b formāts 2014 by Biznesa augstskola Turība

Nr. 18 | 2014

BIZNESA AUGSTSKOLAS TURĪBA ŽURNĀLS NR. 18

Absolventi iedvesmo-

StartUp AKADĒMIJA

TIKŠANĀS VIETA JAUNIEM UZŅĒMĒJIEM

Turības studenti praktizējas

Dienā

student! Turības

Esi drosmīgs, ambiciozs un piesaki savu ideju Biznesa augstskolas Turība konkursā

un iegūsti galveno naudas balvu 20 000 EUR Idejas un iedvesmu gūsi, apmeklējot augstskolas organizētas vieslekcijas

Topošais student!*

Atbalsti labākās idejas, iegūsti žūrijas augstāko vērtējumu un 100 % atlaidi studijām Turībā

Ideju papildinājumu konkursā Ideju papildinājumu konkursā aicināts piedalīties ikviens Latvijas iedzīvotājs

Seko informācijai www.turiba.lv

Sveiks, b formāta lasītāj! Šogad Tavās rokās nonācis b formāta numurs tā pilngadības zīmē – Nr.18! Līdz ar pilngadības iestāšanos Biznesa augstskolas Turība žurnāls audzis un mainījies – ieguvis klasiskāku formātu, un tā lappuses kļuvušas vizuāli vēl pievilcīgākas. b formāts audzis līdz ar studentiem, mācībspēkiem un absolventiem, kuri savu ikdienu pavada, gūstot jaunu pieredzi un izpratni par lietām sev apkārt. Arī šoreiz žurnāla veidošanā iesaistījās augstskolas centīgie studenti, kuriem pateicoties tapuši daudzi lieliski stāsti, iepazītas dažādas personības, pētīta un apkopota informācija, kas noderēs Tev un Taviem studiju biedriem studiju procesā un brīvajā laikā. Šoreiz b formātā gūsi atbildes, kā iemīlēties savās studijās, uzzināsi, kas Tev jādara, lai gūtu atbalstu savam dzīves sapnim ideju konkursā „20 000 EUR Turības studentam”. Noskaidrosi, kā uzņēmējdarbībā veicas studentiem, kuri nodibinājuši savu uzņēmumu jau studiju laikā. Un kā vari sekot viņu piemēram. Iepazīsies ar Turības studentu pieredzi starptautiskajās studijās, kā arī ar dzīvi studentu vidū iecienītākajā ārvalstu galamērķī – saulainajā Grieķijā. Smelsies iedvesmu no Turības absolventiem un saņemsi praktiskus padomus par lietišķo etiķeti darbā un to, kā ietaupīt un plānot savu budžetu, un vēl, un vēl…. Mēs katrs veidojam savu izcilo stāstu par sevi un lietām, kas mums svarīgas. Un izcilību visdažādākajās dzīves jomās iespējams sasniegt ar nosacījumu, ka būsi zinātkārs un darīsi to, kas Tev patīk un patiesi aizrauj. Sāc kaut ar mazumiņu: tā var būt skaidra sava dzīves mērķa uzstādīšana, atbrīvošanās no mantām, kas Tev vairs nav nepieciešamas un var noderēt kādam citam, sen kārotās grāmatas vai sporta inventāra iegāde, brīvā laika papildināšana ar kādu jaunu nodarbi, interesantas personības vieslekcijas vai kāda cita izglītojoša pasākuma apmeklējums, jaunas pieredzes un cilvēku iepazīšana, prasmju apgūšana, kas padarīs Tavu ikdienu krāsaināku un pilnvērtīgāku. Par to tad visu lasi turpmākajās lappusēs! 4. lpp

Intervija ar Turības jauno rektoru

10. lpp

Lovs Sjevs Thiams stāsta par Austrumāzijas biznesu

22. lpp

Kā Latvijā iedzīvojies doktorants Ilhoms Khalimzoda?

37. lpp

Studente pēta, kāds ir studentu iztikas minimums

42. lpp

BAT SP svin 15 gadu jubileju

46. lpp

Ko sagaida darba devēji no potenciālā darbinieka

Dace Kristiāna Ūdre Rakstu autori: Dana Sāre, Lauma Bērziņa, Adīne Aļeksējeva, Ieva Melbārde, Helēna Skadiņa, Ēriks Lingebērziņš, Maksims Miščenko, Rūta Kārkle, Sintija Ziemele, Jevgēnija Briede-Birone, Dace Kristiāna Ūdre, Ilze Gasiņa, Elīna Lūsiņa. Redaktore: Dace Kristiāna Ūdre Korektore: Līga Beināre Dizains: Ilze Dzene, SIA „Baltic Video Art” Izdevējs: SIA Biznesa augstskola Turība, Graudu iela 68, Rīga, LV 1058 E-pasts: turiba@turiba.lv

Ja Tu domā par augstskolu, tā domā par Tevi!

Biznesa augstskolai Turība apstiprināts jauns rektors

jaunā krēslā 2013. gada 2. jūlijā valdība apstiprināja rīkojuma projektu par tiesību zinātņu doktora Jāņa Načisčioņa apstiprināšanu Biznesa augstskolas Turība rektora amatā. Par prioritātēm jaunais rektors nosaucis panākt vēl ciešāku sadarbību ar privāto un publisko sektoru, studiju procesa pilnveidi un stabilu augstskolas virzību uz privātas universitātes statusu. Aicināju rektoru uz sarunu, lai noskaidrotu, kā viņš nonācis līdz jaunajam krēslam un kā tas ir – būt pirmajai personai Turībā.

Kā Jūs nonācāt Biznesa augstskolā Turība un kāds bijis ceļš līdz rektora amatam? Savā profesionālajā dzīves gājumā bijusi izdevība ielūkoties gan valsts, gan privāta sektora akadēmiskajā vidē. Pēdējie astoņi gadi aizvadīti, strādājot pēdējā no minētajiem, kur jāspēj vairāk un labāk, lai pierādītu sevi gan kolektīvam, gan studentiem. Darbs Turībā sākās ar aicinājumu lasīt lekcijas, tad - pārnākt no citas augstskolas un lasīt lekcijas, tika piedāvāts vadīt katedru, un es piekritu. Vēlāk kļuvu par Juridiskās fakultātes dekānu. Izvērtējot manu piemērotību amatam, gūtās zināšanas un pieredzi, sekoja piedāvājums kļūt par augstskolas rektoru. Jūs par vienu no savām galvenajām prioritātēm rektora amatā esat nosaucis vēl ciešākas sadarbības panākšanu ar privāto un publisko sektoru, studiju procesa pilnveidošanu un augstskolas stabilu virzību uz privātas universitātes statusu. Kā sasniegsiet uzstādītos mērķus? Kā tos sasniegt? Ar mūsu visu kopīgu, neatlaidīgu darbu. Viennozīmīgi, šis ir komandas kopīgs izaicinājums. Manuprāt, galvenais rektora darbā ir

spēt ienest to degsmi līdzcilvēkos, jo viņi veido un attīsta akadēmisko vidi, uz to tad arī mērķtiecīgi virzos. Nākošajā Turības attīstības periodā jāpastiprina docētāju un studējošo mērķtiecīgu orientāciju uz zinātni. Mērķtiecīgu, jo zinātnei jārada jaunas zināšanas, bet tām, savukārt, ir jābūt pakārtotām biznesa vajadzībām. Tas ir stratēģisks jautājums. Iesaistīt un izglītot studējošos “caur” pētniecības darbu, tas ir, uzklausīt komercdarbības vajadzības, veikt atbilstošus zinātniskus pētījumus un piedāvāt iespējamos, nevis teorētiski izlolotus, bet argumentētus, praksei nepieciešamus risinājumus. Studijas, zinātniskie pētījumi nav iedomājami bez visciešākās sadarbības ar mūsu valsts un ārvalsts augstskolām, komercsabiedrībām un nevalstiskām organizācijām. Starptautiskā sadarbība kopīgu projektu, kopīgu programmu realizācijā ir mūsdienu prasība, jo iegūtā izglītība tiek atzīta citās Eiropas Savienības valstīs, kvalificēts speciālists var strādāt Latvijā un ārvalstīs. Garants tam ir akreditētās un starptautiski atzītās programmās iegūtā profesionālā izglītība un atbilstoša kvalifikācija. Tāpat jāturpina darbs pie iekšējās kvalitātes sistēmas pilnveides, regulāri izvērtējot augstskolas darbību

Biznesa augstskolai Turība apstiprināts jauns rektors un studiju procesu un ieviešot uzlabojumus, kas nepieciešami. Visu minēto darbības virzienu realizācija Turībā ir ieguldījums Latvijas valsts, tās sabiedrības un katra indivīda attīstībā un labklājībā. Vai tas, ka esat lietpratējs jurisprudencē, Jums sniedz vērtīgas papildu kompetences augstskolas vadītāja krēslā? Vienmēr esmu uzsvēris, ka uzņēmējs nevar kļūt par labu juristu, bet otrādi gan – labs jurists var kļūt par labu vadītāju. Taču šeit noteikti jāmin, ka veiksmīgu darbu vadītāja amatā nosaka ļoti daudz komponentu – gan cilvēka personiskās un profesionālās vērtības, gan lietu kopsakarību redzējums, gan spēja sastrādāties ar ļoti dažādiem cilvēkiem.

“...zinātnei jārada jaunas zināšanas, bet tām, savukārt, ir jābūt pakārtotām biznesa vajadzībām” Kāpēc esat izvēlējies dzīvē iet jurisprudences jomas ceļu? Jau agrā jaunībā vēlējos kļūt par izmeklētāju, un izmeklētājam jurisprudence ir nepieciešama. Par izmeklētāju gan es nekļuvu, jo veselības stāvoklis neļāva – bija stingra prasība, lai būtu laba redze. Tagad tas ir nedaudz citādi, bet tajā laikā izmeklētājs ar brillēm nebija pieņemams. Kad 1978. gadā absolvēju LU Jurisprudences fakultāti, man piedāvāja lasīt lekcijas, un kopš tā laika nepārtraukti esmu pasniedzēja amatā. Pieredze gūta gana liela. Vai Jūs izjūtat emocionālu saikni ar šo vietu un vai, Jūsuprāt, tādu izjūt arī Turības absolventi, studenti un docētāji? Es nevaru atbildēt par visiem docētājiem, studentiem un absolventiem, bet ir taisnība, ka es izjūtu emocionālu saikni ar Turību un jūtos tai piederīgs. Manuprāt, lielākā daļa docētāju, studentu un absolventu jūtas saistīti ar šo vietu, šeit piederīgi emociju dēļ. Šī ir „mana augstskola”! Un nevis tāpēc, ka esmu rektors. Šeit es jūtos komfortabli. Te jūtos kā savās mājās, ja tā drīkst teikt, neaizmirstot, ka esmu darbā, protams. Šis ir jautājums arī par lojalitāti - ja

tu jūties piederīgs, tu esi lojāls. Tu „elpo” kopā ar augstskolu, pārdzīvo par tās attīstību, un tas ir labi. Tad augstskola var teikt „tu man esi vajadzīgs”, un tev ir vajadzīga augstskola. Ja nav šīs emocionālās saiknes, tad ir tā, ka ir nostādīti viens pret otru. Tas ir līdzīgi kā ar cilvēkiem - ja viņi ir uz vienotas nots, ja viņiem ir saskanīga domāšana un darbošanās vienotā virzienā, tad, jā, viss ir kārtībā. Ja nav, tad viņi šķiras. Ar augstskolu ir citāda situācija, bet līdzības var saskatīt - ja tu domā par augstskolu, tā domā par tevi. Esmu dzirdējusi, ka Jums patīk makšķerēt. Kādi vēl hobiji Jums ir un vai Jums tos izdodas apvienot ar darba pienākumiem? Šim hobijam laika paliek arvien mazāk, jo es laikam neprotu plānot laiku sev un savai privātajai dzīvei par labu. Man iznāk saplānot augstskolas darbam par labu. Tagad šo pienākumu ir vairāk, līdz ar to darbu ir jāpaspēj padarīt. Bet ar makšķerēšanu, spiningošanu tagad arī ir citādi - kādreiz tā bija kaisles pilna jebkurā vietā. Tagad jau tomēr ir izvēle - šajā ūdenstilpē nē, pie šiem klimatiskajiem apstākļiem nē. Tāda drusku sevis pasaudzēšana. Hobijs joprojām ir, bet ar izlasi lai būtu komforts. Mūsu intervija notiek gada noslēgumā. Šajā laikā bieži cilvēki izvirza sev jaunas apņemšanās. Kāda varētu būt Jūsu Jaunā gada apņemšanās? Ļoti netradicionāls jautājums - es parasti uz jauno gadu neko jaunu neapņemos, tāpēc ka es zinu, ka jaunais gads var sākties gan 1. maijā, gan 13. septembrī, bet, ja runā par nākotni vispār, man gribētos, lai studenti šeit studētu un lai viņiem šeit ir labi, lai būtu ekselenti pasniedzēji, lai pietiktu laika ne tikai studijām, bet arī savstarpējām attiecībām, lai mēs būtu saprotoši, pretimnākoši un izpalīdzīgi cits pret citu, lai virzītos uz priekšu ne tikai Turības labā, bet arī valsts labā, un vēlāk jau sava personiskā labuma dēļ. Jācenšas saglabāt to, ka augstskola ir ar savu misiju pret jebkuru cilvēku, kas uz šejieni nāk, vienalga, vai tas ir students, viņa vecāki, docētāji, administratīvās daļas darbinieki, absolventi vai viesiir jārūpējas par savstarpējām attiecībām. Svarīgi, lai abas puses būtu ieguvējas. Ja iegūs abi, tad abi arī virzīsies uz priekšu. Pamatā tam ir cilvēciskās attiecības. Mana dzīves pieredze apliecina, ka tieši no šo attiecību satura veidojas ļoti labi plāni, tiek izvirzīti

mērķi un uzdevumi, notiek virzība, lai sasniegtu iecerēto. Ja nav šo saskanīgo attiecību, tad arī mērķi paliek neizvirzīti, uzdevumi nenosaukti un līdz rīcībai vispār nenonāk. Es esmu par to, lai mēs virzītos uz nākotni.

“..dzīves pieredze apliecina, ka tieši no šo attiecību satura veidojas ļoti labi plāni, tiek izvirzīti mērķi un uzdevumi,..”

Jānis Načisčionis ir ilggadējs augstskolas darbiniekssavu darbību augstskolā uzsācis 2005. gadā. Līdz šim augstskolā ieņēmis tādus amatus kā Biznesa augstskolas Turība Senāta priekšsēdētājs, Juridiskās fakultātes dekāns, Publisko tiesību katedras vadītājs. Jaunievēlētajam rektoram ir bagātīga darba pieredze zinātniskajā un akadēmiskajā vidē, viņš ieguvis tiesību zinātņu doktora grādu Latvijas Universitātē, bijis docents Rīgas Medicīnas institūtā un Latvijas Universitātē, profesors Latvijas Policijas akadēmijā, profesors Biznesa augstskolā Turība. J. Načisčionis ir daudzu zinātnisko rakstu, monogrāfiju autors, un laika gaitā savas zināšanas papildinājis izglītības iestādēs ārzemēs.

Teksts: Elīna Lūsiņa Foto: no Turības arhīva

EUR 20 000 Turības studenta sapnim un labākajai idejai

Par drosmi

Ne viens vien šī raksta lasītājs būs dzirdējis Biznesa augstskolas Turība pausto pārliecību, ka drosmīgie, ambiciozie jāmeklē Latvijas jaunatnes vidū - tie spēs īstenot iniciatīvas, kas pārsteigs pasauli! Tieši tāpēc, lai iedvesmotu un iedrošinātu Latvijas uzņēmīgākos jauniešus sekot savam dzīves aicinājumam, augstskola rīko ideju konkursu „20 000 EUR Turības studentam’’. Piesakot šo konkursu, augstskolas dibinātājs un attīstītājs Aigars Rostovskis, kurš bija uzņēmies šo vēstījumu aiznest līdz studentiem, pauda: „Ja dosim iespēju gūt atbalstu no sabiedrības, veidosies jauna inteliģences paaudze - saimnieki savā zemē, kuri apzinās, ko vēlas sasniegt un kādā virzienā ar pārliecību doties.” Un izņēmums neesot neviens – šo kodolu veido gan jaunais uzņēmējs, gan zaļo ideju aizstāvis, gan altruistiskas misijas pārņemts gars.

Kurš var saņemt balvu? Konkursā var piedalīties ikviens 2013./2014. studiju gada Biznesa augstskolas Turība students, kurš vēlēsies savā īpašumā iegūt EUR 20 000 sava sapņa piepildīšanai, spēs ar savu sapni prezentācijas veidā pārsteigt un pārliecināt konkursa komisiju! Lai cīnītos par uzvaru konkursā un EUR 20 000, studentam sekmīgi un secīgi jāapgūst noteiktā studiju programma un jāizpilda līguma par izglītības iegūšanu nosacījumi, jāseko līdzi dažādām konkursa aktivitātēm, lai labāk sagatavotos konkursam.

Labas idejas pamatā ir izcils stāsts par to Studenti gūst iedvesmu un iedrošinājumu no sabiedrībā zināmiem profesionāļiem un nozaru pārstāvjiem, kas reizi mēnesī viesojas augstskolā un lasa lekcijas. Vieslekcijās, kas notiek līdz pat 2014. gada maijam, augstskolas studenti var gūt lietderīgus padomus par dažādām tēmām, piemēram, radošu ideju ģenerēšana, video veidošanas pamatprincipi, prezentācijas sagatavošana, oratora māksla un pārdošanas prasmes. Jauniegūtās zināšanas un prasmes noderēs gan idejas izstrādes procesā, gan pārliecinot konkursa žūriju un sabiedrību. Vieslekciju ciklu janvārī atklāja jaunās reklāmistu paaudzes pārstāvis Gatis Mūrnieks, kurš studentus pārsteidza ne tikai ar savu atvērto, pozitīvo personību, bet arī vērtīgām dzīves atziņām, meklējot atbildes uz to, kas tad ir drosme un radošums un kāda matemātiskās formulas kombinācija mums var dzīvē nest veiksmi. Gatavojoties konkursam, ikvienam noteikti vērts paturēt prātā šo G. Mūrnieka pausto frāzi: „Labas idejas pamatā ir izcils stāsts par to. Pat gaisu Tu varēsi pārdot, ja to spēsi pamatot!”

Idejas no biznesa līdz labdarībai Turības izsludinātais ideju konkurss studentiem atšķiras no līdz šim Latvijā piedāvātajiem, kur

Vēsturiski pierādījies, ka strauju izaugsmi piedzīvo tās sabiedrības, kuru vidū dzīvo cilvēki, kas domā ārpus rāmjiem, dzenas pēc atklājumiem un iet savu unikālo ceļu. Tāpēc svarīgi apzināties, ka ikkatrs sabiedrības loceklis ir maza daļiņa no kādas domu grupas, kopienas, nacionalitātes vai valsts. Mēs katrs individuāli un visi kopā atspoguļojam un veidojam vienas valsts asinsriti. Mūsu katra redzējums un attieksmes, kā arī spējas rīkoties, ietekmē to, kāda veidojas Latvija tagad un nākotnē. Lai mēs piedzīvotu turīgu un laimīgu sabiedrību Latvijā, ir nepieciešami tie mazliet sapņainie, mērķtiecīgie un neatlaidīgie, radošie prāti, kuri ir gatavi spert drosmīgus soļus un sekot savām ambīcijām, lai sasniegtu savus sapņus, kļūtu par Latvijas gaišajām šūniņām un pārveidotu visas sabiedrības dzīves ainavu košākos toņos. Visdrosmīgāko ideju realizēšanai ir nepieciešama pārliecība, ka tās var būt veiksmīgas. Un tiesa, jo citādi jau nemaz nevar būt, īpaši brīdī, kad jaunie rod atbalstu saviem sapņiem, negaidot pat augstskolas vai vidusskolas noslēgumu.

un ambīcijām projekti tiek atbalstīti konkrētos virzienos, jo idejai, ko students iesniedz, nav jābūt smalki izstrādātam biznesa projektam, students varēs iegūt sākumkapitālu jebkuram savam sapnim! Konkursa dalībnieka sapnis var būt ceļojums apkārt zemeslodei, starts inovāciju attīstībai zinātnē, Ziemassvētku labdarības pasākums vai palīdzība līdzcilvēkiem. Sapnis var būt biznesa ideja, sākot ar ģimenes kafejnīcu un beidzot ar luksusa viesnīcu, kura būs daļa no pasaulē slavenas viesnīcu ķēdes. Būs vien taisnība tiem, kuri teikuši – nauda seko labām idejām, tāpēc nekavējies, neturi sveci zem pūra un gatavojies sacensībai par galveno balvu – EUR 20 000!

Ceļš līdz virsotnei Konkurss notiek trīs kārtās, kur studentu iesniegtās idejas vērtēs un naudas balvas ieguvēju noteiks speciāli izveidota komisija, publiskais balsojums internetā un konkursa žūrija. Kā noteikts ideju konkursa nolikumā, kas pieejams Turības mājas lapas sadaļā „20 000 EUR Turības studentam”, lai piedalītos konkursā, desmit dienas, laika posmā no šī gada 9. maija līdz 19. maijam, pretendentam jāreģistrē sava ideja elektroniskā pieteikuma formā Biznesa augstskolas Turība mājas lapā. Uz otro kārtu tiks izvirzīti 30 laimīgie, kuru idejas 16. jūnijā publiskos augstskolas sadarbības partnera Diena mājas lapā www.diena.lv un nodos sešu dienu ilgam publiskajam balsojumam. Uz

trešo kārtu tiks 15 labākās idejas ar vislielāko balsu skaitu un 2. jūlijā savu ideju prezentēs žūrijai, kuras sastāvā būs tūrisma, uzņēmējdarbības, tiesību un komunikācijas nozares pārstāvji. Naudas balvu sava sapņa īstenošanai saņems viens augstskolas 2013./2014. studiju gada students, kurš iegūs augstāko novērtējumu savas idejas prezentācijā konkursa noslēguma pasākumā gada karstākajā mēnesī - jūlijā.

Sapnis par studijām Konkurss ir ieguvums arī tiem jauniešiem, kuru kvēlākais sapnis ir iegūt budžeta vietu un studēt izvēlētajā studiju virzienā bez maksas. Lai nodrošinātu sabiedrības atbalstu un līdzdalību konkursā „20 000 EUR Turības studentam”, izsludināta iespēja iegūt kādu no četrām budžeta vietām jebkurā no Biznesa augstskola Turība četrām fakultātēm. Lai iegūtu budžeta vietu, jāpiedalās www.diena.lv platformas balsojumā par veiksmīgāko konkursa ideju un jāpievieno trīs ieteikumi, kas konkrēto ideju padarītu vēl veiksmīgāku. Ieteikuma konkursa uzvarētāju noteiks Biznesa augstskolas Turība un mediju uzņēmuma Diena izveidota žūrija. Konkursa uzvarētāji tiks paziņoti un sveikti kopā ar ideju konkursa „20 000 EUR Turības studentam” uzvarētāju.

