b formāts

b formāts Biznesa augstskolas turība žurnāls Nr. 17

Biznesa inkubators

Tagad plašāks un modernāks

Kādam jābūt labam žurnālistam Atbild Dienas redaktori un žurnālisti

Izdota monogrāfija par uzņēmējdarbības vidi

turībai 20 gadi!

Ieejam jaunā divdesmitgadē

Turība 20 gadu jubileju piesaka ar jaunu zīmolu

Daudz laimes, Turība!

Šajā gadā atzīmējam Biznesa augstskolas Turība divdesmit gadu jubileju. Augstākās izglītības iestāžu attīstībā divdesmit gadi parasti nav ilgs posms. Turībai šie divdesmit gadi ir bijuši straujas attīstības un izaugsmes laiks. Sākot tikai ar ideju par privāto augstāko izglītību, ar domu par to, ka paši varam dzīvē pierādīt to, ko mācām saviem studentiem, Biznesa augstskola Turība divdesmit gados ir izaugusi par starptautiski atzītu mācību iestādi, kas nodrošina saviem studentiem iespējas iegūt visu līmeņu augstāko izglītību un virkni citu studiju priekšrocību. Tomēr par galveno sasniegumu uzskatām to, ka starp lielākajām Latvijas augstskolām tieši Biznesa augstskolas Turība absolventu vidū pēdējos gados ir zemākais bezdarba līmenis, kas ir nozīmīgākais mūsu kopīga darba novērtējums un rezultāts.

Vēloties pateikties par kopīgi sasniegtajām virsotnēm un svinot Turības 20 gadu jubilejas svētkus, saviem studentiem esam sarūpējuši vairākus patīkamus jaunumus – darbību uzsācis paplašinātais Biznesa inkubators ar vairāk nekā 30 darba vietām, zinības un pieredzi praktiskajās apmācībās uzņēmēju-treneru vadībā apgūst jaunie uzņēmēji un profesionālā bakalaura studiju programmas Uzņēmumu vadība studenti. Darbu pie mums sāk Latvijas lielākā mediju uzņēmuma Diena profesionāļi, kas turpmāk sagatavos speciālistus žurnālistikā. Pētniecības projektus turpina arī nesen kā izveidotais Tūrisma pētniecības centrs. Jau tagad tā piedāvājums guvis interesi gan studentu, gan nozares uzņēmumu vidū, kuru veiksmīga darbība atkarīga no zināšanām par biznesu tūrismā. Tāpat topošie juristi izzina likumus un gūst praktiskas iemaņas pie tiesnešiem, prokuroriem un zvērinātiem advokātiem, lai vēlāk varētu veiksmīgi attīstīt savu biznesu jebkurā nozarē vai turpināt studijas un veikt zinātniski pētniecisko darbību doktora grāda iegūšanai.

Ne mazāk nozīmīgi ir pavēstīt, ka šogad augstskola kļuvusi mazliet citāda – Turības logo ieguvis jaunu veidolu. Jaunā logo centrālais varonis ir nevis pats zīmols, bet mūsu students – TU. Mēs esam pārliecināti, ka augstskolas spēks slēpjas tās studentos. Mums ir svarīgi, lai mēs spējam iedvesmot savus studentus kļūt par Turības spēcīgām personībām, kas apzinās savu un zināšanu vērtību.

Aldis Baumanis, Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs

Saturs 2 Intervija ar Turības dibinātājiem Kā tas viss sākās?

inkubators 8 Biznesa Tagad plašāks un modernāks Izveidots pirmais Tūrisma pētniecības

18 centrs Baltijā

20 Saulainā zeme Spānija Erasmus studiju pieredze

studijas 22 Prakstiskās Uzsāc biznesu jau studiju laikā

34 Labs žurnālists mūsdienās prot visu

Rakstu autori: Grieta Kambala, Maija Eglīte, Līga Pētersone, Anna Bogdanova, Lelde Lulle, Rūta Kārkle, Elīna Arāja, Vita Zariņa, Lote Žagare, Daiga Rugāja, Džoanna Miteniece, Sabīne Almane, Daiga Bazule, Dace Kristiāna Ūdre, Inese Karpoviča, Monta Dubkēviča, Dana Tomsone, Dienas redakcijas kopdarbs.

Redaktors Dace Kristiāna Ūdre Korektors Līga Beināre Dizains Lāsma Saimena, SIA „Baltic Video Art” Izdevējs SIA Biznesa augstskola Turība Graudu iela 68, Rīga, LV 1058 E-pasts: turiba@turiba.lv

b formāts 1

Intervija ar Biznesa augstskolas Turība dibinātājiem Kā jau visam ir savs pirmsākums, savs radītājs, vēsture, kas, lapu pa lapai, veidojas aiz katra notikuma, katras lietas un arī uzņēmuma, tā arī Biznesa augstskolai Turība jāpateicas saviem radītājiem, uzņēmējiem Aigaram Rostovskim un Jurim Birzniekam.

Teksts: Maija Eglīte Foto: no Turības arhīva

U

No kreisās: Juris Birznieks, no labās: Aigars Rostovskis

zņēmīgi vīri, kuri prot vadīt biznesu un vienmēr atradīs veidu, kā savas ieceres īstenot dzīvē, tā viņus vislabāk varētu raksturot. Tiekoties ar šiem uzņēmējiem, var redzēt – viņu acīs dzirksteļo cīnītāju gars. Neskatoties uz to, ka valsts ierēdniecību un izglītības sistēmu jaunām idejām grūti iešūpot, viņi vienmēr pratuši atrast veidu un iespēju būt uzņēmēju un pārmaiņu nesēju vārda cienīgi. Viņi cīnījās un nepadevās, lai izlolotu to, ko tagad daudzi dēvē par otrām mājām – Turību.

Lai arī intervija sākas ar jokiem par Zemes formu, laiku un kosmonautiem, turpmākās divas stundas mēs pavadījām visai nopietnās sarunās.

Par dzīvi, izaicinājumiem un sapņiem līdz to piepildījumam.

Juris Birznieks: – Tagadējā Turības teritorijā jau organizēju dažādus kursus. Jau toreiz veidojās vīzija attīstīties augstākās izglītības virzienā un 1991. gadā bija iesniegti priekšlikumi izmantot šo teritoriju profesionālās augstskolas izveidei.

Aigars Rostovskis: – Tā ideja jau Jurim bija, nebija no jauna jāizdomā. Pamatjautājums bija, kā to iedzīvināt un īstenot. Ļoti skaidri atceros, kā mēs rakstījām biznesa plānu – mums bija viens tāds drukātājs, un mēs ar Juri tikai ģenerējām idejas (smejas). Toreiz tā situācija bija tāda – juka Padomju Savienība un līdzi arī daudzas saimnieciskās sistēmas. Tostarp arī tajā laikā šeit esošais tehnikums, tādēļ viņiem (tā laika patērētāju biedrībai – aut.) bija izvēle, vai nu taisīt ciet, vai atbalstīt mūsu plānu – Turības mācību centru.

Kā radās ideja par kopīgu biznesu?

Aigars Rostovskis: - Šeit agrāk bija Rīgas Kooperatīvais tehnikums. Mana māte (Marga Rostovska - aut.) bija tehnikuma direktore un man izstāstīja, ka šeit strādā tāds vīrs melnā uzvalkā, tāds šaubīgs tips (smejas). Es, cilvēks vienkāršs, kuram ar komunikāciju problēmu nav, kādu dienu nolēmu aiziet iepazīties.

Kā izveidojās tagad esošās četras fakultātes? Kā tad notikusi tā studiju piedāvājuma evolūcija?

Aigars Rostovskis: – Pirmā fakultāte bija Uzņēmējdarbības vadības fakultāte. Padomju Savienība bija sabrukusi, cilvēki sāka domāt par uzņēmumu veidošanu, bet nebija iespējas, kur to apgūt. Tas bija pamats, jo radās reāla vajadzība tirgū.

2 b formāts

Tajā brīdī tā bija viena no pirmajām tādām fakultātēm Latvijā. Nākamā tika izveidota Tūrisma programma, jo Valdai Graubiņai, Tūrisma augstskolas vadītājai, bija atsevišķa skola Turībā – viņa nomāja telpas tūrisma programmas realizācijai. Laika gaitā sanāca tā, ka šī augstskola nespēja vairs pastāvēt, tad mēs izpirkām daļas un pievienojām vēl vienu fakultāti – Starptautiskā tūrisma fakultāti.

Jautrākais stāsts saistīts ar Juridisko fakultāti. Tajā laikā es piekopu aktīvu atpūtu un, sastopoties ar jauniešiem, sapratu, ka vairums vēlas studēt juridisko zinātni. Tad es ar savu dullo ideju staigāju pa augstskolu un ierosināju, ka vajadzētu Juridisko fakultāti. Visi uz to skatījās ar skepsi un neticību.

Manam draugam Mārim tēvs Edgars Meļķisis bija Latvijas Universitātes profesors, kurš palīdzēja izveidot šeit programmu. Caur ērkšķiem un dažādiem šķēršļiem tā programma tapa. Un tad kā pēdējā parādījās Sabiedrisko attiecību fakultāte. Konstatējām, ka ir pieprasījums arī pēc šīm zināšanām, tāpēc izveidojām ceturto fakultāti.

Augstskolu vidū Turība izceļas ar to, ka tāsstudiju procesā pastiprināti vērsta uzmanība studentu praksei jomā, ko tie apgūst.Kā Jūs veicinājāt praktisko ievirzi Turībā?

Aigars Rostovskis: – Idejas ir bijušas dažādas un dažas samērā trakas. Bet izglītības sistēma ir konservatīva un daudzas idejas nav iespējams realizēt, lai arī šobrīd pasaulē tieši pieprasa tās praktiskās zināšanas. Saprotot dzīves nepieciešamību pēc prakses, mēs piesaistām attiecīgo jomu speciālistus mācību procesam, lai studentiem būtu iespēja tikties ar cilvēkiem, kuri ikdienā darbojas attiecīgajā sfērā un ir guvuši panākumus biznesā. Ļoti veiksmīgi tas ir izdevies Starptautiskā tūrisma fakultātē – ārzemju prakses, kas studentiem sniedz reālas iespējas pierādīt sevi un arī saprast, ko nozīmē reāls tūrisma bizness. Kā vēl vienu praktisko ievirzi noteikti jāmin to, ka ar 2013. gadu Turībā studentiem piedāvā iespēju apgūt praktisko uzņēmējdarbību, nesēžot lekcijās, bet reāli attīstot savu uzņēmumu. Tā būs tā pati bakalaura programma kā līdz šim, tikai tiks īstenotas kā praktiskās apmācības ar saukli “Mācies darot!

Darot pelni!”. Šo iespēju, kas piesaka izaicinājumu visai izglītības sistēmai Baltijā, var izmantot Uzņēmējdarbības vadības fakultātes profesionālā bakalaura studiju programmas Uzņēmumu vadība 1. kursa studenti. Vēlāk praktiskajām apmācībām varēs pieteikties jebkurš topošais speciālists Latvijā.

Kas, jūsuprāt, bija visgrūtākais ceļā uz Biznesa augstskolu Turība?

Aigars Rostovskis: – Tas pats, kas šobrīd.

Juris Birznieks: – Cilvēku domāšana.

Aigars Rostovskis: – Jā, un sistēmas pretestība. Ja mums iemācītos uzticēties un ļautu īstenot visas tās idejas, kas ir galvā un kas būtu izdarāms… Tā pretestība, ka neko nevajag, ir ļoti liela…

Juris Birznieks: - Pemēram, tika izstrādāts, ar sociālajiem partneriem saskaņots un Izglītības un zinātnes ministrijā iesniegts “Profesionālās

izglītības likuma” projekts, kurā bija iestrādāts, ka profesionālo kvalifikāciju nepiešķir skolās vai augstskolās, bet to dara darba devēju, Izglītības un zinātnes ministrijas un profesionāļu izveidotas organizācijas, komisijas. Šīs izmaiņas, kas viennozīmīgi mudinātu augstskolas celt savu kvalitāti, pazuda Izglītības un zinātnes ministrijas gaiteņos.

Aigars Rostovskis: – Mēs ar Juri abi esam biznesā vairāk nekā 20 gadus.

Man ir pilnībā skaidrs, kā vispār var kļūt par uzņēmēju. Izcilais austriešu ekonomists Šumpēters ir teicis, ka uzņēmēja gars arī ir tas kapitāls. Jo principā uzņēmējam ir vienalga, notiek karš vai līst lietus, viņš vienmēr atradīs veidu, kā nopelnīt. To garu nevar iznīdēt, tas ir gēnos kopš dzimšanas. Tāpat kā māksliniekiem.

Kādēļ Jūs, Juri, pametāt šo projektu Turība?

Juris Birznieks: – Kad es sapratu, ka Biznesa augstskola Turība Latvijas tirgū ir sasniegusi griestus, tad radās sajūta, ka esmu šeit savu padarījis.

Biju noguris cīnīties ar ierēdniecības pretestību. Sapratu, ka tur nekas nemainīsies ne 5, ne 10, ne tuvākos 20 gados. Nevienam nebija vajadzīga šī privātā iniciatīva attīstīties plašāk, tieši pretēji – bija sajūta, ka ierēdņi mūs labprāt likvidētu. Savukārt, lai iekarotu citu valstu tirgus, visiem izglītībā iesaistītajiem ir jāsadarbojas.

Aigars Rostovskis: – Man tā pacietība ir saglabājusies, un es redzu, kā augstskolu un izglītības sistēmu attīstīt tālāk. Ja runā par Turību, tad ar laiku te noteikti būs vēl vairāk ārzemju studentu, ieviesīsim dažādas programmas un studiju metodes. Ir sajūta, ka visur pasaulē izglītības jomā sāk pamazām pieprasīt izglītības sistēmas izmaiņas, tādēļ ir interese paskatīties, kā tās notiks.

Juris Birznieks: – Sākotnējos mērķus 10 gadu garumā mēs realizējām. Tad pienāca laiks iet tālāk, citā lauciņā.

Labi, ka ir Aigars, kuram arī tagad pietiek iniciatīvas uzsākto ceļu turpināt.

Teikšu godīgi, ja es būtu palicis Turības vadībā, es nespētu pienācīgi šo darbu veikt, jo man nebija vēlēšanās turpināt bezjēdzīgo rīvēšanos ar ierēdņiem,

tā vietā, lai nopietni kopā ar viņiem cīnītos par vienu no augstskolas galvenajiem mērķiem – ārvalstu tirgu.

Tas ir normāls izaugsmes process saproti, ka savu esi izdarījis un ļauj organizācijai dzīvot savu dzīvi tālāk.

Kā jūs tikāt galā ar to lielo spriedzi, attīstot šo uzņēmumu?

Juris Birznieks: – Turības sākumposmā mums vispār nevienas brīvdienas nebija. Nevienas!

Aigars Rostovskis: – Mēs pat dienesta viesnīcā dzīvojām, lai ietaupītu laiku.

Juris Birznieks: – Aptuveni piecus gadus 16 stundas dienā strādājām. Tad vienā brīdī iestājās šoks, it kā trakie neatliekamie darbi apdarīti, bet ko lai dara tālāk? Brīvdiena? Kas pasaulē vispār notiek?

Aigars Rostovskis: – Jā, un tagad man saka: “Nu jā, Tu jau tur brauc ar tādu un tādu mašīnu, pelni tik un tik…” Un tad es atbildu: “Jā, bet vai esi pajautājis, kā es raku pirmos 10 gadus? Kas traucēja Tev to pašu darīt?

Man ir kāds pajautājis, kā es tos 10 gadus esmu strādājis, kā es jutos, kas ar manu nervu sistēmu bijis?” Redz jau tikai to ārējo. Necenšas analizēt.

Juris Birznieks: – Sākumā man pat mašīnas nebija, es maksāju cilvēkam, kurš bija mans šoferis un kura mašīnu izmantoju. Sākumā man bija pat mazāka alga kā pārējiem, jo visu ieguldījām kopējā kapitālā.

Kāda ir Jūsu vīzija par Turības nākamajiem 20 gadiem?

Aigars Rostovskis: – Mana vīzija ir tāda, ka jau pēc 15 gadiem te būs apmēram 8000 studentu, aptuveni 70% no tiem būs ārvalstu topošie speciālisti. Protams, izglītības metodēs daudz lielāka loma turpmāk būs biznesa inkubatora darbībai un citiem praktiskiem studiju veidiem, kur tiks dota iespēja jaunajiem censoņiem atrast savu vietu dzīvē un sasniegt to, ko viņi vēlas. Šeit tiks ģenerēti uzņēmumi, idejas, kas spēs ietekmēt un izmanīt arī ārējo pasauli.

b formāts 3

Turība 20 gadu zīmē 2013. gadā Biznesa augstskolā Turība atzīmē 20 gadu jubileju. Kā jau dzimšanas dienās pieklājas, piedāvājam īsu ekskursu mūsu gaviļnieka attīstības vēsturē, iekļaujot nozīmīgākos pieturas punktus un panākumus augstskolas dzīvē.

Vairāk par Turības izaugsmi divu gadu desmitu garumā uzzināsi www.turiba.lv sadaļā Attīstība.

1993. gads

1996. gads

Mūsu Turība, sparīgi darbojoties, jau pulcē vairāk nekā 500 studentu.

1998. gads

Visus Turības pārstāvjus priecē fakts, ka tiek pievienota Starptautiskā tūrisma augstskola, tātad drīzumā jauniešiem būs iespēja studēt tūrismu.

1999. gads

•Turība nekad neskatās pagātnē, bet dodas uz priekšu – tiek organizēta pirmā starptautiskā zinātniskā konference „Uzņēmējdarbības vide: tiesiskā bāze un vide”.

•Akreditēta studiju programmas Tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu vadība un Tiesību zinātnes.

2001. gads

•Studentu lielā degsme izglītoties dod iemeslu atklāt modernāko augstskolas bibliotēku Latvijā.

•Ar jaunas tūkstošgades sākšanos nāk jaunas, nozīmīgas ziņas – pirmo reizi notiek konkurss par studiju maksas atvieglojumiem.

•Atver augstskolas filiāles Bauskā un Jēkabpilī.

•Augstskola saņem Latvijas Kvalitātes asociācijas balvu.

4 b formāts

•Rektors Jānis Āboltiņš paraksta sadarbības līgumu ar Normandijas Biznesa augstskolas vadību par dubultdiploma iegūšanu tūrisma studijās.

•Klāt arī B Formāta pirmais numurs.

•Arī absolventu skaits mums kļūst arvien kuplāks 2004./2005. studiju gadā augstskolu absolvējuši 1024 jaunie speciālisti.

•Studentus sāk uzņemt Sabiedrisko attiecību maģistrantūras studiju programmā.

2008. gads

1997. gads

•Turība jau pirmajos četros pastāvēšanas gados gūst ievērojamus panākumus – tā kļūst par pirmo Latvijas augstskolu, kurai starptautiska ekspertu komisija piešķir beztermiņa akreditāciju.

•Sarosījušies aktīvākie studenti – tiek izveidota Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvalde.

•Akreditēta studiju programma Uzņēmējdarbības vadība.

•Izveidota augstskolas izdevniecība.

•Mācības šajā gadā jau notiek arī angļu valodā (Tourism and Hospitality management).

•Iekaroti ne vien jauni reģioni, bet pat lielceļi – 29. augustā dzelzceļa maršrutā atklāta pieturvieta Biznesa augstskola Turība.

•Augstskolas izdevniecība izdod 100. grāmatu!

2005. gads

Teksts: Grieta Kambala Foto: no Turības arhīva

Nodibināta Biznesa augstskola Turība (sākotnējais nosaukums – Turības mācību centrs). Tās dibinātāji – Latvijas Kopdarbības centrālā savienība Turība, a/s Birznieka Biznesa centrs, SIA Reinman.

Vēlāk par pirmo Turības rektoru kļūst Ilgvars Forands.

2003. gads

2000. gads

Jau atkal Turība sevi pierāda un ir pirmā no Latvijas augstskolām, kas sāk izsniegt Eiropas vienotās formas diploma pielikumu.

2002. gads

•Augstskola uzņemta Starptautiskajā biznesa augstskolu attīstības asociācijā (AACSB).

•Kopumā akreditētas deviņas studiju programmas.

•Turība turpina iekarot tuvākus un tālākus Latvijas reģionus - jaunas filiāles tiek atvērtas arī Cēsīs, Liepājā un Talsos.

2004. gads

•Pirmo reizi tiek izdots maģistru darbu krājums.

•Pirmo reizi notiek studiju gada budžeta vietu un stipendiju konkurss.

•Sākot 2004./2005. studiju gadu, par augstskolas valdes priekšsēdētāju kļūst Aigars Rostovskis.

•Par rektoru ievēlēts Jānis Āboltiņš.

•Studējošo skaits jau tuvojas tūkstotim.

2006. gads

•Rektora pienākumus pārņem asociētais profesors Antons Kiščenko.

•Sekmīgi sāk darboties virtuālais Karjeras centrs.

•Internets jau sāk kļūt par cilvēcei vitāli nepieciešamu lietu, tāpēc Turība rīkojas un tiek atklāts bezvadu interneta piekļuves tīkls.

Interese par studijām augstskolā aug arī ārzemju studentu vidū – Turībā ierodas pirmā ārvalstu studente no tālās Kanādas.

Augstskolā ar Swedbank atbalstu darbību sāk Studentu biznesa atbalsta centrs.

2009. gads

Pirmo reizi, Turības studentiem un pasniedzējiem par prieku, tiek ieslēgta strūklaka.

Jūnijā Biznesa augstskola Turība atzīmē 15-gades svinības Andrejsalā.

Augstskolas telpās atklāta bērnu rotaļu istaba Kabatiņa uzņēmīgiem studentiem, kuri apņēmušies savienot studijas un vecāku lomu.

•Augstskolai izveidota jauna mājas lapa. Turība arvien pilnveidojas un rod jaunas iespējas studentiem - noslēgti pirmie līgumi, lai studētu e-studijās.

•Turība piedāvā vēl lielāku stipendiju skaitu studentiem vasaras prakšu iziešanai.

•Pirmie Turības Juridiskās fakultātes un Uzņēmējdarbības vadības fakultātes studenti saņem dubulto diplomu.

Turības basketbolisti kļuva par Studentu basketbola līgas čempioniem!

2010. gads

2011. gads

•21. jūlijā tiek atklāta Sabiedrisko attiecību fakultātes TV studija.

•Nodibināts Biznesa izglītības centrs.

•Turība pirmo reizi laidusi klajā savu zinātnisko žurnālu.

Pasaules tirdzniecības centrā tiek atklāta Jauno profesionāļu skola (JPS).

2012. gads

•Darbību uzsāk Tūrisma pētniecības centrs.

•Nu jau arī pasniegts pirmais doktora diploms Turības pastāvēšanas laikā.

•Darbību uzsāk jauna studentu iniciatīva - Reklāmas darbnīca.

•Iegūtas promocijas tiesības Komunikācijas zinātnē.

•Absolventu skaits sasniedz gandrīz 12 000.

•Aizstāvēšanai pieņemts pirmais promocijas darbs, kuru izstrādājis Turības īstenotās doktora studiju programmas doktorants.

•BAT SP izlemj veidot augstskolas avīzi. Domāts, darīts – septembrī iznāk pirmais SP Formāts.

•Izveido BATIS mobilo versiju.

•Tiek sveikts augstskolas 10000. absolvents.

2013. gads vēl tikai sācies

Darbību sāk modernāks un plašāks Biznesa inkubators.

Sabiedrisko attiecību fakultāte uzsāk studiju programmas īstenošanu un jauno žurnālistu apmācību sadarbībā ar lielāko Latvijas mediju uzņēmumu Diena.

Augstskolā tiek piedāvātas plašākas iespējas biznesa attīstībai studiju laikā – studenti paralēli studijām var izvēlēties praktiskās studijas.

Turība nāk klajā ar jaunu zīmolu, kas ir veltījums augstskolas 20 gadu jubilejai!

b formāts 5

Laiki kopš augstskolas dibināšanas 1993. gadā ir mainījušies. Kā, Jūsuprāt, ir mainījusies Turība?

No vienas puses, šķiet, ka deviņdesmito gadu vidū bija labāks stāvoklis – bija vairāk gan iedzīvotāju kā tādu, gan arī studentu Latvijā. Visas auditorijas bija pilnas, visur notika lekcijas. Tagad var redzēt, kā augstskola augusi akadēmiskajā ziņā.

Mums ir doktorantūra, kā arī pirmais doktora diploms jau izsniegts – notikušas lietas, par ko agrāk nemaz nesapņoja. Un studenti brauc uz šejieni mācīties no visām pasaules malām.

Turības ilggadējs darbinieks Jānis Vītols Atzīmējot Biznesa augstskolas Turība 20 gadu jubileju, vēlamies izcelt un palepoties ar augstskolas ilggadējiem darbiniekiem. Esam uzrunājuši siltumenerģētiķi Jāni Vītolu , kuru var dēvēt par Turības absolūtu veterānu, jo šeit strādājis jau kopš augstskolas dibināšanas pirmās dienas. Jāsaka gan, ka viņa darba gaitas Graudu ielā 68 sākušās pat krietni senāk – jau tālajā 1984. gadā. Par tiem un jaunajiem laikiem, studentiem, kā arī pārmaiņām, ko nes globalizētā pasaule, tad arī sarunā ar augstskolas darbinieku, kurš var lepoties ar lielāko darba stāžu Turībā.

