt — kur tie nolādētie kavējas? Cik var gaidit? Piecēlies no galda, viņš devās uz istabu. Kad durvis atlauza, skats pavērās briesmīgs. Vistuvāk durvīm gulēja dēls. Acīs šausmas un neprāts. Turpat līdzās māte. Atbalstījusi galvu, tā vērās siena. Pirmajā brīdī šķita, ka sieviete aizmigusi. Pats profesors vēl bija dzīvs. Ķermenis trīsēja. Sejas muskuļi raustījās. Acis izmisīgi vērās griestos. Ļebedinskis kaut ko vēl gribēja teikt, taču bija jau par vēlu. Līķus savāca tajā pašā dienā, caur pirmā stāva logu ielādēja mašīnā un aizveda.JM Kad Vilde liecību beidza, Pankratjevs pagriezās pret Rufu: "Apsūdzētais, vai jums ir jautājumi?" "Nē,"255 paraustījis plecus, ģenerālis attrauca. Nebija jau ko jautāt. Vildcs liecība emocionāli spēcīga, taču saturā tukša. Par latviešu tvarstīšanu 1944. gada 7. un 9. oktobrī Rufs savu vainu bija atzinis. Viss pārējais, ko Vilde liecināja, — skaudrs un briesmīgs. Taču kāds tam sakars ar apsūdzēto? Ne viņa vaina, ne atbildība. ļānis Vilde varēja justies apmierināts: viņš savu uzdevumu izpildījis, arī jaunā vara pateicīga. Vilde ievēlēts par profesoru, saņēmis veselības aizsardzības teicamnieka nozīmi, viņam uzticēta katedra, arī slimnīcas nodaļa. Un kur tad vēl Neiroloģijas muzejs! Pienākumu tik daudz, ka visus pat uzskaitīt nevar. Arī atzinības netrūkst… Tā nāk no slimniekiem, studentiem, ārstiem. Netrūkst arī skauģu! Tie Vildes dzīvi vēl grauzīs un vētīs. Taču ir kāda dīvaina likteņa nolemtība… No tās neizbēgt nevienam — arī Vildi pēc ģenerāļu lietas represēja. Dakteri arestēja piecdesmitā gada decembrī. Arestēja brutāli un nekaunīgi. Arī apsūdzība "briesmīga": Vilde apšaubījis padomju varas pamatlicēja ģenialitāti, rakstījis par Ļeņina smadzenēm, apgalvojis, ka vadoņa smadzeņu šūnas saēdis sifiliss… Un tas viss kādā Latvijas Ārstu Žurnālā. Vēl brīvvalsts laikos.256 Jau pati apsūdzības nostādne dīvaina. Cilvēks tiek vainots "noziegumā", kuru pastrādājis citā valstī un iekārtā. Apsūdzība liek savu mērauklu svešas valsts vēsturei. Rīkojas, it kā Latvijas valsts nemaz nebūtu bijusi, it kā latvieši no sākta gala būtu dzīvojuši Padomju Savienībā. To vien darījuši kā pārkāpuši padomju likumus un pauduši buržuāziskus uzskatus. Arī Vildes pratināšana zīmīga. Pirmais jautājums par profesoru Paulu Stradiņu: ko apsūdzētais varot liecināt par viņa pretpadomju uzskatiem? "Pazīstot Stradiņu," Vilde iztapīgi atbildēja, "varu kategoriski apgalvot, ka viņš ir pārliecināts nacionālists. Savulaik darbā ņēmis tikai latviešus. Slavējis Ulmani, par ko vēlāk saņēmis ordeni. Kad no Kurzemes katla atgriezies Kristaps Rudzītis, profesors arī viņu žēlojis. Iekārtojis darbā un palīdzējis. Tajā pašā laikā pret krieviem nicīgs un augstprātīgs. Vēl nesen kāda konferencē izmetis: "Sabraukuši te visādi, ies mūs vēl mācīt, tie spēj vien jaukt un postīt."" Brīdi paklusējis, apsūdzētais vēl piebilda: "Ari par Rudzīti varu teikt to pašu. Tāds pats nacionālists kā Stradiņš. Tie paši uzskati un pārliecība. Ulmaņa iedvesmots, izstrādājis jautājumu par latviešu rases tīrību. Jauno varu uzņēmis ar naidu. Pat avīzes atteicies lasīt — neesot nekā interesanta…"257 Cerot uz glābiņu, Vilde aprunāja kolēģus, divus cienījamus latviešus. Darīja to zemiski un nodevīgi. Arī domu gaita vienkārša: redz, redz, kur vēl lielāki nacionālisti — ķeriet viņus, apsūdziet, tikai mani saudzējiet! Taču vara nesaudzēja nevienu. Jau pēc trim mēnešiem lietas izmeklēšana pabeigta, arī apsūdzības raksts gatavs. To vizējis pats drošības ministrs Noviks. Dokuments varens: veselas trīs lappuses, arī paraksti trīs: Perminovs, Uspenskis un Pešehonovs.258 Visi no Valsts drošības ministrijas. Visi atbildīgi par latviešu represēšanu un sodīšanu. Piecdesmit pirmā gada 20. maijā Vildem piesprieda desmit gadus. Ne jau tiesa, bet Sevišķā apspriede.259 Turpat pie Valsts drošības ministrijas… Paši izmeklē, paši arī tiesā. Ātri un ērti. Viss atbilstīgi likuma burtam un garam… Pat aģentu ziņojumi ievietoti īpašā paketē. Uzvārda neviena, tikai pseidonīmi, segvārdi un iesaukas. Ziņotāju daudz. Arī kāds "Zāle".260 Cilvēks zinigs. Dzīvojis turpat līdzās. Racis dziļi un pamatīgi. Atradis gan "Ļeņinu", gan "sifilisu"… Kādā vecā