Teksts: Ilze Gasiņa Foto: no Turības arhīva

Teksts: Dace Kristiāna Ūdre Foto: no Turības arhīva

Turības studenti mācās

no Austrumāzijas pieredzes Lovs Sjevs Thiams darbojas kā uzņēmējdarbības konsultants Singapūrā, specializējies stratēģijas izstrādes konsultāciju un vadības apmācību sniegšanā uzņēmumiem. Viņš ir savas ģimenes uzņēmuma Homestead Pte Ltd valdes priekšsēdētājs un ieņem amatus arī citu uzņēmumu valdēs, t. sk., ir šveiciešiem piederoša uzņēmuma Baur Asia Pte Ltd, kas darbojas visā Dienvidaustrumāzijā, valdes loceklis. Kā biznesa pasniedzējs darbojies prestižās augstākās izglītības iestādēs visā pasaulē, piemēram, The Business School for the World, ESSEC Business School, University of Bradford, Asian Institute of Technology. Šobrīd viņš lekcijas vairs nelasa, tādēļ Biznesa augstskolas Turība studentiem šī bija vēl jo ekskluzīvāka iespēja iepazīt biznesa vadības nianses Lova Sjeva Thiama izpildījumā.

Diskusijas starptautiskā vidē

“Esmu aizvadījis interesantu laiku darbā ar dažāda līmeņa studentiem, ar atšķirīgu motivāciju un izpratni par ekonomiskajiem un kultūras procesiem. Šeit sastapos gan ar izteikti aktīviem ārvalstu studentiem un analītiski domājošiem latviešiem, gan ļoti jauniem topošajiem speciālistiem bez konkrētas nostājas un pamata, gan tādiem, kas jau guvuši zināmu profesionālu pieredzi un nostiprinājuši savu skatījumu par lietām. Dienas grupai bija iespēja aplūkot personības zīmola nozīmīgumu, savukārt vakara grupa apguva Āzijas filosofiju,” stāsta Lovs Sjevs Thiams. “Lekciju kursā “Austrumāzijas biznesa vadības filozofija un prakse” galvenais uzdevums

bija rosināt studentus, jo īpaši vakara grupā, izprast un apzināties, ka Amerikas (red. - ASV) un Āzijas biznesa vadības metodēs un kultūrās pastāv atšķirības. Stāstīju par prioritātēm abās kultūrās, kas tās padarījušas tik atšķirīgas vienu no otras. Nevar noliegt, ka Amerikai ir liels tirgus ar ilgu gadu pieredzi, tomēr tas balstīts uz Amerikas sabiedrībā pastāvošām vērtībām. Tāpēc nav korekti teikt, ka visiem ejams Rietumu ceļš. Nav pamata apgalvot, ka ASV biznesa vadība ir ceļš, kuru jāiet katrai valstij visā pasaulē. Katrai valstij jāattīstās vienīgi tās unikālā veidā”. Viesprofesors uzsver, ka svarīgi ir saprast, ko cilvēki visā pasaulē var aizgūt no Amerikas un Āzija biznesa vadības, un pēc tam pielāgot aizgūto vietējiem apstākļiem. „Lekciju kursa uzdevums bija atvērtā veidā aplūkot šīs divas biznesa vadības kultūras, kā un ko viena no otras var mācīties. Katras valsts veiksme būs tajā, cik tā spēs būt atvērta dažādībai un paņemt sev piemērotāko, līdzīgi, kā to spējusi Singapūra,” spriež Lovs Sjevs Thiams. Kā stāsta singapūrietis, iepazīšanās kursā „Austrumāzijas biznesa vadības filozofija un prakse” studenti analizēja, kā, piemēram, atšķiras Latvija, Uzbekistāna, Gruzija, Krievija no Ķīnas un Rietumu modeļa, tādējādi rodot izpratni, cik daudz dažādu vadības modeļu ir pasaulē un cik atkarīgi tie ir no valstī pastāvošās nacionālās kultūras un tradicionālajām vērtībām. „Te noteikti nav runa par vienu globālu modeli, katrā valstī tas ir atšķirīgs, jo

2013. gada oktobra nogalē Biznesa augstskolā Turība viesojās viesprofesors, Latvijas goda konsula Singapūrā padomnieks un Globālā Vadības foruma priekšsēdētājs Lovs Sjevs Thiams (Low Siew Thiam) no Singapūras. Piecās intensīvās dienās, no 28. oktobra līdz 1. novembrim, viņš lasīja divus lekciju kursus Turības studentiem. Lekciju kursā “Austrumāzijas biznesa filosofija un prakse” tika runāts par Āzijas filosofiju, savukārt lekciju kursā „Brand U” personības zīmola nozīmīgumu analizēja augstskolas Uzņēmējdarbības vadības profesionālā bakalaura praktisko studiju studenti. kultūras ir atšķirīgas. Latvija kopīgās diskusijās atklāsies pavisam citāda, nekā Uzbekistāna, un otrādi,” teic vieslektors. Diskusijās vietējie un ārvalstu studenti analizēja, cik Latvija ir rietumnieciska, tajā pašā laikā, cik atšķirīgas kultūras, nacionālās identitātes un vadības modeļi pastāv Uzbekistānā, Gruzijā vai Baltkrievijā. „Mēs nevaram aplūkot kādu modeli kā pareizāko, jo tāda nav. Veiksmi iegūt iespējams, darbojoties dažādos veidos. Ir labi apzināties šo dažādību, saprast atšķirības Krievijā, Vācijā, Somijā vai Singapūrā – tā ir priekšrocība, kas būtiska, pārvaldot šķērsgriezuma kultūras vadību (cross cultural management),” atzīmē Lovs Sjevs Thiams. Vieslektors min, ka kursi ir praktiski, dodot iespēju studentiem diskutēt un salīdzināt viņu pārstāvētās sabiedrības.

Nepieciešams savs personības zīmols

Lekciju kursā „Brand U” galvenā uzmanība tika veltīta jautājumiem par cilvēka personības zīmola nozīmīgumu karjeras turpmākā attīstībā. „Ikvienam ir nepieciešams savs personības zīmols, neatkarīgi no tā, vai plāno būt uzņēmējs vai vēlas iegūt algotu darbu pēc augstskolas absolvēšanas. Kā personības zīmols darbojas ikviena cilvēka un uzņēmuma labā? Cik būtiski savā profesionālajā karjerā attīstīt personības zīmolu? Šie un citi jautājumi bija tie, kuriem pievērsām uzmanību,” stāsta Lovs Sjevs Thiams. Kā stāsta viesprofesors, šis praktiskais kurss ir balstīts uz mārketinga teoriju un reālu pētījumu rezultātiem mūsdienās, kā arī neirozinātni, tādējādi pierādot apgalvojumu par „Brand U” vērtību reālajā dzīvē. „Iegūtās zināšanas topošajiem uzņēmējiem dos pārliecību izstrādāt biznesa plānus, kas atspoguļo viņu personību, un tādējādi uzlabos viņu izredzes uz panākumiem,” pārliecināts ir Lovs Sjevs Thiams. Vieslektora lekciju kursos topošie speciālisti klausījās teoriju, apskatīja gadījuma analīzes, darbojās darba grupās un diskutēja, skatījās video piemērus, tādējādi daudz efektīvāk un kvalitatīvāk apgūstot tematu, uztverot un atceroties lielu apjomu informācijas, par ko studenti ir ļoti gandarīti.

Jāiepazīst mārketings Austrumāzijā

„Ar šiem un vēl citiem studentiem tiksimies arī februārī, lai iepazītos ar Austrumāzijas komunikāciju un sarunu veidošanu biznesā, kā arī mārketingu,” stāsta Lovs Sjevs Thiams. Studentiem būs iespēja iegūt padziļinātas zināšanas par mārketingu Austrumāzijā, kā arī iegūt izpratni, cik atšķirīga ir pieeja biznesa attiecību veidošanā Amerikā un Ķīnā. „Izpratne par Austrumāzijas biznesa vadības niansēm sarunu veidošanā ir ļoti svarīga, jo, ja Latvija un uzņēmējdarbībā ienākošie jaunie spēlētāji vēlas veidot ciešākas ekonomiskas attiecības ar Ķīnu, būs nepieciešams pielāgot savas globālās stratēģijas Austrumāzijas kontekstam,” norāda vieslektors. Jāatzīmē, ka studentiem kursu apmeklējums sniedz iespēju ne tikai iepazīties ar Austrumāzijas biznesa vadīšanas niansēm, bet arī iegūt sertifikātu par lekciju kursa apgūšanu četru kredītpunktu apjomā. Pēc sertifikāta saņemšanas iegūtos kredītpunktus varēs pārskaitīt kādā studiju programmas priekšmetā. Lekciju kursu organizē Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultāte.

Dr.oec., profesore, Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne Vita Zariņa Nav noslēpums, ka sabiedrībā plaši tiek diskutēts, kas ir šodienas un rītdienas stiprākais stūrmanis ekonomikā. Patiess prieks, ka esam guvuši iespēju piedāvāt Austrumāzijas ekonomistu skatījuma ekskursu studentiem. Kursu klausās studenti no dažādām augstskolas fakultātēm. Jāsaka, ka interesentu loks bija lielāks, nekā pieļauj vietu skaits.

Biznesa augstskolas Turība Attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks Viesturs Bulāns Mūsdienās, kad konkurence gan darba tirgū, gan uzņēmējdarbībā ir milzīga, svarīgi prast sevi padarīt pamanāmu, atpazīstamu un atšķirīgu no citiem tā, lai 30 sekundēs spēj citiem skaidri pateikt, kas Tu esi un ko Tu kā profesionālis vari dot savam darba devējam un sabiedrībai kopumā. Esmu ļoti priecīgs, ka šāda augsta līmeņa eksperts ir gatavs nodot zināšanas un dalīties pieredzē ar topošajiem uzņēmējiem Latvijā. Tagad studenti zina, kā veidot sava zīmola uzstādījumu (brand statement) un kā sevi pasniegt citiem kodolīgi, saprotami un precīzi. StartUp Akadēmijas 1. kursa students un lekciju kursa dalībnieks Roberts Krieķis Lekciju kursu “Brand U” vajadzētu ieviest kā obligāto priekšmetu. Jauniem studentiem, kuri tikko skolas solā vēl sēdējuši, šāds kurss var atvērt jaunu skatījumu uz biznesu. Kurss pats par sevi bija interesants un izglītojošs. Liela atzinība augstskolai par pieredzes bagātu viesprofesoru piesaistīšanu no citas valsts!

Kā ar diplomu iegūt arī zināšanas?

iemīlies savās studijās! EFEKTĪVAS MĀCĪŠANĀS CEĻVEDIS. PAMATI.

“Galvenais jau diploms”! Tūkstošiem reižu esmu dzirdējis šo apgalvojumu no visdažādāko izglītības iestāžu audzēkņiem. Tajā pašā laikā, diemžēl ne reizi neesmu saņēmis loģisko un adekvāto: „Esmu šeit ieradies pēc konkrētām zināšanām, kuras izmantošu konkrēto karjeras mērķu sasniegšanai.” Ja Tu esi no pirmajiem – tālāk vari nelasīt, pārējie – turpinām!

Es pieņemu, ka lielākā daļa no tiem, kas lasīs šo rakstu, ir Biznesa augstskolas Turība studenti. Daļa no mums maksā par studijām, tātad šim daiļrunīgajam faktam vajadzētu nozīmēt to, ka ar “galvenais jau diploms” vai “diplomā jau atzīmes netiek uzrādītas” šoreiz nepietiks.

PIRMS SĀKT Es zinu, ka Tu droši vien vēlētos, lai es klāju vaļā visu, ko vien zinu par efektīvas mācīšanās metodēm šeit un tagad. Taču tikai ne šo reizi! Sāksim ar „viegliem svariem”, proti, ar banalitātēm. Ar banalitātēm, kuras ir tik pat apnicīgas, cik svarīgas!

Tavam pozitīvismam jābūt sareizinātam ar efektivitātes koeficientu POZITIVITĀTE Tev vispār jāaizmirst par melnām domām dzīvē kopumā un, vēl jo vairāk, augstskolas laikā. Uztver visu, kas notiek, ar smaidu sejā un sirdī. Taču Tavam pozitīvismam jābūt sareizinātam ar efektivitātes koeficientu. Tas nozīmē, ka, lai vai kas notiktu mācīšanās procesa laikā, uztver jebkuru, es pasvītroju jebkuru, situāciju kā fantastisku iespēju gūt mācību, lai nākamreiz būt vēl labāks līdzīgā situācijā. Un atceries, nav kļūdu – ir atgriezeniskā saite.

Studējot centies saistīt konkrēto priekšmetu ar savu dzīvi, atrodi tajā skaistumu un eleganci IEMĪLIES SAVĀS STUDIJĀS Tas līdzinās pozitīvismam, bet ir daudz konkrētāks enerģijas pielietošanas veids. Studējot centies saistīt konkrēto priekšmetu ar savu dzīvi, atrodi tajā skaistumu un eleganci. Tici man, to vienmēr var atrast, pat ja no pirmā acu skatiena tā šķiet pilnīga “augstākā matemātika”.

mums nav. Mērķim jābūt pēc iespējas konkrētākam, reālistiskam (sataustāmam) un atkarīgam no laika. Piemēram, Tu vari konkrēti noteikt, ka semestra beigās tavai vidējai atzīmei nav jābūt zemākai par 8,0 (konkrēta, reālistiska un atkarīga no laika).

STRATĒĢIJA Jā, man arī nepatīk šie te gudrie un pārgudrie vārdi. Vienkāršojot ir tā, ka Tu zini, kur vēlies nonākt, un pat zini – kā, bet nezini, kā to izdarīt pēc iespējas ātrāk un bez sāpēm. Atbildi uz šo jautājumu “kā?” sniedz Tava stratēģiskā domāšana.

Tev ir svarīgi necensties tēlot varoni LAIKA VADĪBA VAI „TAIMMENEDŽMENTS” Tev var būt fantastiski konkrēts mērķis un ģeniālākā stratēģija, bet, ja tas viss nebūs ietverts laika rāmjos, tam nebūs nekādas jēgas. Arī šajā gadījumā Tev ir svarīgi necensties tēlot varoni. Izvērtē savus spēkus un nospraud reālus termiņus.

PRIORITĀTES Prioritātes ir laika menedžmenta sastāvdaļa, bet es apzināti izdalīju tās. Prioritātes ir prioritātes.

KOPUMĀ Visas šīs īpašības tiešām šķiet pārrunātas un izrunātas, bet diemžēl neviens nevēlas tās pielietot praktiski. Ja katrs no mums integrētu savā dzīvē vismaz pusi no ieteiktā, mēs dzīvotu, mācītos un strādātu ārkārtīgi laimīgi. Atceries svarīgāko – pielieto tās! Vairāk par efektīvas mācīšanās metodēm uzzināsi Biznesa augstskolas Turība blogu sadaļā.

MĒRĶIS Neskatoties uz to, ka esam jau izvirzījuši savu “mērķi”, bieži vien nākas atskārst, ka nekāda mērķa

Teksts: Maksims Miščenko Foto: no Turības arhīva

Teksts: Lauma Bērziņa Foto: Mariss Balodis

Musli Graci – alternatīvs musli, kas ražots tepat Latvijā!

No idejas līdz veiksmīgai uzņēmējdarbībai Alise Balgalve, SIA Felici vadītāja, ir Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes absolvente, kura nu jau pusotru gadu vada savu uzņēmumu, kas Latvijā ražo veselīgu, ekoloģisku musli! Alises izlolotā biznesa ideja, kas jau veiksmīgi īstenojusies dzīvē, šogad rotā vienu no Biznesa augstskolas Turība 2014. gada kalendāra lappusēm. Devos pie augstskolas absolventes, lai noskaidrotu, kā viņa nonāca līdz tik interesantai, veselīgai biznesa idejai, ko novērtējuši gan biznesa starta programmu īstenotāji, gan pircēji - veselīga dzīvesveida piekritēji.

Dažu gadu laikā uzņēmuma Felici produkti jau paguvuši iegūt savu pastāvīgo pircēju loku, un tas pakāpeniski pieaug. Vai Tev jau studiju laikā Turībā bija skaidri zināms, ka vēlies veidot savu uzņēmumu? Lai arī studiju laikā es vēl neapjautu, ko un kā, tomēr jau bija skaidrs – jā, es gribu vadīt savu uzņēmumu. Par to, ka vēlos veidot savu uzņēmumu, liecināja jau tas, ka bērnībā es ķēru karūsas un mēģināju tās pārdot – tas bija aizsākums tam, ko es daru tagad. Šķiet, šī apņemšanās urdīja mani jau kopš dzimšanas. Bet kā Tev radās ideja par Musli Graci? Laikā, kad apcerēju ideju par uzņēmējdarbību, biju bērna kopšanas atvaļinājumā ar savu pirmo bērnu. Man kā cilvēkam, kas pieradis strādāt, bija emocionāli ļoti grūti pārvarēt šīs pēkšņās pārmaiņas. Vēlējos atgūt fizisko formu. Gāju pie ārstiem, kas kā vienu no atslēgvārdiem dzīves kvalitātes uzlabošanai minēja šķiedrvielas un veselīgu pārtiku. Tā kā es parasti uz visu raugos kontekstā ar biznesu, tad radās ideja par musli, kas tad saturētu šīs šķiedrvielas un būtu ražots Latvijā, nevis importēts, bet ar potenciālu eksportēt. Par musli es domāju no funkcionālās puses – sākumā tas bija nepieciešams man pašai, vēlāk tas iepatikās arī draugiem. Kad man pieteicās otrais bērns, turpināju meklējumus biznesa idejas attīstībai, ieguvu atbalstu zinātnieku vidū - vairs nebija ne mazākā iegansta apstāties. Tas bija ideju

posms, kas naudu nenesa, bet prasīja ļoti daudz laika. Pati arī ļoti daudz meklēju internetā un interesējos. Biznesa attīstības sākuma periodā mans galvenais darbs bija strādāt ar zinātniekiem. Mums Latvijā ir spēcīgi zinātnieki, bet kaut kādu iemeslu dēļ par to zina ļoti maz cilvēku. Lai arī zinātnes sasaiste ar uzņēmējdarbību attīstās ļoti lēni, gan mazajiem, gan vidējiem uzņēmumiem tas ir liels ieguvums, jo tā ir reāla iespēja izmantot to, kas ir pieejams un ar augstu pievienoto vērtību. Skaidrs, ka lielajiem uzņēmumiem tas nav tik aktuāli, jo pašiem ir savas zinātniskās laboratorijas.

Ar zinātniekiem kontaktēties ir pat ļoti viegli, viņi ir ļoti atvērti, tāpēc ar viņiem strādāt iesaku ikvienam. Protams, uzņēmēji un zinātnieki uz lietām skatās nedaudz caur citu prizmu, bet tas nav šķērslis, drīzāk- ieguvums. Kas bija tie lielākie izaicinājumi sākotnējā uzņēmuma tapšanas, izveides procesā? Vislielākais izaicinājums – nebija sākuma kapitāla, nekādu uzkrājumu, tolaik 2008. gadā, izveidot biznesu mēģināju no pārtikas budžeta. Tas izvērtās diezgan kuriozi – mēģināju katru mēnesi pagatavot aizvien garšīgākus kāpostus, lai vīrs nepamanītu, ka visa nauda sagrūsta biznesā. Otrs izaicinājums bija laiks. Pilna slodze mājās, turklāt, nebija nekādas

pieredzes uzņēmējdarbībā. Godīgi sakot, šo laika posmu es atceros ar šausmām. Tagad uzņēmumam apritējis pusotrs gads, ražojam Latvijas produktu un veiksmīgi to arī realizējam. Pie jau sasniegtā varu piebilst to, ka mēs ne tik ātri attīstījāmies finansiāli, cik ļoti strauji mainījās mūsu domāšana. Spilgti atceros Ziemassvētku laiku, kad draugi pirka manis veidoto musli. Kāds no manām paziņām šo musli uzdāvināja Rimi kategoriju vadītājai, un nepilnus divus mēnešus vēlāk es saņēmu zvanu no Rimi, ka viņiem vajadzētu atvest pāris paciņu, jo tās labprāt ieliktu plauktā. Tas bija patiešām nozīmīgs signāls, lai mans bizness attīstītos, jo radās reāls pieprasījums, turklāt veikalu tīklā, kas nav nekāds mazais “suvenīru veikals”. Tas, ka viņi redzēja musli potenciālu, bija atspēriena dēlītis, kas lika man darboties tālāk un doties uz biznesa inkubatoru Jelgavā. Un jā – mēs momentā tikām arī tajā iekšā! Arī tas, ka mūs paņēma biznesa inkubatorā, bija kā lakmusa papīrs – indikators, ka mums tomēr ir kaut kas, ko ir vērts attīstīt. Kas strādā Tavā komandā? Ikdienā tas cilvēks, kas koordinē visus procesus, esmu es. Taču Musli Graci palīdz tapt pārtikas tehnologs. Viņš konsultē, domā, dara, katru dienu vēro, ko darām. Bez viņa esam mēs, divas dāmas un dizaineris, kas nodarbināti visu laiku. Vēl ir tādi darbinieki, kas nodarbojas ar pakošanu, palīdz pārvadāt preci, aizvest pasūtījumus uz lielveikaliem. Pēc iespējas vairāk mēģinu nodarbināt tieši studentus, jo tā viņiem ir vērtīga pieredze. Manuprāt, ir labi, ja cilvēks savas zināšanas un pieredzi nodod citiem, un piedevām tiek izrādīta iniciatīva! Var redzēt, ka cilvēks dzīvo ar Musli Graci ideju un izrāda interesi, pats augot līdzi!

