rojekta komanda
freearchitecture.co




e-pasts: info@freearchitecture.co
Kalnciema iela 105 - 31, Rīga LV1046
Būvkomersanta reģ. nr. 15341
ainavustudija.lv



e-pasts: anna@ainavustudija.lv



+371 28777965

Peldu iela 7, Jelgava, LV-3002

PILSĒTBŪVNIECISKĀ KVARTĀLA ANALĪZE 5
Kvartāls starp Miera, Palīdzības un Brīvības ielām
Kvartāla kultūrvēsturiskās vides konteksts
Iekšpagalmu struktūra
Apkārtnē esošo funkciju izvērtējums
Izpētes teritorijas pilsētvides konteksts
Apbūves raksturs un proporcijas
Izpētes teritorijai raksturīgie perimetrālās apbūves
fasāžu arhitektoniskie elementi
Ārtelpas labiekārtojuma un apstādījumu struktūra



Plūsmu apraksts
ĒKU ARHITEKTONISKAIS VEIDOLS 11
Apjoma iekļaušanās pilsētvides kontekstā
Būvapjomu arhitektoniskie risinājumi
Ēku funkcionalitāte
Ēku materialitāte
Ēku būvkonstrukcijas
Energoefektivitāte
Inženierkomunikācijas
Ugunsdrošības risinājumi
Vides pieejamība


KVARTĀLA KULTŪRVĒSTURISKĀS APBŪVES KONTEKSTS
Apbūvei paredzētie zemes gabali atrodas Rīgas vēsturiskā centra nomalē, trīsstūrveida kvartālā, ko veido Rīgas galvenā artērija –Brīvības iela un tai pieslēdzošās Miera un Palīdzības ielas. Šajā kvartālā raksturīgā apbūve veidojusies 19. gadsimta otrajā pusē, attīstoties Rīgas vēsturiskajam centram raksturīgajiem īres namiem ar iekškvartāla apbūvi, šai apbūvei mijoties ar rūpnīcu ēkām un senākām mazstāvu koka ēkām. Šī dažādā rakstura apbūve ir sastopama arī izpētes kvartālā, kas veido ļoti dažādu ielu telpu raksturu.
Miera un Brīvības ielas krustojumā ir koncentrēta blīva, perimetrāla mūra dzīvojamo ēku apbūve, kas izvietota abpus krustojumam. Lai gan pašlaik ielu krustojumā nav apbūve, atsedzot esošās apbūves ugunsmūrus, šis zemesgabals ir paredzēts apbūvei, izveidojot kvartāla telpisko akcentu un noslēdzot perimetrālo apbūves fronti gar Miera un Brīvības ielām. Tālāk uz ziemeļrietumiem Miera ielā ir kultūrvēsturiski vērtīgs retinātas mazstāvu koka un daudzstāvu mūra apbūves fragments, kas robežojas ar rūpnieciskās apbūves teritoriju. Izpētes laikā rūpnieciskās apbūves teritorijā ir nojauktas vairākas ēkas, kas paver plašu skatu perspektīvu pāri kvartālam, taču, izveidojot apbūvi atbilstoši Rīgas vēsturiskā centra apbūves noteikumiem rūpnieciskās apbūves vietā, tiks turpināta iedibinātā būvlaide, zaudējot pašlaik novērojamo skatu perspektīvu pār šo kvartāla daļu.
Palīdzības ielai abās ielas puses frontēs pieslēdzas kultūrvēsturiski mazvērtīga rūpnieciskā apbūve ar nožogojumu, kas šo ielas telpu padara vienmuļu. Taču Palīdzības un Brīvības ielu krustojumā ir izveidojies publisks skvērs ar autostāvvietu, kurā ir arī pāris esoši koki. Taču, arī šī ir potenciālās apbūves teritorija, līdz ar to, arī šajā vietā nākotnē tiks noslēgta perimetrālās apbūves fronte.
Brīvības ielas fasāžu notinums M 1:500

