Ziemeļu ceļš
ziemelucels.lv
BIOLOĢISKĀ DAUDZVEIDĪBA PILSĒTVIDĒ
Vadlīnijas
Kristīne Estere Lūse
Inese Bulava 2024
Vadlīnijas izstrādātas projekta
BIodiversity in Urban Backyards ietvaros ar Ziemeļvalstu Ministru padomes finansiālu atbalstu.
Ziemeļu ceļš ir Vides, ilgtspējas un drošības institūta īstenoti projekti vides, ilgtspējas un drošības jomā, akcentējot zinātnisko darbību un pilsoniskās sabiedrības iesaisti, tai skaitā izglītojot sabiedrību par ilgtspējīgu dabas resursu izmantošanu un saglabāšanu. Mūsu mērķis ir sekmēt izglītošanos, komunikāciju, pētniecību, pilsonisko līdzdalību un starpnozaru sadarbību.
PARMUMS Vadlīnijas
bioloģiskajai
daudzveidībai
pilsētvidē
Vadlīnijas bioloģiskās daudzveidības veicināšanai pilsētu pagalmos, zālienos un citās privātajās teritorijās ir tapušas projekta Biodiversity in Urban Backyards ietvaros, ko finansē Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā. Vadlīnijas izstrādājusi "Ziemeļu ceļa" komanda sadarbībā ar Dānijas un Zviedrijas ekspertiem.
Paldies par atbalstu, produktīvo ideju un pieredzes apmaiņu projekta partneriem:
Danmarks Naturfredningsforening
Dānijā,
ABC – Active contributions for people and the environment un projektam Vi Odlar Zviedrijā, kā arī Signei Šrēderei (Signe Schrøder), Dānijas savvaļas dārzu speciālistei un grāmatu autorei.
Ziemeļu ceļš ziemelucelslv
IEVADS
Ikviens – piepilsētas dārzkopji, pilsētas pagalmu un piemājas mauriņu uzturētāji, skolēni un uzņēmēji betona džungļos – var dot savu ieguldījumu bioloģisko daudzveidību veicinošas vides veidošanā neatkarīgi no teritorijas plašuma. Mūsu mērķis ir veicināt bioloģisko daudzveidību un augsnes veselību Latvijas pilsētās, īpašu uzmanību pievēršot privātmāju pagalmiem un zālieniem.
Vadlīniju pielikumā pēc labākās Ziemeļvalstu pieredzes ir aprakstīti praktiski risinājumi un rīcības, kas dārzu un mazdārziņu apsaimniekotājiem, kā arī pilsētas pagalmu apstādījumu veidotājiem noderēs bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai un veicināšanai.
Vadlīnijas primāri paredzētas pilsētu iedzīvotājiem – privāto dārzu un mazdārziņu īpašniekiem un apsaimniekotājiem, kuri vēlas ko darīt bioloģiskās daudzveidības labā
Vadlīnijas būs praktiski atbalstošas pilsētas pagalmu apstādījumu uzturētājiem un dārzkopjiem, kuri vēlas uzlabot bioloģisko daudzveidību pilsētas zaļajās teritorijās.
Noderīgi arī izglītības iestādēm, uzņēmējiem, pašvaldībām, NVO un citām ieinteresētajām pusēm, kas izglīto sabiedrību, veido normatīvo aktu ietvaru, plāno un ievieš bioloģiskās daudzveidības veicināšanas pasākumus un attīsta vai vēlas attīstīt zaļo uzņēmējdarbību pilsētā.
Bioloģiskā daudzveidība ir būtiska visu dzīvo radību, tai skaitā cilvēku, izdzīvošanai un ilgtspējīgai attīstībai uz mūsu planētas.
Šī tēma pasaulē kļuvusi ļoti aktuāla – bioloģiskā daudzveidība ir viens no būtiskākajiem jēdzieniem savvaļā noritošo procesu izpratnei. Aizvien vairāk tiekam mudināti pievērst uzmanību dabas daudzveidībai arī pilsētvidē.
Vadlīnijās nerunāsim par bioloģiskās daudzveidības jēdzienu vai bioloģiskās daudzveidības nozīmīgumu mūsdienās, bet palīdzēsim to izprast, saredzēt un censties vairot pilsētu dārzos un pagalmos
Šobrīd, kad Eiropā redzam bioloģiskās daudzveidības zudumu un ekosistēmu pakalpojumu degradāciju, ir ārkārtīgi svarīgi ieviest jaunu dārza estētiku, kas cildina savvaļu un bezgala daudz brīnumainās dzīvības tajā.
Dārzus, kuros ir monokultūru zālieni, nezāles tiek apkarotas ar herbicīdiem, un dzīvžogi tiek cirpti laikā, kad putnu mazuļi vēl atrodas ligzdās, iespējams pārveidot par savvaļas dārziem, kur sastopama vīteņaugu estētika ar sausseržiem, aizaugušiem dzīvžogiem, mežonīgiem krūmiem un košu zālāju, kas pilns ar ziedošiem augiem un garu zāli, kas nodrošina dzīvotnes maziem dzīvniekiem un putniem. Šo un citu dabas elementu daudzveidība vienlaikus nodrošina cilvēkam harmonisku vidi un nostiprina saikni ar visu dzīvo.
Ar dabiski veidotiem zālājiem pilsētu pagalmos un apstādījumiem, kas iespēju robežās veidoti no vietējām augu sugām, kļūst vieglāk gan elpot, gan sajust līdzās pastāvošās dabas klātbūtni – ziedu smaržas, putnu dziesmas, kukaiņu rosīšanos zaru žogos – kas pilsētas mākslīgi ietekmētajā vidē kļūst sveša.
Prieks par veselīgu augsni zem kājām un dzīvības daudzveidību dārzā sekmē padziļinātu izpratni par savvaļas floras un faunas sugu un to dzīvotņu saglabāšanas nepieciešamību. Aicinām būt radošiem dārza un pagalma teritoriju veidošanā, pilnībā izmantot pieejamos resursus un apstākļus un, izvirzot reālus un sasniedzamus mērķus, izbaudīt darbošanos zaļajās zonās!
PRAKTISKIE RISINĀJUMI
Priekšnosacījumi
Dabas daudzveidību var pieredzēt pat vismazākajā zemes nostūrī. Tomēr, lai mūsu teritorijas būtu pievilcīgas pēc iespējas daudzveidīgākām augu un dzīvnieku sugu sabiedrībām, svarīgi plānot un pakāpeniski veikt mazus un lielākus vienkāršus darbus, un, jo vairāk šīs iniciatīvas izdodas realizēt, jo vērtīgākas iespējas paveras pašiem dārzu īpašniekiem un apsaimniekotājiem.
Zaļajās teritorijās, kas veicina bioloģisko daudzveidību, tuvplānā iespējams redzēt un sajust vairākas sugas, piedzīvot, kā dzīve izvēršas daudzās krāsās, formās un smaržās Pats svarīgākais ir vērot, kā dārzs pats spēj parūpēties par sevi un pašpietiekami funkcionēt.
Lai izveidotu savvaļas dārzu, radot jaunas dzīvotnes, ir svarīgi izvērtēt apstākļus savā dārzā un pielāgoties tiem. Tie var būt tādi apstākļi kā gaismas un ēnas daudzums, barības vielas augsnē, mitruma un ūdens daudzums Tomēr, pirms sākt dārzā īstenot iniciatīvas ar pievienoto vērtību, būtu jāņem vērā vairāki svarīgi priekšnosacījumi, lai, dārzā palielinot bioloģisko daudzveidību, sasniegtu dabisku līdzsvaru.