Teksts: Līga Pētersone, Foto: no Turības arhīva

Cik ilgi jau strādājat Biznesa augstskolā Turība?

Es šeit biju jau pirms Turības. Strādāju ilgi – no 1984. gada, kad te vēl bija Rīgas Kooperatīvais tehnikums. 1989. un 1990. gadā, kad iepirka tagadējo skolas C korpusu, uzņēmējs Juris Birznieks tur sāka organizēt kursus. Nedomājiet, sākumā jau nebija uzreiz skola. Vajadzēja paiet pāris gadiem, lai sāktu domāt par reālu skolas dibināšanu un virzīt visu šo mācību procesu uz loģisku iznākumu, ko šodien mēs redzam kā Biznesa augstskolu Turība.

Kas Jūs šeit tik ilgi ir noturējis?

Tas, ka es dzīvoju tepat blakus. Bet, ja nopietni, tad tajā laikā iekārtas un siltuma sistēmas bija sarežģītākas. Mūsdienās viss cilvēkam ir atvieglots līdz dažām pogām un kloķiem, bet toreiz tā nebija. Tā kā man šīs praktiskās iemaņas un pieredze gadu gaitā tika uzkrāta, augstskolas vadība aicināja mani šeit palikt.

Privāta augstskola deviņdesmito gadu sākumā Latvijai bija kas jauns. Vai bija nedrošības sajūta, pieņemot šo piedāvājumu?

Nē, bija ļoti stabila sajūta. Skola ātri un sekmīgi plauka.

6 b formāts

Runā, ka katra jaunā paaudze kļūst arvien brīvāka uzskatos. Vai izjūtat visatļautību? Vai saskatāt kādas izmaiņas starp tālo 1993. gadu un šodienu?

Jaunā paaudze nemainās. Kādi jau tie jaunieši ir, tādi ir. Bet jūtamas izmaiņas darbā ir strauji pieaugošā Erasmus un Dubultā diploma programmas studentu skaita dēļ. Kas tik te mums nav? Francūži, nīderlandieši, uzbekistānieši, indieši, ķīnieši... Un viņiem ir pavisam cita mentalitāte un paradumi. Reizēm no rīta, ieejot kopmītnes virtuvē, paveras baiss skats – trauki čupām, pilna izlietne ar rīsiem. Viņi jau neko citu neēd kā rīsus! Bet es saprotu, ka viņu dzīves uztvere dažādos jautājumos ir absolūti citādāka nekā mums, latviešiem.

Un mums jau arī ir ko mācīties. Tās vienkārši ir dažādas kultūras, izpratne par sadzīvi. Pats galvenais, manuprāt, ir spēt paskatīties uz sevi un vērtēt, kāds tu esi pats, kā tu uzņem citus.

Paskatīties no malas. Reizēm pamostos naktī un domāju par to, kāds es esmu bijis, kāds esmu tagad, kādas kļūdas esmu pieļāvis. Ir svarīgi to saprast.

Vai plānojat šeit palikt vēl ilgi, vai tomēr gribat kaut ko krasi mainīt?

Būs krasi jāmaina – jāiet pensijā. Es gribu pats to izdarīt, pats sajust to īsto brīdi, kad saproti - vecīt, ir laiks doties mājās.

Kādas nodarbes aizņem Jūsu brīvo laiku?

Lielu daļu manas ikdienas aizņem fiziskas aktivitātes. Lai labi justos, arī ķermenim ir jābūt veselam, tāpēc es bieži skrienu gar jūru – Dzintari, Majori, Dubulti ir mans ierastais maršruts... Mani vairāk biedē aukstums, nekā karstums, tāpēc varu skriet lielus gabalus arī +30 grādos. Viena sieviete reiz šādā tveicē nobļāva man pakaļ “Ti že zdohņiš!”, bet nekā! Es jūtos labi. Ļoti patīk māksla – teātris, opera. Operas laikā man skrien skudriņas pa muguru, kas, starp citu, ir arī veselīgi organismam.

Varu droši apgalvot, pēc tam no zāles iznāk ārā cits Vītols.

Lasu grāmatas par filozofiju un psiholoģiju. Mana Bībele, tā teikt, ir Edgara Siliņa “Lielo patiesību meklējot”.

Vai spēja pilnvērtīgi pavadīt brīvo laiku, augt garīgi un interese par mākslu un filozofiju tika ieaudzināta ģimenē?

Nē. Tas tika gadu gaitā saprasts, ar pieredzi nācis. Jebkurš cilvēks ar laiku sāk meklēt patiesību un atbildes uz pasaulīgiem jautājumiem.

b formāts 7

Piedāvātās iespējas Biznesa inkubatorā: saņemt palīdzību uzņēmuma dibināšanas dokumentu sagatavošanā; reģistrēt juridisko adresi un saņemt korespondenci; lietot biroja darba vajadzībām aprīkotu darba vietu un biroja tehniku; skanēt, kopēt, drukāt, sūtīt un saņemt faksus bez maksas; izmantot sanāksmju telpu un pārrunu telpas; glabāt dokumentus atsevišķā slēdzamā nodalījumā metāla skapī; organizēt un piedalīties radošos biznesa attīstības pasākumos; komunicēt un sadarboties ar citiem biznesa uzsācējiem; apmeklēt tematiskos pasākumus, piedalīties biznesa atbalsta programmās; lietot virtuvīti karsto un atspirdzinošo dzērienu pagatavošanai; izmantot piedāvātās atpūtas un izklaides iespējas.

Šeit ir jauns Biznesa inkubators Ienākot nule kā izremontētās telpās un sajūtot svaigi krāsotu sienu aromātu, neviļus rodas pārliecība, ka mājas iemītnieki sākuši jaunu dzīvi. Tieši tā ir noticis arī ar Biznesa augstskolas Turība Biznesa inkubatoru (BI), – no 2013. gada augstskolas studentiem pieejama paplašināta un modernizēta mājvieta biznesa ideju ieviešanai dzīvē. Tajā aicināts darboties ikviens augstskolā studējošais, kārtējā vai iepriekšējā studiju gada absolvents, darbinieks vai Turības sadarbības skolas skolēns!

Teksts: Dace Kristiāna Ūdre Foto: Mārtīņš Garais

Ar Swedbank atbalstu Biznesa augstskolas Turība Biznesa inkubators, paplašināts un modernizēts, 2013. gada sākumā ir uzsācis darbu jaunās telpās. Biznesa inkubators tagad atrodas augstskolas A korpusa 1. stāvā.

“Jaunās telpas ir pilnībā izremontētas un aprīkotas, lai tajās būtu iespējams vienlaicīgi darboties ap 30 studentiem. Biznesa inkubatorā ir biroja tehnikas stūrītis, sanāksmju telpa, divas apspriežu telpas, daudznodalījumu slēdzami metāla skapji dokumentu glabāšanai, kā arī skatuve prezentāciju demonstrēšanai un publisku pasākumu organizēšanai. Ir iekārtota arī ērta virtuvīte karsto un atspirdzinošo dzērienu pagatavošanai,” skaidro Biznesa augstskolas Turība projektu vadītājs Valdis Rocēns.

Inkubatorā tagad radošāka atmosfēra Modernizētā inkubatora dzīves karuseli turpmāk palīdzēs iegriezt tā vadītāja Ieva Melbārde. Ieva ir Turības absolvente, kura paralēli studijām augstskolā strādājusi par Turības reklāmas projektu vadītāju, tāpēc studenti un augstskolas vide viņai ir labi pazīstama. BI vadītājas uzdevums ir rūpēties par darbam nepieciešamās vides, resursu un palīdzības nodrošināšanu, kā arī regulāru tematisko lekciju un semināru organizēšanu gan studentiem, gan citiem interesentiem.

I. Melbārde gandarīta, ka jau tagad inkubators saņēmis labas atsauksmes no studentiem, un, pirmām kārtām, novērtēts tā vizuālais risinājums. Un, ne velti! Telpu interjers veidots tā, lai tajās radītu mūsdienīgas un radošas biznesa vides un

8 b formāts

brīvas darba atmosfēras iespaidu, nedaudz atgādinot pasaulē atpazīstamākā uzņēmuma un zīmola Google birojus. ”Palmas, klavieres, terasi ar skatu uz Ņujorku, kā arī krokodilus šeit nesastapsiet,” smej Biznesa inkubatora vadītāja un piebilst, ka “par atelpas brīžiem arī padomāts – lai atgūtu spēkus jaunam darba cēlienam, jaunie uzņēmēji, netraucējot citiem inkubatora iemītniekiem, var uzspēlēt galda tenisu!”

Padoms saudzīgam startam biznesā BI galvenā mērķa grupa ir Uzņēmējdarbības vadības un Starptautiskā tūrisma fakultātes studenti, jo šo fakultāšu programmas sagatavo studentus profesionālajai darbībai biznesā un uzņēmējdarbības vadībā. Taču arī Sabiedrisko attiecību programmas ir cieši saistītas ar privāto biznesu, un šīs fakultātes studenti aktīvi izrāda ieinteresētību veidot savus uzņēmumus. “Lielākā daļa Biznesa augstskolas Turība juridisko studiju programmu, atšķirībā no citu augstskolu juridiskajām programmām, ir specializētas komerctiesībās un sagatavo studentus jurista darbam privātajos uzņēmumos, tādēļ var prognozēt, ka arī šīs fakultātes studenti lietos Biznesa inkubatoru,” uzskata V. Rocēns.

Kā stāsta Uzņēmējdarbības vadības fakultātes (UVF) dekāne, asoc.prof. Vita Zariņa, studenti Turībā mācās un dara paralēli. “Ko lekcijās dzird un izdiskutē, to var pārbaudīt praksē, dibinot uzņēmumu, veidojot pirmās grāmatvedības uzskaites un finanšu atskaites. Iespēja darboties praktiski topošajam uzņēmējam ļauj mēģināt un arī riskēt, jo Biznesa inkubatorā gūtie puni tik ļoti nesāpēs - tiem vienmēr būs augstskolas pasniedzēju liktais spilvens!” tā V. Zariņa.

Vai zini, ka: - uzņēmuma dibināšanas izmaksas ir tikai Ls 40; - uzņēmuma dibināšanas dokumenti ir tipveida un viegli sagatavojami; - uzņēmuma reģistrācijas process ir ātrs un ērts; - uzņēmuma atskaites VID nav daudz, tās sagatavot ir vienkārši; - uzņēmuma atskaites VID var iesniegt internetā; uzņēmuma uzturēšanas ikmēneša izmaksas nepārsniedz Ls 10.

Jaunas iespējas – biznesa prakse Turība piedāvā jaunas iespējas studiju praksei visu fakultāšu studentiem – praksi savā uzņēmumā. Studiju prakses laikā students izpilda prakses uzdevumus un nokārto praksi nevis kā darba ņēmējs, bet gan kā uzņēmuma īpašnieks un darba devējs. Jaunās biznesa prakses uzdevumi katram studiju gadam ir izvirzīti tā, lai studējošie tos varētu izpildīt, dibinot savu uzņēmumu un pakāpeniski attīstot tā darbību.

UVF dekāne skaidro, ka četru studiju gadu laikā jaunie speciālisti pagūs iemācīties vadīt uzņēmumu un izprast visas birokrātiskās un saimnieciskās procedūras. Viņi uzzinās, kā veikt tirgus situācijas izpēti un izstrādāt uzņēmuma attīstības plāna scenārijus. Iepazīsies ar uzņēmuma dokumentāciju, procedūrām un to reglamentēšanu, dibinās uzņēmumus, izveidos mārketinga stratēģiju un veiks preces vai pakalpojuma tirgus segmentēšanu. “Studenti, kas uzsākuši uzņēmējdarbību, Biznesa inkubatorā var strādāt biroja darbus, organizēt biznesa tikšanās, saņemt korespondenci un glabāt dokumentus.

Studentiem, kuri izvēlējušies biznesa praksi, arī būs jāievēro visi studiju prakses nosacījumi. Pēdējā studiju gadā, vadoties no izvēlētās diplomdarba tēmas par savu uzņēmumu, studentiem jāveic saimnieciskās darbības analīze, procesu uzlabošana, attīstības plānošana. Nesekmīga biznesa projekta gadījumā pēdējā studiju gada praksē topošais speciālists varēs veikt dibinātā uzņēmuma likvidāciju,” stāsta V. Zariņa.

Par iespējām darboties Biznesa inkubatorā aicinām sazināties ar BI vadītāju Ievu Melbārdi, zvanot pa tālr. 26586695 vai rakstot uz e-pastu: bi@turiba.lv.

UzziņaI Studentu biznesa atbalsta centra aizsākumi meklējami 2006. gadā, kad ar Swedbank jauniešu programmas Open atbalstu tika iegādāts nepieciešamais biroja aprīkojums. Sešu gadu laikā tajā bijušas reģistrētas 55 studentu firmas, kurās iesaistīti ap 70 studentu. Līdz 2012. gada nogalei Studentu biznesa atbalsta centra pakalpojumus aktīvi izmantoja 30 studentu firmas un vēl divas bija dibināšanas stadijā.

10 b formāts

praksē, valstij, LR Kultūras ministrijas un LR Tieslietu ministrijas un Saeimas personā, iniciējot un veicot konkrētu normatīvo aktu izmaiņas, tad to autors savā ziņā var justies kā Dons Kihots, stāvot pie kārtējām vējdzirnavām.

Tikai daži laimīgie, pateicoties savam neatlaidīgajam darbam, ir ieguvuši arī Eiropas Sociāla fonda (ESF) stipendiju. Vai tā ir atvieglojusi Jūsu pētījuma veikšanu?

No kreisās: Biznesa augstskolas Turība rektors Antons Kiščenko, Tiesību zinātņu katedras lektors Dr.iur. Jānis Rušenieks un Juridiskās fakultātes dekāns Jānis Načisčionis.

Pirmais doktora diploms Turībā Jau kopš 2008. gada Biznesa augstskola Turība ir tiesīga īstenot doktora studiju programmu Juridiskā zinātne. 2011. gadā esam nonākuši to augstskolu vidū, kurām ir izveidota promocijas padome un deleģētas promocijas jeb doktora zinātniskā grāda piešķiršanas tiesības juridiskajā zinātnē. Jābilst, ka arī aizvadītais gads augstskolas dzīvē iezīmējas ar svarīgu notikumu – pirmo reizi augstskolas vēsturē tika pasniegts doktora diploms. Savu promocijas darbu “Audiovizuālo darbu autoru un producentu tiesiskā regulējuma problēmu vēsturiskā izcelsme un to risinājumi Latvijas Republikā” veiksmīgi aizstāvēja Tiesību zinātņu katedras lektors Dr.iur. Jānis Rušenieks.

Teksts: Anna Bogdanova Foto: no Turības arhīva Cik man zināms, doktora grādu parasti izvēlas iegūt tie, kas savu dzīvi nolēmuši saistīt ar akadēmisko darbību. Vai tā bija arī Jūsu gadījumā?

J. Rušenieks: – Paralēli savai profesionālajai darbībai, kā lektors strādāju no 2006. gada. Vai kaut kas manā akadēmiskajā dzīvē, amatā ir mainījies kopš promocijas darba aizstāvēšanas un doktora zinātniskā grāda iegūšanas?

Viennozīmīgi, nē. Lai notiktu izmaiņas, ir jābūt piedāvājumam tās veikt, kam vispirms būtu jānāk no darba devēja – augstskolas. Mana akadēmiskā darbība šobrīd ir saistīta gan ar pirmo izglītību – profesionālā maģistra grādu humanitārajās zinātnēs, gan ar iegūtajām zināšanām jurisprudencē.

Vai mana dzīve turpmāk būs saistīta

12 b formāts

tikai ar akadēmisko darbību? Tagad sliecos domāt, ka nē. Ja paraugāmies pasaules kontekstā, tad, atšķirībā no Latvijas, daudzām personām, uzņēmumu vadītājiem ir doktora grāds. Pie mums ikdienā tiek uzsvērts, ka konkrētā persona-uzņēmējs ir lielisks praktiķis. Tomēr ir jākonstatē, ka bieži vien praktiskajām zināšanām nav nekāda teorētiska un zinātniska pamata. Negribu noliegt atsevišķu cilvēku-autodidaktu spējas, tomēr, uzsverot šo praktisko pusi kā primāro, mūsu valstī savā ziņā tiek kultivēts pseido profesionālisms.

Jūsu promocijas darba, ko ir iespējams apskatīt arī augstskolas mājas lapā, tēma ir “Audiovizuālo darbu autoru un producentu tiesiskā regulējuma problēmas Latvijas Republikā”. Kāpēc

tieši šāda izvēle?

J. Rušenieks: – Šādu tēmu es izvēlējos apzināti. Savā laikā es esmu bijis režisors daudziem mūzikas raidījumiem, koncertiem, videoklipiem. Daudzi no tiem tika radīti, dzīvojot pavisam citā tiesiskajā realitātē – Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā. Jau vēlāk, producējot televīzijas raidījumus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, sastapos ar daudziem baltajiem un melnajiem caurumiem autortiesību atzīšanas un ievērošanas jomā. Tas arī bija viens no iemesliem turpināt mācības jurisprudencē, toreiz uzsākot visu no nulles. Diemžēl ir jāsecina, ka veikt izpēti, pierādīt savu teoriju pareizumu ir tikai daļa no balto un melno plankumu likvidēšanas. Ja zinātniskās atziņas netiek īstenotas

J. Rušenieks: – ESF stipendija man ļāva koncentrēties pētnieciskajam darbam, meklēt un analizēt dokumentus, sava veida pierādījumus manas teorijas pareizībai. Stipendijas piešķiršanas nosacījumi bija savā ziņā mobilizējoši - pabeigt promocijas darbu. Ja šāda stipendija būtu bijusi visu promocijas darba izstrādes laiku, tad, iespējams, izstrādes un aizstāvēšanas periods varētu būt par gadu īsāks.

Studiju programmas ilgums doktorantūrā ir trīs līdz četri gadi, taču parasti darba izstrādes laiku dubulto. Kāpēc tā un kur rodas sarežģījumi?

J. Rušenieks: – Trīs līdz četri gadi ir optimāls laika posms. Šī perioda pagarinājums var kļūt bīstams.

Bīstams pētniekam, jo daudzas tehnoloģijas attīstās tik strauji, savus risinājumus un pētniecību veic citi

pētnieki. Promocijas procesā laika pagarinājums var kļūt par ienaidnieku, jo kāds būs izstrādājis līdzīgu tēmu citur. Nostrādās princips – kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ. Savā ziņā esmu ar savu veikumu lepns, jo no vairāk kā piecpadsmit doktorantiem, kuri uzsāka mācības doktorantūrā Turībā, esmu pirmais un kādu pusgadu vēl būšu vienīgais doktora grādu ieguvušais augstskolā. Mans promocijas darbs tika iesniegts četru gadu laikā no mācību uzsākšanas, aizstāvēts – vēl gandrīz pus gadu vēlāk. Šo laiku – gandrīz pus gadu – ir iestrādāts Latvijas Republikas normatīvajos aktos.

Tas nebija ne mans, ne arī augstskolas untums.

Kā zināms, augstskolas iedalās universitātes un neuniversitātes tipa augstskolās. Vai varētu teikt, ka ar šo notikumu esam pavirzījušies tuvāk universitātes statusam? Jo šogad jau mūsu ārzemju studenti nosaukuma School of Business Administration Turiba vietā jau sākuši lietot Turiba University.

J. Rušenieks: – Lietot šādu vai tādu vārdu kombināciju nav liegts.

Universitāte no “vienkāršas” augstskolas atšķiras ar vairākiem kritērijiem, no kuriem gribu uzsvērt trīs. Pirmkārt, regulārs un kvalitatīvs pētnieciskais darbs.

“Zinātnes bīdīšanai” ir jānotiek praksē nevis tikai uz papīra

vai kabinetā. Un šai darbībai ir nepieciešams nopietns finansējums.

Otrkārt, lai veiktu un vadītu zinātnisko darbību, Augstskolā – Universitātē ir jāstrādā pasniedzējiem, kuri šādu darbu var veikt. Attiecīgi – personas ar zināšanām, pieredzi un vārdu, kuri saņem adekvātu atalgojumu. Treškārt, ir nepieciešama vide, kur publiskot pētījumu rezultātus – teorētiskās un praktiskās atziņas. Tātad vismaz trīs līdz četras pašu organizētas zinātniskās un praktiskās konferences, kā arī vismaz četras reizes gadā izdots zinātniskais žurnāls, kas dažu gadu laikā tiek izveidots par starptautiski atzītu un citējamu izdevumu. Ideāli – tiek izdotas nelielas studiju kursu īstenošanai nepieciešamas, mācībspēku sagatavotas grāmatas. Ar to vēlos uzsvērt, ka mums vēl ir daudz virzienu, kur pilnveidoties un attīstīties.

UZZIŅAI Biznesa augstskola Turība realizē trīs doktora studiju programmas – Komunikācijas vadība, Juridiskā zinātne un Uzņēmējdarbības vadība. Kā paredz valdības pieņemtie grozījumi Zinātniskās darbības likuma noteikumos, kopš š.g. 2011. gada 3. maija Biznesa augstskolai Turība deleģētas promocijas jeb doktora zinātniskā grāda piešķiršanas tiesības juridiskajā zinātnē, savukārt, no 2012. gada 31. jūlija augstskolai deleģētas promocijas jeb doktora zinātniskā grāda piešķiršanas tiesības komunikācijas zinātnē. Šobrīd Latvijā tikai trīs privātās augstskolas var piešķirt doktora grādus. Transporta un sakaru institūtam ļauts piešķirt doktora grādu transporta un sakaru zinātnē, bet Rīgas Starptautiskajai ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolai – vadībzinātnē. Tiesības piešķirt doktora grādus dažādās zinātņu nozarēs Latvijā pašlaik ir 13 augstskolām.

Katrs trešais (32%) zinātņu doktors zinātnisko grādu ir ieguvis dabas zinātnēs, 20% - inženierzinātnēs, bet 19% - sociālajās zinātnēs (avots: Centrālās statistikas pārvaldes dati).

b formāts 13

Atskats uz

A

vieslekcijām 2012. gadā

rī aizgājušais gads Turībā bijis vieslekcijām bagāts – pie mums viesojās Draugiem.lv radošais direktors Jānis Palkavnieks, Nordea bankas sabiedrisko attiecību vadītāja Dagnija Lejiņa, pārdošanas guru Edgars Untāls un daudzi citi sevi pierādījuši speciālisti. Kā allaž, Tev ir lieliska iespēja apskatīties vieslekcijas Turības mājas lapas arhīvā, kā arī būt vienmēr informētam par nākamajām lekcijām mājas lapas sadaļā Aktualitātes.

Teksts: Maija Eglīte Foto: no personīgā arhīva

Gadu iesākām ar vieslekciju par astroloģisko tipoloģiju, ko vadīja pazīstamais astrologs Andris Račs. Cilvēku interese bija milzīga, un, šķiet, tie guva vērtīgas atbildes uz jautājumiem par cilvēku iedalījumu pēc zvaigžņu stāvokļa, par to,kā dzīvot saskaņā ar sevi - cik lomu dzīvē cilvēks spēlē, kā ikviena loma sadzīvo savstarpēji un kādas ir galvenās sociālās lomas.

Biznesa augstskolā Turība viesojās arī bijusī Valsts prezidenta ekonomikas, uzņēmējdarbības un nodarbinātības padomniece Elīna Egle, kura savā lekcijā apskatīja tādu plašu tēmu kā makroekonomika. E. Egle izteica vairākus vērtīgus atzinumus par to, cik labā ekonomiskā situācijā patiesībā mēs šobrīd esam.

Savukārt uzņēmēja Marika Ģederte sniedza ļoti interesantu lekciju par klientu mentālajiem tipiem, par to, kā atšķiras sievietes un vīrieši tieši pircēju lomā. Kā ar tiem veiksmīgi strādāt, kas jāņem vērā un kā biznesā gūt labus rezultātus. Arī šī lekcija izraisīja ļoti plašu atzinību no apmeklētāju puses.

M. Ģederte

E. Egle

P. Timrots

I. Sprinģe

U. Brikmanis

Jānis Palkavnieks viesojās pie mums, pārstāvot uzņēmumu Draugiem.lv. Šī lekcija bija saistoša tiem, kuriem sociālie tīkli un interneta vide nav sveša. J. Palkavnieks runāja par pēdējā laika aktualitātēm tieši interneta vidē, kā tie mainās un kas jāņem vērā, ja uzņēmuma viens no mārketinga instrumentiem ir kāds portāls.

Lielākā mūzikas un mākslas festivāla Baltijā Positivus Festivāls organizators Ģirts Majors Turībā dalījās pieredzē par festivālu plānošanu, organizēšanu un ar tiem saistītiem faktoriem. Sniedza nelielu ieskatu arī par to, kā festivālus organizē ārvalstīs, kur šis tirgus ir krietni lielāks kā Latvijā.