Manuprāt, visiem pirmkursniekiem vajadzētu rīkot obligātas vieslekcijas ar nozares speciālistiem, praktiķiem, lai parādītu to, kā viss reāli arī notiek. Iespējams, pat veidot ko līdzīgu „ēnu dienām”. Jo tad students redz to saikni starp sevi kā speciālistu konkrētā nozarē un padarītā rezultātu. Visi cilvēki, kas pie mums strādā, dara savu darbu ar entuziasmu. Tas, ko es varu piedāvāt saviem

darbiniekiem, sponsoriem, partneriem, ir profesionāls izaicinājums. Tā ir iespēja nākt darboties uz mazu uzņēmumu, lai realizētu savas idejas. Cik plašs ir Musli Graci piedāvāto preču sortiments? Kā tas ir audzis? Pašā sākumā mums bija Tievais, kas der tiem, kuriem ir vēlme notievēt, un Enerģiskais, ja sporto un ir daudz fizisko aktivitāšu. Kā sauklis bija „Tu esi tas, ko Tu ēd!”. Šis sauklis mūsu produkcijai ir joprojām. Vēlējāmies pagatavot kaut ko bez augļu piedevām, tā radās Vieglais, ko var likt klāt arī salātiem, ēst ar augļu jogurtu, likt klāt biezpienam. Vēlāk mēs izveidojām arī Skaisto, kurā ir mazāk taukskābju. Esam izveidojuši arī speciālu Ziemassvētku musli iepakojumu, ko vairāk dāvinām draugiem uz svētkiem. Tad mums vēl ir Intelektuālais, kurā ir žāvētas aprikozes bez sēra dioksīda un rūgtā šokolāde, kas ir netipiski mušļiem, kuros parasti ir tikai kas līdzīgs šokolādei. Tad mums vēl ir putras – tumšā uz rudzu bāzes un gaišā uz tritikāles bāzes ar šķiedrvielām, klijām. Visas pārslas, kas ir putrās, iepriekš tiek apgrauzdētas, līdz ar to, tās vārot, ir daudz labāks aromāts. Un tad mums vēl ir mazas maltītes, kurās ir pārslas, sēklas, auzas, ko var ēst gan ar ūdeni, pienu, jogurtu, gan ar sulu. Šobrīd kopā ražojam 10 produktus. Kas ir tas, ko plāno nākotnē saistībā ar uzņēmuma attīstību? Gribu uzcelt rūpnīcu! Neesmu māņticīga un visiem saku, ka man vajag rūpnīcu! Nesen pildīju vienu atskaiti, kurā bija jānorāda, par cik procentiem četru mēnešu laikā ir audzis uzņēmuma apgrozījums – vecajiem produktiem un jaunajiem produktiem. Būtībā apgrozījums ir audzis par 100% pēdējo četru mēnešu laikā jaunajiem produktiem un par 70% – vecajiem produktiem, tātad mēneša kopējais apgrozījuma pieaugums ir 20%, kas ir pat ļoti labi. Tas ir pamats lieliem nākotnes plāniem. Kā ar eksportu – kādi ir plāni attiecībā uz to? Manuprāt, eksportā vietas pietiek visiem, kas darbojas pārtikas rūpniecībā. Bet mēs šobrīd vēl neplānojam to, jo ar pārtiku var nopelnīt arī Latvijā. Mums jāņem vērā faktors, ka mūsu prece ir pārtika, kam ir kāds noteikts derīguma termiņš. Pagaidām mēs vēl nevaram atļauties to eksportēt, jo vēlamies savai produkcijai saglabāt augstu kvalitāti, kā arī vēlamies, lai tad, kad iziesim eksportā, tas būtu

ilgtermiņa process, nevis periodiska darbība, sak – izmēģināsim, kā nu ies! Mēs plānojam to darīt daudz mērķtiecīgāk. Mēs esam atvērti jauniem cilvēkiem, jo es varu pateikt, kādas ir manas kļūdas un kāda ir mana pieredze, kādi ir riski un kādas neveiksmes esam pārdzīvojuši. Piemēram, par uzņēmuma problēmām runāju arī ar investoriem. Dažiem cilvēkiem tas varētu šķist traki, ka, tiklīdz kā satieku kādu, stāstu par uzņēmuma neveiksmēm, bet, manuprāt, pārvarētās grūtības daudz par mums pastāsta, par tām kļūdām, kuras mēs vairs nepieļausim. Ir uzņēmumi, kas, tiekoties ar investoriem, runā tikai par saviem sasniegumiem. Bet kas investoram ir svarīgāk – vai tas, ka Tu atklāti izstāsti, kādas uzņēmumam ir problēmas, vai tas, cik ļoti šis uzņēmums ir veiksmīgs? Parasti saņemam daudz komplimentu par to, ka viņi zina, kādas kļūdas mēs vairs nekad nepieļausim. Vēl esam ļoti lepni, ka mēs visu uzņēmuma darbību finansējam no savas naudas plūsmas, kas kaut kādā ziņā šķiet pat tā ļoti maģiski. Kā ar mārketinga, reklāmas un sabiedrisko attiecību aktivitātēm? Cik ļoti liels uzsvars ir uz produkcijas popularizēšanu tradicionālā veidā? Tajā ikdienas darbā diezgan maz laika iznāk atlicināt domām vēl par reklāmu un sabiedriskajām attiecībām. Protams, kad kāds reklāmdevējs piedāvā iespēju reklamēt produkciju un kontā ir brīvi līdzekļi, tad, jā – izmantojam šo iespēju, bet šobrīd tas nav mūsu pašmērķis – reklamēties. Atzīstu, ka mums vajadzētu vairāk nodarboties ar sociālajiem medijiem, ar komunikāciju un tēla veidošanu kopumā, tāpēc arī būtu labi atrast tādu cilvēku, kas ar to nodarbojas un zina, kā to izdarīt. Mūsu galvenā vērtība ir pastāvīgie klienti, regulārie lietotāji, kas iegādājas Musli Graci. Protams, ļoti grūti ir noteikt, cik daudz viņu ir, tas ir jāpēta. Šobrīd vairāk darbojas tas, ka cilvēki pērk mūsu produkciju un iesaka to saviem draugiem, paziņām, kolēģiem. Tas ir vislielākais ieguvums, ka tiekam novērtēti. Ko ieteiktu tiem, kas vēl tikai domā par uzņēmējdarbības sākšanu? Pirmkārt, eksportā visam ir vieta, kā arī Latvija ir ļoti pateicīga platforma, lai kaut ko izmēģinātu. Otrkārt, pajautāt citiem, ko viņi domā par Tavu ideju– nebaidīties to darīt! Treškārt, ļoti daudzi uzņēmēji ir ļoti atvērti – droši vajag iet un lūgt konsultāciju, padomu, pajautāt, vai gadījumā konkrētais uzņēmējs varētu būt jaunā uzņēmuma mentors. Nevajag baidīties, vajag uzdrīkstēties!

Studiju programma, kam pasaulē nav analoga Turpmāk drošības jomas speciālisti varēs pakāpties līmeni augstāk, jo no nākamā studiju gada Biznesa augstskolas Turība Juridiskajā fakultātē būs iespējams apgūt 2. līmeņa profesionālā bakalaura studiju programmu Organizācijas drošība. Sarunā ar studiju programmas direktoru Vilni Veinbergu izdevās noskaidrot, ka studijas drošības jomā caurvij gan teorija, gan praktiskas nodarbības, gan darbs studentam pašam ar sevi, kur pēdējam mēdz būt izšķiroša nozīme profesionālai un kvalitatīvai darbībai nozarē. Kāpēc tika izveidota bakalaura studiju programma un kādai auditorijai tā paredzēta? Turībā jau tiek realizēta viena pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programma Organizācijas drošība studiju virzienā Iekšējā drošība un civilā aizsardzība. Vairākus gadus šo programmu absolvējušie speciālisti izsaka vēlmi turpināt izglītību drošības jomā. Kopā ar lielākajiem drošības jomas komersantiem, Latvijas drošības biznesa asociācijas un Valsts policijas ekspertiem izvērtējām iespējas un nepieciešamību drošības jomas studiju programmas papildināšanā. Nonācām pie secinājuma, ka Latvijas vidē ir nepieciešama jauna un mūsdienīgai kvalitātei atbilstoša studiju programma. Tās absolvents iegūst bakalaura grādu Organizācijas drošībā un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju – Drošības dienesta vadītājs. Studiju programma Organizācijas drošība paredzēta jebkuram Latvijas iedzīvotājam. Ja interesents, stājoties studiju programmā, nav sodīts vai sodāmība ir dzēsta, ja cilvēks praktiski ir vesels un nav narkologa vai psihiatra uzskaitē un ir ieguvis vidējo izglītību, bet, pats galvenais, viņš vēlas studēt un apgūt šo specifiskās jomas studiju programmu, tad var uzskatīt, ka viņš jau ir uzņemts. Kādas zināšanas studenti iegūs, studējot šajā programmā? Vislielākā vērtība šajā programmā ir iegūstamā profesionālā izglītība un praktiskā pieredze. Programmas realizācijā ir iesaistīti augstākās klases profesionāļi. Piemēram, studiju kursā Fizisko personu drošība būs apmācības ne tikai personas miesassardzē, bet arī speciālās autovadīšanas iemaņas apgūšana, kas notiks trasē „333”. Līdzīgi praktiskā šaušana notiek šautuvē ar starptautiskā vidē atzītu profesionāli – instruktoru. Teorētiskais studiju kursu bloks ir veidots tiešā sasaistē ar profesionālo iemaņu apgūšanu. Studējošais,

apgūstot programmu, iegūs gan psiholoģisko sagatavotību, gan spēs orientēties drošības tehnisko līdzekļu pielietojumā, iepazīsies ar augsti novērtēto, Latvijas teritorijā esošo vēstures pieredzi un iegūs redzējumu par starptautisko drošības vēsturi. Studentiem būs iespēja apmeklēt Starptautisko drošības un aizsardzības izstādi (IDET - International Exhibition of Defence and Security Technologies), kas notiek ik pēc diviem gadiem Bruno, Čehijā. Šajā studiju programmā kritiski izvērtējām katru apgūstamo kursu. Kādi tad ir izplatītākie profesionālie izaicinājumi speciālistiem organizācijas drošībā, ar ko ikdienā viņiem jāsastopas? Miniet kādus piemērus! Pasaulē arvien vairāk un vairāk tiek vērsta uzmanība uz profesionālu privātās prakses aizsardzību, kas ir arī galvenais mūsu uzdevums - sagatavot šīm darbam dažādas iemaņas apguvušus profesionāļus. Studiju programmu apguvušie speciālisti būs labi sagatavoti dažādu izaicinājumu šķautnēm. Visam cauri vijas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas. Pirmkārt, profesionālim jābūt noturīgam psiholoģiski. Es pat teiktu, ka cilvēka psiholoģiskā sagatavotība ir viens no svarīgākajiem aspektiem jebkurā darbā. Otrkārt, pasaules globalizācijas laikmetā viennozīmīgi liels uzsvars ir jāliek uz valodu apguvi. Treškārt, lai cilvēks spētu domāt un risināt problēmu vai savlaicīgi veikt preventīvos pasākumus, jābūt nevainojamām zināšanām atbilstošajā nozarē. Ceturtkārt, jābūt arī labai veselībai un fiziskai gatavībai veikt uzdevumus. Īpaši jauniem cilvēkiem šķiet, ka var veikt neiedomājamus darbus, bet realitātē daudzi jaunieši krīt bezsamaņā jau pēc stundas nepārtrauktas un nekustīgas stāvēšanas. Arī šādām zināšanām ir jābūt, - kā organizēt savu organismu darbam.

Kādas darba perspektīvas sniegs bakalaura diploma iegūšana? Ievērojot globalizācijas tendences, studiju programmā tiek apgūta angļu, krievu un vācu profesionālā valoda. Šo terminu apgūšana programmas absolventiem sniegs iespēju pieteikt sevi starptautiskajā tirgū, piemēram, Vācijā, Lielbritānijā un citviet. Minētajās valstīs komersantiem ir nepieciešami augsti sagatavoti drošības speciālisti ar līdera spējām, kam piemīt komandas gars, kā arī spēja autonomi risināt ārpuskārtas jautājumus. Organizācijas drošības absolventiem ar viņu iemaņām un kompetenci ārpus valsts robežām būs labas profesionālās izredzes augt. Šādi drošības jomas speciālisti pasaulē tiek augstu vērtēti un labi apmaksāti. Nākotnē arī pašai augstskolai paredzēts iesaistīties starptautiskajā drošības jomas tirgū, kur, precizējot nepieciešamās kvalitātes, spēsim gatavot personālu jau tieši kādam konkrētam uzņēmējam vai tirgus segmentam drošības jomā. Vai ārpus Latvijas robežām pieejama līdzīga studiju programma? Lielākā daļa studiju programmu ir saistīta ar informācijas drošību, kas nenoliedzami ir šajā laikā visizplatītākais apdraudējums gan privātajā, gan valsts sektorā. Organizācijas drošība ir ļoti specifiska studiju programma, kas nav izplatīta pasaulē tieši šādā programmas salikumā. Šāda programma ne Eiropā, ne citviet pasaulē nav. Var saskatīt zināmu līdzību programmās Somijā un Holandē, bet tās vairāk ir vērstas uz teorētisko zināšanu apgūšanu kādā specifiskā drošības virzienā un iegūto teorētisko zināšanu iedzīvināšanu praksē. Arī Krievijā, Izraēlā un Ukrainā liels darbs ieguldīts dažādu programmu izstrādē. Mūsu programmā liels uzsvars ir likts uz praktiskajām iemaņām, kas būtiski ietekmē drošības jomā strādājošu personu kvalitatīvu uzdevumu izpildi.

Teksts: Dace Kristiāna Ūdre

Latvijas Nacionālais teātris piedāvā

TIKAI STUDENTIEM Iespēju noskatīties jauniestudējumu ģenerālmēģinājumus

1,5 EUR

par īpašu cenu . Informāciju par tiem variet iegūt, sekojot teātrim sociālajos tīklos. 20% atlaidi uz visām izrādēm LMT Jaunajā un Aktieru zālēs. Vairāk informācijas:

www.teatris.lv

Pēdējā brīža piedāvājumi, konkursi un aktualitātes sekojot mums:

izmantojot:

rbību darot! ē uzņēmējda

Stud

Vai iespējams reizē studēt, sākt uzņēmējdarbību un veidot pirmās attiecības ar līdzīpašniekiem un klientiem, iegūt pirmo finanšu pieredzi? Izrādās, ka ir, turklāt tepat, Latvijā, Biznesa augstskolas Turība izveidotajā StartUp Akadēmijā, kur jau no pirmās studiju dienas studē tie, kuri, negaidot izlaiduma dienu, alkst savas biznesa idejas realizēt dzīvē.

Teksts: Dace Kristiāna Ūdre Foto: no Turības arhīva

Uzmanības centrā praktiska darbošanās

Tikšanās vieta jauniem uzņēmējiem

Biznesa augstskolas Turība pirmā studiju gada studente un jaunā uzņēmēja Aiga Kalbjonoka izvēlējās studēt StartUp Akadēmijā, jo uzskata, ka akadēmiskās zināšanas mūsdienās nespēj nodrošināt vajadzīgās iemaņas, lai spētu konkurēt mūsdienu darba tirgū. „Šādai pieejai izglītībā Latvijas studentu vidū ir pieprasījums. Jaunieši mūsdienās kļūst arvien progresīvāki, ātrāk tiecas pēc panākumiem. Šādas studijas ir lielisks veids, kā teorētisko bāzi uzreiz pielietot praksē. Studiju grafiks ir ļoti elastīgs un ikdienā viegli savienojams ar uzņēmējdarbību”. „Man vienmēr ir patikusi uzņēmējdarbība, jo zem šī vārda slēpjas pavisam cita pasaule, kas aizrauj ar saviem izaicinājumiem,” savu pirms gada izdarīto izvēli par labu studijām Akadēmijā skaidro Linda Rubene. Studente uzskata, ka šī mācību metode ir ļoti interesanta tiem, kuri grib būt uzņēmēji un ir gatavi, ka katra pavadītā diena būs citādāka kā iepriekšējā. „Jāmeklē dažādi risinājumi un jātiek galā ar lielām un mazām problēmām. Entuziasms risināt problēmas topošo uzņēmēju dara stiprāku un ar pieredzi bagātāku!”

Akadēmijā uzsvars tiek likts uz praktisku iemaņu un pieredzes iegūšanu, tādēļ paralēli lekcijām un literatūras patstāvīgai lasīšanai obligāta prasība ir dibināt savu kompāniju. „Studenti pēc iepazīšanās nodarbībām sadalās grupās, ģenerē un meklē idejas par uzņēmējdarbības veidu, ar ko uzņēmums nodarbosies. Kopā ar grupas biedriem dibina uzņēmumu, sadala tajā pienākumus un atbildību. Studenti vienojas un izveidotajā uzņēmumā sadala šādus amatus: uzņēmuma vadītājs, finanšu vadītājs, grāmatvedis, mārketinga vadītājs, personāla vadītājs, pārdošanas vadītājs, ko pēc noteikta laika studentiem ir iespēja mainīt,” studiju procesu studiju programmā skaidro Biznesa augstskolas Turība Attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks Viesturs Bulāns, kurš iesaistījies Akadēmijas attīstībā. „Topošie uzņēmēji attīsta komunikācijas, prezentācijas un līderības prasmes, gūst izpratni par komandas darbu un attīstību, iepazīst biznesa etiķeti, mācās meklēt, analizēt un apstrādāt informāciju un citas uzņēmējdarbībā svarīgas kompetences”. „Līdz ar iesaistīšanos akadēmijā esmu guvusi plašāku redzējumu uzņēmējdarbības sfērā. Kopā ar studiju biedriem esmu uzsākusi darbu savā uzņēmumā Sponsor Advisers. Mūsu darba pienākumi katrā projektā atšķiras un veidojas atkarībā no tā, ko vēlas pasūtītājs. Strādājam pie sponsoru piedāvājuma izveides, to piesaistes, uzraugām, lai tiktu izpildīti

vienošanās punkti, varam būt klāt pašā projekta norises laikā. Kā atalgojumu mēs saņemam konkrētu procentu no sponsoru piesaistītās naudas summas,” stāsta Aiga. „Biznesa pasaulē visiem tiek maksāts ar divu veidu monētām: naudu un ar pieredzi. Vispirms ņem pieredzi, nauda nāks vēlāk – tā reiz teicis Harolds Dženīns. Šis ir mans moto nu jau gadu,” atklāj Linda un piebilst, ”godīgi sakot, ir ļoti grūti. Šī pieredze prasa daudz laika, enerģijas un, pats galvenais, prasmi sevi disciplinēt un iemācīties pareizi visu saplānot. Ir bijis, kad gribas atmest ar roku un teikt– man pietiek. Pats lielākais izaicinājums ir noticēt sev! Viens no izaicinājumiem šajā gadā bija atvērt pirmo tirdzniecības vietu Origo – Rotu namu ar plašu klāstu augstas kvalitātes apzeltītas un apsudrabotas bižutērijas. Pirms atvēršanas citi uzņēmēji un paziņas teica, ka mans projekts neaizies, ka esmu izdarījusi nepareizu izvēli. Es noticēju sev un saskatīju iespējamo izaugsmi, kas vainagojās ar labiem rezultātiem”. Studenti kopīgi izveidoto uzņēmumu vada pēc saviem ieskatiem, vadoties no iegūtajām zināšanām un pieredzes. Jaunie uzņēmēji risina konkrētas situācijas un problēmas, kas saistītas ar studentu uzņēmumu un mūsdienu aktualitātēm uzņēmējdarbības vidē. „Šāda studiju procesa organizācija ļauj studentiem izprast apgūstamo teorētisko bāzi caur sava uzņēmuma prizmu, spēt to pielietot uzņēmuma attīstībā, kā arī veido studenta kā uzņēmēja spēju izteikt un argumentēt savu viedokli,” skaidro Attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks.

„Mentors ir persona, kas, izvērtējot studentu darbību uzņēmumā, sniedz tiem individuālus, konkrētam uzņēmumam pielāgotus uzdevumus un mudina studentus rast piemērotākos risinājumus katrai no šīm situācijām,” skaidro Viesturs Bulāns. „Mentors aicina vieslektorus sniegt lekcijas vai individuālas konsultācijas uzņēmumam, vadoties no tā, kas tajā brīdī uzņēmumam un tā komandai ir nepieciešams”. Linda ir pārliecināta, ka šajās studijās pats vērtīgākais ir mentoru padomi un pieredze, kas ir kā galvenais atbalsts un iedrošinājums jauno uzņēmumu un uzņēmēju attīstībā. Arī Aiga piekrīt, ka iespēja satikt mentorus, pieredzējušus un atpazīstamus uzņēmējus, ir viens no noteicošajiem faktoriem, kas piesaistījis esošo studentu interesi par studijām Akadēmijā. Vērtējot jauniešu iespējas Latvijā kopumā, Aiga min, ka svarīgi ir iedrošināt darboties un skatīties uz lietām plašāk, sniegt iespēju pārbaudīt un pilnveidot savas spējas. „Vide, kurā mēs dzīvojam, nemitīgi mainās, un tai līdzi pārmaiņas piedzīvo arī jaunā paaudze. Ja mēs jau savlaicīgi strādāsim pie jauniešu personības attīstības un iespēju paplašināšanas, uzskatu, ka nākotnē uzņēmēju skaits Latvijā strauji pieaugs,” studente ir pārliecināta.

Kā var pieteikties studijām StartUp Akadēmijā

Studenti augstu vērtē profesionāļu mācībstundas

Jaunajiem uzņēmējiem augstskola nodrošina visu nepieciešamo, lai varētu savas idejas sākt realizēt dzīvē – viņi darbojas augstskolas Biznesa inkubatorā un regulāri saņem pasniedzēju vai akadēmijā pieaicināto mentoru padomu. Par mentoriem tiek piesaistīti jau uzņēmējdarbības vidē ilggadēji strādājoši profesionāļi, kas spēj palīdzēt studentiem, daloties ar savu pieredzi vai sniedzot ieteikumus.

Uzņemšana StartUp Akadēmijā notiek tāpat kā citās Biznesa augstskolas Turība realizētajās studiju programmās, papildu nosacījums ir intervija. Mentors tiekas ar katru topošo studentu, lai labāk izprastu tā motivāciju un interesi mācīties tieši Akadēmijā, viņa biznesa idejas, spēju strādāt komandā un precīzāk izskaidrotu potenciālajam studentam Akadēmijas mācību metodi, tās priekšrocības un iegūstamos rezultātus. No 2014./2015. gada studijām StartUp Akadēmijā varēs pieteikties četrās augstskolas realizētajās studiju programmās: Tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu vadība, Lietišķo un rekreatīvo pasākumu vadība, Uzņēmējdarbības vadība un Mārketinga un tirdzniecības vadība.

Teksts: Jevgēnija Briede-Birone Foto: Marija Briede

Pārdomās par

Austrumiem Austrumi ir smalka lieta*- vēsta krievu teiciens. Vai patiesi tas tā ir un kāds tieši smalkums slēpjas austrumu kultūrā, es jautāju Biznesa augstskolas Turība doktora studiju programmas studentam Ilhomam Khalimzoda, kurš uz Latviju pirms pieciem gadiem atbraucis no Tadžikistānas. (*no krievu val. Восток – дело тонкое)

Tadžikistāna – paradīze zemes virsū, kas atrodas Vidusāzijas dienvidaustrumos. Augstu Pamīra kalnos paslēpta valsts, kas robežojas ar Kirgizstānu, Uzbekistānu, Afganistānu un Ķīnu, bez izejas uz jūru. Tā ir mazākā no Vidusāzijas republikām, taču var lepoties ar savām senajām tradīcijām un vēsturi. Bieži vien Eiropas kultūras nesējiem šis reģions ir mīkla, kuru atminēt un saprast nav tik vienkārši. Tajā pat laikā, iespējams, Austrumiem un Eiropai, Latvijai un Tadžikistānai ir daudz vairāk līdzību, nekā varam iedomāties. Vismaz tā uzskata Ilhoms. Ilhoms ir interesants, savdabīgi skaists, ar burvīgu smaidu un acīm, kas reizēm kļūst viltīgas un ļoti dziļas. Mani tas vienmēr ir pārsteidzis austrumu cilvēkos – viņu acīs, smaidā un mīmikā slēpjas tāds dziļums un noslēpumainība, ka dažreiz bail skatīties...

