AFS JAUNUMI
#3 (7) jĹŤlijs/ augusts/ septembris 2018
ierodas 2018.gada viesskolēni Japāna; Taizeme; Itālija; Vācija; Meksika; Francija; Beļģija; Honkonga; Šveice; ASV; Turcija – no šādām valstīm šogad ar AFS starpniecību Latvijā ieradās 33 viesskolēni. Latvijā viesskolēni pavadīs vienu mācību gadu, lai iepazītu latviešu kultūru, iemācītos valodu un spētu adaptēties jaunā vidē.
Viesskolēni, kā katru gadu, dzīvo viesģimenēs visā Latvijā – ne tikai Rīgā un Pierīgā, bet arī tālākos Latvijas reģionos, pārstāvot visus Latvijas novadus. AFS saka lielu paldies ģimenēm, kuras ir pieņēmušas izaicinājumu uzņemt savās mājās ārvalstu skolēnu un novēl šo mācību apmaiņas gadu no sirds izbaudīt, gūstot no tā tikai pozitīvo.
2
Ir tikai viens ceļš, kas ved uz laimi – pārstāt raizēties par to, ko nevari mainīt.
Augusta izskaņā notika arī pirmais AFS brīvprātīgo organizētais pasākums – nometne jaunajiem viesskolēniem, kas atceļoja uz Latviju, lai piedalītos apmaiņas programmā. Tika spēlētas dažādas spēles kolektīva saliedētībai, kā arī apmaiņas skolēni iepazinās ar brīvprātīgajiem. Daudziem šis bija pirmais Latvijas un tās galvaspilsētas Rīgas apmeklējums. Nometnē viesskolēni pirmo reizi satikās ar savām viesģimenēm, pirmo reizi iepazina savas kontaktpersonas un, nometnei noslēdzoties, devās katrs uz savu Latvijas pilsētu, lai iepazītu jaunu kultūru un gūtu neaizmirstamu pieredzi.
Kurzemes ekskursija
Septembrī jaunie AFS viesskolēni devās ekskursijā uz Kurzemi, lai uzzinātu īpašo, atšķirīgo un aizraujošo šajā reģionā. Tāpat skolēni baudīja kopā būšanas prieku, lai vienkārši iepazītos viens ar otru. Ekskursijas uz Latvijas novadiem AFS jau kļuvusi kā tradīcija. Lai viesskolēni iepazītu mūsu valsti no dažādiem tās rakursiem – kā vēstures, tā kultūras, tiek organizēti izbraucieni uz katru no reģioniem. Jau šomēnes jaunie viesskolēni dosies jau nākamajā ekskursijā, lai apskatītu un tuvāk iepazītu Latgales reģionu.
3
Latvijā pēc 25 gadiem „Apmaiņas gads Latvijā atstājis milzīgu ietekmi uz visu atlikušo dzīvi,” tā vienbalsīgi saka bijušie ārvalstu apmaiņas programmas dalībnieki, kas savu 1992./1993. mācību apmaiņas gadu pavadījuši Latvijā. Pie šādas atziņas bijušie „„AFS Latvijas” Starpkutūru programmas” apmaiņas dalībnieki nonākuši kopīgi apciemojot Latviju un tiekoties nelielā salidojumā. Bijušie viesskolēni Latvijā mācību programmu uzsāka 1992. gadā. Tajā gadā kopumā Latvijā mācījās 34 AFS skolēni – pārsvarā no ASV un Rietumeiropas valstīm. Šovasar a p c i e m o t Latviju bija ieradusies Sabīne Horlemana (Sabine Horlemann) no Vācijas, Fins Halvorsruds (Finn Halvorsrud) no Norvēģijas, Korijs Blumhs (Cory Blumh), Keits Teilors (Keith Taylor), Kristofers Allens (Christopher Allen) un Karmena Garibaldi (Charman Garibaldi) no ASV. Dalībnieki viesojās „AFS Latvja” birojā, lai tiktos ar organizācijas pārstāvjiem un atminētos laiku pirms vairāk nekā 25 gadiem. Tikšanās laikā bijušie skolēni uzsvēra, ka par spīti tam, ka pagājis tik ilgs laiks, ir sajūta kā atgriežoties 25 gadus senos notikumos, jo apmaiņas dalībnieku piedzīvotais Latvijā ir palicis ļoti spilgtā atmiņā.
4
Dalībnieki apmaiņas programmai bija pieteikušies uz toreizējo PSRS, kad nebija skaidrības, vai vispār tiks uzņemti programmā.