Ko nedarīt?
Lai veicinātu savvaļas ienākšanu dārzā, ķīmiski sintezēto augu aizsardzības līdzekļu lietošana nav pieļaujama.
Jāatsakās no mēslošanas un komposta izkliedēšanas vietās, kur tiek plānots ienest vairāk savvaļas sugu un palielināt bioloģisko daudzveidību. Invazīvās sugas ir viens no būtiskākajiem bioloģiskās daudzveidības samazināšanās cēloņiem, tāpēc nedrīkst ievākt un sēt invazīvu svešzemju augu sēklas tikai tāpēc, ka tās skaisti izskatās vai patīk bitēm.
LAI VEICINĀTU SAVVAĻAS IENĀKŠANU
DĀRZĀ, ĶĪMISKI
SINTEZĒTO AUGU AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻU LIETOŠANA
NAV PIEĻAUJAMA
Nereti augu aizsardzībai no slimībām un kaitēkļiem, kā arī nezāļu ierobežošanai dārzā tiek lietoti ķīmiskie preparāti (pesticīdi, fungicīdi un herbicīdi), tā rezultātā vidē, tai skaitā augsnē, tiek ievadītas dabai svešas vielas, apdraudot augu un dzīvnieku valsti piemājas zaļajās zonās.
Izvairoties no ķīmiskajiem preparātiem, kas var negatīvi ietekmēt vidi un blakusorganismus, iespējams pielietot bioloģiskās augu aizsardzības metodes un izmantot tādus dabā sastopamus derīgus organismus kā plēsīgus kukaiņus, parazītiskas lapsenes, plēsīgas ērces, nematodes un mikroorganismus.
Šāda augu aizsardzība ir gan ilgtspējīga, gan videi draudzīga, ilgtermiņā nodrošinot augu veselību un vienlaikus nekaitējot dabai. Piemēram, ja dārzā kādus augus ir pārņēmušas laputis, jāapbruņojas ar pacietību un jāgaida, jo drīzumā parādīsies plēsīgās mārītes, kas ir viens no laputu dabiskajiem ienaidniekiem.
Bez tam ķīmiskie aizsardzības līdzekļi nereti iekļūst gruntsūdeņos, kā arī var ietekmēt citas nemērķētās dārza daļas pretēji sākotnējam plānam. Tā, piemēram, neskaitāmi eži mirst, apēdot gliemežus, kas pastarpināti tikuši saindēti, miglojot augus.
Neapzinoties to, dārzā tiek nodarīts pāri sugām, kuras tieši varētu palīdzēt novērst nevēlamu organismu klātbūtni dārzā.
JĀATSAKĀS NO MĒSLOŠANAS UN KOMPOSTA IZKLIEDĒŠANAS VIETĀS, KUR TIEK PLĀNOTS IENEST VAIRĀK
SAVVAĻAS SUGU UN PALIELINĀT BIOLOĢISKO DAUDZVEIDĪBU
Minētie lakstaugi ātri aug un izspiež citus augus un padara augsnes apstākļus nepiemērotus vairumam dabisko zālāju augu sugu. Šis arī ir viens no iemesliem, kāpēc daudzas Latvijas bioloģiski vērtīgo zālāju augu sugas mūsdienās ir reti sastopamas Jāatceras, kas augi barības vielas, izmantojot Saules enerģiju, spēj saražot paši, un papildu barības vielas tie uzņem caur sakņu sistēmu.
Taču atsevišķu koku un krūmu mēslošanai ir lietderīgi izmantot papildu barības vielas no pašu veidota komposta (par kompostu lasiet turpinājumā).
NEDRĪKST IEVĀKT UN SĒT INVAZĪVU
SVEŠZEMJU
AUGU SĒKLAS TIKAI
TĀPĒC, KA TĀS SKAISTI IZSKATĀS VAI
PATĪK BITĒM
Invazīvās sugas ir viens no būtiskākajiem bioloģiskās daudzveidības samazināšanās cēloņiem.
Invazīvās augu sugas ir ātraudzīgas, strauji savairojas, izplatoties pārņem lielas platības, veidojot monoaudzes, un, apdraudot vietējās sugas un bioloģisko daudzveidību, izraisa būtiskas izmaiņas ekosistēmās.
Invazīvās sugas ļoti īsā laikā var pārņemt arī mazdārziņa zālāju, tāpēc šādus augus nepieciešams izraut un izravēt ne tikai dārza, bet arī tam piegulošajā teritorijā.
Jo vienlīdzīgāks sadalījums starp sugām, jo lielāka ir bioloģiskā daudzveidība konkrētajā teritorijā. Turpretī, ja teritorijā dominē viena vai dažas sugas, bioloģiskā daudzveidība samazinās.
Dažas no Latvijā izplatītākajām invazīvo augu sugām ir daudzlapu lupīna, Kanādas zeltgalvīte jeb Kanādas zeltslotiņa un puķu sprigane – augi ar krāšņiem ziediem, ko iespējams izmantot, piemēram, ziedu kompozīciju veidošanai.
Zināmās teritorijās svarīgi jau sākotnēji nepieļaut šo augu sugu ziedēšanu un vākt pirms sēklu nogatavošanās, tā ierobežojot to tālāku izplatību.
CĪŅA AR SPĀNIJAS KAILGLIEMEŽIEM
Bioloģisko daudzveidību vienlīdz negatīvi ietekmē arī invazīvās dzīvnieku sugas.
Īpaši aktuāla problēma Latvijā ir Spānijas kailgliemeža straujā izplatība, vēl jo vairāk tāpēc, ka Latvijā šai sugai nav tādu dabisko ienaidnieku, kuriem šie kailgliemeži būtu pamatbarība.
Viena no humānākajām metodēm, kas var tikt izmantota cīņā ar Spānijas kailgliemežiem, ir turēt īpašumā tādus mājputnus kā pīles un vistas, kas labprāt barojas ar šīs sugas pārstāvjiem, tomēr rezultāti var būt viduvēji, jo atšķirīgs ir sugu barošanās diennakts laiks (mājputni barojas pa dienu, bet kailgliemeži ir aktīvi naktī).
Citi izplatītākie šo gliemju ienaidnieki ir eži, putni, abinieki, rāpuļi un lielās skrejvaboles, tāpēc, lai sekmētu Spānijas kailgliemežu populācijas kontroli, svarīga ir šo dabisko ienaidnieku piesaistīšana, nodrošinot tiem piemērotas dzīvotnes, – arī pilsētvidē.
Papildu informācija par kailgliemežu negatīvo ietekmi un ierobežošanas metožu izvērtējumu pieejama Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) sagatavotajā materiālā: https://dom.lndb.lv/data/obj/file/33686542.pdf
Visaptverošu informāciju par Latvijā atzītām invazīvām un potenciāli invazīvām sugām iegūsiet interneta vietnē Invazīvo sugu pārvaldnieks, kur ar ilustrāciju un aprakstu palīdzību iespējams iepazīt invazīvās augu un dzīvnieku sugas Latvijā un sniegt ziņojumus par to izplatību: https://ozols.gov.lv/kartes/apps/sites/#/invazivo-sugu-parvaldnieks
Plānošana
Veidojot piemājas dārzus un plānojot pilsētas pagalmu apstādījumus, mērķiem jābūt konkrētiem, nelieliem un sasniedzamiem, lai dārzs būtu pašpietiekams un neprasītu lielus resursus – gan laika ziņā, gan materiālā izteiksmē.
