B Formāts 2016 by Biznesa augstskola Turība

Nr. 20 | 2016

BIZNESA AUGSTSKOLAS TURĪBA ŽURNĀLS NR. 20 GRĀMATAS, KO VĒRTS IZLASĪT – IESKATIES, KO LASA TURĪBAS STUDENTI, PASNIEDZĒJI UN ABSOLVENTI

ERASMUS stāsti no Nīderlandes un Norvēģijas

Intervija ar Turības studentu, Eiropas čempionu rallijkrosā Jāni Baumani

Ko par Turību runā sociālajos tīklos?

„Pasniedzējs tuvplānā” – kā savu brīvo laiku pavada Turības pasniedzēji?

Absolventi iedvesmo Žurnālists – profesijas, kas ļauj būt notikumu epicentrā

Kā atrast savu biznesa eņģeli?

VAI KOUČSĒRFINGS DOMĀTS TIKAI CEĻOTĀJIEM – AVANTŪRISTIEM?

Sveiks, b formāta lasītāj! Šī gada Biznesa augstskolas Turība žurnāls b for-

šākā un aktīvākā Studējošo pašpārvalde. B formāts ļaus Tev ielūkoties viņu ikdienas un svētku interesantākajos mirkļos, kā arī tuvāk iepazīties ar Studējošo pašpārvaldes valdes priekšsēdētāju Rūdolfu Freibergu. Arī šī gada b formātā turpinās pērn aizsāktā rubrika – Profesijas apraksts. Šoreiz mazliet tuvāk par žurnālista profesiju – ko tieši var apgūt, izvēloties Turības studiju programmu „Žurnālistika un mediji”, uzzināsi, kādi ir žurnālista darba apstākļi, kāds būs Tavs iespējamais atalgojums, ja izvēlēsies šo profesiju u.c. lietas. Vairākos žurnāla atvērumos atradīsi nelielas grāmatzīmes – tās norāda uz dažādām grāmatām, kuras iesaka izlasīt mūsu studenti, absolventi un pasniedzēji. Šīs grāmatas ir iedvesmojušas daudzus, sniegušas vērtīgas idejas un padomus – ceru, ka kāda no šīm grāmatām iedvesmos arī Tevi! Lai panākumi un radošas idejas pavada Tevi ik uz soļa! Esmu pārliecināta, ka b formāts un Turības dažādās personības iedvesmos Tevi jauniem darbiem un lieliem panākumiem! Lai izdodas!

māts nāk pie Tevis ar savām interesantākajām personībām – augstskolas vadības pārstāvjiem, mācībspēkiem, studentiem un absolventiem. Turība vieno visdažādākos cilvēkus – zinātniekus ar doktora grādu, pieredzējušus uzņēmējus, veiksmīgus sportistus, talantīgus māksliniekus, kā arī idejām bagātus, jaunus cilvēkus, kuri tikai sāk savu ceļu uz panākumiem. Lasot intervijas un viedokļus, varēsi tuvāk iepazīt Biznesa augstskolas Turība rektoru un valdes priekšsēdētāju Aldi Baumani, Biznesa augstskolas Turība Attīstības padomes priekšsēdētāju un līdzīpašnieku Aigaru Rostovski, augstskolas absolventu, hokejistu Juri Štālu, Turības studentu, autosportistu Jāni Baumani, Turības Goda absolventus, pasniedzējus, kā arī daudzus citus. Kā ierasts, vairāki studenti dalās savā pieredzē, stāstot, kā viņiem gājis ERASMUS apmaiņas programmā. Šoreiz savās pārdomās par Turību un Latviju dalās arī studente no Kazahstānas Shokhsanam. Biznesa augstskolā Turība darbojas praktiski rado- Marta Kive

Rakstu autori: Biznesa augstskolas Turība prorektors zinātniskajā un akadēmiskajā darbā Ivars Namatēvs, basketbola kluba Biznesa augstskola Turība direktors Jānis Vecrinks, Gunita Ākule, Aiga Kalbjonoka, Biznesa augstskola Turība Izglītības projektu vadītāja Rūta Kārkle, Evelīna Ozoliņa, Krista Pažarauska, Biznesa augstskolas Turība sociālo mediju projektu vadītāja Sabīne Kairēna, Biznesa augstskolas Turība Tūrisma pētniecības centra vadītājs, augstskolas lektors Ēriks Lingebērziņš, Santa Bivbāne.

Redaktore: Marta Kive Korektore: Ludmila Viļumova Dizains: Ilze Dzene, SIA „Baltic Video Art” Vāka foto: Santa Kozlova Izdevējs: SIA Biznesa augstskola Turība, Graudu iela 68, Rīga, LV 1058 E-pasts: turiba@turiba.lv

Agri vai vēlu, bet ikviens iemācās domāt patstāvīgi! 4

Biznesa augstskolas Turība rektors un valdes priekšsēdētājs ALDIS BAUMANIS stāsta par savu aizraušanos – koku stādīšanu un to, ko viņam nozīmē brīvība. Aldis Baumanis ir pedagoģijas doktors, Privāto augstskolu asociācijas priekšsēdētājs ar lielu darba pieredzi izglītības jomā. 2015. gada decembrī A.Baumanis tika iekļauts Augstākās izglītības padomes sastāvā.

Biznesa augstskolas Turība vērtības ir BRĪVĪBA, UZŅĒMĪBA, KOMPETENCE – ko šīs lietas nozīmē Jums? Es jūtos brīvs, bet patiesībā jau katrs cilvēks ir tik brīvs, cik brīvi viņš spēj darboties. Kāds var čīkstēt, ka neko jau nevar darīt, ka neviens neļauj darboties, kāds cits – ņem un dara. Un, neapšaubāmi, šī otrā tipa cilvēki ir daudz brīvāki. Lai gan, paraugoties no malas, varētu šķist otrādi – tas, kurš nav apkrāvies ar darbiem, var šķist daudz brīvāks.

Mūsu brīvību visbiežāk ierobežo pašu domāšana un attieksme. Dzīvē nav neiespējamu lietu, viss atkarīgs no tā, cik daudz darba esam gatavi ieguldīt, lai sasniegtu kāroto, un arī no apstākļu sakritībām. Kādreiz, lasot par amerikāņu militāro bāzi Pērlhārborā, Havaju salās un japāņu uzbrukumiem, tā šķita tāla un nesasniedzama vieta. Ja tolaik kāds teiktu, ka man izdosies tur pabūt, ar zemūdeni nolaisties dzelmē un redzēt nogrimušās lidmašīnas, tas šķistu tikpat nereāli kā lidojums kosmosā, bet esmu to izdarījis. Tas liek domāt, ka dzīvē viss var piepildīties! Arī jautājums par uzņēmību patiesībā ir jautājums par mums pašiem – cik daudz mēs esam gatavi darīt? Uzņēmība cieši sasaucas ar brīvību – tas cilvēks, kurš ir gatavs uzņemties atbildību, pienākumus, gatavs darīt un risināt, ir daudz brīvāks par citiem. Ar kompetenci viss ir daudz vienkāršāk – Tev ir jābūt izpratnei par to, ko Tu dari! Uzņēmīgs cilvēks, kuram trūkst kompetences, ir kā mērkaķis ar granātu. Kādu Jūs redzat Turību pēc desmit gadiem?

Es redzu Eiropas līmeņa universitātes tipa augstākās izglītības iestādi! Turībā ir trīs promocijas padomes, ir aptverti visi izglītības līmeņi, kas liecina par visai strauju izaugsmi. Vai mēs atvērsim jaunus studiju virzienus? Desmit gadu laikā tas ir iespējams, bet to izlemsim nevis mēs, bet gan mūsu studenti. Ko studenti vēlēsies apgūt pēc desmit gadiem, to arī piedāvāsim! Nenoliedzami, Turībā būs arī ārvalstu studenti, globalizācijas process jau neapstāsies. Šobrīd Turībā studē jaunieši no 34 pasaules valstīm, grūti pateikt, vai centīsimies iet ģeogrāfiskajā plašumā, jebkurā gadījumā vadīsimies pēc augstākās izglītības tirgus principiem. Pie mums noteikti brauks studenti no tiem reģioniem, kas atrodas tuvāk. Kas attiecas uz tālākiem reģioniem, laiks rādīs. Kas pēc desmit gadiem stāvēs auditoriju priekšā? Noteikti cilvēki, robotu vēl nebūs (smejas). Vai tie joprojām būs praktiķi, nozaru eksperti vai pasniedzēji, kuri vairāk pārstāv akadēmisko virzienu? Šajā jomā ir divi grāvji – tikai praktiskās zināšanas vai tikai akadēmiskās, šobrīd mēs braucam ceļam pa vidu, un es ļoti ceru, ka arī pēc desmit gadiem turpināsim šo ceļu. Augstskolas vadība sekmē, lai mācībspēki būtu saistīti arī ar praktisko darbu un spētu piedāvāt studentiem zināšanas, kas balstītas pašu pieredzē. Ceru, ka desmit gadu laikā būsim attīstījuši arī praktisko pētniecību! Kur Jūs redzat sevi pēc desmit gadiem? Noteikti būšu kaut kur tepat, vairs ne rektora amatā, jo

Augstākās izglītības likums pieļauj tikai divus termiņus, bet saikni ar augstskolu nezaudēšu! Pavisam pensijā neiešu, gan atradīšu, ko darīt (smejas).

Vislielāko prieku man sagādā iespēja darīt, būt kustībā!

Vai augstskolas rektors ir radošs amats?

Ja kādas traumas dēļ nevaru kaut ko darīt, uztveru to, kā savas brīvības ierobežošanu, un tad jūtos ļoti slikti.

Noteikti! Augstskolas attīstība kopumā ir radošs process, bez tam, lai tiktu galā ar visiem tiem ierobežojumiem, kurus izglītības sfērā uzliek ierēdņi, ir jābūt ļoti radošam! Lai studentiem nodrošinātu iespēju iegūt kvalitatīvu augstāko izglītību, visu laiku jāstrādā radoši! Ko Jūs darītu tad, ja nebūtu izvēlējies saistīt savu dzīvi ar pedagoģiju un izglītības nozari? Stādītu kokus! Neraugoties uz to, ka esmu tik dziļi iekšā izglītības sfērā, pamanos to ik pa laikam darīt. Precīzi nepateikšu, bet

esmu iestādījis tūkstošiem koku. Nezinu, vai to var nosaukt par hobiju vai par aicinājumu, drīzāk tā ir šī brīža aizraušanās. Savulaik iegādājos nelielu zemes gabalu, izveidoju dīķi, kurā tika uzbērta sala. Uz šīs salas gan neesmu uzbūvējis pili, tā ir paredzēta putnu ligzdošanai. Lapsām, kā zināms, peldēt nepatīk, tāpēc sala ir lieliska vieta, kur putni var mierīgi un netraucēti ligzdot. Patiesībā sala tika apdzīvota ļoti strauji. Veidoju šo teritoriju kā nelielu rezervātu – pat nokaltušiem kokiem, kurus ir apskādējušas dzeņu brigādes, ļauju palikt tādiem, kādi tie ir. Neiejaucos dabas norisēs.

Ar prieku redzu, ka savulaik stādītās priedes jau ir sasniegušas pieklājīgu garumu. Protams, ne visi stādītie koki izdzīvo, reizēm savu darbu padara bebri. Atsaucoties uz teoriju un praksi, par ko runājām, man ir spilgts piemērs - skolā man mācīja, ka bebri negrauž sveķainu koku, jo sveķi ķeras zobos, bet bebri jau bioloģijas grāmatas nelasa un skolā neiet. Viņi nezina, ka priedes ir sveķaini koki, ko nevar grauzt. Tāpēc daļa no manām priedēm ir nograuztas, bet es stādu vairāk, nekā viņi spēj nograuzt. Spilgti atceros pirmo koku, ko bērnībā iestādījām kopā ar mammu. Laikam tik labi atceros, jo ar rakšanu gāja grūti, biju mazs un vajadzēja pusi dienas, lai izraktu bedri stādīšanai. Vai koku stādīšana sniedz Jums gandarījumu? Patiesībā man vairāk patīk darbošanās process. Protams, ir gandarījums redzēt, kā manis stādītie koki aug, arī, redzot, ka vējš kādu no tiem nolauž, saprotu, ka tāds ir koku liktenis. Darbojoties papildinu savas zināšanas, pakonsultējos ar zinošākiem cilvēkiem – man patīk šis process. Daudz ko mācos no pieredzes, piemēram, kādreiz zāģējot strādāju bez ķiveres, bet sāpīga pieredze ieteica tomēr izvēlēties dažādus aizsargpiederumus. Kas vēl Jums dzīvē sagādā gandarījumu? Vispār ir daudzas lietas – man ir divi fantastiski bērni un divi fantastiski mazbērni! Skatoties uz viņiem, gūstu gandarījumu!

Jūs minat, ka daudz ko iemācāties, praktiski darbojoties. Vai varat nosaukt trīs lietas, ko esat iemācījies no studentiem? Jaunieši ir ļoti dažādi – ir tādi, kuri izmanto visas iespējas augt un attīstīties, un ir tādi, kuri izvēlas neko nedarīt. No jauniešiem savulaik iemācījos precizitāti – man bija tā laime gatavot fizikas olimpiāžu dalībniekus.

Patiesībā kādreiz man pašam patika piedalīties fizikas un matemātikas olimpiādēs. Strādājot ar šiem jauniešiem, daudz ko iemācījos, jo, neraugoties uz jaunību, viņi savā zinātniskajā domāšanā ir nobrieduši vairāk, nekā dažs labs četrdesmitgadnieks. Mani vienmēr ir saistījusi ne tikai fizika, bet arī vēsture, īpaši Latvijas vēsture. Manas dzimtas vēsture, kaujas par Latvijas valstisko neatkarīgu, spilgtākie notikumi Latvijā Otrā pasaules kara laikā un pēckara periodā, kā arī to atspoguļošana vēstures grāmatās ir parādījusi, ka, mainoties varai valstī, tiek mainīta arī vēsture un cilvēku izpratne par to. Tas, ko par karu, izsūtīšanām un ieslodzījumu koncentrācijas nometnēs dzirdēju no saviem tuviniekiem, krasi atšķīrās no grāmatās rakstītā. Sapratu, ka fizika, atšķirībā no vēstures, ir joma, kuru nekādas varas nespēj sagrozīt – Gravitācijas likums jau nepakļaujas nevienam. Ja man jāsaka, ko vēl esmu pārņēmis no jauniešiem, tad jāmin enerģiskumu un ideju ģenerēšanu bez skatīšanās atpakaļ. Tas ir tā – kaut kas iešaujas prātā, tas ir foršs, aiziet, darām! Nekādas garas domāšanas, vai sanāks, kā sanāks… Ja runājam par mūsdienu jauniešiem, tad jāuzteic viņu spēja saorganizēties.

Laikā, kad es biju jaunietis, mēs vairāk domājām rāmjos, obligāti jāstājas pionieros, pēc tam brīvprātīgi obligāti sekoja stāšanās komjaunatnē… Tas, protams, atstāja ietekmi uz mūsu ideju radošumu! Piemēram, mūsdienu vidusskolēniem ir nesalīdzināmi vairāk izvēles iespēju, ko darīt pēc absolvēšanas – strādāt, studēt, kur studēt, ko studēt u.tml. Izvēles brīvība liek būt patstāvīgam – neviens nav uzzīmējis trasi, pa kuru iet visu dzīvi. Galvenais, lai vecāki necenšas visu dzīvi vadāt pie rokas, jo agri vai vēlu būs jāatlaiž, un tad var gadīties pakrist. Vai jaunieši neapjūk no plašajām izvēles iespējām? Daži apjūk, bet tas ir normāli, tā jābūt! Lai apjūk! Apjūk, mazliet padomā un atrod savu ceļu. Bēdīgāk ir tad, ja vecāki visu laiku izdara izvēles viņu vietā! Labāk, lai apjukums ir jaunieša vecumā, nevis pieaugušam cilvēkam, kuram ir lielāka atbildība!

Agri vai vēlu, bet ikviens iemācās domāt patstāvīgi!

Grāmatas, ko ir vērts izlasīt: • Vladimira Sutejeva grāmatiņa „Pifa piedzīvojumi” – tā ir par atjautīgu, labsirdīgu sunīti Pifu, kurš iekuļas dažādos piedzīvojumos. Šī grāmatiņa ir ļoti labs piemērs tam, kā nepadoties grūtībām un būt izpalīdzīgam. Grāmatiņa ir ļoti atšķirīga no tā agresivitātes un vardarbības kulta, ko bērni redz TV un komiksos. • Beļģu rakstnieka Žorža Simenona kriminālromāni. • Education at a Glance 2015 – tas jāizlasa ikvienam, kurš vēlas runāt par izglītību, jo īpaši augstāko izglītību. • Tiem, kuriem lasīšana nav tik tuva, iesaku alternatīvu – mājas lapu www.ted.com, kurā iespējams skatīties arī video vai arī lasīt, kā dažādu nozaru pārstāvji dalās savā pieredzē un sniedz vērtīgus ieteikumus, kas ikvienam noderēs idejām un izaugsmei.

Jūs atceraties, kad pats kļuvāt patstāvīgs un sākāt pieņemt savus lēmumus? Trīs vai četru gadu vecumā palikām ar mammu divi vien, tas, protams, atstāja ietekmi. Jau pamatskolā bija skaidrs, ka viss atkarīgs no manis paša. Šajā vecumā sāku strādāt vasarās, un ne jau tāpēc, lai nopirktu konfektes, bet gan uzvalku. Bijām vairāki puikas, strādājām diennakts darbus, no kuriem daži bija arī grūtāki – tolaik laukos neviens neskaitīja, cik stundas bērni drīkst strādāt. Strādājām arī pa nakti, apcirkņos izlīdzinot graudus – tā nebija nekāda puķīšu stādīšana, bet nopietns un smags darbs. Nopelnīju ne vienu vien tulznu. Esmu ļoti pateicīgs, ka man bija iespēja mācīties Lielvārdē, kur bija ļoti laba skola. Lai gan cita skola bija tuvāk mājām, jau no 7. klases ar autobusu braucu uz Lielvārdi.

Ja autobuss nekursēja, gāju kājām 15 km no skolas mājās. Skolā skaldījām malku, remontējām traktorus un darījām citus darbus. Biju priecīgs par to, ka direktors ļāva to visu darīt. Mājas darbus visbiežāk nemaz nepildīju. Ja skolas biedriem katram mācību priekšmetam bija sava pierakstu klade, man visiem priekšmetiem bija viena, un tā ik pa laikam pazuda (pasmaida).

Man patika fizika un matemātika, šos priekšmetus mācījos ar prieku, braucu

arī uz olimpiādēm, pats pirku uzdevumu krājumus un brīvajā laikā risināju. Reizēm skolotāja vietā pasniedzu fiziku paralēlklases skolēniem. Skolā obligātā kārtā mācīja braukt ar traktoru, pēc stundām visbiežāk maisījos pa kājām instruktoriem, skatījos, kā viņi labo braucamos. Arī pats bieži braukāju un mācīju savām klasesbiedrenēm, kā braukt ar traktoru. Tur gan visādi fokusi gadījās, bet par tiem nevar rakstīt! Iemaņas braukšanā ar traktoru, ko ieguvu skolas laikā, vēlāk lieti noderēja studentu celtnieku vienībā, kur vadāju betonu. Mūsu vienībā bija ļoti spēcīgi puiši, jo rakt betonu nav viegli. Reizēm nācās rakt pat 30 grādu karstumā, tad gan metās raibs gar acīm. Tas nozīmē, ka Jūs arī šodien vajadzības gadījumā spētu salabot traktoru? Tik vienkārši vis nav – traktors, ar kādu visbiežāk kādreiz brauca, bija vienkāršs kā lauznis, taču mūsdienās traktori ir aprīkoti ar sarežģītām datorsistēmām. Esmu no nulles salicis kopā žigulīti, bet tagad neķertos klāt ne traktoram, ne mūsdienu automašīnām. Tie laiki, kad viens cilvēks varēja pārzināt vairākas jomas, ir pagājuši, mūsdienu tehnoloģiju straujā izaugsme nosaka lielāku nepieciešamību pēc specializācijas, taču ikvienam cilvēkam var būt vairākas aizraušanās un hobiji, kas palīdz attīstīties un pilnveidot zināšanas. b

Grāmatas, ko ir vērts izlasīt: • Rafaēla Sabatīni „Kapteiņa Blada odiseja” • Aleksandrs Dimā „Grāfs Monte-Kristo” • „No trešās pasaules valsts uz pirmo. Singapūras stāsts 1965–2000”

Aigars Rostovskis:

• Lee Kuan Yew „One Man’s View of the World”

Mērķtiecīgi jaunieši mani iedvesmo!

Biznesa augstskolas Turība līdzīpašnieks un Attīstības padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis stāsta par savas dzīves lielākajām vērtībām, kā arī atklāj, kur smeļas iedvesmu un enerģiju jaunām idejām. Kas Tev ir Turība?

Turība ir daļa no manas dzīves, ja rēķinām matemātiski, tad augstskola ir tieši puse no manas dzīves – šobrīd man ir 44 gadi, un darbu pie idejas par Biznesa augstskolu Turība aizsākām, kad man bija 22 gadi. Protams, pirms 22 gadiem es nebiju domājis, ka viss attīstīties un izvērtīsies tik nopietni. Uzsākām šo ideju, jo tas bija interesants un aizraujošs projekts, šobrīd tā jau ir daļa no dzīves. Veiksmīga uzņēmējdarbība nemanot pati ieņem sev pienākošos vietu cilvēka dzīvē. Kā teica kāds man pazīstams advokāts – ja cilvēks ir uzņēmējs, viņš par savu uzņēmumu domā visdažādākajos ikdienas mirkļos, piemēram, esot teātrī vai braucot ceļojumā. Uzņēmums kļūst par daļu

no paša cilvēka! Arī Turība ir kļuvusi par daļu no manis!

Tu esi Biznesa augstskolas Turība līdzīpašnieks un Attīstības padomes priekšsēdētājs, kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents – Latvijā daudzi uzskata, ka uz diviem krēsliem vienlaicīgi sēdēt ir grūti. Vai tā ir? Uz diviem krēsliem nevar nosēdēt, ja nodarbojas ar operatīvo, tā saucamo ikdienas jautājumu risināšanu. Bez Turības un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras manā dzīvē ir arī citas aktivitātes – esmu Junior Achievement Latvija padomes priekšsēdētājs, tāpat ir vēl vairāki uzņēmumi, kuros esmu iesaistīts, bet nevienā no tiem es nenodarbojos ar tiešo vadību, proti, nav tiešo pienāku-

mu darbam ar personālu, ar ikdienas finanšu jautājumu risināšanu u.tml. Darbojos brīvmākslinieka režīmā, kas man ļoti patīk. Patiesībā vairāki amati tikai papildina viens otru – zināšanas un pieredze, ko gūstu Turībā, man palīdz darbam Junior Achievement Latvija vai LTRK un, protams, otrādi. Vārds „padome”, kas ir mana amata nosaukumā, jau pasaka priekšā, ka man šo organizāciju darbā ir padomdevēja loma, attiecīgi spēju savienot šos amatus, pats plānot savu dienaskārtību un laiku. Šādu lietu apvienošana ir ierasta prakse visā pasaulē! Tu pats plāno savu laiku, vai izdodas ieplānot arī laiku atpūtai? Mūsdienu laikmets ir interesants ar to, ka aizvien vairāk cilvēkiem ir brīvs darba laiks, tas nav regulēts no 9.00 līdz 17.00. Arī man ir šī iespēja – brīvi plānot savu laiku.

