Starptautisko partnerības projektu ilgtspēja un nozīme profesionālās izglītības politikas prioritāšu by VIAAlv

Atbalsts profesionālās izcilības centru attīstībai un veicināšanai profesionālajā izglītībā. Sistēmisku un kompetencēs balstītu satura pieeju izstrāde un ieviešana (t. attālinātu) mācību risinājumu attīstīšana nostiprināšana) profesionālās izglītības īstenošanas kvalitātes nodrošināšanai.

Profesionālās finansēšanas pilnveide, t. sk. nodrošinot bāzes atbilst faktiskajām izglītības programmu īstenošanas Karjeras attīstības atbalsta pasākumi jauniešiem, izglītības iestāžu izglītības guvējiem, t. sk.

Profesionālās izglītības kvalitātes monitoringa profesionālās izglītības absolventu monitorings, publicēšana un analīze, kā arī monitoringa Profesionālās izglītības iestāžu nodrošinājums kapacitāte un materiāltehniskā bāze) ir speciālistu sagatavošanai saskaņā ar prasībām un tautsaimniecības nozaru „Zaļās skolas” pieejas nodrošināšana profesionālās izglītības iestādēs.

Latvijas profesionālās izglītības internacionalizā

Starptautisko partnerības projektu ilgtspēja un nozīme

profesionālās izglītības politikas prioritāšu ieviešanā

Atbalsts

profesionālās izcilības centru attīstībai un inovācijas veicināšanai izglītībā. Sistēmisku un kompetencēs pieeju izstrāde un ieviešana (t. sk. digitālu risinājumu attīstīšana un nostiprināšana) programmu īstenošanas kvalitātes nodrošināšanai. finansēšanas pilnveide, t. sk. nodrošinot bāzes faktiskajām izglītības programmu īstenošanas izmaksām. pasākumi jauniešiem, profesionālās izglītības iestāžu pieaugušajiem. Profesionālās izglītības kvalitātes monitoringa izglītības absolventu monitorings, t. sk. datu publicēšana izstrāde. Profesionālās izglītības iestāžu nodrošinājums materiāltehniskā bāze) ir atbilstošs kvalificētu speciālistu prasībām un tautsaimniecības nozaru vajadzībām. „Zaļās profesionālās izglītības iestādēs. Latvijas profesionālās izglītības un eksportspēja ilgtermiņa sadarbības tīklu veidošanai ar valstīm; Jaunas sadarbības formas ar darba devējiem un to kvalitātes un tās konkurētspējas paaugstināšanai, t. sk. stiprināšana. Atbalsts profesionālās izcilības centru attīstībai izglītībā. Sistēmisku un kompetencēs balstītu mācību digitālu (un attālinātu) mācību risinājumu attīstīšana profesionālās izglītības programmu īstenošanas kvalitātes izglītības finansēšanas pilnveide, t. sk. nodrošinot bāzes faktiskajām izglītības programmu īstenošanas izmaksām. pasākumi jauniešiem, profesionālās izglītības iestāžu pieaugušajiem. Profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināts profesionālās izglītības absolventu

SATURA RĀDĪTĀJS

1.3. Partneru meklēšana – labās prakses piemēri

2.1.

2.2.

2.3.

3.2.

IEVADS

E-materiāls „Starptautisko partnerības projektu ilgtspēja un nozīme profesionālās izglītības politikas prioritāšu ieviešanā” sniedz vispusīgu pārskatu par starptautiskajiem partnerības projektiem, to nozīmi un pasākumiem ilgtspējas un kvalitātes nodrošināšanā kontekstā ar profesionālās izglītības attīstības prioritātēm un virzieniem Latvijā un Eiropas Savienībā laika posmā līdz 2027. gadam. Izstrādātais materiāls paredzēts profesionālās izglītības iestāžu vadības komandām, projektu vadītājiem un pedagogiem, kuri īsteno Erasmus+ programmas mobilitātes projektus un vēlas pilnveidot un stiprināt īstenoto projektu kvalitāti un ilgtspēju, kā arī paplašināt profesionālās izglītības iestādes iespējas, iesaistoties dažāda veida starptautiskās partnerības projektos.

Lai veicinātu profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanu, 2022. gada 1. aprīlī stājās spēkā grozījumi Profesionālās izglītības likumā ar mērķi veidot elastīgu, uz indivīda vajadzībām balstītu, kvalitatīvu profesionālās izglītības sistēmu, kas vienlaicīgi arī atbilstu nozares vajadzībām.

Lai nodrošinātu šo grozījumu ieviešanu un īstenotu nākotnes redzējumu par izglītības attīstību līdz 2027. gadam, Ministru kabinets 2021. gada 22. jūnijā apstiprināja Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam „Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai”, nosakot izglītības attīstības mērķus. Vienlaikus tam tika noteikti arī profesionālās izglītības attīstības virzieni 2021.–2027. gadam:

• Atbalsts profesionālās izcilības centru attīstībai un inovācijas veicināšanai profesionālajā izglītībā.

• Sistēmisku un kompetencēs balstītu mācību satura pieeju izstrāde un ieviešana (t. sk. digitālu (un attālinātu) mācību risinājumu attīstīšana un nostiprināšana) profesionālās izglītības programmu īstenošanas kvalitātes nodrošināšanai.

• Profesionālās izglītības finansēšanas pilnveide, t. sk. nodrošinot bāzes finansējumu, kas atbilst faktiskajām izglītības programmu īstenošanas izmaksām.

• Karjeras attīstības atbalsta pasākumi jauniešiem, profesionālās izglītības iestāžu izglītības guvējiem, t. sk. pieaugušajiem.

• Profesionālās izglītības kvalitātes monitoringa sistēmā nodrošināts profesionālās izglītības absolventu monitorings, t. sk. datu publicēšana un analīze, kā arī monitoringa rīka izstrāde.

• Profesionālās izglītības iestāžu nodrošinājums (cilvēkresursu kapacitāte un materiāltehniskā bāze) ir atbilstošs kvalificētu speciālistu sagatavošanai saskaņā ar darba tirgus prasībām un tautsaimniecības nozaru vajadzībām.

• „Zaļās skolas” pieejas nodrošināšana profesionālās izglītības iestādēs.

• Latvijas profesionālās izglītības internacionalizācija, atpazīstamība un eksportspēja ilgtermiņa sadarbības tīklu veidošanai ar Eiropas Savienības un trešajām valstīm;

• Jaunas sadarbības formas ar darba devējiem un to organizācijām profesionālās izglītības kvalitātes un tās konkurētspējas paaugstināšanai, t. sk. darba vidē balstītu (DVB) mācību stiprināšana.

Atbilstoši profesionālās izglītības prioritātēm Latvijā un Eiropas Savienībā ir izstrādātas un apstiprinātas Profesionālās izglītības iestāžu attīstības un investīciju stratēģijas 2021.–2027. gadam, kurās ir ietverti konkrēti sasniedzamie mērķi un uzdevumi profesionālās izglītības un institucionālās attīstības jomās.

Šī e-materiāla pirmās nodaļas nolūks ir palīdzēt projektu koordinatoriem, skolu administrācijas komandām un pedagogiem iesaistīties Erasmus+ Partnerības sadarbībai projektos (Key Action 2 jeb KA2), lai veicinātu profesionālās izglītības attīstību.

Otrajā nodaļā ir sniegts ieskats par starptautisko partnerības tīklu izveidi – profesionālās izcilības centriem kā arī Latvijas labās prakses piemēriem.

Trešajā nodaļā ir aprakstīts DigComp un citu ES instrumentu nozīme mobilitātes un partnerības projektos. Nodaļā sniegts pārskats gan par digitālo prasmju atzīšanu, gan par digitālo prasmju novērtēšanu.

Ceturtajā nodaļā ir aprakstīti un ieskicēti partnerības projektu kvalitātes un ilgtspējas jautājumi, kas nodrošina iespējas profesionālās izglītības kvalitātes uzlabošanai.

E-materiāls izstrādāts Erasmus+ profesionālās izglītības projekta atbalsta ekspertu (VET LV Team) aktivitātes (2024) ietvaros. Eiropas Komisijas (EK) un Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) atbalsts šīs publikācijas tapšanai nav uzskatāms par tās satura apstiprinājumu, un EK un VIAA nekādā veidā neuzņemas atbildību par šeit ietvertās informācijas tālāku izmantošanu.

1 Ieteikumi veiksmīgiem partnerības

Atbalsts profesionālās izcilības attīstībai un inovācijas veicināšanai izglītībā. Sistēmisku un kompetencēs pieeju izstrāde un ieviešana (t. sk. digitālu risinājumu attīstīšana un nostiprināšana) profesionālās īstenošanas kvalitātes nodrošināšanai. Profesionālās pilnveide, t. sk. nodrošinot bāzes finansējumu, programmu īstenošanas izmaksām. Karjeras attīstības profesionālās izglītības iestāžu izglītības guvējiem, t. sk. kvalitātes monitoringa sistēmā nodrošināts profesionālās publicēšana un analīze, kā arī monitoringa rīka izstrāde. Profesionālās (cilvēkresursu kapacitāte un materiāltehniskā bāze) ir atbilstošs saskaņā ar darba tirgus prasībām un tautsaimniecības nodrošināšana profesionālās izglītības iestādēs. Latvijas atpazīstamība un eksportspēja ilgtermiņa sadarbības tīklu veidošanai Jaunas sadarbības formas ar darba devējiem un to organizācijām konkurētspējas paaugstināšanai, t. sk. darba vidē balstītu (DVB) izcilības centru attīstībai un inovācijas veicināšanai profesionālajā mācību satura pieeju izstrāde un ieviešana (t. sk. digitālu (un nostiprināšana) profesionālās izglītības programmu īstenošanas finansēšanas pilnveide, t. sk. nodrošinot bāzes finansējumu, īstenošanas izmaksām. Karjeras attīstības atbalsta pasākumi jauniešiem, guvējiem, t. sk. pieaugušajiem. Profesionālās izglītības kvalitātes izglītības absolventu monitorings, t. sk. datu publicēšana

Profesionālās izglītības iestāžu nodrošinājums (cilvēkresursu

atbilstošs kvalificētu speciālistu sagatavošanai saskaņā ar

1.1. Partnerības projekti profesionālās izglītības attīstībai

Partnerības sadarbībai projekti (Key Action 2 – KA2) ir Eiropas Savienības Erasmus+ programmas ietvaros finansēti starptautiskie sadarbības projekti izglītības jomā. Šādi projekti tiek īstenoti saskaņā ar Erasmus+ programmā noteiktajiem mērķiem, piemēram, veicināt izglītības kvalitātes uzlabošanu, inovācijas, starpkultūru sapratni un jaunu pieeju izplatīšanu izglītībā.

KA2 projekti ir vērsti uz sadarbību un pārrobežu partnerībām starp izglītības iestādēm, organizācijām, uzņēmumiem un citām organizācijām, kas var darboties sabiedriskajā vai privātajā sektorā. Projekta īstenošanai nepieciešams izveidot starptautisku partnerību, kas strādā kopā, lai kopīgi izstrādātu, izmēģinātu un izplatītu jaunas idejas un pieejas izglītības jomā. Erasmus+ programma nodrošina finansējumu projekta administratīvajiem un izpildes izdevumiem, kā arī dalībniekiem nodrošina iespēju iegūt starptautisku pieredzi un kompetences attīstību.

Šie projekti ietver dažādus izglītības līmeņus, tai skaitā izglītības guvējus, proti, skolēnus, jauniešus, pieaugušos, kā arī profesionālo izglītību. Tie atbalsta mūžizglītības ideju, piedāvājot iespējas gan jauniem, gan pieredzējušiem speciālistiem paplašināt savas prasmes un pieredzi par izglītības iespējām Eiropas un pasaules kontekstā. KA2 projekti ir viena no Erasmus+ programmas galvenajām aktivitātēm. Šie projekti ļauj izglītības iestādēm, organizācijām un uzņēmumiem no dažādām valstīm veidot ilgtermiņa partnerības, lai kopīgi strādātu pie noteiktiem mērķiem un aktivitātēm. Šīm partnerībām var būt dažāds sastāvs, galvenais ir projekta ideja un pamatojums, ko projekta partneri veiks projektā, piemēram:

1. Skolu partnerības – skolas no dažādām valstīm strādā kopā, lai attīstītu jaunas mācību metodes, apmainītos ar labāko praksi un veicinātu kultūras sapratni.

2. Augstskolu partnerības – augstskolas un citi augstākās izglītības iestāžu partneri sadarbojas, lai veidotu kopīgus studiju programmu, organizētu izglītības guvēju un personāla mobilitāti un piedāvātu starptautiskas izglītības iespējas.

3. Jaunatnes organizāciju partnerības – veicina jauniešu līderību, starpkultūru sapratni un aktīvu pilsoniskumu, organizējot kopīgas jauniešu apmaiņas, treniņus un projektus.

Partnerības projekti ir būtisks instruments starptautiskās izglītības un jaunatnes jomas attīstībā, veicinot sadarbību, inovācijas un personu mobilitāti pārrobežu līmenī.

1.2. Priekšnoteikumi sekmīgai partnerības projekta īstenošanai

Sekmīga partnerības projekta īstenošana prasa rūpīgu plānošanu, labu komunikāciju un sadarbību starp visiem iesaistītajiem. Ikviena projekta īstenošanas laikā nereti nākas sastapties ar iepriekš neparedzētiem apstākļiem, kas var apgrūtināt projekta mērķu sasniegšanu. Līdz ar to aktuāls ir jautājums, kā minimizēt šādu negatīvu apstākļu radītās sekas. Lai nodrošinātu veiksmīgu partnerības projekta īstenošanu, ir vairāki priekšnoteikumi, kas ir jāņem vērā:

1. Kopīgi mērķi un nākotnes redzējums. Visiem partneriem ir jābūt skaidrībai un vienotai izpratnei par projekta mērķiem un nākotnes redzējumu. Tas nodrošina visu iesaistīto pušu motivāciju un darbību saskaņotību.

2. Dalībnieku līdzdalība. Visas iesaistītās puses, sākot no projekta plānošanas līdz īstenošanai un novērtēšanai, ir jāiesaista aktīvi. Iesaiste veicina sajūtu par īpašumtiesībām un atbildību, kā arī palielina projekta panākumu iespējas.

3. Skaidrība un izpratne. Jābūt skaidrībai attiecībā uz visiem aspektiem, piemēram, finansējumu, uzdevumiem, termiņiem un atbildībām. Visiem dalībniekiem ir jāsaprot savas lomas un pienākumi, lai nodrošinātu efektīvu sadarbību.

4. Efektīva komunikācija. Laba komunikācija ir būtiska jebkuram projektam. Iespējami regulāri tikšanās, e-pasta saziņa, video konferences un citi komunikācijas veidi, lai visi dalībnieki būtu informēti par projekta gaitu un izmaiņām.

5. Rūpīga plānošana un resursu pārvaldība. Projekta plānošanai ir jāpievērš īpaša uzmanība, iekļaujot darbības plānus, laika grafikus, budžetu un resursu pārvaldību. Ir svarīgi arī elastīgi reaģēt uz neparedzētiem notikumiem vai izmaiņām.

6. Novērtēšana un uzlabojumi. Nepārtraukta novērtēšana un atsauksmju saņemšana ir svarīga, lai novērtētu projekta progresu un efektivitāti. Pamatojoties uz saņemtajām atsauksmēm, ir jāveic nepieciešamie uzlabojumi un pielāgojumi.