„Šie dalībnieki apmaiņas programmai bija pieteikušies uz toreizējo PSRS. Tas bija juku laiks, kad politisko notikumu dēļ nebija skaidrības, vai vispār tiks uzņemti apmaiņas programmā, taču gala rezultātā skolēniem tika piedāvāta iespēja doties apmaiņas programmā nevis uz PSRS, bet jau uz neatkarīgu valsti – Latviju. Jaunieši šo iespēju toreiz arī pieņēma, īsti nezinot, kas viņus sagaida. Šogad viņi pirmo reizi Latvijā satikās tik lielā grupā un dažiem no viņiem tā bija pirmā atkalredzēšanās pēc 25 gadiem, kas tikšanos padarīja smieklu un jautrības pilnu, ar „dzīvām” un sirsnīgām atmiņām,” stāsta „AFS Latvija” atbalsta koordinatore Vineta Līduma.
Kontakts ar Latviju nav pārtrūcis Katram no sešiem atbraukušajiem AFS pārstāvjiem ar Latviju saistās kāds īpašs stāsts. Fins no Norvēģijas apmaiņas gadā Latvijā saticis savu tagadējo sievu, kura arī bijusi Latvijā apmaiņas gadā no Norvēģijas. Abiem ir labas atmiņas par Latvijā pavadīto laiku un nu jau saviem bērniem kopā ir iemācījuši arī pāris latviešu vārdus. „Paldies un saldējums ir vieni no mūsu bērnu mīļākajiem latviešu vārdiem. Tāpat esam arī kopīgi vairākkārt jau atgriezušies Latvijā, lai atpūstos, baudītu kultūru un tradīcijas,” stāsta Fins. Karmena no ASV jau neilgi pēc sava apmaiņas gada atgriezās Latvijā. Šeit strādāja par angļu valodas skolotāju Ziemeļvalstu ģimnāzijā. Pašlaik gan Karmena dzīvo Norvēģijā, jo ir precējusies ar norvēģi, kura saknes, kā izrādās, arī meklējamas Latvijā. Kristofers un Korijs no ASV Latvijā ir atgriezušies vairākkārt un joprojām uztur ciešus sakarus ar savām tā laika viesģimenēm Latvijā. Kristofers uzsver, ka Latviju uzskata par savām otrajām mājām un arī viņa sieva nu jau ir iemīlējusi Latviju.
Mums katram ir sava laika mašīna. Atpakaļ mūs ved atmiņas, bet uz priekšu – sapņi.
Arī Sabīne no Vācijas Latvijā ir atgriezusies vairākkārt – ne tikai tāpēc, ka šeit saista atmiņas Cita Latvija Pēc bijušo skolēnu domām Latvija ir ļoti izmainījusies, salīdzinājumā ar zemi, kad viņi bija šeit. Toreiz tikai retais runāja angliski, tagad teju ikviens var sarunāties angļu valodā. Arī AFS programmas ir ļoti mainījušās, kļuvušas strukturētākas, pārdomātākas, vide jauniešiem ir drošāka – vairāk nometņu, valodu apmācības, saziņa ar jaunieti no brīvpratīgo puses un biroja, jaunietim ir kontaktpersona. Toreiz AFS programmas Latvijā bija tik tikko izveidotas – 1991. gadā. Kavējoties atmiņās par laiku pirms 25.gadiem, skolēni norāda, ka atrašanās Latvijā toreiz bija samērā nedroša. Tāpat atceras valūtas veikalus, karstā ūdens padevi divas reizes nedēļā, tālsarunu pieteikšanu pasta nodaļās, vēstuļu rakstīšanu, belašu tirdzniecību stacijas laukumā, saulespuķu sēkliņas ik uz stūra. „Tās tiešām bija lietas, kas tik ļoti pārsteidza mūs, jauniešus no citām valstīm. Tagad gan jāsaka, ka vairs nejūtu atšķirību starp sadzīvi, piemēram, ASV un šeit, Latvijā,” tā Kristofers.
5
Apmaiņas programma mainījusi dzīvi Bijušie skolēni arī atzīst, ka telefonu trūkums tajā laikā palīdzēja vairāk komunicēt ar jauniešiem, cilvēki bija daudz viesmīlīgāki, gatavi atvērt durvis svešiniekam, pat pilnīgi nepazīstamam. Dalībnieki arī atminas tā laika Latvijas nabadzību lielākajā daļā sabiedrības, taču ārkārtīgi novērtēja to, cik liela ir cilvēku vēlme dalīties arī ar pašu mazumiņu, kas cilvēkiem ir bijis. Visi dalībnieki bija vienisprāti, ka tik labi, cik Latvijā iedzīvotāji dzīvo pašlaik, tik labi iepriekš vēl nav dzīvojuši, līdz ar to vērtīgi ir ikvienam apdomāt, kas ir būtiskākais kultūru apmaiņas kontekstā, ar ko patiesībā var dalīties ikviens.