Manā dzīvē vienmēr atrodas laiks arī sportam – vasarā pludmales volejbolam un skriešanai,

ziemā vairāk pievēršos skvošam un skriešanai. Sportoju piecas vai sešas dienas nedēļā, jo, lai spētu izturēt to garīgo un mentālo slodzi, ko uzliek bizness, jābūt arī ļoti labā fiziskā formā. Nenoliedzami, mans laiks tiek veltīts arī ģimenei – man ir divi bērni. Kopā ar ģimeni cenšamies pavadīt pēc iespējas vairāk laika mūsu lauku īpašumā. Tā ir pavisam cita planēta, kur var atgūties no Rīgas straujā tempa, no visiem ikdienas pasākumiem, un var iet pirtī, kas man ļoti patīk. Stundas brauciens no Rīgas, un esmu vietā, kurā vienmēr

spēju uzlādēties. Vēl viena būtiska manas dzīves sastāvdaļa ir ceļošana – šobrīd gan dažādi braucieni ir vairāk saistīti ar biznesu un darbu LTRK. Tavā ikdienā lielā mērā ir darbs ar jauniešiem, cenšoties viņus iedvesmot, bet kas iedvesmo Tevi pašu? Ja godīgi, es pats bieži esmu domājis par to, kas mani iedvesmo? Laikam jāsaka paldies kosmosam, jo manī šī enerģija vienkārši ir. Tā nerodas no kaut kurienes, tā vienkārši ir vienmēr! Daba man ir piešķīrusi spēju pašuzlādēties! Papildus tam mani iedvesmo arī darbs ar jauniešiem! Tas notiek abpusēji – jaunieši iedvesmo mani, un es cenšos iedvesmot arī viņus! Jauniem cilvēkiem ir daudz enerģijas, tāpēc starp mums notiek enerģijas apmaiņa. Savos 44 gados esmu sapratis, ka dzīves jēga ir harmonijā. Jābūt harmonijai un jāspēj jēgpilni darboties, tajā skaitā arī ar mērķi gūt peļņu. Tad, kad cilvēks ir sasniedzis šo harmoniju, arī enerģija atnāks pati no sevis. Cilvēks, kurš ir harmonijā ar sevi, arī apkārtējo vidi uztver daudz pozitīvāk. Tu mini vairākas būtiskas pamatvērtības – ģimeni, darbu, veselību – kādas ir Tavas būtiskākās vērtības? Man pati svarīgākā vērtība ir brīvība. Otrā vietā ierindotu atbildību, un trešā būtiskākā vērtība ir pašrealizācija.

Foto: Romualds Ignatjevs

Uzņēmējdarbībā ir svarīgi skaidri definēt mērķus, vai dzīvē ir tāpat? Kādi ir Tavi šī brīža mērķi? Es uzskatu, ka cilvēks ir būvēts kā enerģētiska vienība, tāpēc jebkurā jomā darbojas princips – ja cilvēks skaidri zina, ko vēlas sasniegt, tad jebkura mērķa īstenošana ir tikai tehniskas dabas jautājums. Ja tiek uzstādīti pārāk daudz mērķi, tad ir grūti koncentrēties un tos sasniegt. Lai dzīvē sasniegtu kaut ko lielu, jāizvirza tikai daži mērķi – jo vairāk koncentrēsies uz vienu mērķi, jo lielāka iespējamība, ka to sasniegsi. Tomēr jāņem vērā kāds aspekts, lai neieslīgtu otrā galējībā – ja pārāk daudz koncentrēsies uz vienu mērķi, citas lietas paliks novārtā. Klasisks piemērs ir darbs un ģimene – jo vairāk ieguldi darbā, jo mazāk laika atliek ģimenei, un otrādi. Šeit mēs atkal nonākam pie jautājuma par harmoniju.

Ikviens cilvēks jebkurā jomā var izvirzīt sev mērķus, tikai jāapzinās un jābūt gatavam, ka šo mērķu sasniegšana prasīs smagu darbu un koncentrēšanos. Lielākā problēma visbiežāk slēpjas tajā, ka cilvēki mēdz pārdomāt vai neskaidri definēt savus mērķus. Vai mūsdienu jaunieši ir gana mērķtiecīgi un uzņēmīgi, lai spētu sasniegt visus savus mērķus? Nevaru runāt par pilnīgi visiem jauniešiem, bet liela daļa jauniešu, ar kuriem tiekos, piemēram, Junior Achievement Latvija ietvaros, ir ļoti mērķtiecīgi un skaidri zina, ko vēlas sasniegt. Mūsdienu jaunieši lielākoties zina, ko vēlas!

Mums ir jāapzinās, ja Latvijas jaunieši nākotnē būs spēcīgi un uzņēmīgi, daļa no viņiem kļūs par politiķiem vai valsts vadītājiem un pieņems gudrus un tālredzīgus lēmumus. Tie, kuri darbosies biznesā, kļūs par

veiksmīgiem uzņēmējiem, un tas nozīmē, ka vide Latvijā kopumā būs labāka. Jauniešiem sasniegt mērķus nereti palīdz kāds iedvesmotājs, piemērs, cilvēks, kuram līdzināties – vai Tev ir šāds cilvēks? Ja man jānosauc kāds cilvēks, kurš mani iedvesmo, tad tas ir viens no modernās Singapūras pamatlicējiem, pirmais šīs valsts premjerministrs Lī Kuans Ju (Lee Kuan Yew). Šis cilvēks vadīja valsti vairāk kā 30 gadus – viņš no mazas, nabadzīgas pilsētvalsts izveidoja vienu no pasaules bagātākajām valstīm. Tas pierāda, ka viss ir iespējams! Ja runājam par maniem piemēriem biznesa vidē, tad grūti nodalīt t.s. jaunās skolas uzņēmējus, piemēram, Ričardu Brensonu, Marku Cukenbergu vai vecās gvardes pārstāvjus, piemēram, Karlosu Slimu. Šī brīža biznesa vidē ir vieta gan jaunajiem, gan ne tik jauniem uzņēmējiem, kuri pieturas pie t.s. vecās skolas normām. Arī šeit jābūt harmonijai, jo pasaulē vienmēr būs t.s. nākotnes industrijas, piemēram, mobilās aplikācijas u.tml., taču tajā pašā laikā cilvēkiem vienmēr būs jāēd, tāpēc arī pēc tūkstoš gadiem būs vajadzīgi pārtikas ražotāji. Galvenais, katram spēt atrast savu īsto vietu dzīvē! Piemēram, es esmu sapratis, ka man padodas lietas, kas saistītas ar izglītību – Biznesa augstskola Turība, Junior Achievement Latvija – šeit viss notiek ļoti veiksmīgi, viss attīstās. Protams, kā jebkurā biznesā, ir brīži, kad neiet tik labi, kā cerēts, kad nākas saskarties arī ar grūtībām, bet tas viss ir labojams. Esmu mēģinājis darboties uzņēmumos tirdzniecības nozarē, restorānu biznesā un sapratis, ka tā nav mana joma. Katram savs! Kādas īpašības piemīt veiksmīgam uzņēmējam? Uzņēmējs ir tas, kurš uzņemas risku! Ir pat izveidots BOSI tests uzņēmēja gēna noteikšanai, kas palīdz noteikt, kādam konkrētam tipam pieder uzņēmējs. Tiek izšķirti četri tipi – būvētājs, oportūnists, speciālists un inovators. Būvētāja gēna uzņēmēji ir kā radīti, lai ar vieglu roku veidotu daudzmiljonu vai pat daudzmiljardu uzņēmumus. Oportūnista gēna uzņēmēji vienmēr būs vērsti uz produktu virzīšanu tirgū vai pārdošanu. Testējot līdzīgu skaitu cilvēku dažādās valstīs, tika secināts, ka uzņēmēji ASV vairāk ir ar oportūnista gēnu. Speciālista gēna uzņēmēji, kā jau vēsta nosaukums, ir labi speciālisti savā jomā un orientēti uz klienta un tirgus vajadzību izpratni. Latvijā ir sastopami daudzi speciālisti, kuri rada kvalitatīvus, konkurētspējīgus produktus, bet diemžēl neprot tos virzīt tirgū. Es

pats piederu pie uzņēmējiem ar būvētāja gēnu, varu lēnām likt klucīti pie klucīša, lai panāktu biznesa attīstību. Jāsaka, ka latviešu uzņēmējiem patiešām ir raksturīga iezīme – spēja radīt jaunus, inovatīvus, interesantus produktus, bet nespēja tos virzīt tirgū. Nevar teikt, ka latviešos nav uzņēmēja gēna, bet mums ir ļoti zems uzņēmēju skaits uz vienu iedzīvotāju. Uzskatu, ka tā ir liela problēma, jo pievienoto vērtību ekonomikā rada tikai uzņēmēji, attiecīgi relatīvi nelielam skaitam cilvēku ir „jābaro” pārējā sabiedrība. Jo vairāk būtu tādu cilvēku, kuriem ir savs bizness, jo mazāka būtu tā sabiedrības daļa, kas ir „jābaro”. b

Kāpēc studenti padodas plaģiātisma vilinājumam? Mūsdienu students uz augstskolu nāk ar jaunu domāšanu, vērtībām un prioritātēm. Arī vajadzības un pieejamā informācija atšķiras, salīdzinot ar tiem, kuri studēja pirms desmit gadiem. Kā studēt šodien? Ko tas nozīmē? 21. gadsimts nereti tiek saukts par jauno tehnoloģiju un inovāciju laikmetu. Kā tas ietekmē studentus un mācībspēkus? Kāda ir 21. gs. augstskola? Kāda ir studiju kvalitāte? Kā mainījies studiju process? Šis raksts ir pamudinājums dalīties pieredzē un uzsākt dialogu starp studentiem, mācībspēkiem un augstskolas administrāciju. Izglītībā patlaban notiek pārorientācija no zināšanu reproducēšanas modeļa uz izglītības modeli, kurā tiek veicināta prasme risināt problēmas, strādāt komandā, sadarboties gan ar pasniedzēju, gan studiju biedriem, domāt, ģenerēt idejas, piedāvāt radošus un inovatīvus produktus un risinājumus. Lai to paveiktu, ir jāapvieno zināšanas, prasmes un kompetences. Mērķtiecīgs studiju darbs ir cieši saistīts ar godīgu rīcību. Šajā rakstā pieskaršos akadēmiskajam godīgumam un ar to cieši saistītajam jēdzienam – plaģiātisms.

Akadēmiskais godīgums tiek raksturots kā pamatvērtību kopums, kas iekļauj godīgumu, cieņu, uzticēšanos un drosmi. Šie principi jāievēro visām augstskolas grupām: studentiem, mācībspēkiem un augstskolas administrācijai. Īsi analizējot plaģiātismu, tā cēloņus un sekas, jāmin sengrieķu dramaturgs Sofokls, kurš 406. gadā p.m.ē. ir teicis: „Es labāk zaudēju ar godu, nekā gūstu panākumus krāpjoties”. Termins plagiarius ir aizgūts no latīņu valodas, kas I. gs. nozīmēja laupītājs, spīdzinātājs, vergu zaglis. XVII gs. sākumā šis termins jau tiek lietots kā grāmatu zaglis. Interesanti, ka laikā, kad Gūtenbergs sāka iespiest grāmatas, plaģiātisms bija pieļaujams, pat vēlams, jo grāmatu iespiešana bija dārga un kopēt bija grūti.

Raksta autors: MBA, Biznesa augstskolas Turība prorektors zinātniskajā un akadēmiskajā darbā Ivars Namatēvs

Šodien, kad internets sniedz pieeju neaptveramam informācijas daudzumam, plaģiātisms nav pieļaujams, jo kopēt ir viegli. Mūsdienās plaģiātisms ir citu radīto darbu vai ideju uzdošana par savu. Kāpēc studenti padodas plaģiātisma vilinājumam? Nepietiek laika, viegli izdarīt, slinkums doties uz bibliotēku un meklēt grāmatas. Nevar atrast informāciju par to, kā strukturēt referātu, studiju darbu vai izveidot kādu tā nodaļu. Gan jau pasniedzējs nepieķers. Neesmu bijis uz vairākām lekcijām, bet tā gribas saņemt augstu novērtējumu un neviens jau necietīs. Mani tas viss neinteresē, nevēlos iedziļināties tēmā, arī prasmes pārfrāzēt nav. Kāpēc gan to nedarīt, ja ir viegli pieejami jau gatavi darbi? Plaģiātisms, kas tas tāds, pirmo reizi dzirdu!

Internets kļuvis par Copy/ Paste enciklopēdiju. Tie, manuprāt, ir tikai daži no cēloņiem, kāpēc studenti padodas šim vilinājumam. Šāda rīcība ir ceļš uz zemāko no atzīmēm, un arī tikai gadījumā, ja tas ir pirmais studenta plaģiātisma mēģinājums. Atbilstoši Biznesa augstskolas Turība normatīvajam regulējumam atkārtota plaģiātisma gadījumā students var tikt atskaitīts jeb eksmatrikulēts. Ja pastāv cēloņi, kāpēc students veic plaģiātu, tad attiecīgi jāmeklē skaidrojums, kāpēc citi studenti to nedara. Patika un gandarījums pašam veikt uzdevumu, vieglāk izpildīt uzdoto, bailes un vainas apziņa tikt pieķertam, respekts pret pasniedzēju. Vērtības un morāles skala. Apņemšanās.

Kas studentam jāievēro, rakstot darbu, lai nejauši tajā neiekļautu plaģiātu? Lai izvairītos no plaģiātisma darbā, ir jā-

raksta atsauces uz izmantotajiem avotiem, piemēram, grāmata, atskaite, seriālizdevums, skaņu ieraksts u.tml., kas satur informāciju, kuru students lieto savā darbā. Atsauces jāveido, ja tekstā tiek iekļauts citāts, minēts cita autora skaitliskais materiāls, tabulas, attēli, formulas, izklāstīti kādas personas uzskati vai teiktais, pieminēts zinātniskais raksts u.tml. Pastāv divas galvenās atsauču sistēmas, - Hārvardas sistēma (Harvard system), autora – datējuma (izdošanas gads) sistēma, pie kā pieder APA (American Psychological Association) stils un Vankuveras sistēma (Vancouver System) – uz skaitļu bāzes veidota sistēma. Pasaulē ir 6 000 atsauču noformēšanas veidu. Nevajadzētu pārspīlēt ar nepārtrauktu citu autoru izteikumu ievietošanu darbā. Labs stils ir gadījumā, ja netiek mainīts teksts un citāts darbā nav garāks par četrām rindiņām. Jāatceras, ka viss teksts jāraksta precīzi ar visām pieturzīmēm. Lielāka apjoma teksta, tabulu ievietošanai ir jāprasa atļauja. Tas jau ir stāsts par autortiesībām un intelektuālā īpašuma tiesībām. Noteikti iesaku iepazīties ar nolikumu Par patstāvīgo “ pētniecisko darbu izstrādāšanu un noformēšanu”.

Biznesa augstskola Turība ir pievienojusies Latvijas augstskolu Vienotajai datorizētai plaģiātisma kontroles sistēmai (VDPKS). Sākot ar šo studiju gadu, visu

fakultāšu noslēguma darbi - kvalifikācijas, diplomdarbi, maģistra darbi, pirms to nodošanas recenzentam, tiek ievietoti šajā sistēmā un pārbaudīti. Sociālajās zinātnēs darbam jābūt orģinālam, eksaktajās zinātnēs - darba kritērijs ir identitāte. Lai varētu izjust gandarījumu un līksmot par padarīto, nezagsim vergus”. ” Padomājiet un rīkojieties tā, lai prāta piedzīvojums, rakstot savus darbus, sniedz to balvu, pēc kuras mēs visi – studenti un mācību spēki tiecamies. b

Izstrādā tūrisma attīstības stratēģiju jau studiju laikā

Turpinot iepriekšējos gados veiksmīgi uzsākto praksi, iekļaujot praktiskas nodarbības maģistra studiju programmas „Tūrisma stratēģiskā vadība” studiju kursos „Starptautiskā tūrisma vide”, „Tūrisma plānošana”, „Baltijas studijas” un „Tūrisma mārketings”, ir pabeigta Liepājas Karostas teritorijas tūrisma attīstības stratēģijas izstrāde un uzsākts darbs pie nākamā uzdevuma – Augšdaugavas Tūrisma attīstības un mārketinga stratēģijas izstrādes.

Foto: Santa Kozlova

Raksta autors: Biznesa augstskolas Turība Tūrisma pētniecības centra vadītājs, augstskolas lektors Ēriks Lingebērziņš

Neraugoties uz izaicinājumiem, ar kuriem nācās saskarties, izstrādājot tūrisma attīstības stratēģiju pilsētas daļai, kurā ir dažādas iesaistīto pušu intereses, gala variantā esam izstrādājuši attīstības stratēģiju un Liepājas pilsētai piedāvājam arī divus alternatīvos variantus. Izstrādātie alternatīvie varianti ir attīstības vīzija, kurā atspoguļotas pilsētas, tās viesu un citu iesaistīto pušu intereses. Viena no vīzijām paredz Karostas, kā aktīvās atpūtas un tūrisma vietas attīstību, savukārt otra, ievērojami atšķirīga, paredz pārslēgt esošo paradigmu no Karostas teritorijas kā izklaides vietas uz reālo šī galamērķa vēsturisko vērtību.

šoreiz daudz vairāk iesaistījām studentus.

Līdz ar jauno studiju gadu uzsākām darbu pie nākamā uzdevuma un izvēlējāmies turpināt pagājušā gada pavasarī iesāktās aktivitātes Latgales reģionā. Ņemot vērā vietējo pašvaldību intereses un aktuālās tūrisma tendences, šoreiz izvēlējāmies mazliet atšķirīgu tūrisma vietu pētījuma veikšanai – Augšdaugavu. Augšdaugava kā pētījuma objekts piedāvā ļoti daudz iespēju, taču vienlaikus arī jaunus izaicinājumus. Atšķirībā no citiem iepriekšējos gados veiktajiem pētījumiem šoreiz tūrisma attīstības stratēģija tiks izstrādāta jaunam galamērķim, kura atpazīstamība ir mazāka.

Ļoti veiksmīgi esam iesaistījuši ārvalstu studentus un šoreiz plānojam divus pētījuma gala produktus – Augšdaugavas tūrisma attīstības stratēģiju un Augšdaugavas tūrisma mārketinga stratēģiju starptautiskajam tirgum. Tas nozīmē, ka darbs tiek organizēts divos virzienos – īpaši iesaistot ārvalstu studentus, kas mums pašiem ļauj paskatīties uz jau zināmām lietām mazliet atšķirīgāk.

Ņemot vērā mūsu iepriekšējo pieredzi, organizējot mācību izpētes braucienu,

pastāv iespējas veiksmīgai tūrisma attīstībai. Plānots, ka pētījuma rezultāti tiks prezentēti rudenī.

Visi ar mācību brauciena organizāciju saistītie jautājumi tika uzticēti studentiem, Paralēli maģistrantu gada pētījumam, un dažiem tas bija pirmais Tūrisma pētniecības centrs īstais pārbaudījums organizē arī diskusijas par kā organizēt tikšanos ar uzņēmējiem, aktuāliem nozares jautājupašvaldības pārstāvjiem un plānot miem, pievēršot uzmanību maršrutu atbilstoši pasniedzēju dotajiem uzdevumiem. Divu dienu mācību gan tūrisma, gan pasākubrauciena laikā tikāmies ar Daugavpils mu organizēšanas un vadīnovada domes pārstāvjiem, Krāslavas bas jautājumiem. novada domes pārstāvjiem, Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvjiem, kā arī vietējiem uzņēmējiem.

Mācību brauciena noslēgumā studējošie secināja, ka Augšdaugavai kā tūrisma galamērķim ir ļoti liels attīstības potenciāls, un, neraugoties uz Augšdaugavas, kā aizsargājamās dabas teritorijas, attīstības ierobežojumiem,

Šajā gadā esam turpinājuši diskusijas par tūrisma ētiku, pievēršot uzmanību arī gala patērētāja – tūrista ētikai, un aktualizējuši diskusiju par publisko pasākumu drošību. Tāpat plānojam organizēt diskusiju par Turības absolventu veiksmes stāstiem, iedrošinot esošos studējošos uzsākt savu uzņēmējdarbību tūrisma nozarē. Tuvākajos plānos ir arī darbs ar ārvalstu studentiem, noskaidrojot, kā viņi jūtas Rīgā. Turklāt šajā jautājumā plānojam apzināt ne tikai Biznesa augstskolas Turība studentus, bet arī citās augstskolās studējošos ārvalstniekus. Šajā kontekstā jāmin, ka pētījumu projekti, kuros darbojas gan latviešu, gan ārvalstu studenti, veicina starpkultūru sadarbību. b

Profesija, kas ļauj būt notikumu epicentrā –

žurnālists Turpinot iepriekšējā numurā aizsākto rubriku – Profesijas apraksts, b formāts Tev piedāvā iepazīties ar vienu no profesijām, ko iespējams apgūt Biznesa augstskolā Turība. Šoreiz runāsim par žurnālista kvalifikāciju, ko iegūst, absolvējot Komunikācijas fakultātes bakalaura studiju programmu „Žurnālistika un mediji”, ko augstskola īsteno kopā ar mediju uzņēmumu „Diena”. Raksts sagatavots sadarbībā ar portālu prakse.lv un Nodarbinātības Valsts aģentūru.

KO TU IEMĀCĪSIES ŠAJĀ PROGRAMMĀ? Tu iegūsi prasmes pielietot dažādas informācijas vākšanas metodes, plānot un īstenot mediju projektus, veidot ziņas auditorijām, kas pārstāv dažādas nozares, sociālās grupas u.c., filmēt, montēt, fotografēt un apstrādāt iegūtos materiālus, kas tiks izmantoti Tevis radītajos sižetos. Tāpat Tu iemācīsies rakstīt scenārijus un paralēli tam apgūt režijas pamatus, uzstāties auditorijas vai kameras priekšā, kā arī apgūsi prezentācijas prasmes. Absolvējot šo programmu, būsi apguvis iespējas, ko sniedz multimediji, un pratīsi veikt pētījumus un analizēt iegūto informāciju, kas noderēs, gatavojot pētnieciskās žurnālistikas materiālus.

Izvēloties žurnālista kvalifikāciju, varēsi kļūt par universālo kareivi – profesionālu žurnālistu modernā multimedijā un veidot karjeru mediju uzņēmumā „Diena” vai citos Latvijas lielākajos medijos, darboties kā projektu un pasākumu vadītājs kādā no mediju uzņēmumiem vai kļūt par atpazīstamu viedokļa līderi. Biznesa augstskola Turība ir praktiski labākā augstskola Latvijā, tāpēc neiztrūkstošs studiju procesa elements ir prakse. Studējot programmā „Žurnālistika un mediji”, Tev būs iespēja iziet praksi Latvijas lielākajā mediju uzņēmumā „Diena”, Latvijas Radio, Latvijas Televīzijā, ChaulaTV, izdevniecībā „Rīgas viļņi”, izdevniecībā „Santa”, Latvijas Tirgotāju asociācijā, kā arī uzņēmuma „Diena” projektos – „Latvijas lepnums”, „Saulainas dienas”, „Dienas gada balva kultūrā” u.c. Izvēloties kļūt par žurnālistu, vari apmeklēt īpašas nodarbības par masu mediju biznesā, mediju un projektu vadīšanu. Tāpat vari izmantot starptautiskās iespējas, studējot Norvēģijā, Beļģijā, Lietuvā vai Spānijā. Studējot programmā „Žurnālistika un mediji”, apgūsi tādus studiju priekšmetus kā „Sociālā psiholoģija”, „Ziņu žurnālistika”, „Starptautiskā žurnālistika”, „Komunikācijas ētika, lietišķā etiķete un protokols”, „Komentēšana” u.c.

DARBA APSTĀKĻI Žurnālista darba laiks nav limitēts - no rīta iznākošo laikrakstu žurnālisti strādā no pusdienlaika līdz vēlai naktij, vakara avīžu žurnālisti līdz pat rītausmai. Žurnālistiem bieži ir straujš darba temps, jo laikraksti un jaunumu pārraides vēlas svaigus, bet pamatotus jaunumus, tāpēc žurnālista darbs ir saspringts. Lai atrastu interesantu informāciju, žurnālistam ir jāizmanto visdažādākie līdzekļi un ceļi, tieši tas dara žurnālista darbu sarežģītu, bet vienlaikus arī aizraujošu. Apmēram puse no žurnālista darba laika paiet materiālu un informācijas meklēšanai un otra puse rakstu un jaunumu rakstīšanai.

Štata preses un radio žurnālisti parasti darbu veic biroja tipa telpās - redakcijā, kurā strādā arī vairāki citi cilvēki, tāpēc iespējama trokšņaina vide. Ārštata žurnālisti parasti strādā mājās. Vācot materiālu, nākas daudz braukt uz dažādām iestādēm, arī dažādām valstīm, strādāt bibliotēkās. Televīzijas žurnālistiem darba vide ir dažāda - viņam jājūtas brīvi kameru priekšā un jāuzstājas tiešraidēs arī no tā sauktajiem karstajiem punktiem, piemēram, valstīm, kurās notiek karadarbība.

Žurnālista darba laiks nav stingri normēts – iespējams, jāstrādā jebkurā nedēļas dienā gan vēlu vakarā, gan agri no rīta. Darbs bieži tiek veikts pēc iepriekš saskaņota grafika. Darbs citreiz jāveic bīstamos vai saspringtos apstākļos, tāpēc vēlams būt izturīgam pret stresu.

