VISIEM JĀZINA - ČIGĀNU GENOCĪDA PĒCTRAUMAS PSIHOLOĢISKĀS PAZĪMES

1 Apkopoja Andris Tertats, Mag.psych., 2021., oktobris

Romu Genocīds Latvijā (1941 – 1945) Vārds „Samudaripen” – romu valodā nozīmē „masu iznīcināšana”, kas apzīmē fašistiskās Vācijas pastrādāto romu genocīdu Otrā pasaules kara laikā. .

Cieta visi romu tautības pārstāvji, jo nebija palikusi neviena ģimene, kurai kāds tuvinieks nebija noslepkavots vai nomocīts koncentrācijas nometnē.

Latvija - Romu Genocīda Atzīšanas Fakts Eiropā kopš 2013. gada 27. Janvāra: https://www.coe.int/en/web/roma-genocide/virtual-library/ /asset_publisher/M35KN9VVoZTe/content/italy-recognition-of-the-genocide?

LATVIJAS VĒSTURES INSTITŪTA ŽURNĀLS ◆ 2015 Nr. 2 (95)

Dr. philol.,Ieva Garda-Rozenberga, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece.Zinātniskās intereses: mutvārdu vēsture, personiskie stāstījumi, migrācija.E-pasts: ieva.garda@gmail.com

Dr. hist.,Kaspars Zellis

LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks.Zinātniskās intereses: Latvijas sociālā vēsture, sociālā atmiņa, propaganda.E-pasts: kaspars.zellis@gmail.com

2 Apkopoja Andris Tertats, Mag.psych., 2021., oktobris

Romi strādāja par kalējiem, atslēdzniekiem vai izgatavoja kokgrebumus un pinumus.

Starpkaruperiodā sākās romu iesaiste Latvijas sabiedriskajās norisēs.

Ierasto dzīves normalitāti pārtrauca Otrais pasaules karš un tam sekojošie padomju un nacistu okupācijas režīmi. 1941. Un 1942. gadā tika iznīcināti vairāk nekā 2000 romu, t.i., vairāk parpusi no romu kopienas.Padomju laikā romi bija starp tām etniskajām kopienām, kurāsbija vērojams dabiskais pieaugums.

Pagājušā gadsimta 80. Gadu beigās Latvijā dzīvoja vairāk nekā 7000 romu; jau 2000. gadā toskaits pārsniedza 8000. Pēdējos gados Latvijā ir sākusies romuskaita samazināšanās, kas skaidrojama ar viņu došanos uz ār- valstīm ekonomisku iemeslu dēļ. Neskatoties uz sociālekonomiskajām problēmām, romiem Latvijā ir vairākas nevalstiskās organi-zācijas, tāpat valstī tiek realizēta romu integrācijas politika.

Latvijas publiskajā telpā nav ieviesušies arī romu genocīdu apzīmējumi – Porajmos (Porrajmos) vai Samudaripena(Samudaripen) , tā vietā Latvijas romu kopienās biežāk lietojot “čigānu/romu holokausts” vai “genocīds”. Rakstā lietoti dažādi šīs traģēdijas apzīmējumi, tā-dējādi iezīmējot neviennozīmību romu atmiņas līmenī.

Romu iznīcināšanu Latvijā historiogrāfijā ir skatījuši Latvijas vēsturnieki Marģers Vestermanis un Aigars Urtāns.

Latvijas romu iznīcināšanu Eiropas romu traģēdijas kontekstā skatījis arī Masačūsetsas Universitātes profesors Ginters Levī (Guenter Lewy ).