Tik labi, cik Latvijā iedzīvotāji dzīvo pašlaik, tik labi iepriekš vēl nav dzīvojuši
Toreizējie skolēni arī atzīst, ka apmaiņas programma ļoti manīja viņu dzīves - gan sajūtu ziņā par pārdzīvoto, gan emocionāli, iegūstot otro ģimeni uz mūžu. Latvijā dalībniekiem gribas atgriezties vēl un vēl.
Paldies bogi no Ungārijas! Gūta bagāta pieredze Augustā ir noslēdzies Eiropas brīvprātīgā darba projekts „Starpkultūru apmaiņa”, kura ietvaros Boglarka Kovacs no Ungārijas piedalījās aktivitātēs, lai popularizētu starpkultūru izglītību un brīvprātīgā darba nozīmi. Projektu finansiāli atbalstīja Eiropas Komisija „Erasmus+” programmas ietvaros. Boglarka jeb Bogi, kā AFSieši viņu sauca ikdienā, piedalījās un arī pati organizēja vairākus pasākumus gan Latvijas skolās un jauniešu centros, gan AFS telpās un citur.
6
Brīvprātīgā izveidoja regulāru ikmēneša aktivitāti – tējas vakarus kafejnīcā, kur interesenti varēja iepazīties ar AFS apmaiņas skolēniem un stāstiem par viņu kultūru. Notika Itālijas, Honkongas, Hondurasas, Ungārijas, Taizemes, Francijas, Brazīlijas un Meksikas tējas vakari. Tā bija brīnišķīga iespēja gan pašai brīvprātīgajai mācīties organizēt pasākumus, gan arī AFS skolēniem, brīvprātīgajiem un jebkuram uzzināt vairāk par citām valstīm un kultūrām.
Liels atbalsts Lai veidotu neformālas draudzības, Bogi organizēja arī pārgājienus, piknikus, pat braucienu uz dzīvnieku patversmi. Šīs aktivitātes ļoti saliedēja gan viesskolēnus, gan vietējos jauniešus. Mācību gada ietvaros Boglarka piedalījās 25 prezentācijās un nodarbībās skolās visā Latvijā, uzrunājot ap 1000 skolēnus, lai dalītos savā brīvprātīgā darba pieredzē, pastāstītu par Ungāriju un starpkultūru pieredzi, esot gan Latvijā, gan apmeklējot citas valstis. Tāpat meitene bija daļa no brīvprātīgo komandas, kas visa gada ietvaros organizēja nometnes AFS apmaiņas skolēniem. Boglarka bija liels atbalsts arī dažādu vizuālo materiālu izveidei – video, flaijeri pasākumiem un sociālajiem medijiem, kā arī apmaiņas skolēnu gada grāmata, kas ir kā atmiņa skolēniem un iedvesmas stāsts tiem, kas vēl tikai apsver iespēju doties apmaiņas programmā uz Latviju. Eiropas brīvprātīgā darba projekti ir atbalsts ne tikai AFS aktivitāšu organizēšanā, bet cieši sasaucas ar organizācijas misiju – mierpilnākas pasaules veidošana, dodot iespēju cilvēkiem gūt starpkultūru pieredzi. Sakām lielu paldies Boglarkai par ieguldīto enerģiju un priecājamies, ka, atgriezusies mājās, viņa turpina būt aktīva brīvprātīgā AFS Ungārija ietvaros.
Draudzība divkāršo priekus un par pusi samazina bēdas.