IESPĒJAMAIS ATALGOJUMS Aptuveni 700 EUR - atalgojuma apjomu visbiežāk veido honorāri - tas nozīmē, ka alga atkarīga, piemēram, no uzrakstīto materiālu daudzuma un lieluma (zīmju skaita). Vairāk saņem žurnālisti, kuri strādā privātajās struktūrās, bīstamos apstākļos. Ja žurnālists strādā neatkarīgi, arī ienākumu līmenis ir svārstīgs.

DARBĀ PIELIETOJAMIE INSTRUMENTI/ APRĪKOJUMS Žurnālists darbā lieto diktofonu, mikrofonu, datoru, printeri, tālruni, rakstāmpiederumus, papīru piezīmju veikšanai, kā arī izmanto interneta resursus. Labam žurnālistam ir jābūt ar labu spēju izteikties un labu valodas izjūtu. Rakstnieka talants un „viegla spalva” paaugstina žurnālista produktivitāti un padara viņa rakstus viegli lasāmus. Žurnālistam ir jāpamana detaļas un sīkumi, jāprot pielietot savu intuīciju. Kādā noteiktā jomā specializējušam žurnālistam, protams, ir vajadzīgas pamatīgākas zināšanas tieši šajā jomā, bet kopumā žurnālistam nāk par labu plašs redzesloks un zināšanas dažādās dzīves jomās.

KO TU VARI DARĪT JAU ŠODIEN? 1. Žurnālistam ir svarīga spēja runāt loģiski un argumentēti - īpaši tas attiecas uz žurnālistiem, kuri strādā televīzijā un radio. Lai attīstītu savu valodas izjūtu, lasi daiļliteratūru, raksti domrakstus, iesniedz publikācijas skolas vai rajona avīzei. Lai trenētu savu runas prasmi uzstājies publikas priekšā. 2. No mācību priekšmetiem pievērs uzmanību latviešu valodai un literatūrai, svešvalodām, informātikai, ētikai, politikai un tiesībām. b

Biznesa inkubators rada teicamu augsni

jauniem uzņēmumiem

Viens no Biznesa augstskolas Turība mērķiem ir sniegt studentiem un absolventiem iespējas viņu biznesa ideju realizēšanai. Kopš 2006. gada augstskolā darbojas Biznesa inkubators, kurā ir viss nepieciešamais, lai nonāktu no idejas līdz pat veiksmīgai biznesa attīstībai.

līdzēt Tava biznesa attīstībai, piedāvājam iepazīties ar kādu konkrētu, veiksmīgu piemēru - Biznesa augstskolas Turība Biznesa inkubatorā šī gada martā tika nodibināts uzņēmums – HotHotPack. com, kas nodrošina iespēju aplūkot aktuālos Baltijas valstu viesnīcu kompleksos piedāvājumus, kā Biznesa inkubators un visas tā piedāvātās iespē- arī rezervēt tos tiešsaistē. Šobrīd uzņēmums, kas jas ikvienam interesentam ir pieejamas par 50 eiro piedāvā rīku HotHotPack.com, uzņem apgrieziemēnesī (Biznesa augstskolas Turība studentiem un nus, paplašinot piedāvājuma klāstu atpūtas un izabsolventiem par 4,25 eiro mēnesī). Kas tad ietilpst klaides iespējām dažādās vietās visā Baltijā. šajā cenā? Telpas, kas pieejamas jebkurā laikā – sa- „Šobrīd biznesa inkubatori kopā ar valsts nodoknāksmju telpa, divas apspriežu telpas, daudznoda- ļu politiku, konkrēti mikrouzņēmuma nodokli, lījumu slēdzami metāla skapji dokumentu glabā- rada teicamu augsni, lai uzsāktu uzņēmējdarbību. šanai, kā arī skatuve prezentāciju demonstrēšanai Mikrouzņēmuma nodoklis un inkubatora atbalsts un publisku pasākumu organizēšanai, kuru var ir īpaši būtiski sākumposmā, proti, pirmajā gadā, izmantot 24 stundas diennaktī, visa veida biroja kad projekts tikai tiek attīstīts – šajā laikā visbiežāk tehnika (datori, printeri u. c.), iespējas apmeklēt ir tikai izdevumi, nevis ieņēmumi. Uzņēmumam, inkubatorā organizētos pasākumus un smelties kas vēl neģenerē apgrozījumu, mikrouzņēmuma pieredzi no uzņēmējdarbības jomas ekspertiem nodoklis neuzliek pienākumu maksāt valstij, bet un lektoriem. sniedz uzņēmējam iespēju stabili nostāties uz Biznesa inkubators sniedz iespēju dibināt noderī- kājām. Galvenais, lai uzņēmējs neieslīgst sākumgus kontaktus, iegūt jaunus sadarbības partnerus posmā, bet ir gatavs attīstīties un attiecīgajā brīdī un klientus. Inkubators ir laba iespēja arī tiem, kas kļūt par parasto nodokļa maksātāju, ja tas vairāk savu biznesa ideju un virzienu vēl tikai meklē. Mo- piemērots konkrētajam biznesa modelim. Papildus tivējošā un radošā vide palīdz gūt iedvesmu un nodokļu politikai ir ļoti pozitīvi, ka valstī, tajā skaiuzdrīkstēties. tā arī reģionos, attīstās biznesa inkubatori. Biznesa Šobrīd Biznesa augstskolas Turība Biznesa inkuba- inkubators sniedz ne tikai sakārtotu infrastruktūru, torā darbojas aptuveni 60 topošie un jaunie uzņē- bet arī profesionāļu, nozares ekspertu padomu un mēji. Augstskola ikvienu aicina uzdrīkstēties pie- atbalstu. Inkubators piedāvā ļoti daudz, viss atkavienoties jauno censoņu pulkam un uzsākt savas rīgs no tā, cik jaunais uzņēmējs ir aktīvs un gatavs idejas realizēšanu! Pirmie soļi ir visgrūtākie, tāpēc darīt! Ir radīti visi nepieciešamie priekšnoteikumi, Biznesa inkubators ir radīts, lai palīdzētu tos spert. atliek tikai paņemt!” pieredzē dalās HotHotPack. Lai pilnīgāk izprastu, kā Biznesa inkubators var pa- com dibinātājs Normunds Sustrups. b

Foto: Mārtiņš Garais

„Mans uzņēmums HotHotPack.com atrodas interneta vidē, tāpēc darbošanās biznesa inkubatora ietvaros ir īpaši ērta, taču tas nenozīmē, ka inkubators var noderēt tikai e-vides uzņēmumiem. Uzņēmumu reģistrēšanai nav nekādu būtisku šķēršļu, un pats process ir ļoti ātrs. Nedēļas laikā ir iespējams nokārtot visus nepieciešamos dokumentus, lai uzsāktu komercdarbību. Izmantojot EDS, var attālināti iesniegt dažādus dokumentus un atskaites VID, kas ir ļoti ērti un būtiski paātrina procesus. Arī pieteikšanās dalībai Turības biznesa inkubatorā ir vienkārša, ja vēlies, vari uzsākt darbu jau tajā pašā dienā. Inkubatorā ir tikai jānoslēdz līgums par tā izmantošanu, pēc kura parakstīšanas var uzsākt darbu, bet faktiski jau neviens neliedz uzsākt darbošanos Biznesa inkubatorā kaut tajā pašā dienā,” tā N.Sustrups. „Mūsdienu cilvēki vēlas atpūsties ērti un nav ieinteresēti tērēt daudz laika atpūtas plānošanai. Lietojot rīku Hothotpack.com, klients var izvēlēties kādu no kompleksajiem piedāvājumiem, kurā ietilpst gan naktsmītnes, gan dažādi atpūtas un izklaides piedāvājumi, ja nepieciešams, arī transfēra pakalpojumi. Cilvēkiem ir nepieciešamas idejas, kā kvalitatīvi un interesanti pavadīt laiku, īpaši Baltijas valstīs, kur aktīvā tūrisma sezona ir ļoti īsa un gada lielāko daļu laika apstākļi mūs nelutina. Savukārt viesnīcām t.s. nesezonas laikā nereti ir grūtāk piepildīt numuriņus. Rīks Hothotpack.com ir abpusēji izdevīgs gan pakalpojuma sniedzējiem, gan ņēmējiem,” biznesa izveidi pamato N. Sustrups.

Ja vēlies īstenot savu biznesa ideju ar biznesa inkubatora atbalstu, aicinām sazināties ar Biznesa augstskolas Turība Biznesa inkubatoru, jo mēs varam palīdzēt biznesa idejas attīstīšanā un realizēšanā. Papildu informācija: Biznesa augstskolas Turība Biznesa inkubatora vadītājs Eduards Aksjoņenko Mājas lapa: bi.turiba.lv e-pasts: bi@turiba.lv Tālrunis: 29542422

Atrodi

savu

biznesa eņģeli

Raksta autore: Aiga Kalbjonoka

Man ir

kam nepieciešams

ar kuru kopā tiks atrasts

Projektu pieteikšana

Priekšatlase

Konsultācijas

Aizpildīts pieteikums LatBAN datu bāzē

Atlasīti labākie projekti

Projekts sagatavots sarunām ar investoriem

Iestāšanās biedrībā

Investīcijas sesijas

Aizpildīts LatBAN investora pieteikums

Investori novērtējuši projektus

Investīciju sarunas Piešķirtas investīcijas perspektīvākajiem projektiem

Vai esi biznesa līderis ar daudzsološu biznesa projektu? Esi mērķtiecīgs un gatavs neatlaidīgi virzīties uz priekšu, lai īstenotu šo projektu, taču pietrūkst ne tikai investīciju, bet arī pieredzējuša uzņēmēja padoma? Ja atbilde ir „Jā!”, tad zini, ka Latvijā jau vairāk nekā gadu darbojas Biedrība „Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls” (LatBAN) ar mērķi paplašināt un attīstīt biznesa eņģeļu tīklu Latvijā, kā arī atbalstīt jaunus daudzsološus projektus. Šobrīd biedrībā „Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls” darbojas 49 privātie investori, kuri ir gatavi investēt savus privātos līdzekļus jaunos un daudzsološos projektos. Līdz šim investīcijas saņēmuši jau piecpadsmit projekti dažādās nozarēs, kopumā piesaistot vairāk par 1 milj. eiro, turklāt ar vairākiem projektu vadītājiem notiek sarunas par iespējamām investīcijām.

Biznesa eņģelis ir investors, kurš ir guvis pieredzi uzņēmējdarbībā un investē savus privātos līdzekļus biznesa projektos. Viņš ir nozīmīgs atbalsts jaunajiem uzņēmumiem ar izaugsmes potenciālu to agrīnā attīstības stadijā. Biznesa eņģeļa pieredze uzņēmējdarbībā dod iespēju atrast projektam īsāko ceļu uz peļņu. Biedrība savas darbības laikā arī ir izveidojusi ciešu sadarbību ar Igaunijas biznesa eņģeļu tīklu (EstBAN), kā arī iestājusies Ziemeļvalstu biznesa eņģeļu tīklā (NoricBAN), kas ļauj gan investoriem, gan jaunajiem projektiem pārstāvēt sevi plašākā mērogā.

Viens no aktuālākajiem veiksmes stāstiem ir Jevgenijam Roščinam ar savu projektu “Smaržu izsmidzināšanas aparātu ražošanas izveide Latvijā un eksporta attīstība”, kas piedalījās 2014. gada Investīciju sesijā, kuras laikā projektam izdevās piesaistīt 100 tūkstošus eiro privātās investīcijas jaunu aparātu prototipu izstrādei un dalībai starptautiskajās izstādēs. Gadu pēc investīciju saņemšanas uzņēmums noslēdza sadarbības līgumu ar nu jau esošo partneri, kas smaržu izsmidzināšanas aparātu ražošanas attīstībā investēja 0,5 miljonus eiro. Krievijā tika nodibināts uzņēmums, kas ražos un pārdos “Perfume Vending” aparātus visā Eirāzijas ekonomiskajā savienībā, kur smaržu aparātu potenciālais tirgus ir novērtēts viena miljarda eiro vērtībā.

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls skaitļos: Notikušas 20 Investīciju sesijas, no kurām 3 – starptautiskas Vairāk kā 300 biznesa projektu pieteikumi, klātienē prezentēti vairāk kā 120 projekti Notikušas 15 investīcijas; turpinās sarunas par investīcijām vairākos projektos 49 investori, kopumā investēts virs 1 milj. eiro

KONTAKTI: Aiga Kalbjonoka Biznesa augstskolas Turība studente Biedrības “Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls” izpilddirektore Tālrunis: 26959806 www.latban.lv

PASNIEDZĒJS TUVPLĀNĀ Šajā b formāta numurā piedāvājam Tev iepazīties tuvāk ar četriem Biznesa augstskolas Turība pasniedzējiem, lasot rubriku „Pasniedzējs tuvplānā”. Lasi un uzzini, ko viņi dara brīvajā laikā, kādas ir viņu dzīves būtiskākās vērtības, aizraušanās, un ko viņi saka par studentiem.

Grāmatas, ko ir vērts izlasīt: • Pārsvarā lasu ekonomiska rakstura grāmatas un periodiku, bet tuvākajā laikā būs jāatgriežas pie pasakām, jo būs jālasa priekšā mazdēliņam. Pasakas jau var lasīt jebkurā vecumā!

Anna Medne:

Špikera krāsa jāsaskaņo ar apģērba krāsu

Lektore Anna Medne, kura Biznesa augstskolā Turība pasniedz vairākus sarežģītus studiju kursus – „Finanšu grāmatvedība”, „Grāmatvedība tirdzniecībā”, „Nodokļi”, „Finanšu vadība” u.c., stāsta, kāpēc sabiedrībā mēdz jokot par grāmatvežiem. Kā stāsta studenti, A. Medne arī pati mēdz trāpīgi jokot, turklāt ne tikai par grāmatvedību un nodokļiem. Zvērēju, ka nekad nebūšu pasniedzēja Mana pedagoģiskā pieredze aizsākās jau pirms darba Biznesa augstskolā Turība – pasniedzu profesionālajās izglītības iestādēs, biju cieši saistīta ar praktisku apmācību. Jāsaka gan, kad es biju savu tagadējo studentu vecumā, biju pārliecināta par vienu lietu, ka es nekad nebūšu skolotāja. Vairs pat īsti neatceros, kāpēc, bet es zvērēju, ka nekad nebūšu pasniedzēja vai skolotāja! Kad aizbraucu uz vidusskolas salidojumu un klasesbiedriem nācās izstāstīt, ka esmu pasniedzēja, tad viņi man atgādināja šo zvērestu. Mana pieredze apstiprina kādu patiesību – ja mēs dzīvē sakām, ka mēs kaut ko nekad nedarīsim, tad mēs tieši šo lietu piesaucam! Manu raksturu veidoja Dostojevskis Es ļoti negribēju būt skolotāja vai pasniedzēja, es ļoti vēlējos strādāt bibliotēkā. To atceros ļoti spilgti! Gribēju būt bibliotekāre, jo man ļoti patīk lasīt. Būdama pusaudze, vienas vasaras laikā izlasīju visus krievu autora F. Dostojevska darbus, kas bija pieejami latviski. Patiesībā, tieši tas veidoja manu raksturu. Studiju laikā daudz lasīju pasaules klasiķu darbus, praktiski visu, kas bija tulkots latviešu valodā. F. Dostojevska darbi man palīdzēja pa-

raudzīties uz lietām savādāk, saprast, ka dzīvē visu iespējams sasniegt tikai ar lielu darbu un piepūli. Daudz lasīju arī amerikāņu autoru darbus, kuri aprakstīja tirgus ekonomiku. Darbs bibliotēkā bija mans vidusskolas laika sapnis. Bet dzīve iegrozījās savādāk – vispirms strādāju par galveno agronomi lauksaimniecības uzņēmumā, pēc tam sekoja darbs profesionālajā izglītības sistēmā, tad kādu laiku strādāju bankā, un pēc tam sekoja Turība. Grāmatvedībā nevar pateikt – es visu zinu Visu dzīvi man ir cieša saikne ar grāmatvedību. Nekad neesmu uz to īpaši tiekusies, tā vienkārši ir sanācis. Lai kļūtu par grāmatvedi, cilvēkam ir jāmīl skaitļi un jābūt gatavam tam, ka vienmēr jāseko līdzi izmaiņām. Grāmatvedim neviens nepateiks priekšā, kurš likums jāizlasa, pašam vienmēr jāseko līdzi izmaiņām likumdošanā. Grāmatvedībā nekad nav tāda situācija, kad var vēsi pateikt – es visu zinu! Jārēķinās, ka, tiklīdz šķitīs, ka zini visu, nāks jaunas izmaiņas. Grāmatvedis ir radoša profesija Lai gan lielākā daļa studentu tā nedomā, patiesībā grāmatvedis ir radoša profesija. Ne velti ir tik daudz joku par grāmatvežiem – viņi visu pasauli uztver savādāk. Grā-

matveži vienmēr rīkojas saskaņā ar noteiktām instrukcijām, tie ir cilvēki, kas lasa likumus. Piemēram, es esmu vienīgā katedrā, kas lasa visus Turības nolikumus. Manuprāt, ikviens joks par grāmatvežiem ir veidojies no kādas patiesas nestandarta situācijas. Grāmatvežiem parasti bieži jautā, kāda ir sajūta, kad sakrīt bilance – sajūta ir fantastiska! Es esmu sēdējusi līdz pieciem no rīta, no škrobes nespēdama aizmigt, kamēr atrodu kļūdu. Piecos no rīta es saprotu, ka bilance nesakrīt, jo tajā vietā, kur jāraksta summa, es esmu ierakstījusi konta numuru.

Pieturzīmes: »» Dzimtā pilsēta - Saldus »» Divi pieauguši bērni un viens mazbērns, meitas dēliņš, kuram ir 1,5 gadi »» Dzimšanas diena - 24.jūnijā »» Rītu sāku ar kafiju - tas piedien grāmatvežu ciltij!

Detektīvseriāli palīdz izskaitļot studentus Cilvēkam, kurš strādā ar finansēm un nodokļiem, jābūt izpildīgam – jāievēro termiņi un noteikti laiki. Ikdienā, strādājot ar skaitļiem, brīvajā laikā jācenšas darīt ko pavisam citu. Piemēram, man ļoti patīk detektīvi – skatos dažādus detektīvseriālus „NCIS”, „CSI”, „Midsommeras slepkavības” u.c. Man ļoti patīk, jo šajos seriālos ir jāiesaista loģiskā domāšana. Katrā sērijā ir mistērija, intriga, nu gluži tāpat kā mūsu likumos. Likumi jau ir sarakstīti ļoti īpatnēji – tajos nekas nav skaidri pateikts. Latvijas likumos reizēm ir ļoti negaidīts sižetiskais atrisinājums – sākumā šķiet, ka likums ir par vienu jautājumu, bet, tiekot līdz vidum, izrādās, ka likums tomēr ir par kaut ko pavisam citu! Špikeris, kas nav saskaņots ar apģērbu, ir sliktais tonis Detektīvseriālos ļoti spilgti parādās cilvēku psiholoģiskie portreti – kādi cilvēki kļūst stresa situācijās, kā rīkojas tad, kad grasās darīt kaut ko aizliegtu u.tml. Novērojumi seriālos man palīdz atšifrēt tos studentus, kuri, piemēram, grasās špikot eksāmenos. Studentam pašam jau šķiet, ka es neredzu, ka žaketes piedurknē ir mobilais telefons, kurā atvērta kāda noderīga interneta lapa. Vienmēr jokojot saku saviem studentiem, ka špikera krāsa jāsaskaņo ar apģērbu – špikeris, kas nav saskaņots ar apģērbu, ir sliktais tonis. Nu nevajag uz tumšiem svārkiem vai biksēm likt baltu špikeri!

Foto no personīgā arhīva

Eglītes vietā palmas Ja neskaita aizraušanos ar detektīviem, man patīk savu brīvo laiku pavadīt dārzā – patiesībā mana pirmā augstākā izglītība ir agronoms. Man ir labi iekopts dārzs, kurā sastopami arī eksotiskāki augi, piemēram, man ir ražojošas aprikozes, kas atrodas vistālāk Latvijas austrumos. Protams, man gribētos atjaunot šķirnes, jo arī šajā lauciņā viss mainās un attīstās, bet riskēšu teikt, ka no mana dārza tālāk uz austrumiem ražojošu aprikožu vairāk nav. Vēl manā dārzā ir saldie ķirši – atceros, kad mani bērni bija mazi, dārzā bija septiņi saldo ķiršu koki, kuri ražoja visu vasaru, attiecīgi, gan mani, gan kaimiņu bērni visu vasaru pavadīja zem šiem kokiem, ēdot ķiršus. Vismaz nebija jāuztraucas, ka bērni varētu darīt nedarbus! No mana hobija atlec arī kāds mazs labums kolēģiem – dārzā ir dažādas ābolu šķirnes, un rudeņos labprāt cienāju katedras kolēģus. Lai gan man ļoti patīk darboties dārzā, t.s. zaļo pirkstiņu man diemžēl nav. No istabas augiem man ir tikai divas lielas palmas, kuras mēdzam izmantot Ziemassvētku eglītes vietā. Dažādas mantiņas un lampiņu virtenes palmā izskatās ļoti labi. b

Grāmatas, ko ir vērts izlasīt: līdz • Man dzīvē pa ālro atpūsties krimin aši īp mānu lasīšana, kuri rbi, Agatas Kristi da ā palīdz savdabīgā veid dzīvi paraudzīties uz savādāk. ave• Ļoti patīk arī sl as, fij rā og bi nu cilvēku rtīgas vē st ra kurās var at ēram, atziņas sev, piem esgāīv brāļu Kokaru dz . .c u i jum

Daina Vinklere:

Nepiederu pie tiem, kuri ņaud, visā cenšos saskatīt pozitīvo!

Starptautiskā tūrisma fakultātes prodekāne, studiju programmas „Lietišķo un rekreatīvo pasākumu vadība (pasākumu producēšana)” direktore Daina Vinklere palīdz sagatavot topošos pasākumu organizatorus. D. Vinklere stāsta par to, kādus pasākumus viņa pati labprāt apmeklē, kā pavada savu brīvo laiku, kā arī atklāj, kas tad īsti ir- ģeogrāfu mafija, ko viņa pārstāv. Hokeja un basketbola spēļu atmosfēra Es ļoti labprāt apmeklēju visdažādākos kultūras pasākumus, piemēram, Dziesmu un Deju svētkus, Valsts svētku sarīkojumus u.c. Man patīk teātris un dažādi koncerti, ļoti patīk arī sporta sacensības – skatos basketbolu, tāpat reizēm apmeklēju hokeja spēles. Man ļoti patīk tā atmosfēra, kas ir sporta spēlēs. Es atbalstu komandu Dinamo Rīga, viņu spēles skatos arī televīzijā, patiesībā man visvairāk patīk tieši sporta pārraides un ziņas. Medaļas tūrisma sacensībās Joprojām cenšos būt aktīva, lai gan šobrīd esmu vairāk sporta sacensību skatītāja, savulaik pati piedalījos tūrisma sacensībās, kāpu kalnos u.tml. Tolaik tika rīkoti t.s. kategoriju pārgājieni, biju ieguvusi 1. sporta klasi tūrismā, izejot arī 5. kategorijas pārgājienus– kāpu kalnos, līdu alās un padomju laikā līdzās citiem pienākumiem biju atbildīgā arī par speleo jeb alu tūrismu Latvijā. Piedalījos Vissavienības sacensībās tūrismā, organizēju

sacensības un čempionātus Latvijā – bija sacensības, kurās es pasniedzu medaļas dalībniekiem, un bija arī tādas, kurās saņēmu medaļas pati. Ir uzkrāta pieredze gan sporta tūrisma pasākumu organizēšanā, gan darījumu tūrismā, kad nācās rīkot saviesīgākus pasākumus un starptautiskas konferences. Sarkanā trase nebaida No aktīvās atpūtas veidiem man ļoti patīk arī kalnu slēpošana – cik mūsu ziemas atļauj, tik cenšos izmantot iespēju un paslēpot, reizēm aizbraucam arī uz kalniem citās zemēs. Pa melno trasi gan es „nešauju” lejā, bet pa sarkano gan! Patīk arī distanču slēpošana, bet uz kalna tomēr sanāk pabūt biežāk. Patiesībā jau Latvijā nav maz iespēju slēpot un baudīt ziemu, mums pašiem vajag intensīvāk to izmantot. Esmu pirmā Tūrisma informācijas centra dibinātāja un vadītāja Latvijā, šis centrs bija Salacgrīvā. Pēc tam 13 gadus biju Tūrisma informācijas centru asociācijas prezi-

dente. Tolaik aktīvākais darba laiks man bija vasarā, tāpēc ziemā varēju braukt slēpot. Kopš esmu Turībā, aktīvākais darba laiks ir rudens un ziema, tāpēc atpūsties izdodas vasarās. Ceļošanas prieks kopš bērnības Strādājot Starptautiskajā tūrisma fakultātē, ir izveidojies ieradums, braucot ceļojumos un ekskursijās, vērtēt un analizēt, cik profesionāli un labi tās ir organizētas. Analizēju, cik labs serviss ir viesnīcās, kādi ir ceļojumu un tūrisma bukleti u.tml. Man ļoti patīk ceļot, kopā ar ģimeni un draugiem esam pabijuši daudzās vietās. Patika ceļot manī ir jau no skolas laikiem. Pateicoties labam ģeogrāfijas skolotājam, skolā tika izveidots tūrisma pulciņš un jau no 4. klases devāmies dažādās ekskursijās, pārgājienos un ceļojumos. Nākamais aktīvās ceļošanas posms jau bija universitātē – kopīgi slēpošanas braucieni, vasarās – pārgājieni. Spilgtākais ceļojums, kurā neaizbraucu Neatceros savu pirmo braucienu, tas bija pietiekami sen, bet atmiņā ir spilgti palicis brauciens uz Latgali - mūsu tūrisma pulciņš no Mežotnes skolas bija veiksmīgi izcīnījis iespēju piedalījies lielajā salidojumā Latgalē, bet man sāpēja kakls un bija jāpaliek mājās. Šo braucienu, kurā netiku, atceros tik spilgti, pa logu pat redzēju, kā visi pārējie aizbrauca. Mans pirmais nopietnākais ceļojums bija pēc 6. klases, kad Bauskas rajona labākajiem pionieriem piešķīra iespēju doties uz nometni Karpatos. Man patīk ceļot jau no bērnības, arī šobrīd cenšos tam atlicināt laiku. Nevarētu teikt, ka man ir kāds sapņu mērķis vai vieta, kurā gribētos nokļūt par katru cenu, bet vienmēr jau var ieplānot kādu interesantu braucienu, piemēram, pagājušajā vasarā tuvāk iepazinu Šveici, ko iepriekš nebiju plānojusi. Patiesībā man pat šķiet, ka nevajag ieciklēties uz vienu konkrētu galamērķi, kurā vēlies nokļūt, jo tad to var arī nesagaidīt. Iesaku baudīt dažādus – tuvākus un tālākus braucienus. Esmu izbraukājusi visu plašo Padomju Savienību – redzējusi ziemeļus, kalnus, bijusi Kamčatkā un saulainajā Uzbekistānā. Kaut kad nākotnē noteikti vēlētos aizbraukt uz kādu no siltajām salām, kur var gulēt zem palmām un peldēties dzidros ūdeņos.