Pirms sākt ierīkot dārzu, ir nepieciešams paskatīties uz to, kādi ir dārza un apkārtējās vides apstākļi, un piemēroties tiem, katrai detaļai, stādījumam un objektam paredzot visatbilstošāko vietu dārza plānojumā. Jo daudzveidīgāka vide būs teritorijā, jo daudzveidīgākas augu un dzīvnieku sugas tur būs sastopamas.
Piemēram, noēnotas vietas nav nepieciešams uzreiz padarīt saulainas, nocērtot kokus vai izzāģējot krūmus. Jāplāno ēnainām vietām atbilstošāka teritorijas izmantošana. Šādās vietās augošus kokus var izmantot kā meža dārza elementus un papildināt ar ēncietīgiem augiem. Tieši ēnaini dārza vai apstādījumu nostūri patīk abiniekiem, un tur vienlīdz labi jutīsies gan eži, gan tādas augu sugas kā zilsniedzītes un zeltstarītes. Tādās vietās var atstāt nobirušās lapas. Savukārt vietās, kurās regulāri krājas ūdens, var izveidot skaistu lietus dārzu.
Plānojot zaļo zonu apstādījumus un izvēloties kokaugu un lakstaugu sugas, būtu ieteicams stādīt pēc iespējas vairāk Latvijas savvaļā sastopamo sugu un iespējami mazāk citzemju sugu. Vietējās sugas bieži vien ir izturīgākas un tās ir vieglāk izaudzēt, savukārt svešzemju augu genotipi var apdraudēt vietējo ģenētisko daudzveidību.
Lielākoties pilsētās ir sastopamas gan vietējās, gan svešzemju sugas, kuras pilsētvidē nokļūst nejauši ar dzelzceļa un autotransporta pārvadājumiem un, ievedot stādus, kas tiek izmantoti zaļo zonu apstādījumos. Savukārt vietējās sugas savairojas, ja rodas to augšanai piemēroti apstākļi, ko visbiežāk pilsētās var sekmēt cilvēku centieni un darbība.
Sulīgs, zaļš, zemu nopļauts zāliens bez kurmju rakumiem, sūnām vai pienenēm, lai arī tā uzturēšana ir laikietilpīga un dārga, sabiedrībā nereti tiek uzskatīts par katra piemājas dārza visiekārojamāko ainavas elementu. Taču patiesībā šāds zāliens ir tikai zaļš un bezpersonisks paklājs, kas neveicina bioloģisko daudzveidību Turpretī savvaļas augu oāzes privāto māju dārzos un ziedošas puķu joslas un salas pilsētas pagalmos ir vienas no nozīmīgākajām apputeksnētāju dzīvotnēm.
Zāliena pārveidošana par ziedošu pļavu
Iedvesmojoties no dabiskajiem zālājiem un sugām bagātām ganību pļavām, arī zālienus vai kailus laukus var pārveidot par ziediem bagātiem zālājiem, kas nodrošina dzīvotnes neskaitāmām augu un dzīvnieku sugām Tomēr jāatzīmē, ka var paiet zināms laiks, lai zālienu pārveidotu par ziediem bagātu zālāju, tāpēc jābūt pacietībai.
Ņemot vērā mājas iedzīvotāju vajadzības – platību bērnu rotaļām, staigājamos celiņus un tamlīdzīgi – būtiski izvērtēt, cik liela pļautā zāliena platība patiešām ir nepieciešama. Līdzīgs izvērtējums veicams arī koplietošanas pagalmos.
Augsnes veids un barības vielu daudzums tajā nosaka, cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai teritorijā izveidotos daudzveidīgs zālājs. Ja augsne ir barības vielām nabadzīga un smilšaina, ir liels potenciāls daudzveidīga zālāja iegūšanai.
Barības vielām bagātās augsnēs lielai daļai savvaļas augu būs grūtāk konkurēt ar zāli, kā arī tādām nezālēm kā nātres un dadži, taču pat gara zāle ir labāka par īsu, jo ir patvērums daudzām radībām. Arī Latvijas apdraudētās augu sugas dod priekšroku barības vielām nabadzīgām augsnēm.
Pieliekot nedaudz pūļu, iespējams uzlabot arī barības vielām bagātus dārzus. Jāpatur prātā, ka teritorijā jaunas augu sugas spēj atrast vietu tad, ja zāle nedominē pār visu pārējo. Šādi tiek nodrošināta arī lielāka daudzveidība dzīvnieku pasaulē, kas ir atkarīga no ziedošajiem augiem.
Iesākumā, izlaižot ierastās pļaušanas reizes, var pavērot, kādas sugas jau ir sastopamas teritorijā, un, piemēram, dienvidu pusē sākt ierīkot pavisam nelielas ziedošās salas, piesējot dabisko zālāju augu sēklas.
Starp citu, ja teritorijā mīt kurmji, tie ir lieliski palīgi dārzā, jo palīdz mitruma regulēšanā, apmaisot augsni, savukārt uzirdinātās augsnes vietās ir iespēja iesēt ziedošo augu sēklas.
Piesējot un stādot ziedošos augus, jāizvēlas sugas ar atvērtiem ziediem, no kuriem bitēm un citiem kukaiņiem ir viegli savākt nektāru un ziedputekšņus. Vēlams izvairīties no augiem, kuru ziedlapiņas atrodas ļoti cieši viena otrai, jo tad dzīvās radības nemaz nevar sasniegt putekšņlapiņas.
Tāpat svarīga ir sugu kombinācija, lai nektārs un ziedputekšņi apstādījumu teritorijās būtu pieejami no agra pavasara līdz vēlam rudenim. Ziedošās pļavās labi iederēsies neskaitāmas augu sugas, starp kurām arī čemurziežu (dilles, savvaļas burkāns, koriandrs), lūpziežu (lavandas) un kurvjziežu (pelašķis, ehinācijas) dzimtas augi, savukārt lilijas spēj labi piesaistīt arī plēsīgos kukaiņus.
Pat tad, ja teritorija ir neliela, iespējas apvienot augu sugas gan pārtikai (pašpatēriņam), gan dzīvniekiem ir milzīgas.
Lilijas un dilles vienkopus
Pelašķi
Iedvesmu un informāciju par augu sugām, kas sastopamas dabiskās pļavās, var smelties šeit:
Latvijas Dabas fonds: “Kas aug dabiskās pļavās?”
https://grasslife.lv/wp-content/uploads/2021/07/Dabisko-plavu-augu-noteicejs.pdf
Noderīga informācija par dzīvnieku sugu pārstāvjiem dabiskās pļavās un augu dzimtām, ar ko tie barojas:
Latvijas Dabas fonds: “Kas dzīvo dabiskās pļavās?”
https://grasslife.lv/wp-content/uploads/2021/07/Dabisko-plavu-dzivniekunoteicejs pdf
Ziedošas pļavas priekšrocības
Pļavai atšķirībā no zāliena nav vajadzīgs mēslojums.
Sugām bagāta pļava nav bieži jāpļauj, jo nepieciešams izziedēt daudziem ziediem. Tas ir īpaši labs iemesls vairāk atpūsties un baudīt dabu savā dārzā vai pilsētas pagalmā ��
Garā zāle nodrošina patvērumu daudziem kukaiņiem, kuri nevar atrast vietu īsajā zālājā. Šie kukaiņi ir barības bāze citiem dzīvniekiem. Ziedoša pļava ir dzīvības pilna Jo dažādāki apputeksnētāji, tai skaitā tauriņi un citi kukaiņi, sienāži un citas dzīvās radības, jo lielāka ir bioloģiskā daudzveidība.