7
Zehra: jau pirmajās minūtēs iemīlējos Latvijā Augustā darbu AFS birojā uzsāka Eiropas brīvprātīgā Zehra-Astrid Merdžanić. Kā jauniete pati saka, viņa nāk no divām valstīm – no Bosnijas Hercegovinas un Zviedrijas. Zehra Latvijā pavadīs astoņus mēnešus ar mērķi iegūt pamatzināšanas par latviešu kultūru, iemācīties valodu, kā arī pēc iespējas vairāk zināšanas iegūt no AFS Latvijas biroja. Smejoties Zehra arī saka, ka viens no viņas mērķiem Latvijā kļuvis arī iemācīties izrunāt vārdus „šaursliežu dzelzceļš”. Latvijā Zehra pavadījusi nu jau divus mēnešus un labprāt dalās atmiņās par pirmajiem iespaidiem, kā arī stāsta par valstīm, no kurām nāk pati. Kāpēc izvēlējies tieši Latviju kā savu Eiropas brīvprātīgā darba galamērķi? Man vienmēr ir licies, ka Baltija ir tas reģions, par kuru es zinu ļoti maz. Kad radās iespēja doties brīvprātīgajā darbā tiešu uz Latviju, nodomāju, ka tā noteikti būs unikāla pieredze un palīdzēs man iepazīt jaunu Eiropas reģionu, kas līdz šim man bijis svešs. Un kādi ir pirmie iespaidi par Latviju, Rīgu? Es pilnībā iemīlējos Rīgā jau pirmajā minūtē, kad ierados. Es šeit jūtos kā mājās. Pilsēta ir tiešām lieliska, jo šeit ir daudz kultūras, vēstures un sociālas lietas, ko var darīt. Ja runājam par latviešiem, tad jāsaka, ka man ir radusies sajūta, ka latviešiem ir līdzīga humora izjūta kā Bosnijā. Tāpat arī man patīk viņu savstarpēji ieturētā distance, kas līdzīga zviedriem. Tās lietas ir svarīgas no manām abām pasaulēm – Bosnijas Hercegovinas un Zviedrijas.
8
Labs sākums ir jau puse padarīta darba.
Brīvprātīgo darbu veiksi AFS Latvija birojā. Vai jau iepriekš ir bijusi pieredze ar AFS citās valstīs? Biju trimestra apmaiņas programmā Francijā. Tas bija vēl 2015.gadā. Pēc atgriešanās no apmaiņas programmas esmu ieguvusi pieredzi kā brīvprātīgā vēl divos pilnīgi atšķirīgos AFS birojos – AFS Bosnija Hercegovina un AFS Zviedrija. Pirms braucu uz Latviju vienu gadu arī strādāju AFS Bosnijas Hercegovinas birojā kā Organizācijas attīstības koordinatore. Tāpat esmu arī bijusi aktīva dažādos internacionālos notikumos, piemēram EFIL pasākumos esmu bijusi gan kā dalībniece, gan kā trenere. Gūstot tik lielu starptautisko pieredzi, noteikti nācies daudz ceļot. Kur pasaulē vēl esi bijusi un kura valsts patikusi vislabāk? Starp citu, interesants fakts – Latvija ir trīsdesmitā valsts, kurā esmu bijusi. Man tiešām ļoti patīk ceļot, tāpēc esmu pateicīga, ka man ir šāda iespēja. Patiesībā no visām vietām, kur esmu bijusi, pat ir grūti izvēlēties vienu, kas man patīk visvairāk, jo gabaliņi no manas sirds ir izkaisīti pa visu pasauli. Taču valsts, kura mani apbūra visātrāk, bija Islande. Šeit dzīvo arī mani draugi un radi, tāpēc vienmēr esmu priecīga tur atgriezties.
Gabaliņi no manas sirds ir izkaisīti pa visu pasauli!
Kādi ir tavi hobiji? Es mīlu skatīties filmas, lasīt labas grāmatas, kā arī adīt, kaut arī es īsti nezinu, kā to darīt, tāpēc pašlaik cītīgi apgūstu šīs prasmes. Ar kādu dzīves moto tu dodies uz priekšu? Tāds konkrēts dzīves moto man nav, bet ir kāds teiciens, kas ir manā dzīvē. Tas ir tipisks islandiešu sakāmvārds „þetta reddast”, kas tulkojumā nozīmē „viss nokārtosies”.
9
Pastāsti, kas mums būtu jāzina par valstīm, no kurām nāc? Bosnija Hercegovina ir valsts, kura gājusi cauri daudz sāpēm, bet par spīti tam spējusi noturēt pozitīvu attieksmi pret visu notiekošo. Tas izdevies ar labu humoru – tā ir mūsu dziedniecības metode. Tāpat varu teikt, ka Bosnijas otrais vārds varētu būt „spontanitāte” – aizmirstiet plānošanu, jo mēs mīlam dzīvot konkrētajā mirklī. Būtu jāņem arī vērā, ka Bosnija ir valsts, kurā autobusi, vilcieni vai tramvaji vienmēr nedaudz kavēs, tāpēc, ja esi kā es – cilvēks, kurš vienmēr kavē, tad tu to noteikti spēsi pozitīvi novērtēt. Savukārt par Zviedriju, noteikti jāuzsver, ka tā ir kultūra, kurā mēs esam iemācījušies vienmēr atrast laiku ikdienišķam „fika” laikam neatkarīgi no tā, kas notiek mūsu dzīvēs. Zviedrija ir vienmēr „zaļa”. Neskatoties uz to, kurā vietā Zviedrijā tu atrodies, tu esi tikai minūtes attālumā no dabas. Tāpat Zviedrijā, sevišķi manā pilsētā, esam pret mašīnām ikdienā. Mums patīk staigāt, mēs mīlam savus velosipēdus, un ir vienalga, vai ārā ir +15 vai -15.