Foto no personīgā arhīva

Varu izbrist arī dubļus Saka, ka tūristus iedala divās kategorijās – tajos, kuriem patīk gulēt viesnīcā pie baseina, un tajos, kuri ar mugursomām plecos dodas visās ekskursijās. Man patīk abas šīs lietas – savulaik esmu aktīvi ceļojusi ar mugursomām un velosipēdiem, tagad, gadiem ejot, vairāk patīk ceļot ar komfortu. Pretstati ir vajadzīgi – gan izbrist dubļus, lai apskatītu kādu neskartu un skaistu vietu, gan laiski pagulēt pludmales saulē. Mums ar draugiem ir tradīcija- katru gadu 18. novembrī apmeklēt Latvijas brīvības cīnītāju lielāko kauju vietas, piemēram, šogad bijām Ložmetējkalnā. Šādos braucienos gadās arī pabradāt pa dubļiem, un tas piederas pie lietas.

Pieturzīmes: »» Dzimtā pilsēta - Bauska »» Viens dēls »» Dzimšanas diena 14. septembrī »» Rītu sāku ar baltu kafiju

No ģeogrāfu mafijas Kādreiz, ceļojot pa saulaino Uzbekistānu, nevarēju pat iedomāties, ka studenti no turienes brauks pie mums uz Latviju, lai studētu. Kopš studiju beigšanas esmu rīdziniece, bet kādu laiku dzīvoju Salacgrīvā. Pēc atgriešanās no Salacgrīvas mainīju darbu un nonācu Biznesa augstskolā Turība. Zināmā mērā tas notika, pateicoties tam, ka pazinu toreizējo Turības Tūrisma un viesmīlības katedras vadītāju Maiju Rozīti, pie kuras rakstīju savu maģistra darbu, studējot ģeogrāfos Latvijas Universitātē. Sanāk, ka esmu no t.s. slavenās ģeogrāfiju mafijas. Studiju laikā jau visiem izveidojas cieši kontakti ar saviem kursa biedriem, bet ģeogrāfi šo saikni uztur īpaši cieši un ļoti lepojas ar to. Ģeogrāfiju mafija ir ļoti spēcīga un pozitīva, domāju, šī ciešā saikne tiek uzturēta, jo mūsu ir ļoti maz. Cilvēki, ar kuriem izveidojas ciešs kontakts studiju laikā, nereti kļūst labi draugi uz visu mūžu. Nepiederu pie tiem, kuri visur saskata slikto Man ļoti patīk sporta spēles un pasākumi, kas veicina patriotismu. Ar prieku vēroju, ka mūsdienu jaunieši kļūst aizvien patriotiskāki. Patiesībā mani iepriecina dažādas lietas un uz daudz ko raugos pozitīvi. Citādi nemaz nevar! Nepiederu pie tiem, kuri visur saskata slikto un nemitīgi ņaud! Tas tikai vairo slikto! Es cenšos uz lietām raudzīties tikai pozitīvi un to pašu mācu arī saviem studentiem! Arī studentiem, aizejot lielajā dzīvē, atmiņā visbiežāk paliek nevis tie pasniedzēji, kuri iemācījuši sarežģītāko formulu, bet gan tie, kuri bijuši cilvēcīgākie, kuri iemācījuši dzīves vērtības. Mūsdienu jaunieši ir dažādi – ir tādi, kuri spēj pozitīvi raudzīties uz dzīvi, un ir arī tādi, kuriem patīk pačīkstēt. Prāts un zināšanas nāk ar pieredzi Savā darbā lieliski redzu, kā jaunieši veidojas un aug – salīdzinu, kādi atnāk pirmajā kursā un kādi aiziet pēc augstskolas absolvēšanas. Prāts un zināšanas nāk ar pieredzi, un lielu daļu šīs pieredzes jaunieši iegūst studējot. Man ļoti patīk strādāt ar studentiem! Tūrisms ir joma, kuru pārzinu – ir gan zināšanas, gan praktiskā pieredze. Un kas var būt labāks par iespēju nodot šīs zināšanas jauniešiem?! Man patīk vērot, kā jaunieši izaug un mainās pozitīvajā virzienā! Arī es pati augu kopā ar viņiem un uztveru lietas savādāk! b

Grāmatas, ko ir vērts izlasīt:

• Hermanis Hese „Stikla pērlīšu spēle” • Reinis un Matīss Kaudzītes „Mērnieku laiki” • Mihails Bulgakovs „Suņa sirds”

Jānis Broks:

Labs pasniedzējs ir lugas autors, režisors un aktieris vienā personā!

Filozofijas doktors, profesors Jānis Broks Biznesa augstskolā Turība pasniedz vairākus studiju priekšmetus – „Filozofija”, „Socioloģija”, „Tiesību filozofija” un „Zinātniskās darbības metodoloģija un pētījumu metodes”. Pasniedzējs atzīst, ka vislielāko gandarījumu sagādā studentu izaugsme, un atklāj, ka pasniedzējiem, tāpat kā studentiem, nepatīk ieskaites un pārbaudes darbi.

Studentiem nav jājūsmo par pasniedzēju

studentiem nav vienkārši jājūsmo par pasniedzēju, Dzīve mēdz piespēlēt dažādas iespējas, tāpēc gri- bet ar savu darbu jāparāda, ka attiecīgais priekšmets bētos teikt, ka par pasniedzēju var kļūt gandrīz ik- ir saistošs un interesants. viens, jo īpaši augstskolās. Mūsdienu augstskolās Studenta izaugsme – lielākais gandarījums paaizvien vairāk tiek pieprasīti pasniedzēji – praktiķi, sniedzējam kuri ikdienā aktīvi darbojas savā nozarē. Šobrīd no Vislielāko gandarījumu pasniedzējam sagādā iespēpasniedzēja vairāk nepieciešama personiskā piereja redzēt, kā viņa darba rezultātā students ir audzis dze konkrētajā jomā. Iespējams, ka par pasniedzēju var kļūt ikviens, tāpēc rodas jautājums, ar ko atšķiras un pilnveidojies. Man kā pasniedzējam ir patīkami redzēt, kā studenti veidojas par kompetentiem, labs pasniedzējs no ļoti laba pasniedzēja? prasmīgiem un gudriem profesionāļiem. Man gan Kāds tad ir labs pasniedzējs, kāds – ļoti labs? Kādi ir nesanāk to redzēt bieži, jo priekšmeti, kurus pasniekritēriji? Es gan pats tā nedomāju, bet nesen kādā dzu, nav tendēti uz ātru rezultātu. Vislielāko ganraidījumā par pedagoģiju dzirdēju jautājumu, vai darījumu sniedz gadījumi, kad, satiekot absolventu, pedagogam ir jāmīl bērni? Var uzdot līdzīgu jautājumu – vai pasniedzējam ir jāmīl studenti? Atbilde uz kurš studējis pie manis pirms desmit un vairākiem šo jautājumu bija sekojoša – jo mazāk mīlēs bērnus gadiem, dzirdu, ka viņš ir sapratis, ko studiju laikā (studentus), jo efektīvāks būs mācību process. Pa- centos viņam iemācīt. sniedzējam ir jāspēj ieinteresēt studentus, savukārt

Negaidu atzinību no studentiem lekciju laikā, kaut

gan, protams, nodarbības cenšos vadīt tā, lai tas būtu interesanti. Laba lekcija sniedz gandarījumu arī man pašam! Es nelasu lekcijas, es tām dzīvoju līdzi! Arī pasniedzējiem nepatīk eksāmeni Jāsaka godīgi, nepatīkamākais pasniedzēja darbā ir eksāmeni un pārbaudījumi! Nepatīk, ka ir jāvērtē studenti un viņu paveiktais. Manuprāt, to nevar tā vienkārši novērtēt. Studenti dzīvo līdzi lekcijām, kopīgi diskutējam, pārrunājam studiju tēmas, kāpēc beigās tas viss jāpārbauda?

Pieturzīmes: »» Dzimtā pilsēta - bērnību un pusaudža gadus esmu pavadījis laukos, pasaulē esmu nācis Madonā, bet nekad neesmu tur dzīvojis un to par dzimto vietu neuzskatu. »» Dēls un mazmeita. »» Dzimšanas diena: 8. novembris. »» Rītu sāku ar brokastīm, kuras papildinu ar melnu kafiju bez cukura.

Gandarījumu sagādā intelektuālas nodarbes Gandarījumu dzīvē sagādā ne tikai izdevušās lekcijas, bet arī dažādas citas intelektuālas nodarbes. Lasot kādu komplicētu, sarežģītu tekstu, iegūt no tā ko jaunu sev! Lasot kāda klasiskā filozofa tekstu vai analīzi, reizēm ir lietas, kas ir skaidri pateiktas, un lietas – kas jānolasa starp rindiņām. Šādam tekstam ir jādomā līdzi, lai spētu to izstāstīt sev un arī citiem, tā rodas zināma veida pievienotā vērtība. Un kādreiz, lasot cita atzīta autora viedokli, atklājas, ka lietas, ko viņš ir izsecinājis, sakrīt ar manām pārdomām par tekstu! Respektīvi, manas domas sakrīt ar kāda klasiķa interpretāciju. Nepieredzējušajam cilvēkam tas varētu sagādāt vilšanos – viņš ir izdomājis kādu atziņu, bet tad atklājas, ka kāds cits arī to ir izsecinājis. Man tas sagādā gandarījumu, ja secinājumi sakrīt ar citu autoru viedokļiem. Tas ir dzīves mazais prieciņš! Mācīties mācot Es pats mācos kopā ar studentiem - savulaik esmu studējis un kārtojis eksāmenus, bet tas jau nenozīmē, ka otrā dienā pēc eksāmena varu iet lasīt lekciju par šo tēmu. Viena lieta ir iemācīties eksāmenam, pavisam cita – iemācīties tā, lai varētu izstāstīt citiem. Patiesībā mana izpratne par daudzām lietām kļūst lielāka, stāstot tās citiem. Es mācos mācot! Lekcijas laikā domāju līdzi tam, ko stāstu, papildinu savu izpratni un zināšanas. Lekcija ir dzīvs process, visu nav iespējams paturēt prātā. Tas ir nemitīgs process, kurā lietas tiek saprastas, izprastas no jauna, interpretētas, pārinterpretētas u.tml. Pasniedzējam jābūt interesanti pašam savās lekcijās – ja tā nebūs, viņš nespēs neko izstāstīt. Pasniedzēja darbs ir ļoti radošs, viņam jābūt ne tikai aktierim, bet arī lugas autoram un režisoram vienā personā!

Foto: Santa Kozlova

Nebiju apzinīgākais students Ļoti labi apzinos, cik būtiski ir ieinteresēt studentu, jo pats esmu tāds bijis. Ne tuvu nebiju tas apzinīgākais students, neapmeklēju visas lekcijas – patiesībā nekad dzīvē neesmu tiecies būt teicamnieks. Tolaik, kad studēju, atzīmes bieži vien lika nevis par zināšanām, bet par lojalitāti pastāvošajam režīmam, ideoloģijai. Piecu baļļu sistēmā pārsvarā gan saņēmu

augstākos vērtējumus, četrinieki bija tikai ideoloģiskajos priekšmetos - var teikt, ka mācījos samērā labi. Arī lielu pārkāpumu nebija, tolaik jau to nemaz nepieļāva. Man nekad nav bijis apzināts mērķis – kļūt par pasniedzēju. Pēc augstskolas beigšanas sāku strādāt Latvijas Zinātņu akadēmijā, tad sākās pārmaiņu laiki, un, uzzinot, ka pētnieciskais darbs citur pasaulē lielākoties norit universitātēs un augstskolās, izšķīros pāriet pasniedzēja statusā, kaut arī pētniecību, protams, neesmu pametis. Ja dzīvē nebūtu sagadījies tā, ka strādātu ar studentiem, noteikti nodarbotos vienīgi ar pētniecisko darbu. Ko gan citu?! Zinu, ka studenti manas lekcijas savā starpā dēvē par brokoloģiju – uztveru to vienkārši, laikam jau tas nozīmē, ka šīs lekcijas nevar sajaukt ne ar ko citu! Nelasu lekcijas no lapas, bet domāju kopā ar studentiem un apzinos, ka šai domu gaitai ne vienmēr ir viegli izsekot. Domājot vienu, ienāk prātā citas lietas, gribas arī kaut ko paskaidrot, un tā domu pavediens samežģās. Zinu, ka man piemīt tendence novirzīties no tēmas, bet, ko lai dara – tāds man liktenis! Špikeru kolekcija Kādreiz man bija vaļasprieks – kolekcionēju studentu špikerus. Mūsdienās tas ir atlikts malā, jo studenti lielākoties ir pārgājuši uz špikeriem elektroniskajās ierīcēs. Ja studenti man jautā, vai var rakstīt špikerus, atbildu – ne tikai var, bet arī vajag, jo špikeru rakstīšana ir laba metode, kā iemācīties un atcerēties, īpaši, ja raksta pats. Vēl jautā – vai drīkst špikot? Špikot gan nedrīkst, bet, ja studentam izdodas nošpikot tā, ka es nepamanu, tad jau neko nevar padarīt. Kaut gan jāsaka, ka es vienmēr redzu, kad studenti špiko ne tikai darba rakstīšanas laikā, bet arī labojot jau nodotus darbus. b

Grāmatas, ko ir vērts izlasīt:

• Man ļoti patīk piedzīvojumu literatūra, tāpēc noteikti varu ieteikt Džeka Londona Kopotos rakstus. • Ievērojamu cilvēku biogrāfijas.

Aivars Endziņš:

Medības ir mana iespēja baudīt dabu

Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes doktora studiju programmas „Juridiskā zinātne” direktors, profesors Dr.iur. Aivars Endziņš ir konstitucionālo tiesību eksperts. A.Endziņš bijis Latvijas Republikas Augstākās padomes, kā arī 5. Saeimas un 6. Saeimas deputāts, desmit gadus bijis Latvijas Republikas Satversmes tiesas priekšsēdētāja amatā. A.Endziņš atklāj, kādas ir sajūtas, kandidējot uz Valsts prezidenta amatu, kā arī stāsta par savām medību trofejām. Neērtais Valsts prezidenta amata kandidāts

nekandidēšu. Pērn man apritēja 75 gadi, un šķiet, ka manos gados tas vairs nebūtu nopietni. Kamēr pienāks vēlēšanas, man jau būs tuvu pie 80 gadiem. Esmu jau izgājis cauri dažādiem politiskajiem notikumiem, un, atklāti sakot, vairāk negribas. Politikā jāiet tad, ja ir, ko dot sabiedrībai. Pārāk daudz cilvēku cenšas iekļūt šajā apritē, domājot par savu labumu, nevis sabiedrības un valsts attīstību.

Par Valsts prezidenta amata kandidātu mani nominēja ļoti sen, un būtībā jau piekritu kandidēt tikai tāpēc, lai paduļķotu ūdeni mūsu politiskajā pīļu dīķī. Tolaik parādījās vairāki kandidāti, pēdējā brīdī tie mainījās – tika piedāvāti jauni, bija daudz politisko kaislību. Labi apzinājos, ka mani neievēlēs par Valsts prezidentu, jo biju neērts kandidāts – mani nevar iespaidot, neklausītu politiķiem un nerīkotos Veidojot konstitūcijas pēc citu pavēles. Es labi apzinājos, ka politiķiem nav Kopš 1992. gada esmu Latvijas pārstāvis Eiropas Pavajadzīgs cilvēks, kuram ir savs viedoklis. domes komisijā „Demokrātija caur tiesībām” jeb t.s. Augstākās padomes, 5. Saeimas, 6. Saeimas de- Venēcijas komisijā. Šī komisija saņem uzaicinājuputāts mus, lai tās eksperti piedalītos konstitucionālo aktu veidošanā dažādās valstīs. Esmu pabijis divos Saeimas sasaukumos, bijis Augstākās padomes deputāts, uz 13. Saeimu noteikti 2015. gadā piedalījos Armēnijas konstitūcijas veido-

šanā, šī bija jau otrā brīvvalsts konstitūcijas izstrāde, kurā esmu iesaistījies. Savulaik piedalījos arī Azerbaidžānas un Melnkalnes konstitūciju izstrādē. Pērn ļoti nopietns darbs tika ieguldīts arī Kirgizstānas konstitūcijas grozījumu izstrādē. Tā kā piedalījos šīs valsts konstitūcijas izveidē, tad attiecīgi tiku pieaicināts arī labojumu izstrādē. Gada laikā vismaz trīs reizes nācās doties uz Kirgizstānu, jo vadošie politiķi vairākkārtīgi centās apiet likumu ar līkumu un iniciēt referendumu.

Pieturzīmes: »» Dzimtā pilsēta – Rīga, bet tēva dzimtā puse ir Rūjiena »» Divi dēli un četri mazdēli »» Dzimšanas diena - 8.decembrī »» Rītu sāku ar kafiju, jo rīts bez kafijas nav normāls rīts

Uz Venēciju četras reizes gadā Ļoti daudz sanāk ceļot darba jautājumos – gan uz valstīm, kurās piedalos konstitūciju vai citu likumu izveidē, gan uz Venēcijas komisijas plenārsesijām, medījumu norma, kas jānodod valstij, un tikai to, kas notiek četras reizes gadā, attiecīgi mazāk laika kas bija virs normas, mednieki varēja paturēt. paliek ceļošanai atpūtas nolūkos. Eiropas Padomes komisijas plenārsesijas notiek Itālijā, Venēcijā. Šo skaisto pilsētu apmeklēju dažādos gadalaikos, un man šķiet, ka labākais laiks, kad viesoties šajā pilsētā, ir ziema un pavasaris. Jau divdesmit gadus braucu uz šo pilsētu un, protams, iespaids vairs nav tāds, kā aizbraucot pirmo reizi, taču tie ir darba braucieni, tāpēc diemžēl ir maz laika, lai iepazītu un apskatītu jaunas lietas. Medībās baudu dabu, nevis dzenos pēc trofejām

Medību tradīcijas mainās Kādreiz ar plašu vērienu notika jauno mednieku iesvētības, nereti medībās tika lietoti arī kādi stiprāki dzērieni. Man ir liels prieks, ka, gadiem ejot, šī medību kultūra mainās, kolektīvu vadītāji aizvien stingrāk raugās uz kārtības un disciplīnas jautājumiem. Ja kāds no medniekiem ir lietojis ko stiprāku, ierocis jānoliek mednieku mājā un jāiet vien dzinējos – tā teikt, lai izskrienas svaigā gaisā.

Man ļoti patīk mežs, bieži dodos sēņot! Latvijā ir ļoti skaista daba un dažādi dzīvnieki. Medību laikā, sēžot uz gaidi, var vērot visdažādākos dzīvniekus – sēžot kokā, var redzēt, kā stirnu buks slaidos lēcienos šķērso mežu vai pa lapām čabinās āpsis. Ir taču lieliski, kad sēdi un dzirdi: lūst brikšņi, ir dzirdama čāpstināšana, un tad parādās mežacūku mamma ar mazuļiem vai lielāks bars – vairākas cūku mātes un vesels bariņš sivēnu. Reiz bija tāda situācija – sēžu kokā un redzu, ka pāri grāvītim nāk trīs cūku mammas ar sivēniem. Mammas acīmredzot ātri saoda Izmantoju medības kā iespēju baudīt dabu, vērot mani un deva mazajiem signālu mukt, bet mazie dažādus dzīvniekus to dabiskajā vidē – ne vienmēr neņēma viņas galvā. šaušana ir tā svarīgākā. Jāsaka gan, ka arī medībās nesanāk doties tik bieži, kā gribētos, jo rudenī un Ne tikai mednieks, bet arī dārznieks ziemā sestdienu rītos notiek nodarbības maģistrantūras studentiem, bet tas visbiežāk ir laiks, kad no- Šobrīd vaļasprieks - dārzniecība ir palicis mazliet novārtā. Kādreiz man bija vairāk kā 100 dažādas tulpju tiek kolektīvās medības. šķirnes, bet tas viss prasīja pārāk daudz laika – nācās Medības ir mans vaļasprieks kopš 70. gadu beigām - veidot sarakstus, iezīmēt augus, kārtot, meklēt jausākumā gāju dzinējos, tad nokārtoju atļauju, lai ie- nus sīpolus u.tml. Šobrīd tam visam vairs neatliek gūtu licenci kā mednieks. Medības tolaik un mūs- laika. Dārzā atlikušas vien dažas tulpju šķirnes, un dienās, protams, atšķiras – kādreiz bija noteikta paretam ar ziediem cenšos iepriecināt kolēģus. b

Foto: Santa Kozlova

Brīvajā laikā cenšos izrauties no ikdienas un doties medībās. Šis hobijs mani saista nevis ar iespējamām trofejām, bet ar to, ka tā ir lieliska iespēja baudīt dabas skaistumu. Lai gan ir arī dažas trofejas – briedis, pirms dažiem gadiem bija arī palielāks meža kuilis. Pēdējā laikā aizvien biežāk gadās tā, ka lielākie potenciālie medījumi parādās brīžos, kad nedrīkst šaut, proti, kad vēl nav sākusies sezona un izsniegta medību atļauja. Tad atliek tikai pavērot dzīvniekus un priecāties par viņiem!