Brīvības ielas frontē, kas daļā no kvartāla ir atzīta par kultūrvēsturiski nozīmīgu, ir izvietotas vairākas kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas – gan mazstāvu apbūve, gan daudzstāvu mūra īres nami. Šajā kvartāla daļā Brīvības iela ir ļoti plaša, brauktuve sastāv no vairākām joslām un platām gājēju ietvēm, tādējādi veidojas plaši skatu leņķi gan uz apkārtējo apbūvi, gan vertikālo akcentu Rīgas vēsturiskajā centrā –Jauno Ģertrūdes baznīcu. Šie skatu leņķi, ko ieskauj 19. gadsimta beigām raksturīgā mūra apbūve veido kultūrvēsturiski vērtīgu, autentisku pilsētvides teritoriju.
Brīvības ielas 103. un 105. nami pretī Artilērijas ielai ir nozīmīgi telpiskie akcenti Rīgas vēsturiskā centra teritorijā, jo šīs ēkas veido unikālu pilsētbūvniecisku situāciju. Izvietojot ēkas atstatus vienu no otras, tiek izveidota plaša iebrauktuve pagalmos, tādējādi ēkām veidojas stūra akcenti, un lai gan ēkas nav izvietotas uz ielu krustojuma, ēkām ir sānu fasādes ar logiem un ieejām, un akcentēts ēkas stūra apjoms, kas ir raksturīgs arhitektonisks paņēmiens perimetrālai apbūvei ielu krustojumos. Šāda atkāpe starp ēkām, lai gan daudz šaurāka, ir sastopama arī starp ēkām Brīvības ielā 95 un Brīvības ielā 97. Šajā vietā starp diviem ēku ugunsmūriem ir izveidota ieeja iekšpagalmā, kas parasti vēsturiskajās, perimetrālās apbūves teritorijās tiek veidota caur caurbrauktuvēm vai ēku ieeju mezgliem.
IEKŠPAGALMU STRUKTŪRA
Līdzīgi kā apbūves struktūra, arī iekšpagalmu struktūra atbilst kvartāla apbūves raksturam. Kvartāla blīvi apbūvētajā daļā iekšpagalmi ir mazāki, šaurāki, un publiski nepieejami, veidojot noslēgtas, noēnotas ārtelpas, kurās nav patīkami ilgstoši uzturēties. Mazstāvu apbūves zonās iekšpagalmi ir atvērtāki pret ielas telpu, tajos ir izveidoti apstādījumi un sastopami arī koki. Kvartāla rūpnieciskajā daļā pagalmu zonas ir paredzētas ražošanas procesu nodrošināšanai, klāti ar cieto segumu bez apstādījumiem.
Lai gan atsevišķās vietās starp ielu un pagalmu apjomiem izveidojas telpiski savienoti pagalmi, kvartāla ietvaros, iekšpagalmi savstarpēji ir nožogoti, bez iespējām starp tiem pārvietoties. Potenciāli šāda pārvietošanās caur pagalmiem varētu tikt ierīkota no Brīvības ielas 103. un 105. nama uz Miera ielu, veidojot pasāžu.
Izpētes teritorijā dominē dzīvojamās apbūves funkcija, jo vēsturiskā apbūve šeit veidota kā īres nami ar plašiem dzīvokļiem. Ēku pirmajos stāvos pret ielām ir izvietotas dažāda lieluma un rakstura komercfunkcijas: veikali, pakalpojumu sniedzēji, kafejnīcas u.c. Izpētes laikā vairākas komerctelpas bija tukšas, ko var saistīt ar Rīgas vēsturiskajā centrā, it sevišķi uz Brīvības novēroto tendenci – “tukšie logi”. Rīgas domei attīstot Brīvības ielas publisko ārtelpu, samazinot automašīnu skaitu un ātrumu un veidojot gājējiem un velobraucējiem pievilcīgāku vidi, arī potenciālās komercfunkcijas šajā kvartālā attīstītos, tādējādi vairojot īres ienākumus komerctelpu īpašniekiem.
Akcentēts
Kultūrvēsturiskās apbūves konteksta analīze
Miera iela Palīdzībasiela
Apzīmējumi
Zemesgabalu robežas