Par veiksmīgu pārdošanu stāstīja talantīgais Edgars Untāls, kuram nesen iznāca grāmata par pārdošanu, kas guvusi plašu rezonansi sabiedrībā. Uz šo lekciju pieteicās ļoti liels interesentu skaits, lekciju pārvēršot par interesantu diskusiju.

Uģis Brikmanis, Dziesmusvētku režisors, dalījās vērtīgās pārdomās par tēmu “Svētki Latvijā – tradīcija vai inerce?”.

Dziesmusvētku režisors daudz runāja par patriotismu un atcerējās tos laikus, kad cilvēkiem Dziesmusvētki bija pavisam citā vērtē kā tagad – augstākā.

Par pārrobežu pētniecisko žurnālistiku stāstīja žurnāliste Inga Spriņģe. I. Spriņģe atklāja, kā darbojas Baltijas pētnieciskais žurnālistikas centrs Re:Baltica, žurnālistikas problēmām Latvijā un kādi vērienīgi pētījumi Re:Baltica veikti par politiķu, kultūras darbinieku un citu ievērojamu personību netīrajiem darījumiem.

Nordea bankas sabiedrisko attiecību vadītāja Dagnija Lejiņa vieslekcijas laikā izklāstīja 11 atziņas par sabiedriskajām attiecībām 11 gadu perspektīvā, iekļaujot reputācijas menedžmentu un pēdējā laika spilgtākos sabiedrisko attiecību notikumus.

Aigars Rostovskis, Biznesa augstskolas Turība Attīstības padomes priekšsēdētājs izklāstīja savu ideju par Nacionālo attīstības plānu un to, kādas ir Latvijas stiprās puses, kā tās veiksmīgāk izmantot.

Vieslekciju ciklu 2012. gadā noslēdza pazīstamais žurnālists Pauls Timrots, kurš, kā izrādās, pat nav mācījies žurnālistiku!

P. Timrots sniedza ļoti vērtīgu lekciju par reālo praksi žurnālistikā, kā top raidījums, kas ir grūtākais, ar ko jārēķinās un citām vērtīgām lietām.

Ja arī Tev ir idejas par to, kādas tēmas vajadzētu piedāvāt vieslekcijās vai vēlies ieteikt kādu spēcīgu un radošu personību, raksti uz e-pastu Turības izglītības projektu vadītājai: ruta.karkle@turiba.lv.

14 b formāts

b formāts 15

Kas tagad ietilpst Jūsu darba pienākumos?

Turības ilggadējs darbinieks – Uldis Strautkalns Turpinot rubriku par Biznesa augstskolas Turība 20 gadu jubileju, piedāvājam iepazīties ar vēl kādu no augstskolas ilggadējiem darbiniekiem – Profesionālās izaugsmes centra (PIC) vadītāju Uldi Strautkalnu. PIC vadītāja karjeras ceļš vienā uzņēmumā savā ziņā ir unikāla un maģiska skaitļa ieskauta – darba pieredze gūta deviņos dažādos amatos.

Kā sākas Jūsu diena? Vai Jums ir pilnīgi izstrādāts rīta rituāls ar precīzām darbībām, kas tiek ik rītu atkārtotas, vai arī katrs rīts sākas citādāk?

amatu maiņu. Pastāstiet, lūdzu, kā jau man te patīk. Tāda skaista, maza veidojas šāda motivācija strādāt vie- pilsētiņa. nā uzņēmumā tik ilgu laiku?

Absolvējis esmu tikai vidusskolu, tādēļ par noteiktu profesiju grūti runāt.

Studēju Automātikas un skaitļošanas fakultātē Rīgas Tehniskajā universitātē, tas bija laiks, kad parādījās personālie datori. Bija ļoti interesanti. Informācija, procesi, optimizācija. Pamazām uzkrājoties darba pieredzei – ne tikai ar datoriem –, sāku pielietot šīs zināšanas dažādās sfērās.

Jā, sanāk, ka pirmajos vienpadsmit gados nomainīju astoņus amatus, kaut gan trīs no tiem varētu uzskatīt par līdzīgiem. Tagad nu jau astoņus gadus strādāju Profesionālās izaugsmes centrā (bijušais Kursu departaments).

Iesākumā motivācija bija nemitīgie izaicinājumi, jaunie uzdevumi, piemēram, datorsistēmu ieviešana administrācijas darbā, procesu pārbūve, darbinieku skaitam no 50 pieaugot līdz 300, kvalitātes vadības sistēmas izveide un vadības grāmatvedības ieviešana. Tomēr, kad bija iekrājies neizņemts atvaļinājums par pieciem gadiem, “izdegu”. Bija arī grūti paciest norādījumus, kā lietas jādara. Par laimi, šefi atcerējās manis reiz sacīto, ka vēlos strādāt patstāvīgi, ar atsevišķiem projektiem. Tad nu tāds amats tika piešķirts. Pats uzrakstīju un īstenoju vairākus projektus, tagad piedalāmies dažādos apmācību konkursos, palīdzam gan strādājošiem, gan bezdarbniekiem apgūt jaunas prasmes.

Cik gadi jau ir pagājuši, kopš strādājat Turībā?

Ko Jūs kā darbinieks novērtējat, strādājot Biznesa augstskolā Turība?

Nu jau ir deviņpadsmit. Nebiju klāt dibināšanai, bet pirmajā mācību dienā septembrī gan.

Hm, pirmos desmit gadus man šeit stabila bija tikai nepārtraukta pārmaiņu ķēde un brīvdienu neesamība. Par laimi, tagad brīvdienas plānoju pats.

Alga – pēc paveiktā. Tā kā padarīju daudz, par algu grēks sūdzēties. Vispār

Parasti visi darbdienu rīti ir līdzīgi – es ļoti ilgi mostos, ēdu putru un tad dodos pasaulē. Izņēmums ir tie rīti, kad man ir treniņš. Tad mostos ļoti ātri. Vēl pirms iziešanas no mājas parasti pārbaudu, vai nav izsludināts kāds iepirkums, kurā mēs varētu piedalīties.

Kas Jūs pamudināja izvēlēties tieši šo profesiju, kādu skolu absolvējāt? Vai jaunībā zinājāt, ka vēlaties strādāt tieši par pasniedzēju, projektu vadītāju?

Jūsu karjeras vēsture ir unikāla ar

16 b formāts

Apgādāt ar darāmo PIC darbinieces un pasniedzējus un rūpēties, lai viņām ir viss nepieciešamais darbu sekmīgai izpildei (red. – smaids). Domāju par to, kur iegūt nākamos pasūtījumus apmācībai un kā organizēt darbu, lai viss sekmīgi īstenotos.

Daudzas no tām man nepiemīt. Pašdisciplinētība, organizētība, izteiktas komunikācijas prasmes, spēja risināt konfliktus. Ja nu vienīgi spēja radoši risināt nestandarta situācijas, spēja pārredzēt lauku.

Ja Jums tiktu dota otra iespēja sākt visu no jauna pirms 20 gadiem, vai Jūs ko mainītu savā karjeras izvēlē?

Drīz tuvojas prakses laiks. Vai Jūs ņemtu praksē studentus?

Karjerā – nē. Attieksmē pret dzīvi – varbūt.

Kā savus “ēnotājus” – nē. Es jau tagad vairāk domāju, nekā daru, un tur nav ko redzēt. Bet kā darītāju – labprāt. Kā jau teicu, nepadarītu lietu netrūkst.

Vai nav uznākusi vēlme, kā vairumam latviešu, doties peļņā uz ārzemēm vai arī vienkārši pamēģināt ko jaunu, ko citādāku?

Teksts: Lelde Lulle Foto: no Turības arhīva

Kādas ir Jūsu attiecības ar kolēģiem?

Droši vien esat redzējis šo gadu laikā, kā daudzi kolēģi nāk un aiziet...

Ja Jūs uzprasītu kolēģiem, iespējams, daļu no viedokļiem pieklājības pēc vajadzētu svītrot. Pirmajos gados galvenā prioritāte, kārtu augstāka par citām, bija darbs, tā rezultāts par katru cenu.

Nespēju pieņemt, ka citi (arī ar diplomiem un grādiem) nezina vai negrib zināt, manuprāt, elementāras lietas.

Tā kā atrados administratīvā direktora amatā, ciest dabūja pilnīgi visi darbinieki. Tiesa, tagad es domāju tāpat, tikai esmu iemācījies par to neiekarst.

Mani ļoti interesē, vai esat apmierināts ar savu izvēlēto profesiju? Bieži vien cilvēki strādā tikai naudas dēļ, protams, tas ir svarīgi, bet vajadzīga ir arī atdeve darbam, mērķtiecīgums, lai sasniegtu izvirzīto mērķi, un pats būtiskākais – lai šis darbs patiktu! Kā ir ar Jums? Šajā ziņā man ir laimējies, jo nekad neesmu gājis meklēt darbu (darbavietu). Visus darbus vai amatus man ir piedāvājuši, un es esmu piekritis tādēļ, ka tas šķitis interesanti. Un, kaut kā likumsakarīgi, katrā nākamajā amatā noderēja iepriekš iegūtās zināšanas un prasmes, protams, neizslēdzot vajadzību apgūt jaunas lietas. Arī tagad es katru dienu kaut ko mācos.

Kādas rakstura iezīmes ir nepieciešamas, lai strādātu šo darbu?

Kaut ko jaunu, citādāku katrs var uzsākt jebkurā brīdī arī šeit. Ir tik daudz nepaveiktu lietu un nerealizētu ideju, tikai tādēļ, ka nav cilvēku, kas to darītu. Kāds varbūt teiks – viņam jau darbu pienes uz paplātes. Muļķības. Tas tikai tādēļ, ka pēc pirmajām 10 minūtēm man apnīk darīt “parastu” darbu un es domāju, kā to pašu izdarīt vai nu piecas reizes ātrāk, vai lētāk.

Gauduļotāji lielā mērā ir paaudze, kas pēc padomju sistēmas sabrukuma nav samierinājusies ar domu, ka katrs pats ir atbildīgs par savu karjeru. Arī pārdevēja patukšā veikalā, garlaicības mākta, drīzāk grims depresijā vai iedzīvosies kāju vēnu problēmās, bet ietvi veikala priekšā, lai cilvēkiem ir prieks, nenomazgās – tas, redz, neesot viņas pienākums.

Par laimi, ir arī priecīgāki piemēri. Reiz runāju ar kādu kasieri, algu lielāku gribot, jo ilgi jau strādājot. Teicu – par čeku izsišanu vairāk maksāt nav pamata, ja gribi citu algu, tad jādomā par gudrāku darbu. Saprata, un tagad ir grāmatvede.

Projektu vadība ir darbs ar cilvēkiem, katram tiek uzdots uzdevums, bet nekad nevar zināt, vai tas tiks izpildīts kā iecerēts. Vai viegli uzticēties cilvēkiem?

Kā ir ar brīvo laiku, – atliek laiks atpūtai? Vai Jums ir kāds vaļasprieks?

Savos 43 beidzot esmu tā nokārtojis dzīvi, ka brīvais laiks man ir tieši tik, cik vēlos vai uzskatu par nepieciešamu.

Domāju, tas ir karjeras augstākais sasniegums. Pārfrāzējot Remarku, laiks strādāt un laiks dzīvot. Dziedu korī, patīk galdniecības, būvniecības, dizaina process, cīņu mākslas.

Dažkārt arī slēpoju, snovoju, dodos pārgājienos, braucienos ar laivu vai arī ceļojumos pa pasauli. Dažas nodarbes ir pakārtotas neprātīgā darba gados sabeigtās veselības atjaunošanai.

Pastāstiet, lūdzu, par Jūsu turpmākajām karjeras iecerēm, interesantākajiem projektiem, kas vēl paredzēti?

Pastiprināti domājam par darbības izvēršanu arī Rīgas centrā. Drīzumā laidīsim klajā, manuprāt, ļoti interesantu kursu, kas klausītājiem palīdzēs bagātināt valodu un izskaust dažādas kļūdas rakstu valodā. Apnicis medijos lasīt par kārtējo “vērienīgo” operāciju vienas točkas aizvēršanā. Mēģināsim iemācīt studentiem datora lietošanas pamatprasmi – drukāšanu, neskatoties uz tastatūru.

Ko novēlat saviem līdzcilvēkiem?

Saudzējiet sevi un mīliet tos, kas jums apkārt!

Grūti. Vai nu strādā ar pārbaudītiem kolēģiem, vai arī kontrolē. Bet roku uz pulsa tāpat ir jātur vienmēr, kaut vai tādēļ, lai neliktos, ka esi viņus aizmirsis.

b formāts 17

Turība soli priekšā Baltijai

izveidots pirmais

tūrisma pētniecības centrs 2012. gada pavasarī tika izveidots Biznesa augstskolas Turība Tūrisma pētniecības centrs (TPC). Tas ir pirmais un vienīgais šāda veida pētniecības centrs Baltijā, un tas darbojas Starptautiskā tūrisma fakultātes paspārnē. Centrs kopā pulcē gan pasniedzējus, gan studentus, lai kopīgiem spēkiem veiktu tūrisma nozarei nepieciešamus, svarīgus un aktuālus pētījumus.

Teksts: Elīna Arāja Foto: no Turības arhīva

K

ā stāsta TPC vadītāja, Biznesa augstskolas Turība lektore Dr.oec.

Aija van der Steina, tūrisms Latvijā nav nekāds jaunums, un jau daudzus gadus Latvijas tūrisma nozarē strādājošie cenšas piesaistīt gan ārvalstu, gan pašmāju tūristus. “Lai šos tūristus piesaistītu, ir nepieciešams veikt daudz un dažādus pasākumus, kā, piemēram, ir jāprot pareizi izveidot un izvietot reklāmu, lai tā pildītu savas funkcijas, jāsaprot savas darbības plusi un mīnusi, un jāizzina, ko tūrists vēlas redzēt un ko viņš sagaida no sava ceļojuma. Nereti tūrisma biznesa vidē iesaistītajiem, tai skaitā studentiem, trūkst priekšstata par to, ko tieši tūrists vēlas redzēt un ko viņš sagaida no Latvijas – kas viņam būtu interesanti.

Tāpēc arī nav skaidrs, ko ir nepieciešams darīt un kādus soļus spert, lai uzlabotu savu darbību un vēlamā informācija sasniegtu tūristu,” teic TPC vadītāja.

A. van der Steina uzskata, lai tūrisma nozare attīstītos pareizajā virzienā un cilvēki spētu strādāt produktīvāk, ir nepieciešama tūrisma vides regulāra izpēte, lai zinātu, pie kā vajadzētu vairāk piestrādāt un arī pretēji – kas ir izveidots pareizi un veiksmīgi. Tieši ar to

18 b formāts

nodarbojas Tūrisma pētniecības centrs!

Soli tuvāk nozares pētniecības attīstībai Centrs savu reālo darbību uzsāka 2012. gada oktobra sākumā ar ievadsemināru tūrisma programmās studējošajiem.

TPC mērķis ir aktivizēt zinātniskos un lietišķos pētījumus tūrisma un viesmīlības nozarē, veicināt studējošo iesaisti regulāros pētījumos un attīstīt centra darbībā iesaistīto studējošo un docētāju zinātniskās un profesionālās kompetences.

Centra vadītāja un lektore stāsta, ka Tūrisma pētniecības centrā kopā pulcējas gan pasniedzēji, gan studenti, gan citi interesenti, lai kopīgiem spēkiem viektu gan zinātniskus, gan praktiskus pētījumus tūrisma vides un tirgus izpētei. “Pirms centra izveides, protams, arī tika veikti šāda tipa pētījumi, bet tiem nebija vienots spēks. Pārsvarā katrs pētījums tika veikts atsevišķi un bieži – īstermiņā.

TPC veic gan pašu iniciatīvas veidotus pētījumus, gan uzņēmēju, gan citu interesentu pasūtītus pētījumus, kā arī jau veiktu pētījumu apkopošanu un analīzi. Būtiskākais ir tas, ka šādi

pētījumi beidzot tiks veikti ilgtermiņā, kas ļaus precīzāk analizēt iepriekšējo gadu kļūdas, skaidrot to cēloņus un novērst kļūdas nākotnē,” saka A. van der Steina.

Centrā regulāri notiek semināri, tiek veikti gan vietēji, gan starptautiski pētījumi un projekti ar tūrismu saistītos biznesa sektoros. Tāpat arī tiek veidota sadarbība ar valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldībām, reģionālām un profesionālajām tūrisma organizācijām un uzņēmējiem, šādā veidā palīdzot attīstīties tūrisma nozarei visā Latvijā.

“Studenti var iesaistīties vairākos pasniedzēju vadītos pētniecības projektos. Šī tūrisma pētījumu centra viens no uzdevumiem ir veidot ciešāku sadarbību starp tūrisma uzņēmējiem un studentiem tieši pētniecības jomā.

Pilnveidojot studentu pētnieciskās iemaņas, vienlaicīgi mēs vēlamies veikt nozarei nozīmīgus pētījumus, jo abas puses šādā situācijā būtu ieguvējas.

Uzņēmēji iegūtu tirgus pētījumu, savukārt studenti padziļinātu savas zināšanas par kādu tēmu, kā arī izprastu aktuālo tirgus situāciju,” komentē Aija van der Steina.

Nozares situācija TPC vadītāja Aija van der Steina stāsta, ka bijuši četri galvenie iemesli, kas radīja vajadzību pēc šāda veida centra. “Pirmais iemesls ir bijis pasniedzēju darba specifika. Pati situācija augstskolas pasniedzēju vidū noteica nepieciešamību pēc šāda veida centra, jo lektoru darbs rada vajadzību veikt lielākus vai mazākus pētījumus un zinātnisko rakstu publikācijas. Līdz šim katrs to vienkārši ir veicis individuāli.

Otrais iemesls – studiju specifika. Studijām ir raksturīgs, ka katram pētījumam uzmanība tiek pievērsta īsu periodu, bet ir arī tādi pētījumi, kuriem ir nepieciešams ilgāks izpētes laiks vairāku gadu garumā,” skaidro Aija.

Kā trešo iemeslu viņa min to, ka mācību procesā nepietiek laika padziļināti un kvalitatīvi pievērsties pētījumiem.

“Studiju laikā studentiem ir ļoti daudz citu darbu, kas jāpaveic katrā no mācību priekšmetiem un tieši tāpēc nav iespējams pievērsties nopietnai pētniecībai,” atklāj centra vadītāja.

Ceturtais un pēdējais no svarīgākajiem faktoriem, kāpēc šāds centrs bija nepieciešams, ir pieaugošā interese no tūrisma nozares. Dažādas aģentūras, uzņēmumi un asociācijas vērsās augstskolā pēc palīdzības tūrisma nozares izpētē.

Plānotie pētījumi tuvākajā nākotnē Centrs savos pētījumos aptaujā ne tikai iedzīvotājus no visas Latvijas, bet arī citu valstu iedzīvotājus, piemēram, Krievijas, Zviedrijas, Vācijas, Somijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājus, kas jau ir pabijuši Latvijā, un arī tos, kas varētu būt potenciālie Latvijas tūristi un kuru viedoklis mums būtu jāņem vērā.

Kā informē A. van der Steina, centra tuvākie plānotie pētījumi ir “Kā kultūras atšķirības ietekmē tūristu apmierinātību” un “Patērētāju jeb tūristu uzvedība”. Pētījumā “Kā kultūras atšķirības ietekmē tūristu apmierinātību” tiks pētīts tas, vai tūrista kultūras pieredze ietekmē to, cik apmierināts viņš ir Latvijā, vai Latvijai ir jāpiemērojas katra tūrista kultūras tradīcijām. Otrajā pētījumā Patērētāju jeb tūristu uzvedība tiks pētīts, ko tūristi pērk, kur pērk un kad pērk, jo, pateicoties tehnoloģijām, šīs tendences ir mainījušās. “Vairs nav nepieciešams pus gadu iepriekš ieplānot savu ceļojumu, pasūtot biļetes krietnu laiku iepriekš. Arvien vairāk tiek veikti pēdējā brīža pirkumi un ir nepieciešams izzināt, kas ir tas, kas tūristus piesaista visvairāk. Bet šie pētījumi nebūt nav vienīgais plānotais darbs tuvākajā nākotnē. Centrā regulāri tiks veikti arī mazāki pētījumi,” sarunu noslēdz centra vadītāja.

Studentu ieguvumi Tūrisma pētniecības centra interesēs ir ne tikai palīdzēt attīstīties tūrisma nozarei, bet arī palīdzēt attīstīties studentiem. Tas nozīmē, ka katra pētījuma veikšana dod plusus ne tikai tūrisma nozarei kā tādai, bet arī veicina studējošo papildus izglītošanos un izpratni gan par tūrisma nozari, gan par pašu pētījumu nozīmi, gan par to, kā veikt šādus pētījumus. “Pētījumu veikšana ļauj studentiem noskaidrot atbildes kā uz sev interesējošiem jautājumiem, tā arī palīdzēt rast atbildes uz citu interesējošiem jautājumiem.

Papildu zināšanu ieguve nebūt nav vienīgais ieguvums, piedaloties pētniecības centra darbībā. Piemēram, tiem studentiem, kuri ir ieinteresēti par konkursa vietu Erasmus mobilitātes programmās, iesaku pievienoties TPC darbības komandai, jo tieši dalība centra aktivitātēs tiek uzskatīta par priekšrocību, pretendējot uz šīm konkursa vietām. Kā arī studentiem, kuri iesaistījušies centra pētnieciskajos projektos, mācību gada beigās tiek izsniegts sertifikāts,” norāda A. van der Steina. Ikviens, kurš visa gada garumā ir aktīvi darbojies centrā, ieguldījis savas pūles un ir veicis pētījumus, tiesīgs saņemt šādu sertifikātu kā pateicību un apliecinājumu par ieguldīto darbu.

Bet arī ar to vēl studentu ieguvumu saraksts nebeidzas.

Studenti, kuri ir parādījuši īpašu iniciatīvu un vēlmi strādāt, pierādījuši sevi darbībā pētniecības projektu veikšanā vai arī kā citādi ir pauduši savu izcilību Tūrisma pētniecības centrā, saņem atzinības rakstus, kā tas ir noteikts Starptautiskā tūrisma fakultātes nolikumā. TPC darbības specifika ir tāda, ka studenti savus pētījumus var izstrādāt plānoti un secīgi visā studiju periodā sev interesējošā jomā.

Nepalaid garām arī savu iespēju sevi pilnveidot un pierādīt!

TPC aicina visus ieinteresētos studentus pievienoties savai komandai. Tā ir lieliska iespēja ikvienam studentam pielikt savu roku tūrisma attīstībā. Arī uzņēmēji, kuri darbojas tūrisma biznesā un kurus interesē piesaistīt studentus kāda pētījuma veikšanai, tiek aicināti sazināties ar centra vadītāju Aiju van der Steinu, rakstot uz e-pastu: tourism.research@turiba.lv.

b formāts 19

: 2012. gada oktobris –

Laika periods ris

2013. gada februā

Foto: no personīgā arhīva

Studenta dzīve Spānijā

Pirmie iespaidi

Gaidītais un realitāte

Dzīvoju kopā ar četriem spāņiem, jo vēlējos uzlabot gan angļu, gan spāņu valodas prasmes. Apmetos Mursijas centrā, lai viss būtu pa rokai – veikali, bāri, naktsdzīve, tirgus un transports. Centrs ir neliels, tāpēc, katru reizi izejot ielās, satiku kādu paziņu. Manuprāt, visur pasaulē studentu dzīve ir līdzīga – jo ilgāk Tu studē, jo vairāk Tu gaidi brīvdienas, lai varētu atpūsties.

Universitātē studentiem regulāri uzdod praktiskus mājasdarbus, piemēram, sagatavot grupu darbu un prezentēt uzdoto tēmu, tāpēc droši varu apgāzt pieņēmumu, ka Erasmus ir tikai viena vienīga izklaide un izpriecas. Nācies arī pa naktīm mācīties, jo darbs sākumā bija dubultā – vispirms tulkoju mācību materiālu un tikai tad izpildīju prasīto.Patīk tas, ka mācības man notika vakaros, līdz ar to varēju labi izgulēties, dažkārt līdz pat pusdienlaikam.

Kad iesniedzu dokumentus, nezināju, kas mani sagaida, jo apzinājos, ka visi jautājumi būs jārisina pašai, jāaprod ar citu kultūru, mentalitāti un dzīves apstākļiem. Viennozīmīgi, gaidīju kādu atbalstu no vietējiem jauniešiem, jo Erasmus Mursijā ir ļoti populāra prakse – piemēram, no pēdējā topošo reklāmistu un žurnālistu kursa vismaz puse studentu ir bijuši studiju apmaiņā citās valstīs. Spāņi ir ļoti saprotoši un izpalīdzīgi. Sākumā bija grūti valodas barjeras dēļ, bet galu galā to apguvu un vēlāk kļuva daudz vieglāk. Vēlējos iegūt jaunus draugus, un tagad man viņi ir, turklāt no visas pasaules! Ja kādreiz izdomāšu paceļot, man būs kur iegriezties. Kā vienu no plusiem noteikti varu minēt to, ka esmu kļuvusi patstāvīgāka, jo līdz šim dzīvoju kopā ar vecākiem. Esmu sapratusi, kā ir rēķināties tikai ar sevi un risināt problēmas patstāvīgi. Bet lielākais ieguvums, manuprāt, ir valoda, kuru līdz šim nekad nebiju mācījusies, un, var teikt, bija jāsāk no pašiem pamatiem. Dzīvojot vidē, kur runā tikai spāņu valodā, sešu mēnešu laikā esmu iemācījusies vēl vienu svešvalodu!