Partnerības projektu risku vadība, ilgtspēja un ietekme profesionālajā izglītībā ir būtiski elementi veiksmīgai projekta īstenošanai un ilgtermiņa vērtības nodrošināšanai. Šie trīs aspekti ir cieši saistīti un palīdz projektam nodrošināt ilgstošas pozitīvas pārmaiņas profesionālās izglītības sistēmā.

Risku vadība partnerības projektos profesionālajā izglītībā

Risku vadība ietver preventīvas darbības, kas novērš vai minimizē iespējamos izaicinājumus projekta īstenošanas laikā. Šajā kontekstā ir jāņem vērā dažādi riski, kas saistīti ar:

• Finanšu riskiem: nepietiekams budžets vai neplānoti izdevumi var apdraudēt projekta mērķu sasniegšanu.

• Personāla riskiem: cilvēkresursu trūkums, projekta komandas rotācija vai nepietiekamas prasmes var kavēt projekta progresu.

• Tehnoloģiskajiem riskiem: jaunās tehnoloģijas vai sistēmas, kuras nepieciešams ieviest profesionālajā izglītībā, var sastapties ar tehniskiem traucējumiem vai lietošanas izaicinājumiem.

• Laika riskiem: kavējumi projekta izpildē var radīt problēmas gan projekta partneriem, gan finansētājiem.

• Partneru sadarbības riskiem: neefektīva komunikācija vai atšķirīgas intereses starp partneriem var radīt šķēršļus projekta darbības izpildē.

Risku vadība ietver dažādu scenāriju analīzi un risinājumu izstrādi, lai varētu laicīgi reaģēt uz neparedzētiem gadījumiem.

Ilgtspēja profesionālās izglītības projektos

Ilgtspēja attiecas uz projekta rezultātu saglabāšanu un attīstīšanu pēc projekta beigām, iekļaujot projekta rezultātus tālākajā profesionālās izglītības iestādes vai organizācijas darbā. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu ietekmi uz profesionālo izglītību, projektu īstenošanā ir svarīgi:

• Integrēt inovatīvas mācību metodes un tehnoloģijas. Projekta laikā ieviestajiem risinājumiem jābūt viegli pieejamiem un ilgstoši lietojamiem.

• Kapacitātes celšana. Apmācot profesionālās izglītības iestāžu personālu un pedagogus, lai viņi varētu ilgtermiņā izmantot projekta rezultātus.

• Vietējo un starptautisko partneru iesaiste. Laba sadarbība ar iesaistītajām pusēm, lai nodrošinātu projekta rezultātu pārmantojamību un pastāvīgu attīstību.

• Finanšu ilgtspēja. Izstrādājot finansēšanas modeļus, kas nodrošina projektu vai tā rezultātu darbību arī pēc oficiālās finansēšanas beigām.

Projekta ietekme profesionālajā izglītībā

Projekta ietekme tiek vērtēta pēc tam, kad projekts ir pabeigts, un šīs darbības mērķis ir novērtēt, cik lielā mērā projekta rezultāti ir mainījuši profesionālās izglītības kvalitāti un pieejamību. Ietekmes aspekti ietver:

• Pedagoģiskās prakses uzlabošana. Jaunas mācību metodes vai rīki, kas paaugstina mācību procesu efektivitāti un kvalitāti.

• Izglītības guvēju zināšanas un prasmes. Projekta rezultātiem jāuzlabo izglītības guvēju zināšanas un profesionālās prasmes, padarot viņus konkurētspējīgākus darba tirgū.

• Sabiedrības un ekonomiskā ietekme. Profesionālās izglītības projektu rezultātā jānotiek pozitīvām pārmaiņām gan izglītības sistēmā, gan darba tirgū, uzlabojot ekonomiskos rādītājus un veicinot inovācijas.

• Starptautiskā dimensija. Projekti, kas veicina sadarbību starp valstīm, rada iespējas zināšanu apmaiņai, metodiku pārņemšanai un profesionālās izglītības kvalitātes celšanai starptautiskā līmenī.

Efektīva partnerības projektu risku vadība, ilgtspēja un ietekme kopumā palīdz nodrošināt to, ka projekti profesionālajā izglītībā spēj veikt pozitīvas un ilgtermiņa pārmaiņas, kā arī ievērojami attīstīt izglītības sistēmu.

Sekmīga partnerības projekta īstenošana ir process, kas prasa gan organizatoriskās spējas, gan sadarbību, lai sasniegtu kopīgos mērķus un veidotu projektā sasniegto rezultātu ilgtermiņa ietekmi.

Veiksmīgi projekti izceļas ar spēcīgu starptautisku sadarbību, inovāciju izglītības jomā un pozitīvu ietekmi uz dalībniekiem un iesaistītajām kopienām. Šeit ir daži veiksmīgu projektu piemēri.

STEM for Youth 1

• Mērķis: veicināt STEM (zinātne, tehnoloģija, inženierija un matemātika) mācību priekšmetu popularitāti jauniešu vidū, izmantojot interaktīvas un praktiskas mācību metodes.

• Partneri: projektā piedalījās partneri no vairākām Eiropas valstīm, tostarp augstākās izglītības iestādēm un vidējās izglītības iestādēm.

• Rezultāti: izstrādāti mācību materiāli un metodoloģijas, kas tiek izmantotas izglītības iestādēs, lai padarītu STEM mācību priekšmetus pievilcīgākus un vieglāk saprotamus izglītības guvējiem.

2. Digital Competence Development System (DCDS) 2

• Mērķis: uzlabot pieaugušo digitālās kompetences, īpaši iesaistot iedzīvotājus, kuriem ir zemāks izglītības līmenis vai mazāka piekļuve digitālajām tehnoloģijām.

• Partneri: projektā iesaistīja organizācijas no vairākām valstīm, tostarp pieaugušo izglītības centrus un digitālo izglītības ekspertus.

• Rezultāti: izstrādāta tiešsaistes platforma un apmācību kursi, kas palīdz pieaugušajiem attīstīt digitālās prasmes, lai uzlabotu viņu nodarbinātības iespējas un ikdienas dzīves kvalitāti.

3. InnoSchools 3

• Mērķis: veicināt uzņēmējdarbības prasmju attīstību izglītības guvēju vidū, izmantojot inovācijas un radošumu.

• Partneri: projekts ietvēra izglītības iestādes, uzņēmumus un nevalstiskās organizācijas no dažādām Eiropas valstīm.

• Rezultāti: izstrādāti mācību materiāli un praktiskas aktivitātes, kas palīdz izglītības guvējiem apgūt uzņēmējdarbības pamatprincipus, attīstīt radošumu un veicināt inovatīvu domāšanu.

4. Migrant Literacies 4

• Mērķis: atbalstīt migrantu valodas un kultūras integrāciju, izmantojot inovatīvas mācību metodes.

• Partneri: projekts ietvēra izglītības iestādes, migrantu atbalsta organizācijas un kultūras centrus no vairākām Eiropas valstīm.

• Rezultāti: izstrādātas mācību programmas un rīki, kas palīdz migrantiem apgūt vietējo valodu un kultūru, veicinot viņu veiksmīgu integrāciju jaunajā sabiedrībā.

2. Projekts finansēts ES Erasmus+ programmā, līguma Nr. 590141-EPP-1-2017-1-BE-EPPKA3-PI-FORWARD, PROJEKTA Nr. 2017-3339/001-001

3. Projektu finansētāji ES fondi (ERAF, IPA, ENI).

4. Projekts finansēts ES Erasmus+ programmā, projekta Nr. 2017-1-IT02-KA204-036607.

1.3. Partneru meklēšana –labās prakses piemēri

Partneru meklēšana KA2 projektos ir būtisks solis, kas var noteikt projekta veiksmīgumu. Laba partneru izvēle un efektīva sadarbība nodrošina projekta mērķu sasniegšanu un rezultātu ilgtspēju.

Padomi partneru meklēšanā KA2 projektos:

1. Izmantojiet esošos tīklus un kontaktus

• Sazinieties ar partneriem no iepriekšējiem projektiem. Ja jūsu organizācija ir piedalījusies citos Erasmus+ vai līdzīgos projektos, sazinieties ar kādreizējiem iepriekšējiem partneriem un uzziniet, vai viņi ir ieinteresēti jaunā projektā.

• Izmantojiet profesionālos tīklus. Tādi tīkli kā eTwinning (https://etwinning.lv/), EPALE (European Platform for Adult Learning in Europe; https://epale.ec.europa.eu/lv) un Eurodesk (https://eurodesk.eu/ vai https://jaunatne.gov.lv/par-agenturu/programmas-projekti/eurodesk/) piedāvā iespējas atrast potenciālos partnerus un dalīties pieredzē.

2. Apmeklējiet partneru meklēšanas pasākumus

• Konferences un semināri. Piedalieties Erasmus+ informācijas dienās, starptautiskās konferencēs un semināros, kur ir iespēja tiešā veidā satikt potenciālos partnerus.

• Tīklošanās pasākumi. Specifiski Erasmus+ partneru meklēšanas pasākumi, ko organizē nacionālās aģentūras, piedāvā iespēju satikt citas organizācijas, kas meklē partnerus līdzīgiem projektiem.

3. Izmantojiet tiešsaistes platformas un datubāzes

• Erasmus+ projektu rezultātu platforma (https://erasmus-plus.ec.europa.eu/projects). Šī platforma piedāvā piekļuvi informācijai par iepriekšējiem Erasmus+ projektiem, kur var atrast partnerus ar pieredzi līdzīgos projektos.

4. Skaidri definējiet projekta mērķus un vajadzības

• Projekta kopsavilkums. Izstrādājiet skaidru un īsu projekta kopsavilkumu, kas ietver projekta mērķus, galvenās aktivitātes, sagaidāmos rezultātus un partneru lomas. Tas palīdzēs potenciālajiem partneriem ātri saprast, vai projekts ir piemērots viņu interesēm un iespējām.

• Partneru profili. Izveidojiet detalizētus partneru profilus, kas skaidri norāda, kādas organizācijas un kompetences ir nepieciešamas projektā.

5. Komunikācijas efektivitāte un pārredzamība

• Regulāra saziņa. Uzturiet regulāru saziņu ar potenciālajiem partneriem, lai pārliecinātos par viņu ieinteresētību un iespējamām saistībām.

• Kopīgu mērķu noteikšana. Diskutējiet par kopīgām interesēm un mērķiem, lai nodrošinātu, ka visi partneri ir vienisprātis par projekta virzību un galvenajiem uzdevumiem.

6. Iesaistieties agrīnā plānošanā

• Kopīgas plānošanas sesijas. Iesaistiet partnerus jau projekta plānošanas posmā, lai kopīgi izstrādātu projekta struktūru un aktivitātes.

• Atgriezeniskā saite. Lūdziet partneriem sniegt atgriezenisko saiti par projekta ideju un plānotajām aktivitātēm, lai nodrošinātu, ka visi aspekti tiek apspriesti un optimizēti.

7. Apsveriet partneru dažādību

• Dažādi sektori. Iekļaujiet partnerus no dažādiem sektoriem (izglītības iestādes, augstskolas, NVO, uzņēmumi), lai iegūtu plašāku pieredzes un prasmju klāstu.

• Starptautiskā pieredze. Meklējiet partnerus no dažādām valstīm, lai palielinātu projekta ietekmi un uzlabotu starpkultūru izpratni.

Veiksmīga partneru meklēšana un sadarbība ir būtiska KA2 projektu panākumiem, un, izmantojot šos labās prakses piemērus, jūs varat stiprināt savu projekta izredzes uz veiksmīgu īstenošanu un ilgtspējīgiem rezultātiem.

Profesionālās izcilības centru –starptautisko partnerības tīklu izveide

Profesionālās izglītības iestāžu nodrošinājums (cilvēkresursu

atbilstošs kvalificētu speciālistu sagatavošanai saskaņā ar

2.1. Mērķis un uzdevumi

Atbilstoši ES padomes ieteikumiem (2020. gada 24. novembris) kopš 2021. gada daudzās valstīs ir ieviesta iniciatīva, kuras mērķis ir veicināt izcilību profesionālajā izglītībā, kā arī profesionālo izglītību labāk sasaistīt ar inovācijām un prasmju ekosistēmām. Šie centri darbojas kā katalizatori vietējās uzņēmējdarbības attīstībai un inovācijai, un sadarbībā ar uzņēmumiem iesaistās lietišķās pētniecības projektos, tādējādi izveidojot zināšanu un inovāciju centrus.

Profesionālās izcilības (VET Excellence) iniciatīvas mērķis ir inovatīvas un reaģētspējīgas profesionālās izglītības iestādes, kas spēj ātri pielāgot prasmju nodrošinājumu mainīgajām ekonomiskajām un sociālajām vajadzībām, tostarp digitālajai un zaļajai pārejai.

Profesionālās izcilības centri (CoVE – Centres of Vocational Excellence) ir Eiropas līmeņa iniciatīva, kurā noteiktas profesionālās izglītības iestādes darbojas kā profesionālās izcilības centri konkrētā reģiona, apakšreģiona vai nozares interesēs. CoVE nodrošina mācības izglītības guvējiem konkrētās jomās gan sākotnējā profesionālajā izglītībā, gan pieaugušo kvalifikācijas pilnveidei un pārkvalifikācijai. Papildus iepriekšminētajam profesionālās izcilības centru mērķis ir ieviest jauninājumus mācīšanas un mācīšanās metodēs, cieši sadarboties ar uzņēmumiem, sociālajiem partneriem, augstākās izglītības iestādēm, izstrādāt iekļaujošas pieejas un arī veicināt reģionālo un vietējo attīstību.

Kas ir CoVE?

• Sadarbības forma starp dažādām organizācijām – izglītības iestādēm, augstskolām un uzņēmumiem.

• Partneriem ir vienotas intereses konkrētā tautsaimniecības nozarē vai industrijas sistēmā.

• Partneri meklē inovatīvas pieejas, lai risinātu sociālekonomiskas problēmas.

• Centri var darboties nacionālā un/vai starptautiskā līmenī.

1. attēlā „Zināšanu trijstūris” atspoguļots, kā CoVE pilda proaktīvu lomu zināšanu izveidē.

CoVE galvenie uzdevumi:

• Inovatīvas uzņēmējdarbības attīstīšana atbilstoši reģiona vajadzībām.

• Jauniešu uzrunāšana mācībām profesionālās izglītības iestādēs.

• Jaunu darba un prakses vietu radīšana.

• Vietējo iedzīvotāju intereses veicināšana par izglītības procesu.

Jaunas zināšanas pilnveido saturu un mācību metodes.

Profesionālās prasmeslietišķās pētniecības un attīstības pamats.

Pētniecība un attīstība

Uzņēmējdarbības iespējas attīsta pētniecību. Jaunas zināšanasinovāciju avots.

Profesionālā izglītība (t. sk. augstākā prof. izglītība)

Profesionālās prasmesieguldījums inovācijās un uzņēmējdarbības konkurētspējā. Zināšanas par darba tirgus vajadzībām - profesionālās izglītības programmu un kvalifikāciju pilnveidei.

Uzņēmējdarbība un nozare

1. attēls. „Zināšanu trijstūris”

CoVE darbības pamatprincipi:

• Lokāla darbība – veidot stipras lokālās, reģionālas partnerības, kopīgi veidojot prasmju ekosistēmas inovācijām, reģionālai attīstībai un sociālai iekļaušanai.

• Domāt globāli – starptautisko partnerības tīklu veidošana (CoVE) citās valstīs, lai dalītos pieredzē, pārņemtu labās prakses piemērus, īstenotu izglītības guvēju un personāla mobilitātes.