Izpētes teritorija
Konkursa teritorija
Retinātas mazstāvu koka un daudzstāvu
mūra apbūves fragments
Blīvas perimetrālas apbūves fragments
Rūpnieciskās apbūves fragments
Brīvībasiela
Stūra akcenti
ieeja iekšpagalmā ieeja
Nozīmīgs telpiskais akcents
Ēku stāvu skaits
Kultūrvēsturiski vērtīga pilsētvides teritorija 1 2 3 4 5 6
Zudusī apbūve
Telpiski vienots iekšpagalms
Ieeja iekškvartālā starp ēkām
Esoši koki
Perspektīvā apbūve
Perspektīvie stādījumi
Potenciālā pasāža
100m 50m 0m
IZPĒTES TERITORIJAS PILSĒTVIDES KONTEKSTS
Apbūves raksturs un proporcijas Izpētes teritorijā esošie būvapjomi pēc to rakstura un proporcijām var tikt iedalīti divās daļās: perimetrāli izvietoti būvapjomi, kas turpināti iekškvartālā un atsevišķi būvapjomi, kas izvietoti gan uz ielas frontes perimetra, gan iekškvartālā. Šajā kvartāla daļā dominē būvapjomi sešu stāvu augstumā, taču ir vairākas ēkas ar mazāku stāvu skaitu. 3 divstāvu ēkas izvietotas uz Brīvības ielas frontes, tajā skaitā divas esošās projekta teritorijas robežās esošās ēkas. Šī dažādo būvapjomu struktūra veido telpiski daudzpusīgu apbūves raksturu. Vienojošais elements visiem izpētes teritorijā esošajiem būvapjomiem ir divslīpju jumti, kas veido Rīgai raksturīgu, saglabājamo jumtu ainavu.
Izpētes teritorijai raksturīgie perimetrālās apbūves fasāžu arhitektoniskie elementi
Izpētes teritorijas perimetrālo apbūvi veido mūra sešstāvu nami ar akcentētām galvenajām fasādēm pret ielu, kurās izmantoti 19. un 20. gadsimtam raksturīgi arhitektoniskie elementi. Ēkas veidotas ar dažādiem arhitektoniski dekoratīvajiem elementiem, izceļot jumtu un starpstāvu dzegu līnijas, veidojot lukarnas, erkerus un citus arhitektūras elementus. Vienojošais elements izpētes teritorijas Brīvības ielas posmā ir izceltā fasāžu vertikalitāte, kas veidota ar erkeriem vairāku stāvu augstumā, dekoratīvām fasāžu joslām, stilizētiem un dekorētiem frontoniem, un pat tornīti. Ēkām pielietoti, galvenokārt, pasteļtoņu gammā krāsoti apmetumi ar dažādu faktūru. Ēku pirmajos stāvos, pret ielām, ir izvietotas dažādas komercfunkcijas, līdz ar to ēku pirmie stāvi ir augstāki, ar lielākiem un plašākiem logiem un atšķirīgu fasāžu krāsojumu.
Ārtelpas labiekārtojuma un apstādījumu struktūra
Kvartāla izpētes daļā esošie iekšpagalmi, galvenokārt, klāti ar cieto segumu, kas tādējādi rada papildus slodzi uz pilsētas lietus kanalizācijas sistēmu. Atsevišķos iekšpagalmos ir veidotas nelielas zaļās zonas ap esošiem kokiem, taču lielākoties pagalmos ir izvietotas autostāvvietas, kas ierobežo pagalmu izmantošanas iespējas rekreācijai. Potenciāli gar ielām varētu tikt atjaunoti koku stādījumi, kas uzlabotu ielu telpu, radītu patīkamākus apstākļus gājējiem un uzlabotu gaisa kvalitāti Iekšpagalmi savstarpēji ir noslēgti ar žogiem, kas izvietoti uz zemesgabalu robežām, telpiski sašķeļot skatu leņķus un ierobežojot iespēju starp tiem pārvietoties. Lielākā daļa iekšpagalmu ir publiski nepieejami, kas
sniedz lielāku drošības sajūtu ēku iedzīvotājiem, taču vienlaicīgi liedz to pilnvērtīgu izmantošanu kā publisko ārtelpu gan pašiem iedzīvotājiem, gan teritorijas viesiem.