Atklāti sakot, no paša sākuma man visi vīrieši likās īsti mačo, it īpaši policisti, jo visi ir tik sportiski. Pati spāņu valoda man likās ļoti kaislīga valoda.

Taču vēlāk sapratu, ka izskatīgie mačo īpaši neizceļas ar gudrību un erudīciju.

Turklāt gandrīz visiem spāņiem ir nelāgi ieradumi. Bet, neskatoties uz to, cilvēki šeit ir ļoti izpalīdzīgi, smaidīgi un laipni. Ja redz, ka Tu esi ārzemnieks, cilvēki ļoti pacietīgi cenšas saprast, ko Tu mēģini pateikt, lai varētu palīdzēt. Ja Tu nezini ceļu, cilvēki pat ir ar mieru pavadīt līdz meklētajai vietai pat tad, ja tas ir pavisam uz otru pusi, kur bija jādodas cilvēkam. Ģimenei ir milzīga loma audzināšanā, jaunieši lielākoties dzīvo ar vecākiem līdz pat 40 gadiem.

Spānijā šobrīd ir krīze, bet iedzīvotāji par to nesatraucas. Manuprāt, stress un nervu sabrukumi šeit neeksistē.

20 b formāts

Grūtākais esot prom no mājām

ecības Sabiedriskās atti Turībā studē: Erasmus Studiju vieta ursija, pānijas pilsēta M S ā: m am r og r p Mura San Antonio de Univercidad Catolic te, unikācijas fakultā cia (UCAM), Kom ālistikas nodaļa Reklāmas un žurn

Katra programmas Erasmus pieredze ir kā jauns piedzīvojums.Biznesa augstskola Turība šajā programmā piedāvā visu fakultāšu studentiem studiju iespējas 77 partneraugstskolās atkarībā no studiju programmas. Pieteikties var studenti, kuri iepriekš nav piedalījušies Erasmus mobilitātes programmā un kuri vismaz vienu studiju gadu ir studējuši Turībā. Šo piedzīvojumu izvēlējās arī Viktorija Safronova, augstskolas sabiedrisko attiecību 2. kursa studente, kura devās uz saulaino zemi Spāniju. Erasmus pieredzes piezīmju lapiņas tiek aizpildītas brīdī, kad studente jau paguvusi iedzīvoties Eiropas Dienvidos. Teksts: Lote Žagare

Negaidīti mirkļi

Faktu lapa

Grūtākais, kas jāpārvar, ir vientulība. Esot šeit, Tu saproti, ka nevari vairs iziet ārā pastaigā vai pastāstīt kādam par savām rūpēm. Redzēt savu ģimeni un draugus varu tikai bildēs vai zvanot Skype.

Pirmie trīs mēneši bija tie grūtākie. Biju atbraukusi uz Spāniju jau jūnijā, lai līdz oktobrim apgūtu vismaz pamatus spāņu valodai. Vasara šeit ir neaprakstāma – līdz pat oktobrim var peldēties jūrā un vēl pat decembrī sauļoties uz terases. Grūti ir nosēdēt universitātē, kad ārā saulains laiks. Oktobrī, kad tikāmies visi Erasmus dalībnieki un sākām iepazīties, atceros, ka gandrīz vai katru ballīti biju aicināta pie dažādiem cilvēkiem, bet tagad jau esam visi pazīstami un uz Ziemassvētku brīvlaiku lielākā daļa brauc mājās. Man decembris ir brīvais laiks, lai paceļotu pa Spāniju. Laika gaitā esmu daudz ko paveikusi, esmu pārvarējusi kultūršoku. Tagad šķiet, ka manas mājas ir te, Spānijā.

Esmu saradusi ar šo zemi.

Atgriežoties no Erasmus, arī Latvijā man būs pie visa no jauna jāpierod, sākot jau ar klimata izmaiņām, dzīves ritmu un beidzot ar ēdienu.

Minēšu trīs lietas. Pirmkārt, Spānijā iepazinos ar meiteni no Jelgavas, kura pašlaik dzīvo Anglijā. Mums ir daudz kopīgu draugu, taču iepazināmies ilgi pēc tam, kad jau biju ieradusies saulainajā zemē.

Otrkārt, samērā lielus izdevumus sagādāja istabas īre un transports līdz universitātei, tāpēc bija jāiemācās plānot budžetu un iztikt ar stipendijas apmēru tādu, kāds tas programmā paredzēts.

Treškārt, sākumā biju iedomājusies, ka man būs salīdzinoši labas atzīmes noslēguma pārbaudījumos, jo esmu pietiekami erudīta un labi pārzinu arī valodu, taču, uzzinot savu pirmo atzīmi eksāmenā, biju ļoti pārsteigta. Kā jau iepriekš minēju, Erasmus nebūt nav tikai izklaide, tāpēc pirms turpmākajiem eksāmeniem nācās saspringt, cītīgi mācoties.

Lietderīgi zināt Kas mainījies

erasmus reiss uz saules zemi Spāniju

Es vairs nekad nebūšu tas cilvēks, kas biju līdz šim. Esmu augusi garīgi, jo, sastopoties ar problēmām, nākas pieņemt lēmumus pašai, paļauties tikai uz sevi, tā sakot, baudu pieaugušo dzīvi. Atbraucot atpakaļ, es bez grūtībām varētu dzīvot viena. Citādāk es tagad vērtēju starptautiskās attiecības pazīstu daudz dažādu tautību cilvēku un zinu, ko no viņiem gaidīt un kāda ir viņu mentalitāte. Man vairs nav valodas barjeras, esmu kļuvusi savā ziņā bagātāka, jo man ir ne tikai atmiņas, bet arī pieredze, kas ir nenovērtējams ieguvums.

Ko ir lietderīgi zināt pirms iekāpšanas Erasmus reisā? Vairāk par valsti un klimatu, jo nācies nopirkt daudz, daudz silta apģērba, nebiju iedomājusies, ka šeit +3 grādi ir kā pie mums -10 grādi, tikai tāpēc, ka šeit ir mitrs, bet mums ir sausais klimats. Ja es būtu zinājusi, ka vietējie saldumi man neies pie sirds kā pašmāju Latvijā, būtu paņēmusi līdz pilnu maisu ar konfektēm. Elektrība ir ļoti lēta, būtu sagatavojusies morāli, ka nauda nav daudz jātērē.

Ieteikumi citiem studentiem Es noteikti ieteiktu nebaidīties no nezināšanas un izaicinājuma. Svarīgi ir būt gataviem jauniem piedzīvojumiem multikulturālā vidē un komunikācijai starptautiskā līmenī.

Noteikti izmantojiet tādu iespēju kā Erasmus, turklāt pie pirmās izdevības, jo šai studentu apmaiņai ir tikai un vienīgi plusi. b formāts 21

Kā stāsta uzņēmējs, ar laiku šie cilvēki mainīsies lomām un ieņems kādu citu no četriem amatiem nolūkā katram studentam dot iespēju izprast, ko nozīmē attiecīgais amats, un gūt pieredzi visās pozīcijās. “Bizness ir kopums, un līdz šim vienmēr ir iztrūkusi sasaiste starp biznesa attīstībai vajadzīgām nozarēm. Mēs pievērsīsim uzmanību tam, lai notiktu veiksmīga sasaiste visām četrām jomām. Līdzīgas studijas jau vairākus gadus darbojas Somijā, to ieviešana pilnībā attaisnojusies. Galvenais šo studiju princips – learning by doing! (Mācies darot – aut.),” skaidro A. Rostovskis.

Praktiskās studijas Biznesa inkubatorā Uzsāc biznesu jau studiju laikā!

Pirmais veiksmes stāsts Kopš netradicionālajās studijās uzņemti pirmie 16 jaunieši, jau piedzīvots pirmais veiksmes stāsts – četri jaunie uzņēmēji, nedēļu pēc ienākšanas paplašinātajās Biznesa inkubatora telpās, vienojušies par kopīgu biznesu interneta veikala Bold.lv darbības attīstībā.

Ideja par interneta veikala lapas atvēršanu ir kopīgu vairākkārtēju diskusiju un rūpīgu pārdomu rezultāts. Apsvērtas vairākas biznesa idejas, taču šī guvusi lielāko atsaucību un atbalstu. “Pirmkārt, interneta veikala atvēršana sākotnēji prasa nelielas investīcijas. Otrkārt, mūsu vidū ir lietpratējs informācijas tehnoloģiju jomā. Attīstot šo biznesu, varēsim iegūt pamatkapitālu citu ideju realizācijai,” skaidro Krists.

Kā stāsta četrotne, katram no jauniešiem ir savas stiprās puses, ko viņi arī katrs pielietos, attīstot kopīgo biznesu Bold.lv. Krists jau agrāk guvis pieredzi uzņēmējdarbībā un orientējas lietvedības jautājumos, Jurija priekšrocības ir zināšanas informācijas tehnoloģiju jomā, Jānis sevi saskata mārketinga jomā, savukārt Rolands – gatavs apgūt no visa pa drusciņai.

Augstskolas Biznesa inkubators jaunajiem uzņēmējiem ir regulāra tikšanās vieta. Tiesa, vēl nav apgūtas visas tā piedāvātās priekšrocības, tomēr priecājas, ka dienā, kad plānots atklāt Biznesa inkubatoru plašākai sabiedrībai, viņiem būs iespēja publiski pieteikt arī savu lolojumu – Bold.lv.

Noslēgumā jautāti, kāds, viņuprāt, ir īsts uzņēmējsw, puiši atbild vienprātīgi – tikai tāds, kurš nopelna sev un spēj vienlaikus ieguldīt sabiedrības attīstībā, ir uzņēmēja vārda cienīgs. Un jaunie uzņēmēji gatavi strādāt pie tā, lai viņus sastaptu tieši šādu uzņēmēju vidū.

Ikviena dzimšanas diena tiek sagaidīta ar pārdomām par paveikto, jaunām atziņām un plāniem. Turība vēlas sagādāt svētkus visiem, arī topošajiem uzņēmējiem, kuri alkst savas biznesa idejas realizēt dzīvē. Tāpēc kā vēl vienu no augstskolas divdesmitgadei veltītajiem projektiem jāmin praktiskās studijas Biznesa inkubatorā. Šo iespēju piedāvā Biznesa augstskolas Turība Attīstības padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis, kurš pats personīgi un kopā ar citiem Latvijas uzņēmējiem ir apņēmies kļūt par treneri un padomdevēju biznesa uzsākšanā uzņēmīgākajiem studentiem Turībā.

Teksts: Dace Kristiāna ūdre Foto: Mārtiņš Garais

P

raktiskās studijas tiek īstenotas Uzņēmējdarbības vadības fakultātes bakalaura studiju programmā Uzņēmumu vadība. Tās atšķiras no standarta studiju programmas ar to, ka topošajiem uzņēmējiem, kuri izvēlas apgūt reālo uzņēmējdarbību pie trenera Aigara Rostovska un citiem studiju realizācijā pieaicinātajiem uzņēmējiem, jāveido savs uzņēmums un reāli jāveicina tā attīstība. Praktiskās studijas nenotiek lekciju auditorijā, jo studenti galvenās zināšanas un prasmes apgūst augstskolas Biznesa inkubatorā – dibina savus uzņēmumus, attīsta biznesa idejas, organizē tikšanās un glabā dokumentus, pilnveido savu uzņēmumu piedāvātos pakalpojumus, darbojas komandā un mācās no pieredzējušiem uzņēmējiem. Praktiskajās studijās uzsvars tiek likts uz praktisku iemaņu un pieredzes iegūšanu, nevis lekcijām auditorijā. Taču eksāmeni un visi pārbaudījumi jaunajiem uzņēmējiem ir tādi paši kā standarta programmā studējošajiem.

Pēc praktisko studiju apgūšanas absolventi saņems tādu pašu diplomu, kā tie, kuri izvēlējušies studijas klasiskajā programmā Uzņēmējdarbības vadība. Galvenā atšķirība ir praktiskā pieredze, kas tiek iegūta reāli vadot uzņēmumu.

Biznesa attīstībā būtiskas praktiskās iemaņas Praktisko studiju iniciators, Biznesa augstskolas Turība Attīstības padomes priekšsēdētājs, uzņēmējs Ph.D Aigars Rostovskis: “Šobrīd pieprasījums pēc praktiskām zināšanām ir tā nobriedis, ka šādas studijas ir iespējams realizēt. Daudzi saprot, ka tā izglītība, kas šobrīd tiek dota pasaulē, veicina bezdarba līmeni jauniešu vidū, jo trūkst praktisko iemaņu.

Praktiskajās studijās obligāta prasība ir dibināt kompāniju. Jaunajiem uzņēmējiem augstskola nodrošina visu nepieciešamo, lai varētu savas idejas sākt realizēt dzīvē – viņi darbojas augstskolas Biznesa inkubatorā un regulāri saņem uzņēmējutreneru padomu. Vismaz vienai kompānijai ir jābūt ar četriem dalībniekiem – vadītājs, finanšu un grāmatvedības speciālists, mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītājs un pārdošanas eksperts”.

22 b formāts

Plašāka informācija: www.turiba.lv b formāts 23

Kad Tavs darbs ir mans darbs – aizņemšanās sērga augstskolās

Kad Tavs darbs ir mans darbs –

aizņemšanās sērga augstskolās Špikeru kilometri ķīmijas kārtējā pārbaudījumā, skatiena iemešana kaimiņa darba lapā matemātikas eksāmena laikā, dažu ideju aizņemšanās no sava kursa biedra, gatavojot studiju darbu - gandrīz katrs skolēns vai students savā dzīvē ir saskāries ar plaģiātismu.

Kāds ir gatavs palīdzēt otram, bet kāds cits labprāt izmanto šīs dāsnās drauga dāvanas.

Teksts: Džoanna Miteniece Foto: no Turības arhīva

L

atvijas augstskolās plaģiātisma jautājums ar katru gadu kļūst arvien aktuālāks. Par spīti tam, ka plaģiāta atklāšanas gadījumā students var tikt izslēgts no augstskolas bez tiesībām tur atgriezties, daudzi vēl joprojām uzdot cita darbu par savējo. Šobrīd daudzas augstskolas jau strādā pie tā, lai samazinātu plaģiātisma iespējas, palielinātu akadēmisko godīgumu un paaugstinātu studiju kvalitāti. Šogad vairākas Latvijas augstskolas parakstīja nodomu protokolu par sadarbību vienota plaģiātu izskaušanas tīkla veidošanā. Savukārt mūsu augstskolas aktīvākie studenti, Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvaldes (BATSP) pārstāvji, plaģiātisma jautājumu vēlējās aktualizēt pašu studentu vidū.

Lai rosinātu dialogu plašākā sabiedrībā, 2012. gada rudenī Pašpārvalde rīkoja diskusiju “Plaģiātisms studiju procesā”.

Turībā vienkopus pulcējās sešu Latvijas augstskolu studenti, virkne pasniedzēju un ekspertu autortiesību un izglītības jomā, lai dalītos pieredzē, kā vislabāk izprast plaģiātisma situācijas iemeslus starp studentiem, kā arī meklētu kopīgus risinājumus tā izskaušanai.

Pastāv trīs iemesli plaģiātisma esamībai augstskolās Par to, kā plaģiātismu ir vērts apkarot un ka ir iespējams ar to cīnīties, pieredzē dalījās Zaķumuižas pamatskolas direktors, bijušais Latvijas Studentu apvienības pārstāvis Igors Grigorjevs. Tieši viņam bija tā iespēja pirms četriem gadiem piedalīties termina „akadēmiskais godīgums” izveidē un tā koncepcijas izstrādē. Bet kādēļ tad plaģiātisms ir aktuāls studējošo vidū? Pēc Igora Grigorjeva domām, pastāv trīs galvenie iemesli plaģiātisma esamībai augstskolās. Viens no tiem ir lielais noslogojums ārpus augstskolas – visbiežāk tas ir darbs. Otrs iemesls – slinkums. Savukārt trešais iemesls ir prasmes jeb tieši prasmju trūkums. Tiem, kuri izvēlas iet plaģiātisma ceļu, bieži vien nepietiek attiecīgo prasmju, lai uzrakstītu kvalitatīvu kursa darbu, diplomdarbu vai maģistra darbu.

Plaģiāta izmantošana ir studenta pašcieņas jautājums Taču jāatzīmē, ka Zaķumuižas pamatskolas direktors uzsvēra arī to, ka neviens no šiem iemesliem nav attaisnojums plaģiātisma piekopšanai studiju procesā. Biznesa augstskolas Turība lektors Kristaps Ābelis savukārt minēja piemērus par to, ka plaģiātu skaits augstskolās nemazinās. Taču svarīgi esot beidzot skaidri nodefinēt, kas tieši ir plaģiātisms un ko tas sevī ietver.

24 b formāts

Foto: Latvijas Avīze

UZZIŅAI 2012. gada vasarā Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvaldesadarbībā ar Latvijas Studentu apvienību (LSA) un karjeras portālu Prakse.lv veica aptauju ar mērķi noskaidrot studentu viedokli par plaģiātismu studiju procesā un tā ietekmi uz studiju kvalitāti.

Aptaujā piedalījās 1056 studenti no visas Latvijas un tajā tika secināts, ka: • 58% no visiem respondentiem ir saskārušies ar plaģiātismu savā augstskolā; • 35% aptaujāto paši ir izmantojuši plaģiātu; • 64% respondentu norādīja, ka plaģiātisma problēma negatīvi ietekmē studiju kvalitāti augstākās izglītības iestādēs; • 66% aptaujāto studentu norādījuši, ka viens no labākajiem risinājumiem plaģiātisma izskaušanā ir patstāvīgo darbu ar praktisku ievirzi iekļaušana studiju procesā; • 22% respondentu pauduši pārliecību, ka piemērotākais risinājums plaģiāta apkarošanai ir vienotās starpaugstskolu datorizētās sistēmas izveidošana.

Diskusijas dalībniece un Turības pasniedzēja Renāte Cāne pauda pārliecību, ka plaģiāta izmantošana ir studenta pašcieņas jautājums. Ja cilvēks uzskata, ka zagt ir normāli, tad arī plaģiātisma izmantošana studiju procesā, pēc studenta domām, ir pieņemama.

Pēc studentu domām, plaģiātismu veicina arī tādi portāli, kā, piemēram, Atlants.lv, kur plašā izvēlē var iegūt darbus dažādās nozarēs. Pārstāvis no Atlants.lv gan norādīja, ka šāda darbu datu bāze palīdz veiksmīgāk izpildīt prasīto, atrast informāciju, rast iedvesmu mācībās. Bet to, vai students pieejamos darbus izmanto kā savus, tas jau esot atkarīgs no katra paša.

Atbildīgas plaģiātisma jautājumā esot abas puses Viens no diskusijas galvenajiem jautājumiem bija “Vai, iestājoties augstskolā, studentam jau ir jāizprot plaģiātisma jēdziens, jāizprot autortiesību jēdziens?”.

Atbilde uz šo jautājumu bija apstiprinoša – plaģiātisma jautājums ir jāiemāca jau vidusskolā, lai augstskolā studentam nebūtu tik lielu raižu un problēmu, kas saistītas ar plaģiātismu.

Secinājumi, kādi tika izdarīti diskusijas laikā, vēsta to, ka šāda veida diskusijas būtu jārīko arī turpmāk. Tikai runājot par šādām problēmām regulāri, ir iespējams ar tām cīnīties. Un jāapzinās esot arī tas, ka atbildīgas plaģiātisma jautājumā esot abas puses – gan studenti, gan tie, kas pieļauj plaģiātismu.

Foto: Neatkarīgā Rīta Avīze

b formāts 25

BAT SP vēstures lappuses

A

tzīmējot Turības 20 gadu jubileju, vēlējāmies Tev dot iespēju atskatīties arī uz Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvaldes (BAT SP) dzīves gājumu. Jāsaka gan, ka arī šim studentu lolojumam pietura ar 20 gadu atzīmi vairs nav ilgi jāgaida. Kā ir veicies līdz šim, aicinām iepazīties tālāk.

Teksts: Sabīne Almane, Foto: Mārtiņš Garais un BAT SP arhīvs

Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvaldes (turpmāk – BAT SP) pirmsākumi meklējami 1996. gadā, vairākus gadus pēc Turības mācību centra dibināšanas. 1996. gada 17. maijā Senātā tika apstiprināts šīs Studējošo pašpārvaldes nolikums. Šajā laikā svarīgākie jautājumi, ko Pašpārvalde risināja, bija saistīti ar studiju kvalitātes uzlabošanu, bibliotēkas un studentu kopmītņu labiekārtošanu. 1997. gadā veidoti sakari ar Latvijas Studentu apvienību, nodrošinot tur Pašpārvaldes pārstāvniecību.

Savukārt Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvalde kā sabiedriska organizācija dibināta 1999. gada 11. janvārī toreizējā Pašpārvaldes priekšsēdētāja Renāra Krūgaļauža vadībā. Dibināšanas sapulcē valdē tika ievēlēts Renārs Krūgaļaužs, Liene Sestule, Inese Gaile, Egils Zvejnieks, Agnese Brikša, Andrejs Gaļeckis, Ilze Putriņa.

Sākotnēji Pašpārvaldes mērķis bija tās biedriem mācīt, kā plānot savu darbu, risināt studējošo problēmas un iemācīties, kā pelnīt naudu. Interesanti, ka šajā laikā Pašpārvaldē bija arī biedru naudas. Jau uzreiz pēc Pašpārvaldes dibināšanas manāma biedru iniciatīva organizēt nu jau par tradīciju kļuvušos pirmssesijas pasākumus gan pirms rudens, gan pirms pavasara sesijas, organizējot tādu pasākumu kā diskotēka “Ieskrējiens brīvdienās”. Svarīgs notikums bija BAT SP avīzes “EkSPerts” pirmā numura iznākšana, pašlaik BAT SP avīze ir atdzimusi vēl nebijušā krāšņumā – jau otro gadu tiek izdots ikmēneša BAT SP laikraksts “SP Formāts”.

26 b formāts

Visiem vislabākajās atmiņās palicis laiks BAT SP vēsturē no 2008. gada līdz 2010. gadam, kad priekšsēdētājs bija Jānis Dāboliņš un BAT SP sasniedza vēl nebijušas virsotnes. Šajā laikā tika izveidots finanšu virziens, kas jau plašākā mērogā nodarbojās ar atbalstītāju piesaisti un finansējuma uzraudzīšanu, ievērojami pieauga realizēto projektu skaits, kā arī tika radīts ikgadējais seminārs jaunajiem Turības studentiem – “Iesoļo Turībā”. Par darbību 2010. gadā BAT SP saņēma Latvijas Studentu apvienības apbalvojumu “Gada Studējošo pašpārvalde”, kas norāda uz BAT SP panākumu novērtējumu visas Latvijas mērogā.

2011. gadā pirmo reizi tika organizēts pasākums BAT SP atbalstītājiem, augstskolas vadībai un Pašpārvaldes vecbiedriem – Goda balva. Pasākums tika rīkots, lai atskatītos uz paveikto iepriekšējā gadā un pateiktos gan atbalstītājiem un godabiedriem par sniegto ieguldījumu BAT SP attīstībā, gan arī pateiktos augstskolas vadībai par veiksmīgo sadarbību. Lai atskatītos uz BAT SP vēsturē svarīgiem notikumiem un dalītos pieredzē, tika organizēts BAT SP valžu salidojums, kurā pulcējās pēdējās trīs BAT SP valdes un pašreizējā valde.

Visiem vislabākajās atmiņās palicis laiks BAT SP vēsturē no 2008. gada līdz 2010. gadam, kad priekšsēdētājs bija Jānis Dāboliņš un BAT SP sasniedza vēl nebijušas virsotnes. Šajā laikā tika izveidots finanšu virziens, kas jau plašākā mērogā nodarbojās ar atbalstītāju piesaisti un finansējuma uzraudzīšanu, ievērojami pieauga realizēto projektu skaits, kā arī tika radīts ikgadējais seminārs jaunajiem Turības studentiem – “Iesoļo Turībā”. Par darbību 2010. gadā BAT SP saņēma Latvijas Studentu apvienības apbalvojumu “Gada Studējošo pašpārvalde”, kas norāda uz BAT SP panākumu novērtējumu visas Latvijas mērogā.

2011. gadā pirmo reizi tika organizēts pasākums BAT SP atbalstītājiem, augstskolas vadībai un Pašpārvaldes vecbiedriem – Goda balva. Pasākums tika rīkots, lai atskatītos uz paveikto iepriekšējā gadā un pateiktos gan atbalstītājiem un godabiedriem par sniegto ieguldījumu BAT SP attīstībā, gan arī pateiktos augstskolas vadībai par veiksmīgo sadarbību. Lai atskatītos uz BAT SP vēsturē svarīgiem notikumiem un dalītos pieredzē, tika organizēts BAT SP valžu salidojums, kurā pulcējās pēdējās trīs BAT SP valdes un pašreizējā valde.

b formāts 27

Ceļš Liepāja – Rīga līdz trīs augstākās izglītības diplomiem Katram no mums dzīvē ir savi mērķi, kurus vēlamies sasniegt. Citiem tie ir stingri nosprausti, citi ļaujas dzīves plūsmai un liktenim, savukārt citi sevi turpina arvien pilnveidot un izvirzīt jaunus izaicinājumus, lai sasniegtu iecerēto. Tāds ir arī mūsu Biznesa augstskolas Turība absolvents Edijs Apenītis.Viņš ir absolvējis trīs studiju programmas Turībā.