• Profesionālās izcilības centru partneri – profesionālās izglītības iestādes, lietišķās pētniecības augstskolas, uzņēmumi, amatniecības vai tirdzniecības kameras, profesionālās un nozaru asociācijas, arodbiedrības, politikas veidotāji, nodarbinātības aģentūras, reģionālās attīstības aģentūras, pašvaldības, kvalifikācijas piešķiršanas institūcijas un citas ieinteresētas iestādes.

Profesionālās izcilības centru iniciatīvā un projektos nav paredzēts veidot jaunas profesionālās izglītības iestādes un infrastruktūras. CoVE ir eksistējošas profesionālās izglītības iestādes un izglītības pakalpojumu sniedzēji, kas tiecas sasniegt izcilību, iesaistoties šajā Eiropas Savienības iniciatīvā.

2.2.

Priekšnoteikumi sekmīgai starptautisko partnerības tīklu projektu īstenošanai

Indivīdi

Uzņēmumi

Iegulda prasmēs, lai veicinātu uzņēmējdarbības sniegumu, inovācijas un ilgtspējīgu attīstību

2. attēls. „Prasmju ekosistēma”

Mūžizglītība, ieguldījums prasmēs, karjeras izaugsmes iespējas

Prasmju ekosistēma

Politikas veidotāji

Nodarbinātības, sociālās un ekonomiskās attīstības politika, kas iekļauj skaidru prasmju dimensiju

Profesionālās izglītības iestādes Ātri reaģē uz prasmju izmaiņām, nodrošinot kvalitatīvu izglītību, kuru novērtē indivīdi un darba devēji

Lai veiksmīgi īstenotu starptautisko partnerības tīklu projektus, iesaistītajām pusēm jāievēro vairāki priekšnoteikumi:

1. Profesionālās izcilības centriem ir jākļūst par būtisku un aktīvu prasmju ekosistēmas elementu. Izcilība tādējādi nozīmē darīt vairāk un veidot pārliecību, ka profesionālās izglītības piedāvājums atbilst darba tirgus vajadzībām.

2. attēlā „Prasmju ekosistēma” atspoguļota katra CoVE iesaistītā partnera loma kopīgas ekosistēmas veidošana gan lokālā, gan globālā mērogā. Prasmju ekosistēmas tiek veidotas inovācijām, reģionālajai attīstībai un sociālajai iekļaušanai.

Profesionālās izcilības centru – starptautisko partnerības tīklu izveide

◦ Uzņēmumi – izprot ieguvumus no investēšanas prasmēs, atbalstot uzņēmējdarbības sniegumu, inovācijas un ilgtspējīgu izaugsmi.

◦ Profesionālās izglītības iestādes – spēj ātri reaģēt uz mainīgajām prasmēm, nodrošina kvalitatīvu izglītības procesu, kas sniedz pienesumu indivīdiem un darba devējiem.

◦ Indivīdi – tiek iesaistīti mūžizglītības aktivitātēs, sniedz ieguldījumu prasmju attīstīšanā, nodrošinot kvalitatīvas, pilnvērtīgas darba un karjeras izaugsmes iespējas.

◦ Politikas veidošana – kopīgi radītie rezultāti veido nodarbinātības, sociālās un ekonomikas attīstības politiku, kas iekļauj skaidru prasmju dimensiju.

2. Sasaiste ar reģionālās attīstības stratēģiju, inovācijām, viedo specializāciju, klasteri, sociālā iekļaušana – nepieciešams identificēt sinerģiju starp politiku un iesaistītajām pusēm. Iesaistītajām pusēm kopīgi jāveido prasmju ekosistēma, kas atbalsta stratēģiskos attīstības mērķus.

3. Stipras un noturīgas partnerības – starp profesionālās izglītības īstenotājiem, augstākās izglītības iestādēm, darba devējiem, publiskās nodarbinātības aģentūru, kur sadarbība sniedz kopīgu pievienoto vērtību.

Profesionālie izcilības centri darbojas divos līmeņos:

• Nacionālā līmenī – iesaistot vietējās ieinteresētās personas, izveidojot prasmju ekosistēmas vietējai inovācijai, reģionālajai attīstībai un sociālajai iekļaušanai, vienlaikus sadarbojoties ar profesionālās izcilības centriem citās valstīs, izmantojot starptautiskus sadarbības tīklus.

• Starptautiskā līmenī apvienojot profesionālās izcilības centrus, kuriem ir kopīgas intereses par konkrētām nozarēm vai industriālajām ekosistēmām, inovatīvām pieejām ekonomikas un sabiedrības problēmu risināšanai (piemēram, klimata pārmaiņas, digitalizācija, mākslīgais intelekts, ilgtspējīgas attīstības mērķi, migrantu un nelabvēlīgā situācijā esošu grupu integrācija, kvalifikācijas celšana personām, kurām ir zems kvalifikācijas līmenis. Tīkli apvieno dažādās valstīs pastāvošus profesionālās izcilības centrus vai izstrādā profesionālās izcilības modeli, izveidojot saikni starp dažādās valstīs esošiem partneriem, kuri, starptautiski sadarbojoties, paredzējuši attīstīt profesionālo izcilību vietējā kontekstā.

Profesionālās izcilības centrus raksturo sistēmiskas pieejas īstenošana. Tiem ir ievērojami plašāks darbības lauks, nekā tikai kvalitatīvas profesionālās izglītības nodrošināšana.

Transnacionālās sadarbības platformām raksturīgas funkcijas ietver šādu dažādu darbību kopumu:

• mācīšana un mācīšanās:

◦ darba tirgum atbilstīgu prasmju nodrošināšana iedzīvotājiem, īstenojot nepārtrauktas mūžizglītības pieeju;

◦ inovatīvu, uz izglītības guvējiem vērstu mācīšanas un mācīšanās metožu izstrāde, izstrādājot modulāru un uz izglītības guvējiem vērstu transnacionālas profesionālās izglītības un apmācības apguves nodrošināšanu (mācību programmas un/vai kvalifikācijas), tādējādi veicinot izglītības guvēju un personāla mobilitāti, kā arī atzīšanu reģionālajā un/vai valsts līmenī;

• sadarbība un partnerība:

◦ ieguldījums jaunu zināšanu radīšanā un izplatīšanā par partnerību citām ieinteresētajām personām;

◦ uzņēmējdarbības un izglītības partnerības veidošana stažēšanās un aprīkojuma kopīgošanas nolūkos;

◦ profesionālās izglītības pedagogu un nozaru pārstāvju pieredzes apmaiņa;

• pārvaldība un finansējums:

◦ efektīvas pārvaldības nodrošināšana visos līmeņos, iesaistot atbilstīgās ieinteresētās personas;

◦ Eiropas Savienības finanšu instrumentu un finansējuma pilnvērtīga izmantošana.

Plānojot profesionālās izcilības centru projektu, nepieciešams ievērot iepriekš minētās Transnacionālo sadarbības platformu funkcijas un Eiropas Komisijas noteiktos kritērijus. 1. pielikumā ir sniegta papildu informācija par tipiskākajām un ieteicamajām CoVE aktivitātēm.

2.3. Latvijas labās prakses piemēri un veiksmes stāsti

Projekta nosaukums:

Trīs līmeņu profesionālās izcilības centri: kvalifikācija, uzņēmējdarbība un inovācijas zaļajā ekonomikā (Three-level Centers of Professional Excellence: Qualification, Entrepreneurship and Innovation in the Green Economy)

Vadošais partneris: Hanse-Parlament, Vācija

Projektā ir iesaistīti partneri no Vācijas, Polijas, Lietuvas, Austrijas, Spānijas, Itālijas un Latvijas. Latvijas partneri ir Valsts izglītības satura centrs, Liepājas Valsts tehnikums, Rīgas Stradiņa universitāte un Latvijas Amatniecības kamera.

Projekta mērķis

Ilgtspējīgi uzlabot prasmes, nodrošināt vajadzību pēc jauniem profesionāļiem/vadītājiem un uzņēmējiem un stiprināt mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) konkurētspēju videi draudzīgā ekonomikā.

Realizēt enerģijas ietaupījumus, izmantot atjaunojamos energoresursus, vides un klimata aizsardzību, izmantojot kvalificētus un novatoriskus MVU.

Sasniegtie projekta rezultāti un projekta ilgtspēja

• Duālās profesionālās izglītības pieejas ieviešana profesionālajā vidējā un augstākajā izglītībā, intensīvi sadarbojoties starp mācību vietām (uzņēmumi –centri).

• Ilgtspējīgas partnerības attīstība starp izcilības centriem un MVU, ko pastāvīgi organizē un nodrošina partnervalstu Amatniecības kameras.

• MVU profesionāļu un vadītāju prasmju uzlabošana videi draudzīgās ekonomikas aktivitātēs.

• Uzņēmējdarbības veicināšana videi draudzīgā ekonomikā un uzņēmējdarbības nodošanas un jaunizveidotu uzņēmumu nodrošināšana, palielinot jauno uzņēmēju aktivitāšu skaitu un kvalitāti.

Projektā ir izveidoti septiņi „Trīs līmeņu profesionālās izcilības centri” – Latvijā, Vācijā, Austrijā, Itālijā, Spānijā, Polijā un Lietuvā. Centru mērķis ir izveidot starptautiski vienotus mācību moduļus trīs līmeņos – profesionālajā izglītībā, augstākajā izglītībā, tālākizglītībā, iekļaujot tos politikas stratēģijas dokumentos.

Latvijas „Trīs līmeņu profesionālās izglītības centrā” darbojas Liepājas Valsts tehnikums, Valsts izglītības satura centrs, Rīgas Stradiņa universitāte un Latvijas Amatniecības kamera.

Projektā:

• tika izstrādātas vairākas mācību programmas, kas pēc tam tika ieviestas septiņās valstīs projektā iesaistītajās divu līmeņu Izglītības iestādēs (profesionālajā izglītības iestādē vai augstākas izglītības iestādē (universitātē vai augstskolā) kā jaunas mācības programmas, vai arī integrētas jau esošajās mācību programmās. Liepājas

Valsts tehnikumā divās mācību programmās „Automehāniķis” un „Apdares darbu tehniķis” integrēja projektā izstrādātās mācību programmas, kas pamatā balstītas uz Vācijas un Polijas izglītības sistēmā esošajām mācību programmām. Procesa laikā tika salīdzināti, kuri no projektā izstrādātās mācību programmas moduļiem nav Liepājas

Valsts tehnikuma mācību programmā, un tad tie tika integrēti mācību procesā;

• tika izvērtētas iespējas kā efektīvāk, sadarbojoties ar uzņēmējiem, varētu integrēt starptautiski izstrādātās mācību programmas tālākizglītībā. Projektā šādas mācības notika uzņēmējdarbībā, enerģētikā un būvniecībā;

• Liepājas Valsts tehnikumā norisinājās Rīgas Stradiņa universitātes vadīts attālinātu lekciju cikls izglītības guvējiem un pedagogiem. Tika aktualizētas šādas tēmas: ilgtspējīga uzņēmējdarbība, ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme, starptautiskās transporta tiesības, apdrošināšana starptautiskajā tirdzniecībā, starptautiskā finansējuma juridiskie aspekti, loģistikas darbības principi u. c. tēmas.

Projektā izveidotā sadarbība turpināsies arī pēc projekta noslēgšanās, piemēram, plānojot jaunus sadarbības virzienus mācību moduļu izstrādāšanā un ieviešanā – gan ar Rīgas Stradiņa universitāti, gan ar Valsts izglītības satura centru, gan uzņēmējiem.

Projekta tīmekļa vietne: https://3-loe.eu

Projekta nosaukums: Ūdens nozares profesionālās izcilības platformas paplašināšana (Platform of Vocational Excellence Water Scale-up), PoVE Water

Vadošais partneris:

Frīslandes koledža, Nīderlande

Projektā ir iesaistīti projekta partneri ir no Nīderlandes, Čehijas, Maltas, Vācijas, Latvijas, Igaunijas, Beļģijas un Dienvidāfrikas. Latvijas partneri ir Rīgas Tehniskā universitāte, RTU Olaines Tehnoloģiju koledža, Latvijas ūdenssaimniecības un kanalizācijas uzņēmumu asociācija, Vidzemes tehnoloģiju un dizaina tehnikums, Latgales industriālais tehnikums u. c.

Projekta mērķis

Nodrošināt, ka pētniecības un tehnoloģiju attīstībai ūdens nozares priekšgalā ir profesionālā izglītība.

Nodrošināt, lai pašreizējiem un topošajiem ūdens nozares profesionāļiem būtu tāda darba attieksme, zināšanas un prasmes, kādas prasa strauji mainīgā Eiropas Savienības ūdens nozare.

Identificēt esošās un topošās darba tirgus vajadzības un uzlabot sākotnējo un turpmāko profesionālās izglītības sistēmu reaģēšanu uz šīm vajadzībām.

Veicināt sinerģiju, sadarbību un savstarpēju ražīgumu.

Sasniegtie un plānotie projekta rezultāti un projekta ilgtspēja

PoVE Water ir starptautisks projekts, kas balstās uz esošajām un jaunajām profesionālajām kompetencēm un prasmēm ūdens nozarē, pārveidojot tās par profesionālās izcilības pieeju. Tas nodrošina profesionālās izglītības augšupejošu konverģenci ar Eiropas Savienības definēto zināšanu trijstūri un ciešu sadarbību ar

reģionālajām ekonomiskajām un sociālajām ekosistēmām. Projekta mērķis ir izveidot infrastruktūru, kas nepieciešama profesionālās izcilības nostiprināšanai ūdens nozarē Eiropā, tādējādi radot pamatu profesionālās izglītības satura attīstībai un līdz ar to arī profesionālās izglītības guvēju kompetences attīstībai.

Projektā:

• izstrādāti profesionālās izcilības skenēšanas rīki, lai identificētu pašreizējās iesaistīto organizāciju profesionālās izcilības sistēmas un sagatavotu zināšanu apmaiņas procesu;

• izveidoti pieci profesionālās izcilības centri ūdens nozarē, kas darbojas kā reģionālās „prasmju ekosistēmas”;

• izveidota kopīga apmācības interneta platforma ūdens nozares speciālistiem, tādā veidā tiek ieviesta Eiropas Savienības dimensija ūdens nozarē;

• izstrādāta internacionalizācijas stratēģija, lai PoVE Water augtu un radītu kritisko masu un ilgtspējīgu augsni turpmākai attīstībai.

Projekta tīmekļa vietne: www.povewater.eu

Vairāk informācijas projekta brošūrā: pilotpovewater.eu/wp-content/uploads/2021/06/ Pilot-PoVE-Water-info-LV.pdf

Projekta nosaukums:

Auto-Cove 2.0, Zaļāka Eiropa ar videi draudzīgu transportlīdzekļu izglītības atbalstu (Auto-Cove 2.0 „Greening Europe with support of Clean-tech-vehicle education”)

Vadošais partneris:

Espoon seudun koulutuskuntayhtyma OMNIA, Somija

Projektā ir iesaistīti partneri no Somijas, Igaunijas, Lietuvas, Latvijas, Vācijas un Francijas, Nīderlandes un Turcijas. Latvijas partneri ir Ventspils Tehnikums, asociētie partneri – Liepājas Valsts tehnikums un Rīgas Tehniskā koledža.

Projekta mērķis

Attīstīt izglītību vidējā un augstākajā līmenī autotransporta jomā, lai nodrošinātu prasmes videi draudzīgo tehnoloģiju transportlīdzekļu apkalpošanā un to radaru un kameru kalibrēšanā, kas palielina autovadītāju drošību.