Biznesa augstskola Turība

darba devēju ieteiktāko augstskolu pieciniekā

Vairāk nekā 2000 darba devēju ieteikuši jauniešiem, kur apgūt izvēlētās profesijas. Jau ceturto gadu Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sadarbībā ar karjeras portālu Prakse. lv un Statoil Fuel & Retail atbalstu veido darba devēju ieteiktāko izglītības iestāžu un mācību programmu topu, kas sniedz skolu absolventiem ieskatu, kur apgūt izvēlēto specialitāti. Topa mērķis ir veicināt pārdomātu pamatskolu un vidusskolu absolventu tālākās izglītības un karjeras izvēli šovasar, ņemot vērā darba devēju viedokli. Šogad viedokli izteica 2046 darba devēji. Raksts sagatavots sadarbībā ar prakse.lv

Darba devēju ieteiktāko skolu un studiju tops tiek veidots, lai nodrošinātu jauniešiem nepastarpinātu darba tirgus informāciju, palīdzot turpat 32 tūkstošiem pamatskolu, vidusskolu un arodskolu absolventiem izdarīt pareizo tālākās izglītības izvēli, kas rezultētos labi apmaksātā darbā. Topa veidošanā šogad piedalījies rekordliels skaits uzņēmumu, kas norāda uz darba devēju ilgtermiņa stratēģiju personāla piesaistē un vēlmi iesaistīties jauniešu karjeras izvēlē, veicinot ekonomisko attīstību

Latvijā. „Rezultāti pilnībā atklāj to, kādus darbiniekus šobrīd meklē uzņēmumi. Nesen Statoil Fuel & Retail biznesa centrā izsludinājām apjomīgāko vakanču tirgu ar vismaz 100 brīvām vakancēm turpmākā gada laikā. Tās atbilst mūsu ieteiktajām studijām, kas ir programmas finanšu un loģistikas jomās. Turklāt darbs starptautiskā uzņēmumā nav iespējams bez valodu zināšanām, tāpēc mudinu topošos studentus līdztekus pamatstudijām mācīties arī svešvalodas,” saka Statoil Fuel & Retail Latvia izpilddirektore Ilze Siliņa.

Biznesa augstskola Turība ierindojās starp piecām darba devēju ieteiktākajām augstskolām Latvijā. Darba devēji atzinīgi novērtēja arī Turības studiju programmas – „Tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu vadība” un „Uzņēmējdarbības vadība”, kas iekļautas starp desmit studiju programmām, ko darba devēji iesaka izvēlēties!

LDDK un Prakse.lv pārstāvji aicina jauniešus ieklausīties darba devēju viedoklī, izvēloties studiju jomu un izglītības iestādi, lai nodrošinātu sev darba iespējas nozarē, kuru plāno apgūt. Topā iespējams aplūkot arī ieteikumus nozaru griezumā, lai ikviens jaunietis zinātu, kur apgūt to profesiju, kas saista visvairāk.

Detalizētus darba devēju ieteiktāko izglītības iestāžu un profesiju Topa rezultātus iespējams aplūkot LDDK mājas lapā www.lddk.lv un karjeras portālā Prakse.lv.

TĀKO IETEIK ADĀ DEVĒJU OPS 2015. G DARBA MU T M A R G PRO U IJ D U T

DA DIJU RBA D PRO EVĒJ U GRA MM IETEIK UT OPS TĀKO 201 5. G A

STU

TOP 10

BĪBAS ĒJDAR UZŅĒM DĪBA TOP TŪR VA 10 I S NOAZ M URĪB ARE A UN KOLA T S T V S S G UZŅ IESM SA AU ĒMU BIZNE ĪL Bse . IZ a veikta .lvN vidū tik lā Prak MU ĪBAS devēju t, ESA s portā a do ra rb rā rje da no V tauja vēji, 15. ka AUG

ADĪ BA

Ap rba de .06.20 esijas. . līdz 12 tvijas da dažādas prof 5.2015 eica 2046 La t no 1 no 12.0 ka apgū Ap 2 tie iesa edokli izt Sav .05.20 tauja Savu vi ības iestādēs līt kurā u vied 15. līd darba kurās izg o d z s iz glītī kli izte 12.06 evēju v ic .2 bas id iestā a 2046 015. k ū tika arj v dēs L tie ie atvijas eras p eikta o d sak a ap arba d rtālā P ņa Ilze Sili ra e e gūt tor izpilddirek daž vēji, n kse.lv. ne lso orā ā O nģe das Ā K Līga Me ektore D Ā profe dot, ldir A T Jā nis ģenerā K G I sija . ins vadī Logins E Log is 5 s. tājs ET Jān s 01 I

STS

JU OPS 2 EVĒ T A D TĀŽU B R DA S IES A B Ī LĪT

vadītāj

KOL

AT URĪ B

Līga ģene Menģe lson rāld e irek tore

5 TOP SA

IZG

DĀ

Ilze izpi Siliņa lddi rekt or

A RĪB NE BIZ LA TU SKO GST

.lv. ta kse veik lā Pra evēji, d tika rtā vidū ras po darba ju s ē je dev 5. kar Latvija tie ba dar 6.201 2046 stādēs . ā ie as auja 2.0 Apt līdz 1 airāk k lītības rofesij . g p v 5 iz s 01 ica urās da 5.2 izte ažā k 12.0 iedokli ādot, pgūt d o n nor aka a uv Sav ies

a Siliņ ore Ilze direkt ld izpi one ģels ore Men kt Līga āldire er ģen ns

gi is Lo Jān tājs vadī

Par LDDK:

Par Prakse.lv:

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir lielākā darba devēju intereses pārstāvošā organizācija Latvijā uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, izglītības, nodarbinātības, sociālās drošības, veselības aprūpes, darba tiesību un darba aizsardzības jomās. LDDK ir sociālā dialoga partneris valdībai un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai, runā ar valsts un pašvaldību institūcijām, apvieno 68 nozaru, profesionālās un reģionālās uzņēmēju biedrības un darba devēju organizācijas, kā arī vadošos uzņēmumus, kuros strādā vairāk par 50 darbiniekiem, - kopumā vairāk nekā 5000 darba devējus. Kopumā LDDK biedri Latvijā nodarbina virs 37% darba ņēmēju.

Prakse.lv ir lielākais izglītības un karjeras portāls Latvijā, apvienojot vairāk kā 73 000 jauno profesionāļu un 3600 darba devēju. Tā ir platforma, kurā jaunieši var atrast sev piemērotāko darba devēju praksei vai darbam, savukārt darba devēji atrast talantīgus jaunos darbiniekus. Portālā ikdienu pieejamas vairāk kā 700 prakses un darba vakances tieši jauniešiem. Portālā papildus iespējams iepazīties ar profesijām un mācību iestāžu piedāvātajām studiju programmām, ar darba devēju ieteikumiem studiju programmu izvēlei, iepazīt darba devējus ar Virtuālo praksi. Portāla mērķis ir palīdzēt jauniešiem veidot savu karjeru veiksmīgāk un palīdzēt piesaistīt talantus darba devējiem.

Jānis Baumanis:

Spēku sniedz ģimene un apziņa, ka nāku no Latvijas!

2015. gada Eiropas čempions rallijkrosā Jānis Baumanis ir Biznesa augstskolas Turība 2. kursa students, kurš studē vakara studijās programmā „Uzņēmējdarbības vadība”. Jānis strādā ģimenes kokapstrādes uzņēmumā, brīvajā laikā aizraujas ar autosportu un gūst panākumus.

Ar Jāni Baumani sarunājās Krista Pažarauska

Kāpēc izvēlējāties studēt uzņēmējdarbību un kāpēc tieši Turībā? Pirmkārt, izvēlējos Turību, jo augstskola ir četru minūšu attālumā no mājām – ir ļoti ērti, ka vakaros, pēc garas darba dienas un treniņiem, nav jāmēro tāls ceļš uz lekcijām. Izvēlējos studēt tieši uzņēmējdarbības vadību, jo manā paziņu lokā ir cilvēki, kuri absolvējuši tieši šo studiju programmu. No viņiem esmu dzirdējis labas atsauksmes par to, ka pasniedzēji ir profesionāli un papildus studiju materiāliem sniedz ļoti daudz informācijas un piemērus no savas darba pieredzes. Pasniedzēji, kuri paši ir uzņēmēji, daudzas lietas ir pārbaudījuši praksē, attiecīgi spēj labāk par tām pastāstīt. Kad Tu sāki nodarboties ar autosportu? Mans pirmais starts bija 16 gadu vecumā - tas ir ļoti vēlu, īpaši, ja salīdzina ar Eiropas labākajiem braucējiem, kuri brauc „no bērna kājas”. Uzskatu, ka, neraugoties uz vecumu, mans pirmais starts bija labs, patiesībā visa sezona tika aizvadīta gana labi. Tā deva man iespēju saprast un apzināties, ka varu piedalīties dažāda līmeņa sacensībās un pat izcīnīt uzvaras. Ieguvu divus Latvijas čempiona titulus, vienu – Baltijas; tagad, kad ir pagājuši seši gadi, esmu Eiropas čempions autosportā.

Foto: Rihards Baumanis

Kā Tu apvieno studijas un treniņus?

bija palikuši vēl divi braucieni, bet tie bija vieni no vieglākajiem - vairāk nebija uztraukuma un stresa. Jau bija apziņa, ka tas ir Eiropas līmeņa čempionāts, kurā pulcējušies labākie dalībnieki, un esmu viņu vidū. Kādas ir Tavas līdz šim spilgtākās uzvaras? Pagājušajā gadā piedalījos kopumā deviņās sacensībās – starp tām bija trīs uzvaras, divas otrās vietas un, ja nemaldos, trīs trešās vietas. Šogad bijušas divas uzvaras Eiropas čempionātā. Patiesībā mani visvairāk priecē ne tikai uzvaras, bet arī stabilitāte - piemēram, šogad nav bijušas diskvalifikācijas vai izslēgšanas no braucieniem par agresivitāti. Varu minēt, ka ir izcīnīts ne tikai Eiropas čempiona tituls, bet arī Igaunijas – tā ka kopumā arī rallijkrosā šogad ir daudz sasniegumu un panākumu. Kur Tu gūsti spēku un motivāciju, kas tik ļoti nepieciešama sportam? Spēku un motivāciju man sniedz ģimene – tuvinieku atbalsts mani burtiski grūž uz priekšu, nav bijuši tādi brīži, kad gribas apstāties vai sākt atkāpties, vienmēr esmu gatavs iet tikai uz priekšu! Man spēku sniedz arī apziņa, ka nāku no Latvijas – no valsts, kurā ir tikai 2 miljoni iedzīvotāju, bet mēs tik un tā spējam konkurēt, piemēram, ar Vāciju un Zviedriju, kur ir 10 un 20 reizes vairāk iedzīvotāju. Ne tikai konkurēt, bet arī uzvarēt!

Patiesībā savienot studijas un treniņus ir diezgan viegli, jo aktīvākā sezona autosportā ilgst no aprīļa vidus līdz oktobra beigām. Grūtākais posms ir tikai kādi divi mēneši – aprīlis un maijs, kad ir sesija. Bet jāsaka, ka pasniedzēji ir ļoti pretimnākoši, saprot, ka ir treniņi un sacensības, un lielākoties nāk pretī. Ir iespējams vienoties, piemēram, ka varu nokārtot ieskaiti, kad man ir brīvāks un esmu Latvijā. Lielu daļu sava laika nākas pavadīt ārzemēs, kur notiek dažāda līmeņa sacensības.

Kā tiec galā ar stresu pirms sacensībām?

Kā Tev izdodas veltīt pietiekami daudz laika mācībām, lai sasniegtu labus rezultātus ne tikai trasē, bet arī augstskolā?

Pirmajā pagriezienā arī visbiežāk notiek sadursmes – neziņa un bažas par to, vai izdosies veikt šo pirmo pagriezienu, rada vislielāko uztraukumu. Man ir psihologs, kurš ar dažādām metodēm palīdz nomierināties un apzināties savus spēkus. Tas man palīdz saprast, cik labi varu veikt braucienu un attiecīgi darīt to ar prieku, gūstot baudu no procesa. Galvenais, lai sacensības sniegtu prieku, lai tās nekļūst par neiespējamo misiju un centieniem parādīt to, kas patiesībā neesi.

Grūti pateikt, jāatzīstas, ka studijas man nav pirmajā vietā – pats svarīgākais ir darbs, ģimene un sports. Patiesībā man ir grūti nodalīt ģimeni un sportu, jo tas viss ir ļoti vienots. Bieži esam kopā, ģimene brauc līdzi atbalstīt mani dažādās sacensībās, kas man ir ļoti būtiski. Sanāk, ka studijas paliek mazliet tālākā plānā, bet, neraugoties uz to, cenšos arī tajās ieguldīt maksimāli daudz darba. Varbūt ne vienmēr izdodas apmeklēt visas lekcijas un pierakstīt visu dzirdēto, bet kontroldarbos un lekcijās cenšos atcerēties un uzrakstīt pašu svarīgāko. Tu esi Eiropas čempions rallijkrosā - kādas bija sajūtas, iegūstot šo uzvaru? Sajūtas bija ļoti labas! Protams, ka pārņēma pozitīvas emocijas, sevišķi tajā brīdī, kad tas tika paziņots man pašam. Startējot zināju, ka galvenais ir finišēt braucienā bez kļūdām, bet tad, kad uzzināju, ka esmu ieguvis Eiropas čempiona titulu, kad sapratu, ka konkrētajā braucienā ir izcīnīts pārsvars, bija ļoti liels emociju uzplūdums. Pozitīvas emocijas sagādāja arī tam sekojošie apsveikumi. Ar konkrēto uzvaras braucienu sacensības vēl nebeidzās,

Protams, vienmēr pirms sacensībām ir stress, jo nekad nevari zināt, kā būs. Rallijkross nav autorallijs, kurā mašīnas vienkārši brauc pa slēgtu ceļu. Mēs startējam vismaz pieci vai seši sportisti vienā braucienā, un pirmais pagrieziens ir vienīgā iespēja izrauties priekšā. Izbraucot pirmo pagriezienu, stress pazūd, jo jau kļūst skaidrs, kurā vietā esi ierindojies.

Vai Tu plāno nodarboties ar autosportu arī, pabeidzot studijas, un saistīt savu nākotni ar to? Jā, plānoju turpināt karjeru autosportā. Kā jau minēju, studijas man ir mazliet tālākā plānā, tās uzsāku laikā, kad jau piedalījos Eiropas līmeņa sacensībās. Jāsaka, ka studijas neuztveru kā papildu slogu – patiesībā tās man pat palīdz autosportā, jo esmu vairāk nodarbināts, un tas palīdz aizmirst sacensību stresu un nogurumu. Ir treniņi, sacensības, tam pa vidu ir kontroldarbi un eksāmeni – viss iet roku rokā. Eksāmenos nedomāju par sacensībām un sacensībās – par eksāmeniem. Katrā lietā koncentrējos uz to, ko daru attiecīgajā brīdī. Galvenais, ko ievēroju – cenšos vienmēr ieklausīties tajā, ko saka treneri un pasniedzēji. b

Vai Tu zināji, ka... Turības talismans kaķis Turītis ir dzimis 2007. gada 26. maijā (pēc horoskopa – dvīnis)

Augstskolas bibliotēkā ir 83 987 grāmatas

2008. gadā Turībā sāka darboties pašreizējā strūklaka

Turībā strādā 330 darbinieki

Augstskolā darbojas basketbola klubs Biznesa augstskola Turība, kas dibināts 2001. gadā. Kluba garākais spēlētājs ir 206 cm garais Guntis

Turībai ir himna, kuras vārdu un mūzikas autore ir Sanita StrēleKnauere. Himna sarakstīta 2001. gadā

Sporta zāles platība ir 640 m2

Biznesa augstskola Turība 2008. gadā tika iekļauta Pasaules Ginesa rekordu grāmatā, realizējot Cola + Mentos salūtu Turības 15 gadu jubilejā

Turībā studē 510 ārvalstu studenti no 34 dažādām pasaules valstīm

Kopš 2006. gada augstskolā ir Biznesa inkubators, kurā šobrīd darbojas 60 dažādi uzņēmumi

Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvalde katru mēnesi izdod informatīvo žurnālu „SP formāts”

Turībā regulāri notiek dažādu jomu ekspertu, sabiedrībā zināmu cilvēku vieslekcijas. Augstskolā vieslekcijas ir lasījuši: bijušie Latvijas Valsts prezidenti Vaira Vīķe-Freiberga un Valdis Zatlers, ekspremjers, Eiropas Komisijas priekšsēdētaja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone, komiķis Jānis Skutelis, LNT raidījuma „LNT Ziņu TOP 10” moderators, pasākumu vadītājs Haralds Burkovskis, māksliniece, gleznotāja Kristīne Luīze Avotiņa, diriģents Ints Teterovskis un daudzi citi.

BAT SP Goda Balva Ir pagājuši jau 17 gadi, kopš bariņš aktīvu un apņēmīgu Biznesa augstskolas Turība studentu apvienojās, lai izveidotu Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvaldi. Pagājušā gada 4. decembrī viesmīlīgajās kluba “Kaļķu Vārti” telpās valdīja svinīga gaisotne, jo pašpārvaldes Zelta cilvēki un viesi atzīmēja Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvaldes 17. dzimšanas dienu. Svinību laikā tika pasniegtas arī nu jau ikgadējās SP Goda balvas – zelta kafijas tases, kas simbolizē enerģiju un spožumu, ko balvu saņēmēji ir ieguldījuši SP attīstībā un studentijā kopumā. Raksta autore: Gunita Ākule

2015. gadā tika apbalvoti Goda balvas ieguvēji desmit nominācijās: “BAT SP Gada sponsors 2015” – Mevi Gym Sponsori ir neatsverams devums studējošo pašpārvaldei, un jo īpašs prieks ir Turības studentiem, kas šīs vērtīgās sponsoru balvas iegūst SP rīkotajos pasākumos. Prieks par sadarbību ar Mevi Gym, kas savu atbalstu sniedza visa gada laikā. „BAT SP Gada vadības pārstāvis 2015” – Aldis Baumanis Šogad noteikti jāuzteic Valdes sadarbība ar augstskolas vadību un jo īpaši Baumaņa kungu. Iknedēļas tikšanās, kuru laikā tika uzklausītas studentu intereses un aktīvākie studenti tika iepazīstināti ar augstskolas attīstības plāniem. Liels atbalsts tieši no Baumaņa kunga tika iegūts daudzo SP pasākumu rīkošanai un dažādo aktivitāšu īstenošanai. „BAT SP Gada draugs 2015” – RISEBA SP Kā gadījies, kā nē, bet tieši RISEBA SP šo nomināciju iegūst jau trešo gadu pēc kārtas, un nav jau brīnums – pieredzes apmaiņas vizītes, kopīgu pasākumu rīkošana, veiksmīga sadarbība vairāku gadu garumā. „BAT SP Gada izaugsme 2015” – Laura Laugale Ikviens biedrs pašpārvaldē ir liels pienesums un vērtība, tomēr ir tādi biedri, kas darbošanos visas studentijas labā vērtē ļoti augstu un ziedo daudz sava laika, lai sevi pierādītu, attīstītu un veicinātu savu izaugsmi. „BAT SP Gada vecbiedrs 2015” – Aiga Kalbjonoka Vecbiedri ir organizācijai neatsverams dārgums – viņu pieredze, gūtās zināšanas, aktīva līdzdalība pasākumos un to organizēšanā. „BAT SP Gada ķeza 2015” – Iepeldi sesijā pārcelšana

Foto: Ieva Ansberga

Tā nu gadījās, ka dienā, kad vairāk kā pustūkstotis cilvēku gatavojās uz sen gaidīto pirms sesijas pasākumu “Iepeldi sesijā”, Līvu Akvaparks izdomāja atcelt šo pasākumu, jo bija radušās nelielas problēmas un atlikušo stundu laikā bija nepieciešams nodot informāciju, ka pasākums tiek pārcelts visiem pasākuma apmeklētājiem. „BAT SP Gada projekts 2015” – Uzvara projektu konkursā – Auces bērnu invalīdu biedrības “Māriņa” labiekārtošana Studējošo pašpārvalde jau ilggadēji rīko labdarības akciju “Ticot, mīlot, gaidot..”, kuras laikā bērnunamu bērniem tiek sarūpētas dāvanas Ziemassvētkos, viena no tādām jau ilggadēji ir Auces bērnu invalīdu biedrība “Māriņa”, un šogad ar SP valdes pārstāvju – Jāņa Gavara un Raivja Lindiša uzvaru projektu konkursā šīs biedrības telpas tika labiekārtotas ar jauniem datoriem, mikroviļņu krāsni, ledusskapi utt. „BAT SP Gada Valdes pārstāvis 2015” – Jānis Gavars Cilvēks, kurš visa gada laikā bija pieejams ikvienam; kā teica Jānis pats, saņemot balvu: “Šo balvu laikam ieguvu, jo runāju ar cilvēkiem.” Jānis tiešām bija organizācijas vadītājs, kurš vienmēr bija klāt, runāja, palīdzēja un atbalstīja. „BAT SP Gada tēla nesējs 2015” – Kalvis Ozols Kalvis ir cilvēks, kurš šī gada laikā vārda tiešākajā nozīmē ir godam nesis BAT SP tēlu ārpus augstskolas gan sava amata ietvaros, gan arī paša iniciatīvas vadīts. „BAT SP Gada biedrs 2015” – Jānis Lesnieks Cilvēks – zelts, kurš gada laikā ir pats uzņēmies vairāku pasākumu rīkošanu un veiksmīgi tos arī īstenojis, fotografējis, filmējis, pārstāvējis SP tēlu ārpus pašpārvaldes. b

Grāmatas, ko ir vērts izlasīt:

• Ērihs Marija Remarks „Trīs draugi” • Deils Kārnegi „Kā iegūt draugus un iepatikties cilvēkiem” • Ir vērts sekot līdzi arī tādiem žurnāliem kā „Forbes” un „Kapitāls”

Studējošo pašpārvaldes valdes priekšsēdētājs

Rūdolfs Freibergs: „Studējošo pašpārvaldes darbā ieguldīšu visu savu laiku un enerģiju!”

Rūdolfs Freibergs studē Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes studiju programmas „Tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu vadība” 2. kursā. Studējošo pašpārvaldē Rūdolfs darbojas jau vairāk kā gadu – līdz šim vadot Akadēmisko virzienu, bet šogad viņš ievēlēts par Studējošo pašpārvaldes valdes priekšsēdētāju.