1. Pirmās romu iznīcināšanas notika Baltinavas pagastā, kur tika nogalinātas 10 romu ģimenes, kopā 43 personas 2. 1941. gada 5. decembrī latviešu policija Liepājā satvēra103 pilsētā dzīvojošos romus(24 vīriešus, 31 sievieti un 48 bērnus); romi tika aizvesti uz Saldu un nošauti. !!! 1941. gada 4. decembrī Ostlandes reihskomisāra Hinriha Lozes* (Hinrich Lohse) izdoto dekrētu, kas noteica nacistu politiku

pret romiem, ka klaiņojošie romi rada dubultu risku     

neuzticami elementi neklausa vācu rīkojumiem nedara lietderīgu darbu romi spiego ienaidnieka labā H. Loze* lika pret tiem izturēties kā pret ebrejiem

3 Apkopoja Andris Tertats, Mag.psych., 2021., oktobris

!!! No aresta un mantas konfiskācijas ir atbrīvoti tikai tie romi, kuri ir vietsēži  kuriem ir regulārs darbs  kuri nerada draudus sabiedrībai (ne politiskajos, ne kriminālajos aspektos) 3. 1942. gada 4.–5. janvārī, Ludzas pilsētas 130 romus aizveda un nogalināja Zvirgzdenes pagasta Gabaru mežā 6. janvārī.

4. 1942. gada 24. Aprīlī einzacgrupa ziņoja par 1272 cilvēku eksekūcijām, no kurām 71 bija romu. Apmēram 50 romi, galvenokārt sievietes un bērni, tika ievietoti Valmieras cietumā un nošautituvējā mežā 1942. gada pirmās puses akcijas prasīja vairāk nekā 2000 Latvijas romu dzīvību. Turklāt, lai arī 1942. gada otrajā pusē romueksekūcijas beidzās, tās varēja atsākties jebkurā brīdī.

1943. gada nogalē Okupēto austrumu apgabalu ministrijas rīkojums Ostlandes ģenerālkomisāriem noteica, ka klaiņojošie un politiski vai krimināli sabiedrības drošību apdraudošie romi ir pielīdzināmi ebrejiem un ievietojami koncentrācijas nometnēs.

Kārlis Rudevičs

*** vienīgajam Latviešu

ČigānamMāksliniekam, Dzejniekam 1999.gadā piešķirts TrīsZvaigžņu Ordenis (ordeņa virsnieka kārtā)

*** No materiāla Par romu genocīdu Latvijā (1941 – 1945), 2017

4 Apkopoja Andris Tertats, Mag.psych., 2021., oktobris

Valguma ezers (balāde)1 Pie Valguma ezera apstājas pat vēji, Tie priedēs iesēžas un gaudo, raud: Ne ūdens, bet čigānu asinis kvēlo Ezerā šajā – pret debesīm sauc.

Te četrdesmit otrajā, piektajā maijā Tukuma čigāni sadzīti bij.

Kā suņi tie apšauti priedājā šajā – Kaut viens vai no piecsimt paliktu dzīvs!

Un viņu kliedzienus no sirdīm nevainīgām Vēl šodien, ļaudis stāsta, dzirdēt var: Ka naktsputnos, kas tumšās naktīs klaigā Ir iemiesojies nobendēto gars.

Bet liekas, fašistiskais nezvērības ļaunums Šeit Latvijā, ir kungu miņa dzēsts – No krusta zīmes vai no kapa akmens Te – vietā nolādētā – nav ne vēsts.

Tik vēji šaušalīgi gaudo novakaros, Un priedes nolej sveķu asaras, Kas asins lāsēm kvēlo rieta staros, Un tumsas putnu ēna nolaižas Pār ezeru, kur klaiņo romu gari, Pār Valgumu …

1

Balāde ir liroepikas žanrs, sižetisks dzejas darbs, kam raksturīgs kāda

varoņdarba, traģiska vai fantastiska notikuma attēlojums, spraiga darbība, dramatisks vēstījums. Dzejisks vēstījums par kādu neparastu, ārkārtēju notikumu ar traģisku izskaņu. Saistītā valodā pausti autora emocionālie pārdzīvojumi. Balādei ir lirikas jeb dzejas (noskaņa), epikas jeb prozas (vēstījums) un drāmas (dialogs, kulminācija) elementi.

5 Apkopoja Andris Tertats, Mag.psych., 2021., oktobris

Sabiles Mērs Mārtiņš Bērziņš izglāba no nošaušanas 300 Čigānus. 1989. gadā Sabiles romi atklāja kapa pieminekli ar vārdiem: “Sabiles čigānu pasargātājs no nāves”.

2021 Oktobri