AUSTRUMU BANKAS MILJONI - JANIS IVARS STRADINS

jautājumu virkne.

Drauga argumenti pārliecināja, un jau pēc pusstundas, ģērbušies kā uz viesībām, mēs devāmies ceļā.

Nevēlēdamies kompromitēt šo dāmu, neminēšu nedz adresi, nedz viņas īsto vārdu, bet īsuma labad dēvēšu par Kļaviņas kundzi. Gājām kājām. Vajadzīgo namu atradām itin viegli. Durvis atvēra pati namamāte. Es viņu uzreiz pazinu. Karaliskie apartamenti — viņa viena pati mitinājās astoņistabu dzīvoklī, liecināja, ka ne jau visu latviešu galvenās rūpes koncentrētas uz maizes kumosu. Pati Kļaviņa, vidēju gadu, melnīgsnēja, joprojām slaida dāma ar koptu seju un rokām, mazliet atgādināja čigānieti. Laikam lai izrādītu savu rocību, viņa izveda mūs cauri gandrīz visām istabām — tās visas bija reizē gan caurstaigājamas, gan izolētas. Paralēli šai telpu virknei visa dzīvokļa garumā stiepās plats gaitenis.

Te tiešām bija uz ko paskatīties — solīdas nestandarta mēbeles, grīdsegas, kas apslāpēja soļu troksni, greznais sienu apšuvums, faktiski viss, sākot ar gleznām un beidzot ar bieziem sējumiem piepildītajiem grāmatplauktiem, bija, ja tā var teikt — ar svaru.

Mūsu ekskursija noslēdzās īpatnējā — pa pusei buduāram, pa pusei kabinetam līdzīgā lielā telpā.

Vienu tās galu aizņēma plats rakstāmgalds un vairāki ādas klubkrēsli, bet otru — spoguļsiena un četri viens virs otra izvietoti plauktiņi ar kosmētikas piederumiem. Dibensienu aizsedza smagas zeltainas portjeras. Puses vienu no otras nošķīra divas milzīgas vāzes ar mākslīgajiem ziediem, starp kurām bija atstāta eja. Acīmredzot aiz portjerām atradās šīs telpas intīmākā daļa.

Saimniece, protams, izvēlējās oficiālo pusi un, apsēdinājusi mūs mīkstajos atzveltņos, gluži kā priekšniece ieņēma vietu aiz rakstāmgalda. Neraugoties uz gadiem, viņa joprojām bija skaista. Es atminējos tos laikus, kad, būdama savas profesionālās slavas zenītā, šī sieviete bija latviešu meiteņu skaistuma un modes etalons. Iespējams, ka, kļūstot vecākam, ar laiku mainās ari vērtējums, taču es joprojām nespēju atrast viņā nevienu defektu, izņemot nobriedušas sievietes pazīmes, kas manā uztverē vairāk bija pluss, nekā mīnuss. Vienu gan es nekādi nespēju izskaidrot — kāpēc populārajai profesijai viņa tik negaidīti pielikusi punktu un pievērsusies politikai.

Namamāte bija ģērbusies skaista auduma kostīmā, kas gan izcēla tās sievišķību, bet reizē ar piegriezuma stingrajām līnijām it kā norobežoja valkātāju no svešiem, līdz ar to nepieļaujot ne mazāko familiaritātes izpausmi. Es pamanīju skaistajās acīs aukstu, vērtējošu izteiksmi, kas pretstatā pilnīgo lūpu gandrīz jutekliskajam maigumam it kā pasvītroja iekšējā satura neatbilstību ārējam veidolam. Acis, šis dvēseles spogulis, bez īpašiem paskaidrojumiem ļāva man izvērtēt dāmas patieso būtību. Viņas skatiens gluži vai iztaustīja vispirms mūsu sejas, tad apģērbus, itin kā baltajos kreklos spētu atrast atbildi — kas mēs īsti tādi esam. Draugam izrādījās taisnība. Beigusi šo visai nekautrīgo apskati un acīmredzot nākusi pie pārliecības, ka, ja arī mēs neesam viņas sabiedriskā līmeņa pārstāvji, tad vismaz nekaitīgi, bet varbūt pat patīkami, vērsdamās pie Valta, namamāte sacīja: — Mans advokāts, Kronberga kungs, izteicās par jums visai atzinīgi. Bet esmu spiesta piezīmēt, ka to viņš teica kā par profesionāli, ne kā cilvēku, cienītais, — Kļaviņa runāja klusā, mazliet nazālā balsī. — Kā par personu viņa rīcībā esošās atsauksmes nebūt nebija tik glaimojošas. Viņš zināja, ka tolerances trūkuma dēļ jūs esat bijis spiests pamest savu visai augsto posteni Latvijas policijā.

— Atvainojiet — milicijā.

— Kāda tam nozīme? — viņa izbrīnījās. — Jūs taču strādājāt iekšlietu orgānos.

— LPSR orgānos.

— Man nav izprotams šis uzsvars. Galvenais taču kārtības un likumības sargāšanas funkcijas.

Nu labi. Šis ir darbs, ar ko netiek galā pašreizējā valdība. Pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām, kad Ministru kabinetu formēsim mēs, tas ir — mana partija, šī problēma, protams, automātiski tiks pārnesta uz mūsu pleciem. Tāpēc jau tagad mani interesē īsti profesionāļi, jo kā zināt — noziedzības pieaugums ir viens no tagadējās valdības nespējas kritērijiem. Ko ieteiktu jūs? Ar kādiem līdzekļiem un metodēm cīnīties pret šo progresējošo slimību?

Viegli palocījis galvu, Kronbergs pasmaidīja.