Izpētes laikā tika konstatēta problēma ar nepietiekamu velosipēdu novietņu skaitu. Velosipēdi haotiski tiek novietoti vietās, kur iedzīvotājiem ir iespēja tos pieslēgt, tādējādi radot grūtības gājējiem, un nenodrošinot iespēju velosipēdu pasargāt no laikapstākļu ietekmes.
Plūsmu apraksts Brīvības iela kā viena no galvenajām pilsētas artērijām ir ar ļoti dzīvu un intensīvu automašīnu, sabiedriskā transporta, velosipēdistu un gājēju satiksmi. Ielai izpētes teritorijas posmā ir 5 un 6 joslas, viena no
Slīpo jumtu ainava
Cieto segumu pagalmi
Komercfunkcijas ēku pirmajā stāvā
Eksponēti ugunsmūri
Sabiedriskā transporta mezgls “Matīsa iela”
tām paredzēta tikai sabiedriskajam transportam. Dzīvā automašīnu un sabiedriskā transporta satiksme rada pastiprinātu troksni uz ielas, kas samazinās kvartāla esošajos iekšpagalmos, jo ielu apjomi to bloķē. Tā kā iela ir ļoti plata, kvartāla izpētes teritorijā ir tikai viena gājēju pāreja, kas, kombinācijā ar dažādajām komercfunkcijām katrā ielas pusē, rada mazāku gājēju intensitāti kvartāla izpētes teritorijas daļā, nekā ielas otrā pusē.
Miera iela kvartāla izpētes teritorijas daļā ir daudz šaurāka nekā Brīvības iela, ar mazāku satiksmes intensitāti, taču ar tramvaja kustību. Šajā ielas posmā ielai ir ļoti šauras gājēju ietves, kas apgrūtina gājēju plūsmu, kura ir pietiekami intensīva, jo tā notiek uz vienu no lielākajām sabiedriskā transporta pieturvietām apkaimē – “Matīsa iela”.
APKĀRTNĒ ESOŠO FUNKCIJU IZVĒRTĒJUMS
Izpētes teritorijā dominē dzīvojamās apbūves funkcija, jo vēsturiskā apbūve šeit veidota kā īres nami ar plašiem dzīvokļiem. Ēku pirmajos stāvos pret ielām ir izvietotas dažāda lieluma un rakstura komercfunkcijas: veikali, pakalpojumu sniedzēji, kafejnīcas u.c. Izpētes laikā vairākas komerctelpas bija tukšas, ko var saistīt ar Rīgas vēsturiskajā centrā, it sevišķi uz Brīvības novēroto tendenci – “tukšie logi”. Rīgas domei attīstot Brīvības ielas publisko ārtelpu, samazinot automašīnu skaitu un ātrumu un veidojot gājējiem un velobraucējiem pievilcīgāku vidi, arī potenciālās komercfunkcijas šajā kvartālā attīstītos, tādējādi vairojot īres ienākumus komerctelpu īpašniekiem. Tuvējā apkārtnē atrodas arī vairākas kultūras un medicīnas iestādes, kas vairo gājēju plūsmu pa tuvākajām ielām. Taču, kvartāla ietvaros automašīnu stāvvietu skaits ir ierobežots. Publiskas, maksas autostāvvietas gar ielas malu atrodas tikai uz Miera ielas. Tuvākās, slēgtās autostāvvietas atrodas Miera ielā 3 un Šarlotes ielā 4, trīs minūšu gājienā ar kājām, un Brīvības ielā 113, piecu minūšu gājienā ar kājām., Pašlaik tuvākās bērnu atpūtai paredzētās ārtelpas atrodas iekšpagalmā Brīvības ielā 124, astoņu minūšu gājiena attālumā, un skvērā pie Stricka nama Palīdzības un A.Briāna ielu krustojumā, 10 minūšu gājiena attālumā.
Ņemot vērā šo informāciju, projektēto dzīvojamo ēku iekšpagalmos ir nepieciešams paredzēt brīvā laika atpūtas vietas, paredzot instalācijas arī bērniem, kas izvietotas zaļajā zonā, kā arī auto un velo novietnes.