starpkultūru dialoga diena 27.septembrī, tāpat kā citur pasaulē, arī Latvijā tika atzīmēta Starpkultūru dialoga diena. Arī AFS brīvprātīgie, viesskolēni un citi interesenti šo dienu atzīmēja ar draudzību veicinošām aktivitātēm pilsētā. AFS brīvprātīgā Zehra bija sagatavojusi īpašu aktivitāti ikvienam – starptautisku testu ar jautājumiem. Tāpat interesentiem bija iespēja atbildēt uz jautājumu „Ko tev nozīmē kultūra?”. Visas dienas laikā kopa ar pilsētas centrā esošajiem garāmgājējiem tika sagatavoti arī 100 vēlējumi Latvijai dzimšanas dienā. Kā norāda aktivitāšu organizatori, šīs dienas mērķis veicināt starpkultūru dialoga nozīmi un izpratni caur jauniešu apmaiņas programmām, piesaistot sabiedrības uzmanību, tika sasniegts.
10
AFS diena krāslavā
Septembrī AFS brīvprātīgā un skolotāja Jeļena Kļimova kopā ar skolnieci Kristīni Filatovu savā skolā - Varavīksnes vidusskolā Krāslavā, organizēja AFS dienu, kurā skolniekus sākot no septītās līdz pat desmitajai klasei iepazīstināja ar AFS būtību. Līdz ar pasākumu atklājies arī kāds zīmīgs fakts – Varavīksnes vidusskolā šogad uzņemts jau 50ais AFS viesskolēns – Mara D’Andrea no Itālijas. Maru savā ģimenē uzņēmusi Natālija Zdanovska.
savu ģimeni, vaļaspriekiem, savu skolu un draugiem.
Skolēniem tika sniegta informācija par to, kas ir AFS, par organizācijas nozīmi Varavīksnes vidusskolas kopienā, kā arī par ietekmi uz Latviju. Tāpat skolēniem bija iespēja dzirdēt viesskolnieces Maras stāstu par pirmajām nedēļām Latvijā un emocijām, kas līdz šim piedzīvotas. Mara ar prieku pastāstīja par
Viesskolniece Mara atzīst, ka viņai ļoti patīk, ka Varavīksnes vidusskolas skolēni ir tik zinātkāri. „Jutu, ka jaunieši ir ļoti ieinteresēti staprkultūru pieredzē, tāpēc bija prieks viņiem pastāstīt par to, ko nozīmē apmaiņas programma. Viņi arī zina, ka šādu iespēju viņi var izmantot nākotnē, tāpēc uzmanīgi klausījās. Tas bija neaizmirstams pasākums, un es izbaudīju šo dienu, kad varēju dalīties savā pieredzē ar citiem,” stāsta Mara. Varavīksnes vidusskola ir skola, kas AFS skolēnus uzņem teju kopš AFS pirmssākumiem Latvijā. Ārvalstu skolēni šeit mācījušies jau 23 gadus un šogad skolā mācās jau 50ais viesskolēns.
Lielisks paraugs tam, kā katrs varam darīt pasauli labāku!
AFS organizācijas attīstības koordinatore Maija Seņina norāda, ka Varavīksnes vidusskolā atrodas arī vienīgais AFS muzejs Latvijā. „Skolas aktivitāte ir lielisks paraugs tam, kā mēs katrs varam darīt pasauli labāku un interesantāku. Mēs viennozīmīgi priecājamies par šādu iniciatīvu un esam arī gatavi palīdzēt šādu kultūras dienu organizēšanā citās skolās, tāpēc, ja kādam brīvprātīgajam vai citam interesentam ir vēlme ko līdzīgu organizēt, tad AFS noteikti palīdzē kā ar saturu, tā nepieciešamajiem faktiem,” tā Maija.
11
Unikāla pieredze un neaizmirstamas atmiņas „Pirms pieteicos Brīvprātīgo vasaras samitam (Volunteer Summer Summit – VSS) ilgi domāju, vai būs tā vērts un vai tiešām to vēlos. Man nekad iepriekš nebija bijusi pieredze ar AFS brīvprātīgo pasākumiem ārzemēs, tāpēc šaubījos. Bet tagad droši varu teikt, ka tas bija tā vērts un, esot uz tās brīnišķīgās salas ar tik draudzīgiem un foršiem cilvēkiem no visas pasaules, es ne mirkli nenožēloju savu izvēli,” tā par vienu no vasaras piedzīvojumiem saka AFS brīvprātīgā Anna Medne. Šādu pieredzi jauniete guvusi piedaloties Brīvprātīgo vasaras samitā Norvēģijā - Utøya salā.