“Lai dzīvotu svešā zemē ilgu laiku, nepieciešams adaptēties, izveidot labas attiecības ar šīs valsts iedzīvotājiem un iepazīt viņu kultūru. Tas nozīmē apgūt sadzīvošanas mākslu,” uzskata Ilhoms. Pieņemot lēmumu studēt ārzemēs, divus gadus Ilhoms pavadīja ceļojumos un mācībās Vidusāzijas reģionā, taču kāds draugs ieteica doties uz Latviju, jo pats šajā valstī bija iemīlējies. “Mana iekšējā balss teica, ka kārtējo reizi mainīt valsti un atmosfēru, atkal sākt visu no jauna, nav laba ideja,” viņš stāsta. “Taču aizbraucu. Un tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc nolēmu palikt Latvijā tik ilgi, cik tas būs iespējams: atkal sākt no nulles – veidot attiecības ar cilvēkiem, meklēt darbu, pierast pie jaunās vietas man vairs negribējās. Latvijā laiku nezaudēju: ieguvu bakalaura un maģistra grādu Rīgas Tehniskajā universitātē. Pagājuši pieci gadi un, lūk, joprojām esmu Latvijā un turpinu studijas doktorantūrā Turībā.” Lai dzīvotu svešā zemē ilgu laiku, nepieciešams adaptēties, izveidot labas attiecības ar šīs valsts iedzīvotājiem un iepazīt viņu kultūru. Tas nozīmē apgūt sadzīvošanas mākslu, uzskata Ilhoms. Prasu kursabiedriem par doktora pētījumam plānoto tēmu. Šobrīd, doktorantūras pirmajā gadā, konkrētas tēmas vēl tikai top, taču virzieni jau ir iezīmēti. Ilhoms interesējas par starpkultūru

komunikāciju. Atsaucoties uz Hantingtona (Samuel Phillips Huntington) koncepciju, viņš norāda, ka dezintegrācija, nesaprašanās un konflikti novedīs līdz civilizāciju sadursmei. Saskaņā ar Hantingtona uzskatiem Rietumu un Austrumu civilizācijas “sadursies” viena ar otru. “Šajā situācijā cilvēkiem kā atbildīgiem pilsoņiem, neatkarīgi no tā, kurā valstī viņi dzīvo, ir jāstrādā pie “sociālā kapitāla” izveides. “Sociālais kapitāls”, ko veido empātija, līdzcietība, taisnīgums, uzticība un sadarbība, ir svarīgākais faktors, lai izveidotu daudzkultūru sabiedrību bez konfliktiem un pārpratumiem, kur valda tolerance, dialogs un mīlestība. Izstrādājot doktora darbu, plānoju aprakstīt metodoloģiju, kas padarītu starpkultūru komunikāciju vieglāku,” par teoriju stāsta doktorants. Praktiski viņš plāno salīdzināt Latvijas un Tadžikistānas kultūru. Kādreiz, apceļojot Uzbekistānu, iemīlēju Vidusāzijas kalnus, kultūru un ēdienu. Ar interesi klausos par Tadžikistānu. “Mana zeme ir bagāta ar kalniem (Pamīra), upēm, ezeriem un sauli – apmēram 300 dienas gadā ir saulainas. Šeit dzīvo fantastiski, ļoti viesmīlīgi cilvēki, lielākā daļa runā persiešu valodā. Kādreiz šeit bija Sasanīdu impērija – otra lielākā persiešu impērija, kas aptvēra vairāku apkārt esošo mūsdienu valstu teritorijas,” viņš lepni stāsta par savas valsts seno vēsturi (impērija pastāvēja 224. - 651. g.m.ē.). Savukārt par jaunāko vēsturi – XX gadsimtu – Ilhoms gandrīz nestāsta: “XX gadsimtā Tadžikistāna kļuva par Padomju Savienības republiku. 1991. gadā republika atguva neatkarību.” Jāsaka, ka Tadžikistāna bija viena no nabadzīgākajām PSRS valstīm. Un arī vairākus gadus pēc Padomju Savienības sabrukuma valstī nebija kārtības un labklājības – tajā valdīja asiņains pilsoņu karš. Pieļauju, ka tas ir viens no iemesliem, kāpēc Ilhoms dod priekšroku angļu nevis krievu valodai. Viņš pats gan apgalvo, ka tā nav. Angliski viņš runā ar skaistu austrumu “piegaršu”– smalku akcentu. Arī krievu valodu pārzina diezgan labi. Kaut arī mana dzimtā valoda ir krievu, sarunājamies angliski. Dzirdot, ka ar draugiem viņš sarunājas krieviski, prasu: “Kurā valodā tev vieglāk komunicēt?” “Vienalga, krieviski runāju bieži. Šobrīd arī mājās

sarunājamies krieviski. Savukārt augstskolā runāju pārsvarā angliski, jo valodu vajag izmantot, lai neaizmirstu,” tā Ilhoms. Latviski viņš pagaidām runā “bišķiņ”, kā pats atzīst, taču apgalvo, ka, piecus gadus pavadot valstī, latviešu valodu ir iemācījies saprast.

“Latvijā ir brīnišķīgs rudens, īss pavasaris un vasara, bet ļoti ilga ziema. Man bija vajadzīgi trīs gadi, lai pielāgotos. Un joprojām, neraugoties uz to, ka sniegs man ļoti patīk, es dodu priekšroku Latvijas vasarai,” saka Ilhoms. “Kādas ir būtiskākās atšķirības starp Latviju un Tadžikistānu?” naivi prasu. “Lielākās atšķirības var just dabā – Latvijā ir daudz mežu, jūra... Tadžikistānā – kalni, augstākais no tiem sasniedz 7000 metrus.” “Vai jūra un kalni ietekmē kultūru, mentalitāti?” Puisis atbild, ka nē, bet piebilst, ka klimatam gan varētu būt kāda ietekme uz kultūru un tradīcijām. “Kultūrās ar aukstiem laika apstākļiem ziema nozīmē izdzīvošanu,” viņš saka. Droši vien tā ir arī siltās zemēs ar vasaru – vasarā jāizdzīvo, jāslēpjas no saules, jāmeklē ēna un ūdens… „Latvijā ir brīnišķīgs rudens, īss pavasaris un vasara, bet ļoti ilga ziema. Man bija vajadzīgi trīs gadi, lai pielāgotos. Un joprojām, neraugoties uz to, ka sniegs man ļoti patīk, es dodu priekšroku Latvijas vasarai,” saka Ilhoms. Meklējot atbildi par atšķirībām, jautāju arī par reliģiju, taču Ilhoms uzreiz paliek nerunīgs. “Tadžikistānā tie, kas vēlas, praktizē reliģiju, un tie, kas negrib– to nedara. Manuprāt, reliģija un ticība ir pārāk personiska lieta, kurā neļauju iejaukties citiem,” puisis atbild. Vidusāzijas valstīs tradīcijas, reliģija un dzīvesveids ir cieši savijušies kopā. Šeit faktiski neēd cūkgaļu, reti lieto alkoholu, bet uz baznīcu (vai mošeju) nedodas. 85% Tadžikistānas iedzīvotāju ir musulmaņi sunnīti. Tāpat šeit ir arī vairākas citas reliģiskās kopienas: pareizticīgie, Romas katoļu draudze, baptisti, adventisti, bahajiešu un zoroastrisma pārstāvju kopienas u. c.

It kā pretojoties maniem centieniem atrast atšķirības, Ilhoms saka, ka saredz Latvijas un Tadžikistānas kultūrās vairākas līdzības: “Gan Latvijā, gan Tadžikistānā pieņemts vasaras brīvdienās sūtīt bērnus pie vecvecākiem uz laukiem; abās kultūrās omas vasarā gatavo ievārījumu; tipisks vīriešu atpūtas veids ir makšķerēšana; abās kultūrās pieņemts sveicinoties sarokoties un skatīties acīs; vakaros abās valstīs cilvēki cenšas ēst mazāk.” Tāpat kā kopīgo viņš piemin pastāvošo cieņu pret vecākiem un veciem cilvēkiem. Man šīs līdzības liekas apšaubāmas. Pieredze liecina, ka sākotnēji šķietami līdzīgie procesi var būtiski atšķirties pēc satura. To apstiprina Ilhoma vārdi par vecākiem: “Mēs varam apceļot dažādas valstis un dzīvot, kur gribam, taču mēs nedrīkstam aizmirst vietu, kur piedzimām, un savus vecākus. Mums jābūt kopā ar viņiem. Kad biju jauns, vecāki deva man savu mīlestību, un tagad man jāatdod sava mīlestība viņiem.” Ilhoms saka, Latvijā vai citur Eiropā viņš nepaliks, un viņam jāatgriežas mājās savu vecāku dēļ. Iespējams, tieši šajos vārdos slēpjas lielākās abu kultūru atšķirības, kā arī Austrumu audzināšanas un tradīciju pamatīgums: kaut arī Latvijā un Tadžikistānā ir pieņemts cienīt vecākus, cieņas izpausmes mūsu kultūrās atšķiras. Ņemot vērā pēdējos gados aizbraukušo latviešu skaitu, grūti iedomāties, ka kāds atgriezīsies, “lai dotu vecākiem mīlestību”. Lai cik skaudri tas neizklausītos, vairāk ticams, ka, mīlestības vadīts, latvietis sūtīs vecākiem naudiņu un dažas reizes gadā apmaksās ceļojumu uz savu jauno mītnes zemi.

“Nedrīkstam aizmirst savu dzimteni un vecākus,“ pārliecināts ir Ilhoms. Uz jautājumu, vai ir kaut kas, ko viņš nesaprot Latvijas kultūrā, Ilhoms atbild ļoti kosmopolītiski: “Jebkurā gadījumā, es cenšos būt empātisks un tolerants. Droši vien, tieši tāpēc visas kultūras manā skatījumā ir skaistas.” “Vai nepieciešamība būt tolerantam nozīmē, ka tomēr ir kaut kas nepieņemams?” “Apgalvot, ka viss ir perfekti, nebūtu reālistiski. Taču negribu tērēt laiku kritikai. Tā vietā cenšos saskatīt pozitīvās puses. Un to saucu par toleranci pret citu kultūru.”

Lielākais izaicinājums ir prasmes tūrisma pakalpojumus apkopot

vienotā tūrisma produktā Teksts: Biznesa augstskolas Turība Tūrisma pētniecības centra vadītājs, augstskolas lektors un SIA Baltic Vision Riga izpilddirektors un valdes loceklis Ēriks Lingebērziņš.

2014. gada janvārī Biznesa augstskolas Turība Tūrisma pētniecības centra (TPC) organizētās diskusijas trīs Latvijas pilsētās – Talsos, Cēsīs un Liepājā – ir bijusi lieliska iespēja nozares pārstāvjiem un Turībai runāt par kopīgo un atšķirīgo Latvijas tūrisma attīstībā reģionos. Neskatoties uz to, ka visās trīs pilsētās diskutējām par vienu tēmu, diskusijas dalībnieki skaidri norādīja uz katra reģiona īpatnībām, vienlaikus paužot savu viedokli par pilsētas, reģiona un lauku tūrisma attīstības prioritātēm un nepieciešamajiem priekšnosacījumiem. Visu diskusiju dalībnieki atzina, ka ārvalstu tūristi nav reta parādība Latvijas reģionos, turklāt vērojamas vismaz divas spēcīgas kopīgas iezīmes: straujš Krievijas un Lietuvas tūristu skaita pieaugums pēdējos gados un joprojām aktuālās jau zināmās un tradicionālās tēmas – visu līmeņu sadarbība, starptautisko tūrisma tirgu apgūšanas iespējas un lauku tūrisma piedāvājuma specifika. Diskusiju laikā daudz tika runāts par priekšnosacījumiem veiksmīgai gan vietējā, gan starptautiskā tūrisma attīstībai, norādot uz vietējo tūrisma informācijas centru (TIC) īpašo lomu. Uzņēmēji redz vietējos TIC kā vietu, kur tiem tikties, dalīties pieredzē un piedāvāt savas idejas, radot jaunus reģionālā tūrisma piedāvājumus. Vietējie TIC tiek uztverti ne tikai kā klasiski TIC, bet gan kā vieta, kas var sniegt impulsu tūrisma attīstībai reģionā. Tomēr ne vienmēr visi reģiona uzņēmēji un reizēm arī pat blakus esošas pašvaldības ir atvērtas sadarbībai. Tam ir dažādi iemesli, piemēram, ļoti bieži tūrisms netiek uztverts kā bizness un iespēja pelnīt. Tāpat nākas secināt, ka joprojām ir vērojama nevēlēšanās saprast, ka Latvija kā starptautiskā tūrisma galamērķis ir mazs galamērķis un konkurēt starptautiskos tirgos iespējams tikai tad, ja piedāvājuma klāsts ir tik plašs, ka ārvalstu tūristam ir pieejami ne tikai apskates objekti dienas laikā, bet arī izklaides iespējas vakarā, interaktīvas līdzdarbošanās iespējas amatnieku darbnīcās un vietējās virtuves daudzveidīgs piedāvājums. Tieši piedāvājuma

daudzveidība ir būtiskākais nosacījums, lai radītu pēc iespējas lielāku ārvalstu tūristu interesi reģionos. Domājot par ārvalstu tūristu piesaisti, jāsecina, ka plaši izplatīti ir dažādi stereotipi, kas bieži attur uzņēmējus aktīvāk iesaistīties darbā ar ārvalstu tūristiem. Daudziem ir neskaidra klasiskā tūrisma produktu izplatīšanas ķēde. Kā piemēru var minēt stereotipu par sadarbību ar ienākošā tūrisma operatoriem – salīdzinoši plaši izplatīts ir viedoklis, ka sadarbība ar personām vai uzņēmumiem, kas ceļotājiem nodrošina pakalpojumu piedāvājumu tūrisma vietās, ir neiespējama, sarežģīta un dārga. Šim viedoklim oponē to pakalpojumu sniedzēji, kuru sadarbības pieredze ir veiksmīga un kuri atzīst, ka būtiskākais, lai tūrisma operatoros radītu interesi par savu pakalpojumu, ir tā pieejamība un regulāra saziņa. Turpinoties ciešākai sadarbībai starp uzņēmējiem, pašvaldību un vietējo tūrisma informācijas centru, Latvijas reģionos ir visi priekšnoteikumi jaunu starptautisko tirgu apgūšanai, jo, kā tika secināts diskusiju laikā, Latvijas kā galamērķa lielākais izaicinājums ir nevis atsevišķu pakalpojumu trūkums, bet gan prasmes tos apkopot vienotā, atraktīvā tūrisma produktā un zināšanas par tūrisma produkta pārdošanu ārvalstu tūristiem.

Biznesa augstskolas Turība Tūrisma pētniecības centrs, kas darbojas Starptautiskā tūrisma fakultātes paspārnē un dibināts 2012. gadā, regulāri organizē diskusijas, kuras pulcina tūrisma biznesa ekspertus, augstskolas Starptautiskā tūrisma fakultātes bakalaura un maģistra studiju studentus un absolventus, kā arī ārvalstu studentus un citus interesentus. Pirmā diskusija notika 2013. gada februārī. Pateicoties studentu un nozaru profesionāļu atsaucībai un vēlmei turpināt pieredzes apmaiņu un savstarpēju dialogu par tūrisma biznesa izaicinājumiem, tika lemts kopīgas tikšanās rīkot regulāri.

Teksts: Lauma Bērziņa Foto: no Sintijas Keišas personīgā arhīva

Par Krētu , grieķiem un latviešiem Sintija Keiša ir Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes absolvente, kura 2012. gada decembrī absolvēja maģistra studiju programmu. Jau kādu laiku Sintijas mājas ir Krētā, bet Latvija – mājas, kurās atgriezties. Krēta ir Grieķijai piederoša sala Vidusjūrā, kas ir arī lielākā un apdzīvotākā sala Grieķijā, tai ir bagāta kultūra un ļoti interesanti un atvērti cilvēki. Par to, kādas ir krētiešu tradīcijas, dzīves ritms un kāpēc Sintija šobrīd Krētā dzīvo pastāvīgi, uzzināju kādā novembra piektdienas rītā.

Ne vienu reizi vien studiju procesa laikā esi bijusi ārpus Latvijas. Pastāsti, lūdzu, vairāk, kāda ir Tava starptautiskā pieredze? Bakalaura studiju programmu apzināti izvēlējos Starptautiskā tūrisma fakultātē, jo zināju, ka man būs iespēja ceļot. Sākumā nedaudz baidījos no došanās ārpus Latvijas, jo tas nozīmēja ilgu prombūtni no mājām. Bet tad, kad pienāca bakalaura studiju 3. kurss, ar draudzenēm sapratām, ka, ja tagad neaizbrauksim un turpināsim “marinēt”, tad nu tiešām nekad to arī neizdarīsim. Un tā nu mēs, visas piecas draudzenes, pieņēmām izaicinājumu un devāmies uz Krētu. Biju ļoti laimīga, pat vairāk – šis brauciens izmainīja visu manu dzīvi. Protams, esot ārpus Latvijas un ierastās vides, skumu pēc mājām, bet to, ka devos uz Krētu, nenožēloju nevienu brīdi, jo šī brauciena laikā iepazinu jaunus cilvēkus, kā arī ieguvu neaizmirstamu pieredzi, strādājot restorānā kopā ar cilvēkiem no desmit dažādām valstīm. Tiesa gan, ļoti gribējās mājās, bet, kad atgriezos Latvijā, jau atkal interesējos par iespēju doties ārpus tās robežām. Jau nākamajā gadā ar labāko draudzeni devāmies vēlreiz uz Krētu, jo bijām iemīlējušas to. Šis ceļojums bija mani iedrošinājis pieņemt jaunus izaicinājumus. Gribēju turpināt mācības maģistrantūrā, tāpēc izmantoju izdevību un aizbraucu dubultā diploma apmaiņas programmā uz Franciju. Šajā valstī bija nedaudz cita veida pieredze nekā Krētā. Šeit studijās iepazinu patiešām profesionālus pasniedzējus, kuri iedvesa vēl lielāku pārliecību, cik ļoti man patīk un interesē tūrisma nozare. Nu man ir arī draugi no Francijas – apciemojam cits citu joprojām. Tagad jau atkal esmu Krētā, manas mājas ir tur. Krētā kopumā esmu bijusi trīs vasaras, bet pastāvīgi dzīvoju tur jau kopš 2013. gada janvāra. Pirmo pusgadu man bija iespēja atpūsties, tāpēc šis laiks pagāja, iepazīstot Krētu. Bet tomēr – kas bija tas, kas pirms pieciem gadiem Tevi atturēja doties uz ārzemēm? Kas ir pārvarēts līdz šim? Lielākoties tās bija bailes kaut ko mainīt savā dzīvē, zaudēt stabilitāti – kaut ko, kas ir jau iesakņojies. Visvairāk traucēja uzskats – ko tad nu es! Nekad neesmu bijusi tik tālu no mājām, turklāt – un ja nu kaut kas slikts notiek tur, tālumā? Tas bija jāpārvar. Ļoti priecājos, ka es to izdarīju, jo daudzi, kas studijas ir pabeiguši, atzīst, ka vajadzēja tomēr izmantot iespēju kādu laiku studēt un iegūt pieredzi ārzemēs. Es sadūšojos, jo mēs, draudzenes, braucām kopā. Viena es šādu soli noteikti nebūtu spērusi. Vajag

Grieķija ir populārākā valsts, uz kuru Turības studenti dodas ārzemju praksē kādu, kas tevi nedaudz pabīda un, galvenais – lai atbalsta. Dzīves piedāvātās iespējas ir jāizmanto. Salīdzinot ar to, kā tiek organizētas ārzemju prakses citur pasaulē, Turībā tā ir patiešām lieliska iespēja, jo ir tāda opcija kā augstskolas stipendija un Eiropas stipendija, kas, piemēram, daudziem citiem nav – meitenēm no Ukrainas bija jāizdzīvo no tā, ko viņas nopelna. Cik saprotu, tad Tev šī ārzemju prakse un plašās iespējas ir liela vērtība. Ko par to saka Tavi mājinieki? Mana māsa izmantoja iespēju aizbraukt uz Turciju, viņa ir tikai par. Mammai arī sākumā viss šķita ļoti forši, bet tagad, kad saprot, ka nu jau esmu tā iedzīvojusies, ka palikšu tur uz pastāvīgu dzīvi, prieks ir noplacis. Tomēr tad, kad viņa pati atbrauca un iepazinās ar manu grieķu tautības puisi, redzēja, kā mēs ejam ciemos, ka es visus pazīstu, kā komunicēju, ka cilvēki mani pieņem un mīl un ir kā ģimene, tad mamma saprata, ka esmu drošībā un viss ir labi. Tagad viņa bieži brauc ciemos. Jūtos kā savējā, jo pēc dabas esmu ekspresīva un pozitīva – tas mani arī piesaista šai kultūrai. Domāju, ka pat tad, ja būtu intraverta, grieķu kultūra man būtu ļoti tuva – tā mani atvērtu. Daudzi man jautā, vai tur nejūtos kā ārzemniece, un mana atbilde ir noliedzoša. Par to man pašai prieks. Vai ir kas tāds, kas Tev pietrūkst no Latvijas? Mana ģimene – mamma, māsa un cilvēki, kurus mīlu un kuri mani vienmēr gaida. Savā ziņā arī Latvijas atmosfēra. Ļoti pietrūkst sniega. Nākotnē

Tagad uz brītiņu esi Latvijā, drīz dosies atpakaļ uz Grieķiju – kādi ir Tavi nākotnes plāni? Šoreiz Latvijā viesojos divus mēnešus – apguvu auto vadīšanu, tagad došos projām. Šajā sezonā dzīvoju Krētā, izbaudīju kultūru, mācījos grieķu valodu. Protams, vēlos strādāt viesnīcā un izmantot studiju laikā iegūtās zināšanas. Nākotnē vēlētos būt viesnīcas vadītāja, bet zinu, ka jāsāk no pamatiem– administrācijas. Francijā studēju luksusa tūrismu– vēlētos Krētā attīstīt tieši to. Šobrīd palīdzu savam draugam, kurš strādā grāmatvedības uzņēmumā, ar pavadzīmēm un specifiskām sistēmām. Šīs zināšanas arī man noderēs. Šobrīd mācos grieķu valodu pie privātskolotājas, lai varētu pilnvērtīgāk komunicēt un vēl labāk saprasties ar grieķiem. Kā grieķi uztver latviešus? Ko tagad viņi zina par mums, kopš Tu esi tur? Runājot par darbu, ja pasaki, ka esi no Latvijas, tad viņiem uzreiz ir skaidrs, ka satikuši cītīgu un strādīgu cilvēku, kam cieņā ir darba tikums. Esmu pamanījusi, ka viņiem latvieši šķiet labsirdīgi un jauki cilvēki, patīk ar mums komunicēt, jo, lai gan mēs esam no ziemeļiem, bet viņi no dienvidiem, tomēr ir kas tāds, kas mūs vieno, un mēs ļoti labi saprotamies, atrodam kopīgu valodu. Grieķija ir daudzu tūristu galamērķis? Vai tas ir grieķu pašu nopelns, ka cilvēki alkst redzēt šo zemi? noteikti Krētā varētu pavadīt vasaras un pavasarus, bet Ziemassvētkus sagaidīt Latvijā, jo Rīgai ziemā ir tāda īpaša aura. Latviešiem Ziemassvētki bez sniega nav pilnvērtīgi, kā ir ar grieķiem? Kādas ir grieķu tradīcijas – kā tiek svinēti svētki? Atmosfēra Ziemassvētku laikā Krētā ir citādāka nekā Latvijā. Nav stindzinošā aukstuma un sniega, uz kuru fona piparkūkas un mandarīni rada Ziemassvētku sajūtu. Taču, tāpat kā pie mums, arī viņi svin šos svētkus. Cilvēki šim notikumam gatavojas - cep cepumus, kas paredzēti tieši Ziemassvētku gaidīšanas laikam. Grieķi rotā Ziemassvētku egli un visu māju, aicina radiniekus un draugus uz svētku mielastu, dāvina dāvanas un dzied Ziemassvētku dziesmas. Pēc senajām grieķu tradīcijām cilvēki, kas dzīvoja salās, Ziemassvētkos dekorēja maza izmēra “laivas”, kuras novieto mājās un izrotā ar dekorācijām, ar kādām mēs pušķojam Ziemassvētku egli. Tā tiek darīts, lai parādītu reiz Grieķijā pastāvošo galveno nodarbošanos, kas bija saistīta ar kuģniecību, pārvadājumiem un zvejošanu. Joprojām Krētas pilsētu centros iespējams manīt lielas, izrotātas laivas. Ziemassvētku dienā un Jaungada pirmajā dienā bērni staigā pa mājām un dzied Ziemassvētku dziesmas, lai saņemtu kabatas naudu vai saldumus par priekšnesumu. Rokās bērni tur “laivas”, kurā tiek ieliktas viņu dāvanas.