APJOMU IEKĻAUŠANĀS ESOŠĀS PILSĒTVIDES
KONTEKSTĀ
Brīvības iela ir Rīgas centrālā artērija. Tā ved cauri visiem pilsētas attīstības posmiem un tā laika arhitektūrai. Konkursa metā risināts piedāvājums iekļaut modernu un mūsdienīgu dzīvokļu ēku apjomus ritmiskajā un harmoniskajā Jūgendstila un eklektisma mūra namu perimetrālajā apbūvē. Apzinoties vietas nozīmīgumu un apkārtējās apbūves vērtību, uzsvars likts uz esošo principu sabalansēšanu ar modernas un mūsdienīgas arhitektūras pienesumu.
Metā paredzēts noslēgt 87. zemesgabala ielas frontes apbūvi ar sešstāvu apjomu, kurš tiek akcentēts kā galvenā projekta fasāde pret Brīvības ielu ar kapara toņa akcentiem un izvietots uz obligātās būvlaides. Starp atjaunojamajām 87. un 89. zemesgabalu divstāvu ēkām paredzēts gājēju ieejas portāls, kas uzsver pilsētas svarīgākā elementa – cilvēka – nozīmīgumu, un savā formā un materiālā apvieno jaunos sešstāvu apjomus ar vēsturiskajām divstāvu celtnēm kopīgā saspēlē.
Katra no projektētajām ēkām akcentēta savos toņos un materialitātē, lai uzsvērtu vēsturisko zemes gabalu dalījumu un ēku mērogu, uzsvērtu Rīgas vēsturiskajam centram raksturīgo iekšpagalmu telpisko dažādību, un veicinātu iedzīvotāju piederības sajūtu konkrētajam namam. Sesštāvu apjoms 87. zemesgabalā no Brīvības ielas ievijās iekšpagalmā, starp jaunajiem un esošajiem būvapjomiem izveidojot kopīgu un daļēji izsauļotu, no ielas telpas paslēptu ieloku, kurš savienojas ar blakus esošajiem iekšpagalmiem. Ēka 87. gruntsgabalā veidota gaiša betona un metāliska kapara toņa apdarē, bet 89. zemesgabala ēka pelēka betona un koka apdarē.
BŪVAPJOMU ARHITEKTONISKIE RISINĀJUMI
Veicot izpēti, tika secināts, ka 85. un 91. numura jūgendstila namu fasādēs, ar kurām projekts robežojas, ir nolasāmi vairāki arhitektoniskie principi. Šie principi, kuri veido konkrētās arhitektoniskās vides sajūtu., ir izteiktā fasādes vertikalitāte logu dalījumā un arhitektūras formās, horizontālā hierarhija pa stāviem, ļoti plaši stiklots pirmais stāvs, izdalīts otrais stāvs ar plašiem logiem, vertikāli apvienots 2-5 stāvs ar mazākiem logiem un erkeriem un. īpaši izdalīts,dekoratīvi izcelts sestais stāvs. Ēkām ir izceltas jumtu un starpstāvu dzegu līnijas. Ievērojot un mūsdienu arhitektūras valodā tulkojot šos principus, Brīvības iela 87. nama jaunajam būvapjomam izveidota gaiša, dekoratīvu betona paneļu fasāde ar mērogam atbilstošu logu hierarhiju, detalizētu un izceltu pirmā stāva betona panelējumu gājēju acu līmenī, kuras vertikālās līnijas turpinās arī augstāk fasādē. Augšējo stāvu izceļ kapara toņa metāla plāksnes, kuras arī nolaižas lejup pa izcelto erkeri un sasaucas ar gājēju portālu starp divstāvu ēkām.
Lai harmoniski savienotu Brīvības ielas 85. nama dzegas līniju ar esošo divstāvu būvapjomu Brīvības ielā 87, projektētā apjoma dzegas līnija ir pazemināta, un veidota ar pakāpienu pret esošo divstāvu apjomu. Respektējot ieturēto slīpo jumtu ainavu, abu zemesgabalu ēkām paredzēti slīpie metāla jumti, kuri pieskaņoti katras ēkas tēlam individuāli. Īpašs elements jaunā sešstāvu apjoma ielas fasādē ir akcentētais dienvidaustrumu stūris. Tajā piektā un sestā stāva līmenī izvietotas iedziļinātas terases, kuras vainago ažūra rāmja un lameļu konstrukcija. Tā rada gaismēnu spēli uz fasādes un akcentē reto situāciju perimetrālajā apbūvē, kad, pateicoties zemākajam saglabājamajam divstāvu ēkas apjomam uz tā paša zemes gabala, parādās iespēja izvietot logus arī ielai perpendikulārajā fasādē. Iedvesma šim elementam smelta no tā paša kvartāla unikālās situācijas gruntsgabalos 103. un 105., kur izveidotas divas arhitektoniski augstvērtīgas ēkas ar stūra akcentiem un sānu fasādēm, bet bez ielas starp tām.