Foto no personīgā arhīva

Kas Tevi pamudināja pretendēt uz Studējošo pašpārvaldes priekšsēdētāja amatu? Jau vadot Studējošo pašpārvaldes Akadēmisko virzienu, sapratu, ka darāmo darbu saraksts ir garš. Tuvojoties vēlēšanām, izlēmu, ka vēlos kandidēt. Aprunājoties arī ar citiem studentiem, kuri aktīvi darbojas pašpārvaldē, sapratu, ka ir daudz lietu, ko varam mainīt un uzlabot. Lai gan iepriekš vadīju Akadēmisko virzienu, tas nenozīmē, ka Studējošo pašpārvalde tagad darbosies izteikti akadēmiskajā virzienā, mans mērķis ir iestāties par studentu interesēm un pārstāvēt viņu viedokli – tāds arī ir un būs Studējošo pašpārvaldes galvenais uzdevums. Vai saglabāsies par tradīciju kļuvušie pasākumi, piemēram, „Iepeldi sesijā”, Ziemassvētku balle, „Fukšu iesvētības” u.c.? Protams, centīsimies saglabāt tradicionālos pasākumus, kas zināmā mērā jau ir Studējošo pašpārvaldes firmas zīme, bet vēlamies īstenot arī daudz lielākus projektus – pasākumus, kas pulcētu daudz kuplāku apmeklētāju skaitu. Ir dažas idejas, bet pagaidām tās paturēšu noslēpumā. Tu minēji, ka prioritāte būs studentu interešu pārstāvēšana – vai, Tavuprāt, būs viegli sabalansēt tik dažādas intereses un idejas? Primārais jau ir saprast, ko vēlas studentu vairākums, kādas ir augstskolas iespējas un vadības skatījums. Mans mērķis nav ieviest straujas un pārsteidzīgas izmaiņas, mērķis ir izprast ceļu, uz kurieni iet. Protams, jāņem arī vērā, kādus pasākumus vēlētos redzēt augstskolas vadība. Studējošo pašpārvalde noteikti turpinās sekmīgu sadarbību arī ar augstskolas mācībspēkiem un vadību. Manuprāt, nākotnē jāveido vairāk tādi pasākumi, kas saistīti ar studiju virzieniem, lai jauniešiem jau studiju laikā būtu iespēja gūt ieskatu izvēlētajā profesijā. Plānojam aizvien plašākus pasākumus, kas saistīti ar ārvalstu studentu integrāciju – turpināsim jau aizsākto iepazīstināšanu ar ārvalstu studentu kulinārajām tradīcijām, kā arī realizēsim dažādus citus projektus. Tu jau minēji sadarbību ar augstskolas vadību un mācībspēkiem, kā Tu redzi sadarbību ar citu augstskolu studējošo pašpārvaldēm? Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvaldei ir sadarbības partneri un draugi citās augstskolās, ar kuriem kopā tiek īstenoti dažādi projekti. Noteikti turpināsim šo sadarbību, turklāt ir mērķis aktīvi sastrādāties ne tikai ar citu privāto augstskolu studējošo pašpārvaldēm, bet izvērst ciešāku sadarbību ar tām augstskolām, kurās stu-

denti apgūst tās profesijas un studiju programmas, ko piedāvā arī Turība. Attiecīgi veidosim ciešāku saikni starp topošajiem uzņēmējiem, žurnālistiem, tūrisma iestāžu vadītājiem u.tml. Veicināsim sastrādāšanos ne tikai izklaidējošo pasākumu organizēšanā, bet arī izglītības jomā. Noteikti veicināsim savstarpējo sadarbību arī ar nozaru uzņēmumiem un studentiem. Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvalde līdz šim ir aktīvi īstenojusi dažādus labdarības projektus, vai studentu aktivitātes turpināsies arī šajā virzienā? Protams, visi aizsāktie labdarības projekti turpināsies, piemēram, centīsimies arī turpmāk atbalstīt dzīvnieku patversmi „Ulubele”, paralēli tam plānojam attīstīt arī Studējošo pašpārvaldes Sociālo virzienu, kas organizētu dažādas labdarības akcijas u.tml. pasākumus. Turpināsim īstenot ikgadējo labdarības akciju „Ticot, mīlot, gaidot…”, kā arī radīsim jaunas idejas citiem pasākumiem. Ko Tev nozīmē Studējošo pašpārvaldes valdes priekšsēdētāja amats? Tā ir liela atbildība, vienlaicīgi tas ir pienākums veidot pozitīvu augstskolas tēlu. Centīšos turpināt iepriekšējā priekšsēdētāja aizsāktos darbus un projektus, piemēram, sadarbību ar Latvijas Studentu apvienību u.tml. Protams, ir arī virkne jaunu ideju un mērķu, ko noteikti vēlētos sasniegt. Šobrīd esmu 2. kursā un domāju, ka man ir gana laika, lai realizētu daudz un dažādus projektus. Man ir iekšēja sajūta, ka varu paveikt daudz vairāk, kā līdz šim, centīšos savu laiku izmantot maksimāli racionāli, un tad jau viss izdosies. Studējošo pašpārvaldes darbā ieguldīšu visu savu laiku un enerģiju! Kandidējot uz priekšsēdētāja amatu, apzinājos, ka tas prasīs daudz laika un enerģijas, un esmu gatavs iet uz visiem 100% procentiem! Darbošanās uz 100% nozīmē ne tikai aktīvu darbu pašpārvaldē, bet arī iniciatīvu studijās. Tas, ko esmu iemācījies un turpinu mācīties, darbojoties pašpārvaldē, ir sava laika plānošana. To noteikti iesaku arī citiem jauniešiem – jo rūpīgāk plānosim savu laiku, jo vairāk pagūsim! Vai ir viegli savienot studijas un aktīvo darbu Studējošo pašpārvaldē? Patiesībā viens palīdz otram – darbs Studējošo pašpārvaldē ir ļoti laba prakse un iespēja reāli pielietot lekcijās iegūtās teorētiskās zināšanas. Komunicējot ar cilvēkiem, vadot pašpārvaldes virzienu, lieti noder lekcijās apgūtais. Bieži vien ir iespēja izvērtēt, vai teorija atbilst praksei un otrādi. b

Turība Biznesa augstskolas Studējošo pašpārvaldes

gada spilgtākie mirkļi

Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvalde ir īstā vieta tiem studentiem, kuri vēlas pilnvērtīgi izbaudīt studiju gadus, aktīvi darbojoties un piedaloties studentijas norisēs. Studējošo pašpārvaldes pērnā gada ikdiena bija bagāta ar krāšņiem notikumiem un neaizmirstamām atmiņām. Skaistākos mirkļus iemūžināja: Santa Kozlova, Jānis Lesnieks, Krista Pažarauska, Ieva Ansberga un Sindija Ošeniece.

Grāmatas, ko ir vērts izlasīt: • Ričards Bahs „Kaija vārdā Džonatans Livingstons” • Ričards Bahs „Mesijas rokasgrāmata” • Imants Ziedonis „Taureņu uzbrukums”

studijas uztver kā darbu,

Nīderlandē

Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes bakalaura studiju programmas „Lietišķo un rekreatīvo pasākumu vadība (pasākumu producēšana)” 4. kursa studente Lita Retko ir izmantojusi ERASMUS programmas iespējas un 6 mēnešus studējusi Nīderlandē. Lita stāsta, ko nozīmē studēt valstī, kurā ir augsts laimes indekss, un kā viņa tika galā ar lielo studiju slodzi, jo ERASMUS tomēr nav ballīte.

Lai es brauktu uz svešu valsti, turklāt viena pati?!

kursabiedrus – kā kolēģus

Ar Litu Retko sarunājās Rūta Kārkle

cilvēki. Sāku jautāt par dzīvi un studijām Nīderlandē, un tā radās ideja izmantot studentu apmaiņas programmas iespējas.

Uzsākot studijas, man nebija ne mazākās nojausmas, ka kādreiz studēšu ārvalstīs. Lai es brauktu uz svešu valsti, turklāt viena pati?! Nekad dzīvē! Protams, es Pārsteidzoši laipni un pieklājīgi cilvēki agrāk biju devusies dažādos ceļojumos, bet vienmēr Aizbraucot uz Nīderlandi, pirmkārt, mani pārsteidza kopā ar kādu un uz salīdzinoši neilgu laika posmu. cilvēku laipnība un pieklājība. Šajā valstī ir ļoti laipns Bet 2014. gada rudenī es izlēmu pieteikties ERASMUS apkalpojošais personāls. Pirmajā nedēļā man bija jāprogrammai un jau augustā devos uz Nīderlandi, lai atver konts vietējā bankā – iegāju, nezināju, ko darīt, tur studētu 3. kursā. Kāpēc tieši uz Nīderlandi? Sa- ar ko sākt, jo informācija bija nīderlandiešu valodā. vulaik Turībā viesojās studenti no Nīderlandes, kuri Pie manis uzreiz pienāca bankas darbiniece, angļu apmeklēja speciālus kursus divu nedēļu garumā. Tā valodā pajautāja, kas man nepieciešams, palīdzēja kā darbojos Studējošo pašpārvaldes Starptautiskās visu nokārtot, pacienāja ar tēju – jutos ļoti patīkami. sadarbības virzienā, brīvo laiku ārpus lekcijām pa- Vēl viena lieta, ko noteikti ir vērts atzīmēt, apkalpojovadīju ar šiem studentiem. Izrādot jauniešiem Rīgu, šais personāls dažādās iestādēs runā ļoti labā angļu iepazināmies tuvāk, un es sapratu, ka viņi ir ļoti forši valodā. Gana neparasti šķita arī tas, ka cilvēki, kurus

Tu pat nepazīsti, jautā – kā Tev iet, kur Tu mācies, kā Tev patīk dzīve Nīderlandē? Un var just, ka tās nav tikai pieklājības frāzes, bet patiesa interese. Augsts laimes indekss Nīderlande ir starp tām valstīm, kurās ir augstākais laimes indekss pasaulē, un tas patiešām ir jūtams. Man šķiet, ka nīderlandieši ir laimīgi dažādu iemeslu dēļ, pirmkārt, to ietekmē augstais dzīves līmenis, otrkārt, valsts ir ģeogrāfiski ļoti labi izvietota – kaimiņos ir Vācija, Beļģija un turpat tuvumā Francija, un Luksemburga. Pāris stundu brauciens ar vilcienu, un Tu jau esi Parīzē. Tas ir ideāli! Valstu robežas nav jūtamas, ceļot ir tik vienkārši! Kādu dienu izbraucām ar velosipēdiem un pavisam nejauši aizmināmies līdz Beļģijai. Nopirkām garšīgo beļģu šokolādi un devāmies atpakaļ. Galvenais, lai bremzes labi strādā!

Foto no personīgā arhīva

Populārākais pārvietošanās veids ir velosipēdi. Sākumā es baidījos, jo nīderlandieši brauc kā traki. Lai gan velobraucējiem visur ir ierādītas atsevišķas joslas, uztraukums bija tik un tā. Patiesībā jau to radīja citi velosipēdisti, kuri brauca ļoti ātri. Bija vajadzīgs laiks, lai pierastu pie straujās velosipēdu satiksmes, sarežģītajiem krustojumiem un citām lietām. Mēneša laikā iedzīvojos un iejutos satiksmes plūsmās. Galvenais, lai bremzes labi strādā! Studējot un dzīvojot Nīderlandē, spilgti izjutu atšķirību starp Austrumeiropu un Rietumeiropu, ir arī dažādas atšķirības starp to, kas ir pieņemts Latvijas un Nīderlandes sabiedrībā, piemēram, Latvijā ir t.s. sieviešu darbi un vīriešu darbi. Pie mums ir pieņemts, ka sievietes dara visus mājas darbus, bet uz vīrieša pleciem ir tehniskie jautājumi, piemēram, auto remonts u.tml. Nīderlandieši par šādu dalījumu pasmejas un saka, ka tā bijis viņu vecmāmiņu jaunībā. Šobrīd pie viņiem valda pilnīga vienlīdzība – tēvs var palikt mājās un pieskatīt bērnus, kamēr māte strādā.

jāraksta, attiecīgi valoda pilnveidojas. Eksāmenu šoks Spilgtākās atmiņas no studiju laika ir eksāmeni. Ieraugot eksāmena lapu, biju diezgan šokēta. Eksāmeni Nīderlandē ir pilnīgi citādāki nekā Latvijā – studenti tiek sadalīti tā, lai telpā nebūtu vairāk par 15 - 20 cilvēkiem, visi tiek izsēdināti, tiek ievērots precīzs eksāmena sākuma laiks, somas un telefoni jānoliek vienā telpas stūrī, uz galda drīkst būt tikai pildspalva un ūdens. Arī ūdenim pasniedzējs pārbaudīs etiķeti, vai neesi tur uzrakstījis kādu špikeri. Tāpat pirms eksāmena pārbauda dokumentus, lai pārliecinātos, ka Tu patiešām esi tas cilvēks, kuram jākārto pārbaudījums. Pirms eksāmena nav nekādas instruktāžas, paskaidrojumu, vienkārši tiek izdalītas uzdevumu lapas, kurām klāt pievienota arī instrukcija, kā jāatbild uz jautājumiem. Uz augstskolu kā uz darbu Nevienam pat nenāk prātā eksāmena laikā špikot vai konsultēties ar blakus sēdētāju. Patiesībā studenti uz augstskolu iet kā uz darbu – viņi studijas uztver kā savu pienākumu, ir ļoti izteikts komandas darbs, proti, mājas darbi lielākoties ir grupu darbu formātā. Arī savstarpējās attiecības studentiem ir izteikti koleģiālas, nav tik draudzīgas kā pie mums. ERASMUS nav ballīte Bija ļoti stingrs režīms, lai saņemtu labas atzīmes, jāmācās bija katru dienu. Nācās piespiest sevi, jo arī mājas darbu bija daudz. Patiesībā nekam citam neatlika daudz laika – tas bija viens no grūtākajiem aspektiem. Protams, pietrūka arī kāda tuva cilvēka, kuram varētu pasūdzēties, kad ir grūti, parunāties. Daudzi studenti ERASMUS programmu uztver kā vienu lielu ballīti semestra garumā. Mans mērķis nebija ballēties, es braucu mācīties. Maz ārvalstu studentu

Iedrošināja runāt vairāk

Augstskolā nebija jūtama internacionālā vide, jo Piesakoties studijām Nīderlandē, domāju, ka man ir manā kursā no 18 studentiem, ar kuriem mācījos laba angļu valoda, bet, sākot studēt, sapratu – viena kopā, tikai trīs (ieskaitot mani) bija ārvalstu studenti, lieta ir runāt, pavisam cita, kad jālasa grāmatas aka- pārējie – nīderlandieši. Arī augstskolā kopumā bija dēmiskajā angļu valodā. Atceros, kad strādāju mā- salīdzinoši maz ārzemnieku, pārsvarā vācieši, jo Vācija bija ļoti tuvu manai augstskolai. Ārpus augstskolas cību grupā ar pieciem nīderlandiešiem – viņi mani internacionālā vide ir jūtama daudz vairāk. Ejot pa respektēja, un visi runāja angliski, bet bieži jautāja, ielu, pretī nāk visdažādāko tautību pārstāvji, visi, ko kāpēc esmu tik klusa. Patiesībā jau neesmu klusa, es vien var iedomāties. vienkārši uztraucos par savām angļu valodas zināšanām. Nīderlandieši runā perfektā angļu valodā, bet Kopumā esmu ļoti priecīga, ka man bija šāda iespēja. jāsaka, ka tieši viņi mani pamudināja runāt vairāk un Ļoti daudz ko iemācījos pati! Noteikti iesaku arī citiem pēc pāris mēnešiem valodas prasmes ievērojami uz- studentiem izmantot ERASMUS apmaiņas programlabojās, arī pati kļuvu drošāka. Ir jārunā, daudz jālasa, mu un nebaidīties no izaicinājumiem! b

Studente Shokhsanam no Kazahstānas:

Latvija kļuvusi

par manām otrajām mājām

Ar Shokhsanam sarunājās Evelīna

Ozoliņa

Shokhsanam ir studente no Kazahstānas, kura Latvijā studē jau trešo gadu, turklāt ne tikai studē, bet arī darbojas Studējošo pašpārvaldē. Tā kā latviešiem ir grūti izrunāt viņas vārdu, saviem kursabiedriem Shokhsanam ir kļuvusi par Šokhsu. Intervijā meitene dalās pārdomās par to, kā ir studēt svešā valstī un kādi, viņasprāt, ir latvieši.

Kāds ir Tavs vecums? Man ir 20 gadi.

Foto no personīgā arhīva

Kāpēc izvēlējies studēt tieši Latvijā?

nozares uzņēmumu vadība” un esmu apmierināta ar savu izvēli. Studijas nav grūtas, un, manuprāt, tajās ir pats galvenais - prakse, kas man patīk! Tajā iespējams apvienot ceļošanu un darbu ar cilvēkiem.

Atklāti sakot, laika apstākļu dēļ! Varbūt tas skan smieklīgi, bet tā ir patiesība. Man patiešām patīk Ar ko Tev ir izveidojies labāks kontakts - ar citiem Latvijas klimats. Vēl viens no iemesliem, kāpēc iz- ārzemju studentiem vai latviešu studentiem? vēlējos Latviju, ir studiju maksa – tā bija man ļoti piemērota, tāpat arī dzīvošanas izmaksas. Man ir labs kontakts gan ar ārvalstu studentiem, Kā Tevi uzņēma vietējie iedzīvotāji un studenti? gan vietējiem. Ir daudz latviešu draugu un arī daudz draugu no citām zemēm. Esmu atvērts cilPatiesībā es tam pat nepievērsu uzmanību un tie- vēks, draudzīga, aktīva un komunikabla. Dažreiz ir šām negaidīju siltu uzņemšanu. Es biju ļoti sa- jauki dzirdēt, ka kāds, kuru tu pat nepazīsti, par tevi traukta par citām lietām, piemēram - ceļošanu, daudz zina! iepazīšanos ar jauniem cilvēkiem, viņu kultūras apgūšanu, izturēšanos, nemaz neatlika laika iz- Kas Tev visvairāk pietrūkst no Kazahstānas? vērtēt, kā mani uzņem. Jebkurā gadījumā jāsaka, ka esmu iepazinusies ar ļoti daudziem cilvēkiem, Ēdiens, noteikti ēdiens. nebija grūti atrast kontaktu, iespējams, tāpēc, ka esmu atklāta un sabiedriska. Iepazīties nebija Kur Tu jūties labāk - Latvijā vai savā dzimtenē? problēmu. Ir ļoti grūti salīdzināt, es pat teiktu neiespējami! Kāds ir Tavs priekšstats par latviešiem? Varu atklāti teikt, ka Latvija ir kļuvusi man par otrajām mājām, un man Latvijas un latviešu ļoti pieMan patīk šis jautājums! Negribu nevienu aizvainot, bet pirmais vārds, kas man iešaujas prā- trūks, kad atgriezīšos Kazahstānā. No Latvijas un tā, kad jāraksturo latvieši, ir „auksti”. Latvieši ir vēsi latviešiem esmu daudz iemācījusies. līdz brīdim, kamēr otru cilvēku iepazīst tuvāk. Pēc tam vēsums izzūd! Esmu novērojusi arī dažādus Kā Tu raksturotu pieredzi, ko esi ieguvusi Latvijā? latviešu ieradumus, piemēram, pārdevējas veikalā Pirmais vārds, ko gribētos lietot, to aprakstot, būtu atlikumu nekad nedod rokās, cilvēki bieži vien nebeidz runāt pa telefonu, pat ja otrs steidzas u.tml. „grūti”; kāpēc tieši grūti? Tāpēc, ka nav viegli būt tik Vēl latvieši vienmēr saka patiesību un nepievērš tālu no mājām uz tik ilgu laiku. Es nevaru piezvanīt mammai un palūgt padomu katru reizi, kad to uzmanību lietām, kas neietekmē viņus pašus. vēlos, nevaru arī gūt tās sajūtas, ko cilvēks izbauCik ilgi Tu mācies Biznesa augstskolā Turība? da pēc grūtas darbadienas, aizejot mājās. Studējot citā valstī, cilvēks kļūst daudz atbildīgāks, iemācās Šis ir jau trešais gads. pielāgoties un risināt dažādas situācijas. Esmu saKā Tu šeit jūties? pratusi, ka studijas ārvalstīs ir arī laba dzīves skola. Man ļoti patīk Turība – ceļojot, studējot, apmek- Tomēr es arī vēlos piebilst, ka tā ir lieliska iespēja lējot internacionālās apmaiņas programmas un paplašināt savu redzesloku un izpratni par dzīvi! prakses, kā arī, iepazīstot jaunus cilvēkus, esmu Esmu atradusi pati sevi un daudz citu lielisku cildaudz ko jaunu iemācījusies. Daudz ko esmu iegu- vēku, kuri ir izmainījuši manu domāšanas veidu. vusi, darbojoties Studējošo pašpārvaldē! Šis gads Es vairs nekad neraudzīšos uz pasauli, kā agrāk. Es mani ir tiešām izmainījis, par to noteikti gribu pa- domāju, ka visi, kas studē vai studējuši Turībā, pieteikt paldies visiem jauniešiem, kuri darbojas Stukritīs tam, ka Turība maina cilvēkus, protams, tikai dējošo pašpārvaldē. pozitīvā virzienā. Vai esi apmierināta ar izvēlēto studiju programKāds ir Tavs novēlējums citiem studentiem? mu? Es studēju Starptautiskajā tūrisma fakultātē studiju Uzdrošinieties un izmēģiniet studijas ārvalstīs, tas programmā „Starptautiskā tūrisma un viesmīlības padarīs Jūs bagātākus! b

s g n fi r ē učs

o k i domāts tikai ceļotājiem – Va avantūristiem? Biznesa augstskolas Turība absolvente Sintija Segleniece ir aizrautīga ceļotāja, kura savos ceļojumos izmanto arī koučsērfinga (couchsurfing) piedāvātās iespējas, kā arī labprāt uzņem viesos citus ceļotājus. Sintija stāsta, kādas ir koučsērfinga priekšrocības un kādi principi jāievēro, ja vēlies ceļot šādā veidā. Kas tad īsti ir koučsērfings - ekonomisks ceļošanas veids,

slēgts ceļotāju klubs vai iespēja gūt papildus piedzīvojumus? Pēc definīcijas koučsērfings ir īslaicīga mitināšanās vienā mājā, dzīvoklī vai pat istabā, nakšņojot jebkurā brīvā vietā (gan dīvānā, gan uz grīdas), vēlāk pārvietojoties uz citu vietu. Man gan šķiet, ka ikviens to uztver un izmanto citādāk, jo sākotnējā koučsērfinga ideja nav bijusi ceļošanas izmaksu samazināšana, taču šobrīd ir diezgan daudz cilvēku, kuri šo platformu izmanto tieši šī iemesla dēļ. Man šķiet, ka tas ir lielisks veids, lai iepazītu vietējos cilvēkus, viņu tradīcijas, nonāktu aci pret aci ar citu valstu kultūru un saprastu, kāpēc ir tā un ne citādi. Es esmu ceļotājs – avantūrists! Nespēju doties tipiskās gidu vadītās ekskursijās, kur man tiek parādīti tikai valsts ievērojamākie kultūras pieminekļi, vai palikt viesnīcās un zvilnēt pie baseina. Vēlos satikt cilvēkus, iepazīties ar viņiem un ceļot tā, it kā es būtu vietējā. Manuprāt, šādā veidā cilvēks izglītojas un atpūšas vienlaicīgi. Koučsērfot nenozīmē tikai palikt pie kāda pa nakti - šī platforma ir paredzēta arī pieredzes apmaiņai dažādos online forumos un klātienē visā pasaulē. Piemēram, Latvijā ir iknedēļas pasākumi, kuros

piedalās ne tikai vietējie un viņu ciemiņi, bet arī citi koučsērferi, kuri tobrīd ir valstī un ir ieinteresēti sastapt citus ceļotājus. Koučsērfinga ietvaros notiek arī dažādi valodas apmaiņas pasākumi, kuros ir iespēja ne tikai uzlabot savas angļu valodas zināšanas, bet arī apgūt citas valodas. Man tā ir lieliska iespēja laiku pa laikam atsvaidzināt augstskolā iegūtās spāņu valodas zināšanas.

Kā Tu pati sāki nodarboties ar koučsērfingu? Koučsērfings pasaulē zināms jau kopš 2003. gada. Es šajā avantūrā, kā man to pašai patīk dēvēt, esmu vien divus gadus, tomēr līdz šim satikts ne mazums lielisku cilvēku no visas pasaules. Īsti neatceros, kur pirmoreiz dzirdēju par koučsērfingu – šķiet, tas bija kādā ceļotāju blogā. Toreiz mana istabas biedrene mēnesi dzīvoja Nīderlandē, tāpēc pie sevis nodomāju, ka tas varētu būt labs veids, kā pavadīt brīvo laiku, uzlabot valodas zināšanas, satikt cilvēkus no citām valstīm, dalīties ceļošanas pieredzē un vienlaikus iegūt kontaktus citviet, kas noderētu turpmākajos ceļojumos. Sacīts – darīts! Rūpīgi aizpildīju profilu, un tad jau pieteicās arī pirmie ciemiņi. Kad vēlāk draugu kompānijā ierunājos par šo, izrādījās, ka cita draudzene pirms kāda laika pabijusi vairākās Eiropas valstīs tieši ar koučsērfinga starpniecību. Tā, pamazām runājot, šajā lietā ievilkām arī citus draugus un tagad laiku pa laikam kopīgi vai atsevišķi satiekam tos, kuri vēlas apskatīt Latviju un iepazīt to vietējo acīm.

Cik dažādās valstīs esi koučsērfojusi? Pagaidām šo iespēju esmu izmantojusi tikai divreiz – ,abas reizes viesojoties Lielbritānijā. Pirmā reize bija pirms pusotra gada, kad atceļā no atvaļinājuma Spānijā izdomāju uz dažām dienām piestāt Londonā. Uzmeklēju kādu studentu - fotogrāfu, kurš dzīvoja pašā pilsētas centrā, pavisam nelielā istabā ar skatu uz Taueru. Beigās gan sanāca, ka viņam pašam darba uzdevumā bija jādodas uz Franciju, taču manu uzņemšanu organizēja kāds viņa draugs, un viss izvērtās lieliski – kopīgi izstaigājām mazāk zināmās Londonas daļas ārpus centra, kopīgi devāmies uz stand-up comedy vakaru vietējā hipsteru bārā, un, pateicībā par uzņemšanu, gatavoju

viņiem kartupeļu pankūkas (studentu dzīvoklī vienmēr pieejama pārtika). Otrreiz koučsērfinga iespēju izmantoju, kad pavasarī devos uz Mančesteru un pēc tam – uz Skotiju. Šajā reizē mani uzņēma kāda ģimene, kuras tēvs pirms tam viesojās Latvijā un bija sajūsmā par manis vadīto ekskursiju, tāpēc uzaicināja pievienoties braucienā uz Skotijas kalniem Lieldienu brīvdienās. Ilgi nedomājot, piekritu, un arī šī reize izvērtās par lielisku piedzīvojumu, iepazīstot manā skatījumā unikālāko Lielbritānijas daļu.

Vai Tu arī uzņem citus koučsērferus pie sevis? Savās mājās viesus esmu uzņēmusi tikai divas reizes. Pirmoreiz viesis bija pieteicies pie manas draudzenes, ar kuru dzīvojām kopā, un ieradās tieši dienu pirms savas dzimšanas dienas. Pirmajā vakarā vedām viņu pastaigā uz draugu pulkā iemīļoto Andrejsalu vērot saulrietu, savukārt vēlāk, nogaidījušas, kad viņš aizies gulēt, pa kluso gatavojām viņam siera kūku, par ko Matiass bija sajūsmā. Patiesībā šī viesošanās izvērtās ļoti interesanta, jo mana draudzene jau gadu laimīgi dzīvo Beļģijā kopā ar šo viesi. Otrā reize, kad savu dīvānu nodevu lietošanā koučsērferim, bija pagājušā gada novembrī – toreiz pie manis ieradās kanādiešu meitene, kura ERASMUS ietvaros studēja Zviedrijā. Kopā ar viņu un draugiem pavadījām lieliskus Valsts svētkus.

