Latvija

sirsnīga, lai gan neviena dzērāja nebija klāt. Reliģiju un māņticību esam izrunājuši krustām šķērsām, lai gan mūsu vienīgā ticīgā — naktssardze, visu apskausta, šai laikā parasti saldi guļ… Tā ka galvenais nav vis adresāts, bet gan klausītāji. Un viņiem jāzina, ka skaust ir ļoti slikti.

Kas to vislabāk pateiks? Protams, cilvēks, kam tā ir sirdslieta, persona ar zināmu skaušanas pieredzi, šai gadījumā es. Tiesa, neprotu analizēt skaušanas procesu tik daiļrunīgi kā dižskauģis Saljēri, bet lekcijā man viss bija izdomāts vareni — paskatieties, lūdzu, vēlreiz afišā!

Un nu iztēlojieties… Pilsētas lielākā zāle. Prožektori, projekcijas aparāti, tribīnē. Pirmā daļa: «Kā es skaudu». Es uzkāpju tribīnē, tērpusies dzeltenzaļā tērpā