Kad pirmo reizi sazinājos ar Ediju, lai aicinātu uz interviju, abi sapratām, ka Edijs Rīgā ir tikpat reti kā es Liepājā, kur norisinās viņa ikdienas dzīve. Tomēr mums ir izdevusies, manuprāt, lieliska saruna, kurā paguvu augstskolas absolventu iepazīt kā ļoti atsaucīgu, apņēmīgu un humora pilnu cilvēku.

Teksts: Grieta Kambala Foto: no personīgā arhīva

Jūs esat viens no tiem retajiem cilvēkiem, kurš var lepoties ar vairākiem diplomiem vienā augstskolā. Kādas programmas Biznesa augstskolā Turība esat absolvējis un kādēļ šāda izvēle?

Esmu liepājnieks, tur esmu pavadījis bērnību un dzīvoju arī šobrīd. Savas studijas uzsāku Biznesa augstskolas Turība Liepājas filiālē, kur absolvēju studiju programmu “Finanses un grāmatvedība”. Vēlāk nolēmu turpināt studijas Rīgā. Lai arī Latvijas galvaspilsētā bija daudz lielāka augstskolu izvēle, izvēlējos savas zināšanas turpināt bagātināt studiju programmās Turībā.

Rīgā ieguvu bakalaura un 2011. gada decembrī arī maģistra grādu studiju programmā “Uzņēmējdarbības vadība”. Es apzinājos savu mērķi un neatlaidīgi virzījos uz priekšu, turpinot apgūt saistītas, tomēr atšķirīgas studiju programmas.

Ar ko šobrīd nodarbojaties un kāda nozīme tajā ir iegūtajai izglītībai? Šobrīd Liepājā veiksmīgi vadu savu biznesu. Skaidrs, ka uzņēmējdarbību nevar uzsākt tā, uzreiz, uz to jāvirzās pakāpeniski. Pirms uzsāku pats savu biznesu, biju filiāles vadītājs, kvalitātes vadītājs.

Turība vienmēr ir iestājusies par praksi blakus teorijai, un es uzskatu tieši tāpat – teorija ir tikai puse zināšanu kapitāla, bez prakses ir ļoti grūti izprast reālo darba vidi. Pateicoties elastīgajam lekciju grafikam, varēju apvienot studijas ar darbu un iegūt arī praktiskās iemaņas. Tas ir arī iemesls par labu studijām Turībā.

Kurš pasniedzējs vai priekšmets Jums palicis atmiņā visspilgtāk, kāpēc?

Man spilgtāk atmiņā palikuši tie pasniedzēji, kuri dalījās ar studentiem savā dzīves pieredzē. Ir ļoti svarīgi, ka ne vien atver grāmatu un to skaisti citē, bet pastāsta, kā teorija ir pielietojama reālā dzīvē, kā viss praktiski notiek. Man kā topošajam uzņēmējam tas bija ļoti svarīgi. Piemēram, lekcijas lasīja pasniedzējs, kurš vienlaikus bija kādas Latvijas bankas līderis. Viņš man ir ļoti daudz iemācījis. Atmiņā palikušas arī pasniedzējas, pie kurām tika rakstīti lielie studiju noslēguma darbi.

Kam, Jūsuprāt, studijas Turībā ir piemērotākās?

Es šajā augstskolā ieteiktu studēt drošiem un pašpārliecinātiem jauniešiem, kas nebaidās riskēt un vēlas kļūt pieredzes bagāti. Studējot Turībā, tiek pie-

dāvāta patiešām reāla iespēja praktiski darboties savā jomā un būvēt ceļu uz mērķu sasniegšanu.

Kādi bija Jūsu studiju gadi? Vai bija atšķirības studējot Rīgā un Liepājā?

Studiju gadi vienmēr paliek atmiņā.

Viss, kas piedzīvots gan lekciju, gan ārpus nodarbību laika, piemēram, augstskolas ballītēs, liek smaidīt vēl šodien. Lielus nedarbus jau nedarījām un podus arī negāzām, bet kopumā tas bija tiešām interesants un piepildīts laiks. To ir grūti aprakstīt, bet atmiņā man tas noteikti paliks vēl ilgi.

Studējot divās dažādās pilsētās, atšķirību izjutu tieši kursa kolektīva ziņā.

Nezinu, no kā tas atkarīgs, taču kurss Liepājā bija daudz saliedētāks nekā Rīgā. Iespējams, tāpēc, ka Liepājā es, būdams liepājnieks, domāju līdzīgi citiem šī reģiona jauniešiem.

Ko Jūs novēlētu šī brīža Biznesa augstskolas Turība studentiem?

Lai izdodas pabeigt iesākto un sasniegt savus mērķus! Tie, kuri vēlas studijas turpināt nākamajos studiju līmeņos, lai pie sasniegtā neapstājas. Lai iet vēl tālāk – līdz pat doktorantūrai, kas vēl arvien ir viens no maniem nākotnes izaicinājumiem (smejas).

UZZIŅAI Biznesa augstskolā Turība iespējams studēt pilnu augstākās izglītības akadēmisko ciklu, sākot ar 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmām, bakalaura, maģistra studiju programmām un beidzot ar doktora studiju programmām.

28 b formāts

XIV STARPTAUTISKĀ ZINĀTNISKĀ KONFERENCE TURĪBĀ Katru gadu Biznesa augstskola Turība organizē starptautisko zinātnisko konferenci par tēmām, kas aktuālas jaunajiem speciālistiem dažādās nozarēs. Turības prorektors zinātniskajā darbā Ilmārs Vīksne stāsta, ka augstskola savu pirmo zinātnisko konferenci organizēja 1998. gadā. Kopš tā laika jau ir notikušas 13 starptautiskas zinātniskas konferences, kurās kopumā piedalījušies vairāk nekā 2000 dalībnieku. Savukārt šogad tiks organizēta zinātniski praktiska konference sabiedrisko attiecību profesionāļiem un topošajiem speciālistiem.

Teksts: Rūta Kārkle Foto: Mārtiņš Garais

P

ar pētījumiem starptautiskā griezumā “Zinātnisko konferenču tēmas nosaka aktuālas problēmas un tendences Latvijas uzņēmējdarbības vidē: uzņēmējdarbības vides tiesiskā regulēšana, ekonomiskā kapacitāte, uzņēmēju izglītība un ar to saistītie globālie procesi, vides ilgtspējīgas attīstības tendences, informācijas tehnoloģijas uzņēmējdarbībā, starptautiskā sadarbība un veiksmīga ekonomiskā integrācija, u. c.

Konferenču tēmas atbilst augstskolas fakultāšu darbības un pētniecības virzieniem. Lai gan katru gadu par konferences organizēšanu atbildīga ir tikai viena fakultāte, tās organizēšanā tiek iesaistīti docētāji un doktoranti no visām programmām,” skaidro prorektors zinātniskajā darbā.

Kā stāsta Ilmārs Vīksne, konferenču organizācijas komitejas un rakstu krājumu redakcijas kolēģijas darbā piedalās eksperti no Eiropas Savienības un citām valstīm. Ar saviem pētījumu rezultātiem konferences plenārsēdēs un sekcijās uzstājas pētnieki un nozaru eksperti no Latvijas un ārzemēm. Kopumā Biznesa augstskolas Turība organizētajās zinātniskajās konferencēs piedalījušies aptuveni trīsdesmit dažādu valstu pārstāvji. Kopš 2008. gada konferenču rakstu krājumā publicētie zinātniskie raksti tiek iekļauti EBSCO publikāciju datu bāzē.

2013. gada konference sabiedrisko attiecību zīmē Šī gada 30. maijā notiks jau 14. zinātniskā praktiskā konference “Radīt nākotni. Komunikācija. Izglītība. Bizness”.

To organizējot, radoši izpaudīsies Sabiedrisko attiecību fakultāte, ietverot tēmas par komunikāciju, izglītību, nākotni un biznesu. Konferences laikā tiks apskatīti jautājumi, kuri dara bažīgus ne tikai sabiedrisko attiecību cilvēkus, bet ikvienu, kam ikdienas darbs ir saistīts ar komunikāciju.

Kā norāda Sabiedrisko attiecību fakultātes (SAF) dekāns, asociētais profesors Dr.sc.soc. Andris Pētersons, konferences laikā “Radošuma pils” pārstāvju vadībā, darbojoties darba grupās un diskutējot, tiks meklētas atbildes uz nozarē vadošo spēlētāju Latvijā sagatavotiem jautājumiem. “Jau tagad zinām, ka Latvijas asociācija sabiedrisko attiecību

profesionāļiem (LASAP) šajā dienā vēlēsies noskaidrot, kā mēs reāli varam izmērīt sabiedrisko attiecību atdevi,” stāsta A. Pētersons piebilstot, “jautājumus uzdos arī virkne citu profesionālu organizāciju”. Konferences noslēgumā notiks darba grupu prezentācijas. Iegūtos secinājumus un priekšlikumus tālāk nodos nozares organizācijām, tādējādi sniedzot reālu ieguldījumu sabiedrisko attiecību jomas attīstībā. Šajā dienā augstskolā viesosies augsta ranga amatpersonas un zinātņu eksperti no Latvijas, kā arī starptautiska mēroga nozares profesionāļi, piemēram, sabiedrisko attiecību eksperts Deniss L. Vilkoks (Deniss L. Wilcox) , mediju koncerna „Baltijas Mediju alianse” Maskavas pārstāvniecības vadītājs, profesors Aleksejs Jefimovs un sadarbības augstskolas Hāgas Universitātes (Vācija) vadošie mācībspēki.

Konferencē paredzēts arī organizēt studentu sesiju, kur varēs piedalīties arī vidusskolēni un tiks skatīti topošajiem speciālistiem aktuāli jautājumi.

Konferences organizētāji aicina piedalīties ar referātiem latviešu un angļu valodā un izteikt viedokli par šādām tēmām: komunikācija, mediji, vide, biznesa un sabiedrības vadība, izglītība un informācijas tehnoloģijas. Īpašu atsaucību SAF dekāns gaida no saviem studentiem maģistrantūrā un doktorantūrā, aicinot topošos speciālistus būt aktīviem un pieteikt savu dalību.

Papildu informāciju var iegūt, zvanot pa tālr. + 371 67619460 vai rakstot uz konferences organizācijas komitejas e-pasta adresi: raditnakotni@turiba.lv.

Nākamais gads Savukārt 2014. gada konferencei augstskolas prorektors zinātniskajā darbā Ilmārs Vīksne aicina sarosīties tiesību zinātņu studiju programmu studentiem. Nākamā gada konferenci organizēs Biznesa augstskolas Turība Juridiskā fakultāte ar galveno uzsvaru uz uzņēmējdarbības un valsts pārvaldes juridiskajiem aspektiem, kā arī ekonomiskās izaugsmes ietekmējošo faktoru novērtējumu.

b formāts 29

Turības auditorijās arī apsardzes jomā strādājošie

J

au vairākus gadus Biznesa augstskola Turība ir Latvijas Drošības biznesa asociācijas biedre (LDBA), lai pilnveidotu un attīstītu 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas Organizācijas drošība realizāciju, nodrošinātu prakses iespējas studentiem vairāk nekā 30 apsardzes uzņēmumos, kā arī iesaistītu augstskolas docētājus dažādu drošības nozares normatīvo aktu, piemēram, par detektīvdarbības likumu, apsardzes darbības likumu utt., un projektu izstrādē. Šobrīd notiek kopīgs darbs pie profesionālā bakalaura studiju programmas Organizācijas drošība izveides. Tāpat augstskolā notiek LDBA organizēti informatīvi izglītojoši semināri juridiskām personām, lai par drošības pakalpojumiem un to sniedzējiem izglītotu tos, kuri izmanto šāda veida pakalpojumus.

Semināri ar LR Iekšlietu ministrijas atbalstu notiek projektā Drošības akadēmija ar virsuzdevumu palīdzēt orientēties apsardzes uzņēmumu tirgū un rast izpratni, kuriem aspektiem, izvērtējot piedāvājumu, jāpievērš lielākā uzmanība.

Teksts: Maija Eglīte Foto: no Drošības akadēmijas arhīva

2012. gadā augstskolas telpās norisinājās divi šādi semināri.

Pasākumos pulcējās gan vietējie pārstāvji no Latvijas, gan ārvalstu speciālisti, lai apmainītos ar pieredzi un rosinātu interesantas diskusijas par nozari.

“Pēc Valsts Ieņēmumu dienesta novērtējuma apsardzes nozare ir viena no riskantākajām nozarēm nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas kārtības neievērošanā.

Diemžēl nozarē ir vēl virkne citu problēmu – apsardzes uzņēmumi arī pēc licences anulēšanas turpina sniegt pakalpojumus, darbinieki nav kvalificēti nodrošināt apsardzi, neliels civiltiesiskās apdrošināšanas apmērs un citi aspekti, kas ietekmē drošības pakalpojuma kvalitāti un var radīt dažādus riskus klientam,” norāda Drošības akadēmijas vadītājs Guntars Brauns.

LDBA aprēķinājusi, ka Latvijā ir vairāk nekā 500 apsardzes uzņēmumu, no kuriem tikai neliela daļa ievēro visas normatīvajā regulējumā noteiktās prasības un sniedz kvalitatīvus pakalpojumus. Apsardzes pakalpojuma izmaksas ir tieši atkarīgas no apsardzes darbinieku atalgojuma. Līdz ar to – jo zemākas pakalpojuma izmaksas, jo lielāka iespēja, ka attiecīgajā uzņēmumā ir augsta darbinieku rotācija, kas pazemina sniegto apsardzes pakalpojumu kvalitāti. Piemēram, pērn Valsts ieņēmumu dienests (VID) veicis pārbaudes 81 apsardzes uzņēmumā un 65 % gadījumu tika piemēroti naudas sodi par nodokļu nemaksāšanu. Vienlaikus par citiem pārkāpumiem VID Valsts policijai ir nosūtījis deviņas vēstules ar ierosinājumu anulēt izsniegtās atļaujas apsardzes darbībai.

“Esmu gandarīts, ka uzņēmēji apzinās nepieciešamību iegūt noderīgu informāciju un mudina izglītoties savus darbiniekus, tāpēc šādu pasākumu atbalstām ar lielāko

prieku. Taču jāsaka, ka izglītoties vēlas arī paši drošības jomas speciālisti, jo pēdējā laikā novērojama to pastiprināta interese paaugstināt savu kvalifikāciju. Jauno tendenci apstiprina šā gada uzņemšanas rezultāti augstskolā – Juridiskās fakultātes (JF) pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā Organizācijas drošība saņemts lielākais pieteikumu skaits kopš tās pastāvēšanas brīža. Jomas pārstāvju intereses pieaugums ļauj mums spert soli uz priekšu un palīdzēt risināt valstiski nozīmīgus jautājumus,” uzsver Turības Juridiskās fakultātes dekāns Jānis Načisčionis. Dekāns norāda, ka šobrīd aktīvi notiek darbs pie jauna otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas piedāvājuma – augstskolas uzdevums būs sagatavot speciālistus, kas ir uz sabiedrības un valsts drošību orientēti, domā juridiskās kategorijās un attīsta prasmes veidot komandu, uzņemties līdera lomu un darboties kā uzņēmēji. “Lai saprastu, kādam jābūt nākotnes speciālistam un kādu programmu jāveido, par galvenajiem padomdevējiem tiek uzlūkoti drošības jomas uzņēmumi un profesionāļi. Esam gatavi uzklausīt jebkuru uzņēmumu, kas vēlas sniegt ieteikumus programmas izveidē,” tā J. Načisčionis.

G. Brauns min, ka turpmāk semināros plānots uzaicināt arī Turības docētājus, piedāvājot tiem uzstāties ar tēmām, kas skar organizācijas drošības jautājumus.

Video ierakstu no aizvadītajiem semināriem var noskatīties www.turiba.lv mājas lapas sadaļā Dzīve Turībā – Vieslekcijas un diskusijas.

Vairāk par projektu var uzzināt www.drosibasakademija.lv.

Izziņai: Pirmā līmeņa augstākās izglītības studiju programma Organizācijas drošība, ko iespējams apgūt Biznesa augstskolā Turība, ir vienīgā šāda veida studiju programma Baltijā. Studijas tajā notiek nepilna laika neklātienē 2,3 gadus. Pēc programmas absolvēšanas studenti iegūst kvalifikāciju Drošības speciālists. Karjeru pēc studijām iespējams veidot valsts vai pašvaldības institūcijas drošības dienestā, komercsabiedrības drošības dienestā.

30 b formāts

b formāts 31

Krievijā es devos divpusējā apmaiņā, proti, ar savu klātbūtni aizvietoju viņu parasto studentu. Toties Vācijā es devos Erasmus programmas ietvaros, kura ir konkrēta sistēma, visas

Turības studente stāsta par

studijām ārzemēs

Teksts: Daiga Bazule Avots: BalticTravelnews.com Foto: no personiskā arhīva

Zināms, ka neatsveramu pieredzi var iegūt gan dodoties ceļojumā, gan strādājot, gan studējot citā valstī. Ārvalstīs sakrātā bagāža sniegs neaizmirstamas atmiņas un lielisku pieredzi visai dzīvei. Ar Vācijā un Krievijā iegūtajiem iespaidiem un pieredzi dalījās Biznesa augstskolas Turība studente Karīna Černobrova.

Kurā Biznesa augstskolas Turība fakultātē Tu mācies? Kā izlēmāt doties apmaiņas programmā uz ārzemēm? Kādās valodās notika studijas?

Mācos Uzņēmējdarbības vadības fakultātē, 3. kursā. Pirms izlēmu stāties Biznesa augstskolā Turība, mācoties pamatskolā, vēlējos studēt augstskolā, kura dos iespēju izzināt ne vien Latvijas tirgu un mācību sistēmu, bet arī iespēju iepazīt citu valstu mācību iestādes, to zināšanu sniegšanu, kā arī valsts sistēmu. Nezaudējot iespēju, jau 1. kursā iesniedzu pieteikumu uz Sanktpēterburgas augstskolu. Krievijā līdz tam nekad nebiju bijusi, bet St.Pēterburga vienmēr vilinājusi. Viens no sapņiem piepildījās. Atgriežoties no Krievijas un zinot, ka varu izmantot vēl vienu iespēju, iestājoties Erasmus programmā, devos iesniegt savu nākamo pieteikumu. Šoreiz vēlējos saņemt Eiropas izglītības pieredzi.

Mēnesi atpakaļ atgriezos no Vācijas.

Kaut arī sākumā pretendēju uz citām valstīm, prieks, ka savas zināšanas es

32 b formāts

papildināju tieši šajā valstī. Man ir ļoti labas krievu valodas zināšanas, tāpēc Krievijā izvēlējos lekcijas šajā valodā. Studentiem, kuri nāca no Norvēģijas, Vācijas un citām valstīm, un nerunāja krieviski, universitāte piedāvāja speciālus lekciju moduļus angļu valodā. Es arī izmantoju dažas, tādas kā Business to Business, Human Resource management, lekcijas angļu valodā, lai gūtu zināšanas un neaizmirstu angļu valodu. Vācijā visas manis izvēlētās lekcijas notika angļu valodā.

Esi studējusi gan Vācijā, gan Krievijas pilsētā Sanktpēterburgā. Kādas ir galvenās atšķirības starp šo abu valstu izglītības sistēmu un studiju procesu?

Pilnīgi atšķirīgas sistēmas. Krievijā studiju procesā jāstrādā daudz pašam, arī informāciju jāiegūst un jāstudē pašam, pasniedzēji lekcijās stāsta tēmu bez apstājas, un tajā laikā viss jāpaspēj pierakstīt. Protams, viss atkarīgs no pasniedzēja. Le-

kcijas dalījās divās daļās: teorijas un praktiskās nodarbības. Atšķirība ir tā, ka teorijas lekcijās visu stāsta, skaidro un students pieraksta, bet praktiskajās nodarbībās uzdod uzdevumu grupu darbam, un tas jānodod lekcijas beigās. Tādējādi students ātrāk apgūst tēmu. Lekcijās bieži vien studenti ir ļoti skaļi, un dažbrīd visa sistēma šķiet haotiska gan no pasniedzēju puses, gan no pašas universitātes. Vācijā ir gluži pretēji - nekāda haosa, viss pilnīgi skaidrs. Pasniedzēji ir ļoti atsaucīgi un uzrunā studentus uz Tu, bieži vien skatās kopā ar studentiem futbolu un pusdieno lekciju pārtraukumos kopā. Vācu studenti ļoti atšķiras pat no mūsu gudrajiem turībniekiem. Vācijā studenti studiju procesā arī strādā. Trīs mēnešu studijām seko trīs mēnešu prakse uzņēmumā, kurā viņi ir oficiāli darbinieki. Tādējādi viņu zināšanas un prakse ir daudz nozīmīgāka, jo visu, ko viņi apgūst, uzreiz pielieto. Vislielākās atšķirības rada programma, kuras ietvaros dodies studēt.

studijas ir izvēlētas, pasniedzēji zina, kas tu esi, un attiecīgi uztver tevi kā viesi. Vēl vēlētos piebilst, ka Krievijas universitātē ir pašmāju pasniedzēji, savukārt Vācijā pasniedzēji ir ne tikai no citām pilsētām, bet arī no citām valstīm un kontinentiem, kas dod lielāku iespēju pazīt internacionālo kultūru un mūsu vienotās pasaules atšķirības.

Kādi ir galvenie ieguvumi, studējot ārpus Latvijas?

Kas pietrūka, studējot ārzemēs?

Mācību prakse ārzemēs ir liels ieguvums. Pirmkārt, tā motivē un veicina radošas idejas biznesam. Respektīvi, esot citur, spēj novērtēt, kā nav pašmāju sabiedrībā, ko vajadzētu ieviest un ko tomēr nē. Otrkārt, kultūras pazīšana – veidot attiecības ar citāda uzskata un domāšanas veida cilvēkiem ne vienmēr ir viegls darbs, kā arī spēja pilnveidot savu raksturu ar dažām labām īpašībām. Treškārt, kontakti.

Studējot Vācijā, manī atausa doma, ka droši vien tādā veidā tiek dibināti starptautiski uzņēmumi, kādreiz, būdami studiju biedri studijās trešajā valstī, draugi spēj dibināt uzņēmumu savas valsts labā. Par studiju vidi var stāstīt gari un plaši, par lasītavām un bibliotēkām, visur būs kādas atšķirības.

Visās pasaules augstskolās nevar būt

tik perfekta sistēma (kā es uzskatu), kā ir mums Turībā (piemēram, apkalpošana un Studiju informācijas centrs). Es pieņēmu tādu studiju vidi, kāda tā ir, un nemeklēju trūkumus.

Kādas ir galvenās atšķirības starp Latvijas, Vācijas un Krievijas studentiem un kopumā šo valstu iedzīvotājiem?

Dodoties uz Krieviju, šķita, ka problēmas nevar rasties, krievu valoda man ir zināma kopš bērnības, arī krievu tautības cilvēki man ir tuvi. Tomēr Krievijas iedzīvotāji stipri atšķiras no mūsu Latvijas krieviem. Dažviet asāki, konkrētāki un dusmīgāki, bet tas nenozīmē, ka viņiem ir maz laipnības. Kopumā grūti dažos teikumos aprakstīt iedzīvotāju atšķirības. Godīgi sakot, jebkurš students, kurš aizbrauc uz kādu valsti studēt apmaiņas programmā (neesot pilna laika students), domāju, var just to atšķirību, ar kuru pret viņu izturas apkārtējie. Vismaz es to izjutu abās valstīs. Nav tā, ka pret tevi izturas slikti, bet viņi saprot, ka tu esi tikai uz laiku, tāpēc attiecības var būt labas, bet ar saprašanu, ka tas nav ilglaicīgi. Tomēr esmu ieguvusi arī dažus labus draugus, ar kuriem vēl līdz pat šodienai uzturu kontaktu. Ja krievi ir daudzmaz atvērti, tad to nevar teikt par vācu studentiem. Neskatoties uz vācu laipnību un izpalīdzību, var sajust arī attiecību aukstumu.

Vēl viena atšķirība, kuru esmu ievērojusi, būdama gan vienā, gan otrā valstī, tā ir tautu atšķirība. Ja

Latvijā pārsvarā ir latvieši un krievi, kurus vizuāli nevar atšķirt, tad Vācijā ir vācieši, turki, afrikāņi un citu tautību cilvēki. Arī Krievijā ir sabraukuši gan studenti, gan strādnieki no trešās pasaules valstīm. Krāšņo tautu “ziedu buķeti” grūti nepamanīt, jo mūsu mazajā valstī tas nav tik ierasti.

