Dziva Uguns - Pavels Globa

Radības bija nepieļaujami. Mirušo cilvēku ķermeņus ievietoja nelielos torņos (dakmās), kur viņu miesas apēda svētie putni, pirmām kārtām grifi un kraukļi- Jau tīros un sausos nelaiķa kaulus apglabāja zemē kopā ar nestuvēm, uz kurām tie atradās. Šī senā tradīcija izraisīja un joprojām izraisa vislielāko nepatiku citu reliģiju piekritējos. Tomēr, novērtējot zoroastriešu tradīciju objektīvi un bez aizspriedumiem, jāteic, ka tā nebūt nav sliktāka par citiem apbedīšanas rituāliem, jo nekādā ziņā neparedz necienīgu attieksmi pret mirušajiem, bet tajā pašā laikā necenšas slēpt dzīvo cilvēku acīm mirušā ķermeņa sairšanas procesu.

Tomēr vēlākajos laikos zoroastrieši, piekāpjoties citu cilvēku prasībām, sāka apglabāt mirušos zemē, taču cementa zārkos, neļaujot sairšanas produktiem piesārņot svēto zemi.

Tīrība, mērenība, prieks un harmonija ir tie principi, pēc kuriem vadījās senie ārieši un viņu sekotāji visas savas dzīves garumā no piedzimšanas līdz nāvei. Pat šeit pieminētie likumi dod priekšstatu par viņu savstarpējām attiecībām, kuras tika uzskatītas par kosmisko procesu neatņemamu sastāvdaļu, nevis par katra cilvēka personisku lietu, par kuru nevienam nav nekādas daļas un katrs var darīt visu, kas vien ienāk prātā. Diemžēl līdz mūsdienām šāda attieksme nav saglabājusies. Bet varbūt viss vēl nav zaudēts? Ļoti daudz kas (ja ne viss) ir atkarīgs no mums pašiem.

9. NODAĻA Attieksme pret nabadzību un bagātību Jautājums par materiālo vērtību uzkrāšanu, bagātību ir viens no pamatjautājumiem, uz kuru katram cilvēkam jārod atbilde viņa kārtējās iemiesošanās laikā. Turklāt šis jautājums tādā vai citādā veidā izvirzās mūsu dzīvē vai katru dienu. Vai tas ir labi vai slikti - tiekties uzkrāt bagātību? Kādi ceļi ir atļauti, lai to sasniegtu, un kādi ne? Vai nabadzība ir netikums? Vai bagātība ir netikums? īpaši nozīmīgi šie jautājumi ir mūsu valstij. Tieši tie būtībā noteica visu mūsu dzīvi pēdējos gadu desmitos. Padomju laikā pastāvēja uzskats (tiesa, ne valdošajās aprindās), ka nabadzība -tas ir labi, bet bagātība - tas ir slikti.

Tāpēc visi likumi, visa valsts iekārta bija vērsta uz to, lai neļautu cilvēkiem nopelnīt naudu. Sakrāt bagātību varēja, tikai pārkāpjot likumu. Tagad, pēcpadomju periodā, kad valsts kontrole ir krietni atslābuši, aizvien vairāk cilvēku nosliecas uz pretējo viedokli: bagātība - tas ir labi, bet nabadzība slikti, tātad, lai iegūtu bagātību, ir labi jebkuri ceļi. To veicina arī tiesībsargājošo dienestu bezdarbība, proti, svārsts sakustējies pretējā virzienā.

Atrisināt jautājumu par attieksmi pret nabadzību un bagātību apgrūtina arī tas, ka daudzās mācībās tas vai nu vispār tiek apiets, vai izklāstīts nepietiekami skaidri, vai - tieši pretēji - tiek risināts pārak primitīvi (parasti materiālo labklājību pretstatot garīgumam).

Zoroastriešu pieeja arī šeit balstās uz mācību par labo un ļauno, kā arī uz zelta vidusceļa principu.

Bagātība, tāpat kā jebkura dzīves parādība, nav sākotnēji ne laba, ne slikta. Par tādu to var padarīt tikai cilvēks, kuram ir izvēles brīvība. Mēs dzīvojam iemiesotā Zemes pasaulē, un sašķelt šo pasauli sastāvdaļās, pretstatot tās vienu otrai, nozīmē ienest pasaulē disharmoniju, palielināt tajā ļaunumu.

Jebkura rīcība šajā pasaulē mums jāizvērtē pēc tās atbilstības Kosmosa likumiem. Jebkuram darbam jāpieiet kā svētam rituālam, lai neapgānītu to, pārkāpjot pasaules uzbūves principus. Tāpēc nedrīkst aicināt cilvēkus domāt tikai par garīgajām lietām un vienlaikus uzskatīt visu materiālo par netīru, tādu, kas nav cienīgs, lai tam vispār pievērstu uzmanību. Mūsu Zemes pasaule ir viengabalainas pasaules sastāvdaļa, un, ja jūs atzīstat garīgo dārgumu iegūšanas, pasaules izzināšanas, savu spēju attīstīšanas vērtīgumu, tad nedrīkstat noliegt arī materiālās problēmas.

Tā nav nejaušība, ka horoskopa māju simbolikā bagātības uzkrāšanas problēmas attiecas uz otro māju, taču uz to attiecas arī visu citu veidu vērtību - zināšanu, enerģētikas, lietu, atmiņu, pieredzes utt. uzkrāšana. Proti, tiek uzkrāts tas, kas veido cilvēka spēka avotu, tas, bez kā cilvēks jūtas bezspēcīgs, zaudējis pamatu. Tas, kas šajā dzīvē neko nav uzkrājis (turklāt visās jomās), nav izpildījis savu pasaulīgās dzīves programmu.

Dārgumi ir jāvāc visos līmeņos: kā augšējā, garīgajā pasaulē, tā arī apakšējā, iemiesotajā pasaulē.

Tātad bagātība netiek noraidīta, taču ne jebkura, bet tikai tā, kas sakrāta godīgā ceļā (tāda bagātība tiek