Ja vēlaties vēl labāk iepazīt augus un to augšanas vietas, izbraucieni dabā var būt lieliska doma – kad savām acīm redzēts, kur un kā augi aug, tiek iegūts daudz plašāks priekšstats un izpratne par augiem, kuri tiek sēti un stādīti, un par tiem, kas paši parādās dārzā.
Augsnes veselība – pamats bioloģiskajai daudzveidībai
Bieži vien virszemei kā redzamākajai dārzu un apstādījumu daļai tiek pievērsta lielāka uzmanība. Taču augsne, līdz šim pietiekami nenovērtēta, ir sarežģīta un dinamiska sistēma, kas lielā mērā ietekmē kopējo sugu sastāvu, jo pastāv cieša mijiedarbība starp virszemes un augsnes daudzveidības procesiem.
Augsnē notiek barības vielu aprite un citi svarīgi procesi: piemēram, augsne uzglabā un izdala ūdeni, arī attīra to. Svarīga ir augsnes struktūras uzturēšana.
Sugu izzušanas iemesli ir dažādas apsaimniekošanas metodes, erozija, piesārņojums, urbanizācija un no tā visa izrietošās ietekmes uz ekosistēmu funkcijām un pakalpojumiem. Sekas ir vēl lielākas problēmas – bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, pārtuksnešošanās un bieži arī paaugstināta siltumnīcefekta gāzu koncentrācija. Tā rezultātā šobrīd starptautiska uzmanība ir pievērsta augsnes nozīmei un it īpaši augsnes bioloģiskajai daudzveidībai.
Augsnes bioloģisko daudzveidību nosaka dažādi faktori, kas saistīti ar augsnes īpašībām, veģetācijas īpašībām un starpsugu mijiedarbību Dažās ekosistēmās augsnes faunas vietējā daudzveidība var būt milzīga, daudz lielāka nekā virszemes augu vai dzīvnieku grupām, tāpēc augsne un tās veselība ir jo sevišķi būtiska bioloģiskās daudzveidības noturībai arī pilsētvidē.
Galvenie augsnes bioloģiskās daudzveidības apdraudējumi urbānajā vidē ir saistīti ar pesticīdu un citu ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanu ne tikai pilsētas apkārtnē esošajās lauksaimniecības zemēs, bet arī privāto dārzu teritorijās.
Citi faktori, kas negatīvi ietekmē sugu izplatību augsnē, ir augsnes sablīvēšanās un augsnes noslēgšana. Sablīvēšanās rezultātā samazinās augsnes porainība un caurlaidība, līdz ar to arī faunas pārstāvju skaits tajā, savukārt augsnes noslēgšanas gadījumā (asfalta, betona, bruģa izmantošana) tiek pārtraukta ūdens un oglekļa ievade augsnē, kas rezultējas gan ar virszemes, gan augsnes dzīvnieku sugu daudzveidības samazinājumu.
Augsnes iepazīšana
Lai ieguldītais darbs sniegtu rezultātus, pirms sākt ierīkot vai pilnveidot jau esošus dārzus un apstādījumus, sākotnēji būtu nepieciešams iepazīt augsni, noskaidrojot organisko vielu saturu augsnē, tās reakciju (pH) un iespēju robežās citus rādītājus. Informācija par augsnes rādītājiem konkrētos apgabalos ļauj pārdomāti izplānot teritorijas apstādījumus, izvēloties augsnei atbilstošākās sugas un paredzot vietas citiem dārza elementiem.
Latvijā augsnes analīzes iespējams veikt vairākās vietās, tai skaitā Valsts augu aizsardzības dienesta Agroķīmijas laboratorijā. Tomēr, ja augsnes laboratorisko testēšanu nav iespējams veikt, pastāv dažas vienkāršākas metodes, ar kuru palīdzību spriest par augsnes sastāvu
Augsnes krāsa ir vienkāršs un ātrs veids, kā iegūt ieskatu augsnes apstākļos. Tumšāka augsne nozīmē, ka tajā ir vairāk organisko materiālu, un līdz ar to augsnē ir vairāk mikro- un makroelementu. Gaišāka augsne parasti sastāv no smiltīm un grants, kas ātri tiek izskalota, tāpēc tāda augsne būs nabadzīgāka. 1.
2.
Par augsnes veidu iespējams spriest arī pēc veģetācijas, piemēram, nātres un dadži aug barības vielām bagātās augsnēs. Par auglīgu augsni liecina arī zaļa un blīvi augoša zāle. Barības vielām bagātas augsnes ir piemērotas koku un krūmu stādījumiem, kas no augsnes absorbē barības vielas lielākā daudzumā.
Paņemiet sauju augsnes un mēģiniet to samīcīt. Ja augsne drūp un nevarat piešķirt tai formu, tad tā ir smilšaina, savukārt, ja augsnes masu ir viegli saturēt kopā un tā saglabā formu, augsne ir mālaina. Protams, ir arī tādi gadījumi, kas ir pa vidu starp abiem iepriekš minētajiem.
4. Latvijas augšņu tipu karte: https://enciklopedija.lv/skirklis/26023-Latvijas-augsnes
3. Lai iegūtu priekšstatu par to, kāda veida augsne galvenokārt dominē konkrētā Latvijas teritorijā, iespējams izmantot augšņu tipa karti.
Noderīgi padomi
Kā panākt lielāku bioloģisko daudzveidību augsnē?
Nelietot mākslīgo mēslojumu un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus.
Izveidot tukšus augsnes plankumus, izrokot velēnu no augsnes virskārtas, vai izveidot nelielus augsnes uzkalnus. Atsegtie augsnes plankumi salīdzinoši ātri uzsilst Saulē un ir nozīmīgas atpūtas vietas daudzām ķirzakām, tauriņiem un citiem kukaiņiem, savukārt zemes bitēm atsegtā augsne noder tuneļu rakšanai.
Asfalta, betona un bruģa vietā segumam izmantot draudzīgākus materiālus vai iespēju robežās samazināt to izmantošanu.
Draudzēties ar kurmjiem un neatbaidīt tos. Kurmju rakumi ir brīnišķīgi augsnes atsegumi, kur iespējams iesēt savvaļas augu sēklas Jāpatur prātā, ka kurmju rakumos augsne būs barības vielām nabadzīgāka, jo zeme tiek izrakta no dziļākiem augsnes slāņiem.
Neiznīcināt skudru pūžņus, jo tie ir pilni dzīvības. Ķirzakām, odzēm un vabolēm, īpaši pavasaros un vēsos rītos, Saules uzsildīti skudru pūžņi ir silta atpūtas vieta.
Kurmji un skudras palīdz vairot bioloģisko daudzveidību dārzā, tāpēc līdzāspastāvēšana ar šo sugu pārstāvjiem būs mierpilnāka nekā nebeidzamas medības.
Komposta ierīkošana
Komposts videi draudzīgā veidā atjauno augsnes auglību un uzlabo augsnes fizikālās īpašības, tomēr jāatceras, ka kompostam ir augsts organisko vielu īpatsvars, kas daļai augu sugu nav nepieciešams un var pat veicināt to izzušanu
Kompostēšanu pilsētvidē iespējams veikt gan individuāli savā piemājas dārzā, gan kopienas ietvaros.
