3
Šogad par godu izcilā akadēmiķa Jāņa Stradiņa 80 gadu jubilejai tiks rīkota konference, kurā piedalīsies Latvijas inteliģence un spriedīs par zinātnes un kultūras mijiedarbību. Foto: Toms Grīnbergs, LU Preses centrs
Jānis Stradiņš un Mārcis Auziņš: kultūra zinātnē un zinātne kultūrā Andra ČUDARE Vai Latvijā sastopami zinātnieki vai zintnieki, dzejnieki vai rīmju kalēji? Cik tuva ir zinātne un kultūra? Kurš – zinātnieks vai mākslinieks – ir tuvāk patiesība? Par šiem un citiem jautājumiem siltā vasaras pēcpusdienā diskutēja Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš un zinātnes vēsturnieks, ķīmiķis, akadēmiķis Jānis Stradiņš, gatavojoties decembrī paredzētajai akadēmiskajai konferencei «Zinātnes un kultūras mijiedarbība Latvijā un pasaulē». J. Stradiņš gan to kategoriski aizliedz saukt par jubilejas pasākumu, tomēr sākotnējā ideja ir tieši tāda – par godu viņa 80 gadu jubilejai. Fiziķi un liriķi zinātnē Mārcis Auziņš: Konference būs Latvijai netipiska – esmu redzējis, ka prominentiem kolēģiem Rietumos skaistas dzīves jubilejas tiek svinētas ar zinātnisku konferenci. Šoreiz tā svinēsim Jāņa Stradiņa dzimšanas dienu. Tā būs par tēmām, ar kurām Stradiņa kungs savā mūžā darbojies. Ja kļūdos, lūdzu, labojiet mani. Jānis Stradiņš: Vai, nepavisam nevēlos, lai parādītos kādi godināšanas elementi. Lai gan domāju, ka 80 gadi ir skaists, bet vienlaikus arī skumjš skaitlis, biju plānojis ar sievu aizbraukt pie dēla uz Ameriku un nosvinēt dzimšanas dienu tur. Tomēr ar grūtu sirdi piekritu konferencei, jo to rosināja mana Organiskās sintēzes institūta, kur esmu strādājis skaistāko mūža daļu, direktors Ivars Kalviņš. Konferences pamatmotīvs varētu būt atbilde uz jautājumu, kas ir zinātne un kāda ir tās vieta Latvijā. Uzskatu, ka zinātnei ir trīs daļas. Pirmā ir tā, ka cilvēks izskaidro pasauli, un būtībā šī izziņa mērkaķi padara par cilvēku. Otrā daļa ir inovatīvā zinātne, kas izaug no prakses un sniedz sabiedrībai jaunus izgudrojumus vai atrisinājumus. Vairāk gribētos runāt par trešo zinātnes pusi – zinātni
rudens | 2013
kā kultūras faktoru. Vārds «kultūra» cēlies no vārda cultivare – ‘apstrādāt, izkopt’. Tā varētu būt organizācijas ieviešana haosā, tā ļauj noskaidrot, kas ir pasaule, ienes eksakto zinātņu priekšstatus cilvēku domāšanā un mākslinieciskajā pasaulē. Turklāt šogad jubileja ir arī Latvijas izcilākajam zinātniekam Paulam Valdenam un komponistam Jāzepam Vītolam – 150 gadi. Viņi pat dzimuši vienā dienā! Jubileja ir arī Ojāram Vācietim un Imantam Ziedonim – 80 gadi. Būtiski, ka 20. gadsimta 50. gados Latvijā sākās ne tikai lielā zinātne, bet arī lielā dzeja, un mākslinieki nereti manā dzīvē ieņēma lielāku lomu nekā ķīmiķi. Aizvadīts liels laiks Latvijas vēsturē, sava veida atdzimšanas posms pēc Staļina briesmīgā režīma. Tādēļ konferencē varētu aplūkot, kā esam nodzīvojuši šos 80 gadus, jo tas bija tiešām spožs posms, kad Latvijā radās lielie institūti, pētnieciskie kolektīvi un pasaulē citēti žurnāli. Šobrīd gan esam atgriezušies drīzāk tādā mazā zinātnē – seklā ūdenī, taču pasaulē pastāv arī zinātnes okeāni. Ir grūti definēt, kas ir zinātne, viennozīmīgas atbildes nav. Turklāt pašlaik itin kā tuvinās jēdzieni «zinātnieks» un «zintnieks». Ojārs Vācietis vai Mārtiņš Zīverts, piemēram, cienīja zinātni, tās eksaktās jomas, turpretī Imants Ziedonis drīzāk bija zintnieks, kas atbalstīja intuitīvas empīriskās gudrības. Arvien vairāk piekrišanas gūst viedoklis, ka eksaktās zināšanas nav vienīgā pasaules izzināšanas forma, pasauli izdibina arī individuāli, ar atklāšanām. M. Auziņš: Varbūt tā ir Rietumu sabiedrības iezīme, ka mēģinām visu sadalīt pirmelementos, ka pretstatām zinātni un kultūru, lai gan tas ir nepareizi, jo zinātne ir kultūras sastāvdaļa. Bet, pajautājot, kas ir kultūra, cilvēki atbildēs – literatūra, mūzika, māksla. Esmu pārliecināts, ka neviens neminēs zinātni, jo pastāv uzskats, ka tā ar kultūru nav saistīta. Nereti arī sarunās dalām cilvēkus fiziķos un liriķos, arī Stradiņa kungs nupat dzejniekus nedaudz