Izstrādāt divus mācību moduļus: matemātikā un fizikā, lai atvieglotu vidējā izglītības līmeņa tehnisko priekšmetu izglītības guvējiem pāreju uz augstākās izglītības līmeņa studijām. Izstrādāt mācību moduļus par moderno transportlīdzekļu un to rezerves daļu pārdošanu.

Sasniegtie un plānotie projekta rezultāti, un projekta ilgtspēja

Lai risinātu autoservisa darbinieku kompetences iztrūkuma problemātiku atjaunīgās enerģijas transportlīdzekļu nozarē, Auto-Cove 2.0 projekta komanda izstrādās inovatīvus studiju moduļus un apmācības atjaunīgo resursu transportlīdzekļu apkalpošanai atbilstoši EKI 4., 5. un 6. līmenim:

• mācību moduļi tehnikumu un uzņēmējdarbības studiju izglītības guvējiem – EKI 4. līmenis;

• apmācības kursi transportlīdzekļu inženieru izglītības guvējiem augstākajā līmenī –EKI 5. līmenis;

• transporta līdzekļu nozares pasniedzēju apmācības kursi profesionālajās izglītības iestādēs un augstskolās. Šos pašus kursus izmantos, lai pilnveidotu jau esošo visu septiņu partnervalstu transporta nozarē strādājošo darbnīcu vadītāju, auto mehāniķu, transportlīdzekļu un rezerves daļu pārdevēju kvalifikāciju – EKI 4., 5. un 6. līmenis.

Projektā:

• tiek plānota mācību moduļu pilotēšana un iespējama aprobācija – projekta partneri no dažādu valstu izglītības iestādēm, tajā skaitā augstākās izglītības iestādēm, veiks izpēti par pieejamo izglītības piedāvājumu un darba tirgus prasībām atjaunīgo enerģijas resursu transportlīdzekļu jomā, un, pamatojoties uz veiktās analīzes rezultātiem, izstrādās izglītības moduļus EKI 3. līmenī par atjaunīgo enerģijas resursu transportlīdzekļu apkalpošanu, kuri tiks pilotēti Ventspils tehnikumā un atbilstoši integrēti mācību programmās;

• pedagogu un izglītības guvēju pieredzes apmaiņa un kompetenču pilnveide –pedagogu un izglītības guvēju kompetenču pilnveide dažādu valstu partneru izglītības iestādēs un privātos servisa uzņēmumos;

• tehnikas iegāde – iegādātais aprīkojums „Elektro un Hibrīdauto apmācību stends”, sākot ar 2024./2025. m. g., tiks izmantots mācību procesā.

Projekta tīmekļa vietne: http://www.autocove.eu/

3 Digcomp un citu ES instrumentu nozīme mobilitātes un partnerības projektos

Profesionālās izglītības iestāžu nodrošinājums (cilvēkresursu

atbilstošs kvalificētu speciālistu sagatavošanai saskaņā ar

Saskaņā ar Eiropas politikas plānošanas dokumentiem – Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikumu par pamatprasmēm mūžizglītībā (18.12.2006.) un Padomes ieteikumu par pamatkompetencēm mūžizglītībā (Dokuments attiecas uz EEZ) (22.05.2018.) – viena no pamatkompetencēm mūžizglītībai ir digitālā kompetence, kuras attīstība, pilnveide, atzīšana un novērtēšana caurvij dažādas mācību un profesijas jomas.

Digitālā kompetence

ietver digitālo tehnoloģiju pārliecinātu, kritisku un atbildīgu izmantošanu un darbošanos ar šīm tehnoloģijām mācību un darba vajadzībām un nolūkā piedalīties sabiedrības dzīvē. Tā ietver informācijas un datu izmantošanas pratību, komunikāciju un sadarbību, medijpratību, digitālā satura radīšanu (tostarp programmēšanu), drošību (tostarp digitālu labbūtību un ar kiberdrošību saistītas kompetences), ar intelektuālo īpašumu saistītus jautājumus, problēmu risināšanu un kritisko domāšanu (Padomes ieteikums par pamatkompetencēm mūžizglītībā, 2018).

Digitālās kompetences tiek skatītas vairākos Eiropas izglītības politikas instrumentos, no vienas puses, sekmējot to apguvi, attīstību un pilnveidi un, no otras puses, nodrošinot to salīdzināmību, caurskatāmību, atzīšanu un novērtēšanu.

Starptautisku izglītības instrumentu piemēri, kuros ietvertas digitālās kompetences un kuri ir piemērojami arī profesionālajā izglītībā:

2023. gada e-materiāls

• Digitālās kompetences ietvarstruktūra pilsoņiem (DigComp) – digitālo kompetenču formulēšanai, atzīšanai un novērtēšanai izmantojama sistēma, kurā atspoguļota tās apguves sarežģītība dažādās izglītības un nodarbinātības jomās. Uzzināt vairāk 2023. gada e-materiāla 34. lpp

• Digitālās kompetences ietvarstruktūra pedagogiem (DigCompEdu) – palīdz izglītības darbiniekiem bez maksas tiešsaistē novērtēt savas digitālās prasmes. Uzzināt vairāk 2023. gada e-materiāla 35. lpp

• Pašnovērtējuma rīks SELFIE – palīdz izglītības iestādēm analizēt savas zināšanas un pieredzi saistībā ar digitālajām tehnoloģijām mācību vajadzībām.

Uzzināt vairāk 2023. gada e-materiāla 36. lpp

• Europass – pieejams digitālo prasmju pašnovērtējums un digitālo kompetenču un prasmju piemēri, kurus pievienot savai CV veidnei, kā arī digitālo prasmju tiešsaistes bezmaksas tests. Europass Mobilitātes apliecinājumā nepieciešams raksturot mobilitātes laikā apgūtās datorprasmes.

Uzzināt vairāk 2023. gada e-materiāla 31. lpp

• Eiropas prasmju, kompetenču, kvalifikāciju un profesiju klasifikācija (ESCO) –digitālo prasmju un kompetenču piemēri tiešsaistes platformā.

Uzzināt vairāk 2023. gada e-materiāla 33. lpp

3.1. DigComp apraksts

Ņemot vērā to, ka DigComp tiešā veidā ir saistīta ar digitālo kompetenču attīstību, novērtēšanu un atzīšanu, būtu nepieciešams sīkāk raksturot šo instrumentu, ko iespējams plaši izmantot Erasmus+ projektu īstenošanā.

DigComp ir noderīgs uzziņu avots digitālo prasmju formulēšanai, apguvei, pilnveidei, atzīšanai un novērtēšanai, līdz ar to iespējams izmantot visos projekta plānošanas un īstenošanas posmos.

DigComp ir izveidota 2013. gadā (papildināta 2016., 2018. un 2022. g.), lai ietvertu tehnoloģiju attīstību un sniegtu plašāku informāciju.

DigComp ietvarstruktūra (2.2 versija, 2022. g.) ir aprakstīta piecās dimensijās:

1. dimensija – 5 kompetenču jomas

2. dimensija – 21 kompetences

3. dimensija – 4 vai 8 prasmju līmeņi

4. dimensija – 259 zināšanu, prasmju un attieksmju piemēri, t. sk. piemēri par mākslīgo intelektu (MI), attālināto darbu (AD) un digitālo pieejamību (DP)

5. dimensija – 42 lietošanas piemēri izglītības un darba kontekstā

Kompetenču līmeņu raksturojums

DIGComp

1.0 līmeņi

Pamatlīmenis

Vidējs līmenis

Augsts līmenis

Īpaši specializēts līmenis

DIGComp 2.1. līmeņi

Uzdevumu sarežģītība

Vienkārši uzdevumi

Skaidri definēti un regulāri veicami (rutīnas) uzdevumi, vienkārši risināmas problēmas

Uzdevumi un skaidri definētas un neikdienišķas (ne rutīnas) problēmas

Dažādi uzdevumi un problēmas

Vispiemērotākie uzdevumi

Sarežģītu problēmu risināšana ar ierobežotām risinājumu iespējām

Sarežģītu problēmu risināšana ar daudziem mijiedarbes faktoriem

Patstāvīgums

Ar palīdzību no malas

Patstāvīgi un ar palīdzību no malas, kur tas ir nepieciešams

Paša spēkiem

Neatkarīgi un atbilstoši manām vajadzībām

Sniedz palīdzību citiem

Spēj pielāgoties citiem sarežģītā situācijā

Integrē esošajās zināšanās, lai papildinātu profesionālās spējas un palīdzētu citiem

Izvirza jaunas idejas un procesus atbilstošajā jomā

Kognitīvā joma

Atcerēšanās

Izpratne

Lietošana

Novērtēšana

Radīšana

DigComp jomas un kompetences

1. Informācijas un datu lietpratība

• datu, informācijas un digitālā satura pārlūkošana, meklēšana un filtrēšana,

• datu, informācijas un digitālā satura izvērtēšana,

• datu, informācijas un digitālā satura pārvaldība.

2. Komunikācija un sadarbība

• mijiedarbošanās, izmantojot digitālās tehnoloģijas,

• dalīšanās, izmantojot digitālās tehnoloģijas,

• pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana, izmantojot digitālās tehnoloģijas,

• sadarbošanās, izmantojot digitālās tehnoloģijas,

• tīkla etiķete,

• digitālās identitātes pārvaldība.

3. Digitālā satura veidošana

• digitālā satura attīstīšana,

• digitālā satura integrēšana un pārstrādāšana,

• autortiesības un licences,

• programmēšana.

4. Drošība

• ierīču aizsardzība,

• personas datu un privātuma aizsardzība,

• veselības un labbūtības aizsardzība,

• vides aizsardzība.

5. Problēmu risināšana

• tehnisku problēmu risināšana,

• vajadzību un tehnoloģisko risinājumu identificēšana,

• digitālo tehnoloģiju radoša lietošana,

• trūkstošo digitālo kompetenču identificēšana.

Vairāk par DigComp lietojumu var lasīt 2023. gada e-materiālā. Kompetenču apraksta piemērus skatīt 2. pielikumā.

Lai padarītu mobilitātes laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences redzamas un pierādāmas tālākajā izglītības un darba ceļā, būtiski veikt to atbilstošu novērtēšanu un atzīšanu. Sasniegto mācīšanās rezultātu, t. sk. digitālo kompetenču atzīšana ietver kompetentās iestādes apliecinājumu, ka ārpus formālās izglītības vai mobilitātē plānotie mācīšanās rezultāti ir sasniegti.

Veicamie soļi līdz veiksmīgai digitālo kompetenču mūžizglītībai atzīšanai:

1. Sasniedzamo digitālo kompetenču formulēšana, sadarbojoties ar projekta partneri

Iedvesmai

• Var izmantot DigComp zināšanu un prasmju piemērus

• Var izmantot ESCO digitālo prasmju un kompetenču piemērus

• Var izmantot mūžizglītības kompetenču apguves moduļu profesionālajā izglītībā paraugus, kas pieejami Valsts izglītības satura centra tīmekļa vietnē

Formulētās digitālās prasmes un kompetences ir jāspēj apgūt plānotās mobilitātes laikā un to apguvi ir jāspēj novērtēt.

2. Sasniedzamo digitālo kompetenču novērtēšana

Iedvesmai

• Var izmantot DigComp mācību situāciju piemērus

• Var izmantot Europass digitālo prasmju testu

Vērtēšanas kritēriji, metodes un kārtība ir iepriekš saskaņota starp projekta partneriem.

Lai noteiktu, vai un kādā līmenī ir apgūtas digitālās prasmes un kompetences, jāizmanto atbilstošas vērtēšanas metodes.

3. Sasniedzamo digitālo kompetenču apstiprināšana

Iedvesmai

• Var izmantot Europass Mobilitātes apliecinājumā ierakstītās digitālās prasmes

• Informāciju par apgūtajām vai pilnveidotajām digitālajām kompetencēm var ietvert apliecinājumā par dalību projektā

Apgūtu digitālo prasmju un kompetenču apstiprināšanā salīdzina izglītības guvēju mācību sasniegumu vērtējumu ar sākotnēji formulētiem kritērijiem (piem., mobilitātes programmā), lai noteiktu, vai un kādā līmenī ir apgūtas vai pilnveidotas digitālās prasmes un kompetences.

Jāapstiprina (ar dokumentu) arī papildus apgūtās digitālās prasmes un kompetences.

4. Sasniedzamo digitālo kompetenču atzīšana

Digitālo kompetenču atzīšanas procesā nosaka, dokumentē, novērtē un apstiprina ārpus formālās izglītības vai mobilitātes laikā apgūtās digitālās kompetences.

Neformālās un ikdienas mācīšanās rezultātu atzīšanas posmi

Noteikšana Dokumentēšana Novērtēšana

Nosaka, kādi mācīšanās rezultāti ir sasniegti Iesniedz pierādījumus par mācīšanās rezultātu sasniegšanu Salīdzina sasniegtos mācīšanās rezultātus ar konkrētiem kritērijiem un/vai standartiem

Apstiprināšana

Veic galējo vērtēšanu un izsniedz atbilstošu apliecinošo dokumentu par sasniegtajiem mācīšanās rezultātiem

Vairāk par neformālās un ikdienas mācīšanās atzīšanas norisi un ar to saistītajiem jautājumiem lasīt Cedefop izstrādātajās „Eiropas vadlīnijās neformālās un ikdienas mācīšanās atzīšanai” (2023. g., trešais izdevums).

4 Partnerības projektu rezultātu kvalitāte un ilgtspēja

Profesionālās izglītības iestāžu nodrošinājums (cilvēkresursu

atbilstošs kvalificētu speciālistu sagatavošanai saskaņā ar

4.1. Partnerības projektu rezultātu kvalitātes kritēriji

Erasmus+ partnerības projekti piedāvā plašas iespējas izglītības iestādēm, uzņēmumiem un citām organizācijām sadarboties, lai kopīgi risinātu nozares izaicinājumus, sekmētu profesionālās izglītības iestādes attīstību un veicinātu inovācijas. Projekta rezultātu kvalitāte un ilgtspēja ir būtiski faktori, lai nodrošinātu to, ka ieguldītie resursi dod maksimālu atdevi. Saskaņā ar programmas Erasmus+ vadlīnijām partnerības projekta pieteikumu kvalitāte tiek vērtēta pēc vairākiem kritērijiem, lai nodrošinātu, ka finansējums tiek piešķirts tiem projektiem, kas vislabāk atbilst programmas mērķiem, prioritātēm un sniegs vislielāko pozitīvo ietekmi (skat. 3. attēlu „Projekta pieteikuma kvalitātes vērtēšanas kritēriji”).

3. attēls. „Projekta pieteikuma kvalitātes vērtēšanas kritēriji”

Tāpat kā projektu pieteikumu kvalitātes vērtēšanā, arī noslēguma ziņojumu un projekta rezultātus izvērtē, izmantojot vienotu kvalitātes kritēriju kopumu, lai noteiktu, kādā apmērā tika sasniegti projekta pieteikumā definētie mērķi, kādas inovatīvas pieejas un metodes tika izmantotas, cik aktīvi iesaistījās partneri, kādu ietekmi tas sniedza organizācijām, mērķa grupām un sabiedrībai kopumā un kā tiks nodrošināta projekta rezultātu ilgtspēja.