RVC Apjoma veidošanas pamatnosacījumi
Telpisko vērtību izmantošanas principi
RVC apjomu veidošanas nosacījumi
Ēku apjomi zemesgabalos izvietoti, ievērojot RVC AZ TIAN noteiktos attālumus no zemesgabalu robežām un pieslēdzot projektētos būvapjomus pie esošajiem ugunsmūriem pret Brīvības ielu 91 un Miera ielu 10.
Telpisko vērtību veidošanas principi Iekšpagalmos tiek saglabāti esošie koki un pagalmi telpiski savienoti pāri zemes gabalu robežām, veidojot brīvi pieejamu un vienotu iekšpagalmu ārtelpu.
Pagalma labiekārtojuma shēma
Paredzot dažādas ārtelpas zonas, apstādijumu veidus un labiekārtojuma elementus, tiek iegūta pagalma vienotība, gaišums, cilvēcība un pieejamība, kur prioritāte ir tā lietotāju vajadzības.
Mobilitātes shēma
Plašums, caurredzamība un vienota ārtelpa veido droši vidu, kurā cilvēks var pārvietoties gan ar auto, gan velosipēdu, gan kājām, tādējādi pilnvērtīgi izmantojot visu pagalma teritoriju, kur labiekārtojuma elementi un zaļās zonas ir izvietotas atbilstoši paredzētajai kustības plūsmai.
ĢENERĀLPLĀNA RISINĀJUMI
Projektētās ēkas abos zemes gabalos Brīvības ielā 87 un Brīvības ielā 89, atbilstoši Rīgas vēsturiskā centra teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem nepārsniedz noteikto 60% apbūves laukumu.
Abām ēkām tiek paredzēti seši stāvi, kas ir dominējošais stāvu skaits kvartāla kontekstā. Galvenās fasādes dzegas augstums pret Brīvības ielu ir 20,75m, kas ir zemāka par maksimāli noteikto augstumu 21,30m. Ēku apjomi zemesgabalos izvietoti, ievērojot pagalmu un apjomu veidošanas principus, nepieciešamos attālumus no zemesgabalu robežām un pieslēdzot projektētos būvapjomus pie esošajiem ugunsmūriem pret Brīvības ielu 91 un Miera ielu 10.
TEHNISKI EKONOMISKIE RĀDĪTĀJI





