10
Profesors Valdis Segliņš LU Zinātnes kafejnīcas pasākumā stāsta par darbu Ēģiptē Foto: Toms Grīnbergs, LU Preses centrs
Pasaules gala nebūs! Jeļena SMELOVA Profesors Valdis Segliņš strādā Latvijas Universitātē (LU) jau gandrīz 20 gadus, un pašlaik viņš ir LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Lietišķās ģeoloģijas katedras vadītājs. Viņš ir autors bagātīgi ilustrētai grāmatai «Senās Ēģiptes rakstu dārgumi. No Piramīdu tekstiem līdz Mirušo grāmatai», kas nesen izdota LU Akadēmiskajā apgādā un saņēmusi «Zelta ābeles» balvu par izcilu kvalitāti un noformējumu. Grāmata piesaista ne tikai vizuāli, bet arī ar svaigu skatījumu uz Ēģiptes tēmu. Kamēr V. Segliņa pētniecības gars, pacietība un vēlme izzināt pasauli ir pietiekami stipra, mums nav jāuztraucas, ka trūks jaunu pētījumu ne tikai par Ēģipti, bet arī par daudzām citām tēmām. Dzīvais vai nedzīvais? Valdis Segliņš uzskata, ka senās kultūras un senie priekšstati vienmēr ir spējuši ieinteresēt un fascinēt jebkuru cilvēku. Arī viņam interese par Ēģipti un senajām kultūrām ir bijusi ļoti izteikta jau no skolas laikiem, un, kad izvēle svārstījās starp vēstures un ģeoloģijas studijām, viņš izšķīrās par labu ģeoloģijai:
«Es nejutos tik spēcīgs un tik zinošs cilvēkos, cik nedzīvajā dabā, tāpēc izvēlējos caur nedzīvās dabas studijām tiekties pie cilvēka izpratnes.» Lai cik dīvaini tas neliktos, arī Ēģiptes kultūra un sociālā vide ir vēl apgūstamas, izzināmas un interpretējamas no dažādiem skatpunktiem, un šo izpēti var veikt, galvenokārt pamatojoties uz zināšanām par nedzīvo dabu – piemēram, materiālo kultūru, izejvielām, no kurām lietas izgatavotas. Tiek pētīts, kā cilvēki ir apguvuši noteiktas izejvielas, kā iekļāvuši tās saimnieciskajā apritē, kā tās apstrādājuši un kādus instrumentus izmantojuši. Šāda pētniecība prasa daudzus gadus, un paralēli tai tiek izprasts, kāpēc cilvēks ar to ir nodarbojies. Tāda veida pētījums var būt tik vispusīgs, ka galu galā rodas grāmata. Protams, nedrīkst aizmirst, ka tieši reliģiskā priekšstatu sistēma kā augstāko zināšanu kopums ir visa priekšnosacījums. Grāmata savā ziņā fiksē šo materiālo priekšnosacījumu maiņu līdz ar reliģisko paradigmu maiņu, izsekojot šim procesam no pašiem senākajiem piramīdu tekstu avotiem līdz brīdim, kad Ēģiptes kultūra tika sagrauta. Īpaši akcentēti tekstu tulkojumi, meklējot atbildi uz jautājumu, kā šie reliģiskie priekšstati spēja likt cilvēkiem veltīt milzīgas pūles un ieguldīt enerģiju lielu tempļu un piramīdu būvniecībā.
ALMA MATER