Studējot ārzemēs, noteikti tika iegūti daudz jauni draugi. Vai apciemo viņus? Varbūt ārzemju draugi brauc ciemos pie Tevis?

Studējot Krievijā, es ieguvu brīnišķīgus draugus, kuri ir no Vācijas. Nokļūstot Vācijā, devos viņus apciemot. Vācijā es ieguvu vairāk paziņu no dažādām valstīm: Turcijas, Spānijas, Bulgārijas,

ASV, Honkongas, kuri, bez šaubām, būtu priecīgi mani uzņemt savās mājās kā viesi. Ar meiteni no Turcijas mēs cieši sadraudzējāmies, un šī pusgada laikā viņa solījās mani apciemot Rīgā, kā arī drīzumā tiek plānots mans ceļojums uz Turciju. Pavadot laiku ar dažādiem jauniešiem studijās, vienmēr rodas vēlme apceļot valstis, no kurām viņi nāk, bieži vien to nav iespējams īstenot finansiālu iemeslu dēļ.

Un, visbeidzot, novēlējums tiem, kuri vēl šaubās vai jau ir izlēmuši, ka dosies studēt uz ārzemēm!

Tie, kuri šaubās - lai nešaubās un dodas savas dzīves pilnveidošanas piedzīvojumā!

Grūtības, sadzīve, attiecības ar visu, ar ko jūs sastapsieties, dos mācību un dzīves skolu, kuru jūs nekur citur neiegūsiet!

b formāts 33

Labs žurnālists mūsdienās prot... visu Skolā labi padevās sacerējumi, nepatīk matemātika un citi eksaktie priekšmeti, gribu kaut ko humanitāru. Kāpēc lai tā nebūtu žurnālistika?

Teksts: Dienas redakcijas kopdarbs Foto: Laikraksts Diena

No 2013. gada rudens laikraksts Diena un Turības Sabiedrisko attiecību fakultāte piedāvā Baltijā unikālu iespēju kļūt par multimediju profesionāli un strādāt vidē, kura iedvesmo, aizrauj un atalgo. Studiju laiku studenti turpmāk pavadīs plecu pie pleca ar mediju profesionāļiem – žurnālistiem, izdevumu un projektu vadītājiem no laikrakstiem Diena un Dienas Bizness, žurnāliem Ilustrētā Zinātne, Ilustrētā Vēsture un citiem žurnāliem, zīmolu projektiem Latvijas lepnums, Saulainas dienas, Kas notiek?.

Tomēr, pirms Tu izvēlies apgūt žurnālistiku, der zināt, kādām īpašībām jāpiemīt labam žurnālistam.

Savu skatījumu piedāvā laikraksta Diena redaktori un žurnālisti.

Skolā labi padevās sacerējumi, nepatīk matemātika un citi eksaktie priekšmeti, gribu kaut ko humanitāru, un kāpēc lai tā nebūtu žurnālistika? Tomēr, pirms izvēlēties žurnālista profesiju, vispirms godīgi jāatbild pašiem sev – vai es gribu runāt ar visdažādākajiem cilvēkiem un vai man ir vēlme apkopot, analizēt informāciju, lai to pavēstītu citiem – vienalga, laikrakstā, žurnālā, interneta portālā, TV vai radio.

34 b formāts

Cilvēku intervēšanai un informācijas izklāstīšanai – ir jāpatīk, visu pārējo var iemācīties.

Ir virkne īpašību un prasmju, kas mūsdienās kopīgas jebkuras jomas žurnālistam: ir jābūt zinātkāram un neatlaidīgam, ar plašu redzesloku un interesi par sabiedrībā notiekošo.

Jāprot saredzēt kopsakarības, jāspēj piedāvāt savas idejas.

Labs žurnālists mūsdienās ir mobils un multimediāls – var gan uzrakstīt, gan intervēt kameras priekšā, gan strādāt ar savu balsi. Var fotografēt. Viņš pārzina un prot strādāt ar sociālajiem medijiem, prot tajos prezentēt sevi un savu mediju.

Labam žurnālistam ir laba latviešu rakstu un mutvārdu valoda. Viņš prot angļu un krievu valodu (vācu, franču u. c.), viņam ir autovadītāja apliecība.

Viņš seko līdzi labākajiem ārzemju žurnālistikas paraugiem un aizgūst no tiem noderīgo savam darbam, viņam ir vēlme mācīties, papildināt savas zināšanas.

Ikvienam jaunietim, kurš šogad sāks studēt ar mērķi kļūt par žurnālistu, arī jāapzinās, ka mediju vide ir un būs ļoti mainīga, un profesionālās zināšanas nāksies papildināt visu darba mūžu. Žurnālistam, kurš specializējies Latvijas ziņās, jāprot runāt ne tikai ar amatpersonām vai politiķiem, bet arī ar jebkuru cilvēku, jo vienu dienu jāgatavo materiāls par Saeimu vai valdību, citu

dienu, piemēram, jāapmeklē nelegālā alkohola tirdzniecības vietu vai pētniecības nolūkos nedēļa jānodzīvo Latgalē.

Zita Lazdāne Laķe, portāla Diena.lv galvenā redaktore: “Vissvarīgākais un pats primārais, lai kļūtu par labu žurnālistu, ir godaprāts!

Labs žurnālists ir godprātīgs cilvēks, bez tā vispār nav iespējams pat domāt par darbošanos šajā jomā. Protams, lai kļūtu par veiksmīgu profesionāli, jāpiemīt asam prātam, ikdienā daudz jāmācās, jāmāk analizēt, jāatšķir milti no pelavām, jābūt precīzam utt. Žurnālistam ir jāmīl cilvēki, labs žurnālists nav “žultains”. Lai veiksmīgi darbotos žurnālistikā, jābūt maksimāli objektīvam. Tāpat 21. gs. žurnālistam jābūt “universālajam kareivim”– jāmāk darboties visās platformās – jāspēj radīt materiāli gan drukātai presei, gan internetam, gan televīzijai, gan radio.”

analītisks prāts, jo ekonomikas lauciņā sanāk sastapties ar lobisma, sabiedrisko attiecību un mārketinga speciālistiem, kuri cenšas pārliecināt par sava pārstāvētā uzņēmuma taisnību. Žurnālistam aiz skaistām frāzēm jāspēj saskatīt problēmas būtība un ļoti kritiski izvērtēt ikkatras preses relīzes saturs. Treškārt, ekonomikas žurnālistam jāspēj ieraudzīt jaunas rakstu vai sižetu tēmas ikdienā – braucot uz darbu, iepērkoties veikalā, apmeklējot preses konferences, intervējot uzņēmējus un amatpersonas. Turklāt jāprot arī atrast aizvien jauni un drosmīgi veidi, kā tēmas aizraujoši izklāstīt sava medija auditorijai. 21. gadsimta biznesa princips, ka, lai izdzīvotu, jāpiedāvā atšķirīgais, spēcīgi darbojas arī šo laiku žurnālistikā.”

Juris Tihonovs, Dienas ārzemju ziņu redaktors: “Ārzemju ziņu žurnālistam jābūt cilvēkam ar ļoti universālu zināšanu un interešu loku, jo ārzemju ziņas var būt ziņas ne tikai par ikdienu, politiku, bet arī par ekonomiku, vēsturi, zinātni, kosmosu, militāriem un etniskiem konfliktiem.

Visa pamatā, protams, jābūt prasmei rakstīt un pastāstīt stāstus vienkāršā, lasītāju ieinteresējošā valodā, prasmei atrast faktus, detaļas un citātus, kas padara stāstu uzticamu. Perfekti jāprot sameklēt ģeogrāfisku nosaukumu un personvārdu atveides noteikumus latviešu valodā.

Jābūt gatavam zvanīt un runāt ar

avotiem arī svešvalodās. Ikdienā jābūt lietas kursā par visu svarīgāko no pasaulē notiekošā, kas nozīmē nemitīgu sekošanu pasaules lielākajiem medijiem. Protams, jābūt pietiekami apķērīgam, lai saprastu, kuriem no informācijas avotiem, var uzticēties, uz kuriem medijiem var paļauties.”

Undīne Adamaite, Dienas kultūras nodaļas redaktore un žurnāliste: “Labs kultūras žurnālists mūsdienās ir erudīts gan kultūrvēsturē, gan laikmetīgajā mākslas procesā.

Orientējas parādībās, atpazīst nozares autoritātes, zina katras jomas būtiskākos festivālus, apbalvojumus Latvijā un pasaulē.

Viņam ir bagāta latviešu valoda.

Izpratne par to, kas ir autorteksts, radošā rakstīšana. Prot rakstīt dažādā stilistikā, kas izriet no aprakstāmās tēmas, varoņa.

Kultūras žurnālistam jāpiemīt analītiskai un intuitīvai spējai atšķirt pašreklāmas, nereti pašslavināšanās tekstu no būtiskas informācijas.

Jāorientējas citu Latvijas un starptautisko kultūras mediju darbībā.

Svarīgi - atšķirt sevī vēlmi rakstīt un domāt par kultūru un mākslu no patikas būt piederīgam piemākslas aprindām.”

Iļja Poļakovs, Dienas sporta žurnālists: “Žurnālista darbs mēdz būt arī kā ugunsdzēsējam - viens izsaukums (lasi – negaidīts notikums), un

kardināli jāmaina visi plāni. Elastība, spēja ātri noorientēties situācijā tās ir ļoti svarīgas īpašības žurnālista darbā. Īpaši tāpēc, ka sporta pasākumi bieži notiek vakaros un nereti beidzas vien dažas minūtes pirms avīzes nodošanas tipogrāfijā. Bet, ja sports ir sirdslieta, tas ir to vērts.’’

Dace Eglīte, Dienas foto un ilustrāciju nodaļas vadītāja: ‘’Žurnālistam jau publikācijas tapšanas stadijā ir svarīgi domāt arī ‘’bildēs’’ – kā šī informācija tiks pasniegta, un tāpēc vispirms jāzina, kā cilvēks uztver informāciju.

Mūsdienu lasītāji galvenokārt pieraduši pie vizuāliem saziņas līdzekļiem, tāpēc publikācijas noformējumā īpaši svarīga loma ir pareizi izvēlētām fotogrāfijām un infografikai.

Jāapzinās, ka pirmais, ko ierauga lasītājs, ir raksta virsraksts kopā ar fotogrāfiju. Tas arī noteiks, vai rakstu vispār lasīs. Intereses radīšanai un uzmanības noturēšanai svarīgas ir visas iespējamās “ieejas” rakstā pareizi izvēlēti un izcelti citāti, starpvirsraksti, raksta apakšvirsraksts, attēlu paraksti, faktu kastītes, atsevišķi izcelti viedokļi. Jāsaprot, ka rakstu var sākt lasīt ar jebkuru no šīm “ieejām”.

Un infografika ir nevis dekorācija pie raksta, bet gan svarīga daļa raksta informācijas, kas noformēta vizuāli, un tāpēc ir vieglāk uztverama nekā pārstāstīta.’’

Magda Riekstiņa, Dienas ekonomikas redaktore un žurnāliste: ‘’Žurnālistam, kurš nolēmis rakstīt par ekonomiku, pirmkārt, jāizkopj precizitāte. Ekonomikā precizitāte ir daudz svarīgāka nekā citās jomās, jo viens kļūdains cipars, viens aplami ielikts komats var būtiski mainīt informācijas saturu.

Otrkārt, jāattīsta

b formāts 35

Ar savu piemēru māca uzņemties atbildību Grāmatas pieejamība latviešu valodā ne tikai sekmēs vērtīgas pieredzes pārņemšanu valsts un atsevišķu cilvēku dzīvē, bet arī veicinās iedzīvotāju integrāciju, vienotību un sabiedrības stabilitāti, attīstīs prasmi dzīvot daudzkultūru sabiedrībā, iecietību pret citu kultūru pārstāvjiem, veicinās spēju būt pašiem savas zemes saimniekiem, vēlmi izglītoties, prasmi izvirzīt mērķus, mudinās būt uzņēmīgiem. Grāmata ir uzrakstīta daiļliteratūras žanrā, ir interesanta, pamācoša un iedvesmojoša, jo caur citas valsts kultūras un attīstības vēstures prizmu mudina radīt, rīkoties, analizēt, uzņemties atbildību. Autors norāda uz mūsdienu daudzkultūru sabiedrības pamatproblēmām un to risināšanas ceļiem, sniedz praktiskas idejas un iniciatīvas kultūras, sociāla un ekonomikas progresa sekmēšanai.

Paneļdiskusijas dalībnieki: A.Rostovskis, D.Pavļuts, Ārlietu un Aizsardzības ministriju parlamentārie sekretāri – Viktors Makarovs un Veiko Spolītis, Prudentia partneris Ģirts Rungainis, Ārvalstu Investoru padomes izpilddirektors, Rīgas brīvostas valdes loceklis Ģirts Greiškalns, mikroķirurgs Mārtiņš Kapickis un LTRK viceprezidente, nodokļu un nodevu eksperte Lienīte Caune

Singapūras mācībstundas Latvijai Lai izzinātu, kā Singapūra no trešās pasaules valsts kļuvusi par šodienas Pasaules Bankas Doing Business reitinga līderi, un diskutētu, ko no šīs pieredzes var mācīties Latvija, 2013. gada 6. februārī Biznesa augstskola Turība un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera augstskolas telpās pulcēja 160 pārstāvjus – politiķus, finansistus, uzņēmējus, žurnālistus, augstskolas mācībspēkus un studentus - Li Guaņjao grāmatas “No trešās pasaules valsts uz pirmo. Singapūras stāsts 1965.2000.” atklāšanai veltītajā diskusijā. Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis - viena no izcilākā 20. gadsimta sabiedriskā darbinieka un valstsvīra stratēģiskais domu gājiens galvenokārt māca būt mums pašiem un pieņemt lēmumus patstāvīgi. Ikviens ir aicināts iepazīties ar šo ekonomiskās un politiskās domāšanas izcilības paraugu nule kā izdotajā grāmatā par Singapūras ceļu uz plaukstošu labklājību.

Teksts: Daiga Rugāja Foto: Mārtiņš Garais

Neparasti uzskati par vērtībām Autors atklāti raksta par savu aso attieksmi pret politiskajiem oponentiem un atklāj savus bieži vien pat neparastos uzskatus par cilvēktiesībām, demokrātiju un iedzimto intelektu, vienmēr vēloties palikt “korekts, ne politkorekts”. Viņš ir harismātiska persona Singapūras vēsturē, kas pamana ikvienu lietu: gan stādu izvēli valsts apzaļumošanai, gan vēsturisku celtņu romantikas atjaunošanu, gan pamatojumu košļājamo gumiju tirdzniecības aizliegumam. Lielas sabiedrības diskusijas izraisīja Li Guaņjao mēģinājums pārliecināt jaunos vīriešus precēties ar tikpat izglītotām sievietēm kā viņi paši. Tomēr tas tikai apliecina, ka jebkurā situācijā grāmatas autors Li Guaņjao bija ne tikai premjerministrs, bet arī prasmīgs un veiksmīgs savas valsts saimnieks, kas redzēja ceļu un virzienu, pa kuru vedama valsts.

Mazas nācijas neizmērojamas iespējas Grāmatā lasītājs var iepazīties ar viena no šī gadsimta patiesi neparastākā valstsvīra domu gājienu. Li Guaņjao vīzija, vērīgā politiskā spriestspēja un stratēģija Singapūru no tirdzniecības posteņa pārvērta veiksmīgi plaukstošā nācijā, ko ciena citi. Viņa memuārus noteikti vajadzētu izlasīt visiem, kurus interesē politiskā un ekonomiskā attīstība. Šī ir pirmā mācību grāmata pasaulē, kas māca, kā izveidot nāciju un kā maza valsts, pateicoties tās prasmīgiem un nekorumpētiem politiķiem, kļūst par veiksmes stāstu citiem.

Ar savu lekciju uzstājās singapūrietis un Globālās Līderības foruma priekšsēdētājs Low Siew Thiam

Ar uzrunu un prezentāciju uzstājās LR ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts

G

rāmata “No trešās pasaules valsts uz pirmo. Singapūras stāsts 1965.–2000.” latviešu lasītāju iepazīstina ar ekonomikas, politikas, diplomātijas, kultūras un vēstures jautājumiem, kas ikvienu lasītāju stimulē iepazīt savas un citu valstu kultūru, uzņemties atbildību par savu dzīvi un valsts attīstību, pārvarēt grūtības un virzīties uz sasniegumiem, veicina patriotismu un veido morāles normas. Grāmatas autors Li Guaņjao (Lee Kuan Yew) ir viens no izcilākajiem 20. gadsimta sabiedriskajiem darbiniekiem un valstsvīriem. Ar viņa vārdu ir cieši saistīta Singapūras valsts, kas iedzīvotāju skaita, teritorijas lieluma un nacionālo minoritāšu ziņā ir līdzīga Latvijas valstij, tapšanas un labklājības vēsture.

Diskusijā piedalījās politiķi, finansisti, uzņēmēji, žurnālisti, augstskolas mācībspēki un studenti

UZZIŅAI Grāmatu ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un uzņēmēja Aigara Rostovska atbalstu izdevusi Biznesa augstskolas Turība izdevniecība. Interesentiem tā pieejama Turības bibliotēkā un grāmatnīcās visā Latvijā.

Singapūra atgūst neatkarību 1965. gadā, kad nelielā Singapūra ieguva neatkarību, gandrīz neviens neticēja, ka tā spēs izdzīvot. Soli pa solim grāmatas lasītājs saņem atbildi uz jautājumu: kā tas iespējams, ka bijušais britu koloniālās tirdzniecības postenis tagad ir plaukstoša Āzijas metropole, kam pieder pasaules vadošā aviokompānija, labākā lidosta un noslogotākā tirdzniecības osta, un kas ierindojusies ceturtajā vietā (2011. gadā saskaņā ar Pasaules Bankas datiem - trešajā) pasaulē pēc reālajiem ienākumiem uz vienu iedzīvotāju?

Grāmata “No trešās pasaules valsts uz pirmo. Singapūras stāsts 1965.-2000.”

36 b formāts

b formāts 37

Šis vārds netika atstāts bez ievērības, un tā radās nosaukums “Lapsa virtuvē”. Lienei patīk neparastas lietas, tādēļ arī viņa vēlējās, lai raidījuma nosaukums būtu neparasts un prātā paliekošs, jo, pirmajā brīdī to izdzirdot, rodas izbrīns. Tāpat arī ar nosaukumu “Kūkotava”, jo tas sākumā radās kā joks, līdz beidzot saprata, ka tomēr ir oriģināls un uzņēmumam piemērots.

Vislielāko gandarījumu rada tas, ka Liene dara to, kas viņai no sirds patīk. “Man patīk komunicēt ar cilvēkiem, dalīties savās zināšanās un pieredzē. Šajā gadījumā runa nav par naudu, bet gan atzinību, ka tavu darbu kāds novērtē un jūties vajadzīgs.” Liene piebilst, ka vienmēr jutās lieliski, kad kāds pateica – raidījums bija tiešām izdevies! Kādu dienu uz “Kūkotavu” bija zvanījusi kāda 80-gadīga sieviete, lai pateiktu, cik ļoti viņai patīk tā Lapsa un ka iecienījusi raidījumu “Lapsa virtuvē”.

Lapsa virtuvē: TICI SEV UN DARI TO, KO TU VĒLIES! Svētdienu rītos televīzijas ekrānā vēl pavisam nesenvērojām kulinārijas raidījumu “Lapsa virtuvē”, iespējams, nemaz nezinot, ka šī raidījuma vadītāja un konditorejas “Kūkotava” īpašniece ir arī Biznesa augstskolas Turība absolvente Liene Tomsone, kuru nešauboties var uzskatīt par vienu no veiksmīgākajām.

Teksts: Inese Karpoviča Foto: A. Rēdmane

T

iekamies Tērbatas ielas visomulīgākajā vietā – konditorejā “Kūkotava”, kurā valda mājīga un nesteidzīga atmosfēra. Šo brīnišķīgo noskaņu papildina reibinoša kūku smarža un vieglas džeza melodijas, kas mudina te uzturēties iespējami ilgāk. Tieši Liene Tomsone šo vietu ir padarījusi par tik īpašu un apmeklētāju iecienītu.

Lienes dzīves ceļi ir krustojušies, darbojoties dažādās jomās, jo viņa ir mēģinājusi sevi pierādīt vairākos uzņēmumos, piemēram, “Pure šokolāde”, “Emīla Gustava šokolāde”, “Laima”, lielākajā saldumu fabrikā Latvijā strādājot jau no 14 gadu vecuma. Pat darbs automašīnu tirdzniecībā un advokāta palīdzes amats nav gājis secen.

Pēc darba “Pure šokolāde” Liene saprata, ka ir jārīkojas un dzīvē ir nepieciešamas pārmaiņas. “Bija doma doties ārpus Latvijas, taču arvien biežāk savā virtuvē sāku cept visdažādākās kūkas, līdzsapratu, ka pašas virtuvē vairs nepietiek vietas. Tā pamazām radās ideja par savas konditorejas izveidi, kur būtu iespējams pilnveidot prasmes un darīt to, kas pašai tiešām patīk,” stāsta augstskolas absolvente.

“Idejas receptēm smeļos dažādās grāmatās, dažkārt pat nesaprotu valodu, kurā tās sarakstītas...”

Kā stāsta uzņēmēja, “Kūkotavā” darbinieku vidū valda draudzīgas un ģimeniskas attiecības, arī bez jokiem neiztikt. Liene nemēdz būt stingra pret saviem darbiniekiem, to viņa atstāj savas palīdzes Maijas ziņā. Lienes lauciņš ir tieši ideju izstrāde.

“Idejas receptēm smeļos dažādās grāmatās, dažkārt pat

38 b formāts

nesaprotu valodu, kurā tās sarakstītas, jo cenšos no katra ceļojuma atvest pa kādam izdevumam, tādēļ mājās jau ir izveidojusies vesela kulinārijas grāmatu kolekcija. Daudz arī eksperimentēju,” savu ikdienu apraksta jaunā sieviete, “jāatceras, ka var būt viena recepte, taču katrs cilvēks to var pagatavot citādi.”

Lai izstrādātu dažādas receptes un izdekorētu krāšņas tortes, bez radošuma un mākslinieciskuma neiztikt. Šīs īpašības esot iemantotas jau paaudžu paaudzēs, jo rados ir bijuši vairāki mākslinieki, kuri savus talantus likuši lietā. Jau kopš bērnības ēdiena gatavošana ir bijusi ļoti iecienīta Lienes nodarbe, īpaši tai iedvesmojušas mamma un vecmāmiņa.

Liene ir iecienījusi ļoti daudzus ēdienus, taču visvairāk viņai garšo itāļu, japāņu un meksikāņu maltītes. Neatsakās arī no asajiem Austrumu ēdieniem, tomēr vasarā ļoti iecienītas ir zemenes vai mellenes ar pienu.

Runājot par pērn tik iecienīto LNT raidījumu “Lapsa virtuvē”, šarmantā un saulainā smaida īpašniece Liene atzīst, ka darbs televīzijā ir ļoti liela atbildība. Bija jādomā pat par visniecīgākajām niansēm, jo raidījumā vienmēr tika saskaņota krāsu gamma gan traukiem, gan galdautiem, gan Lienes apģērbam. Bija svarīgi zināt, kam raidījums tiks veltīts un kādu viesi aicinās, kā arī, kāds filmēšanas rakurss būs vislabākais. Bieži vien filmēšanas darbi ieilga pat līdz vēlai naktij. “Mēs ar kolēģiem televīzijā bijām kā viena ģimene, jo cits citu labi sapratām un uzticējāmies. Bijām labi sastrādājušies, tādēļ ļoti priecājos, ka varēju strādāt kopā tieši ar šiem cilvēkiem,” apgalvo Liene Tomsone.

Bieži vien pat tagad tiek jautāts par dīvainajiem nosaukumiem, jo reti kurš kļūst vienaldzīgs, tos izdzirdot. Reiz divas Lienes draudzenes neatkarīgi viena no otras sāka viņu saukt par lapsu.

“Vienmēr ir svarīgi zināt, ko tu vēlies, kā arī to, kas patīk un kas nepatīk.”

Vadot kādu televīzijas raidījumu, noteikti jārēķinās ar atpazīstamību. “Protams, daudz vairāk jāpiedomā par savu izskatu un cilvēkiem, ar ko kopā ej, tomēr ir daudz pozitīvā – paplašinās paziņu loks, ir uzaicinājumi uz dažādiem

saviesīgiem pasākumiem, kurus labprāt apmeklēju,” stāsta Liene.

Saspringto ikdienu darbā Lienei palīdz pieveikt dažādas sportiskas aktivitātes. Ļoti iecienīta ir aerobika, peldēšana, slēpošana, skriešana, afrikāņu dejas un, protams, ceļošana.

“Vienmēr izbaudu afrikāņu dejas, jo tieši tās palīdz aizmirsties un justies brīvi. Tajās nav svarīgi, kas ir pareizi un nepareizi. Vienkārši dejo un jūties brīvi!” smaidot stāsta Liene.

“Uzdrīkstēšanās un negatīvisma pārvarēšana vienmēr palīdzēs dzīvē tiekties tikai uz augšu!”