Grāmatas, ko ir vērts izlasīt: • Ē. M. Remarks “Rietumu frontē bez pārmaiņām” • V. Igo “Cilvēks, kas smejas” • P. Ardēns “Lai ko tu domātu, domā citādi”

Vai ir kāds viesis, kurš Tev ļoti spilgti palicis atmiņā? Protams, ir! Tā ir manis jau iepriekš pieminētā kanādiešu meitene Melisa, ar kuru vēl arvien uzturam sakarus un plānojam manu ceļojumu uz Kanādu. Viņa ieradās aizpagājušā gada novembrī – divas dienas pirms 18. novembra. Visspilgtāk man atmiņā palicis brīdis, kad mācījām Melisai Latvijas himnu. Vairākkārt kopīgi izlasījām visus vārdus, un, pēc publiskā aicinājuma visiem krastmalā esošajiem dziedāt, dzirdēju, kā viņa dungoja līdzi šai dziesmai. Pat nezinu, kurai par to bija lielāks prieks – man vai viņai. Toreiz, pēc salūta, draugu pulkā devāmies uz mājām, kur viņa mums mācīja spēlēt kādu kanādiešu kāršu spēli. Vēl šogad pirms šī datuma viņa man priecīgi rakstīja, ka tagad ik gadu 18. novembrī domās par to, cik lielisks bija viņas laiks Latvijā. Vai koučsērferiem ir kāda vietne, sociālais tīkls, kur notiek visas jaunākās informācijas apspriešana? Mūsdienās jau katram interešu lokam ir sava īpašā vietne internetā – koučsērfings nav izņēmums. Vietne, kur notiek komunikācija, kouča pieprasījumu veikšana un vismaz sākotnēji savstarpējā komunikācija starp hostu un viesi, ir manis jau iepriekš minētā platforma couchsurfing.com. Ja cilvēks vēlas, lai viņš tiktu uzņemts svešās mājās, tad ļoti rūpīgi jānoformē savs profils. Tie koučsērfinga dalībnieki, kuri vietnē darbojas jau ilglaicīgi un ir gan bieži viesi citās valstīs un pilsētās, gan paspējuši uzņemt gana lielu koučsērferu skaitu, saņem īpašas profila atpazīšanas zīmes. Tāpat ir iespēja iegūt verificētā lietotāja statusu, kas jau automātiski tiek asociēts ar augstu uzticamību.

Foto no personīgā arhīva

Ja kāds ceļotājs ir izvēlējies Tavu dīvānu, vai noteikumi ļauj Tev viņam atteikt? Koučsērfings neuzliek par pienākumu savās mājās uzņemt visus, kuri Tev nosūtījuši pieteikumu dīvāna vietai. Ļoti rūpīgi jāizvērtē, vai esi gatavs konkrēto cilvēku ielaist savās mājās. Noteikti vispirms jāpapēta, kas rakstīts viņa profilā – vai tas ir pilnībā aizpildīts, vai ievadīti tikai daži no nepieciešamajiem datiem. Tāpat ir būtiski, vai šim cilvēkam ir atsauksmes no draugiem, citiem koučsērferiem utt. Protams, reizēm nākas sastapt cilvēkus bez atsauksmēm, taču, komunicējot ar viņiem, rodas iekšēja sajūta, ka viss noteikti būs labi. Vasarā satikos ar meiteni, kura ar brīvprātīgā darba iespēju starpniecību jau trešo gadu apceļo pasauli, bet tikai tobrīd bija nolēmusi izmēģināt, ko piedāvā koučsērfings. Ir bijušas reizes, kad atsaku, jo esmu aizņemta vai arī neesmu bijusi pārliecināta, ka spēšu pilnībā uzticēties cilvēkam – tādās reizēs labāk ņemt vērā intuīciju un pieņemt lēmumu, paļaujoties uz to. Tāpat arī platformā ir iespēja savā profilā atzīmēt, vai esi gatavs uzņemt viesus, vai pastāv iespēja, ka Tu varētu kādu uzņemt (maybe accepting guests), vai arī – ka vēlies vienkārši satikties un parunāties par dzīvi. Katrs koučsērfingu izmanto tā, kā viņam šķiet labāk. Kurā valstī ir Tavs nākamais koučsērfinga galamērķis? Drīzumā dodos solo ceļojumā uz Gruziju – tur divu nedēļu laikā plānoju apbraukāt visu valsti un, pateicoties koučsērfingam, esmu atradusi cilvēkus, kuri paši vai kuru draugi un radi mani uzņems savās mājās, ļaus ar viņiem kopīgi veikt dažādus mājas darbus, kopīgi sagaidīt Jauno gadu utt. Gruzīni ir līdz šim viesmīlīgākā tauta, ar ko esmu iepazinusies tuvāk, tāpēc esmu pārliecināta, ka gūšu neaizmirstamus iespaidus un līdz sīkumam varēšu izdzīvot vietējo iedzīvotāju ikdienu gan lielpilsētā, gan nomaļos kalnu ciemos pierobežā. b

Labiekārtota studentu viesnīca un

Turība Hostel Comfort viss nepieciešamais, lai Tu justos ērti

Turības studentu viesnīca atrodas augstskolas teritorijā, tāpēc Tev būs pavisam ērti apmeklēt lekcijas un nodarbības citos augstskolas korpusos. Studentu viesnīcā ir mājīgas telpas, klusā lasītava, kurā varēsi netraucēti mācīties vai lasīt, TV istaba, spēļu telpa, datortelpa ar brīvi pieejamiem datoriem, kā arī pašapkalpošanās veļas mazgātava, frizētava, zobārstniecības kabinets, kā arī citas noderīgas lietas. Biznesa augstskola Turība ir moderna augstskola, kas attīstās, sekojot līdzi mūsdienu tendencēm, tāpēc šogad, domājot par Tavām ērtībām, ir paplašināta studentu viesnīca, kas tagad būs ne tikai atsevišķā korpusā, bet arī A-korpusa 4. un 5. stāvā. A korpusā ir ērtas, pilnīgi jaunas, moderni iekārtotas istabiņas, kurās ir divstāvu gultas, skapji, rakstāmgalds u.c. ikdienā vajadzīgas lietas. Kopumā Turības studentu viesnīcā ir 735 vietas. Viesnīcā ir labiekārtotas kopējās dušas telpas, tualetes un virtuves. Par augstskolas studentu viesnīcas ērtību un telpu mūsdienīgumu liecina arī fakts, ka uz apmešanos viesnīcā bieži vien piesakās arī citu augstskolu studenti, taču priekšroka tiek dota Turības studentiem. Sākoties 2016. gadam, durvis vēra arī Turība Hostel Com-

fort. Jaunatnes tūrisma mītnes pirmajā stāvā tika atvērtas pilnīgi jaunas, ērtas, moderni iekārtotas istabiņas ar interesantu, ergonomisku, interjera dizaineres Aijas Raibas veidotu dizainu. Istabās ir viss nepieciešamais – gultas, skapji, plaukti, iekārtotas darba vietas, kas pielāgotas atbilstoši istabiņā dzīvojošo cilvēku skaitam. Turība Hostel Comfort ir paredzētas vietas 23 iemītniekiem. Ir gan vienvietīgie, gan divvietīgie un trīsvietīgie numuriņi, kā arī savienota tipa numuriņi, kuros var apmesties pieci iemītnieki. Katrs numuriņš jeb istabiņa ir aprīkota ar dušu un tualeti. Gaiteņa galā atrodas aprīkota virtuve, kurā ir viss nepieciešamais gardas maltītes pagatavošanai – plīts, cepeškrāsns, tējkanna, mikroviļņu krāsns u.c. Tāpat, nepieciešamības gadījumā, viesiem būs iespēja saņemt traukus. Turībā tiek domāts par Tavu drošību, tāpēc studentu viesnīcā vakaros un naktīs ir apsardze, un visu diennakti darbojas video novērošana. Visā studentu viesnīcas ēkā ir Wi-Fi pārklājums, attiecīgi varēsi mācīties gan istabiņās, gan kādā no atpūtas telpām vai lasītavā. Papildu informāciju par studentu viesnīcu atradīsi Biznesa augstskolas Turība mājas lapas www.turiba.lv sadaļā „Dzīve augstskolā”.

Turības studentu viesnīcas izmantošanas izmaksas Cena EUR no 01.09.2014. gultas vieta 4-vietīgā numurā gultas vieta 3-vietīgā numurā gultas vieta 2-vietīgā numurā vienvietīgs numurs

mēnesī

49.00

24h

8.00

mēnesī

72.00

24h

8.00

mēnesī

108.00

24h

11.00

mēnesī

216.00

24h

20.00

Turība Hostel Comfort izmantošanas izmaksas Cena EUR no 20.12.2015.

Foto: Santa Kozlova

5-vietīgs numurs 3-vietīgs numurs 2-vietīgs numurs vienvietīgs numurs

Papildu informācija: Jaunatnes tūrisma mītnes vadītāja Iluta Ernstsone E-pasts: hostel@turiba.lv Tālrunis: 67617543, fakss 67619152.

gultas vieta mēnesī

110.00

istaba mēnesī

550.00

gultas vieta mēnesī

120.00

istaba mēnesī

360.00

gultas vieta mēnesī

150.00

istaba mēnesī

300.00

istaba mēnesī

250.00

Raksta autore: Santa Bivbāne www.travelnews.lv

Vai ir ērti svešu istabu uzlūkot caur atslēgas caurumu?

Lielākā daļa no Latvijas mājas lapām jeb interneta vietnēm paredzētas pārlūkošanai uz galda vai klēpja datora. Tas nozīmē, ka viedtālruņu īpašniekiem daudzas interneta vietnes ir skatāmas kā lūriķim, kurš caur atslēgas caurumu mēģina skatīt svešu istabu. Informācijas pieejamības ērtums ir ļoti svarīgs faktors, lai tā veiksmīgi varētu konkurēt un nonāktu pie vēlamās mērķa auditorijas. Viedtālruņu un sociālo mediju revolūcija ir pārsteigusi ierasto biznesa vidi internetā, jo daudzas interneta vietnes nav sagatavotas pārlūkošanai viedtālruņos vai planšetdatoros. Lielākā daļa cilvēku sociālos medijus skata viedtālruņos, kur aktīvi reklamējas daudzi piedāvātāji, bet problēma ir tāda, ka sociālo mediju lietotājs aiz krāšņās reklāmas vai izdevīgā piedāvājuma nonāk nekurienē" jeb standarta interneta vietnē, " kas ir paredzēta ērtai skatīšanai tikai un vienīgi uz galda vai klēpja datora. Statistikas dati liecina, ka viedtālruņu īpatsvars Latvijā strauji pārsniedzis 50% no mobilo ierīču kopskaita. Tām pievienojas arī planšetdatori, kuru lietošanas apjomi ikdienā strauji pieaug. Bez mobilajiem telefoniem un datoriem, internetam iespējams piekļūt arī ar e-lasītāja, televizora un spēļu konsoles palīdzību. Lai mājas lapa jeb interneta vietne un tās dizains kļūtu ērtāk lietojams un pārlūkojams ne vien datorā, bet arī šajās ierīcēs, ie-

teicams izstrādāt interneta vietni, kas ērti un uzskatāmi attēlotu mājas lapu uz šiem nelielajiem ekrāniem, tādējādi jāapsver un jāizvērtē mājas lapu mobilo versiju kā noderīgu ieguldījumu uzņēmuma attīstības veicināšanā. Mūsdienu sabiedrība pieradusi pie tehnoloģiju sniegto iespēju patērēšanas ne vien mājās un darbā, bet arī sabiedriskajā transportā, augstskolā, kafejnīcā, atvaļinājumā, atrodoties ārzemēs un citur. Mājas lapas, kuras nav optimizētas lietošanai no mobilā telefona, liek lietotājiem apšaubīt uzņēmuma, produkta un pakalpojuma pieejamību un pat kvalitāti. Veidot un pielāgot interneta vietnes dizainu katras iekārtas ekrāna izmēriem un tehniskajiem parametriem kļuvis neizdevīgi. Izstrādāt un paralēli uzturēt divas interneta vietnes, proti, standarta versiju un mobilo versiju, kur domēnam priekšā pievieno burtu ‘’m’’ (m.Tn.lv vai m.Turiba.lv), arī nozīmē augstākas izmaksas. Interneta statistika uzrāda, ka standarta interneta vietņu apmeklējums viegli krītas, bet mobilo vai adaptīvo interneta vietņu apmeklējums strauji pieaug. Responsīvais mājas lapas dizains atrisina šo problēmu. Ja responsīvais dizains ir izveidots pareizi un precīzi, tas ne tikai nodrošina pielāgotu mājas lapas izskatu un izmērus attiecīgajai ierīcei, bet arī samazina web lapas ielādes laiku.

Pateicoties responsīvajam jeb adaptīvajam dizainam, mājas lapa automātiski atpazīst interneta ierīci, uz kuras to pārlūko, un pati pielāgojas tai. Rezultātā vienādi ērti vietni skatīt gan no ierastā datora, gan planšetes, gan pavisam neliela viedtālruņa ekrāna. Nav arī īpašas nozīmes, vai lietojam agrāka izlaiduma budžeta klases tālruni vai jaunākos viedtālruņus. Pētījumos noskaidrots, ka cilvēku informācijas meklējumu vēlmes no dažādām tehnoloģiskajām ierīcēm atšķiras. Cilvēks, kurš mājas lapu aplūko komfortablos apstākļos uz galda datora, visdrīzāk interesējas par uzņēmuma veikumu, apskata produktus un fotogalerijas. Toties klientam ar viedtālruni vairāk interesē īsais un kodolīgais kopsavilkums, kontakti un informācija par uzņēmuma atrašanās vietu. Tūrisma mediju uzņēmums BalticTravelnews.com 2015. gada nogalē veica pētījumu, kurā tika noskaidrots, ka tikai neliela daļa no tūrisma industrijas pārstāvētajiem uzņēmumiem var lepoties ar interneta vietnes mobilo versiju. No 60 populārākajiem un atzītākajiem restorāniem tikai 23 interneta vietnes izveidotas ērtai lietošanai viedtālruņos. Pārbaudot 99 Latvijas trīs, četru un piecu zvaigžņu viesnīcu interneta vietnes, tika secināts, ka tikai 49 no tām piedāvā mobilo versiju savai mājaslapai. Tas

nozīmē, ka lielai daļai Latvijas interneta lietotāju saimei, kas izmanto mobilās ierīces, viesnīcu piedāvājumi nav ērti pieejami. Mobilās versijas no septiņām pieczvaigžņu viesnīcām piedāvā tikai piecas, no 46 apsekotajām četrzvaigžņu viesnīcām tikai 24 un no 46 trīszvaigžņu viesnīcām tikai 20 viesnīcas. Pētījumā tika pārbaudītas Latvijas teritorijā esošo piļu un muižu interneta vietnes, un secinājums ir bēdīgs. Tikai 29 objekti var lepoties ar interneta vietni un 9 no tiem ir ērti skatāmi ar viedtālruņa palīdzību. Tas nozīmē, ka lielai daļai no Latvijas interneta lietotājiem, tostarp, tūristiem, kuri izmanto mobilās ierīces, piļu un muižu piedāvājumi, ekskursijas, kā arī citi pakalpojumi nav ērti pieejami, ļoti iespējams pat paliek nepamanīti. Starptautiskais interneta izpētes un konsultāciju uzņēmums Gemius ziņo, ka Latvijā 2015. gadā internetu ar mobilo ierīču starpniecību lieto vairāk nekā 700 000 patērētāju. Mobilās auditorijas lietotāju vidū dominē augstākā (33 procenti) un vidējā speciālā (24 procenti) izglītība. No mobilajām ierīcēm internetam vairāk pieslēdzas sievietes - 51 procents. Tāpēc, pirms izstrādā vai pasūti jaunu interneta vietni, padomā par viedtālruņu un planšetdatoru īpašniekiem. b

Grāmatas, ko ir vērts izlasīt:

Kristaps Sadovskis: Biznesa augstskolas Turība Komunikācijas fakultātes 4. kursa students Kristaps Sadovskis apgūst studiju programmu „Starptautiskās komunikācijas vadība” un ir viens no tiem studentiem, kurš divas reizes piedalījies ERASMUS apmaiņas programmā un studējis gan Norvēģijā, gan Nīderlandē.

• Pervez N. Ghauri and Philip Cateora „International Marketing” • Manis visbiežāk lasītā grāmata, kurā rodu ne tikai morāles principus, bet arī motivāciju mēģināt jaunas lietas - Bībele. • Robert A. Burgelman „Strategy is Destiny” - šī grāmata stāv uz galda jau pāris mēnešus, bet vel neesmu atradis laiku to izdarīt , tādēļ, lūdzu, izlasiet un pastāstiet, vai ir vērts...

Kāpēc Tu izvēlējies pieteikties ERASMUS programmai? Tu ERASMUSā biji divas reizes, vai motivācija abās reizēs bija viena un tā pati? Tādas viennozīmīgas atbildes, laikam, nemaz nav. Ir tādi studenti, kuri jau pašā studiju sākumā zina, ka noteikti grib un dosies ERASMUSā. Mans stāsts ir pilnīgi citādāks... Pirmajā kursā zināju, ka tāda iespēja studentiem ir - semestri vai veselu gadu studēt kādā ārzemju augstskolā... Bet vairāk neko nezināju un biju diezgan pārliecināts, ka ERASMUSā nedošos, jo kārtīgi jāstudē, jācīnās par budžetu, paralēli sportoju u. tml. Pirmo gadu tā arī dzīvoju - ar pārliecību, ka jāņem viss, ko var paņemt no studijām.

Foto no personīgā arhīva

Pabeidzot pirmo kursu, joprojām par ERASMUSu domāju, kā par kaut ko tālu un domātu kādam citam, ne man. Bet, kad tika izsludināts ERASMUS seminārs un es, ziņkārības vai bezmaksas cepumu dzīts (patiesībā cepumi netika solīti), to apmeklēju. Semināra sākuma daļā izstāstīja praktisko informāciju par konkursu, to, ka pieteikšanās pavasara semestrim ilgs vēl tikai pāris dienas. Ja pēc pirmās daļas es vēl nebiju pārliecināts par mēģināšanu, tad otrās daļas laikā savā pieredzē dalījās studenti, kuri nesen bija atgriezušies mājās. Šajā mirklī sapratu, ka arī es vēlos savu daļu no šī trakā, ļoti jautrā piedzīvojuma, par ko runātāji bija tādā sajūsmā. Tālāk viss notika ļoti strauji - izstāstīju par ERASMUS plāniem savai ģimenei, kura bija ar visām četrām PAR (un nevis tādēļ, ka varēs mani neredzēt pusgadu), saņēmis arī viņu atbalstu, sapratu, ka mēģināšu. Par to, uz kurieni vēlos doties, nebija ilgi jāspriež, jo man bija skaidri kritēriji. Pirmkārt, tai bija jābūt augstskolai ar augstu izglītības līmeni, kurā varēšu padziļināt savas zināšanas par vizuālo komunikāciju, tāpēc, aprunājoties ar dekānu, palika divas izvēles iespējas - Brisele vai Voldas augstskola Norvēģijā. Beigās lozējot, lūdzot Dievu un paklausot sirdij, sapratu, ka pieteikšos uz Norvēģiju. Pieteicos un pēc pieciem mēnešiem jau biju ceļā uz Voldas augstskolu. Otrajā reizē es nemaz nebiju plānojis pieteikties ERASMUS programmai, bet šoreiz, jau daloties pieredzē ar citiem, atkal pats sevi pārliecināju, ka tas bija tik vērtīgi un forši, ka jāmēģina atkal. Arī otrajā reizē vēlējos atrast augstskolu ar augstu izglītības līmeni, kurā mani piespiestu mācīties - tikai šoreiz vairāk par mārketinga un finanšu tēmu. Aprunājoties ar citiem studentiem, noskaidroju, ka tieši šāda ir Groningenas universitāte Nīderlandē, un arī šoreiz ieguvu privilēģiju doties apmaiņas programmā.

Kā atšķīrās otrā reize – biji jau ar lielāku pieredzi? Abas reizes bija pilnīgi citādākas - otrajā reizē biju pārliecināts, ka ies ļoti labi, jo Nīderlandē mani sagaidīja iepriekšējā semestra apmaiņas studente no Turības, kura atgriezās Latvijā nākošajā dienā. Taču, kā jau minēju, atskatoties secinu, ka abas apmaiņas pilnīgi atšķīrās. Pirmajā reizē studēju medijus, brīvo laiku pavadīju fo-

tografējot, filmējot, pastaigājoties kalnos, sportojot un meklējot atlaides, jo Norvēģijā dzīvošana var iznākt diezgan sālīta, ja kaut drusciņ netaupa. Nīderlandē lielāks uzsvars bija uz grupu uzdevumiem un patstāvīgajām studijām skolā.

Pastāsti par pirmo iespaidu, uzsākot mācības citviet! Sākumā ir neziņa, patīkams satraukums. Neziņa par to, vai tikšu galā, vai būšu tikpat advancēts, kā citi studenti u.tml. Vārdu sakot, valda nenoteiktība, kas liek pašam sevi novērtēt un mēģināt darīt maksimāli daudz - mācīties, iepazīties ar jauniem cilvēkiem, izmēģināt jaunas pieredzes, paskatīties uz pasauli citādāk... Patiesībā ERASMUS, vismaz studiju ziņā, varētu raksturot ar diezgan daudz citēto frāzi -„Traveling - it leaves you speechless, then turns you into a storyteller”, bet ļaujiet man paskaidrot, proti, „It leaves you speechless” tāpēc, ka no sākuma var būt reāli grūti saprasties ar citiem studentiem, ja Tavs angļu valodas līmenis nav tik augsts, kā gribētos un the turns you into storyteller”, jo ar laiku, “ vismaz Nīderlandē, parādījās ļoti daudz prezentāciju un referātu.

Kādas ir Tavas spilgtākās atmiņas – par studijām, kursabiedriem, pilsētu, kultūru? Atmiņu ir tik daudz. Man ir ļoti paveicies, jo nebija nekādu milzīgu neveiksmju vai negadījumu. Visdārgākās atmiņas, protams, ir par jauniem draugiem, piedzīvojumiem kopā ar studentiem no citām pasaules malām. Par studijām - tās ir naktis, kad rakstījām mārketinga plānu kontaktlēcu virzīšanai Malaizijā. Kultūras pilnīgi atšķīrās - norvēģi ir ļoti distancēta tauta. Ļoti pieklājīga un patīkama, taču distancēta. Norvēģis nekad pirmais neuzsāks sarunu ar nepazīstamu cilvēku, jo gluži vienkārši negribēs uzbāzties. Nacionālo dienu norvēģi svin, dodoties milzīgā, nemilitarizētā, vienotā gājienā, saģērbušies tautastērpos. Brīvdienas pavada, kāpelējot pa kalniem. Nīderlande ir multikulturālāka un atvērtāka, taču arī ar savām īpatnībām. Nīderlandieši, piemēram, frī kartupeļus ēd ar majonēzi vai zemesriekstu mērci, publiski izmanto dezodorantus un ir lieli ballētāji, kuri uz skolu iet, kā uz darbu, nevis, lai veidotu draudzību, un visur brauc ar divriteņiem.

Kādi ir Tavi lielākie ieguvumi no dalības ERASMUS? Tā noteikti ir angļu valoda. Ļoti uzlaboja manas prezentācijas un komunikācijas prasmes. Tie noteikti ir jauni draugi no visas pasaules, ar kuriem joprojām komunicēju. Izmēģinātas jaunas lietas - peldējos fjordā, iemācījos pareizi ēst ar irbulīšiem, ceļoju stopējot, apguvu jaunus sporta veidus un vēl, un vēl.... Tā ir pieredze - patstāvība, plašāks skatījums uz kultūrām, vērtībām, cilvēkiem. Starptautiskās komunikācijas studentiem noteikti vajadzētu izmantot šo iespēju. Un, protams, atmiņas par piedzīvojumiem jaunībā, jo kad tad vēl?! b

#TĒMTURIS TURĪBA Biznesa augstskola Turība aktīvi izmanto sociālos tīklus – lai komunicētu ar studentiem, uzklausītu viņu viedokli un priekšlikumus, informētu par jaunākajām aktualitātēm, kā arī sekotu līdzi jaunumiem Latvijā un pasaulē. Augstskola aktīvi komunicē Latvijā populārākajos sociālajos tīklos Facebook, Twitter un Draugiem.lv, kā arī Instagram, kurā dalāmies ar dažādiem attēliem no augstskolas dzīves.

