Aizvestures tragedija janis maulins

Page 61

vienīgā, kas izkāva gudrākos un centīgākos? Tādas acīmredzot ir bijušas daudzas. Iespējams, ka ir izkauti, pazuduši tādi talanti, kas mūsdienās vairs neatjaunojas. Tāds naids pret jaunām racionālām atziņām, ko esmu piedzīvojis personīgi, nav nejaušs gadījums. To nevar izskaidrot arī ar iekārtu. Vaina ir cilvēku galvās. Zinātnē der tikai nesavtīgi cilvēki. Ja tādu nebūs, cilvēcei pienāks gals ātrāk, nekā tu vari iedomāties. - Nav taču mūsu spēkos kaut ko grozīt, - Gvido noplātīja rokas. - Ir, - Indrāns sacīja. - Dažas pazīmes rāda, ka sākusies cilvēku novērtēšana. Bet par to tagad pāragri runāt. Tu domā, ka ūdensplūdu teiksmas vienādību dažādos zemeslodes nostūros var izskaidrot ar mums nezināma savstarpēja saziņas līdzekļa pastāvēšanu cilvēku galvās. Gribas iebilst: ne ar ko nepamatota teiksma gan nebūtu tā informācija, ko cilvēki ar smadzeņu "radiotelefonu" censtos pārraidīt un censtos atcerēties. Tas liek domāt, ka plūdi ir bijuši pasaules mērogā un sakrituši ar uznākušo leduslaikmetu. To nevar būt "izdo​mājis" bioloģisks "mobiliķis". Citi fakti gan liecina par grūtāk saprotamu prāta vienādību cilvēkiem dažādos zemeslodes nostūros. Proti, Ēģiptē, Indijā, Ķīnā, Meksikā un Dienvidamerikas Andos cilvēki, it kā nekādus savstarpējus sakarus neuzturēdami, vienā laikā pirms apmēram pieciem tūkstošiem gadu sākuši būvēt akmens piramīdas. Uzsveru - aptuveni vienā laikā. Kāpēc mūsdienu zinātnieki nepaceļ šo problēmu pētāmo jautājumu lokā? Kāpēc izolētas dažādu rasu tautas, cita par citu neko nezinādamas, attapušās vienā laikā celt monumentālas būves? Varbūt to licis kāds augstākstāvošs koordinators, pavēlējis gādāt par ļaužu gara varenības zīmju saglabāšanu, iemiesošanu dižos akmeņu krāvumos? Jautājums ir būtisks. Tu, redz, tūlīt izvirzi domu: kā viņi sazinājušies? Oficiālajai vēsturei šādi jautājumi nerodas. Kad biju savā disertācijā norādījis, ka valodu radniecība var būt ne tikai konkrēto vārdu līdzībā, bet arī skaņu izrunā, daudzi pret to iebilda, jo tolaik vēl bija dzīva noraidošā nostāja pret iedzimtības lomu. Es pārspīlējot. Pat putnam varot iemācīt cita putna dziesmu, ja vien kārtīgi mācot. Tīrās blēņas. Iedzimta noslieksme uz noteiktām pamat- skaņām ir pierādīta ne tikai putniem vien. - Tavu disertāciju taču vēsturnieki pieņēma atzinīgi. - Pieņēma, bet pēc tam vīpsnāja. Bet ne tas ir svarīgi. Sociologi un ģenētiķi joprojām staigā kā kaķi ap karstu kartupeli ap cilvēcisko īpašību iedzimtības problēmu, cer no ļaundara vēl izveidot cilvēku. Vai tevi kā juristu tas neuztrauc? - Piedod! Mani uztrauc kaut kas cits. Mans klients apgalvo, ka noteiktā vietā vairākkārt redzējis, tas ir, it kā atcerējies ainu, ka mamuti stāv ledainā sniegā, kas apracis desmitiem metru biezā slānī bērzu birzi. Dzīvnieki liekuši lielo koku galotnes, pie kurām palikušas tikai retas zaļas lapas, plūkuši un ēduši šo trūcīgo barību. Vai tāda aina pa​gātnē varētu būt bijusi? - Ne tikai bijusi, - Indrāns nikni iesaucās. - Tāda aina bija neizbēgama. Kā citādi simtiem mamutu varēja Sibīrijas ledū "iekonser- vēties", ja viņus nebūtu pārklājis vismaz simtmetrīgs ledus slānis. Protams, tie snuķainie, kas tādā veidā, kā tu saki, mīdīja ledu un sniegu, tālab, ledum krājoties, pacēlās līdz bērzu galotnēm, nav vairs saglabājušies, jo viņu ķermeņi atkusa jau pirms desmit divpadsmit gadu tūkstošiem reizē ar šļūdoņa atkāpšanos. Viņu atliekas apēda ieklīdušie lāči, āmrijas, kraukļi un citi plēsoņas. Iespējams, arī cilvēki. Mūsdienās atrod tikai tos mamutus, kas no aukstajiem lietiem, sniegiem, milzīgajiem krusas blāķiem glābās purvos un pie ūdenstilpnēm, jo tur ilgāk saglabājās siltums… Kas vēl tavam klientam murgos rā​dījās? - Indrāns noprasīja. - Tie nebija murgi, - Kruss aizrādīja. - Mans pienākums ir pārbaudīt, vai viņa redzētais atbilst zinātniski iespējamai patiesībai. Ar ko tu izskaidro pēkšņos ūdensplūdus un aukstumu? - Diemžēl cits nekas neatliek, kā vēlreiz ieskatīties un ieklausīties senajās teikās un rakstos, Indrāns atbildēja. - Un jārīkojas pēc izslēgšanas metodes. Atkrīt hipotēze par Saules ieiešanu putekļu


Issuu converts static files into: digital portfolios, online yearbooks, online catalogs, digital photo albums and more. Sign up and create your flipbook.