Brīvprātīgo vasaras samits (VSS) ir ikgadējs pasākums, kurā tiekas vairāk nekā 250 AFS brīvprātīgie no visas pasaules, lai dalītos labajā praksē, kas saistīta ar brīvprātīgo darbu AFS organizācijā, kā arī dalītos ar veiksmīgākajiem Man nekad tips&tricks brīvprātīgo darbā. Galvenā iepriekš dzīvē vēl pasākuma ideja ir radīt pozitīvismu un iedvesmu starpkultūru nav bijis tik komunikācijas kontekstā.
viegli uzsākt sarunu ar kādu svešinieku.
Kā stāsta Anna, pasākumā bijusi neaprakstāmi forša atmosfēra, cilvēki bijuši atvērti un draudzīgi. „Man nekad iepriekš dzīvē vēl nav bijis tik viegli uzsākt sarunu ar kādu svešinieku, kā šeit. Tāpat bija iespēja satikt arī pazīstamus, bet sen neredzētus cilvēkus, kuri arī ir ilggadēji AFS brīvprātīgie,” dalās Anna.
12
Visa samita laikā notika dažādas aktivitātes jeb workshopi, kas bija reizē gan izglītojoši, gan interesanti un saistoši jauniešiem. Visas aktivitātes rīkoja paši treneri, tās bija ļoti oriģinālas un iepriekš neredzētas. Tāpat paralēli izglītojošām aktivitātēm liels bijis arī brīvā laika aktivitāšu klāsts – katrs varēja izvēlēties sev tīkamāko. Katru vakaru bija dažādi saliedēšanās pasākumi, kā piemēram, Norvēģu vakars, karaoke, BBQ, internacionālie vakari un citas radošas nodarbes. Anna arī uzslavē paša pasākuma brīvprātīgos, kas palīdzējuši ar o r g a n i za to r i s ka j ā m lietām „Brīvprātīgie bija ārkārtīgi atsaucīgi. Man ļoti patika, ka brīvprātīgie bija vienā līmenī ar visiem dalībniekiem. Viņi necentās pierādīt, ka ir kādā „augstākā slānī” vai, ka viņiem būtu kādas prioritātes salīdzinājumā ar mums, dalībniekiem,” atzinīgi vērtē Anna. Anna arī ir pārliecināta, ka, ja citus gadus būs tāda iespēja, tad noteikti vēlētos piedalīties atkārtoti, kā arī iesaka to pamēģināt jebkuram AFS brīvprātīgajam. Tā ir neaizmirstama pieredze, jautri piedzīvojumi, izglītojošas aktivitātes un iespēja iepazīt daudz jaunu un foršu cilvēku no cisas pasaules. Seko līdzi jaunumiem par VSS šeit - www.efilsummersummit.org.
Laime ir saprast, ka draudzība ir daudz vērtīgākā par visu pārējo, daudz vērtīgāka par iespēju panākt savas taisnības uzvaru!
13
kontaktpersonu apmācības AFS birojā aktīvas apmācības uzsākušas arī kontaktpersonas, kuras ir kā atbalsta plecs katram no Latvijā esošajiem viesskolēniem un viesģimenēm. Kopumā šogad aktīvas ir 49 kontaktpersonas. Dažiem no skolēniem un ģimenēm ir pat divas kontaktpersonas ar mērķi nodrošināt pēc iespējas lielāku un kvalitatīvāku atbalstu. Vasarā brīvprātīgie izgāja kontaktpersonu pirmās apmācības, kurās tika sniegta nepieciešamā pamatinformācija, lai kvalitatīvi spētu atbalstīt viesskolēnus ikvienā situācijā. Kontaktpersonām ir trīs galvenie uzdevumi. Pirmkārt, atbalstīt apmaiņas skolēna integrāciju vietā, kur viņš dzīvo, palīdzēt iejusties un socializēties. Otrkārt, kontaktpersona ir arī vidutājs starp viesskolēnu, viesģimeni un AFS organizāciju, palīdzot risināt problēmas, ja radušies kādi konflikti. Atbalsta personām būtiski ir mēģināt saprast viesskolēna un viesģimenes intereses, lai konfliktus varētu atrisināt pie sarunu galda un nebūtu jādomā par ģimenes maiņu. Treškārt - katru mēnesi veikt aktivitātes, kas palīdz skolēnam labāk izprast sevi, savu un mūsu kultūru.