Raksta autore: Biznesa augstskolas Turība sociālo mediju projektu vadītāja Sabīne Kairēna

Mēs stāstām un rādām svētkus, ikdienu, mācību procesu, veiksmes un neveiksmes! Ar lielu interesi sekojam arī mūsu studentu, draugu un sadarbības partneru gaitām! Piedāvājam ielūkoties aizvadītā gada populārākajos Biznesa augstskolas Turība Facebook un Twitter ierakstos, kā arī Instagram attēlos. Ja vēl neesi pievienojies Biznesa augstskolas Turība draugu pulkam sociālajos tīklos, droši dari to un seko līdzi visiem saistošajiem jaunumiem! www.facebook.com/ Biznesa.augstskola.Turiba www.draugiem.lv/bat www.twitter.com/Turiba www.instagram.com/turibauniversity

Absolventi iedvesmo

Grāmatas, ko ir vērts izlasīt:

• Interesantu personību autobiogrāfijas • Grāmatas par psiholoģiju

Studiju apvienošana ar hoke

ju veicināja

manu disciplīnu

Ar Juri Štālu sarunājās Rūta Kārkle

Juris Štāls ir absolvējis Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības bakalaura programmu un ir lielisks piemērs tam, ka arī profesionālo sportu var apvienot ar studijām. Juris Štāls studēja e-studiju formā, taču tas nenozīmē, ka viņam tika piešķirti kādi atvieglojumi. Tāpat kā citiem studentiem, arī viņam eksāmeni bija jākārto klātienē, un tas arī veiksmīgi izdevās. J. Štāls savas profesionālās karjeras laikā pārstāvējis vairākus hokeja klubus gan Ziemeļamerikā, gan Eiropā, kā arī Latvijas valstsvienību septiņos pasaules čempionātos, un piedalījies Soču Olimpiskajās spēlēs. Šobrīd viņš ir Latvijas U-20 izlases ģenerālmenedžeris un HK Kurbads” spēlētājs. “ Kā aizsākās Jūsu karjera hokejā? Hokejā esmu no sešu gadu vecuma; toreiz uzzināju, ka mans draugs sācis trenēties šajā sporta veidā, un tas pamudināja arī mani. Tēvs atbalstīja manu iniciatīvu, palīdzēja, vadāja uz treniņiem u.tml. Ja man jautā, vai es apzināti vēlējos kļūt par profesionālu sportistu, tad vispirms gribētos uzsvērt, ka, manuprāt, par profesionāli sportists kļūst tad, kad pārvar junioru vecuma slieksni, kad saprot, ka var konkurēt ar pieaugušajiem hokejistiem. Tikai, ieejot šajā kārtā, sportists sāk veidoties par profesionāli. Tātad tas nebija apzināts mērķis – kļūt par profesionālu hokejistu? Katrā ziņā tas nebija apzināts mērķis no bērna kājas. Viena lieta ir tas, par ko mēs sapņojam, bet tas, ko reāli ir iespējams izdarīt, ir atkarīgs no katra paša – no tā, cik daudz darba katrs ir gatavs ieguldīt, vai ir talants u.tml. Liela nozīme ir arī dažādu apstākļu sakritībām. Sākot trenēties hokejā, nedomāju, ka pelnīšu ar to naudu un ka šis sports kļūs par tik lielu manas dzīves daļu. Ar ko Jūs nodarbotos, ja nebūtu izvēlējies hokeju? Es atceros vienu no savām pirmajām intervijām astoņpadsmit gadu vecumā, kad žurnālists uzdeva līdzīgu jautājumu – toreiz

teicu, ka noteikti būšu uzņēmējs. To, vai tā arī būs, rādīs laiks. Es uzskatu, ka primārais, kas jādara, ir jāizvirza mērķis. Ir skaidri jāzina, uz ko tiekties. Šobrīd vēl neesmu sācis savu uzņēmējdarbību. Visu savu apzināto mūžu esmu spēlējis hokeju, tagad esmu kļuvis par Latvijas U-20 hokeja izlases ģenerālmenedžeri un joprojām turpinu arī spēlēt hokeju. Jāatzīst, ka šobrīd esmu uzstādījis mērķi – realizēt sevi arī ārpus hokeja laukuma. Cik svarīga profesionālam sportistam ir izglītība? Katrs to noteikti vērtē citādāk. Jāsaka, daudzi sportisti, īpaši hokejisti, izvēlas visu likt uz vienas kārts un veltīt sevi tikai spēlei, atstājot izglītību novārtā. Es tomēr aicinātu apzināties, ka ne visi var kļūt par tāda līmeņa hokejistiem, lai ar to pelnītu naudu! Un, nonākot darba tirgū, bez izglītības ir ļoti grūti konkurēt, pat neiespējami. Izglītots cilvēks, kuram ir zināšanas, sabiedrībai ir daudz vērtīgāks un interesantāks. Izglītība viennozīmīgi ir nepieciešama arī profesionāliem sportistiem, taču jāņem vērā, ka tikai ar izglītības iegūšanu nekas nebeidzas – daudz kas ir atkarīgs no tā, kā katrs no mums to spēj tālāk pielietot. Izglītība ir viens no instrumentiem cilvēka arsenālā, bet, vai mēs mācēsim šo instrumentu likt lietā – tas vēl ir jautājums! Ir cilvēki, kuriem ir pat trīs augstākās izglītības, bet viņi tik un tā nespēj piedāvāt sevi darba tirgū.

Foto no personīgā arhīva

Es ieteiktu tiem sportistiem, kuriem tuvojas t.s. augstskolas vecums, tomēr padomāt par studijām, jo mūsdienās ir daudz iespēju, kas palīdz savienot studijas un aktīvus treniņus. Kāpēc Jūs izvēlējāties studēt tieši Biznesa augstskolā Turība? Tolaik apzināju visas iespējas, kā uzsākt studijas un turpināt spēlēt hokeju, kas attiecīgi nozīmēja arī aktīvu ceļošanu un atrašanos ārpus Latvijas. Turība bija viena no retajām Latvijas augstskolām, kas tolaik piedāvāja iespēju studēt attālināti. Tas man ļāva savienot izglītības iegūšanu un sportu. Turklāt zināmā mērā biju pats sev pasniedzējs – izvēlējos, cik daudz un kad mācīties u.tml. Protams, apzinos, ka daudz interesantāk būtu mācīties klātienē, tikties un diskutēt ar pasniedzējiem, bet tolaik tas nebija iespējams. Jāsaka, ka e-studijas nebija vienīgais iemesls, kāpēc izvēlējos Turību. Esmu cilvēks, kurš pirms nopietnu lēmumu pieņemšanas ievāc atsauksmes no draugiem un paziņām. Un par Turību biju dzirdējis labas atsauksmes, kas tikai nostiprināja manu lēmumu. Kad iestājos un sapratu, ka esmu students, sākās liels uztraukums, jo bija jau pagājis krietns laiks kopš vidusskolas absolvēšanas. Atsākt mācības pēc tik ilga laika ir interesanti, bet tas ir arī liels izaicinājums. Kādas ir spilgtākās atmiņas no studiju laika? Augstskolā mani uzņēma ļoti pretimnākoši. Sagadījās tā, ka Tālmācības nodaļas vadītāja Anita Emse ir no Salacgrīvas, un viņa bija labi pazīstama ar manu pirmo treneri. Tas attiecīgi palīdzēja mums ātri izveidot saikni, bija daudz ko pārrunāt. Viegli veidojās kontakts arī ar pārējiem pasniedzējiem, bet man nekad netika dotas atlaides tikai tāpēc, ka spēlēju hokeju. Tāpat kā visi studenti kārtoju eksāmenus, rakstīju kontroldarbus u.tml. Tas bija ļoti interesants posms. Pirmajā studiju gadā es atrados ASV, uz Latviju atbraucu, jo bija Pasaules čempionāta spēles, savukārt studijās bija atlicis tikai viens mēnesis līdz vasaras brīvlaikam – attiecīgi man divdesmit dienās bija jāpagūst nokārtot eksāmenus divpadsmit priekšmetos. Taču viss izdevās! Arī pēdējais pusgads, kad rakstīju bakalaura darbu, bija ļoti interesants – atkal veiksmīgi sakrita datumi. Laikā, kad bija jāaizstāv darbs, notika Pasaules čempionāta spēles. Čempionāts notika Baltkrievijā, un Latvijas izlase spēlēja ļoti veiksmīgi, bijām soļa attālumā no iekļūšanas ceturtdaļfinālā. Jau biju sagatavojies, ja iekļūsim ceturtdaļfinālā, aizstāvēšu bakalaura darbu ar Skype starpniecību, atrodoties Baltkrievijā. Bet vienas spēles rezultāts izšķīra mūsu izlases tālāko dalību - mums čempionāts bija beidzies. Atgriezos Latvijā un jau nākamajā dienā gāju aizstāvēt darbu. Vai Jūs plānojat turpināt studijas? Par šo jautājumu esmu daudz domājis. Šobrīd viens manas dzīves posms ir noslēdzies, bet nākamais vēl ir mazliet neskaidrs. Vasarā man bija iespēja iziet praksi Latvijas Bankas sabiedrisko attiecību daļā, nostrādāju tur mēnesi, un arī tas mudināja mani aizdomāties, ko es vēlētos darīt nākotnē. Vispirms man ir skaidri jāizlemj, ar ko es vēlos saistīt savu dzīvi, no tā arī būs atkarīga mana izvēle attiecībā uz tālākām studijām. Bet es domāju, ka noteikti turpināšu studēt! Vai sportisti plāno, ko darīs pēc profesionālās karjeras beigām? Es, protams, nevaru „ielīst cita cilvēka galvā” un uzzināt, ko viņi domā, bet tas, ko visbiežāk nākas novērot, nav iepriecinoši. Bieži vien, beidzot profesionālo karjeru, spēlētājiem iestājas depresija. Visu laiku cilvēks ir bijis kādam vajadzīgs, turklāt tas ir sporta veids, kuram Latvijā daudzi seko līdzi, attiecīgi sportists kļūst vairāk vai mazāk atpazīstams. Cilvēks ātri pierod pie tā visa, tāpēc, beidzoties šim posmam, iestājas depresija. Darba tirgus nav tik atvērts, lai cilvēks, kurš visu savu līdzšinējo dzīvi ir pavadījis hokeja laukumā, varētu tajā ātri iekļauties. Daži mēģina sevi saistīt ar trenera karjeru, bet jāņem vērā, ka visi spēlētāji nevar kļūt par treneriem. Turklāt ir liels kontrasts arī atalgojuma ziņā. Profesionāli un labi spēlējot hokeju, ir lielas iespējas pelnīt labi, un, beidzoties karjerai, pēkšņi nākas pierast pie atšķirīga atalgojuma. Tad cilvēks jūtas kā izmests no laivas.

Nonākot darba tirgū, nākas saskarties ar skarbo realitāti. Katrs mēģina pārvarēt šo grūto posmu, kā var. Viens neatlaidīgi meklē darbu, pievēršas pavisam citai nozarei, bet ir arī tādi, kuri problēmas cenšas risināt ar alkoholu. Daži sportisti, kuru profesionālā karjera ir beigusies, ir izteikušies, ka tiklīdz viņi nespēj gūt panākumus savai komandai vai valstij, viņi vairs nevienam nav vajadzīgi. Nereti viņiem pat nepasaka paldies" par paveikto. Vai tāda " ir realitāte mūsdienu sportā? Es neteiktu, ka viss ir tik drūmi – tas būtu pārāk skaļi teikts. Bet, zinot, cik sportista karjera patiesībā ir īsa un kā mēdz izvērsties viņu dzīvesstāsti, ir nepieciešams pievērst lielāku uzmanību posmam pēc karjeras beigām. Piemēram, izveidot fondu, lai sniegtu atbalstu pašā grūtākajā posmā, kad karjera ir beigusies, un nākas pārorientēties un darīt kaut ko pavisam citu. Tas attiecas ne tikai uz sportistiem, bet arī uz citām profesijām, kurās cilvēks var darboties salīdzinoši īsu laika posmu. Jāņem vērā, ka profesionālais sports sabojā veselību, un tas iekļaušanos darba tirgū padara vēl grūtāku. Tajā pašā laikā nevajag paļauties tikai uz citu cilvēku palīdzību. Izvēloties profesionāla sportista karjeru, ir jāapzinās, ka to nevarēs darīt visu mūžu – laiku nevar apmānīt. Cilvēkam pašam ir savlaicīgi jāplāno, ko viņš varētu darīt nākotnē. Es, protams, apzinos, ka piecpadsmit gadus jaunam cilvēkam, kurš veiksmīgi spēlē hokeju, tādas lietas nemaz nav aktuālas. Šobrīd Jūs strādājat ar Latvijas U-20 hokeja izlasi, vai šie jaunieši apzinās nepieciešamību iegūt izglītību vai dzīvo tikai hokejam? Situācijas ir ļoti dažādas – talantīgiem jauniešiem ir iespēja spēlēt augstskolu līgā ASV, kas nozīmē arī izglītības iegūšanu. Var izvēlēties arī karjeru junioru līgā, kas nozīmē lielāku noslogotību, vairāk treniņu, un tādā gadījumā izglītībai visbiežāk neviens nepievērš uzmanību. Ir arī piemēri, kad puiši savieno karjeru un studijas, bet tādu nav daudz. Liela nozīme ir arī situācijai Latvijas hokejā kopumā, proti, pie mums, izņemot Rīgas Dinamo, nav komandu, uz kurām tiekties. Latvijā nav tik spēcīgu klubu, lai jaunietis varētu pateikt – es spēlēšu tikai hokeju! Daudzi apzinās, ja viņi līdz noteiktam vecumam nav iekļuvuši kādā spēcīgā klubā, tad ir jāsāk domāt arī par kādu citu jomu, ar ko saistīt savu dzīvi, un jāpievēršas studijām. Kāpēc Latvija ir hokeja lielvalsts? Pirmkārt, tāpēc, ka mūsu klimats tam ir ļoti piemērots! Bet, ja runājam nopietni, tad mūsu valsts izlases panākumi hokejā liecina, ka mēs spējam sacensties ar daudz lielākām valstīm. Latvijā ir daudz hokeja fanu, kuri pieprasa panākumus, un tas uzliek spēlētājiem pienākumu būt līmenī un darīt visu, lai Latvija būtu starp citu valstu labākajām izlasēm. Latvijai ir nepieciešami varoņi, tāpēc sabiedrībā ir tik liels atbalsts hokejam. Un tas atbalsojas arī spēlētāju panākumos, – manuprāt, olimpiādes un čempionāti liecina, ka Latvijas izlase spēj ļoti sekmīgi cīnīties. Hokeja fani Latvijā ir lieliski! Turklāt Latvijā gadu gaitā jau no Padomju Savienības laikiem – aizraušanās ar šo sporta veidu pāriet no paaudzes paaudzē. b

Turības

GODA ABSOLVENTI Biznesa augstskola Turība lepojas ar saviem absolventiem un viņu panākumiem, tāpēc augstskolā ir aizsākta jauna tradīcija – Goda absolventa titula piešķiršana. Apbalvojumi tiek piešķirti tiem Turības absolventiem, kuri ir izcēlušies ar saviem darbiem, sasniegumiem un nopelniem biznesā, izglītībā, zinātnē un citās jomās. Jebkurš Biznesa augstskolas Turība absolvents var tikt ieteikts vai ieteikt sevi pats apbalvojuma saņemšanai. Par to, kuriem no absolventiem piešķirt Goda absolventa apbalvojumu, lemj Senāta apstiprināta Goda nosaukumu komisija. Goda nosaukumu komisija rekomendē Senātam pretendentus Goda nosaukuma piešķiršanai, un Senāts tos apstiprina.

Grāmatas, ko ir vērts izlasīt: • „Quiet : The Power of Introverts in a World That Can’t Stop Talking” (Susain Cain) • „How to Win Friends and Influence People” (Dale Carnegie)

Inese Lukaševska

SIA „Valtera protēžu laboratorija” valdes priekšsēdētājs

• „Reputation Rules: Strategies for Building Your Company’s Most Valuable Asset” (Daniel Diermeier)

SIA Luka group valdes locekle un partnere, SIA Communication management valdes locekle un partnere GODA ABSOLVENTS Komunikācijas nozarē „Izšķirošais solis izvēlē par labu Turībai bija attieksme. Kā mēs zinām, viena lieta ir studijas, taču pavisam cita – attieksme, kas ir vērtība, ko mēs ļoti bieži nenovērtējam. Tā es nolēmu studēt Turībā.”

Grāmatas, ko ir vērts izlasīt:

GODA ABSOLVENTS Uzņēmējdarbībā un veselības aprūpē

• A. Dž. Kronins „Citadele”

„Atšķirība, vadot uzņēmumu un tā filiāles pirms un pēc Turības absolvēšanas, ir vērā ņemama. Pēc absolvēšanas es to noteikti daru apdomīgāk un ar labākiem rezultātiem.”

• Ilze Indrāne „Zemesvēzi dzirdēt” • Jaroslavs Hašeks „Krietnais kareivis Šveiks”

Valdis Valters

Grāmatas, ko ir vērts izlasīt: • Jeremy Rifkin „The Zero Marginal Cost Society” • John Hegarty „Hegarty on Advertising. Turning Intelligence into Magic ”

Renāte Cāne

• Mihaila Bulgakova „Meistars un Margarita”

Biznesa augstskolas Turība docente GODA ABSOLVENTS Izglītībā un zinātnē „Sapratu, ka lietas daru tikai pēc sajūtām, nevis tāpēc, ka zinu, kā tas jādara. Izlēmu, ka man šī izglītība ir nepieciešama. Atbraucu uz augstskolu un tieši tad sapratu, ka šī ir tā vieta, kur vēlos studēt.”

Grāmatas, ko ir vērts izlasīt:

Kurzemes tūrisma asociācijas priekšsēdētājs, Kuldīgas Tūrisma informācijas centra vadītājs un Kuldīgas domes deputāts

• Halils Džibrāns „Pravietis”

GODA ABSOLVENTS Reģionālā tūrisma attīstībā

• Alan Fletcher „The Art of Looking Sideways”

Artis Gustovskis

• Osho grāmatas, piemēram, „Prieks. Laime Tevī”

„Maģistra studiju laikā Turībā ieguvu ļoti daudz noderīgus kontaktus un sapratu, ka jebkuras personības un biznesa attīstību galvenokārt virza labi kontakti.”

Grāmatas, ko ir vērts izlasīt:

SIA „Lat Eko Food” līdzīpašniece un valdes priekšsēdētāja GODA ABSOLVENTS EKO uzņēmējdarbībā „Kad sāku visu darīt praksē, zināšanas atausa atmiņā ļoti ātri. Turībā iegūtās zināšanas salikās kopā kā puzle.”

• Noteikti ieteiktu izlasīt grāmatu „Latvijas veiksmes stāsti” (visu izdoto sēriju) • A.Vīksnas grāmatu „Savs bizness” par uzņēmējdarbību. • Pāvila Rozīša biznesa romānu „Ceplis”

Egija Martinsone

Grāmatas, ko ir vērts izlasīt: • Aleksandrs Grīns „Dvēseļu putenis” • Aleksandrs Dimā „Grāfs Monte-Kristo” • Ļevs Tolstojs „Anna Kareņina”

Visvaldis Troksa

Valsts Ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore GODA ABSOLVENTS Valsts pārvaldē „Studijas bija ļoti noderīgas un īstajā laikā, apguvām prezentācijas prasmi, zināšanas projektu vadībā, kas lieti noderēja turpmākajā darbā. Studiju procesā Turība gāja solīti pa priekšu citām augstskolām, un tas arī mums ļāva attīstīties līdzi laikam.”

• Iesaku lasīt Bībeli - būs patīkami atrast daudzas atbildes uz vitāli svarīgiem jautājumiem

SIA „Poligrāfijas grupa Mūkusala” valdes priekšsēdētājs, direktors GODA ABSOLVENTS Uzņēmējdarbībā „Ja nav akadēmisko zināšanu, uzņēmējdarbībā viss notiks daudz smagāk un grūtāk, un būs mērķi, kurus nevarēs sasniegt vispār. Turība man iemācīja, kā lietas, kuras biju darījis iepriekš, izdarīt vienkāršāk un ātrāk.”

Grāmatas, ko ir vērts izlasīt: • Roberts Grīns „48 varas likumi” • Rikardo Semlers „Ķeceris” • Robins S.Šarma „Uzņēmuma vadīšanas gudrība kopā ar Mūku, kurš pārdeva savu Ferrari”

Ināra Pētersone

komanda Basketbola

– tā ir daļa no Turības

Raksta autors: Basketbola kluba Biznesa augstskola Turība direktors Jānis Vecrinks

Basketbola klubam Biznesa augstskola Turība, kas dibināts 2001. gadā, ir virkne vērā ņemamu panākumu. Komanda pakāpeniski pašu spēkiem no zemākās amatieru basketbola līgas ir sasniegusi Latvijas Basketbola līgas augstāko divīziju.

BK Biznesa augstskola Turība lepojas, ka dažādās sezonās ir izdevusies veiksmīga sadarbība ar tādiem treneriem kā PĒTERIS VIŠŅEVIČS, ARNIS VECVAGARS, RAIVIS ARŠAUSKIS, RAIMONDS FELDMANIS. Šajā sezonā ar kluba pirmās komandas spēlētājiem sekmīgi strādā treneris GUNTARS JOVienmēr esam lepojušies, ka komandā spēlē tikai NĀNS un fiziskās sagatavotības trenere LĪGA KĻAaugstskolā studējošie. Šajā sezonā komandā do- VIŅA. minē 3. kursā studējošie studenti un komandas vadība ir uzstādījusi augstus mērķus – septīto reizi Nenoliedzami, gūt panākumus basketbolistiem kluba pastāvēšanas vēsturē izcīnīt Studentu bas- palīdz arī jaukās Biznesa augstskolas Turība karsējmeitenes, jo kopš 2015. gada 1. oktobra augstketbola līgas čempionu titulu un iekļūt LBL 2. diskolā ir jauna karsējmeiteņu komanda, kas aktīvi vīzijas finālā. atbalstīs basketbola komandu. Komandā dejo 15 Par to, ka Turības klubā ir patiešām labi un spējīgi meitenes. Nodarbības notiek pirmdienās un cespēlētāji, liecina fakts, ka šajā sezonā ALDARIS LBL turtdienās no plkst. 17.15 līdz 19.00 Turības konfeklubus pārstāv 9 mūsu absolventi vai esošie stu- renču zālē. Meitenes jaunajā sezonā gatavo plašu denti – Mikus Sokolovs un Jānis Antrops, kuri spē- programmu, kurā iekļauti dažādi deju stili, trenilē BK LIEPĀJA, Edgars Jeromanovs, Kristaps Mediss ņos tiek attīstītas fiziskās īpašības, piemēram, lokanība, veiklība, izturība utt. Šogad meitenes vēlas un Jānis Dilevka, kuri spēlē BK JŪRMALA/FĒNIKSS, pārsteigt skatītājus ne tikai ar dejām, bet arī ar triRoberts Mednis, kurš ir BK BARONS/LDz sastāvā, kiem un krāšņiem tērpiem. Mārtiņš Vīņauds, kurš spēlē BK VALMIERA/ORDO, kā arī Mārtiņš Šteinbergs no BK JELGAVA un Guntis Karsējmeiteņu komanda joprojām laipni aicina Sīpoliņš, kurš pārstāv klubu OGRE/KUMHO TYRE. jaunas meitenes, kuras nebaidās izaicināt sevi un Šiem jauniešiem ir izdevies veiksmīgi apvienot ir gatavas pārstāvēt BK Turība komandu, dažādos studijas ar profesionālu darbu treniņos. pasākumos popularizējot augstskolas vārdu.

Foto: Santa Kozlova

Mūsu komanda lepojas, ka izdodas savienot profesionālu treniņu darbu ar studijām. Komandas spēlētājus pastāvīgam treniņu darbam motivē iespēja saņemt līdz pat 100% studiju maksas atlaidi, kā arī atlaidi dzīvošanai studentu viesnīcā.

Māra Bērziņa godalgotā romāna

“SVINA GARŠA” dramatizējums Nacionālajā teātrī

no 4. februāra

Režisors Valters Sīlis Galvenajā lomā Raimonds Celms LATVIJAS NACIONĀLAIS TEĀTRIS