Mediācijas Psiholoģiskais konteksts

Mediācijas psiholoģiskais konteksts Andris Tertats Psihologs 2018.GADA 17.MAIJĀ, RĪGA

Izzināt Psiholoģisko kontekstu kā pavadošus, ieklautas, izceltas fona īpašības un iezīmes,mediācijas norises funkcionēšanā Roma (čigāni) jau a priori ir dažādas grūtības pēdējos gadu desmitus

Mediācijas

resursi

Nozares speciālisti Svaīgs princips: Zelta viduscelš jeb vilks paēdis un kaza dzīva

(adaptēti, piemēroti, indiv.gadijumos)

Roma

Mediācijas mērķis un uzdevumi + (misija)

Roma Mediators =

-profesiogramma Institūciju/ Iestāžu LR Likuma , normas, atveiglinājuma ietvara iespējas

-psihogramma Pašvaldības atbalsta, tehniskas, sadzives iespējas

Problēmu lielums, laika iespējas, dziļums un sarežģītība

MEDIĀCIJAS ANATOMIJA ROMA – CENTRĀLĀ DAĻA

(ņēmēji/dalībniek i)

LR VALSTS ATĻAUJA PAŠVALDIBA INSTITŪCIJAS SPECIĀLISTI

MEDIĀCIJA

PROBLĒMAS/

mērķtiecīga dinamiska efektīva vadīšana

VAJADZĪBAS

MEDIATORS: ROMA UN AMATS

/līderisms/psiholoģiski spēcīga personība

BEZIZEJA

Mediatora darbība pirms 2017, novembrī • • • • •

•

• Psiholoģiskais konteksta fons •Vēlme romus pamācīt nevis iesaistīt un mudināt uzņemties patstāvīgu rīcību •Aizbildniecība un darīt roma vietā •Novadu mediatori ašķirīgi demonstrē profesionālu palīdzību •Atšķirīga uzdevumu izpratne par to ko dara Mediators •Vairāk izmanto verbālo komunikāciju ar romiem, bet mazāk vizuālu vai rakstītā formā (nepieradina pie dokumentācijas) •Mazāk oncentrējas uz mediācijas saturu, bet vairāk praktiski organizē roma tikšanos, notikumus

Mediatora darbība pirms 2017, novembrī Mediācijas riska pazīmes 

Emocionāli apdraudoši tuvas attiecības ar indivīdiem un roma ģimenēm



Iespēja apjukt līdzīga profesionāļu kompetences informācijā(soc.darb. un soc.pedagogs)



Cieša saistība virzīt mediācijas lietas uz emociju pamata (nepareiza izvēle, prioriātes, pieņemtie lēmumi)



Šķietamība, ka dublējas sociālā darbinieka un skolas sociālā pedagoga amata līdzības(to virza - roma problēmu dziļā sarežgītība)



Mediators risinājumos ņem par dziļu atsevisķos jautājumos, pilda sociālā, pedagoga vai psihologa nozīmi



Mediatora formālā pieeja, iespējami, distancē sākotnējo mediatora roma līderību, bet iegūst vēl vienu kontrolētāju (lai mazinātu psiholoģisko barjeru atvērti jārunā: kādam jābūt mediatoram)



Tikšanās vietas, mediatora darbam nepieciešamās kancelejas preces, trūkums



Ekonomisku vai sarežģītas sadzīves dēļ - pazūd, pātrūkst, nomaina numurus, sākotnēji veidotā sazināšanās, telefonzvani, neatrodas norādītā adresē, lai nodrošinātu mediācijas norises regularitāti un nepārtrauktību.

Mediācijas psiholoģiskās puses Roma dzīves puses un jautājumi, kas raksturo mediāciju : psiholoģiska, sociāla, juridiska, mediciniski( iztulkot, atlasīt, analizēt), izziņas, izrakstus dokumentāciju un piemērot Mediācijā

Psiholoģiskā spējā veidot psiholoģiskas attiecības : uzklausīt partneri, prasme veidot attiecības un sadarboties, ietekmēt un regulēt sarunas gaitas norise ( antipātijas, barjeras, aizspriedumainība, stress līmenis, atšķirīga laika izpratne, pašnovērtējums u.c.)

Mediatora personības individuāli psiholoģiskās īpatnības(autostereotipija, psiholoģiskās barjeras, temperamenta īpatnības, garastāvoklis, aizspriedumi, domāšanas spējas, izglītība, pieredze u.c.)

Mediatora darbība pēc 2018, aprīlis 30 25 20 15 10 5 0

Vāji Saistīta ar citām jomām Stipri Atbild uz jautājumu

Vāji – minimāla/nav saistība ar Mediatora lomu un darba uzdevumiem Saistīta ar citām jomām – procesa gaita no organizācijām/speciālistiem Stipri - gadījumi iesprūduši(nav iespējams to risināt dotā brīdī) Atbild uz jautājumu – Mediators sajūt mediācijas iekšēju(satura) un ārēju (realitāti) gadījumu ciešu saistību

Mediatores pašvērtējums AGNESE MALDA Mediācijas objekts

DANA

Mediācijas sadarbības Mediatora personība

VIJA MARTA 0

5

10

15

20

25

30

Psiholoģiskā fonā noskaidrojās, ka •

Mediators – Roma pārstāvis (roma valodā)

•

Atbalsta persona visam sākums – starta punkts problēmām

•

Romi ir iekustināti un uzvedināti un akumulēti risināt grūtības

•

Romi ir vairāk zinošāki, drošāki un zina, kur griezties, kā rīkoties

•

Minētā psiholoģiskā fona izpēte skaidri parādīja, ka Mediatoram jasaņem papildus kompetences(soc.d, ped., psih., med.jomās)

•

Akūta vajadzība nostiprināt Mediatora lomu, sociālo statusu un pilnvaras valstiski un profesionāli, romiem, jau pārbaudīta kontakta persona

•

Mediators Romiem = ģimenes ārsts primārās apŗupes veselības speciālists

•

Mediācija ir jānodrošina turpinājums, lai nemodinātu romos „déjà vu”sajūtu ( un stereotipisku attieksmi “atkal mūs izmanto kārtējo reizi..”)

•

Vispirms Cilvēks, tad roma problēmas(individuāla pieeja)

•

Apgūt nozaru/ jomu vienota sistēma (algoritmi, vadlīnijas, formulas, scenāriji)romu problēmu efektīvākai indenticēšanai

http://www.tvnet.lv/egoiste/attiecibas/69771-kas_isti_ir_dezavu_sajuta

“jau redzēts”

Paldies Mediatorēm – Maldai, Agnesei, Vijai, Danai un Martai un Denisam, par Jūsu piešķito iespēju man iepazīties ar Mediācijas īpatnībām !!!

Andris Tertats, 2018.gada 17.maijā, Rīga