istaba
Vannas istaba
Guļamistaba
Priekštelpa
Vannas istaba
Guļamistaba
Virtuve / Dzīvojamā istaba
Priekštelpa
Vannas istaba
Dzīvojamā istaba / Virtuve Guļamistaba
C B
Priekštelpa
Vannas istaba
Dzīvojamā istaba Guļamistaba
Priekštelpa
Vannas istaba
Virtuve
Dzīvojamā istaba
Guļamistaba Guļamistaba
Priekštelpa
Vannas istaba
Guļamistaba Garderobe
Virtuve / Dzīvojamā istaba
Gaitenis
Dzīvojamā istaba / Virtuve Sanmezgls
Vannas istaba
Guļamistaba Guļamistaba
Priekštelpa
Vannas istaba
Dzīvojamā istaba / Virtuve Guļamistaba Garderobe
Priekštelpa
Vannas istaba
Virtuve / Dzīvojamā istaba Guļamistaba Guļamistaba Garderobe Vannas
TELPAS NOSAUKUMS
Priekštelpa Vannas istaba Dzīvojamā istaba / Virtuve Guļamistaba Guļamistaba
istaba
Guļamistaba
Dzīvojamā istaba
Priekštelpa
Vannas istaba
Dzīvojamā istaba / Virtuve Guļamistaba
C B A
Priekštelpa
Vannas istaba
Dzīvojamā istaba Guļamistaba
Priekštelpa
Vannas istaba
Virtuve
Dzīvojamā istaba Guļamistaba Guļamistaba
Priekštelpa
Vannas istaba
Guļamistaba Garderobe
Virtuve / Dzīvojamā istaba
Gaitenis
Dzīvojamā istaba / Virtuve Sanmezgls Vannas istaba Guļamistaba Guļamistaba
Priekštelpa
Vannas istaba
Dzīvojamā istaba / Virtuve Guļamistaba Garderobe
Priekštelpa
Vannas istaba
Virtuve / Dzīvojamā istaba Guļamistaba Guļamistaba Garderobe Vannas istaba
Kāpņu
Gaitenis Palīgtelpa Palīgtelpa Palīgtelpa Palīgtelpa
C B
Virtuve
Guļamistaba
Gaitenis
Guļamistaba
Guļamistaba
Priekštelpa
Vannas istaba
Virtuve
Dzīvojamā istaba
Guļamistaba
Guļamistaba
Priekštelpa
Vannas istaba
Guļamistaba
Garderobe
Virtuve / Dzīvojamā istaba
Gaitenis
Sanmezgls
Guļamistaba
Palīgtelpa
Dzīvojamā istaba / Virtuve
Guļamistaba
Vannas istaba
Guļamistaba
Vannas
Griezums A-A
M 1:200
ĒKU FUNKCIONALITĀTE
Ēku pirmajos stāvos izvietotas publiskas telpas gan ēku iedzīvotājiem, gan komercfukcijas pret Brīvības ielu. Pirmajā stāvā no iekšpagalma abās ēkās izvietotas palīgtelpas dzīvokļiem, inženiertehniskās telpas, kāpņutelpas ar liftiem, kuru sadalījums veidots balstoties uz ēkas apjomu dalījuma proporcionālos ugunsdrošajos nodalījumos. Pirmajā stāvā izvietotas arī vairākas iedzīvotāju komfortam veltītas telpas – atpūtas zona, bērnu ratiņu novietnes, kā arī apsildāmas divlīmeņu velonovietnes, kas ļaus ērti izmantot velosipēdu visās sezonās. Ielas ēkas apjomam bērnu ratiņu novietne/noliktava
ierīkota katra stāva kāpņu telpā.
Otrajā līdz piektajā stāvā izvietoti vienas līdz trīs istabu dzīvokļi, ielas pusē veidojot mazākus dzīvokļus un iekšpagalmā lielākus, ievērojot to sadalījumu atbilstoši programmai. Piektā stāva ielas fasādē veidoti arī lielāki trīsistabu dzīvokļi, izmantojot stūra terasi un iespēju veidot logus uz vairākām debespusēm. Augšējais sestais stāvs veidots ar plašākajiem divu līdz četru istabu dzīvokļiem, nodrošinot tiem plašākas terases un lieliskus skatus.
VIDES PIEEJAMĪBA
Projektā pielietoti universālā dizaina principi sākot no ielas telpas līdz
dzīvoklim. Pagalmā labiekārtojums veidots vienā līmenī ar lēzenām pārejām starp atsevišķiem elementiem un zonām. Katrā kāpņu telpā paredzēts lifts ar iespēju nokļūt katrā ēkas stāvā un dzīvoklī ratiņkrēsla lietotājam, māmiņai ar ratiņiem vai jebkuram cilvēkam ar kustību vai funkcionāliem traucējumiem.
Vienojoties ar pasūtītāju paredzēta arī iespēja daļu dzīvokļu labierīcību telpu pārveidot tā, lai tās būtu ērti un patstāvīgi lietojamas cilvēkam ratiņkrēslā. Tālākā labiekārtojuma un interjera projekta izstrādē paredzama arī taktilo joslu, kontrastējošu elementu dizaina izveide, lai vide būtu ērta un droša visām sabiedrības grupām.

