Visos laikos presē ir izskanējis aicinājums iedzīvotājiem gan ievākt ķimenes, gan tās audzēt, kā arī sniegti padomi, kā to sekmīgāk veikt. Ir divi ceļi, kā iegūt ķimenes – tās var audzēt un var iet pļavās ievākt savvaļā augošās. Taču, ejot pļavā, ir jābūt uzmanīgam ar līdzīgiem augiem, kas var būt arī indīgi. Bīstamie augi un ogas
Maizei un citur visbiežāk lietotā garšviela ir ķimenes. Līdzās ķimenēm laukmalēs aug suņu burkšķi, ar plankumainiem stublājiem un samērā treknām lapām. Lai gan atšķirība starp suņu burkšķiem un ķimenēm liela, tomēr nereti gadās, ka neuzmanīgi lasītāji tos sajauc. Viss augs, bet sevišķi sēklas, ļoti indīgas, satur alkoloidu konlinu, kas traucē sirds, elpojamo organu un nervu darbību. Tikpat indīgs kā suņu burkšķis, ir arī suņu burkāni jeb suņu pētersīļi. Tie aug dārzos, gar ceļmalām un laukmalēs. Lapas treknākas un krūzotākas kā ķimenēm; ziedu čemuru stublāji īsāki, nepaceļas augstu no zaru padusēm. Pie tās pašas čemurziežu dzimtas, kur ķimenes, pieder indīgo ūdens diļļu dažādas pasugas. Ūdens diļļu sēklas sajaukt ar ķimenēm būtu grūti, jo tās aug seklos, stāvošos un tekošos ūdeņos, kurpretim ķimenes sausās vietās. Izžuvušos strautos un dīķos jau neviens neies ķimenes lasīt. Inž. J. Resnais Atpūta, Nr.613 (31.07.1936)
12