Tūrisms ir galvenais ienākumu avots Grieķijā, tāpēc tam ir ļoti liela nozīme. Tūrisma produktu virzība tirgū ir atkarīga nevis no valsts, bet gan no privātiem uzņēmējiem. Viss ir atkarīgs no individuālajiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem. Tādēļ rodas iespaids, ka tūrisms netiek pietiekami reklamēts un virzīts starptautiskajā tūrisma biznesa tirgū. Ļoti daudzi atbrauc uz Krētu un jautā, ko tad šeit var apskatīties, jo tā īsti nav varējuši atrast informāciju. Grieķijā ir ļoti daudz vietu, kuras ir vērts apmeklēt, tikai par tām maz zina. Grieķiem ir sena vēsture un izkoptas kultūras tradīcijas. Krēta ir Eiropas civilizācijas atklājēja, tā dēļ vien ir vērts apmeklēt Grieķiju. Tomēr šodien Grieķija galvenokārt saistās ar laisku atpūtu pie jūras un saulainajām pludmalēm. Tā vien šķiet, ka septiņās dienās tikai jāsauļojas pludmalē, bet, kad apzinies to, ko šajā zemē iespējams vēl aplūkot, tad tās septiņas dienas ir krietni par maz. Kādu valstu tūristi visbiežāk sastopami Grieķijā? Grieķiju apmeklē ļoti liels skaits krievu tautības cilvēku. Šajā ziņā priekšrocība tiem latviešiem, kas zina krievu valodu - darbs noteikti atradīsies. Grieķiem, šķiet, grūti iemācīties krievu valodu, bet tāds ir tirgus pieprasījums, tāpēc daļa grieķu arī apmeklē krievu valodas kursus. Daudzi strādājošie, paskatoties uz cilvēku vien, zina, kādas tautības viņš ir. Piemēram, ieeju veikalā un mani sveicina krieviski.

Viesnīcā mācīja, ka jāsaka “sveiki” grieķu valodā, jo nekad nevar skaidri zināt, kādas tautības cilvēks esi- ja nu tomēr kļūdies?! Grieķijā ik dienas var sastapt un iepazīt cilvēkus no ASV, Nīderlandes, Vācijas, Anglijas, Francijas, Itālijas un citām valstīm. Grieķijai pieder ap 2000 salu, ne visas no tām ir apdzīvotas, bet tajās ir daudz pieprasītu tūristu galamērķu – Santorini, Rodas, Mikēnas u. c. Arī grieķi paši aktīvi apceļo un iepazīst savu skaisto zemi. Cik tradīcijām bagāta ir grieķu virtuve? Ko var saukt par īstu grieķu virtuvi un tās ēdieniem? Man personīgi grieķu virtuve ir ļoti tuva. Viņiem ir ļoti daudz ēdienu no dārzeņiem, zivīm un citām jūras veltēm. Paši grieķi atzīst, ka viņu ilgdzīvošanas pamatā ir zivis, olīveļļa un jūras sāļais gaiss. Olīveļļu viņi pielieto it visā. Krētā lielākoties katram ir savs dārziņš ar olīvkokiem. Mājas ēdieni ir ļoti eļļaini – tie paši kartupeļi lielākoties tiek cepti eļļā. Virtuvē galvenā pavarda sargātāja ir sieviete. Grieķi gatavo ļoti daudz ēdiena – kad aizej ciemos, viss jāpagaršo, jo nav pieņemts atteikties! Tradicionālās tavernās, pirms vēl esi ko pasūtījis, uz galda jau būs ūdens, olīveļļa, maize, iespējams, salāti, par ko nav jāmaksā. Savukārt, kad būsi beidzis ēst, tiks pienests saldais ēdiens. Citi joko, ka var atnākt uz restorānu un uzreiz pajautāt rēķinu. Grieķiem ir nesteidzīga kultūra – gan mājās, gan sabiedriskā vietā var sēdēt pie galda ilgi un baudīt kopā būšanu. Ir pieņemts, ka visi ēd no viena galda, uz kura ir salikts daudz mazu trauciņu, katram nav sava atsevišķa šķīvja, kā tas, piemēram, ir Latvijā. Pirms ciemiņu viesošanās namamāte jau visu ir paspējusi sagatavot – šim uzdevumam pieiet ļoti punktuāli, viss ir laikā, ēdiens vienmēr silts un gatavs pasniegšanai. Tad, kad dodas ciemos, laipns žests ir līdzi ņemt mājās pagatavotu ēdienu, piemēram, kūku. Viņiem patīk pamēģināt ko jaunu. Tendence saldumos– kūkas medū un cukurā, piemēram, baklavas. Ļoti populāras vasaras sezonā ir saldējuma tortes. Grieķijā saldumi tiek pārdoti ļoti plašā klāstā, un tie ir citādāki nekā mums Latvijā – saldāki. Atbalstītas tiek vietējās izejvielas, piemēram, saldējums no kazas piena – vieta, kur to iegādāties, atrodas nomaļus, bet visi iet uz turieni, jo tas ir vislabākais. Pēdējos gados gana plaši runāts par krīzi Grieķijā. Kā šo pārbaudījumu laiku vērtē paši tautieši? Pretstatā uzskatiem par krīzes cēloņiem Grieķijā, varu teikt, ka grieķi ļoti daudz strādā, taču ir pieraduši ļoti labi dzīvot – tas arī ir pamats nemieriem. Kā novēroju, krīzes laikā pusdienlaikā kafejnīcas tāpat ir pilnas – cilvēki dzer launagā kafiju un priecīgi čalo. Vakariņas tiek ieturētas tavernās ar dzīvās grieķu mūzikas pavadījumu. To nevar sagraut pat krīze, jo tā ir kultūras sastāvdaļa – kopā būšana. Grieķi diemžēl ir arī lieli

kafijas baudītāji un smēķētāji. Ko latvieši var mācīties no grieķiem? Daudz ko... Es minētu miera uzturēšanu sevī. Grieķiem nav plānu, viņi nesteidzas un par sīkumiem nesatraucas. Ja latviešiem ir teiciens – neatliec uz rītu to, ko vari izdarīt šodien, tad grieķiem tas darbojas pilnīgi pretēji – izdarīsi rīt to, ko šodien nepaspēsi! Enjoy the life slowly! Visu dzīvē var labot, izņemot gadījumu, kad esi miris. Nav nepieciešams sevi lieki noslogot ar domām un uztraukumu, ko var risināt. Vēl mēs varētu mācīties no grieķiem ģimeniskumu, ģimenes saišu uzturēšanu, cieņu pret sievieti. Augstās morālās vērtības, kurām rietumu pasaules valstīs daudzi mūsdienās nepievērš uzmanību, ir tieši tas, kam ir vislielākā vērtība mūsu dzīvē, un to tik labi izdodas uzturēt un kopt grieķiem. Kaut mēs katrs novērtētu tos brīžus, kurus pavadām kopā ar sev tuvajiem cilvēkiem! Paldies manai mīļajai skolai Turībai par dotajām dzīves iespējām un to, ka esmu tur, kur tagad esmu. Novēlu Turības pasniedzējiem, darbiniekiem, studentiem un viņu ģimenēm laimīgus un mīlestības pilnus turpmākos gadus! Uzdrošinieties dzīvē darīt lietas, ko līdz šim neesat mēģinājuši, un jums viss izdosies!

Turības studenti apgūst svarīgākos žurnālista darba instrumentus Sākot ar 2013./2014. studiju gadu, Biznesa augstskolas Turība Komunikācijas fakultātes studentiem ir iespēja studēt studiju programmā „Žurnālistika un mediji”. Studiju realizācija notiek sadarbībā ar mediju uzņēmumu Diena, kur, izmantojot Turības potenciālu un Dienas žurnālistu praktisko pieredzi, tiek gādāts par jaunu speciālistu sagatavošanu un profesionāļu ienākšanu darba tirgū. Deviņiem topošajiem žurnālistiem – Elzai Apsei, Kristiānam Burkovam, Annemarijai Grasmanei, Baibai Miltiņai, Kasparam Polim, Madarai Samulei, Helēnai Vinterei, Gundegai Zālītei un Sintijai Zankovskai – paralēli lekcijām un semināriem augstskolā jau pirmā studiju gada pirmajā semestrī bija iespējams gūt praktiskas zināšanas, piedaloties nodarbībās laikraksta Diena birojā. Vairāk par gūto pieredzi stāsta Dienas ekonomikas redaktore un žurnāliste Magda Riekstiņa un žurnālistikas programmas pirmā studiju gada studente Gundega Zālīte.

Gūtā pieredze laikrakstā Diena „Pērnā gada rudenī Turības žurnālistikas pirmā kursa studenti laikraksta Diena un portāla Diena.lv redakcijā ieradās reizi nedēļā – piektdienās. Studentiem bija iespēja gan doties uz preses konferencēm un rakstīt ziņas, pamatojoties uz preses konferencēs iegūto informāciju, gan intervēt cilvēkus ielu intervijās, gan veidot plašākus aprakstus un intervijas par dažādām tēmām. Viņiem bija iespēja arī intervēt citam citu un vērot šo interviju videoierakstus,” par aizvadīto

semestri stāsta Magda Riekstiņa, kura bija viena no galvenajām studentu vērtētājām un darba plānotājām. Žurnāliste norāda: „Kā savas praktiskās pieredzes prezentācijā atzina paši studenti, tieši savstarpējā intervēšana un filmēšanās viņiem visspilgtāk palikusi atmiņā.” Gundega Zālīte, Komunikācijas fakultātes pirmā studiju gada studente, stāsta, ka interesantākie šķita tie uzdevumi, kuri sagādāja vislielāko izaicinājumu. „Praktisko nodarbību laikā bija uzdots

sazināties ar potenciālajiem rakstu respondentiem, kas nozīmēja gan darbu ar sevi un iekšējo barjeru pārvarēšanu, telefoniski uzrunājot personiski nepazīstamas personas, gan pacietību un neatlaidību, sastopoties ar dažādiem cilvēkiem. Kā atklāju laika gaitā, žurnālista statuss ne vienmēr nozīmē, ka cilvēki būs atsaucīgi, un vienošanās rezultātā saņemsi e-pastā gaidīto atbildi. Iemācījos būt uzstājīgāka un prasīgāka,” gūto pieredzi komentē Gundega.

Teksts: Dace Kristiāna Ūdre Foto: Raitis Puriņš, Dienas mediji

Trīs svarīgas mediju vides patiesības Kopumā sadarbību ar žurnālistikas pirmā kursa studentiem Dienas ekonomikas redaktore un žurnāliste vērtē pozitīvi, jo visi jauniešu ar entuziasmu un ieinteresētību apgūst žurnālistikas iemaņas, kā arī spēj objektīvi novērtēt gan savas zināšanas un prasmes, gan arī to, kādu zināšanu un prasmju vēl trūkst. Tomēr ikvienam žurnālistikas studentam, kurš vēlas startēt nozares tirgū, viņa ieteiktu paturēt prātā trīs svarīgas mediju vides patiesības. „Pirmkārt, lai kādā medijā – presē, interneta portālā, televīzijā vai radio – studentam būtu mērķis strādāt, laba, pareiza valoda gan runājot, gan rakstot ir viens no

Vērtīgas atziņas turpmākai izaugsmei „Darbojoties kopā ar nozares profesionāļiem, iemācījos to, ka, lai kļūtu par žurnālisti, galvenais ir daudz lasīt un rakstīt. Vērtīgākā atziņa, ko esmu guvusi no laikraksta Diena darbiniekiem savai turpmākai profesionālajai izaugsmei, – nekad nepadodies, jautā, raksti! Tad arī viss izdosies,” secina Turības studente. „Uzsākot studijas žurnālistikā, klausoties vieslekcijas un diskutējot ar pasniedzējiem, visi studenti tikām brīdināti, ka praktiskā darba apjoms būs liels un jāgatavojas ieguldīt daudz sava brīvā laika. Tas, protams, sākumā mazliet radīja bažas, vai spēšu paveikt to, ko esmu uzņēmusies. Tomēr vēlāk, sperot jau pirmos soļus žurnālistikā, sapratu, ka, ja Tev patīk tas, ko Tu dari, vari paveikt visu uzdoto un vēl vairāk! Liels paldies laikraksta Diena žurnālistiem un maniem pasniedzējiem Laurim Zvejniekam un Andrim Pētersonam par iedrošinājumu, sniegtajām zināšanām un pieredzi!”

svarīgākajiem žurnālista darba instrumentiem. Prasme uzrakstīt loģisku, raiti lasāmu un uzmanību piesaistošu tekstu ir ļoti būtiska, tāpat kā prasme informāciju izstāstīt saprotami un precīzi. Kā otro patiesību žurnāliste min plašu zināšanu par sabiedrībā notiekošajiem procesiem nozīmīgumu un spēju tos izvērtēt analītiski. „Tas panākams, sistemātiski interesējoties par aktualitātēm izglītībā, politikā, ekonomikā, kultūrā, veselības aprūpē, sportā un citās jomās. Respektīvi, žurnālistam jāzina, kas notiek sabiedrībā, un nevar būt tā, ka žurnālists nevar nosaukt pat valdības sastāvu,” skaidro

M. Riekstiņa. „Treškārt, jāapzinās tas, ka mediju vide ļoti strauji mainās un turpinās mainīties arī paredzamā nākotnē, bet nemainīga ir un būs nepieciešamība piesaistīt lasītāju, skatītāju un klausītāju uzmanību, tāpēc ikviens uzrakstītais raksts, sagatavotais TV vai radio sižets pašam žurnālistam jāizvērtē, uzdodot sev jautājumu „Vai šis raksts (sižets) ir interesants, būtisks un vajadzīgs manai mērķauditorijai?” Un jāprot strādāt tā, lai raksti vai sižeti būtu interesanti un svarīgi konkrētā medija izvēlētajai mērķauditorijai,” tā Dienas žurnāliste.

Eiropas kultūras galvaspilsētas tituls ir izveidots, lai veicinātu Eiropas tautu tuvināšanos. Šo iniciatīvu uzsāka Eiropas Savienības Padome 1985. gadā pēc Melinas Merkuri ierosmes. Šogad, 2014. gadā, Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu ir tas gods nēsāt Rīgai. Latvijas galvaspilsētai, kas ar kultūras dzīvi nebeidz pārsteigt. Šī būs iespēja parādīt, cik tā ir daudzveidīga un interesanta ikvienam tās viesim un iedzīvotājam. Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014 programma ir īpašs, liels kultūras pasākumu projekts gada garumā un viens no vērienīgākajiem notikumiem kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas. Kopumā tie ir vairāk nekā 200 pasākumu, kas nozīmē daudz jo daudz interesantu notikumu ikviena gaumei un iespējām. Notiek visā Latvijā un vēl tālāk Eiropas kultūras galvaspilsētas programma noris ne tikai ārpus pilsētas centra, bet arī citās Latvijas pilsētās. Pasākumi notiek gan Rīgas oficiālajā partnerpilsētā Siguldā, gan arī Jūrmalā, Daugavpilī, Jelgavā, Kuldīgā, Dobelē, Tukumā, Limbažos, Staicelē, Alojā, Salacgrīvā, Balvos un Ventspilī. Rīgas programma veidota tā, lai šis projekts kļūtu par ieguvumu visai Latvijas un Eiropas sabiedrībai. Nenoliedzami, Eiropas kultūras galvaspilsētas tituls sniedz ne tikai iespēju parādīt Latvijas kultūras īpašo vietu Eiropā, bet arī veicina tūrisma attīstību un piedāvā Latvijas iedzīvotājiem izbaudīt un lepoties par mūsu kultūras mantojumu. Vērtīgs ieguvums šis gads ir Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas brīvprātīgajiem, kuru vidū ir arī Biznesa augstskolas Turība studenti. Pieredzi viņi gūst, piedaloties pilsētvides un kultūras procesos, darbojoties kā brīvprātīgie palīgi un koordinatori, pētnieki, informētāji, fotogrāfi un gidi, veicot organizatoriskus darbus Rīgas pasākumu tapšanas procesā un norises vietās, palīdzot sabiedrisko attiecību veidošanā un komunikācijā ar medijiem, sastrādājoties ar sponsoriem, atbalstītājiem un starptautiskajiem sadarbības partneriem. Piemēram, 2012. gada rudenī Turības Komunikācijas fakultātes studenti sadarbībā ar Rīga 2014 Brīvprātīgo programmas vadītāju Intu Teterovski un Pārdaugavas izpilddirekcijas pārstāvi Inesi Meieri veidoja Staro Rīga 2012 sabiedrības līdzdalības akciju – īpašu gaismas ceļu Bieriņos. 17. novembra vakarā Pārdaugavā pie Mārupītes, Amulas un Kantora ielas krustojumā pie Skulptūru parka studenti kopā ar Mārupes un Rīgas iedzīvotājiem radīja divus no Staro Rīga gaismas objektiem: Pagarinātā diena un Kustīgie gaismas objekti – izgaismoti velosipēdi Rīgas ielās. Ar sīkāku informāciju par Rīga 2014 programmu un gaidāmajiem pasākumiem var iepazīties oficiālajā mājas lapā www.riga2014.org, kur var redzēt pasākumu kalendāru, iepazīt programmu, māksliniekus un kultūras notikumu aprakstus, kā arī pieteikties par brīvprātīgo.

Plašs aizraujošu pasākumu klāsts Rīga ir godam nopelnījusi būt kultūras galvaspilsēta - jūgendstils, Vecrīgas šarms, koka arhitektūra, dažādu laikmetu zīmju satikšanās vienkopus. Rīgu var dēvēt par Baltijas dārgakmeni ar savu daudzveidīgo kultūru. Latvijas galvaspilsētā sācies daudzu Eiropā pazīstamu personību ceļš uz panākumiem. Šogad tā iepazīstina savus viesus ar šo cilvēku daiļradi, devumu mūsdienu Latvijas mūzikā, tēlotājmākslā, kino un popkultūrā. Šim notikumam īpaši gatavotas dažādas izstādes, pasākumi un šovi, kur ikvienam pilsētas viesim ir iespēja piedalīties. Īpašu interesi cilvēkiem izraisa vasarā gaidāmais koncertcikls Born in Riga, kur piedalīsies no Latvijas nākušas pasaules mūzikas slavenības, piemēram, latviešu operdziedātāja Maija Kovaļevska, latviešu operdziedātājs Egils Siliņš, latviešu ērģelniece Iveta Apkalna un vēl daudzi citi. Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu programma tika atklāta 2014. gada janvāra vidū ar grandiozu pasākumu, kur cilvēki roku rokā nodeva grāmatas no līdzšinējās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas uz jauno Latvijas lepnumu - Gaismas pili. Pasākumi, kas notiek visa gada garumā, sadalīti sešās tematiskajās līnijās, katrā piedāvājot no 20 līdz 30 pasākumiem: “Okeāna alkas” aicina ielūkoties cilvēka tieksmē pēc garīgām vērtībām un zināšanām, “Brīvības iela” veltīta varai un brīvībai, “Izdzīvošanas komplekts” piedāvā senās prasmes un modernās zināšanas, “Ceļu karte” aicina iepazīt nepamanīto Rīgu, “Rīgas karnevāls” ļauj kļūt par to, par ko mēs vēlētos būt, un iejukt karnevāla pūlī, “Dzintara ādere” piedāvā iedzīvināt vēsturisko Dzintara ceļu. Tāpat Rīgā norisināsies arī Pasaules koru olimpiāde, kas jūlijā vienos 20 000 koristu no gandrīz 90 pasaules valstīm. Visa gada garumā cilvēkus priecē galvaspilsētas radošie kvartāli, kā arī īpaša izdoma un pieeja veltīta zinātnei un mākslai.

Mg.art. Brigita Rozenberga, pasniedz lekciju kursu Kultūras pasākumu organizēšana Lietišķo un rekreatīvo pasākumu vadības studentiem Šogad esam uzsākuši sadarbību ar Turības Starptautiskā tūrisma fakultātes Lietišķo un rekreatīvo pasākumu vadības studentiem, piedāvājot iziet praksi Eiropas kultūras galvaspilsētas atklāšanas pasākumu laikā, piemēram, vairāki studenti guva iespēju ieguldīt savas zināšanas un prasmes un gūt lielu pieredzi, organizējot reģistrēšanos Grāmatu ķēdei un esot klāt notikuma vietās. Studenti guva jaunas iemaņas, darbojoties Nodibinājuma Rīga 2014 Preses centrā un komunicējot ar žurnālistiem, kā arī līdzdarbojoties unikālajā Centrālā gadatirgus un Rīgas Starptautiskās autoostas projektā, kur rīdziniekus un pilsētas viesus priecēja, piemēram, netradicionālā izpildījumā veidoti stāsti paviljonos vai Johanna Sebastiāna Baha klaviermūzika dažādu paaudžu pianistu sniegumā sešu stundu garumā autoostā. Studentiem tiks piedāvāts piedalīties arī citu pasākumu organizēšanā visa gada garumā, tādējādi ilgtermiņā nodrošinot iespēju gūt neatsveramu pieredzi unikāla Latvijas projekta īstenošanas procesā. Eiropas Kultūras galvaspilsētas Rīga 2014 programmā ikvienam ir iespēja piedalīties dažādu pasākumu organizēšanā, darbojoties Rīga 2014 brīvprātīgo misijā, kur gūta liela atsaucība no visdažādākajām paaudzēm. Tāpēc aicinu visus, kuri vēlas kļūt par daļu no šī unikālā Rīga stāsta, pieteikties un izbaudīt šo izaicinājumu un pieredzi!