Liene Tomsone ir absolvējusi Uzņēmējdarbības vadības fakultāti. Viņai vienmēr ir bijusi svarīga vide, kas Turībā ir ļoti moderna. Liene allaž ir uzskatījusi: ja grib mācīties, var iemācīties. Arī atsaucīgie pasniedzēji ir svarīga studiju gadu daļa. Lienes panākumu atslēga ir ticība sev. “Ja pats kaut kam netici, tad nav jēgas pieļaut pat domu, ka tu to varētu darīt. Vienmēr ir svarīgi zināt, ko tu vēlies, kā arī to, kas patīk un kas nepatīk. Uzdrīkstēšanās un negatīvisma pārvarēšana vienmēr palīdzēs dzīvē tiekties tikai uz augšu!” pārliecināta ir Liene Tomsone.

Foto: A. Zavadskis

b formāts 39

Uzņēmējdarbība mūsdienu globalizācijas apstākļos Mēs visi esam ieinteresēti veiksmīgai uzņēmumu darbībai sakārtotā biznesa vidē – šādi Biznesa augstskolas Turība pasniedzēju izdotās kolektīvās monogrāfijas “Uzņēmējdarbības vide un tās attīstības aspekti” ievadā raksta Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne, asociētā profesore Vita Zariņa. Pirmo reizi augstskolā tapis autoru kolektīva pētījumu apkopojums, kurā katrs no autoriem centies rast atbildes uz jautājumiem, kas ietekmē uzņēmējdarbības vidi un kādi ir iespējamie risinājumi tās uzlabošanai. Monogrāfija topošajiem uzņēmējiem jau tagad pieejama Turības bibliotēkā un tirdzniecībā.

Dr.oec. Vita Zariņa, asociētā profesore, Biznesa augstskola Turība

U

zņēmuma pastāvēšana ilgtermiņā ir atkarīga no tā spējas racionāli izmantot resursus un radīt peļņu, ņemot vērā ārējās vides faktoru ietekmi, un uzņēmuma darbības rezultātu novērtējumā jāiekļauj likumsakarības, kas saistītas ar tā ciklisko attīstību.

Darbības novērtējuma sistēma var būtiski ietekmēt un būt par atbalstu mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai, jo, lai īstenotu nepieciešamās pārmaiņas, kas pilnveido un uzlabo uzņēmuma vērtības radīšanas procesus, vispirms ir jāapzinās esošā situācija. Efektivitātei jāizpaužas visos uzņēmuma biznesa procesos, un kopējās darbības novērtējumam jābalstās uz kritērijiem, kas saistīti ar konkrētā uzņēmuma darbības sfēru, konkrētu ražošanas tehnoloģiju, un ietver sevī ne tikai pārstrādes procesu, bet arī uzņēmuma organizāciju un pārvaldi. Neskatoties uz zinātniskajiem pētījumiem, kas tiek īstenoti mazo un vidējo uzņēmumu rezultativitātes novērtēšanas jomā, visas problēmas joprojām vēl nav atrisinātas.

Inovatīvā uzņēmējdarbība ir viens no instrumentiem, ar kura palīdzību ir iespējams celt Latvijas uzņēmumu un valsts kopējo konkurētspēju Eiropas un pasaules tirgū un uzlabot valsts labklājības līmeni kopumā. Šī problēma Latvijai ir aktuāla gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Pēdējos gados Latvijā ir sperti zināmi soļi pārejai no esošā ekonomiskā modeļa uz inovatīvo, kur inovatīvās uzņēmējdarbības loma būs daudz svarīgāka. Pāreja uz inovatīvo attīstības modeli un ilgtspējības principu ievērošana dos iespēju paaugstināt izaugsmes tempus un tuvināt valsti ES valstu vidējam labklājības līmenim, paaugstināt konkurētspēju, ražojot preces un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību. Tas arī nozīmē, ka pašiem uzņēmējiem ir jāsaprot inovāciju

40 b formāts

un inovatīvās uzņēmējdarbības nozīme tautsaimniecības attīstībā. “...Inovatīvā uzņēmējdarbība ir viens no instrumentiem, ar kura palīdzību ir iespējams celt Latvijas uzņēmumu un valsts kopējo konkurētspēju..”

Cenas un nodokļi ir svarīgākie ekonomikas indikatori, kas jutīgi reaģē uz procesiem, kas norisinās ražošanas un apgrozības sfērās. Cena, vienlaicīgi esot tirgus attiecību neatņemams elements, ir ekonomiskās politikas instruments un, jāatzīst, pats sarežģītākais un jutīgākais saimnieciskos procesus ietekmējošais instruments. Lai gan cenu veidošana ir viena no svarīgākajām uzņēmuma vadības funkcijām, tā vēl joprojām ir nepietiekami izprasta un vismazāk vadāmā funkcija daudzos uzņēmumos. Tai pat laikā cenu veidošana ir ļoti jutīgs peļņu ietekmējošs instruments, kas ir pieejams uzņēmuma vadītājam.

Cenu veidošanā slēpjas liels potenciāls, kura realizēšana var nodrošināt uzņēmuma darbības efektivitātes paaugstināšanu un konkurētspējas priekšrocību iegūšanu.

Cenu politikas izstrādes problēmas, pareizas cenas izvēle vienmēr ir aktuāla uzņēmumam, it īpaši šobrīd Latvijas uzņēmumiem ir būtiski sekmēt savas produkcijas veiksmīgu realizāciju. Lai gan nodokļu maksājumi ir valsts budžeta ieņēmumi, tie ir arī uzņēmējdarbības izdevumi, kuri būtiski ietekmē uzņēmumu darbību un to naudas plūsmu. Mazā un vidējā uzņēmējdarbība visasāk reaģē uz nodokļu likmju izmaiņām, kuras Latvijā vairumā gadījumu ir pēkšņas un iepriekš uzņēmējdarbības dalībniekiem neizskaidrotas.

Mazo un mikro uzņēmumu pētījumi izraisa īpašu interesi šo uzņēmumu specifikas dēļ. Liela daļa ir reģionālie uzņēmumi un daudzu darba vietu nodrošinātāji. To izdzīvošanas un attīstības iespējas ir svarīgs valsts ekonomikas faktors. Mazo un mikro uzņēmumu apgrozījums un apgrozījuma dinamika atspoguļo gan apgrozījuma tendences valstī, gan arī iedzīvotāju pirktspēju. Šiem uzņēmumiem ir svarīgi prognozēt iespējamo apgrozījumu un no tā izrietošo peļņu, un nākotnes perspektīvas.

Prognozēšana tiek uzskatīta par svarīgu apstākli, vadītājam pieņemot lēmumus par uzņēmuma attīstību, tajā pašā laikā prognozēšana nedrīkst būt pārāk dārga un komplicēta.

Mūsdienu globalizācijas apstākļos kvalitātes izpratne un kvalitātes vadība ir kļuvusi par neatņemamu biznesa pasaules un nu jau arī publiskās pārvaldes sastāvdaļu.

Organizācijas vadībām nav pietiekamu zināšanu par kvalitātes vadības sistēmu un izpratnes par organizācijas pašnovērtējuma ieguvumiem.

Pētījumā tiek apskatīti populārākie kvalitātes vadības sistēmas standarti un modeļi. Modeļiem un standartiem ir dažādi vērtēšanas kritēriji un principi, taču tiem ir vienots mērķis – atbalstīt konkurētspējīgu, sabalansētu un ilgtspējīgu organizācijas attīstību.

Dzīvojot laikā, kas tiek dēvēts arī par Informāciju Laikmetu, valstī ir svarīgi radīt uzņēmējdarbības vidi, kas ir spējīga augt un attīstīties tikpat ātri, kā to dara mūsdienu informāciju tehnoloģijas, tādējādi veidojot inovatīvu un konkurētspējīgu vidi, kas nodrošinās ilgtspējīgu Latvijas valsts un tautsaimniecības attīstību. Adekvāti sakārtota un jaunajiem uzņēmējiem labvēlīga uzņēmējdarbības vide ir viens no nozīmīgākajiem elementiem tautsaimniecības konkurētspējas paaugstināšanai – jo labākus apstākļus valsts spēj radīt uzņēmējiem, jo lielākas investīcijas var sagaidīt tautsaimniecībā, kas savukārt nozīmē jaunu darbavietu

rašanos un labklājības pieaugumu iedzīvotājiem. Jaunajiem uzņēmējiem ērtas e-vides izveide ir viens no efektīvākajiem risinājumiem, kurš var sekmēt uzņēmējdarbības attīstību valstī. Uzņēmuma reģistrēšana ir pirmais, formālais solis jebkuras uzņēmējdarbības uzsākšanā, tādēļ ir svarīgi izzināt ar to saistītos izaicinājumus un e-vides sniegtās iespējas un risinājumus. “..jo labākus apstākļus valsts spēj radīt uzņēmējiem, jo lielākas investīcijas var sagaidīt tautsaimniecībā..”

Uzņēmējdarbības veiksmi lielā mērā ietekmē tās vadītāja zināšanas, prasmes un attieksmes. Viena no iespējām, kas Latvijā vēl ir maz izmantota, bet kas sniedz daudz ierosmju izglītības procesa apzinātai vadīšanai dažādos līmeņos, palīdzot izprast ikvienu procesā iesaistīto un uzlabojot

mijattiecību kvalitāti, ir socionika.

Pētījumā apskatīti arī pavisam jauni mārketinga instrumenti, tādi kā mobilās aplikācijas, ar kuru palīdzību uzņēmums var veidot tiešu, efektīvu, ātru un ērtu komunikāciju ar patērētājiem. Tas ir veids, kā mūsdienīgi nodot klientiem informāciju par uzņēmuma speciālajiem piedāvājumiem un akcijām, kā arī atbalstīt jau esošās klientu lojalitātes programmas, un tā var turpināt vēl un vēl. Tikpat būtiski ir arī tas, ka ar mobilo aplikāciju palīdzību uzņēmumi var veidot publicitāti un atpazīstamību, turklāt precīzi sasniedzot tos klientu segmentus, kuri uzņēmumam ir svarīgi. Šajā monogrāfijā apskatīts plašs spektrs no pastāvošām uzņēmējdarbības vides problēmām, un tiek piedāvāti to risinājumi ilgākā vai īsākā laika periodā.

b formāts 41

u ļ ā n o

i s e f o r p o a n l u o ja k s vē

gs ī t r

Tuvojoties pavasarim un vasarai, vidusskolēnu prātus arvien vairāk sāk nodarbināt domas par to, kur studēt. Lai palīdzētu viņiem tikt skaidrībā par savas turpmākās profesijas un karjeras izvēli, augstskolu un sekmētu iesaistīšanos biznesa vidē, studenti no Biznesa augstskolas Turība organizē bezmaksas Jauno profesionāļu skolu (turpmāk – JPS). Projekts ik gadu Turības telpās pulcē simtiem jauniešu no visas Latvijas un tiek īstenots kā nodarbību cikls vairāku nedēļu garumā.

JPS vidusskolēni iepazīst jomas, ko apgūst ikviens Turībā studējošais - sabiedriskās attiecības, uzņēmējdarbība, jurisprudence, tūrisms un viesmīlība.

Sestdienās, kad noskan JPS zvans uz lekcijām, nodarbības vada pieredzējuši un savā jomā atzīti profesionāļi, praktiķi un sabiedrībā zināmi cilvēki, atklājot savu pieredzi un stāstu par to, kā sasnieguši izvirzītos mērķus. Projektā notiek diskusijas, radošās nodarbības jeb work - shopi, dažādi konkursi un aizraujošas ekskursijas uz Latvijas lielākajiem uzņēmumiem, Augstāko tiesu, Rīgas viesnīcām un restorāniem.

2012. gada JPS absolvēja 250 skolēnu un nodarbības notika sešas sestdienas, kurās tradicionāli tika apskatīti uzņēmējdarbības, tūrisma un viesmīlības, jurisprudences un sabiedrisko attiecību virzieni, notika ekskursijas pie darba

42 b formāts

> > >

lēais ē v iz š Gar

iņ rasto: Mārt

Fo r je viča a ē k k Dub

devējiem, tika uzklausīti pieredzes a stāsti no Latvijā atzītiem t n Mo : s Turības absolventiem un jomu t s Tek profesionāļiem.

Kā katras Jauno profesionāļu skolas noslēgumā, arī šī gada JPS labākie absolventi, pēc sekmīgas noslēguma testa nokārtošanas, saņēma 30 % atlaidi studijām Biznesa augstskolā Turība pirmajam mācību gadam. Pārējie jaunieši ieguva sertifikātu par Jauno profesionāļu skolas apmeklējumu un 10 % atlaidi studijām pirmajam studiju gadam.

i sol

s

Jaunietis palīdz jaunietim Šogad JPS norit jau ceturto gadu. JPS organizatori ir augstskolas studentu veidota JPS valde un brīvprātīgie palīgi, kuri katru gadu palīdz noorganizēt pasākumu. Brīvprātīgie ir studenti, kuri studē kādā no četriem augstskolas piedāvātajiem studiju virzieniem un iesaistās vidažādāko darbu izpildē – vai tā būtu vidusskolēnu laipna sagaidīšana pie augstskolas durvīm, vai uzdevums nodibināt sadarbību ar kādu Latvijas nozaru uzņēmumu. Šīs un citas atbildības ik gadu uzņemas ap 30 aktīvu jauniešu.

2013. gadā JPS projekta vadītājas posteni ieņēmusi Baiba Blumberga. Jauniete par saviem panākumiem ir sajūsmā un uzskata, ka iespēja vadīt tik atbildīgu projektu vienlaikus ir gan liels izaicinājums, gan arī nenovērtējama pieredze turpmākai karjerai. Tomēr Baibas sirds ir mierīga, jo JPS dzīve viņai nebūt nav sveša, tieši otrādi - jau no JPS pirmās pastāvēšanas dienas jauniete bijusi līdzās. Pirmajā gadā Baiba projektā piedalījās kā vidusskolniece un, kā viņa pati stāsta, JPS tiešām palīdzēja saprast, ko tad īsti tālāk studēt. Kad Baiba uzsāka studijas Biznesa augstskolas Turība Sabiedrisko attiecību fakultātē, viņa tika uzaicināta kā brīvprātīgo koordinatore JPS otrajā gadā. Pērngad Turības studente bija iekšējās komunikācijas un programmas vadītāja, taču šogad - JPS projekta vadītāja!

Baiba uzskata, ka ar nodarbību ciklu ļoti svarīgi ir katram jaunajam studēt gribētājam parādīt to, ka viss ir katra paša spēkos un ka, ja Tu ej uz mērķi, tad Tu vari paveikt neiespējamo ceļā uz to.

JPS projekta vadītāja Baiba Blumberga Iejusties īsta studenta ādā Latvijā vairums augstskolu paralēli ierastajām atvērto durvju dienām piedāvā dažādus citus studiju dzīves ekskursus pirms izvēles par labu kādām no piedāvātajām studijām. Tās ir gan virtualās ekskursijas augstskolu mājas lapās, gan klātienes tikšanās, piemēram, ēnu dienas, kuru laikā vidusskolu pēdējo klašu audzēkņi ik uz soļa var sekot līdzi studentu gaitām – apmeklēt reālas augstskolu auditorijas un klausīties lekcijas.

Baiba uzsver, ka JPS ir atšķirīgs no vairuma vidusskolēniem piedāvātajiem pasākumiem. Šis projekts ir īsta dzīvesskola, kuras laikā vidusskolu beidzēji gūst izpratni par viņiem piemērotāko profesiju, lietderīgi pavada brīvo laiku, iegūst jaunas zināšanas un iespēju satikt dažādu nozaru profesionāļus. Šo interesanto un izzinošo piedzīvojumu vairāku nedēļu garumā piedāvā Turības studenti, veltot savu laiku un enerģiju, lai palīdzētu tiem, kuri vēl tikai domā par nākotnes profesiju. Baiba uzskata, ka JPS brīvprātīgie jaunieši veic ļoti vērtīgu darbu apzinoties, ka reiz paši nonākuši izvēles priekšā, kas nosaka visu turpmāko dzīvi.

Projekta vadītāja jaunajā JPS iesaukumā cer sagaidīt uzņēmīgus un talantīgus jauniešus un novēl ikvienam sajust sevī pārliecību, ka esi īstajā vietā un laikā!

b formāts 43

Latvija - veiksmīgs golfa tūrisma galamērķis Jau vairāk nekā desmit gadus arī Latvija ir iesaistījusies pasaules golfa apritē un katru gadu palielinās gan vietējo spēlētāju, gan ceļojošo spēlētāju skaits. Golfa tūrisms sniedz lielisku iespēju pagarināt Latvijas tūrisma sezonu, gūt labus ienākumus, uzlabot tūrisma piedāvājumu un daudzveidību, kā arī augošais pieprasījums pēc atpūtas dabā un kvalitatīviem golfa laukumiem aug, kas nozīmē golfa spēlētāju piesaisti Latvijā. Tā golfa tūrisma tendences ilustrē Ozo Golfa kluba menedžere, Biznesa augstskolas Turība diplomande un studiju programmas Tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu vadība absolvente Kristīne Prauliņa, kura par savu diplomdarba tēmu izvēlējās ar savu darba ikdienu saistītu tēmu.

Svarīgi patīkami klimata apstākļi Respondentu atbildes parāda arī to, ka Latvijas golfa spēlētāji visbiežāk izvēlas silta klimata valstis vai arī tās valstis, kuras atrodas salīdzinoši tuvāk dzīvesvietai. Ārvalstu golfa spēlētāju iecienītākie golfa tūrisma galamērķi ir tādas valstis kā Spānija, Turcija, Somija, Igaunija un Taizeme. Spānijas, Turcijas un Igaunijas popularitāte redzami sakrīt gan ar Latvijas golfa spēlētāju izvēli, gan ar ārvalstu golfa spēlētāju izvēli.

Kopumā pieci ārvalstu golfa spēlētāji kā savu iecienīto golfa ceļojuma galamērķi ir minējuši arī Latviju. Respondenti bija arī piebilduši, ka Latvijas golfa laukumus apmeklē pat divas reizes gadā. Autore uzskata, ka arī šis faktors apstiprina Latvijas potenciālu kļūt par veiksmīgu golfa tūrisma galamērķi.

Aptaujā tika noteikti tie faktori, kuri ir svarīgi, lai reģions kļūtu par golfa tūrisma galamērķi. Visbiežāk tika atzīmēts golfa tūrisma galamērķa klimats (variantu atzīmēja 66 respondenti), šo faktoru gan noteikti Latvija nevar izmainīt, tomēr ir iespējams uzsvērt to, ka mūsu golfa laukumi pavasarī ir ātrāk gatavi uzņemt golfa spēlētājus un ir iespējams ilgāk spēlēt arī rudenī salīdzinājumā, piemēram, ar Somiju. Kopumā 65 respondenti atzīmēja golfa laukumu kvalitāti un 58 respondenti atzīmēja golfa laukumu skaitu un dažādību.

Golfa tūrisma attīstībai būtiska sadarbība Balstoties uz iegūtajiem primārajiem datiem, pētījumā tika izvirzīti priekšlikumi golfa tūrisma attīstības veicināšanai Latvijā. Pirmkārt, Latvijas golfa laukumu vadītājiem ir jāsadarbojas – jāveic kopējas mārketinga aktivitātes, jāveido kopējus informatīvos materiālus tūrisma un sporta izstādēm ārzemēs, jāizveido kopēju mājas lapu, kurā būtu iespējams iegūt informāciju par visiem golfa laukumiem un to piedāvājumiem. Otrkārt, aktīvāk jāsadarbojas Latvijas golfa klubu vadītājiem ar citiem Baltijas valstu golfa klubu vadītājiem – jāveido kopīgus maršrutus, kuros iekļautu, piemēram, skaistākos Baltijas valstu golfa laukumus. Kā arī ir nepieciešams aktīvāk reklamēt un piedāvāt komplekso golfa brīvdienu piedāvājumus Latvijā, izvietojot informatīvos materiālus golfa kluba mājā, lielām golfa spēlētāju grupām piedāvājot izdevīgus golfa brīvdienu apmaksas variantus.

Golfa tūrisms, kā viens no sporta tūrisma virzieniem, visā tūrisma nozarē pēdējo desmit gadu laikā ir saņēmis ļoti lielu uzmanību, kā arī tūrisma nozares pētnieku vidū golfa tūrisms saņem uzmanību golfa tirgus lieluma un tā vērtības dēļ.

Tieši šī iemesla dēļ arī Latvijā ir nepieciešams pievērst lielāku uzmanību golfa attīstībai, jo tā ir iespēja piesaistīt lielāku tūristu plūsmu, kā arī dažādot Latvijas tūrisma piedāvājumu, kas, savukārt, paildzinātu tūristu uzturēšanās ilgumu Latvijā.

Teksts: Dace Kristiāna Ūdre Foto: no personīgā arhīva

P

ētījumā “Golfa tūrisms un tā attīstības iespējas Latvijā”, ko Kristīne Prauliņa veica kā diplomdarbu Starptautiskā tūrisma fakultātē, tika analizētas un izceltas Latvijas golfa piedāvājuma priekšrocības salīdzinājumā ar Skandināvijas valstīm, Somiju, Igauniju un Lietuvu.

Pirmkārt, Latvijas golfa sezona ir par aptuveni vienu mēnesi garāka kā citās minētajās valstīs. Otrkārt, Latvijas golfa laukumi ir ekskluzīvi ar to, ka tie ir pilsētas golfa laukumi un tiem ir izdevīga atrašanās vieta, kā arī tiem piemīt augsta kvalitāte.

Ir svarīgi arī tas, ka Latvija ir salīdzinoši jauns golfa tūrisma galamērķis, golfa spēlētājus vilina golfa laukumu dažādība, jauni izaicinājumi un pieredzes bagātināšana. Vēl viena priekšrocība Latvijas golfa piedāvājumam ir tāda, ka pakalpojumu cenas ir daudz lētākas – gan golfam, gan naktsmītnēm, gan lidojumiem, gan arī citiem pakalpojumiem. Ārvalstu golfa spēlētāji aktīvāki Lai izvērtētu golfa tūrismu un tā attīstības iespējas Latvijā, tika aptaujāti 116 Latvijas golfa spēlētāji un 116 ārvalstu golfa spēlētāji, kuri vismaz vienu reizi ir spēlējuši golfu kādā no Latvijas golfa laukumiem.

Aptaujas ietvaros tik apkopota Latvijas un ārvalstu golfa spēlētāju veikto golfa ceļojumu regularitāte pēdējā gada laikā.

Aptaujas jautājuma rezultāti parāda to, ka ārvalstu golfa spēlētāji ir daudz aktīvāki ceļošanas ziņā nekā Latvijas golfa spēlētāji. Latvijas golfa spēlētāji visbiežāk atzīmēja, ka golfa brīvdienās uz citām valstīm pēdējā gada laikā devās no vienas līdz divām reizēm. Kopumā 33% ārvalstu golfa spēlētāji atzīmēja, ka golfa brīvdienās uz citām valstīm pēdējā gada laikā devās no divām līdz trīs reizēm. Salīdzinoši liela respondentu daļa atzīmēja arī atbilžu variantu “četras reizes un biežāk” (šo variantu atzīmēja 23% respondenti).

Aptaujas jautājumā “Kurš ir Jūsu iecienītākais golfa ceļojuma galamērķis?” tika noskaidrotas tās valstis, kuras ir vispieprasītākie golfa tūrisma galamērķi. Izrādās, ka Latvijas golfa spēlētāju vidū vispopulārākie golfa tūrisma galamērķi ir Spānija, Turcija, Igaunija, Portugāle, ASV un Anglija. Respondentu atbildes parādīja arī to, ka tie golfa spēlētāji, kas golfa ceļojumos dodas gadā četras reizes un biežāk, visbiežāk izvēloties Spāniju, Igauniju un Angliju. Kā norāda darba autore, tika minētas arī tādas valstis kā Somija, Polija, Čehija, Ungārija, Vācija, Taizeme, Francija, Bulgārija, Izraēla un citas.

44 b formāts

b formāts 45

Vārds, Uzvārds : Raji Marouc Ajac Valsts : Ēģipte

Kāpēc Tu nolēmi studēt Turībā?

Dubajā man bija draudzene no Latvijas, viņa man stāstīja par savu valsti un rezultātā man radās interese to apmeklēt. Es esmu daudz ceļojis, taču nekad agrāk nebiju bijis Latvijā. Šeit ir ļoti auksti, bet te dzīvo silti cilvēki. Latvija ir valsts ar bagātu vēsturi un tradīcijām. Tā nu es iegooglēju, lai uzzinātu ko vairāk, atradu vienu no labākajām augstskolām Latvijā – Turību.

Kas Tev vislabāk patīk studiju procesā?

Studiju procesā visvairāk man patīk tas, ka pasniedzēji ir ļoti izpalīdzīgi un pret studentiem izturas vienlīdzīgi – tā kā pret kolēģiem. Viņi ir gatavi darīt visu, lai liktu studentiem saprast uzdoto,un es to respektēju.

Vai vari aprakstīt Turību pāris vārdos?

Visādā ziņā Turība ir absolūti piemērota man. Es ceru, ka par šo lielisko augstskolu un valsti, kas ir paslēpta Eiropas ziemeļos, uzzinās aizvien vairāk studentu visā pasaulē.