Praktiski padomi, kā gatavot kompostu, pieejami Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra sagatavotajā materiālā: https://new.llkc.lv/lv/nozares/augkopiba/ka-un-kapec-gatavot-kompostukā
Vides un izglītības organizācija “Zaļā brīvība” sadarbībā ar KompostsLV ir izveidojoši pamācību – grafisku instrukciju, kā ierīkot komposta tvertni: https://www.zalabriviba.lv/rudens-ir-istais-laiks-komposta-vietas-iekartosanai
Jāatceras! Komposta kaudzes jāierīko tālāk no ūdenstilpēm, jo noplūde no komposta piesārņo ūdeņus, veicinot to aizaugšanu.
Ūdens klātbūtne dārzā
Ūdens kā dabas pirmelements ir īpaši svarīgs komponents, lai piemājas dārzā un pagalmos ienestu lielāku dzīvās dabas daudzveidību, jo tā pieejamība nodrošina mājvietu ūdenī mītošajām dzīvajām radībām, piemēram, abiniekiem, kuri pielāgojušies dzīvei divās vidēs – ūdenī un uz sauszemes. Ūdens ir nozīmīga dzirdinātava un veldzēšanās vieta neskaitāmiem sauszemes iemītniekiem, piemēram, putniem, ežiem, tauriņiem un bitēm, citiem apputeksnētājiem un sīkbūtnēm. Turklāt ūdens klātbūtne dārzā cilvēkam vienlaikus sniedz estētisku un emocionālu baudījumu kā dizaina un skaņas elements – gluds ūdens spogulis, rāma viļņošanās vai nomierinoša urdzēšana.
Neatkarīgi no tā, vai pieejamā platība ļauj ierīkot dīķi, nelielu baseinu, vai tikai dzirdināšanas trauku, ūdens klātbūtne dārzā ir būtisks pamatelements un ir svarīga vērtība teritorijā, lai radītu daudzveidīgāku vidi un piesaistītu vairāk dzīvo radību. Plānojot ūdens vietas izveidi, svarīgi pārdomāt darbus, kas saistīti ar liekā ūdens novadīšanu, piemērotu kokaugu un lakstaugu izvēli, kā arī gultnes un krastu stiprināšanu.
Atcerieties!
Ja būs kaut nelielas dzirdinātavas, dzīvo radību daudzums būs neaptverams! Vairāk ūdens – vairāk dzīvības dārzā. Jo mazāks ūdens trauks, jo mazāk jākopj, tāpēc jāizvērtē pieejamie resursi!
Ieteikumi ūdenskrātuves
ierīkošanai un uzturēšanai
Lai gan cilvēka radītās ūdenskrātuves un oāzes nevar aizstāt dabiskās ūdenstilpes, tās tomēr var būt patvērums daudzām augu un dzīvnieku sugām
Ierīkojot dārzā vienu vai vairākas seklas dzirdinātavas putniem un citām dzīvajām radībām, iespējams ne tikai nodrošināt ūdens klātbūtni, bet kopā ar ģimeni novērot un tuvāk iepazīt dārza un tā apkārtnes iemītniekus. Lai putni varētu ērti piezemēties un neiekristu ūdenī, veldzējoties ar to, pārliecinieties, ka dzirdinātavā ir novietoti kādi papildu atbalsta punkti –akmeņi vai oļi, savukārt koku mizas, resnāki zariņi, kas peld ūdenī, noderēs sīkākām radībām. Ūdens dzirdinātavas un trauki ir jāuzrauga, regulāri papildinot tos ar tīru ūdeni, lai tie neizžūtu, kā arī lai izvairītos no aļģu un odu kūniņu savairošanās.
Vismazāk resursu prasīs dabiski izveidojušās zemākas vietas, kur krājas lietus ūdens. Šādas vietas var izklāt ar oļiem un akmeņiem, apstādīt ar mitrumu mīlošām augu sugām, tomēr jāatceras, ka nokrišņiem bagātā laikā var rasties pārlieku liels mitrums, jo īpaši ap ēkām, tāpēc, izveidojot seklu grāvīti kopā ar notekcaurulēm, iespējams novadīt gan lietus ūdeni, kas tek prom no ēkām, vienlaikus izveidojot nelielu mitru zonu dārzā, kur var patverties abinieki. Lai veicinātu noteci, labākai ūdens novadīšanai grāvi papildus var izklāt ar akmeņiem, kas būs arī dekoratīvs elements.
Vieni no piemērotākajiem mitru vietu kokaugiem ir melnalkšņi (Alnus glutinosa), baltalkšņi (Alnus incana) un krūkļi (Frangula alnus) Arī parastās ievas (Padus avium) labi aug mitrās vietās, savukārt īslaicīgi vai periodiski mitrās augsnēs labi jutīsies lazdas un oši. Savukārt no lakstaugiem ūdens tuvumu mīlošas ir parastās vīgriezes (Filipendula ulmaria), ārstniecības tauksakne (Symphytum officinalis), rasaskrēsliņš, ārstnieciskais baldriāns (Valeriana officinalis) un citas sugas
Noderīgi padomi
Ja teritorijā ir vieta dārza dīķa izveidei, tam vēlams nebūt apēnotam, lai pavasarī dīķis varētu sasilt pēc iespējas agrāk. Dīķa Z pusē, kas ir pēc iespējas seklāka, ieteicams izveidot nelielu smilts vai akmeņu uzbērumu. Tādā veidā, Saules stariem atstarojoties, tiek ātri uzsildīts ūdens, kas nāk par labu dzīvniekiem, kas dzīvo ūdenī Savukārt dīķa D pusē ieteicams sastādīt dažus augstākus augus, kas karstā vasarā nodrošinātu zināmu ēnu dzīvajām radībām. Tad Saule var sildīt ūdeni agri pavasarī, kad tas ir aukstākais, un, augiem augot, tie noēno dienvidus, kad vasaras Saule ir visspēcīgākā.
Mazdārziņos vai pilsētvides pagalmos iespēja veidot lielākus dīķus varētu būt ierobežota, bet neatkarīgi no tā dīķim ieteicams būt vismaz 1 metru dziļam. Šāda dziļuma dīķos mazie dzīvnieki spēj pārziemot pat tad, ja sals kļūst spēcīgs.
Tomēr, jo lielāks dīķis, jo vieglāk ir panākt labu līdzsvaru un ūdens kvalitāti. Mazie dārza dīķi var ātri aizaugt ar aļģēm, tāpēc papildu uzmanība jāpievērš dīķa attīrīšanai no tām
Dīķos ieteicams neaudzēt zivis un ezeros neielaist papildu zivis, jo tās ēd abinieku olas, kukaiņus un citas mazās radības, kuras dzīvo ūdenī, bez tam zivju barošana var pastiprināt aļģu veidošanos.
Rūpēties, lai rudenī dīķos neiebirtu pārlieku daudz lapu, kas, ūdenim pievienojot barības vielas, veicina aļģu veidošanos. Aļģes var savākt ar grābekli un vienu dienu atstāt turpat dīķa malā – tad tajās paslēpušies mazie dzīvnieciņi var ielīst atpakaļ ūdenī. Pēc tam aļģes var izmantot kā papildinājumu komposta kaudzei
Putnu vannas un dzirdinātavas ieteicams veidot augstāk, lai putniem, suņu un kaķu netraucētiem, būtu iespēja mierīgi padzerties un nomazgāties.
Ūdens trauks dārzā vienlaikus var tikt izmantots arī lietus ūdens savākšanai.