Lai noteiktu partnerības projektu rezultātu kvalitāti, ieteicams izvērtēt šādus kritērijus atbilstoši projekta pieteikumā norādītajam:

Kritērijs

Atbilstība

Darbības efektivitāte un saskaņotība ar mērķiem un prioritātēm

Izvērtē

Cik lielā mērā projekta mērķi un sasniegtie rezultāti atbilst programmas mērķiem un prioritātēm.

Cik lielā mērā tika sasniegti projekta sākotnējie mērķi un uzdevumi saskaņā ar apstiprināto projekta pieteikumu.

Ja ir konstatētas izmaiņas vai novirzes no sākotnēji plānotā, vai tās ir skaidri izskaidrotas, piemērotas un pieņemamas; vai līdz ar izmaiņām vai novirzēm tika sasniegti vai pārsniegti sākotnēji plānotie sasniedzamie mērķi.

Ja attiecināms, vai riska pārvaldības un konfliktu risināšanas pasākumi bija pietiekami, lai nodrošinātu plānoto rezultātu sasniegšanu.

Cik lielā mērā projekts ir radījis pievienoto vērtību Eiropas Savienības līmenī.

Projekta izstrādes un īstenošanas kvalitāte

Projekta īstenošanas kvalitāte un sasniegtie rezultāti salīdzinājumā ar sākotnēji plānoto

Cik lielā mērā projekta aktivitātes un rezultāti atbilst sākotnēji definētajiem projekta mērķiem un uzdevumiem un apmierina sākotnēji noteiktās mērķauditorijas vajadzības.

Cik lielā mērā projekta darba plāns un budžets tika īstenots saskaņā ar sākotnēji projektā plānoto. Ja ir konstatētas izmaiņas vai novirzes no sākotnēji plānotā, vai tās ir saistībā ar plānotajām darbībām un rezultātiem, kā arī budžeta un resursu sadalījumu, un vai tās ir skaidri izskaidrotas, piemērotas un pieņemamas.

Kritērijs

Projekta izstrādes un īstenošanas kvalitāte

Projekta īstenošanas kvalitāte un sasniegtie rezultāti salīdzinājumā ar sākotnēji plānoto

Izvērtē

Cik lielā mērā projekta rezultāti ir novatoriski/papildinoši citām iniciatīvām.

Ja attiecināms, cik efektīvi īstenotas sākotnējās darbības, kas vērstas uz piekļuvi, iekļaušanu un personu ar ierobežotām iespējām iesaistīšanu.

Ja attiecināms, cik efektīvi īstenotas sākotnējās darbības, kas vērstas uz digitālo rīku un metožu izmantošanu, lai papildinātu fiziskās aktivitātes un uzlabotu partneru sadarbību.

Ja attiecināms, cik efektīvi tika īstenotas sākotnējās darbības, kas bija vērstas uz videi draudzīgas un zaļās prakses ieviešanu.

Cik lielā mērā projektā tika īstenoti efektīvi kvalitātes pasākumi, kā arī pasākumi projekta rezultātu novērtēšanai.

Kādi mācīšanās rezultāti tika sasniegti un kāda ir to ietekme uz dalībniekiem.

Partnerības un sadarbības kvalitāte

Sadarbības starp partneriem kvalitāte, tai skaitā laika grafika ievērošana un projekta vadība

Cik lielā mērā partneri aktīvi iesaistījās mērķtiecīgo darbību un rezultātu nodrošināšanā saskaņā ar sākotnēji plānoto laika grafiku un budžetu.

Cik lielā mērā un efektīgi tika īstenotas komunikācijas un saziņas darbības.

Cik lielā mērā tika papildinātas partneru stiprās puses un resursi, lai sasniegtu kopīgos mērķus.

Izvērtē

Kritērijs

Ietekme

Projekta rezultātu integrēšana iesaistīto organizāciju darbībā un sasniegto rezultātu izplatīšana citām ieinteresētajām pusēm un nozarēm

Cik lielā mērā projekta īstenošana ietvēra konkrētas un loģiskas darbības, lai integrētu projekta rezultātus iesaistīto organizāciju ikdienas darbā.

Kāda ir projekta rezultātu ietekme vai ietekmes potenciāls starp dalībniekiem, iesaistītajām organizācijām un sabiedrību kopumā.

Kāda ir veikto projekta rezultātu izplatīšanas pasākumu kvalitāte un apjoms.

Cik lielā mērā projekta īstenošana ietvēra konkrētas un efektīvas darbības, lai iesaistītās organizācijas dalītos un popularizētu projekta rezultātus citām ieinteresētajām organizācijām un sabiedrību kopumā.

Cik lielā mērā projekts radījis ilgtermiņa pozitīvu ietekmi uz dalībniekiem, organizācijām, sabiedrību kopumā, attiecīgo jomu un veicinājis pārmaiņas.

Kur meklēt sīkāku informāciju?

Erasmus+ programmas vadlīnijās

Nacionālās aģentūras tīmekļa vietnē

Konsultējoties ar pieredzējušiem projektu vadītājiem

4.2. Kas notiek ar projekta rezultātiem pēc projekta beigām

Erasmus+ projekti sniedz lielisku iespēju starptautiskajai sadarbībai, inovāciju ieviešanai un profesionālās izglītības iestādes izaugsmei. Tomēr sekmīga projekta darbība neaprobežojas tikai ar tā īstenošanas laiku. Lai maksimāli izmantotu ieguldītos resursus un nodrošinātu projekta ilgtspējību, ir būtiski efektīvi izplatīt tā rezultātus, kā arī integrēt tos izglītības iestādes darbībā.

Lai Erasmus+ projekta rezultāti būtu ilgtspējīgi un dotu labumu ilgtermiņā, ir svarīgi ievērot vairākus aspektus:

1. Nodrošināt projekta rezultātu izplatīšanu:

• Publicitāte: arī pēc projekta noslēguma jāturpina informēt par projekta rezultātiem sabiedrību, izmantojot dažādus komunikācijas kanālus.

• Komunikācijas kanāli: izvēlieties atbilstošus komunikācijas kanālus kā, piemēram, digitālos kanālus (sociālie mediji, tīmekļa vietne, e-pasta mārketings, tiešsaistes semināri, emuāri), tradicionālos kanālus (preses relīzes, konferences, prezentācijas, drukāti materiāli), personisko komunikāciju (tikšanās ar ieinteresētajām personām, prezentācijas organizācijām un sabiedrībai kopumā).

• Daudzveidīgs saturs: veidojiet daudzveidīgu, saistošu saturu, izmantojot vizualizācijas (infografikas, video, prezentācijas, fotogrāfijas) un interaktīvus rīkus (viktorīnas, aptaujas, tiešraides).

• Izglītošana: organizējiet seminārus, darbnīcas, konferences un citus pasākumus, lai dalītos pieredzē un veicinātu zināšanu pārnesi. Neaizmirstiet, ka projekta rezultātus var izplatīt arī savā organizācijā tikšanās vai sanāksmju laikā, lai visi darbinieki ir informēti par jūsu projekta mērķiem un rezultātiem.

• Īstenojot projekta rezultātu izplatīšanas pasākumus, atcerieties uzsvērt Eiropas Savienības finansējuma ieguldījumu.

2. Integrēt rezultātus izglītības iestādes darbībā:

• Integrācija ikdienas darbā: projekta rezultātiem ir jābūt ilgtspējīgiem un jāturpina radīt pozitīvu ietekmi arī pēc projekta īstenošanas beigām. Līdz ar to integrējiet jaunās metodes, izstrādātos rīkus vai materiālus izglītības iestādes ikdienas darbā.

• Politiku, iekšējo noteikumu un procedūru pārskatīšana: nepieciešamības gadījumā pārskatiet esošās politikas, iekšējos noteikumus un procedūras, lai tās atbilstu integrējamajiem projekta rezultātiem.

• Darbinieku iesaistīšana: iesaistiet visus projekta komandas locekļus rezultātu ieviešanā un uzturēšanā, kā arī informējiet un iesaistiet izglītības iestādes kolektīvu, lai maksimāli iegūtu atbalstu projekta rezultātu turpmākai izmantošanai.

• Darbinieku mācību organizēšana: nodrošiniet, ka visi attiecīgie darbinieki spēj strādāt ar jaunajām metodēm, rīkiem un materiāliem.

Piemēram: projekta laikā izstrādātās jaunās mācību metodes tiek iekļautas mācību programmās, tiek organizēti mācību semināri pedagogiem un izveidota tiešsaistes platforma, kurā pedagogi var dalīties pieredzē.

3. Izveidot ilgtspējīgu finansējuma modeli:

• Potenciālo finansējuma avotu identificēšana: izpētiet iespējas piesaistīt papildu finansējumu projekta rezultātu uzturēšanai un attīstīšanai, izmantojot valsts un pašvaldību finansējumu, Eiropas Savienības fondus, privātā sektora intereses, labdarības organizāciju un fondu un citu avotu finansējumu.

• Papildu finansējuma piesaistīšana: viena no iespējām ir izstrādāt jaunu Erasmus+ programmas projekta pieteikumu projekta rezultātu attīstībai. Ja projekts radījis produktus vai pakalpojumus, izvērtējiet iespēju izstrādāt uzņēmējdarbības modeli, kas ļauj gūt ieņēmumus.

Piemēram, projektā izstrādāti mācību moduļi, kurus apgūt ir interese plašākam sabiedrības lokam, līdz ar to ir iespēja piedāvāt izglītības pakalpojumu.

4. Veidot partnerības un attīstīt sadarbību:

• Sadarbība ar citām organizācijām: meklējiet sadarbības iespējas ar citām organizācijām, lai kopīgi izmantotu projektā iegūtos rezultātus.

• Sadarbība ar nozares pārstāvjiem: iesaistiet nozares pārstāvjus, lai nodrošinātu, ka projekta rezultāti ir praktiski lietojami.

• Izveidot sadarbības tīklus: iesaistieties nozaru tīklojumos un biedrībās, lai dalītos pieredzē un rastu atbalstu.

• Sadarbība palīdz palielināt arī projekta rezultātu redzamību.

Piemēram, izstrādātā mobilā aplikācija tiek uzlabota, lai ir pieejama plašākai auditorijai, tiek organizēti semināri par tās izmantošanu un meklēts finansējums tās turpmākai attīstībai.

5. Novērtēt un uzlabot:

• Regulāra novērtēšana: veiciet regulāru projekta rezultātu novērtēšanu, lai identificētu stiprās un vājās puses. Tas ļauj laikus reaģēt uz pārmaiņām un pilnveidot rezultātus, lai nodrošinātu pozitīvu ietekmi ilgtermiņā.

• Uzlabojumi: veiciet nepieciešamos uzlabojumus, lai nodrošinātu, ka projekta rezultāti ir efektīvi un atbilst mainīgajiem apstākļiem.

• Mācīšanās no pieredzes: izmantojiet novērtēšanas rezultātus, lai uzlabotu turpmāko projektu kvalitāti.

4.3. Iespējas profesionālās izglītības kvalitātes uzlabošanai

Erasmus+ partnerības projekti ir vērtīgs instruments, lai veicinātu jaunu ideju un pieredzes apmaiņu, kas sekmē inovatīvu risinājumu izstrādi, ļauj apvienot dažādu organizāciju resursus un kompetences, lai sasniegtu ilgtspējīgus rezultātus un uzlabotu profesionālās izglītības kvalitāti.

Saskaņā ar programmas Erasmus+ vadlīnijām sadarbības partnerības mērķis ir:

• uzlabot iesaistīto organizāciju un iestāžu darba, darbību un metožu kvalitāti, tām kļūstot atvērtām jauniem dalībniekiem, kas tradicionāli nav iekļauti vienā un tai pašā nozarē,

• veidot organizāciju spēju strādāt transnacionālā līmenī un dažādās nozarēs,

• risināt kopīgas vajadzības un prioritātes izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā,

• veicināt pārveidi un pārmaiņas (individuālā, organizācijas vai nozares līmenī), kas palīdz panākt uzlabojumus un jaunas pieejas proporcionāli katras organizācijas kontekstam.

Erasmus+ ir Eiropas Savienības programma, kas piedāvā plašas iespējas izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā, un atbalsta profesionālās izglītības kvalitātes uzlabošanu. Arī partnerības projektu rezultāti var sniegt ievērojamu ieguldījumu profesionālās izglītības iestādes attīstībā:

• Partnerības: veicinot sadarbību starp izglītības iestādēm, uzņēmumiem un citām organizācijām no dažādām valstīm. Šīs partnerības ļauj kopīgi izstrādāt un īstenot inovācijas profesionālajā izglītībā.

• Mācību programmu modernizācija: izstrādājot jaunas mācību programmas, kas atbilst darba tirgus prasībām.

• Prakses vietu izveide: radoši sadarbojoties ar uzņēmumiem, lai nodrošinātu audzēkņiem kvalitatīvas prakses vietas ārpus Latvijas.

• Pedagogu tālākizglītība: organizējot apmācības pasākumus, lai palīdzētu pedagogiem pilnveidot savas prasmes un iepazīties ar jaunām mācību metodēm.

• Digitālo prasmju attīstīšana: veidojot projektus, kas ir vērsti uz digitālo prasmju integrēšanu mācību procesā (dažādas aplikācijas, mācību platformas, digitālie rīki).

• Starptautiska pieredze: iegūstot neaizmirstamu pieredzi, dzīvojot un strādājot citā kultūrā, dalībnieki attīsta jaunas prasmes un kompetences. Tas veicina kultūru apmaiņu, valodu prasmju pilnveidošanu un starpkultūru kompetenču attīstību.

• Organizācijas attīstība: projekti palīdz organizācijām kļūt konkurētspējīgākām un atvērtākām starptautiskajai sadarbībai.

4.4. Labās prakses piemērs – veiksmes un pieredzes stāsts

Profesionālas izglītības iestāde: Bulduru Tehnikums

Projekta nosaukums:

Erasmus+ KA2 sadarbības projekts „Sustainable gardening for shared future”, SG4S (Ilgtspējīga dārzkopība kopīgai nākotnei)

Projekta numurs: 2021-1-BE03-KA220-000033175

Projekta partneri:

7 Eiropas dārzkopības skolas, kuras īsteno profesionālo vidējo izglītību no Austrijas, Vācijas, Horvātijas, Francijas, Nīderlandes, Beļģijas, Latvijas.

Projekta mērķis: izzināt ilgtspējīgas augu audzēšanas un dārzu ierīkošanas metodes, lai rastu risinājumus dažādās dārzkopības nozarēs klimata pārmaiņu ietekmē.

Sasniegtie projekta rezultāti:

• Izzināta ziemciešu sortimenta daudzveidības izmantošana pilsētas apzaļumošanā, atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem (Vācijā).

• Izzinātas jaunākās tendences dārzu un ainavu ierīkošanas jomā, augu sortimenta daudzveidība dažādās Eiropas valstīs; lietotās tehnoloģijas, kas ir dabai draudzīgi risinājumi (Nīderlandē).

• Izzināti alternatīvi risinājumi dārzeņu audzēšanai ziemā neapkurinātās siltumnīcās, zemei pievienojot aitu vilnu un aitu mēslus (Austrijā).

• Praktiskajos darbos iemācīts veidot atbalsta sienas no dabiskajiem akmeņiem, neizmantojot mūrjavu, kas ir vēsturisks un tradicionāls mūru būvēšanas veids Provansas reģionā (Francijā).

• Praktisko darbu laikā apgūti dažādu vīteņaugu atbalsta stiprinājumu uzstādīšanas veidi pie ēkas sienas, kas paplašina daudzveidību vertikālo virsmu apzaļumošanas iespējām pilsētvidē (Nīderlandē).