Kas Tev patīk Latvijā?

Latvijā man visvairāk patīk laika apstākļi, ēdiens, tradīcijas un, protams,skaistās meitenes.

Kas ir labākā lieta, ko varēsi paņemt no Turības uz mājām?

Noteikti labākais, ko paņemšu līdzi no Turības, būs atmiņas, ar kurām varēšu dalīties ar saviem draugiem. Es ļoti ceru, ka augstskolā varēšu iegādāties kādu suvenīru ar augstskolas logo, tādējādi arī fiziski varēšu paņemt līdz uz mājām kādu daļiņu no Turības.

Kāds ir Tavs novēlējums Turībai 20 gadu jubilejā?

Es novēlu turpināt darīt iesākto un, protams, kārtīgi nosvinēt 20. jubileju ar grandiozāmsvinībām!

Kāpēc Tu nolēmi studēt Turībā?

Turību izvēlējos, jo uzzināju, ka šeit mācās ļoti daudz ārzemju studentu. Vienlaikus izmantoju izdevību un pieteicos arī vasaras praksei, jo vēlos apceļot Eiropu.

Kas Tev vislabāk patīk studiju procesā?

Brīvā un nepiespiestā gaisotne.

Vai vari aprakstīt Turību pāris vārdos?

Bagātība – tā man tulkoja augstskolas nosaukumu. Bet, ja nopietni, tad manā skatījumā Turība ir skola, kurā studē enerģiski un dzīvespriecīgi studenti.

Kas Tev patīk Latvijā?

Mans buddy`s Jānis, Pica LuLū un Maxima.

Kas ir labākā lieta, ko varēsi paņemt no Turības uz mājām?

Jauniegūtie draugi!

Kāds ir Tavs novēlējums Turībai 20 gadu jubilejā?

Novēlu saņemt augstus apbalvojumus un atzinību par sasniegto!

46 b formāts

Vār Valsdtss, Uzvārds : : Dienv Min Ja idkoreja e Lee

Vār Valsdtss, Uzvārd : Die s : Min nvidko seok Kim reja

Ikviens Turības students un viesis ir pamanījis to, ka augstskola ir atvērta dažādu valstu un to kultūru pārstāvjiem.

Sastapšanās ar kādas citas tautas pārstāvi augstskolas telpās kopš pirmās dienas, kad Turībā ienāca pirmais ārvalstu students, ir kļuvusi par ikdienu. Ārvalstu studentiem tiek piedāvātas ne tikai kvalitatīvas studijas, bet arī īpaši tikai viņiem, veidoti pasākumi. Tajos jaunieši tiek iepazīstināti ar latviešu kultūru, tradīcijām un vēsturi.

Kā stāsta Turības Studiju attīstības un starptautiskās sadarbības prorektors Imants Bergs, šogad augstskolā būtiski pieaudzis ārvalstu studentu skaits. „18% no jaunuzņemtajiem pirmā kursa pilna laika studentiem ir ārvalstnieki. Biznesa augstskolā Turība studē jaunieši no 26 pasaules valstīm, piemēram, no Spānijas, Turcijas, Francijas, Itālijas, Dienvidkorejas, Indijas, Ēģiptes, ASV, Nīderlandes, Nigērijas u.c. Topošie speciālisti no ārvalstīm pieteikušies studijām gandrīz visos augstskolas realizētajos studiju līmeņos, apgūstot zinības bakalaura, maģistra un doktora studiju programmās, un to skaits šogad sasniedzis 7% no kopējā studējošo skaita augstskolā,” tā I. Bergs. Uzzini, kas ārvalstu studentus pamudinājis izvēlēties doties tieši uz Latviju, kas ir tās lietas, kas viņiem patīk un kā viņi uzlūko mūs pašus.

Teksts: Rūta Kārkle Foto: no studentu personīgā arhīva

Kāpēc Tu nolēmi studēt Turībā?

Manā universitātē tika piedāvāta iespēja pieteikties apmaiņas programmai, tad nu es arī, ne mirkli nevilcinoties, pieteicos. Es gribēju doties uz kādu no Baltijas valstīm un man bija trīs izvēles iespējas - Biznesa augstskola Turība, Tallinas Universitāte un Viļņas Universitāte. Pēc cītīgas apdomāšanās izlēmu, ka došos uz Turību, jo tā atrodas Rīgā, kas ir lielākā pilsēta Baltijā.

Kas Tev vislabāk patīk studiju procesā?

Viss ir jauki! Visvairāk man patīk tas, ka pasniedzēji ir ieinteresēti palīdzēt, ir atsaucīgi un labvēlīgi, kā arī patīkami pārsteidz viņu interese par korejiešu kultūru un sabiedrību.

Vai vari aprakstīt Turību pāris vārdos?

Turība ir kā e-talons. Tā ir maza un obligāta manai attīstībai, līdzīgi kā e-talons, lai pārvietotos ar sabiedrisko transportu. Galu galā, Turība man liek justies brīvi.

Kas Tev patīk Latvijā?

Man ļoti patīk Vecrīga jeb Rīgas vecpilsēta, jo tur var satikties ar daudz jaukiem cilvēkiem, kopīgi pavadīt laiku un izbaudīt gardus ēdienus.

Kas ir labākā lieta, ko varēsi paņemt no Turības uz mājām?

Labākā lieta, ko ņemšu no Turības uz mājām, ir pieredze. Šeit pavadītais studiju laiks ir viens no spilgtākajiem un labākajiem periodiem manā dzīvē. Cilvēki Turībā ir ļoti laipni un labprāt man palīdz, vēlos pateikt paldies par to!

Kāds ir Tavs novēlējums Turībai 20 gadu jubilejā?

Novēlu ikvienam, kurš lasa šo žurnālu, kārtīgi nosvinēt šo notikumu!

Turība =

starptautiska vide Kāpēc Tu nolēmi studēt Turībā?

Pateicoties Erasmus apmaiņas programmai, nonācu Turībā. Latviju izvēlējos tāpēc, ka meklēju tādu valsti, kas tradīcijās un paradumos atšķirtos no manas dzimtās zemes. Vēlējos iepazīties ar jauniem cilvēkiem un viņu kultūru, turklāt Turība piedāvāja ļoti labu programmu tūrismā un viesmīlībā, kādu tik labā līmenī nepiedāvā Vār citas universitātes.

Valsdtss, :Uzvārds : C Kas Tev vislabāk patīk studiju procesā?

Francija laire Le bec Daudzi latvieši man palīdzēja, kad man tas bija vajadzīgs, un parādīja man daudz interesantu lietu. Man ļoti patīk, ka Turība piedāvā labu izglītību tīrā un sakārtotā studiju vidē.

Vai vari aprakstīt Turību pāris vārdos?

Man Turība nozīmē nemitīgu komunikāciju un mijiedarbību starp latviešiem un ārzemju studentiem.

Kas Tev patīk Latvijā?

Latvijā visvairāk man patīk skaistās ainavas, it īpaši brīžos, kad saules stari atspīd tikko uzsnigušā, baltā sniegā – baltā sniega sega vizuļo un izskatās nepārspējami.

Kas ir labākā lieta, ko varēsi paņemt no Turības uz mājām?

Labākais, ko esmu ieguvusi, ir jauniegūtie draugi. Es ceru, ka viņi brauks pie manis ciemos uz Franciju un es – pie viņiem. Līdzi paņemšu arī savas zināšanas, it īpaši angļu valodas. Liels paldies par iespēju satikt cilvēkus no visas pasaules un par angļu valodas lekcijām!

Kāds ir Tavs novēlējums Turībai 20 gadu jubilejā?

Es novēlu paplašināt robežas, mēģināt izveidot sadarbību ar vēl vairāk ārzemju augstskolām un universitātēm, it īpaši Francijā, lai piedāvātu iespēju dalīties pieredzē ar iespaidiem, zināšanām un kultūru.

b formāts 47

Ielūgumā rakstīts A5 (After Five) - “pēc pieciem” Šādu apzīmējumu var papildināt ar citiem, piemēram, Semi-formal atbilstošiem apģērbiem. Citādi A5 nozīmē „Kokteiļvakars”. Šāds ģērbšanās stils var tikt norādīts jebkuram vakara pasākumam, kas sākas pēc plkst. 17.00.

Vīrietim uzvalks nav obligāts, tāpat arī kaklasaite. Krāsas var būt visdažādākās, taču ir jāsaglabā lietišķs stils. Sievietes var izvēlēties starp kokteiļkleitu vai svinīgiem atsevišķiem apģērba gabaliem, piemēram, izšūtu topu un svārkiem. Kā variants iespējams svinīgs kostīms ar svārkiem vai biksēm.

Lietišķās etiķetes mācībstunda – drēbju kods Laikam jau ikviens no mums, it īpaši meitenes, ir saskāries ar mūžseno problēmu – balle tuvojas, bet ko lai velk mugurā? Ir bijuši asprāši, kuri ierosinājuši vilkt ragavas, bet tas nudien nav vērā ņemam risinājums vai padoms. Bieži šo uzdevumu padara vēl grūtāku ielūgumā norādītais ģērbšanās stils jeb dress-code, kas dažkārt šķiet pilnīgi nesaprotams.

Ja nav skaidrs ielūgumā norādītais ģērbšanās stils, neignorē to, bet ņem talkā internetu vai kādu no etiķetes grāmatām, jo ierašanās, neievērojot ģērbšanās normas, var tikt uztverta kā necieņas izrādīšana pret viesu uzņēmēju, kā arī tas var izraisīt negatīvas emocijas apkārtējos, liecinot par nevīžību vai slinkumu. Tad nu lai nepaliktu kaunā, turpmākajā rakstā meklē padomus un ieteikumus, kādu apģērbu izvēlēties, kad nezini, ko vilkt.

Teksts: Rūta Kārkle Ielūgumā rakstīts White Tie - “balta kaklasaite” Saņemt šādu ielūgumu ir liels pagodinājums, jo tā nav ikdienišķa lieta. Ja tiek lietots šis dress-code, tas nozīmē, ka gadījums ir īpaši svinīgs, piemēram, vakara pieņemšana pie prezidenta, laulību ceremonija, balle vai saviesīgs pasākums vēstniecības telpās. Kungiem piemērotākais apģērbs būs fraka ar baltu tauriņu un lakādas kurpes, kas var prasīt īpašu sagatavošanos, jo ne katram drēbju skapī ir pa frakai, tāpēc izdevīgāk būtu fraku nomāt. Svarīgi atcerēties, ka tauriņam un vestei jābūt baltā krāsā, ja tā būs melna, var gadīties iekļūt neveiklās situācijās, kad Tevi var noturēt par viesmīli vai mūziķi. Savukārt dāmas var justies kā īstas karalienes, velkot visskaistāko un kuplāko vakarkleitu, kas papildināta ar izsmalcinātām rotaslietām un augstpapēžu. Turklāt, šis ir gadījums, kad kleita var būt uz lencītēm vai bez tām, atklājot plecus un rokas. Kurpēm un somiņai vajadzētu būt no auduma.

Ielūgumā rakstīts Black Tie - “melna kaklasaite” Meklējot apģērbu šim notikumam, ir skaidrs, pasākums būs prestižs. Šo dress-code lieto oficiāla vakara pieņemšanā, Ziemassvētku ballē, kāzās vai pirmizrādē teātrī.

Piemērotākais apģērbs vīrietim būs smokings, ja kungam nav smokings, tad viņš var ierasties pasākumā tumšā uzvalkā, baltā kreklā un svinīgā kaklasaitē, tādējādi vizuāli

48 b formāts

pielāgojoties pārējiem viesiem, bet sievietei, šis ģērbšanās kods paredz, kokteiļkleitu, greznu kostīmu vai garu vakarkleitu, kuru var papildināt ar bižutēriju, šajā gadījumā pleci nedrīkst būt atkailināti. Lai tos piesegtu, var izmantot elegantu un smalku šalli vai lakatu.

Ielūgumā rakstīts Cocktail Attire - “kokteilis” Iespējamie pasākumi ar šādu ģērbšanās stilu ir saviesīgas vakariņas greznā restorānā, korporatīvs bankets, ģimenes svētki ar lielu viesu skaitu u.c. Atbilstošākais apģērbs vīrietim būs tumšs uzvalks, bet sievietei – kokteiļkleita (kleita līdz celim jebkurā krāsā, pieļaujams dekoltē vai kleita uz lencītēm).

Ielūgumā rakstīts Semi-formal - “pa pusei formāls pasākums” Šis ir vissarežģītākais dress-code, jo tas pieļauj izvēles brīvību, tomēr apģērbs jāizvēlas stingri saskaņā ar pasākumu. Šajā gadījumā vīriešiem smokings nav obligāts.

Pasākumiem pēc plkst. 18.00 ieteicams izvēlēties tumšu apģērbu, līdz plkst. 18.00 pieļaujams ikdienas uzvalks ar kaklasaiti. Sievietēm pēc plkst. 18.00 labāk izvēlēties kokteiļkleitu, gara kleita nav vēlama un var neiederēties attiecīgajā pasākumā. Līdz plkst. 18.00 pieļaujams svinīgs kostīms.

Ielūgumā rakstīts Dressy Casual vai A5c (After 5 casual) “nepiespiests vakara stils” Pasākumi, kur ierašanās norādīta šādā ģērbšanās stilā, ir analoģiski A5 (After Five – pēc plkst. 17.00 vakarā).

Nevajadzētu pārprast vārdu casual, tas nebūt nenozīmē ikdienišķus, panēsātus džinsus. Runa ir par modernu un asprātīgu dizaineru vai pazīstamu zīmolu apģērbu neatkarīgi no tā, vai uzvilksiet svinīgu žaketi vai zīda polo kreklu. Šaubu gadījumā izvēlieties vienkāršulietišķu kostīmu ar greznu kreklu bez kaklasaites. Sievietēm ieteicams izvēlēties elegantus, sievišķīgus kostīmus vai svinīgas lietišķas kleitas. Casual – brīvs apģērba stils – tiek izmantots korporatīvajās ballītēs, piknikos u. c. Jāatceras, ka vienmēr jāņem vērā pasākuma raksturs, lai veiksmīgi izvēlētos apģērbu. Atsevišķos gadījumos labāk izvēlēties elegantu, nevis nepiespiestu vai sportisku apģērbu.

Informal - “neformāli” nozīmē to pašu, ko - casual.

Ielūgumā rakstīts Bb (Business Best) - “visstingrākais un dārgākais lietišķais kostīms” Ja dodies uz atbildīgu lietišķu tikšanos, jo sevišķi ar ārzemju partneriem, vai lietišķu pieņemšanu, šis ģērbšanās stils būs visatbilstošākais. Vislabākais apģērbs vīrietim būs lietišķais uzvalks, parasti melnā krāsā, iespējams, svītrains, ar vienrindu vai divrindu pogām, ar sniegbaltu kreklu (labāk ar dubultām manšetēm un aproču pogām), lietišķu kaklasaiti un ar krūšu kabatas lakatiņu. Kurpes – pieļaujama tikai melnā krāsa. Piemērotākais apģērbs sievietei būs pelēks, tumši zils vai smilšu krāsas kostīms, balta blūze, miesas krāsas caurspīdīgas zeķes, kurpes melnā vai kostīma krāsā, ar plānu zoli un uz neliela papēža (5 - 7 cm).

Vēl uz ielūguma varētu figurēt noslēpumaini apzīmējumi abreviatūru veidā, kurus arī noteikti jāievēro.

vairāk kā 15 minūtes (akadēmiskā kavēšanās).

R.S.V P (réponsez s’il vous plait – franču val.) – lūdzam atbildēt.

Pēdējās piezīmes ignorēšana skaitās pats lielākais pasākumu etiķetes pārkāpums. Ja tevi ielūdz uz prezentāciju, balli vai pieņemšanu, neatkarīgi no tā, vai ieradīsies vai nē, vispirms piezvani vai uzraksti atbildi. Tavai atbildei jāsasniedz adresātu ne vēlāk kā svētku priekšvakarā.

Ja ielūgumā nav norādīts „Divām personām” un atsevišķi nav atrunāts, ka dzīvesbiedra klātbūtne ir vēlama, labāk ierasties bez pavadoņa. Darījumu pasākumos parasti dzīvesbiedrs netiek ņemts līdzi, ja vien viņš (-a) nav šī biznesa dalībnieks (-ce). Kā likums, pavadoni ņem līdzi uz saviesīgiem izklaidējošiem pasākumiem – ballēm, labdarības vakariem, koncertiem un vakariņām. Taču jāatceras, ka pavadonim ir jābūt dzīvesbiedram, nevis nesen iepazītam.

Visizplatītākais dress-code pie mums ir Smart Casual, SemiFormal, Informal, A5, Black Tie, daudz retāk sastopams White Tie. Tāpat pie mums diezgan populārs ir arī nestandarta dress-code, t. i., starptautiskajā praksē nepieņemts, bet pasākuma organizētāju izdomāts dress-code, piemēram, Total Black (melnā no galvas līdz kājām) vai Orange Party (būsiet gaidīts ietērpies oranžas krāsas apģērbā).

Ja turēsies pie šiem padomiem, tad noteikti apliecināsi savas lietišķās etiķetes zināšanas ikvienā ballē, kokteiļvakarā vai pieņemšanā!

S.t. (sinetempore – latīņu val.) – precīzi, tieši laikā, bez nokavēšanās.

C.t. (cumtempore – latīņu val.) – drīkst nokavēties, bet ne UZZIŅAI Biznesa augstskolā Turība lietišķo etiķeti apgūst studiju programmu Mārketings un tirdzniecība, Viesmīlības serviss, Tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu vadība, Lietišķo un rekreatīvo pasākumu vadība, Starptautiskās komunikācijas vadība studenti.

b formāts 49

Kā Zenit redz Turību Foto: Marija Ručevska

Ikvienam studentam ir iespējams sekot līdzi dzīvei Turībā pa visdažādākajiem ceļiem – vai tie būtu lekciju apmeklējumi un praktiski studiju darbi, Turības Studējošo pašpārvaldes pasākumi, mācību izbraukumi vai augstskolas simbola un kaķa Turīša video ekspedīcijas.

Sabiedrisko attiecību fakultātes studente Marija piedāvā paskatīties uz studentu ikdienu no jauna skatpunkta – Zenit objektīva! Interesenti ik pēc divām nedēļām Turības sociālajos tīklos var iepazīties ar augstskolā piedzīvoto studentes uzņemtās bildēs, kas tiek veidotas mācību projektā How does Zenith ET see Turiba.

Svarīgi, ka bildes tiek dokumentētas ar pievienoto vērtību, proti, filmiņ-kameru, liedzot iespēju foto uzņēmumus apstrādāt, izvēlēties starp tām labāko vai kā citādi padarīt acij tīkamākas. Tieši tāds arī ir mērķis - parādīt mūsu augstskolu tādu, kāda tā ir! Piedāvājam nelielu ieskatu foto mirkļos iz Turības dzīves Marijas acīm.

50 b formāts

b formāts 51

Ko var paveikt 20 gados?

Vai esi kādreiz iedomājies par to, ko varētu paveikt 20 gados? Uzreiz prātā nāk domas par jau sasniegto un piedzīvoto, vai iztēlojies, kā tava dzīve būs mainījusies pēc 20 gadiem? Daudzas kompānijas attīstījušās 20 gadu laikā, televīzijā melnbaltie ekrāni nomainīti pret krāsainajiem, sasniegti jauni ginesa rekordi un notikušas daudzas citas lietas, kuras varētu uzskaitīt. Veikalu skaits ir trīskāršojies, autobraukšanas kultūra ir mainījusies un piepildīti kādi sen loloti sapņi.Arī Biznesa augstskola Turība jau pastāv 20 gadus un šajā laika posmā ir ļoti mainījusies!

Mēs devāmies noskaidrot tagadējo Turības studentu un darbinieku domas par to, ko,pēc viņu domām, iespējams paveikt 20 gados.

Teksts: Dana Tomsone Sintija, Sabiedrisko attiecību fakultātes studente, uzskata, ka 20 gados var sasniegt tieši tik daudz, cik katrs vēlas. Var pabeigt vairākas augstskolas, var paspēt piedalīties desmitiem projektu tapšanā, var paspēt apprecēties, izšķirties, vēlreiz apprecēties un sagaidīt arī ģimenes pieaugumu, 20 gados var uzcelt māju, nopirkt mašīnu, kāpt pa karjeras kāpnēm, līdz atrod sapņu nodarbošanos, kā arī apceļot pasauli. ‘’Man šķiet, ka 20 gados var paspēt realizēt visus lielākos sapņus, jo tas tomēr ir gana liels laika periods, kurā lēnām var aizstiepties līdz tam gardākajam un kārotākajam dzīves kumosam,’’ piebilst studente.

2. kursa studentes Daiga, Dace un Ilze domā, ka 20 gados ir iespējams pārsteigt pasauli, sasniedzot to, ko no konkrētā cilvēka neviens negaida, jo šajā laika posmā sevi var pierādīt dažādos veidos. 20 gadi ir pietiekami liels laika posms, lai iekļūtu ginesa rekordu grāmatā ar pasaulē garākajiem matiem, nagiem un kļūtu par veģetārieti, jo tas nudien neesot viegli!

Elīna no 3. kursa būtu gatava mesties iekšā izaicinājumā un doties 20 gadu ilgā ceļojumā apkārt pasaulei, lai paveiktu neiespējamos darbus un atklātu vēl jaunas vietas, bet Maija uzskata, ka šie ir gadi, kuros iespējams izveidot un attīstīt biznesu, apgūt profesionālus kursus un pierādīt sevi kā personību. Par jaunas planētas atklāšanu 20 gados sapņo pirmā kursa studente Karīna, kura uzskata, ka šis ir pietiekami ilgs laiks, lai pētītu zvaigznes un saprastu, ko mums vēsta visums, bet Agnese uzreiz iedomājas par to, ka 20 gados Āfrikas iedzīvotājiem varētu sniegt lielu atbalstu vai kļūt par pasaulē atpazīstamu dziedātāju. ‘’20 gadi man ir ilgs laiks, tas ir tik ilgs laiks, kā līdz šim esmu dzīvojusi. Atskatoties uz paveikto, varu teikt, ka esmu iemācījusies un paveikusi visai daudz. Esmu iemācījusies tādas pašsaprotamas lietas kā staigāt un runāt, bet tās nebūt nav vienīgās. Pēdējo gadu laikā, ko pavadu Biznesa augstskolā Turība, esmu piedzīvojusi daudzus spilgtus un atmiņā paliekošus mirkļus. Augstskolā esmu iemācījusies nebaidīties no jauniem izaicinājumiem, pieņemt tos un sasniegt iecerēto.

Turība ir vieta, kur gūt zināšanas, pieredzi un jaunus iespaidus. Domājot par to, ko sasniegšu un kā mainīšos pēc 20 gadiem, negribu izteikt minējumus un pareģot nākotni, uzskatu, ka viss notiek tieši tā, kā tam jānotiek,’’ sarunā atklāja Rūta no Uzņēmējdarbības vadības fakultātes. Domas studentiem ir dažādas, citi skatās nākotnē, savukārt citi apdomā to, ko jau sasnieguši. ‘’20 gadi ir lieliska iespēja apgūt kādu konkrētu jomu, iegūt darbu un lielu dzīves pieredzi,’’ tā uzskata Turības bibliotēkas bibliotekāre. Aptaujājot garderobisti, mēs uzzinām, ka 20 gadi ir pietiekami liels laika posms, lai sasniegtu ļoti daudz un izmainītu savu dzīvi – apprecētos, rūpētos par ģimeni, iegūtu stabilu darbu, kā arī šis ir laika posms, kurā cilvēks aug kopā ar savām domām un uzskatiem – tātad attīstās. Tiek minēts salīdzinājums par to, kā bija pirms 20 gadiem un kā ir tagad: “ .. komunismā darbs bija visur un visiem, tagad viss ir daudz sarežģītāk, grūtāk dabūt darbu, viss palicis dārgāks, līdz ar to varam spriest, ka 20 gadu laika posmā dzīves līmenis mainās!’’

Nav tāda brīža, kurš ir tieši tāds pats kā iepriekšējais. Tāpat ir arī 20 gadu laika posmā, kurā katrs brīdis ir īpašs un cilvēks var mācīties ik sekundi. Tā arī uzskata Studiju informācijas centra darbiniece, ka sasniegumi un panākumi atkarīgi no vecuma, kurā pārspriež par aizvadītajiem vai vēl priekšā esošajiem 20 gadiem. Ja domā par pirmajiem 20 mūžā piedzīvotajiem gadiem, tad tajos, pēc darbinieces domām, tiek domāts par nākotni un sasniegumi ir uz katra soļa, bet, ja pēc pirmajiem 20, tad sākas sevis pilnveidošana – kā kurš savu ejamo ceļu izvēlas! ‘’20 gados paveras vairāk iespēju uz mūsdienīgo, rodas jaunas idejas un atšķirīgas aktualitātes, tāpat arī ir ar Turību – tagad šeit ir pieejams biznesa inkubators, par kuru pirms 20 gadiem neviens neiedomājās,’’ piebilst darbiniece.

52 b formāts

b formāts 53