Koki ir neaizvietojami
Koki un to stādījumi ir neaizvietojama dabas vērtība, it īpaši pilsētvidē. Urbānie dārzi ar vismaz vienu ziedošu koku ir ļoti svarīgs barības avots daudzām dzīvajām radībām. Samazinot gaisa piesārņojumu un absorbējot siltumnīcas efektu veidojošās gāzes, tie darbojas kā efektīvas “attīrīšanas stacijas”. Vienlaikus koki pilda ekoloģisko funkciju, rūpējoties par bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu pilsētās.
Koki, it sevišķi dižkoki, veci un dobumaini koki ir nozīmīgas dzīvotnes neskaitāmiem faunas un floras pārstāvjiem, tādējādi nodrošinot dažādu sugu savstarpēju mijiedarbību, šo sugu pastāvēšanu ilgtermiņā Koki daudzām dzīvām radībām ir vienīgās mājas, tāpēc šādus kokus jāsaglabā pēc iespējas ilgāk, tiem jāļauj novecot, bojāties un nomirt pašiem.
Ja dārzā aug veci koki, ir vērts par tiem īpaši rūpēties. Vecāki koki un it sevišķi bojāti koki var būt daudzu augu un dzīvnieku sugu dzīvotne, tāpēc tie tiek uzskatīti par īpaši vērtīgu vietu daudzveidīgajai dabai. Koki, kuriem ļauj dabiski novecot, paši par sevi var būt veselas ekosistēmas. Tostarp šādos kokos nereti izveidojas iekšējie dobumi vai brūču bojājumi, kas kokiem piešķir īpašu vērtību. Lielākoties veci koki piedāvā dzīvotnes, kuras nevar atrast jaunākos kokos, savukārt dobumaini koki ne tikai ir nozīmīga dzīvotne kukaiņiem, sūnām, ķērpjiem un sēnēm, bet ir absolūti nepieciešami arī ligzdojošiem putniem un sikspārņiem. Dažas sugas, kā piemēram, ziemojošie tauriņi, dzeņi, pūces un sikspārņi, izmanto vecus un dobus kokus kā guļamvietas un vairošanās vietas.
Kā atpazīt vecus kokus?
rupja un bieza miza caurumi stumbrā vai zaros sapuvušas daļas mirušās daļas irdena miza plaisas mizā sulošanās sēnes (īpaši koksni sadalošās sēnes) epifītiskie augi (augi, kas aug uz citiem augiem, nebūdami parazīti, piemēram, sūnas uz stumbra)
pēc iespējas lielākam sugu skaitam, piešķiriet īpašu prioritāti vietējo koku sugu saglabāšanai un, ja nepieciešams, stādīšanai. Nepieciešams piedomāt arī pie tādu koku sugu stādīšanu, kas būtu noderīgi kā barības avots putniem (pīlādzis, vilkābele). Lielus un vecus kokus ir vēlams atbrīvot no jaunāku koku un krūmu apauguma, lai izgaismotu lielo koku stumbrus, padarot tos pieejamākus sūnu un ķērpju sugām
Koki dārza un pagalma īpašniekiem var sniegt daudz vairāk, nekā tikai aizsardzību no lietus, vēja vai Saules. Koki līdzsvaro ēku stūrainās līnijas, brīvi augošas koku grupas izceļ svarīgas dārza zonas, koki veido ainavu arī kā fona rindas citiem dārza un pagalma elementiem.
Ja vien ir tāda iespēja, jāmēģina saglabāt koku, likvidējot tā bīstamību. Ja veca koka zaru daļas vai pats koks sāk apdrau nozāģētu koku, to var apgriezt un apzā netiktu vētrā pavisam nolauzti. Vājos siksnām pie citām koka daļām. Tādā ve līdz ar to arī to piedāvātās dzīvotnes un ta
Koku kopšanu apgriešanu ir vērts ā i as pa
Miruši koki
Atmirusī koksne dabā ir ļoti svarīga bioloģiskajai daudzveidībai kā svarīgs siltuma enerģijas avots. Tā ir nozīmīga dzīvotne dažādām organismu grupām, tāpēc piemājas teritorijā un dārzos būtu nepieciešams atbalstīt koksnes dabiskos novecošanās un trūdēšanas procesus.
Mirusi koksne – sausokņi (stāvoši miruši koki) un kritalas (guļoši miruši koki) ir pasakainas dzīvotnes – mājvieta un slēpnis daudziem kukaiņiem, sēnēm, putniem un zīdītājiem, savukārt citas sugas, tai skaitā vaboles un sēnes, barojas ar veco stumbru poraino koksni. Laika gaitā daudzas no šīm dzīvajām radībām kļūst par barību citiem dzīvniekiem Tas, kura suga parādās uz nokaltuša koka, ir atkarīgs no koka atrašanās vietas, sadalīšanās stadijas un, protams, no tā, kādas sugas ir sastopamas konkrētajā apvidū.
Tradicionāli nokaltušie koki un krūmāji dārza teritorijā un pagalmos ir bijuši uzskatīti par “nekārtību”, kas vienkārši ir jānovāc, taču mūsdienās, sabiedrībā pieaugot dabaszinātņu izpratnei un zināšanām par dabas procesiem, šis stereotips tiek lauzts.
Daudzos dārzos un pagalmos ir skatāmi lieliski piemēri tam, ka patiesībā šie “džungļi” un netīrība rada daudz dzīvības. Tie arī tiek izmantoti estētiskiem dizaina risinājumiem.
Kā izmantot nokaltušos kokus, nozāģētos un kritušos zarus?
Nokaltušajos kokos (sausokņos) var ierīkot savvaļas bišu stropus jeb kūzulus. Ja nav iespējams koku saglabāt pilnā garumā, atstājiet stumbru 2 – 4 metru augstumā, ja iespējams, vairāk. Ja celms pats par sevi nav pietiekami dekoratīvs, tā pakājē iespējams stādīt kāpelējošo augu, piemēram, sausserdi vai efeju, kas laika gaitā nosegs visu stumbru Pēcāk šis stumbenis būs zaļa vai ziedoša skulptūra dārzā, turpinot būt par dzīvotni sugām, kuras ir atkarīgas no mirušas koksnes.
Uz bojā gājuša koka stumbra var izvietot putnu būrus, savukārt koka stumbeni apaudzēt ar vīteņaugiem, tādā veidā koks paliks par nozīmīgu dzīvotni daudzām sugām
dārzā kā dekoratīvu vai rotaļu/balansa
No koku un krūmu zariem iespējams izveidot dažādus skulpturālus elementus pat nelielā mazdārziņā, savukārt pilsētvides pagalmos iespējams veidot šādu skulptūru grupas.
Zaru materiāls noder radošu žogu izveidošanai ap dārzu vai pagalmu. Šādus zaru žogus iespējams veidot arī dekoratīvās formās, lai teritorijai piešķirtu īpašu estētiku. Ar laiku šie žogi “sēdīsies”, lēnām pārvēršoties mulčā, tāpēc svarīgi katru vasaru, apgriežot citus dzīvžogus, krūmus un kokus dārzā, šos žogus papildināt, atstājot tos vienās un tajās pašās vietās, lai dzīvajām radībām nebūtu katru gadu jāpārvietojas. Zaru žogi kā bioloģisko daudzveidību veicinoši vides objekti var tikt veidoti bērnudārzu, skolu un mazpilsētu centru pagalmos.
Vecie, dobumainie, nokaltušie koki, krūmu un koku zari, no tiem veidotie žogi, malkas krāvumi un augsti koku celmi ir ļoti nozīmīgi, lai dārzos, pagalmos un parkos būtu vairāk savvaļas.