• Praktiskajās nodarbībās dalībnieki iemācījās gatavot hidroponikas sistēmu pēc iepriekš izstrādātas instrukcijas (Latvijā).

Projekta ilgtspēja:

• Pedagogi, piedaloties aktivitātēs, veica fotofiksācijas, izzināja materiālus, augu sortimentu, dārzu ierīkošanas tehnoloģijas – atziņas un jaunākā informācija tiek iekļauta mācību materiālu un metožu pilnveidošanā.

• Izzinātais augu daudzveidības sortiments, jaunākās tendences dārzu ierīkošanā un to lietojums lika pārdomāt Bulduru Tehnikuma parka pilnveidošanas iespējas, kas aktīvi tiek izmantots praktiskajā apmācību procesā.

• Divu dažādu Erasmus+ projektu (SG4SF un Z-Farming) sinerģija Bulduru Tehnikumā nodrošināja kvalitatīvākas aktivitātes īstenošanu.

• Aktivitāte Bulduru Tehnikumā par jaunākajām tehnoloģijām (hidroponiku, aeroponiku, meristēmu laboratorija u. c.) ir veicinājusi interešu izglītības piedāvājumu attīstību un jauniešiem no dažādām mācību grupām ir iespēja apmeklēt Biotehnoloģiju nodarbības laboratorijā, kur padziļināti apgūst jaunākās tehnoloģijas dārzkopībā un mikrozaļumu audzēšanas iespējas.

• dalība Erasmus+ projektā ir sekmējusi jaunu ideju rašanos un jaunu Erasmus+ projektu izstrādi. Projekta SG4S turpinājums ir Erasmus+ KA2 projekts „Green Skills”, kura ietvaros Bulduru Tehnikumā notiks aktivitāte par špaleru ierīkošanu, kas izmantojama vairāku mācību moduļu apguvē (Vertikālo virsmu apzaļumošana, Kokaugu stādīšana, Kokaugu kopšana, Augļkopība).

Resursi:

https://bulduri.lv/erasmus-ka229-partneribas-projekts-2020-1-at01-ka229-078094-6-2/

Profesionālās izglītības iestāžu nodrošinājums (cilvēkresursu

atbilstošs kvalificētu speciālistu sagatavošanai saskaņā ar

Terminu skaidrojums

Atzīšana – mācīšanās rezultātu apliecināšanas process, kā rezultātā personas iegūtām zināšanām, prasmēm un kompetencēm piešķir oficiālu statusu.

Darba vidē balstītas mācības — klātienes izglītības procesa daļa, kurā izglītības programmai noteiktie mācīšanās rezultāti atbilstoši mācību plānam pārmaiņus tiek sasniegti izglītības iestādē un pie darba devēja. Darba vidē balstītas mācības var ietvert praksi.

Digitālā kompetence – ietver digitālo tehnoloģiju pārliecinātu, kritisku un atbildīgu izmantošanu un darbošanos ar šīm tehnoloģijām mācību un darba vajadzībām un nolūkā piedalīties sabiedrības dzīvē. Tā ietver informācijas un datu izmantošanas pratību, komunikāciju un sadarbību, plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, digitālā satura radīšanu (tostarp programmēšanu), drošību (tostarp digitālo komfortu un ar kiberdrošību saistītas kompetences), ar intelektuālo īpašumu saistītus jautājumus, problēmu risināšanu un kritisko domāšanu.

Ilgtspējīga izglītība – izglītības sistēmas attīstība un darbības, kas veicina vides, sociālo un ekonomisko ilgtspēju.

Izglītības kvalitāte – process, saturs, vide un pārvaldība, kas ikvienam nodrošina iekļaujošu izglītību un iespēju sasniegt augstvērtīgus rezultātus atbilstoši sabiedrības izvirzītajiem un valsts noteiktajiem mērķiem.

Kvalifikācija – novērtēšanas un validēšanas procesa oficiāls iznākums, ko iegūst, kad kompetenta struktūra nosaka, ka persona ir sasniegusi mācīšanās rezultātus atbilstoši konkrētiem standartiem.

Klasteris – līdzīgu lietu vai cilvēku grupa, kas atrodas vai notiek cieši kopā.

Klasteris (izglītības un apmācības jomā) – saistītu darbību, projektu vai programmu kopuma novērtēšana. (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, OECD).

Partnerība – iestāžu vai organizāciju grupas vienošanās īstenot kopīgas darbības un projektus.

Prakse – attiecīgās profesionālās izglītības programmas praktiskās daļas profesionālo kompetenču apguve izglītības iestādē vai darba vidē.

Prasmju ekosistēma – kopiena (uzņēmumi, rūpniecība/nozare, izglītības sniedzēji, NVO, vietējās vai reģionālās ieinteresētās personas utt.), kurā indivīdi un organizācijas sazinās un mijiedarbojas, lai apmierinātu prasmju vajadzības un autonomi attīstītu, izmantotu un nodotu tālāk zināšanas, prasmes un kompetences.

Prasmju apzināšana – ekspertu virzīta procesa rezultāts, kura gaitā atlasa, kombinē un prezentē pierādījumus, – pamatojoties uz prasmju prognozēm, absolventu gaitu apzināšanu, prasmju apsekojumiem, lielo datu analīzi un citām metodēm –, lai kartētu un prognozētu prasmju tendences.

Projekts – saskaņots tādu darbību kopums, kuras plāno un organizē, lai sasniegtu noteiktus mērķus un rezultātus.

Izmantotie avoti

• ES Padomes Ieteikumi par profesionālo izglītību un mācībām ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai, apstiprināti 2020. gada 24. novembrī, [skatīts 24.07.2024.] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/ LV/TXT/?uri=CELEX:52020DC0275

• Osnabrikas deklarācija par tādu profesionālo izglītību un mācībām, kas veicina pārkārtošanos uz digitālo un zaļo ekonomiku, apstiprināta 2020. gada 30. novembrī, https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/f731da19-6d0b-11ec-9136-01 aa75ed71a1/language-lv

• Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikums par pamatprasmēm mūžizglītībā (18.12.2006.). 2006/962/EK. [skatīts 23.07.2024.]

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/ALL/?uri=CELEX%3A32006H0962

• Eiropas izglītības un kultūras aģentūras vietne [skatīts 9.09.2024.]

https://www.eacea.ec.europa.eu/news-events/events/online-information-session-cent res-vocational-excellence-2023-2023-01-27_en

• Padomes ieteikums par pamatkompetencēm mūžizglītībā (Dokuments attiecas uz EEZ) (22.05.2018.). 2018/C 189/01. [skatīts 23.07.2024.]

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32018H0604(01)

• Cedefop (2023). Eiropas vadlīnijas neformālās un ikdienas mācīšanās atzīšanai. Trešais izdevums. [skatīts 24.07.2024.]

https://nki-latvija.lv/storage/resources/eiropas_vadlinijas_neformalas_ikdienas_macis anas_atzisanai_2023.pdf

• DigComp tīmekļa vietne. [skatīts 24.07.2024.]

https://joint-research-centre.ec.europa.eu/digcomp_en

• DigComp 2.1. Digitālās kompetences ietvarstruktūra ar astoņiem apguves līmeņiem un piemēriem.

• DigComp 2.2. The Digital Competence Framework for Citizens. With new examples of knowledge, skills and attitudes. Riina Vuorikari, Stefano Kluzer, Yves Punie (2022). [skatīts 24.07.2024.] hhttps://school-education.ec.europa.eu/en/discover/publications/ digcomp-22-digital-competence-framework-citizens-new-examples-knowledge

• Iedzīvotāju digitālo kompetenču ietvars. Ar jauniem zināšanu, prasmju un attieksmju piemēriem. Riina Vuorikari, Stefano Kluzer, Yves Punie (2022). [skatīts 3.10.2024.]

https://eprasmes.lv/wp-content/uploads/2024/02/DigCOMP2.2.-Latvian_V4.pdf

• Centres of Vocational Excellence. ES tīmekļa vietne. Centres of Vocational ExcellenceEmployment, Social Affairs & Inclusion - European Commission (europa.eu) [skatīts 19.08.2024] https://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=1501

• Platforms of Centres of Vocational Excellence: Building „Skills Ecosystems” for Innovation, Regional Development, Smart Specialisation and Social Inclusion – OEB Insights [skatīts 6.08.2024.]

https://oeb.global/oeb-insights/platforms-of-centres-of-vocational-excellence-buildingskills-ecosystems-for-innovation-regional-development-smart-specialisation-and-socialinclusion/

• Programmas Erasmus+ vadlīnijas (Redakcija Nr. 1 (2024): 28.11.2023.)

https://erasmus-plus.ec.europa.eu/lv/erasmus-programme-guide

• 2024 ERASMUS+ Guide for Experts on Quality (Version 1 (2024): 22-01-2024)

https://www.leargas.ie/resource/erasmus-guide-for-experts-on-quality-assessment-2024/

• Profesionālās izglītības likums. [skatīts 19.08.2024.]

https://likumi.lv/ta/id/20244-profesionalas-izglitibas-likums

• Eiropas profesionālās izglītības attīstības centrs. [skatīts 19.08.2024.]

https://www.cedefop.europa.eu/en

• EU Funding & Tenders Portal | EU Funding & Tenders Portal | EU Funding & Tenders Portal | EU Funding & Tenders Portal | EU Funding & Tenders Portal (europa.eu) https://ec.europa.eu/info/funding-tenders/opportunities/portal/screen/opportunities/t opic-details/erasmus-edu-2024-pex-cove?programmePeriod=2021%20-%202027&fram eworkProgramme=43353764&callIdentifier=ERASMUS-EDU-2024-PEX-COVE

• Projekta PoVE Water vietne. [skatīts 19.08.2024.] Pilot-PoVE-Water-info-LV.pdf (pilotpovewater.eu)

• Projekta Auto-Cove vietne. [skatīts 19.08.2024.] www.autocove.eu

• Projekta 3LoE vietne. [skatīts 19.08.2024.] www.3-loe.eu

1.

Pielikums: Indikatīvs Profesionālās izcilības centru (CoVE) tipisko aktivitāšu

saraksts

Erasmus+ KA3 finansētajos projektos jāiekļauj sasniedzamie galvenie projekta rezultāti, kas saistīti ar trīs klasteriem jeb darbības virzieniem:

• Vismaz četras aktivitātes 1. klasterī – Mācīšana un mācīšanās (Teaching and learning)

• Vismaz trīs aktivitātes 2. klasterī – Sadarbība un partnerība (Cooperation and partnership)

• Vismaz divas aktivitātes 3. klasterī – Pārvaldība un finansējums (Governance and funding)

1.Klasteris jeb darbības virziens „Mācīšana un mācīšanās” var ietvert šādus pasākumus un aktivitātes:

• Nodrošināt cilvēkiem darba tirgum atbilstošo prasmju apguvi

◦ Nākotnē nepieciešamo prasmju prognozēšana, ātri reaģējot uz mainīgajām darba tirgus vajadzībām, kā arī prasmju nodrošinājuma saskaņošana ar darba iespējām

◦ Nepieciešams iekļaut gan tehniskās prasmes, gan pamatkompetences

◦ Nepieciešams iekļaut prasmes, kas nepieciešamas zaļajai un digitālajai transformācijai

• Īstenot mūžilgu mācīšanos un iekļaujošu pieeju profesionālās izglītības jomā

◦ Mācīšanās jebkurā vecumā un sociāli ekonomiskajā vidē

◦ Sākotnējās profesionālo izglītības un profesionālās tālākizglītības kombinēšana prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai

◦ Īstenot augstāka līmeņa profesionālās izglītības programmas, veidot elastīgus mācīšanās ceļus, un sadarbības mehānismus starp profesionālo izglītību un augstākās izglītības iestādēm

• Attīstīt profesionālās izglītības saturu un kvalifikācijas, iekļaujot elastību un individualizāciju

◦ Individuālo mācīšanās plānu/ceļu veidošana katram izglītības guvējam, t. sk. pieaugušajiem

◦ Integrēt starptautiskās mācību mobilitātes mācību programmās, nodrošinot ārzemēs sasniegto mācīšanās rezultātu validēšanu un atzīšanu

◦ Veidot kvalifikācijas, kuras integrē gan skolā balstītu, gan darba vidē balstītas mācīšanās komponentes

◦ Izglītības guvēju un darbinieku mobilitātēs nodrošināt ne tikai atzīšanu, bet arī sasniedzamo mācīšanās rezultātu caurspīdīgumu, izpratni un pārnesamību

◦ Attīstīt un izmantot mikrokvalifikācijas, lai atzītu īsas mācīšanās iespējas un tās

pielāgotu ātri mainīgajai sabiedrībai un darba tirgum

◦ Veidot Eiropas digitālās mācīšanās apliecinājumus, ļaujot viegli autentificēties, validēt un atzīt dažāda veida apliecinājumus

• Attīstīt inovatīvu uz izglītības guvējiem centrētus mācīšanas un mācīšanās materiālus un metodikas

◦ Iekļaujot starpdisciplināru, projektos balstītu, kompetencēs balstītu mācīšanos

◦ Eiropas kompetenču ietvarstruktūras un dažādu rīku lietošana (DigComp, EntreComp, GreenComp, SELFIE WBL, Test your digital skills, un the European Digital Skill Certificate u. c)

◦ Izmantot inovatīvu mācīšanas aprīkojumu un digitālās tehnoloģijas – MOOC, simulatori, virtuālā un papildinātā realitāte, mākslīgais intelekts, gan skolā balstītā, gan darba vidē balstītā izglītībā

◦ Sekmēt izglītības guvēju izcilību, stimulējot izglītības guvēju inovāciju un radošo potenciālu, radīt pozitīvu ieguvumu ciklu izglītības guvējiem, pedagogiem, prakšu vadītājiem un profesionālās izglītības iestādēm, lai varētu integrēt labās prakses īstenotajās programmās

• Investēt pedagogu un prakšu vadītāju sākotnējā un tālākajā profesionālajā pilnveidē

◦ Pedagoģiskās, tehniskās, zaļās un digitālās prasmes tiešsaistes un attālinātajās mācībās

◦ Pedagogu un prakšu vadītāju integrēšana mācīšanās mobilitātēs, attīstības un internacionalizācijas stratēģiju izstrādē

◦ atbalstīt tādas kvalitātes kultūras īstenošanu, kuras pamatā ir noteiktas vadības sistēmas

• Izveidot stingrus kvalitātes nodrošināšanas mehānismus

◦ Balstīti Eiropas rīkos un instrumentos – EQAVET

◦ Nacionālie vai starptautiskie standarti, piem., ISO 21001 vai EFQM (skatīt arī EVTA label for VET Excellence) EVTA Quality Label | EVTA

• Izveidot efektīvu atgriezeniskās saites sistēmu un absolventu monitoringa sistēmas

◦ Procedūras, mehānismi un instrumenti efektīvai atgriezeniskai saiknei un pārskatiem kā daļa no stratēģiska mācīšanās procesa profesionālās izglītības iestādēs, lai nodrošinātu augstas kvalitātes sniegumu un pilnveidotu iespējas

izglītības guvējiem

◦ dot iespēju savlaicīgi pielāgot mācību nodrošinājumu, pamatojoties uz efektīvām absolventu gaitu apzināšanas sistēmām

• Sniegt profesionālas karjeras konsultācijas un pakalpojumus

◦ nodrošināt kvalitatīvu profesionālo orientāciju gan jauniešiem, gan pieaugušajiem, lai atbalstītu viņu karjeras un izglītības un mācību izvēli, kā arī viņu līdzdalību mūžizglītībā