Apziņa par to, ka esi kādam atbalsta punkts, ir gandarījuma pilna!
Lai mērķus īstenotu un nodrošinātu tik ļoti nepieciešamo atbalstu ikvienam apmaiņā iesaistītajam, svarīga ir regulāra mācīšanās. Kā norāda AFS Starpkultūru izglītības un skolu attiecību koordinatore Silva Vikmane starpkultūru mācīšanās procesam ir liela nozīme. Katru mēnesi kontaktpersonas saņem uzdevumus, kas jāizpilda kopā ar skolēnu un ģimeni, kas ļauj iemācīties arvien jaunas metodes, ko izmantot ikdienas komunikācijā ar skolēniem un viesģimenēm, ņemot vērā starpkultūru atšķirības. „Apmācībās mēs vienmēr vēršam uzmanību uz kultūru atšķirībām un spēju komunicēt jebkādos apstākļos un ar jebkuras kultūras pārstāvi. Šādas prasmes noder ne tikai darbā ar AFS jauniešiem, bet arī privātajā dzīvē un darba vidē. Tas trenē empātiju un spēju pieņemt dažādus, arī atšķirīgus, viedokļus, attīsta diplomātijas spējas, kā arī, nenoliedzami, trenē angļu valodu, jo vismaz mācību gada sākumā visa komunikācija ar viesskolēniem notiek angļu valodā. Tāpat liels ieguvums no kontaktpersonas lomas ir draudzība ar citas kultūras pārstāvjiem un jauna pieredze. Apziņa par to, ka esi kādam atbalsta punkts, ir gandarījuma pilna,” norāda Silva.
14
Viesmammu pieredzes apmaiņa Latvijā pašlaik aktīvi tiek īstenota EVA programma, kas ir kultūras apmaiņas programma viesģimenēm vai nosūtošajām ģimenēm. Programma ir iespēja vecākiem iegūt starpkultūru pieredzi no citu valstu viesvecākiem. Šādā veidā tiek veicināta viesģimeņu iesaiste organizācijas darbībā, kā arī sniegts atbalsts ģimenēm. Tā ir iespēja vecākiem no dažādām valstīm satikties klātienē, iepazīt citu kultūru, kā arī izzināt citam cita dzimto zemi. AFS organizācijas attīstības koordinatore Maija Seņina uzsver, ka šāda veida īsās programmas ir veids, kā AFS pateicās viesģimenēm, ļaujot arī vecākiem satikties un veidot draudzību, līdzīgi kā viesskolēniem. „Vecāki sastopas ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem starptautiskā līmenī. Kā liecina pieredze, šādas apmaiņas rezultējas ar lieliski pavadītu laiku un foršu draudzību,” tā Maija. Šī gada augustā Latvijā ciemojās mammas no Ungārijas, savukārt latviešu mammas nākamā gada augustā dosies uz Ungāriju. Cita Latvijas mammu grupa pavisam drīz dosies apciemot Spāniju un Kataloniju. Tā būs iespēja iepazīties ar spāņu tradīcijām. Savukārt jau šomēnes AFS Latvija brīvprātīgo grupa, tai skaitā arī dažas no viesģimenēm, dosies uz Meksiku pieredzes un kultūras apmaiņā un nākamajā gadā Meksikas grupa tiks uzņemta Latvijā. Ja arī tev kā viesģimenei vai sending ģimenei ir interese šādai īstermiņa kultūras apmaiņas programmai, pieteikties iespējams pie Maijas Seņinas: maija.senina@afs.org; tel.: +371 26812110.