Koku nekad nevar būt par daudz!
Kukaiņu mājas (viesnīcas)
Tieši pilsētvidē, nelielos dārzos un pagalmos, kur kukaiņiem pieejamo dzīvotņu ir mazāk un apkārtējā vide nav daudzveidīga, salīdzinot ar lauku sētu, kukaiņu mājiņas var būt ļoti noderīgas, lai piesaistītu dārza un mājas apkārtnei apputeksnētājus un citus kukaiņus
Pareizi izveidotas kukaiņu viesnīcas veido dažādi materiāli un dažāda lieluma “istabas”, bet viennozīmīgi tās jābūvē tikai un vienīgi no dabiskiem materiāliem.
Jau sākotnēji jāsaprot, kādai kukaiņu sugai mājiņa tiks būvēta, jo atšķirīgiem kukaiņiem ir piemēroti atšķirīga lieluma un tekstūras materiāli.
Svarīgi pārbaudīt, vai kukaiņu mājiņas tu u dabiskās dzīvotnes un barošanās vietas.
Vērojiet!
Akmens un smilts –silts patvērums
Pat neliela akmeņu kaudze ir labāka par pedantiski nopļautu zālienu! Akmens klājums ar caurumiem un ejām ir mājvieta neskaitāmām sugām. Daudzas dzīvās radības nespēj regulēt savu temperatūru, tāpēc, lai varētu darboties, tām ir nepieciešamas saulainas vietas, kur sasildīties. Pat nelielā piemājas dārzā tā būs laba ideja – izveidot akmeņu kaudzi, vēlams, vietā, kur Saule agri skar akmeņus un tos uzsilda.
Daudzi mazi dzīvnieki, piemēram, vaboles, tauriņi, savvaļas bites un zirnekļi, varēs izmantot iedobumus starp akmeņiem, lai pārziemotu vai paslēptos tajos. Kamenēm ļoti patīk no akmeņiem veidoti žogi, kuros gan iemigt ziemas miegā, gan taisīt ligzdas.
Izvēloties vietu akmens kaudzes veidošanai, jāraugās, lai tā neatrastos nogāzē, kur akmeņi slīpumā var noripot lejā. Savukārt, lai nodrošinātu stabilitāti, krājot iespaidīgāku akmens kaudzi, lielākos akmeņus noteikti jānovieto apakšā, pat nedaudz ierokot tos zemē.
Svarīgi atcerēties – jāizvairās no saistvielas lietošanas starp akmeņiem, jo tā aizpilda visus svarīgos caurumus – dzīvo radību dzīves vietas. Akmens krāvums, klājums vai žogs ir dekoratīvs dārza elements, ko var izmantot telpu izveidei vai terases norobežošanai.
Tas, kuras sugas iekārtosies akmeņu kaudzē vai piestiprināsies pie tās, ir atkarīgs no kaudzes izkārtojuma. Ja akmeņu kaudzes tiek veidotas tā, lai tajās būtu dobumi, kuros iekārtojas kukaiņi un dzīvnieki, nodrošiniet to, lai akmeņu krāvums būtu brīvs no aizseguma un veģetācijas. Savukārt, ja mērķis ir akmeņu krāvumu pārklāt ar veģetāciju, starp akmeņiem varat stādīt sukulentus un citus zemi klājošus augus vai vienkārši ļaut veģetācijai veidoties dabiski.
Dienvidu nogāze
Saulē sasilst ne tikai akmeņi, bet arī uz dienvidiem vērstas nogāzes – to iekopšana ir iespēja radīt labākus apstākļus daudzām savvaļas sugām, piemēram, savvaļas bitēm, kuras nogāzēs var izrakt ligzdas.
Sausā, uz dienvidiem vērstā augsne darbojas kā radiators, un tā ir piemērota daudzām Latvijas savvaļas bišu un lapseņu sugām, kas izrok bedrītes zemē un, izdējot tur olas, nomirst, turpretī pavasarī no zemes izrāpjas zemes bišu un lapseņu jaunā paaudze!
Ja teritorijā ir uz dienvidiem vērsta nogāze vai arī ir iespēja tādu izveidot, izšķūrējot minerālaugsni un akmeņus, nogāzi var papildināt ar dažiem lielākiem akmeņiem, jo tie arī veicina siltu vidi.
Šāda nogāze uztver pavasara un rīta Saules siltumu, un tas ir noderīgi daudziem dzīvniekiem, piemēram, tauriņiem un ķirzakām, kurām ir jāsasilst, lai
Mazie padomi
Pietiekami augstu akmeņu kaudzi Saule sakarsēs ātrāk, un tumšie akmeņi sakarst ātrāk nekā gaišie akmeņi.
Akmeņu kaudzes var radīt labvēlīgus apstākļus, palīdzot daudziem Latvijas augiem, kas netiek galā ar bagātīgo smilšmālu augsni.
Tādi garšvielu augi kā timiāns, salvija un majorāns patiešām labi plaukst akmeņu kaudzēs.
Pārliecinieties, ka saulainās vietās dārzā ir akmeņi.
Akmens krāvumi vai akmens žogi ir dekoratīvi un tos varat izveidot pats.
Ierīkojiet uz dienvidiem vērstu nogāzi ar smilšu kaudzi un ļaujiet tur augt apdraudētām savvaļas sugām, kas piemērojušās augšanai barības vielām nabadzīgās augsnēs
NOBEIGUMS
Bieži vien savvaļas ienākšana pilsētvidē tiek saistīta ar nepievilcīgu mežonīgumu un nekārtību, taču ir veidi, kā harmoniski ienest dabiskumu un bioloģisko daudzveidību savos pilsētas dārzos un pagalmos.
Piemēram, veidojot skaidri iezīmētu robežu starp savvaļas oāzi un rūpīgi kopjamu zālienu, kā arī plānojot citus dabas daudzveidību veicinošus elementus ierastajā pilsētas zaļo zonu estētikā, mēs radām vidi, kas ir gan vizuāli pievilcīga, gan bioloģiski vērtīga.
Šāda pieeja ļauj parādīt, ka mūsu izvēles ir pārdomātas un mērķtiecīgas, nevis vienkārši nevīžība vai slinkums.
Lielos dārzos robežas starp dārza zonām var būt grūti saskatāmas, bet mazākos dārziņos, kur jāiegulda mazāk laika un darba, līnijas un robežas var novilkt stingri, un dārzs var izskatīties pedantisks līdz sīkākajām detaļām.
Kad viss ieplānotais vai tikai neliela daļa no darbiem ir paveikta, izejiet dārzā vai pilsētas pagalmā ar svaigi aplietu tēju no paša ievāktām drogām un sāciet vērot dzīvi savā teritorijā
Jūs varat pētīt dabu, sēžot krēslā, un redzēt, kurš dārzā lido iekšā un ārā. Varat arī, dodoties apgaitā, viegli pacelt dažus zarus un koka gabalus un redzēt, kas slēpjas zem tiem.
Pārdomāta zaļās zonas veidošana un iekārtošana ir būtiska, bet tikpat svarīgi ir spēt atrast laiku izveidotās vides baudīšanai.
Vai dabas pilsētā var būt par daudz? Viennozīmīgi nē – ja tikai ir kāds, kas par to rūpējas un pieskata.