Teksts: Adīne Aļeksējeva Foto: no Nodibinājums Rīga 2014 arhīva

Studentu

Teksts: Sintija Ziemele

iztikas minimums

Runājot ar mammām un tētiem par viņu jaunības dienām, vienmēr visvairāk stāstu ir tieši par studentu dzīvi - par skarbajām komandantēm, par pretējā dzimuma pārstāvju “iedabūšanu” savā istabiņā un, protams, par to, kā gandrīz katru reizi jau pirmajā dienā lielākā daļa stipendijas tikusi kaut kur “pazaudēta”. Arī mēs, iesoļodami studentu dzīvē, zinājām, ka tas nebūs viegli - brīvsolis, iztikšana no

1. Cik aptuveni naudas Tev nepieciešams mēnesī (ieskaitot transporta, dzīvesvietas izmaksas u. tml.)?

tā mazumiņa, kas ir, un milzīgais atbildības slogs. Cik liels ir īsta studenta iztikas minimums, kādi ir noslēpumi un triki, lai viss ritētu kā pa diedziņu, un vienīgais, par ko vajadzētu uztraukties, būtu studijas? Lai to noskaidrotu, veicu nelielu aptauju un apkopoju aptuveni 100 Latvijas lielāko augstskolu studējošo viedokļus. Lūk, kādus rezultātus ieguvu.

2. Vai Tev ir studējošā vai kāda cita veida kredīts, kas palīdz iztikt?

50-75 Eur Jā vairāk

75-105 Eur Nē 105-130 Eur

3. Vai Tu saņem stipendiju?

4. Cik liela ir saņemtā stipendija?

15-45 Eur Jā Lielāka

60-90 Eur

Nē

5. Kas Tevi materiāli atbalsta?

6. Kas ir Tava dzīvesvieta studiju laikā? Pie radiem, draugiem, paziņām

Draugi Citi radinieki Vecāki

Kopā ar savu ģimeni

Dzīvoklī, mājā

Kopmītnēs, dienesta viesnīcā

Kompromisu meklējumos

Atalgots darbs vai kredīts

Vidējais iztikas minimums atkarīgs no vairākiem aspektiem. Pirmkārt, nozīmīga ir dzīvesvieta. Protams, visizdevīgāk, ja netālu no augstskolas dzīvo Tava ģimene, radi vai paziņas - labi sarunājot, iespējams ietaupīt naudu ne tikai tāpēc, ka nav jāmaksā īre un komunālie maksājumi, bet arī tāpēc, ka tiek nodrošinātas visas ēdienreizes. Vēl salīdzinoši izdevīga ir dzīvošana kopmītnēs jeb dienesta viesnīca, tomēr ir daudzi, kuriem šī iespēja šķiet nepieņemama, jo daudz kas ir jādala ar citiem un, ja istabā dzīvo vairāki cilvēki, tad var būt problēmas ar personīgo telpu, un agri vai vēlu mēdz rasties diskomforts. Salīdzinoši populāra ir arī sava mājokļa vai dzīvokļa, istabas īre. Visbiežāk miteklis tiek izīrēts kopā ar draugiem vai paziņām, jo izdevīgums ir pirmajā vietā. Tomēr šis bieži ir visdārgākais variants, kā arī ir daudzi gadījumi, kad draugi pēc kopdzīves vairs pat nesarunājas. Meklējot dzīvesvietu, svarīgi izpētīt, cik tālu tā atrodas no augstskolas un sabiedriskā transporta pieturas, kā arī veikaliem. Visu apdomājot, bieži var nonākt pie secinājuma, ka varbūt dārgākais patiesībā ir izdevīgākais.

Tas, cik daudz mēs tērējam, atkarīgs no tā, cik saņemam. Visbiežāk studentus sākotnēji materiāli atbalsta vecāki un radinieki. Šajā gadījumā agri vai vēlu “nostrādā” vēlme kļūt patstāvīgiem, un tad tiek aktīvi meklēta iespēja strādāt algotu darbu, tomēr to var atļauties tie studenti, kuriem mācības nesagādā problēmas, vai arī viņiem ir izcilas dienas grafika plānošanas spējas, un miega trūkums nav šķērslis. Pēc LETA datiem strādājošo studentu skaits laikā no 2009. gada līdz 2013. gadam ir pieaudzis un patlaban algotā darbā studiju laikā ir nodarbināti 49% jauniešu. Dažkārt, uzsākot studijas, tiek paņemts studējošā kredīts, kas arī noder gan samaksai par kopmītnēm, gan ikdienas vajadzībām. Ja ir vajadzīga nauda, bet strādāt oficiāli šķiet pārāk sarežģīti, vēl ir iespēja piepelnīties, piemēram, pārdodot to, bez kā vari iztikt (grāmatas, drēbes, apavi vai pat elektrotehnika utt.). Ja padodas rokdarbi, var pārdot savus darbus, un, protams, populāri ir palīdzēt citiem studentiem vai skolēniem mācībās par attiecīgu samaksu. Tie, kuriem sekmes ir labākas par citiem, saņem stipendiju, kas ir ne tikai burvīgs papildinājums maka saturam, bet arī lielisks stimuls sekmju uzlabošanai.

Ikdienas tēriņi Otrkārt, nozīmīgs ir pārvietošanās veids. No aptaujāto studentu atbildēm var secināt, ka lielākā daļa izmanto sabiedrisko transportu vai iet kājām. Ļoti maza daļa pārvietojas ar auto, kas izskaidrojams ne tikai ar augstajām degvielas cenām vai automašīnas uzturēšanas izmaksām, bet arī ar stāvvietu nodrošinājumu, biežajiem sastrēgumiem un to, ka daudziem auto nemaz nav. Un, treškārt, protams, pārtika. Pēc aptaujas datiem vairāk nekā 70% respondentu atzīst, ka tai tiek tērēti gandrīz 50% naudas. Visbiežāk uzturā tiek lietoti dažādi graudaugu, gaļas, piena produkti, dārzeņi, augļi un pusfabrikāti. Populāri ir gan rīsi, gan makaroni. Un, atbilstoši uzskatiem par īstu studentu pārtiku, atbildēs minēti arī “Maximas” salāti, “roltoni”, pelmeņi un kartupeļi (pēdējie gan pamazām zaudē savu popularitāti ilgā pagatavošanas procesa dēļ).

Svarīgs radošums un balanss it visā Vecāki mums stāsta brīnumu lietas par to, kā ar dažām kapeikām varēja un vajadzēja iztikt visu nedēļu. Bet tie bija citi laiki - mūsdienās ir nedaudz sarežģītāk, tomēr iespēju ir daudz, vienkārši tās jāsaredz un jāmāk izmantot. Dažādi bezmaksas paraudziņi, atlaides, nocenotās preces un lielveikalu atlaižu kartēs uzkrātā virtuālā nauda - tas viss atvieglo ikdienu un ienākumu/izdevumu plānošanu. Ļoti noderīga ir draudzēšanās ar kopmītņu stāva un istabiņu biedriem. Vari rēķināties, ka nebaltā dienā vienmēr būs kāds, kurš pabaros vai aizdos sāli. Galvenais ir komunicēšana un pozitīva attieksme. Un svarīgi arī taupības dēļ nekļūt nejaukam cieni sabiedrisko transportu un nebrauc “pa zaķi”, izklaidējies ar mēru, velti laiku mācībām un izbaudi jauko piedzīvojumu, ko sauc par studentu dzīvi, visā tā košumā!

Studēt ārzemēs pieņemt izaicinājumu un uzdrīkstēties!

Teksts: Lauma Bērziņa Foto: no Zanes Mucenieces personīgā arhīva

Biznesa augstskolas Turība studente Zane Muceniece un viņas stāsts – piedzīvotais, izdzīvotais un iegūtais, lielāko daļu studiju laika pavadot ārzemēs, jeb, kā viņa pati teic – “mani starptautiskā Sprīdīša gadi” ! Kad man ieteica intervēt tieši Tevi saistībā ar Erasmus un citām iespējām doties gūt pieredzi un izglītoties ārzemēs, Tu tiki raksturota kā “viens no trakākajiem piemēriem starptautisko iespēju izmantošanā augstskolā’’ – jāteic gan, ka pozitīvā nozīmē. Ko Tu atbildētu par šādu raksturojumu? Vai bieži no citiem dzirdi sakām ko līdzīgu par sevi? Mamma vienmēr raksturojusi savu atvasi kā nebeidzamo “Sprīdīti”, arī draugi vairs nebrīnās par jaunu piedzīvojumu uzsākšanu, tikai noprasa, kurā debess virzienā tad nākamais solis tiks sperts: uz siltajām, karsto asiņu zemēm, vai uz tuvākām, piezemēto ziemeļnieku kaimiņvalstīm. Skolas izvēlē noteikti nošāvusi greizi neesmu, jo tās piedāvātās iespējas ir bijušas neaizstājamas un manu dzīves celiņu ir sastādījušas ar vareni krāsainām un internacionālām ceļa puķēm. Šogad, beidzot skolu, gribot negribot, ir jāpaskatās uz studiju gadu sadarītajiem brīnumiem, vietām, kur būts, satiktajiem cilvēkiem un iegūtajām emocijām, un jāteic, jā, ir bijis tā vērts, varu nosaukt šo dzīves posmu par “starptautiskā Sprīdīša” gadiem. Studēt ārzemēs starptautiskā vidē – Tavs dzīves aicinājums vai drīzāk izaicinājums? Kā Tu saņēmies spert pirmo soli un doties studēt, iegūt pieredzi ārpus Latvijas robežām? Aicinājums un izaicinājums, viennozīmīgi! Ar Paulu Koelju vārdiem runājot, ja Tu kaut ko vēlies, visa pasaule sadodas rokās, lai Tev palīdzētu. Mans aicinājums ir dzīvot “garšīgi”, tātad uz izaicinājumiem skatīties ar kāru aci. Tā jau saka, ka dzīve sākas aiz Tavas komforta zonas, kur garšas un smaržas sajūt divreiz spēcīgāk, tur arī cenšos būt. Iepriekš biju apmeklējusi pāris valstis, ieguvusi nelielu ieskatu par dažādajām kultūrām, cilvēku atšķirīgajiem dzīves stiliem, kaut gan tas, šķiet, nebija īstais iemesls. Vecāku un draugu atbalsts bija būtisks, dienu pirms izbraukšanas uz Dāniju trīcēju kā apšu beka, asaras bira un ģimeni gribējās skaut un nelaist vaļā, nu tā kā tāda pirmklasniece, dodoties uz pirmo skolas dienu. Tas bija liels solis. Tam, par laimi, tiku pāri diezgan ātri, jo otrā ostā jau gaidīja draudzene ar saprotošu smaidu, siltu gultas vietu un kopā aizvadītiem neaizmirstamiem vakariem Kopenhāgenas burvības apskautajā klusajā, toties tik baudāmas mūzikas džeza bārā. Kolosālas atmiņas. Bez iedomības un ar pateicības sajūtu varu saukt sevi par veiksminieci, šķiet, ka Visums manas kārtis līdz šim iedalījis godam labas. Gribas teikt paldies gan skolai, gan draugiem un visvairāk vecākiem un vecvecākiem par atbalstu, toties pašai liekas, ka pats

labākais mudinātājs slēpjas katrā pašā. Tieši tā pati balstiņa arī mani vilka iekulties tajā nebeidzamajā piedzīvojumu virpulī. Tā sauc un izaicina, tā velk un grūž, tā liek dzīvot un neapstāties, tikai jāieklausās un jāļaujas. Uz kurieni devies savā pirmajā piedzīvojumā? Kādas bija Tavas tā brīža sajūtas, emocijas? Ko ieguvi no šī izbraukuma ārpus Latvijas? Mana piedzīvojuma pirmais pieturas punkts bija Dānija, Erasmus studijas Roskildes Biznesa akadēmijā. Jau pirmās nedēļas aktivitātes liecināja par to, ka turpmākie mēneši būs interesanti. Jauna, internacionāla vide, neatkarība, valodas barjeras pārvarēšana un kultūras atšķirības. Tas viss veidoja tādu kā enerģijas pieplūdumu, gribējās iet un darīt. Vakari, mājās mācoties, šķita neaptverami, vairāk interesēja jaunu cilvēku iepazīšana, ceļojumi Dānijas robežās un pāri tām, kā arī nebeidzamās ballītes, kas lika pamatus internacionālā paziņu loka izveidei. Šis periods bija tāds kā atklāsmes laiks gan skolas, gan atpūtas, gan dzīves stila ziņā. Sapratu, ka var arī citādāk. Acis raudzījās plašāk, parādījās jaunas vēlmes, ambīcijas un kāre pēc piedzīvojumu turpinājuma. Erasmus programma bija ļoti labs ievads manām internacionālajām studijām, pieredze, kas ļāva uzsākt studijas Skotijā ar lielāku pārliecību, pašapziņu, uzlabotu valodas prasmi un jau iepazītām kultūru atšķirībām. Vai ir kas īpašs, ko vēlies piebilst saistībā ar visām tām reizēm, kad biji ārpus Latvijas, lai studētu un gūtu pieredzi? Sāku ar jau aprakstīto skolu Roskildē, kur aizvadīju aptuveni 8 mēnešus. Beidzot semestri skolā, parādījās iespēja piestrādāt festivālos un mazliet apceļot Dāniju. Pēc Dānijas pavadīju mājās aptuveni nedēļu un taisnā ceļā devos uz Skotijas pilsētu Dandī, kur studēju vadības zinības University of Abertay Dundee dubultā diploma programmā. Beidzot 3. kursu pavasara beigās, saņēmu Turības Uzņēmējdarbības vadības fakultātes un Latvijas Lielbritānijas Tirdzniecības palātas sadarbības partnera piedāvājumu prakses vietai Londonā uz trim mēnešiem, uzņēmuma sfēra – innovative online fashion start up. Nodibinātās kompānijas īpašnieki bija divi modes mākslinieki, kuri vēlējās nostabilizēt savu uzņēmumu, izveidojot jaunu, oriģinālu mājas lapu, kas piesaistītu modes mīļotājus no visas pasaules. Ideja patiešām bija oriģināla un darbs līdz ar to interesants un izglītojošs. Tika veikti dažādi pētījumi, apkopota informācija, lai beigās tiktu izstrādāts biznesa plāns un piesaistīti gan investori, gan sadarbības partneri no Latvijas. Pa šo laiku Londonā izpētīju gan pašu lielpilsētu, gan iepazinu indiešu kultūru, jo savu dzīves vietu dalīju ar duci strikti reliģiozas, toties ļoti aizrautīgas kultūras

pārstāvjiem. Pēc šīs pieredzes arī radās vēlme apmeklēt pašu Indiju, kas no mūsu sabiedrības atšķiras ļoti lielā mērā. Nesen pat tiku uzaicināta uz kāzām Indijā, kur, protams, viesu skaits ir tuvu tūkstotim. Pēc aizvadītās prakses Londonā izlēmu 4. kursu pavadīt Skotijā, lai iegūtu bakalaura grādu angliski runājošā valstī, toties mācības Turībā nevēlējos pamest, tāpēc pārgāju uz e-studijām. Šis gads tika aizvadīts vienā skriešanā, ceļojot no Skotijas uz Latviju un atpakaļ, vēl strādājot pusslodzes darbu, apgūstot salsas ritmisko deju soli un pa vidu paceļojot gan ar iegūtajiem draugiem šeit, gan ar mīļajiem ciemiņiem no Latvijas. Skotijas daba ir elpu aizraujoša, kā tētis izteicās: “Ja vēlies redzēt, ko krasi atšķirīgu no Latvijas zemienēm, dodies uz Skotijas augstumiem un plašumiem.” Tā nu šeit esmu bijusi jau divus gadus un, visticamāk, aizvadīšu arī trešo. Vēlos tomēr pajautāt – kā bija ar valodas un kultūras barjerām? Vai kādā no izbraukumiem piedzīvoji kultūršoku, kas lika Tev vēlreiz pārdomāt savu izvēli doties uz ārzemēm vai palikt Latvijā? Dānija bija lielisks ievads valodas un komunikācijas uzlabošanai. Tur arī ievēroju, ar kādām kultūras iezīmēm atšķiras bulgāra vienkāršais un piezemētais profils no poļu vēlmes sevi apliecināt un meksikāņa rotaļīgās ārišķības. Šķiet, īstu kultūršoku izjutu, kad iepazinu tuvāk spāņu tautības cilvēkus, beigās aptverot, ka viņi ir ļoti sirsnīga un emocionāla tauta, kas iekarojusi arī manas simpātijas un vēlmi iepazīt šo valsti tuvāk. Pirmais dzīvokļa biedrs Skotijā izrādījās kāds puisis no Honkongas, kas Skotijā pabijis jau 11 gadus, kā rezultātā arī pamanījies savu ķīnieša akcentu papildināt ar zīmīgo Skotijas dialektu un Dandī apvidus slenga vārdiem. Lūk, tas bija pārbaudījums manām komunikācijas prasmēm. Savukārt par tuvu draudzeni ieguvu kādu meiteni no Francijas, kuras elegantais šarms mijās ar indiešu reliģiozo aizraušanos, jo viņa nāk no Maurīciju salām un šogad jau ir atgriezusies tur. Es, savukārt,

nepacietīgi gaidu ielūgumu uz kāzām, lai arī tā pasaules puse tiktu iepazīta. Ārzemju mācībās vilināja to tiešais tuvums ar realitāti nevis tikai sausa teorija. Lekcijās mēs apspriedām iepriekšējās dienas notikumus, kompāniju profilus, tuvāko gadu ekonomikas izaugsmi un sekas, kā arī praktiskajos darbos realizējām dažādus projektus, veidojām diskusijas ar kursa biedriem un risinājām reālas nozares problēmas. Kas Tev visvairāk pietrūkst no Latvijas, esot ārpus tās, un kas ir tas, kas, savukārt, ir tik ļoti pievilcīgs ārzemēs, ka dodies uz tām vēl un vēl? Visvairāk ārzemēs man patika cilvēku attieksme citam pret citu, smaids ikdienā un pat vienkāršākā sasveicināšanās. Tā ir vērtība, kas liek justies labi, pat ja esi iebraucējs. Latvija vienmēr būs mīļa, esot ārpus tās, man pietrūkst pati valoda un cilvēki, ar kuriem tajā runāt. Lai gan esam diezgan vēsi un piezemēti, mūsu tauta ir inteliģenta un darbīga. Esot Skotijā un Dānijā, pietrūka latviešu karstās vasaras un sniegotās ziemas, lai gan mēs mēdzam par tām sūdzēties, tomēr tā ir neatsverama vērtība, mums ir viss! Ārzemju pieredze manās acīs ir liela vērtība, šķiet, ka strādāt Tu varēsi sākt vienmēr un aizvadīt atlikušo dzīvi, to vien darot, toties studiju un pēc-studiju gadi ir tie, kuri ļauj saprast, kas Tu vēlies būt, kāds ir Tavs aicinājums. Šī iegūtā pieredze man ir viennozīmīgi palīdzējusi atklāt sevi un ļāvusi dzīvot pēc sirds patikas, tad kāpēc to neturpināt, kaut līdz brīdim, kad sapratīšu, kur vēlos būt un ko darīt? Kādi ir Tavi lielākie ieguvumi, dodoties šīs daudzās reizes studēt vai gūstot pieredzi ārzemēszināšanas, kultūras vērtības, komunikācijas prasmes? Pirmo reizi tas bija tāds kā sauciens, otrā reize jau bija virzīšanās uz priekšu, jo atgriešanās Latvijā, ierastajā rutīnā likās kā solis atpakaļvirzienā. Gribējās doties tālāk, atklāt, kas vēl ir tur, priekšā, kas vēl aizraus un

piesaistīs. Ir nācies pārvarēt sevi daudzas reizes gan valodas barjeru, gan kultūras atšķirību dēļ, bet tas viss ir darījis mani stiprāku, ar labākām komunikācijas prasmēm, drošāku un patstāvīgāku. Šķiet, ka tas gads, kad sāku mācības, ir aiz kalniem un jūrām, dzīvojot ārzemēs, esmu veidojusi sevi no jauna un dzīvojusi tādu kā otro dzīvi, jā, dažkārt šķiet, ka dzīvoju par diviem. Jo vairāk dari, jo vairāk vari izdarīt, pa šiem bakalaura studiju gadiem esmu mācījusies trīs valstīs, pabeigusi divas universitātes, iegūstot divus bakalaura grādus. Toties šie papīri nav ne tuvu tik vērtīgi kā iegūtā pieredze, dzīvojot starp citām kultūrām, runājot svešā mēlē un iepazīstot dažādas nācijas tiešā kontaktā. Vilināja kāre, tas iekšējais dzinulis, jaunības spars, kas lika iet un izzināt, meklēt savu vietiņu zem šīs saules. Ieguvu valodas prasmes, draugu un paziņu loku, kontaktus profesionālajai dzīvei, kā arī iespēju pilnveidot, audzināt un galu galā, sameklēt sevi. Ko Tu teiktu tiem, kas vēl šaubās – doties vai nē? Kā iedrošināt tos, kas nevēlas iziet ārpus savas “komforta zonas’’? Zemo cenu aviokompānijas un interneta piedāvātās sazināšanās iespējas pasauli ir padarījušas tik mazu un šķietamo attālumu no jebkura ceļojuma galamērķa līdz mājām ir krasi samazinājušas. Mūsdienās ikvienam ir iespēja būt ārzemēs un tomēr sajust māju klātbūtni. Es gan teiktu, ka katram jāieklausās sevī, ja tas nav Tavs aicinājums, tad piespiest sevi nevajag, varbūt “mājas gariņiem” un ģimenes cilvēkiem tas būtu smags pārbaudījums būt atšķirtiem no mīļajiem. Neesmu gan dzirdējusi daudz negatīvo stāstu. Jo vairāk satieku “Erasmus cilvēku”, jo vairāk novērtēju šo programmu, kas cilvēku dzīves ir gan pilnveidojusi, sniedzot neatsveramu pieredzi, kontaktus, kā arī naktsmājas nākamajiem ceļojumiem, gan atvērusi pašus cilvēkus, padarot brīvākus no aizspriedumiem. Apgūstot jaunu vai pilnveidojot jau zināmu valodu, vislabāk ir būt vidē, kur attiecīgo valodu izmanto ikdienas

saziņā, un kas gan var būt labāks kā seši mēneši, kas pavadīti, piemēram, angliski runājošā valstī, par to vēl saņemot stipendiju? Zinu, ka arī šobrīd atrodies ārzemēs. Kādi ir Tavi nākotnes plāni attiecībā uz atgriešanos Latvijā? Vai esi par to domājusi? Vai šī pieredze, ko esi ieguvusi ārzemēs, tiks ņemta līdzi uz Latviju un pielietota šeit, vai arī paliksi ārzemēs? Jā, pašreiz esmu Skotijā, kur arī pabeidzu savu pēdējo Universitātes praksi Dundee Backpackers hostelī, kur, arī dzīvojot, esmu satikusi daudz un dažādus internacionālus cilvēkus. Pašreiz par atgriešanos Latvijā plānu īsti nav, vēl gribas piedzīvot, vēl gribas skriet un izbaudīt citas kultūras, iegūt jaunas pieredzes un zināšanas. Pašreiz plānoju iegūt prakses vietu tepat ārzemēs, kur iespējas jaunajiem bakalauriem ir mazliet plašākas nekā Latvijā, kā arī apgūt spāņu un krievu valodu. Arī maģistra grādu es vēlētos iegūt, iespējams, pat Erasmus Mundus programmā, un, līdz tas nebūs kabatā, Latvija būs dzimtene, kurā atgriezties uz kādu laiku un justies gaidītai mīļoto vecāku mājās.