◦ pielāgota atbalsta sniegšana cilvēkiem ar neaizsargātību

◦ dot iespēju pieaugušajiem izmantot savas mācīšanās tiesības

• Nodrošināt iepriekšējas mācīšanās apstiprināšanu (validāciju)

◦ prasmju apstiprināšana neatkarīgi no tā, kā tās iegūtas, tostarp ārpus formālās izglītības: darbā, mājās vai brīvprātīgās darbībās, kas kalpo par pamatu personalizētu mācību nodrošināšanai

2. Klasteris jeb darbības virziens „Uzņēmējdarbības un izglītības par tnerību izveide” var ietvert šādus pasākumus un aktivitātes:

• Izveidot uzņēmējdarbības –izglītības partnerības

◦ veidot abpusēji izdevīgas attiecības ar uzņēmējdarbības sektoru, veidojot ilgtermiņa partnerības uzņēmējdarbības un izglītības jomā, tostarp inovācijas un prasmju prognozēšanas jomā

◦ sadarboties, lai pastāvīgi pārskatītu un atjauninātu mācību programmas, lai nodrošinātu to atbilstību izglītības guvēju un darba tirgus vajadzībām, jo īpaši attiecībā uz mācīšanos darbavietā un mācekļiem

◦ atbalstīt uzņēmumus un jo īpaši mazos un vidējos ar īpaši pielāgotu mācības prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai

◦ sadarbība ar valsts nodarbinātības dienestiem un pilsonisko sabiedrību, lai uzlabotu bezdarbnieku un neaktīvo personu prasmes un pārkvalificētos,

◦ atbalstīt nozaru sadarbību, tostarp pievienošanos Prasmju pilnveides paktam, un atbalstīt tā īstenošanu Homepage of Pact for skills (europa.eu)

◦ sniegt tehnisko atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, prasmju vajadzību novērtēšanu, rīkus un metodiku

◦ organizēt mācīšanos darbavietā, māceklību un stažēšanās iespējas izglītības guvējiem, aprīkojuma koplietošanu, kā arī pedagogu apmaiņu starp uzņēmumiem un profesionālās izglītības centriem

•

Lietišķā pētniecība un inovācijas

◦ sadarboties ar uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, lietišķo pētījumu projektos, kuros iesaistīti profesionālās izglītības guvēji un personāls

◦ izmantot vai kopīgi izveidot inovācijas centrus un tehnoloģiju izplatīšanas centrus, lai atbalstītu MVU inovācijas procesu, iesaistot izglītības guvējus un personālu

◦ veicināt jaunu zināšanu radīšanu un izplatīšanu

• Profesionālās izglītības internacionalizācija un ārzemju mobilitātes

◦ izstrādāt stratēģisku plānošanu starptautiskām darbībām, kas ir cieši saistītas ar profesionālās izglītības iestādes attīstību, un mācīšanas un mācīšanās prakses kvalitāti

◦ izveidot atbalsta struktūras un pasākumus, lai veicinātu un nodrošinātu profesionālās izglītības mobilitātes pieredzes (tostarp virtuālās mobilitātes) kvalitāti starp CoVE tīkla partneriem saskaņā ar Erasmus kvalitātes standartiem

◦ uzsākt iniciatīvas, lai mobilizētu izglītības guvējus, pedagogus (tostarp uzņēmumu prakšu vadītājus), kā arī ekspertus, lai izmantotu iespējas, ko piedāvā programma Erasmus+ (KA1), lai iesaistītos mobilitātē ārvalstīs

• Uzņēmējdarbības prasmju un iniciatīvu veicināšana

◦ attīstīt uzņēmējdarbības kultūru profesionālās izglītības iestādēs, tostarp vadītājiem, personālam, pedagogiem un prakšu vadītājiem, kā arī izglītības guvējiem

◦ sadarboties ar vietējiem partneriem, lai attīstītu izglītības guvēju uzņēmējdarbības prasmes un attieksmes, kas atbilst reālās pasaules izaicinājumiem

◦ nodrošināt vai veidot saikni ar vietējiem uzņēmējdarbības inkubatoriem izglītības guvējiem, lai attīstītu viņu uzņēmējdarbības iniciatīvas

• Profesionālās izglītības pievilcības palielināšana

◦ uzsākt un aktīvi piedalīties komunikācijas kampaņās un pasākumos, kuru mērķis ir palielināt profesionālās izglītības pievilcību

◦ informēt par darba iespējām, izmantojot profesionālo izglītību, un piesaistīt jauniešus un pieaugušos (tostarp izglītības guvējus pamatskolās un vidusskolās) profesionālās izglītības mācību izvēlēm

◦ izveidot starptautiskas profesionālās izglītības kampusus vai vasaras nometnes, kas paredzētas izglītības guvējiem, pedagogiem un prakšu vadītājiem, profesionālās izglītības iestāžu vadītājiem, arodbiedrībām, kā arī cilvēkiem, kuri apsver turpmākās profesionālās izglītības iespējas. Tie varētu būt vērsti uz konkrētām profesionālajām jomām, produktiem vai pakalpojumiem, kā arī uz sarežģītiem izaicinājumiem, kam ir sociāla un ekonomiska nozīme

• Prasmju konkursi

◦ veicināt izglītības guvēju dalību nozaru, valsts un starptautiskos prasmju konkursos, kuru mērķis ir palielināt profesionālās izglītības pievilcību un izcilību (piemēram, Worldskills un/vai Euroskills konkursi)

3. Klasteris jeb darbības virziens „Pārvaldība un finansējums” var ietvert šādus pasākumus un aktivitātes:

• Autonomija un efektīva profesionālās izglītības pārvaldība

◦ attīstīt profesionālās izglītības nodrošinātāju spēju neatkarīgi un ar atbildību pieņemt lēmumus par izglītības, organizatoriskiem, finanšu, ar personālu saistītiem un citiem jautājumiem, lai veiktu darbības saskaņā ar valsts normatīvajos aktos noteikto darbības jomu

◦ iesaistot profesionālās izglītības sistēmu pārvaldībā attiecīgās ieinteresētās personas, jo īpaši uzņēmumus, kameras, profesionālās un nozaru asociācijas, arodbiedrības, valsts un reģionālās iestādes un sociālos partnerus, tostarp izglītības guvēju pārstāvjus

• Stratēģiska pieeja prasmju pilnveidošanai un pārvaldībai

◦ aktīvi iesaistīties valstu un reģionālajās prasmju pārvaldības sistēmās

◦ ar prasmju perspektīvu veicināt nodarbinātību un sociālās politikas veidošanu vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī

• Prasmju ekosistēmu līdzradīšana

◦ mobilizēt attiecīgos ekonomiskos un sociālos partnerus, kā arī citas iestādes, lai iesaistītu vai izveidotu vietējās prasmju ekosistēmas, kuru mērķis ir atbalstīt inovāciju, „smart” specializācijas stratēģijas, klasterus, nozares un vērtību ķēdes (industriālās ekosistēmas)

◦ lokālo prasmju ekosistēmu veicināšana palīdz piesaistīt ārvalstu investīcijas, nodrošinot savlaicīgu prasmju nodrošināšanu uzņēmumiem, kas iegulda lokālos līdzekļus

• Ilgtspējīgu finanšu modeļu izstrāde

◦ apvienot publisko un privāto finansējumu, kā arī ienākumus nesošas darbības un pilnībā izmantojot sniegumā balstītas finansēšanas shēmas

• Valsts un ES finanšu instrumentu pilnīga izmantošana

◦ tie var ietvert atbalstu izglītības darbībām, izglītības guvēju un personāla mobilitātei, lietišķo pētījumu darbībām, ieguldījumiem infrastruktūrā, lai modernizētu profesionālās izglītības centrus ar modernu aprīkojumu, pārvaldības sistēmu ieviešanu, lai nodrošinātu profesionālās izglītības organizācijas un to sniegto pakalpojumu izcilību un ilgtspēju

2. Pielikums: DigComp kompetenču apraksta piemēri

1. dimensija. Kompetenču joma

1. Informācija un datu lietpratība

2. dimensija. Kompetence

1.1. Datu informācijas un digitālā satura pārlūkošana, meklēšana un filtrēšana

Izteikt vajadzību pēc informācijas, meklēt datus, informāciju un saturu digitālajā vidē, piekļūt un pārvietoties starp tiem. Izveidot un atjaunināt personīgos meklēšanas paņēmienus.

Līmenis Apraksts

Pamatlīmenis 1 3 2 Vidējs līmenis

Pamatlīmenī un citu vadībā es spēju:

• Identificēt savas vajadzības pēc konkrētas informācijas;

• Atrast datus, informāciju un saturu, veicot vienkāršu meklēšanu digitālajā vidē;

• Rast piekļuvi šiem datiem, informācijai un saturam un spēju pārvietoties starp tiem;

• Identificēt vienkāršus personiskos meklēšanas paņēmienus.

Patstāvīgi un ar atbilstošu atbalstu, kur tas nepieciešams, es spēju:

• Identificēt savas vajadzības pēc konkrētas informācijas;

• Atrast datus, informāciju un saturu, izmantojot vienkāršu meklēšanu digitālajā vidē;

• Rast piekļuvi šiem datiem, informācijai un saturam un spēju pārvietoties starp tiem;

• Identificēt vienkāršus personiskos meklēšanas paņēmienus.

Patstāvīgi un atbilstoši savām vajadzībām, risinot skaidri definētas un neikdienišķas problēmas, es spēju:

• Izskaidrot savas vajadzības pēc konkrētas informācijas;

• Veikt precīzi definētu un ierastu meklēšanu, lai atrastu datus, informāciju un saturu digitālajā vidē;

• Paskaidrot, kā tiem piekļūt un pārvietoties starp tiem;

• Izskaidrot precīzi definētus un ierastus personīgos meklēšanas paņēmienu.

Patstāvīgi un atbilstoši savām vajadzībām, risinot skaidri definētas un neikdienišķas problēmas, es spēju:

• Ilustrēt vajadzību pēc konkrētas informācijas;

• Organizēt datu, informācijas un satura meklēšanu digitālā vidē.

• Aprakstīt, kā piekļūt šiem datiem, informācijai un saturam un pārvietoties starp tiem;

• Organizēt personīgos meklēšanas paņēmienus.

Spēju ne tikai sniegt palīdzību citiem, bet arī:

• Reaģēt uz vajadzību pēc konkrētas informācijas;

• Lietot meklēšanu, lai iegūtu datus, informāciju un saturu digitālā vidē;

• Demonstrēt, kā piekļūt datiem, informācijai un saturam, un n un pārvietoties starp tiem;

• Ierosināt personīgus meklēšanas paņēmienus.

Augstā prasmju līmenī saskaņā ar manām un citu vajadzībām un sarežģītos kontekstos es spēju:

• Novērtēt vajadzību pēc konkrētas informācijas;

• Pielāgot meklēšanas paņēmienus, lai atrastu atbilstošākos datus, informāciju un saturu digitālā vidē;

• Paskaidrot, ka piekļūt šiem piemērotākajiem datiem, informācijai un saturam un pārvietoties starp tiem;

• Variēt personīgos meklēšanas paņēmienus.

Īpaši specializētu uzdevumu līmenī es spēju:

• Radīt risinājumus sarežģītām problēmām ar ierobežotām definīcijām, kas saistītas ar datu, informācijas un digitālā satura pārlūkošanu, meklēšanu un filtrēšanu;

• Integrēt savas zināšanas, lai papildinātu profesionālās spējas un zināšanas un palīdzētu citiem, pārlūkojot, meklējot un filtrējot datus, informāciju un digitālo saturu.

Vissarežģītāko un specializētāko uzdevumu līmenī es spēju:

• Izveidot risinājumus sarežģītu problēmu risināšanai ar daudziem mijiedarbības faktoriem, kas saistīti ar datu, informācijas un digitālā satura pārlūkošanu, meklēšanu un filtrēšanu;

• Ierosināt jaunas idejas un procesus šajā jomā.

1. dimensija. Kompetenču joma

2. Komunikācija un sadarbība

2. dimensija. Kompetence

2.1. Mijiedarbība, izmantojot digitālās tehnoloģijas

Lai mijiedarbotos ar citiem, izmantojot dažādas digitālās tehnoloģijas, un saprastu, kurš ir piemērotākais digitālais saziņas līdzeklis konkrētajos apstākļos.

3. dimensija. Prasmju līmenis

Līmenis Apraksts

Vidējs līmenis

Pamatlīmenis 1 3 4 2

Pamatlīmenī un citu vadībā es spēju:

• Izvēlēties vienkāršas digitālās tehnoloģijas, ar kuru palīdzību mijiedarboties ar citiem;

• Identificēt piemērotus vienkāršus saziņas līdzekļus dotajā situācijā.

Pamatlīmenī patstāvīgi un ar atbilstošu palīdzību no malas, kad tas nepieciešams, es spēju:

• Izvēlēties vienkāršas digitālās tehnoloģijas, ar kuru palīdzību mijiedarboties ar citiem;

• Identificēt piemērotus vienkāršus saziņas līdzekļus dotajā situācijā

Patstāvīgi un risinot vienkārši uztveramas problēmas, es spēju:

• Veikt skaidri definētas un ierastas mijiedarbošanās darbības ar digitālajām tehnoloģijām;

• Izvēlēties skaidri definētus un ierastus piemērotus digitālos saziņas līdzekļus.

Patstāvīgi un atbilstoši savām vajadzībām, risinot skaidri definētas un neierastas problēmas, es spēju:

• Izvēlēties vairākas digitālās tehnoloģijas, ar kuru palīdzību mijiedarboties ar citiem;

• Izvēlēties vairākus no konkrētajai situācijai piemērotiem digitālajiem saziņas līdzekļiem

5 Augsts līmenis

Īpaši specializēts līmenis

Spēju ne tikai sniegt palīdzību citiem, bet arī:

• Izmantot vairākas digitālās tehnoloģijas, ar kuru palīdzību mijiedarboties ar citiem;

• Parādīt citiem vispiemērotākos digitālajos saziņas līdzekļus konkrētajā situācijā.

Augstā prasmju līmenī saskaņā ar savām un citu vajadzībām un sarežģītos kontekstos es spēju:

• Pielāgot vairākas digitālās tehnoloģijas vispiemērotākajam mijiedarbības veidam;

• Pielāgot vispiemērotākos saziņas līdzekļus attiecīgajam kontekstam

Īpaši specializētu uzdevumu līmenī es spēju:

• Risināt sarežģītas problēmas ar ierobežotu definīciju, kas saistītas ar mijiedarbošanos, izmantojot digitālās tehnoloģijas, un digitālajiem saziņas līdzekļiem;

• Integrēt savas zināšanas, lai papildinātu profesionālās spējas un zināšanas un palīdzētu citiem mijiedarboties ar citiem, izmantojot digitālās tehnoloģijas.

Vissarežģītāko un specializētāko uzdevumu līmenī es spēju:

• Risināt sarežģītas problēmas ar dažādiem traucējošiem faktoriem, kas saistītas ar mijiedarbošanos, izmantojot digitālās tehnoloģijas, un digitālajiem saziņas līdzekļiem;

• Ieteikt jaunas idejas un procesus atbilstošajā jomā

1. dimensija. Kompetenču joma

3. Digitālā satura veidošana

2. dimensija. Kompetence

3.1. Digitālā satura veidošana

Radīt un rediģēt digitālo saturu dažādos formātos, lai spētu izpaust sevi ar digitālo līdzekļu palīdzību.