15
aktuāli Novembrī sāksies jaunā apmācību programma brīvprātīgajiem, kas vēlas būt treneri un organizēt nometnes. Kopā mācību gada laikā tiks organizētas piecas apmācības, kurās aicināti visi interesenti. Pēc apmācībām būs iespēja iegūt arī sertifikātu par iegūtajām zināšanām. Pagājušajā gadā sertifikātus ieguva deviņi aktīvi brīvprātīgie, kuri novērtēja saņemtās zināšanas un nu jau izmanto tās praksē, aktīvi iesaistoties AFS brīvprātīgo pasākumu organizēšanā. Jaunums! AFS Latvija strādā pie jaunu programmu izstrādes, veicinot starpkultūru mācīšanos un starptautisku kultūras apmaiņu. Jau nākamajā gadā tiks uzsāktas jaunas vasaras programmas Spānijā, Itālijā, Vācijā, Zviedrijā un Anglijā. Detalizētāka informācija par
dodies apmaiņas programmā Nenokavē pieteikšanos! Meklējam jauniešus semestra, trimestra un gada programmās uz visām dalībvalstīm. Pašlaik iespējas doties programmās ir plašas, bet tā kā vietu skaits ir ierobežots, jaunieši aicināti pieteikties jau laicīgi. Vairākām no valstīm pieteikšanās programmās beidzas martā, bet uz pavasari izvēļu skaits jau ir pavisam ierobežots. Pašlaik ir pieejamas apmaiņas programmas šādās valstīs: Argentīnā; Beļģijā; Brazīlijā; Kanādā; Čīlē; Ķīnā; Dānijā; Spānijā; Somijā; Vācijā; Ungārijā; Honkongā; Itālijā; Japānā; Meksikā; Paragvajā; Filipīnās; Portugālē; Krievijā; Šveicē; Taizemē; ASV. Domājot par savas apmaiņas programmas viesvalsti, jaunieši var pietiekties arī uz valstīm, kas nav minētas programmu sarakstā. AFS mēģina piemeklēt programmu un valsti, balstoties uz jaunieša izvēli. AFS Latvija ir atvērti sadarbībai, piedāvājot individuālus risinājums, kā arī drīzumā tiks piedāvātas vasaras un īsās programmas nākamajiem vasaras mēnešiem. Programmai pieteikties var ikviens vidusskolēns vecumā no 15 līdz 17 gadiem. Lai pieteiktos, kandidātiem jāaizpilda pieteikuma anketa www.afs.lv mājas lapā.
16
Darīt to, kas patīk, nozīmē atrast pašam sevi, justies tagadnē, justies savā ādā.
Datums, laiks 9. oktobris 17.00 12. – 14. oktobris 20. oktobris 11.00 – 16.00
25. oktobris 17.00 3. novembris
8. novembris 17.00
Kalendārs
Pasākums, papildu informācija
Brīvprātīgo sapulce „AFS Latvija” birojā - Blaumaņa iela 38/40, Rīga AFS viesskolēnu otrā nometne AFS Starpkultūru spēles Rēzeknē ARPC “Zeimuļs”, Krasta iela 31, Rēzekne Spēle - Mana Latvija (manā) pasaulē Spēle būs visas dienas garumā un sastāvēs no 5 etapiem: 1.Mana apzinātā kādai grupai – nācijai, reliģijai vai kādai citai grupai 2.Es un manas vērtības 3.Es grupā – kā es dalos ar savām vērtībām, kāpēc es esmu šajā grupā 4.Kultūras apmaiņa, kā pieņemt citādo –kādas ir citas grupas, kāda ir citu grupu vērtība 5.Mans kultūras aisbergs un Latvijas 100gades kultūras aisbergs –apvienosim visas vērtības un sastādīsim Latvijas kultūras aisbergu Spēlēsim spēles ar draugiem no Bosnijas, Taizemes, Itālijas un Francijas. Brīvprātīgo sapulce „AFS Latvija” birojā - Blaumaņa iela 38/40, Rīga Nometņu mācības #1 Starpkultūru apmācības „Kas ikvienam AFSietim ir jāzina par starpkultūru mācīšanos?” Rīgas jauniešu centrs „Kaņieris” Kaņiera iela 15, Rīga Ieteicams apmeklēt visiem brīvprātīgajiem un darbiniekiem, kas strādā ar skolēniem, īpaši ar viesskolēniem un viesģimenēm. Starpkultūru mācīšanās ir viena no AFS pamata lietām, tāpēc ir gluži vai iztikas minimums, kas būtu jāapgūst katram. Visi interesenti laipni lūgti. Brīvprātīgo sapulce „AFS Latvija” birojā - Blaumaņa iela 38/40, Rīga
10. novembris AFS Starpkultūru spēles Rīgā 11.00 – 15.00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Mūkusalas iela 3 Spēle - Mana Latvija (manā) pasaulē 22. novembris Brīvprātīgo sapulce 17.00 „AFS Latvija” birojā - Blaumaņa iela 38/40, Rīga 24. novembris Nometņu mācības #2 6. decembris Brīvprātīgo sapulce 17.00 „AFS Latvija” birojā - Blaumaņa iela 38/40, Rīga AFS ir starptautiska nevalstiska apmaiņas organizācija skolēniem un pieaugušajiem, kas darbojas vairāk kā 100 valstīs. “AFS Latvija Starpkultūru programmas” ir oficiāls pārstāvis Latvijā. Tālrunis: +371 67280646 E-pasts: info.latvija@afs.org Mājas lapa: www.afs.lv Adrese: Blaumaņa iela 38/40, Rīga
17