Studējošo pašpārvalde nosvinējusi savus 15!

Jubilejas atskats 2013. gads apaļas jubilejas zīmē tika aizvadīts ne tikai Biznesa augstskolai Turība, kas ar dāvanām divdesmitgadē priecēja savus studentus, absolventus, darbiniekus un sadarbības partnerus. Pērn tika nosvinēta arī Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvaldes (BAT SP) 15 gadu jubileja. Krāšņas svinības norisinājās Mākslas centrā Totaldobže 25. oktobrī, kur, kā jau kārtīgā padsmitnieku ballītē, bija gan lustīgi danči, gan prāvs pulks sveicēju, aizraujoši priekšnesumi un jautrība visa vakara garumā.

Uz svinībām bija ieradušies gan esošie BAT SP biedri, gan vecbiedri un goda biedri, kas dalījās savās atmiņās par pašpārvaldē piedzīvoto 15 gadu garumā. Starplaikos viesus priecēja dažādi priekšnesumi – ar aizkustinošu uzstāšanos priecēja Elīna Eglīte, kas izpildīja divas emocionālas dziesmas, ar rotaļīgu šovu uzstājās breikeri no “Soul city breakers’’ un Rihards ar Anitu, savukārt estētisku baudījumu sagādāja dejotāji Jānis Pētersons un Amanda Dolgā. Par īstu ballītes sajūtu un kāju kustināšanu mūzikas ritmos parūpējās grupa “Paldies par dejām!”. Pēc svinībām ikviens viesis uzteica mūziķus par izcilo muzikālo fonu. Vakara gaitā bija iespējams nofotografēties arī foto stūrī, lai BAT SP īpašās dienas emocijas saglabātos ne tikai atmiņās, bet arī krāsainos foto.

Studējošo pašpārvaldi sveica arī Biznesa augstskolas Turība vadība, tai skaitā Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs Aldis Baumanis. Svinībās bija aicinātas piedalīties arī citu augstskolu studējošo pašpārvaldes, kas sveica jubilāru, daloties savās atmiņās par sadarbību ar Turības Studējošo pašpārvaldi. Arī pati pašpārvalde pateicās saviem ilggadējiem atbalstītājiem, tādējādi uzsverot to, cik nozīmīga pašpārvaldes darbībā ir sadarbība. Kā jau ballītē, neiztika arī bez gastronomiskām baudām. Par tām bija parūpējusies mūsu augstskolas ēdnīca Nīke, savukārt lielo BAT SP 15 gadu kūku bija sarūpējusi Swedbank – skanot dziesmām, tā tika ienesta zālē, tādējādi šos skaistos svētku padarot vēl jo īpašākus.

atmiņas Studējošo pašpārvaldes vecbiedru spilgtākās

Lai atskatītos uz šiem piecpadsmit aizvadītajiem gadiem, atmiņās pakavēties lūdzām tos, kas pašpārvaldi uzskata par savām otrajām mājām.

Rūta Kārkle (UVF, 4. kurss)

Šarlote Janoviča (KF, 4. kursa studente)

BAT SP iesaistījos un aktīvi darbojos jau no 1. kursa. Pašpārvalde man ir īpaša ar to, ka tā radīja piederības sajūtu, tā bija un vēl joprojām ir vieta, kur iegūt pamatīgu pieredzi un jaunus draugus. Bija labi un ne tik labi brīži, vairāk jau to labo, bet bija reāli jāstrādā, tika ieguldīts pamatīgs darbs. BAT SP noteikti nav tikai ballīte un atpūta. Šobrīd pavadīto laiku BAT SP atceros ar pozitīvām atmiņām. Esošajiem un nākamajiem Studējošo pašpārvaldes biedriem novēlu izbaudīt laiku šeit un izmantot katru doto iespēju. Vairāk uzticēties saviem spēkiem, riskēt un mēģināt kaut ko jaunu!

Piecpadsmit gadu laikā Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvalde ir augusi no trīs domubiedriem līdz vairāk nekā 90 brīvprātīgo censoņu biedrībai. Nu arī sagaidīta 15 gadu jubileja! Esam cītīgi un godprātīgi aizstāvējuši studentu intereses gan Senātā, gan Latvijas Studentu apvienībā, gan arī citās lēmējinstitūcijās. Katrs biedrs ir liels devums pašpārvaldei, un bez tiem nekas nenotiktu. Esmu pārliecināta, ka pašpārvalde ir vieta, kas ir atvērta katram studentam un kur topošajiem speciālistiem gūt tik ļoti nepieciešamo praktisko pieredzi gan juridiskajos jautājumos, gan pasākumu organizēšanā, gan sabiedriskajās attiecībās un vēl daudzās nozarēs.

Jānis Dāboliņš (UVF, absolvents) Pavadīju Studējošo pašpārvaldē piecus studiju gadus, ieņemot svarīgākos valdes amatus – sākot ar Kultūras daļas vadītāja amatu līdz prezidentam. Tas noteikti bija ļoti interesants un pieredzes bagāts laiks. Iegūtās zināšanas noder vēl šodien. 2011. gadā BAT SP varēja lepoties ar iegūto titulu Latvijas Studentu apvienības organizētajā Studentu gada balvā. Mūsu Studējošo pašpārvalde ieguva balvu „Gada Studējošo pašpārvalde”. Šī tradicionālā LSA Studentu gada balvas nominācija „Gada Studējošo pašpārvalde” tiek piešķirta par Latvijas studentu un studējošo pārstāvniecību ieguldījumu studentu tiesību un interešu aizstāvībā, studentu labklājības un augstākās izglītības attīstības veicināšanā. Esmu pārliecināts, ka arī šobrīd mūsu Studējošo pašpārvalde ir viena no labākajām pašpārvaldēm Latvijā un noteikti var atkārtoti iegūt šo godpilno titulu.

Kristīne Strode (STF, absolvente) BAT SP ir otrās mājas, bez kurām studiju laiks nebija iedomājams. Ik dienu, iegriežoties C218, no biedriem bija jūtama degsme, interese uzzināt un iemācīties ko jaunu, kā arī azarts. Darbošanās SP man ir devusi neatsveramu praktisku pieredzi studiju procesa papildināšanai un apgūšanai. Iegūtie kontakti, draugi un paziņas svarīgi un noderīgi ir ne tikai SP laikā, bet arī turpmāk, veidojot karjeru un privāto dzīvi. Nākamajā studiju gadā vēlu SP biedriem degsmi, azartu un rūpību, uzdoto darbiņu izpildē. SP Valdei– spēku un izdomu jaunu projektu plānošanā un īstenošanā.

Gundars Strazdiņš (UVF, absolvents) BAT SP man ir īpaša ar tur satiktajiem cilvēkiem. Mana darbība BAT SP atmiņā paliks, pateicoties lieliskajiem kolēģiem un draugiem, ko ieguvu šajos gados. No visa, kas noticis manā darbības laikā BAT SP, es noteikti neaizmirsīšu mūsu tā laika SP Valdes Izdzīvošanas pārgājienu. BAT SP 10 gadu jubilejā mums Turības vadība uzdāvināja iespēju doties divu dienu ekstrēmā pārgājienā ziemas laikā pa mežu un lauku ceļiem Paula Jurjāna pavadībā. Šis piedzīvojums palīdzēja ideāli saliedēt tā laika Valdi un noskaņot to ciešai un produktīvai darbībai arī turpmāk. Tā bija arī lieliska iespēja citam citu iepazīt tuvāk, personiskāk. Nākamajos gados BAT SP cilvēkiem novēlu būt atbildīgiem un proaktīviem. Atbildība ir lieta, kas sevī jākopj, un tas ir pamats sekmīgai attiecību veidošanai ar partneriem. Proaktivitāte – lieta, kas daudzos šodien pietrūkst. Aicinu būt pirmajiem, kas izsaka savas domas, viedokli, idejas un vedina uz diskusiju!

Teksts: Lauma Bērziņa Foto: Santa Kozlova

BAT SP 15 gadu jubileja!

Labdarības akcija „Ticot, mīlot, gaidot...”

BAT SP 2013. gada spilgtākie mirkļi bildēs Latvijas Studentu apvienības 18. kongresa organizēšana Turībā

Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvaldes (BAT SP) pērnā gada ikdiena bagāta ar krāšņiem notikumiem un neaizmirstamām atmiņām. Četri studenti – Iļja Saveļjevs, Ieva Ansberga, Sandis Brīze un Santa Kozlova, kuri kļuva par šo notikumu aculieciniekiem, piedāvā spilgtākos foto mirkļus iz Studējošo pašpārvaldes dzīves 2013. gadā. Teksts: Lauma Bērziņa

TOP 5

„Studentu paradīzes’’ augstskolu stendu konkurencē iegūta 1. vieta!

Vieni no trakākajiem Fukšiem BAT SP vēsturē!

otrā pusē Darba sludinājumam

Teksts: Helēna Skadiņa Foto: no Turības arhīva

Jābūt augstākajai izglītībai Uzņēmumu pārstāvji kā obligātu kandidāta prasību min augstāko izglītību. Tas arī ir saprotams, jo šodienas konkurences apstākļos arī klientiem pieaugušas prasības attiecībā uz izglītotiem darbiniekiem. Sarunu gaitā atklāju, ka pēdējo kursu studenti arī droši var pieteikties vakancēm, jo augstskolas diploma iegūšanas varbūtība viņiem tiek novērtēta kā liela. Obligāto prasību profilā ir arī labas latviešu un krievu valodas zināšanas. Personālvadītāji uzsver, ka valodas zināšanas būtiskas ir ne tikai teorētiski, bet arī praktiski. Darba ikdienā ir jāraksta teksti, jāapkopo materiāli, jāveido izklāsti. Angļu valodas nepieciešamība ir saistīta tikai ar tiem amatiem, kuros arī darba ikdienā darbiniekam jālasa vai jārunā angļu valodā. Par īpaši svarīgām tiek atzīmētas datorprasmes, kas jāapgūst jau studiju laikā, jo darba devējam nav laika tajās apmācīt, ja nu vienīgi atvēlot laiku instruktāžai, kā strādāt ar uzņēmuma iekšējām programmām. MsExcell formulas, teksta formatēšana vai mūsdienīgas prezentācijas izveidošanas prasmes ir ikviena kandidāta priekšrocība.

“..arī studentam vai absolventam ir jāapzinās sevi un jāsaprot, ka iesākums ir grūts..”

Novērtē prasmi mācīties un stresa noturību Noteikti ikviens piekritīs tam, ka darba devējs savā sludinājumā nemaz nevar iekļaut visas savas gaidas attiecībā uz pretendentiem. Kas tad ir tas, kas paliek ārpus sludinājuma, bet ir tikpat svarīgs? Izrādās, ka tā ir prasme mācīties. Šajā ziņā studentam ir vislielākā priekšrocība darba tirgū, jo to viņš trenē katru dienu, ko pavada studijās. Darba devēji gaida atbildīgu attieksmi, spēju ātri uztvert jaunas zināšanas, atvērtu pieeju inovācijām un jaunradei darbā. Otra priekšrocība, ko absolvents vai pēdējā kursa students vienmēr var izmantot kā savu spēcīgo pusi darba intervijā, ir stresa noturība. Visiem darba devējiem ir nepieciešami darbinieki, kas prot pārvaldīt stresu, tikt ar to galā, uztvert daudzus procesus ātri un vienlaicīgi, kā arī nesajaukt tos. Bet vai tad eksāmenu laiks nav lieliska stresa pārvaldīšanas prakse? Trenējies un stāsti darba devējiem par saviem panākumiem šajā jomā! Mūsdienās no jaunā speciālista darba devēji sagaida spēju pieņemt patstāvīgus lēmumus, jo arvien biežāk iesācējiem tiek uzticēti atbildīgi darbi. Tas nozīmē lielu uzticības kredītu, kuru saņem jaunais darbinieks un gatavs ir piešķirt darba devējs.

Katram no mums vismaz vienu reizi ir bijis aktuāls jautājumu par to, kādas prasības darba devēji izvirza darba meklētājiem. Katram ir nācies lasīt darba sludinājumus un secināt, ka darba devēju prasības aizņem lielāko sludinājuma daļu.

Uz jautājumu par ieinteresētību pieņemt darbā tieši jauno paaudzi, saņēmu negaidīti pozitīvas atbildes no visu trīs uzņēmumu darbiniekiem. Izrādās, ka jaunie talanti ir gaidīti un darba devējiem šķiet īpaši cerīgi, jo ienes uzņēmumā jaunas zināšanas, jaunu attieksmi un jaunas idejas. Visi aptaujātie personālvadības speciālisti izmanto plašsaziņas līdzekļus, internetu, personālatlases uzņēmumus jaunu darbinieku meklēšanā.

No vienas puses, tas ir ļoti labi. Cenšoties panākt atbilstību tirgus izvirzītajām prasībām, mums ir stimuls paaugstināt savu kvalifikāciju, prasmes un spējas, jo tā kļūstam konkurētspējīgāki. No otras puses, var likties, ka prasības pieaug ātrāk nekā mūsu iespēja tās realizēt.Ko iesākt augstskolas absolventam ar šīm augstajām prasībām? Atbilžu meklējumos devos uz trim lieliem Latvijas uzņēmumiem – divām bankām un vienu apdrošināšanas sabiedrību, kur noskaidroju, kas tad īsti slēpjas aiz darba sludinājumiem ar milzīgo prasību sarakstu un ko tad šie darba devēji gaida no studentiem un augstskolu absolventiem.

Ko sagaida darba intervijās? Uzņēmumu pārstāvji sagaida, ka pretendents uz darba interviju ieradīsies sagatavojies tai. Pretendentam ir jānoskaidro, uz kādu uzņēmumu viņš dodas, jāiepazīstas ar uzņēmuma mājas lapu, jāapkopo informācija par nozari un tās attīstību kopumā. Šādi kandidāts var pierādīt ieinteresētību par potenciālo darba devēju un izsludināto vakanci.

Svarīga ailīte CV – sabiedriskās aktivitātes Iespējams, ka nevarēsi lepoties ar lielu darba pieredzi, jo neesi paguvis to iegūt, tomēr darba devējs intervijās labprāt dzirdēs par aktivitātēm augstskolas sabiedriskajā darbā, iegūto pieredzi augstskolas obligātās prakses laikā. Runājot par praksi, darba devēju pārstāvji uzsver tās nozīmi un nopietnību. Jo vairāk mēs interesēsimies par prakses uzņēmuma norisēm un procesiem, jo lielāka izpratne mums radīsies par atbilstošas nozares specifiku un īpatnībām. Darba devējs no studentiem sagaida lielu ieinteresētību, nopietnu attieksmi un atbildīgu pieeju pret uzticētajiem pienākumiem. Dari un iemācies stāstīt par padarīto!

“..šodienas konkurences apstākļos arī klientiem pieaugušas prasības attiecībā uz izglītotiem darbiniekiem..”

Vai, vērtējot augstskolas studentu vai absolventu, uzņēmumi interesējas par sekmēm eksāmenos vai praksē gūto pieredzi? Visās intervijās šādi jautājumi netiek uzdoti, jo personāla atlases speciālisti cenšas pagūt atklāt personību un saprast tās piemērotību, tiekoties klātienē. Intervijā nepietiek laika apspriest atzīmes, tomēr dažos gadījumos attiecīgo nodaļu vadītāji lūdz uzrādīt sekmju izrakstu. Prakses atskaites atzīmes neprasa neviens, bet gan sagaida no kandidātiem informāciju par praksē gūto pieredzi. Ļoti augstu tiks novērtēts kandidāta sniegtais izklāsts par to, ko uzņēmumā viņš vēlas darīt un kāpēc. Jo skaidrāks būs vēlmju izklāsts, jo vieglāk darba devējam būs pielāgot savas iespējas kandidāta vēlmēm. Pretendentam būtu jāapdomā savas ambīcijas un to adekvātums. Darba devēji vēlas, lai jauniešiem būtu skaidrs, ka par speciālistu neviens nepiedzimst, par tādu ir iespējams kļūt. Tāpēc arī studentam vai absolventam ir jāapzinās sevi un jāsaprot, ka iesākums ir grūts, ceļš uz profesionālajām augstienēm ir garš. Šim ceļam ir arī savas īpatnības – tas ir jānoiet katram pašam.

“..arvien biežāk iesācējiem tiek uzticēti atbildīgi darbi”

Uzņēmumu dzīve

sociālajos tīklos Agnese Oskerko

tūrisma aģentūras Tur un Te valdes locekle

Kaspars Ekša

Radisson Blu Hotels mārketinga koordinators “Radisson Blu viesnīcas Latvijā aktīvi izmanto sociālos tīklus Facebook un Foursquare. Šie sociālie tīkli tika izvēlēti, jo lielākā daļa mūsu mērķauditorijas ir ārzemju viesi, kuri komunicē angļu valodā un pārsvarā izmanto tieši šos sociālos tīklus savstarpējai komunikācijai un informācijas meklēšanai. Sociālie tīkli ir ātrākais un ērtākais veids, kā nodot informāciju ne tikai mūsu viesiem, bet arī vietējiem iedzīvotājiem, kuri iecienījuši apmeklēt bārus un restorānus mūsu viesnīcās. Sociālajiem tīkliem ir vairākas priekšrocības attiecībā pret citiem komunikācijas kanāliem, tomēr, pēc manām domām, galvenā ir tā, ka sociālo tīklu izmantotāji ir paši izvēlējušies kļūt par mūsu uzņēmuma sekotājiem un līdz ar to šī informācija viņus tiešām interesē. Uzskatu, ka sociālajiem tīkliem ir lielāka priekšrocība nekā e-pasta vēstulēm, kas mūsdienu ar informāciju piesātinātajā laikmetā bieži vien tiek automātiski izdzēstas pat neatvērtas. Ikdienā meklējot informāciju, pats izmantoju gan sociālos tīklus, gan uzņēmumu mājas lapas, jo katram no tiem ir savas priekšrocības. Sociālos tīklus izmantoju jaunāko ziņu un jaunumu iegūšanai, savukārt, ja nepieciešama padziļinātāka informācija par uzņēmumu vai kādu produktu, apmeklēju mājas lapu”.

“Uzņēmuma vajadzībām izmantoju Draugiem, Facebook un Linkedin. Tie ir populāri, līdz ar to ir iespēja aizsniegt plašu potenciālo klientu loku. Visos ir mērķis informēt gan par uzņēmumu, gan piedāvātajiem pakalpojumiem, gan aktualitātēm, kas vietējos varētu interesēt. Linkedin ir specifiskāks un izvēlēts tieši profesionālo kontaktu veidošanai nozarē un blakusnozarēs. Tomēr kopumā lielākā daļa mūsu mērķauditorijas nav aktīvi sociālo tīklu lietotāji. Tāpēc sociālie tīkli ir tikai daļa no mūsu komunikācijas kanāliem. Gan Draugiem, gan Facebook tiek izmantoti primāri, tikmēr ziņas tiek nosūtītas elektroniski arī tiem, kuri pierakstījušies jaunumiem uzņēmuma mājas lapā, kā arī klientu lokam. Mūsu uzņēmumā informācija sociālajos tīklos, e-pastā un mājas lapā atšķiras. Protams, mērķis ir klientu ieinteresēt atvērt mūsu mājas lapu. Sociālo tīklu priekšrocība pilnīgi noteikti ir iespēja netieši uzrunāt nejaušu cilvēku loku, kas konkrētajā brīdī pat nedomā par ceļojumu, bet, ja informācija pasniegta atmiņā paliekoši, iespējams, atceras, “pielaiko”, vai, vēl labāk“nošēro”. Pati ikdienā izmantoju sociālos tīklus, Google, 1188, tagad arī Travelnews.lv, kā arī konkrētu uzņēmumu mājas lapu “grāmatzīmes”. Tomēr jāatzīst, ja es nedzīvotu tūrisma nozares informācijas laukā, tad citā sfērā interesējošu uzņēmumu, pirmkārt, meklētu Google un 1188”.

Turības absolventi dalās pieredzē sociālo tīklu pielietošanā, strādājot tūrisma uzņēmumos 2013. gada decembra sākumā Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic savā Facebook lapā sasniedza 100 000 sekotāju robežu. Vērā ņemams ir arī tūrisma aģentūras Vanilla Travel sekotāju skaits Facebook, kas jau tuvojas 50 000 atzīmei. Arī kompānijas Ecolines sekotāju skaits ir iespaidīgs. Šie tūrisma uzņēmumi spēj konkurēt pat ar Latvijas lielākajiem medijiemTvnet, Delfi un Apollo, kā arī nozares portālu Travelnews. Atpūtas centra Lido sekotāju skaits Draugiem ir vairāk nekā 70 000, straujiem soļiem sekotāju skaitu palielina arī tūrisma aģentūra Travel RSP, Ecolines, Čili Pica, Altebo un Hotel Jūrmala Spa. Kādēļ tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumi Latvijā izvēlējušies sociālos tīklus izmantot kā vienu no mārketinga un komunikācijas līdzekļiem, jautājām trim Biznesa augstskolas Turība absolventiem, kuri šobrīd darbojas minētajā nozarē un savā ikdienā strādā ar sociālajiem tīkliem. Sazinājāmies arī ar Turības absolventi, kura šobrīd strādā Broadmoor Hotel un par savu dzīvesvietu sauc Kolorādo ASV.

Sabīne Timma

viesnīcas Radi un draugi konferenču koordinatore “Visaktīvāk strādājam ar Facebook, bet mums ir profili arī Twitter un Google+. Jāņem vērā, ka lielākā daļa mūsu auditorijas ir vecumā virs 35 gadiem, kas nozīmē, ka viņi nemaz tik bieži neizmanto sociālos tīklus, bet dod priekšroku mājas lapām un tiešai sarakstei e-pastā. Tas nozīmē, ka mums lielāks uzsvars jāliek uz mājas lapas un komunikācijas ar viesiem pilnveidošanu. Minētos sociālos tīklus izmantojam, jo tie ir populārākie un aptver lielākās auditorijas. Facebook, protams, izmantojam visvairāk, jo informācija pie auditorijas nonāk uzreiz, ir arī jūtama cilvēku reakcija – patīk vai nepatīk, ir aktuāli vai nav. Sociālie tīkli netiek uzskatīti par primāro līdzekli, jo vēlamies vairāk uzmanības vērst uz mājas lapu, bet reālā situācija rāda, ka sociālajos tīklos informācijas apmaiņa notiek daudz straujāk. Tā ir bezmaksas reklāma. Pati, meklējot informāciju par konkrētu uzņēmumu, apmeklēju tā mājas lapu, taču visbiežāk aktuālo informāciju uzzinu nozares portālos– Travelnews, Tūrisma Bizness, Dining un citos”.