NODERĪGAS SAITES
KAS DZĪVO DABISKĀS PĻAVĀS?
https://grasslifelv/wp-content/uploads/2021/07/Dabisko-plavu-dzivnieku-noteicejspdf
KAS AUG DABISKĀS PĻAVĀS?
https://grasslifelv/wp-content/uploads/2021/07/Dabisko-plavu-augu-noteicejspdf
Informācija par Latvijas augšņu klasifikāciju un augšņu tipu raksturojumu Pieejama arī Latvijas augšņu karte: https://enciklopedija.lv/skirklis/26023-Latvijas-augsnes
DABAS DATI ziņotājs – iespēja ziņot par novērojumiem dabā - Latvijas savvaļas augu, dzīvnieku un sēņu sugām
https://dabasdatilv/lv/cat/40/?links=lv/cat/40/
Informācija par augiem Latvijā, to veidošanos un praktisko nozīmi
https://enciklopedijalv/skirklis/7247-augi-Latvij%C4%81
Ceļvedis dabā „Savvaļas augi pilsētās”
https://www.dabasmuzejs.gov.lv/lv/aktualitates/celvedis-daba-savvalas-augi-pilsetas
Invazīvo sugu pārvaldnieks
https://latvianaturedabagovlv/invazivo-sugu-parvaldnieks/
Informācija par invazīvajām sugām
https://www.daba.gov.lv/lv/invazivas-sugas
https://ozols.gov.lv/kartes/apps/sites/#/invazivo-sugu-parvaldnieks
INVAZĪVĀS,
EKSPANSĪVĀS, DABISKIEM ZĀLĀJIEM RAKSTURĪGĀS SUGAS
https://latvianaturedabagovlv/wp-content/uploads/2024/02/sugu-katalogs-WEB-LIFE-XSpdf
Trīs Pasaules Dabas Fonda praktiskie ceļveži, kā atpazīt dabas daudzveidību
https://lv-pdf.panda.org/?234990/Noverte-bagatibu
Notikumu kalendārs un cita informācija par plānotiem semināriem, kuros mācīties par Latvijas dabas vērtībām, un talkām, lai praktizētos biotopu apsaimniekošanā
https://tiekamiesdabalv/lv/iesaisties-dabas-saglabasana/daru-labu-dabai
IZMANTOTĀ LITERATŪRA
2.
1. Dabas aizsardzības pārvalde. Pieteikt dižkoku. 2024. Pieejams: https://www.daba.gov.lv/lv/pieteikt-dizkoku.
3.
Briones, M.J.I. 2018. The Serendipitous Value of Soil Fauna in Ecosystem Functioning: The Unexplained Explained. Front. Environ. Sci. 6, 149.
Danmarks Naturfredningsforening. Ceļvedis: Vairāk tauriņu dārzā (FLERE SOMMERFUGLE I HAVEN).
Danmarks Naturfredningsforening. Ceļvedis: Vairāk vietas dabai. Kā to izdarīt lokāli (Mere plads til naturen Sådan gør du lokalt)
4. Eiropas Vides aģentūra 2023 Zeme un augsne: ceļā uz šo svarīgo resursu ilgtspējīgu izmantošanu un apsaimniekošanu Pieejams: https://wwweeaeuropaeu/lv/signali/signali-2018-1/raksti/zeme-un-augsne-cela-uz
5 Latvijas Nacionālais dabas muzejs 2023 Ceļvedis dabā „Savvaļas augi pilsētās”
Pieejams: https://wwwdabasmuzejsgovlv/lv/aktualitates/celvedis-daba-savvalas-augipilsetas
7
6 Līviņa et al 2022 ZIŅOJUMS PAR APTAUJAS REZULTĀTIEM “SABIEDRĪBAS VIEDOKLIS
PAR DABAS AIZSARDZĪBU LATVIJĀ”. Dabas aizsardzības pārvalde. Pieejams: https://latvianature.daba.gov.lv/wpcontent/uploads/2022/09/Zinojums A6 3 31 07 2022- Noslegums.pdf.
8. EKSPANSĪVO UN INVAZĪVO SUGU IEROBEŽOŠANA. https://grasslife.lv/wpcontent/uploads/2022/06/Ekspansivo-un-invazivo-augu-sugu-ierobezosana22junijspdf
10
Pasaules Dabas Fonds. Padomi un pieredzes stāsti dabas daudzveidības saglabāšanai. Pieejams: https://lvpdf.panda.org/iesaisties/daru labu dabai/10 pieredzes stasti zalakam ipasumam/.
9. Nikodemus, O 2023 Latvijas augsnes Nacionālā enciklopēdija Pieejams: https://enciklopedijalv/skirklis/26023-Latvijas-augsnes
11
Neumann T, Solheim J Ida og Skipper gar en tur 2024 Dānija Danmarks Naturfredningsforening
12
Neumann T, Solheim J Ida og Skipper pa ur med lillebror 2024 Dānija Danmarks Naturfredningsforening
content/uploads/2022/06/Ekspansivo-un-invazivo-augu-sugu-ierobezosana22junijs.pdf.
10.
Nikodemus, O. 2023. Latvijas augsnes. Nacionālā enciklopēdija. Pieejams: https://enciklopedijalv/skirklis/26023-Latvijas-augsnes
IZMANTOTĀ LITERATŪRA
11
Neumann T, Solheim J Ida og Skipper gar en tur 2024 Dānija Danmarks
Naturfredningsforening
12
Neumann T, Solheim J Ida og Skipper pa ur med lillebror 2024 Dānija Danmarks
Naturfredningsforening
13
PADOMI DABISKO ZĀLĀJU ATJAUNOŠANAI “EKSPANSĪVO UN INVAZĪVO AUGU
SUGU IEROBEŽOŠANA DABISKAJOS ZĀLĀJOS” Projekts GrassLIFE: Zālāju
atjaunošana un to dažādas izmantošanas veicināšana LIFE16NAT/LV/262" Pieejams: Ekspansivo-un-invazivo-augu-sugu-ierobezosana-22junijs.pdf.
Russell, D. 2023. Intervija Augsne: dzīvie dārgumi zem mūsu kājām. European Environment Agency. Pieejams https://www.eea.europa.eu/signals/signals-2019content-list/articles/interview-soil-the-living-treasure.
14. Schrøder, S. 2022. Skab mere vild natur hvor du bor. Landsforeningen Praktisk Økologi. Pieejams:
15. Skota K, Kērkems T 2022 Arboretum Londona Big Picture Press 16
https://oekologi.dk/download/SKABVILDNATURHVORDUBOR haefte2022 lowres.pdf.
17
VILD MED VILJE 2023 Ceļvežu sērijas: 1 Bioloģiskā daudzveidība (Biodiversitet), 2
Vietējie augi Hjemmehørende planter, 3 Biotopi (Levesteder), 4 Lakstaugi (Blomsterplanter), 5 Augsne (Jordbunden), 6 Pļaušana (Slåning), 7 Mirusi koksne
Dødt ved, 8 Laistīšanas bedre (Vandhullet) 9 Balkons un pagalms (Altan & baggård)
Vild Med Vilje izdevums sadarbībā ar Fredericia pašvaldību 2020 Savvaļas dārzi 18
Vores Vilde Vejle 2023 Rokasgrāmata Vairāk dabas pilsētā 19
Promoting Biodiversity inUrban Backyards
ziemelucels.lv
ProjektaīstenotājiLatvijā: Ziemeļuceļš
Vides,ilgtspējasun drošībasinstitūts
PartneriDānijā:
DānijasDabas aizsardzībasbiedrība
PartneriZviedrijā:
ABC–aktīvadarbība cilvēkuunvideslabā