3. dimensija. Prasmju līmenis

Līmenis Apraksts

Pamatlīmenis

Vidējs līmenis

Pamatlīmenī un citu vadībā es spēju:

• Identificēt veidus, kā radīt un rediģēt vienkāršu saturu vienkāršos formātos;

• Izvēlēties, kā radoši izpausties, izmantojot vienkāršus digitālos līdzekļus.

Pamatlīmenī patstāvīgi un ar atbilstošu palīdzību no malas, kad tas nepieciešams, es spēju:

• Izvēlēties vienkāršas digitālās tehnoloģijas, ar kuru palīdzību mijiedarboties ar citiem;

• Identificēt piemērotus vienkāršus saziņas līdzekļus dotajā situācijā.

Patstāvīgi un risinot vienkārši uztveramas problēmas, es spēju:

• Norādīt veidus, kā radīt un rediģēt skaidri definētu un ierastu saturu skaidri definētos un ierastos formātos;

• Radoši izpausties, lietojot skaidri definētus un ierastus digitālos līdzekļus.

Patstāvīgi un atbilstoši savām vajadzībām, risinot skaidri definētās un neierastas problēmas, es spēju:

• Norādīt veidus, kā radīt un rediģēt saturu dažādos formātos,

• Radoši izpausties, izmantojot digitālos līdzekļus.

Augsts līmenis

Īpaši specializēts līmenis

Spēju ne tikai sniegt palīdzību citiem, bet arī:

• Lietot veidus, kuros radīt un rediģēt dažāda formāta saturu;

• Parādīt veidus, kā radoši izpausties, izmantojot digitālos līdzekļus.

Augstā prasmju līmenī saskaņā ar manām un citu vajadzībām un sarežģītos kontekstos es spēju:

• Mainīt saturu, izmantojot vispiemērotākos formātus;

• Pielāgot savus radošās izpausmes veidus vispiemērotākajiem digitālajiem līdzekļiem.

Īpaši specializētu uzdevumu līmenī es spēju:

• Risināt sarežģītas problēmas ar ierobežotu definīciju, kas saistītas ar satura radīšanu un rediģēšanu dažādos formātos, un īstenot pašizpausmi ar digitālo līdzekļu palīdzību;

• Integrēt savas zināšanas, lai papildinātu profesionālās spējas un zināšanas un palīdzētu citiem satura radīšanā.

Vissarežģītāko un specializētāko uzdevumu līmenī es spēju:

• Risināt sarežģītas problēmas ar vairākiem traucējošiem faktoriem, kas saistītas ar satura radīšanu un rediģēšanu dažādos formātos un īstenot pašizpausmi ar digitālo līdzekļu palīdzību;

• Izvirzīt jaunas idejas un procesus atbilstošajā jomā.

1. dimensija. Kompetenču joma

4. Drošība

2. dimensija. Kompetence

4.1. Ierīču aizsardzība

Aizsargāt ierīces un digitālo saturu un izprast digitālās vides riskus un draudus. Zināt par drošību un aizsardzības mēriem, un ņemt vērā uzticamību un privātumu.

3. dimensija. Prasmju līmenis

Līmenis Apraksts

Pamatlīmenis 1 3 2 Vidējs līmenis

Pamatlīmenī un citu vadībā es spēju:

• Identificēt vienkāršus veidus, kā aizsargāt savas ierīces un digitālo saturu;

• Izšķirt vienkāršus riskus un draudus digitālajā vidē;

• Izvēlēties vienkāršus drošības un aizsardzības pasākumus;

• Identificēt vienkāršus veidus, kā attiecīgi ņemt vērā uzticamību un privātumu.

Pamatlīmenī patstāvīgi un ar atbilstošu palīdzību no malas, kad tas nepieciešams, es spēju:

• Identificēt vienkāršus veidus, kā aizsargāt savas ierīces un digitālo saturu;

• Izšķirt vienkāršus riskus un draudus digitālajā vidē;

• Ievērot vienkāršus drošības un aizsardzības mērus;

• Identificēt vienkāršus veidus, kā attiecīgi ņemt vērā uzticamību un privātumu

Patstāvīgi un risinot vienkārši uztveramas problēmas, es spēju:

• Norādīt skaidri definētus un ierastus veidus, kā aizsargāt savas ierīces un digitālo saturu;

• Izšķirt skaidri definētus un ierastus riskus un draudus digitālajā vidē;

• Izvēlēties skaidri definētus un ierastus drošības un aizsardzības mērus;

• Norādīt skaidri definētus un ierastus veidus, kā attiecīgi ņemt vērā uzticamību un privātumu.

5 Augsts līmenis

Īpaši specializēts līmenis

Patstāvīgi un atbilstoši savām vajadzībām, risinot skaidri definētās un neierastas problēmas, es spēju:

• Organizēt veidus, kā aizsargāt savas ierīces un digitālo saturu;

• Izšķirt riskus un draudus digitālajā vidē;

• Atlasīt drošības un aizsardzības mērus;

• Izskaidrot veidus, kā attiecīgi ņemt vērā uzticamību un privātumu.

Spēju ne tikai sniegt palīdzību citiem, bet arī:

• Lietot dažādus veidus, kā aizsargāt savas ierīces un digitālo saturu;

• Izšķirt dažādus riskus un draudus digitālajā vidē;

• Piemērot drošības un aizsardzības mērus;

• Izmantot dažādus veidus, kā attiecīgi ņemt vērā uzticamību un privātumu.

Augstā prasmju līmenī saskaņā ar manām un citu vajadzībām un sarežģītos kontekstos es spēju:

• Izvēlēties vispiemērotāko aizsardzību ierīcēm un digitālajam saturam;

• Izšķirt riskus un draudus digitālajā vidē;

• Izvēlēties vispiemērotākos drošības un aizsardzības mērus;

• Novērtēt vispiemērotākos veidus, kā attiecīgi ņemt vērā uzticamību un privātumu.

Īpaši specializētu uzdevumu līmenī es spēju:

• Risināt sarežģītas problēmas ar ierobežotu definīciju, kas saistīti ar ierīču un digitālā satura aizsardzību, pārvaldot riskus un draudus, piemērojot drošības un aizsardzības mērus, uzticamību un privātumu digitālajā vidē;

• Integrēt savas zināšanas, lai papildinātu profesionālās spējas un zināšanas un palīdzētu citiem aizsargāt ierīces.

Vissarežģītāko un specializētāko uzdevumu līmenī es spēju:

• Risināt sarežģītas problēmas ar vairākiem traucējošiem faktoriem, kas saistīti ar ierīču un digitālā satura aizsardzību, pārvaldot riskus un draudus, piemērojot drošības un aizsardzības mērus, uzticamību un privātumu digitālajā vidē;

• Izvirzīt jaunas idejas un procesus atbilstošajā jomā.

1. dimensija. Kompetenču joma

5. Problēmu risināšana

2. dimensija. Kompetence

5.3. Digitālo tehnoloģiju radoša izmantošana

Izmantot digitālos rīkus un tehnoloģijas, lai radītu zināšanas un inovatīvus procesus un produktus. Individuāli un kolektīvi iesaistīties izzināšanas procesos, lai izprastu un risinātu konceptuālas problēmas un problēmsituācijas digitālajā vidē.

3. dimensija. Prasmju līmenis

Līmenis Apraksts

Pamatlīmenis 1 3 2 Vidējs līmenis

Pamatlīmenī un citu vadībā es spēju:

• Identificēt vienkāršus digitālos rīkus un tehnoloģijas, kas var tikt izmantotas, lai radītu zināšanas un veidotu inovatīvus procesus un produktus;

• Individuāli un kopā ar citiem izrādīt interesi par vienkāršiem izzināšanas procesiem, lai izprastu un atrisinātu vienkāršas konceptuālas problēmas un problēmsituācijas digitālajā vidē.

Pamatlīmenī patstāvīgi un ar atbilstošu palīdzību no malas, kad tas nepieciešams, es spēju:

• Identificēt vienkāršus digitālos rīkus un tehnoloģijas, kas var tikt izmantotas, lai radītu zināšanas un veidotu inovatīvus procesus un produktus;

• Individuāli un kopā ar citiem sekot vienkāršiem kognitīvajiem procesiem, lai izprastu un atrisinātu vienkāršas konceptuālas problēmas un problēmsituācijas digitālajā vidē.

Patstāvīgi un risinot vienkārši uztveramas problēmas, es spēju:

• Izvēlēties digitālos rīkus un tehnoloģijas, kas var tikt izmantotas, lai radītu skaidri definētas zināšanas un veidotu skaidri definētus inovatīvus procesus un produktus;

• Individuāli un kopā ar citiem iesaistīties dažos izzinašanas procesos, lai izprastu un atrisinātu skaidri definētas un ierastas konceptuālas problēmas un problēmsituācijas digitālajā vidē.

Augsts līmenis

Patstāvīgi un atbilstoši savām vajadzībām, risinot skaidri definētās un neierastas problēmas, es spēju:

• Izšķirt digitālos rīkus un tehnoloģijas, kas var tikt izmantotas, lai radītu zināšanas un veidotu inovatīvus procesus un produktus;

• Idividuāli un kopā ar citiem iesaistīties izzināšanas procesos, lai izprastu un atrisinātu konceptuālas problēmas un problēmsituācijas digitālajā vidē.

Spēju ne tikai sniegt palīdzību citiem, bet arī:

• Lietot dažādus digitālos rīkus un tehnoloģijas, lai gūtu zināšanas un veidotu inovatīvus procesus un produktus;

• Individuāli un kopā ar citiem lietot izzināšanas procesus, lai atrisinātu dažādas konceptuālas problēmas un problēmsituācijas digitālajā vidē.

Augstā prasmju līmenī saskaņā ar manām un citu vajadzībām un sarežģītos kontekstos es spēju:

• Pielāgot vispiemērotākos digitālos rīkus un tehnoloģijas, lai gūtu zināšanas un veidotu inovatīvus procesus un produktus;

• Individuāli un kopā ar citiem risināt konceptuālas problēmas un problēmsituācijas digitālajā vidē.

Īpaši specializētu uzdevumu līmenī es spēju:

• Risināt sarežģītas problēmas ar ierobežotu definīciju, izmantojot digitālos rīkus un tehnoloģijas;

• Integrēt savas zināšanas, lai papildinātu profesionālās spējas un zināšanas un palīdzētu citiem radoši izmantot digitālās tehnoloģijas.

Vissarežģītāko un specializētāko uzdevumu līmenī es spēju:

• Risināt sarežģītas problēmas ar dažādiem traucējošiem faktoriem, izmantojot digitālos rīkus un tehnoloģijas;

• Ieteikt jaunas idejas un procesus atbilstošajā jomā.

4. dimensija. Zināšanu, prasmju un attieksmju piemēri

Zināšanas

237. Zina, ka iesaistoties problēmu risināšanā sadarbībā, tiešsaistē vai ārpus ekrāna, nozīmē, ka var izmantot dažādas zināšanas, perspektīvas un citu pieredzi, kas var novest pie labākiem rezultātiem.

238. Zina, ka digitālās tehnoloģijas un elektroniskās ierīces var izmantot kā līdzekli inovācijas atbalstam jaunu procesu un produktu izstrāde, lai radītu sociālo, kultūras un/vai ekonomisko vērtību (piemēram, sociālo inovācija). Apzinoties, ka tas, kas rada ekonomisko vērtību, var apdraudēt vai palielināt sociālo vai kultūras vērtību.

239. Zina, ka lietu interneta (LT) tehnoloģijas lietojumprogrammas var izmantot daudzās jomās dažādās nozarēs (piemēram, veselības aprūpe, lauksaimniecība, rūpniecība, automobiļi, pilsoņu zinātnes aktivitātes).

Prasmes

Attieksmes

240. Prot izmantot digitālās tehnoloģijas, lai palīdzētu pārvērst savu ideju darbībā (piem., jaunu video veidošana), lai atvērtu kanālu, lai dalītos ar receptēm un uztura padomiem konkrētam uztura stilam).

241. Prot identificēt tiešsaistes platformas, kuras var izmantot LT tehnoloģiju un mobilo lietotņu projektēšanai, izstrādei un testēšanai.

242. Zina, kā plānot stratēģiju, izmantojot vairākas LT un mobilās ierīces, lai izpildītu uzdevumu (piemēram, izmantot viedtālruni, lai optimizētu enerģijas patēriņu telpā, iestatot apgaismojuma intensitāti, pamatojoties uz diennakts laiku un apkārtējo apgaismojumu).

243. Zina, kā iesaistīties sociālo problēmu risināšanā, izmantojot digitālo, hibrīdu un nedigitāli problēmas risinājumus (piemēram, iztēlojoties un plānojot tiešsaistē laika bankas, publisko atskaišu sistēmas, resursu koplietošanas platformas).

244. Vēlas piedalīties izaicinājumos un konkursos, kuru mērķis ir atrisināt intelektuālas, sociālas vai praktiskas problēmas ar digitālo tehnoloģiju palīdzību (piemēram, hakatoni, idejas, granti, kopīga projektu ierosināšana).

245. Motivēts līdzprojektēt un kopīgi radīt jaunus produktus un pakalpojumus, izmantojot digitālās ierīces (t. i., galalietotāju attīstība), lai radītu ekonomisku vai sociālu vērtību citiem (piemēram, veidotāju telpās un citās kolektīvās telpās).

246. Atvērts iesaistīties sadarbības procesos, lai kopīgi izstrādātu un kopīgi radītu jaunus produktus un pakalpojumus, kuru pamatā ir MI sistēmas, lai atbalstītu un veicinātu iedzīvotāju līdzdalību sabiedrībā. (MI)

5. dimensija. Lietošanas piemēri

līmenis – 3

NODARBINĀTĪBAS SCENĀRIJS: izmanot digitālu mācību platformu, lai uzlabotu savas karjeras iespējas

Saviem spēkiem:

• varu izmantot MOOC forumu, lai iegūtu labi definētu informāciju par kursu, kurā piedalos, un spēju izmantot foruma rīkus (piemēram, emuārs, wiki), lai izveidotu jaunu ierakstu, kur lūgt papildu informāciju;

• varu sadarboties ar citiem izglītības guvējiem, izmantojot MOOC domu kartes rīku, lai izprastu konkrētu problēmu no cita skatu punkta;

• varu risināt tādas problēmas, piemēram, noteikt, ka komentārs ierakstīts vai jautājums uzdots neatbilstošā foruma sadaļā.

NODARBINĀTĪBAS SCENĀRIJS:

izmanot digitālu mācību platformu, lai uzlabotu savas karjeras iespējas

Saviem spēkiem:

• varu iesaistīties MOOC vingrinājumos, kuros tiek izmantotas simulācijas, lai praktiski risinātu matemātikas uzdevumu, kuru man neizdevās pareizi atrisināt skolā. Vingrinājumu apspriešana tērzētavā ar citiem skolēniem palīdzēja man savādāk pieiet problēmai un uzlabot savas prasmes;

• varu noteikt problēmas, piemēram, ja jautājums vai komentārs ir ielikts nepareizajā vietā.

balstītu profesionālās

Profesionālās finansējumu, Karjeras

izglītības guvējiem, sistēmā nodrošināts un analīze, kā (cilvēkresursu sagatavošanai saskaņā skolas” pieejas nodrošināšana internacionalizācija, Eiropas Savienības organizācijām profesionālās darba vidē balstītu un inovācijas veicināšanai satura pieeju izstrāde un nodrošināšanai. finansējumu, Karjeras attīstības izglītības

Vidējs

Atbalsts