Ieva Karole

Broadmoor Hotel (Kolorādo, ASV) viesu apkalpošanas nodaļas darbiniece “Lai gan šajā viesnīcā nestrādāju mārketinga nodaļā, esmu ciešā kontaktā ar šīs nodaļas pārstāvjiem. Viesnīcā ir divi cilvēki, kuru galvenais darbs ir uzturēt viesnīcas sociālos tīklus. Lielāko uzsvaru viesnīcas mārketinga nodaļa liek uz Facebook un Twitter, tiek izmantots arī Youtube. Broadmoor Hotel Facebook lapas sekotāju skaits pārsniedz 30 000, savukārt Twitter - 6000. Ar sekotājiem aktīvi tiek komunicēts katru dienu. Pati izmantoju Facebook, jo man ir paziņas, draugi, kolēģi visā pasaulē”.

Teksts: Daiga Bazule Avots: BalticTravelnews.com

Teksts: Dana Sāre Foto: biznesa augstskola Turība arhīvs

E-studiju

studentes skatījums

Latvija ir brīnumskaista zeme, bet skaistajam jāpalīdz parādīties

E-studijas uzņēmējdarbības vadības maģistrantūrā uzsāku galvenokārt tādēļ, ka pati vēlos attīstīt savu biznesu, un piedāvātā studiju programma likās saistoša. Manu izvēli studēt e-vidē lielā mērā ietekmēja arī pašreizējais dzīves ritms, kurš prasa no manis spēju ieplānot laiku ģimenei un darbam, mājai un studijām, Latvijai un Vācijai, kur ir mana pastāvīgā dzīvesvieta. Laikā, kad visās nozarēs notiek strauja attīstība un pārmaiņas, un cilvēks vēlas tikt tām līdzi, e-studijas ir lieliska iespēja iegūt izglītību sev interesējošā jomā, tomēr jārēķinās arī ar to, ka studijas nereti prasa vairāk enerģijas, jo pašam ir jādomā par sava laika plānošanu un jāstrādā patstāvīgi.

Studijas kā saikne ar dzimto zemi Studijas man kalpo kā sava veida saikne ar Latviju, un arī studiju programmas izvēle ir lielā mērā saistīta ar maniem nākotnes plāniem savā valstī. Iespējams, ka šobrīd spēju citām acīm raudzīties uz Latviju, nekā tas bija pirms pāris gadiem, kad dzīvoju šeit un strādāju valsts sektorā, iepazīstot visas tā nepilnības un politisko ietekmju cīņas. Tas, ka mans ceļš aizvedis uz Vāciju, ir tīri likumsakarīgi, jo jau kopš pamatskolas laikiem vienmēr esmu bijusi saistīta ar šo valsti un tās kultūru. Vācu valodu sāku mācīties vidusskolā un pēc tam turpināju to apgūt Gētes institūtā Rīgā. Bakalaura studiju laikā pieteicos Erasmus stipendijai un pusgadu studēju vienā no labākajām Vācijas augstskolām, proti, Gētes Universitātē Frankfurtē pie Mainas. Pēc tam pāris gadu dzīvoju Latvijā un sapratu, ka Vācija mani sauc atpakaļ, un atgriezos. Pēdējo trīs gadu laikā mana dzīve ir ļoti mainījusies, mainot arī mani pašu. Tas attiecas gan uz darba, gan arī uz privāto dzīvi, līdz ar to apzinos, ka mana tuvākā nākotne noteikti būs saistīta ar Vāciju. Neskatoties uz to, Latviju joprojām uzskatu par savām mājām un noteikti vēlos strādāt Latvijā, tādā veidā mēģinot uzlabot šejienes situāciju, radot darba vietas vietējiem iedzīvotājiem, lai viņiem nebūtu jādodas prom ar negatīvām izjūtām pret savu valsti un tajā pastāvošo iekārtu.

Darbs perspektīvajā vēja ģeneratoru nozarē Vācijā strādāju vēja enerģijas nozarē, un mans mērķis tuvākajā nākotnē ir sadarboties ar Latviju šajā jomā, veicinot nozares attīstību. Diemžēl man nākas secināt, ka situācija pie mums ļoti lielā mērā atšķiras no situācijas Vācijā, kā arī esošie resursi netiek lietderīgi izmantoti. Es arī saprotu, ka Vācija ir viena no valstīm-līderēm enerģijas ražošanā no atjaunojamiem resursiem (AER) un, lai Latvija

būtu tādā pašā līmenī, tai ir ejams vēl ļoti garš ceļš. Tomēr nav jau nemaz jālūkojas tik tālu, ja varam paraudzīties tepat, pāri žogam, Igaunijas virzienā. Igauņi ir radījuši labvēlīgu vidi investoriem, kuru ienākšana valstī ir sekmējusi valsts ekonomisko stabilitāti un jaunu darba vietu rašanos. Kopš 2000. gada Igaunijā investoriem, kuri savu peļņu investē jaunos projektos un esošās darbības paplašināšanā, par to nav jāmaksā nodokļi (Country Report für Investoren und Exporteure Estland, Juli 2013, 21.lpp.). Nodokļu politikas sistēma ir pamats tam, kādēļ investoriem Igaunija šķiet tik pievilcīga.

Jāskatās realitātei acīs Es nepiekrītu sabiedrībā valdošajam uzskatam, ka Latvijā nekas netiek ražots, jo ir ļoti daudz veiksmīgu uzņēmumu, kuri veiksmīgi darbojas ražošanas nozarē. Tomēr ir jomas, kurās neizmantojam savu potenciālu, lai kļūtu neatkarīgi no importētājiem. Eiropas Savienība uzstāda savas prasības attiecībā uz enerģijas ražošanu no AER, tomēr vēja enerģijas nozare Latvijā attīstās ļoti lēni. Tas saistīts ar politisko lēmumu necaurredzamību. Kvotu sadale vēja enerģijas ražošanai ir tikai viens no piemēriem joprojām augstajam korumpētības līmenim Latvijā. Ne velti 2013. gadā korumpētības indekss Latviju ierindoja 48. vietā (aiz Igaunijas un Lietuvas) politiskās caurredzamības ziņā. Kopumā tika vērtētas 177 pasaules valstis (Transparecy International Corruption Perceptions Index 2013). Tas pats vērojams nesenajā “Maximas traģēdijā”. Sabiedrības neuzticība politiskajiem spēkiem tikai aug, jo neviena nozare nav caurskatāma un sakārtota. Sabiedriskās komisijas organizēšana un tās atalgojuma sistēmas veidošana ir kļuvusi par nozīmīgu jautājumu pēc traģēdijas, tomēr aiz tā visa stāv ģimenes, kuras ir zaudējušas savus tuviniekus un kuriem ir vajadzīga palīdzība. Manuprāt, tā ir visas sabiedrības problēma, jo mēs nemākam protestēt, tikai pakļauties un noskatīties uz to, kas notiek. Šodienas sabiedrību vairs nevar salīdzināt ar to, kura deviņdesmito gadu

sākumā piedalījās barikādēs, jo šodienas sabiedrība ir nogurusi, un tie, kuri cīnījās par neatkarības atjaunošanu, tagad piedzīvo Eiropas realitāti un mūsu saimnieciskās darbības augļus, kas ne vienam vien nozīmē iemācīties izdzīvot par 100 eiro mēnesī. Nākas secināt, ka mēs visās jomās, arī cenu politikā, ļoti strauji mēģinām tuvoties Eiropas līmenim, tomēr atalgojuma sistēma atpaliek no Rietumu valstīm. Kā tas var būt, ka cilvēks, kurš visu mūžu ir smagi strādājis, maksājis nodokļus valstij, nespēj šeit saņemt kvalitatīvu medicīnisko palīdzību un valsts atbalsts ir nepilni 100 eiro mēnesī?

Kurp doties? Latvijai ir ļoti daudz perspektīvu, bet šīs perspektīvas ir jāizmanto, nevis jāgaida, ka kaut kas mainīsies pats no sevis. Ņemot vērā citu valstu pozitīvo pieredzi, pieaicinot ekspertus no citām valstīm, radot pievilcīgu vidi investoriem, Latvijai būtu lielākas iespējas “pārņemt” veiksmīgi darbojošos praksi sociālajā, juridiskajā, medicīnas, tehnoloģiju u. c. sistēmās. Enerģijas ražošanā no AER varētu mācīties no Vācijas, piesaistīt investorus, jo viņiem šajā jomā ir attiecīgā pieredze un nepieciešamais “Knowhow”. Laikā, kad pie mums tiek uzstādīti novecojuši vēja ģeneratori, Vācijā strādā pie t. s. ”Repowering” jeb novecojušo vēja turbīnu aizstāšanas ar daudz jaudīgākām vēja turbīnām. 2013. gadā uzstādīto sauszemes vēja ģeneratoru skaits sasniedzis 23 690 (Statista, Das Statistikportal „Anzahl von OnshoreWindenergieanlagen in Deutschland in den Jahren 1993 bis 2013”). Tāpat arī Zolitūdes traģēdijas sabiedriskā komisija varētu tikt veidota, piesaistot ārzemju nozaru ekspertus, kuriem jau ir pieredze un kuri ir savas nozares speciālisti, nevis steigā veidot kārtējo komisiju, kura vispirms sastādīs izdevumu tāmi, aizmirstot, ka būtu jāsāk ar uzdevumu un sasniedzamo mērķu izvirzīšanu. Sabiedrība vairs netic šīm komisijām.

Aptuveni 30% jeb trešā daļa augstskolas e-studiju studentu dzīvo ārvalstīs

Anita Emse Biznesa augstskolas Turība E-projektu daļas vadītāja

E-studiju izvēli ārvalstīs dzīvojošo latviešu vidū

Šie ir jautājumi, kuri jārisina visas sabiedrības līmenī, lai meklētu iespējamos attīstības ceļus nākotnē. Vēja enerģijas nozarē Vācija saskata attīstības perspektīvas Latvijā, tomēr neskaidrība par politiskajiem lēmumiem un to pieņemšanas procesu, kā arī augstais korupcijas līmenis, attur viņus no investīcijām šeit.

komentē Biznesa augstskolas Turība E-projektu

Es neuzskatu, ka pieredzes apmaiņa ar citām valstīm un investoriem labvēlīgas vides radīšana Latvijā nozīmētu savu vērtību un nacionālās identitātes mazināšanos. Ir pienācis laiks atzīt, ka daudzās jomās mums trūkst pieredzes un atbilstošu zināšanu. Ir jāatbalsta jaunas, progresīvas idejas, jāpanāk, lai cilvēki neturpina pamest valsti ar domu, ka te nekad dzīvē vairs neatgriezīsies. Kā teicis I. Ziedonis – “Latvija ir brīnumskaista zeme, bet skaistajam jāpalīdz parādīties”.

jaunieši masveidā pārtrauca vai neuzsāka studijas

daļas vadītāja Anita Emse: “Ārvalstīs dzīvojošie latvieši vēlas studēt latviešu valodā un saglabāt saikni ar dzimto zemi. Jau vairākus gadus, īpaši pēc 2008. gada ekonomiskās krīzes, kad latviešu un devās darba meklējumos uz ārzemēm, saglabājas e-studiju popularitāte ārvalstīs dzīvojošo latviešu vidū. No studentiem iegūtā informācija apstiprina, ka aptuveni 30% jeb trešā daļa Turības e-studiju studentu dzīvo ārvalstīs.”

NILS LABUTS

Režisors

DŽ.DŽ.DŽILINDŽERS

TRAKULĪGA IZRĀDE 2 DAĻ ĀS

Lomās

ELĪNA DZELME, ILZE ĶUZULE - SKRASTIŅA, ARTŪRS DĪCIS, IEVA SEGLIŅA, DĀRTA DANEVIČA, GINTS ANDŽĀNS

Horeogrāfe

Scenogrāfs

KRISTIANS BREKTE

Kostīmu māksliniece

INGA KRASOVSKA

ILZE VĪTOLIŅA

Gaismu mākslinieks IGORS KAPUSTINS

Kase: 10.00 -19.00; S.,Sv.11.00-18.00 Informācija: 67294444, 90002000

www.dailesteatris.lv

fotoreportāža Biznesa inkubatora

Teksts: Ieva Melbārde Foto: no Turības arhīva

Biznesa inkubatorā reģistrējušies turpat 70 studentu un absolventu veidoti uzņēmumi, kas ir lielākais skaits Latvijā salīdzinājumā ar citām augstskolām. Nozares, kurās jaunie uzņēmēji darbojas, ir visdažādākās, piemēram, apģērbu modelēšana, šūšana, metālapstrāde, rotaslietu izgatavošana, datorgrafika un dizains, pasākumu organizēšana, dažādu preču pārdošana, grāmatvedības un juridisko pakalpojumu sniegšana, pārtikas ražošana u. c.

Kopumā gada laikā Biznesa inkubatorā tā dalībniekiem ir bijusi iespēja apmeklēt 20 uz biznesa attīstību orientētus pasākumus, kuru laikā varēja uzzināt ne tikai jaunu, noderīgu informāciju un smelties iedvesmu, bet arī iepazīties ar citiem inkubatora dalībniekiem un nodibināt vērtīgus kontaktus.

Lai Biznesa inkubatora dalībnieki un viesi jau laikus būtu informēti par plānotajiem pasākumiem radošajās telpās, BI vadītāja Ieva Melbārde regulāri atjauno informāciju uz sienas tāfeles. Savukārt tie, kas nav uz vietas, visu informāciju var uzzināt Facebook.

Lai lekcijas būtu interesantākas, vairāki Turības pasniedzēji izvēlējās savas lekcijas organizēt krāšņajās inkubatora telpās. Savus studentus ar radošāku atmosfēru priecēja, piemēram, Komercdarbības katedras lektore Ieva Bruksle un spāņu valodas pasniedzējs Vicente Navas Mesa.

Studiju process Biznesa inkubatorā ir ikdiena StartUp Akadēmijas studentiem, kuri galvenās zināšanas un prasmes apgūst, attīstot biznesa idejas, dibinot savus uzņēmumus, organizējot tikšanās un izbaudot pirmo komunikāciju ar klientiem un uzņēmumu īpašniekiem, sastopoties ar biznesa ikdienas grūtībām, pilnveidojot savu uzņēmumu piedāvātos pakalpojumus, darbojoties komandā un mācoties no pieredzējušiem uzņēmējiem.

Paplašinātā un modernizētā Turības Biznesa inkubatora (BI) pirmā darbības gada noslēgums sagaidīts ar bagātīgu rudens ražu. Par to vien jau liecina fakts, ka par uzņēmējdarbības mājvietu to izvēlējušies teju 70 studentu un absolventu veidoti uzņēmumi un šeit notikuši neskaitāmi daudz izglītojošu lekciju, diskusiju un citu pasākumu. Piedāvājam Tev iepazīties ar aizvadītā gada nozīmīgākajiem mirkļiem un interesantākajiem faktiem Biznesa inkubatora dzīvē, lai vari pārliecināties, ka šī ir vieta augstskolā, kas pārvērtusies par kārtīgu „skudru pūzni”.

Biznesa inkubatorā 2013. gada oktobrī notika Turības, LU, RTU un RISEBA biznesa inkubatoru dalībnieku tikšanās. Tās galvenais mērķis bija biznesa inkubatoru dalībnieku iepazīšanās, lai raisītu biznesam noderīgas diskusijas un rastu jaunus klientus un sadarbības partnerus.

Šī ir vieta, kurā dzimst jaunas idejas! 2014. gada februārī Biznesa inkubatorā tiek rīkots realitātes šova cienīgs konkurss „Biznesa nakts”, kurā 15 komandas 24h laikā ģenerēja Biznesa idejas, kas ir kādas problēmsituācijas risinājums. Labākā komanda saņēma EUR 700 naudas balvu no Swedbank.

Ap 75% no visiem Biznesa inkubatora dalībniekiem izmanto iespēju šeit reģistrēt uzņēmuma juridisko adresi.

Dalībnieki mēnesī par Biznesa inkubatora lietošanu maksā simbolisku samaksu – EUR 4,25. Šajā summā iekļautas biroja telpas 230 m2 platībā, kas pieejamas jebkurā diennakts laikā; uzņēmuma darbībai nepieciešamā biroja tehnika – printeris, fakss, datori, papīrs u. c.; mentoru pakalpojumi; kontaktu vakari un biznesa attīstības pasākumi.

Brīdī, kad nepieciešams atvilkt elpu, dalībnieki labprāt izmanto Biznesa inkubatora virtuvīti, kurā visbiežāk tiek malkota tēja un raisās jautras sarunas.

Visbiežāk dalībnieki izmanto mazās pārrunu telpas, kurās valda klusums un ir iespēja pilnībā koncentrēties uz sasniedzamo mērķi. Dalībniekiem tas izdodas!

Gada laikā trīs uzņēmumi ir pametuši Biznesa inkubatoru. Viņi „izauga”, un nu ir gatavi „lielajam biznesam”!

Es ļoti priecātos, ja kāds man pagatavotu

desmaizi Pirms mazliet vairāk nekā gada Biznesa augstskolas Turība Komunikācijas fakultāti absolvēja Linda Vilmansone (WilmaLinda), kura jau studiju laikā strādāja sabiedrisko attiecību nozarē un vienlaikus paguva aktīvi darboties Studējošo pašpārvaldē. Viņas spēju apvienot tik daudz nodarbes un tajās visās ieguldīt sevi 100% noteikti var apskaust daudzi. Linda ir viens no tiem cilvēkiem, kas, ienākot telpā, padara to gaišāku ar savu smaidu un enerģiju vien. Smaids, iedvesma, trakulība, enerģija, radošums – tie ir tikai daži vārdi, kas viņu raksturo. Lindas acīs vienmēr dzirksteļo mazs velniņš, kas spēj aizraut arī citus – gan uz strādāšanu ar atlocītām piedurknēm, gan uz vēl nepieredzētām trakulībām. Uz jautājumu: “Ko dara Linda?”, atbilde ir: “Linda dara ēdienu!” Kāpēc izlēmi studēt sabiedriskās attiecības? Esmu kaislīga runātāja. Tieši tādēļ nonācu augstskolas piedāvātajā specializācijā Sabiedriskās attiecības, jo likās, ka komunikācijas lauciņš būs mans un, kā zināms – reklāma nav tālu no tā. Kā redzams, esi sevi atradusi citā jomā. Vai komunikācija un reklāma nebija īstā joma? Bija. Pietika ar pāris gadiem, bet šo pāris gadu laikā paspēju pabeigt Turības Komunikācijas fakultāti, iegūt darba pieredzi divās lieliskās aģentūrās un iepazīties ar desmitiem iedvesmojošu, garšām un idejām bagātu cilvēku. Pēc pāris gadiem reklāmā sapratu – lai arī reklāma ir krāsaina un garšīga nozare, tomēr par visu vairāk man patīk gatavot. Reklāmu gatavošana arī bija jauka, tomēr sautējums un kūkas likās tuvāki. Sadūšojos, nomainīju mērķus, prioritātes un beidzu savas “reklāmistes” gaitas, pilnībā nodevos savai kaislībai – ēdienam. Skaidrs, ka piedāvājuma un oriģinalitātes šajā sfērā netrūkst. Kā Tu pavadi savu ikdienu? Šobrīd visu manu ikdienu aizņem receptes, ēdiens, gatavošana un garšas. Pavisam droši varu teikt, ka ēdiens ir mana kaislība. Varu par to runāt stundām ilgi. Šobrīd dibināšanas stadijā ir ar domubiedriem kopā veidots banketu uzņēmums. Darbojos kulinārijas žurnālā “Pie Galda!”. Nesen ar domubiedru

Teksts: Rūta Kārkle Foto: no Lindas Vilmansones personīgā arhīva

un draugu Reini Traidās uzsākām vebizožu seriāla filmēšanu “Cep, kamēr mīksts”, kurā cenšamies parādīt vienkāršas un garšīgas receptes, kas ir pa spēkam jebkuram, kam ir nazis un plīts. Kopumā dzīvoju priecīgu un garšām bagātu dzīvi. Kādi bija Tavi mīļākie, iecienītākie ēdieni studiju laikā? Tā kā studēju vakara nodaļā, mani ēšanas paradumi pārāk nemainījās no ierastajiem. No bērnības man ļoti, ļoti garšo desmaizes, tas nav mainījies,- gan studiju laikos, gan tagad ļoti priecājos, ja kāds man pagatavo pavisam vienkāršu desmaizi. Man garšo ļoti dažādi ēdieni. Ko Tu novēli topošajiem un esošajiem Turības studentiem? Novēlu atrast un saprast lietu, kas no sirds patīk, un prast padarīt to par darbu, kurš neapnīk. Darīt to, kas sanāk vislabāk, bet ja kaut kas nesanāk, nebēdāties, bet mainīt virzienu. Nebaidīties no saviem sapņiem un pārvērst tos par mērķiem. Iesaki kādu studentisku recepti. Studentiem sesijas starplaikos un garajām referātu naktīm noderēs ātrs un viegli pagatavojams našķis kopā ar bezmiega kafiju. Ātrs un interesants našķis, kas noderēs arī pēc kūkām izslāpušiem biroja darbiniekiem. Ar šo daudzumu pietiks diviem ēdājiem.

Foto: Māris Kiseļovs/edienufoto.lv

Gatavo WilmaLinda, ēstgatavot mīlētāja

Ātrā kūka krūzītē

Sastāvdaļas

Pagatavošana

4 ēdamkarotes miltu

1. Trauciņā vai krūzītē uzreiz sajauc visas sausās

1 šķipsniņa cepamā pulvera

sastāvdaļas un samaisa. Ja jauc uzreiz krūzītē, tā

2 ēdamkarotes piena 2 ēdamkarotes augu eļļas 1 ēdamkarote kakao pulvera 2 ēdamkarotes cukura 1 ola 60 g saldējuma Šokolādes lauskas

jāietauko ar nelielu daudzumu eļļas vai sviesta. 2. Sausajam maisījumam pievieno olu, pienu un eļļu. Visu sakuļ viendabīgā masā. 3. Masu lej ietaukotā krūzītē un liek mikroviļņu krāsnī uz 2 minūtēm. 4. Gatavās kūciņas izņem no mikroviļņu krāsns un dekorē ar saldējuma bumbiņu un šokolādes lauskām. Ēd nekavējoties.

Interesanti

fakti par augstskolu

DUBULTS NEPLIST Mācies no sabiedrībā zināmiem cilvēkiem un Latvijā atzītiem profesionāļiem Smelies pamatzināšanas par uzņēmējdarbību, tūrismu, jurisprudenci, sabiedriskajām attiecībām un žurnālistiku

Gūsti praktiskas iemaņas radošajās darbnīcās jeb work-shop

Piedalies konkursā un iegūsti atlaides studijām Biznesa augstskolā Turība

To visu saņemsi, piedaloties

Jauno Profesionāļu skolā un

Panākumu Universitātē

Informāciju atradīsi www.jpskola.lv un www.panakumuuniversitate.lv