Anodizēta alumīnija paneļi kapara tonī




Balināts 3-slāņu betona panelis


Balināts betona panelis ar vertikālām rievām
Tērauda valcprofila jumts pelēkā tonī
Fasādes apmetums pelēkā tonī
ĒKU MATERIALITĀTE
Lai nodrošinātu lielāku privātumu mazinātu iespēju ieskatīties pretējā dzīvoklī, fasādes sistēmu. No ēkas pagalma uzstādīt no sienas atvirzītu nerūsējošā
sezonāli salapojošiem vīteņiem. Vasarā
sienas priekšā terasei radīs privātāku un atveldzējošu noēnojumu, savukārt
vairāk gaismas dzīvokļos. Paredzēts
Griezums C-C
M 1:200
ĒKU BŪVKONSTRUKCIJAS
Ēkas pamatkonstrukciju paredzēts veidot no monolītā dzelzsbetona kolonnu un pārsegumu karkasa, kā noturības elementus lietojot lifta šahtas un ugunsdrošās sienas starp ēkas nodalījumiem. Fasādes veidojamas kā pašnesošas saliekamā dzelzsbetona sienas, pieļaujot arī mūra sienu lietošanu iekšpagalma zonās. Ēkas pamatu konstrukcijai izmantojami dalīti monolīti lentveida pamati un stabveida pamati ar pamatu pēdu. Izbūvējot ēkas pamatus, nepieciešams blakus esošo ēku pamatu un pagrabu monitorings, lai novērstu iespējamo blakus ēku sēšanos būvniecības laikā. Jumta konstrukcijas veidojamas no koka

spārēm, paredzot siltinājumu virs bēniņu pārseguma, veidojot nesiltinātus, aukstos bēniņus. Starpsienas starp dzīvokļiem un kāpņu telpām veidojamas no vieglbetona mūra konstrukcijas, kas nodrošina nepieciešamās akustikas prasības. Dzīvokļu starpsienas veidojamas no ģipškartona starpsienu sistēmas ar skaņizolācijas plāksnēm.
UGUNSDROŠĪBAS RISINĀJUMI
Ēkas paredzēts veidot kā U2a ugunsnoturības būves, sadalot tās atsevišķos ugunsdroši nodalītos būvapjomos. Ievērojot ugunsdrošā nodalījuma maksimālo platību, jaunais ēkas apjoms Brīvības ielā 87 sadalīts
divos ugunsdrošos nodalījumos, starp tiem veidojot pretuguns sienu. Logi Brīvības ielas 87 sānu fasādē pret esošo divstāvu ēkas apjomu izvietoti drošā augstumā, atbilstoši būvnormatīviem. Uz zemesgabalu robežas starp ēkām arī tiek paredzēts ugunsmūris ar būvnormatīviem atbilstošu izvirzījumu jumta plaknē. Projekta ielas ēkas apjomā paredzēts izveidot mūsdienu standartiem atbilstošu plašāku iebrauktuvi ugunsdzēsības tehnikai iekšpagalmā.
Anodizēta alumīnija paneļi kapara tonī




Balināts 3-slāņu betona panelis

Balināts betona panelis ar vertikālām rievām
Tērauda valcprofila jumts pelēkā tonī
Fasādes apmetums pelēkā tonī
INŽENIERKOMUNIKĀCIJAS
Ēkas paredzēts pieslēgt pilsētas centrālajai siltumapgādei, izmantot to dzīvokļu apsildei ar silto grīdu palīdzību. Svaigu gaisu un siltuma atgūšanu nodrošinās katrā dzīvoklī individuāli uzstādīta rekuperācijas iekārta. Tas ievērojami samazinās vertikālo komunikāciju šahtu izmēru un atvēlēs vairāk platību dzīvokļiem.

Paredzēts lietot arī pilsētas centralizētos ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus. Pēc nepieciešamības projektā paredzēta iespēja dzīvokļos uzstādīt arī inovatīvus gaisa kondicionierus bez ārējā bloka. Projektā tiek
paredzēti ilgtspējīgi lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumi, lai maksimāli samazinātu pilsētas lietus kanalizācijas sistēmā novadītā ūdens daudzumu.
ENERGOEFEKTIVITĀTE
Ēkas veidojamas kā gandrīz nulles energopatēriņa Lai to sasniegtu, paredzēts komplekss risinājumu klāsts. Projektā paredzēts attiecīgs siltinājuma slānis norobežojošajām konstrukcijām un energoefektīvi logi un durvis ar ierobežotu stiklojuma daudzumu. Paredzēta decentralizēta mehāniskā ventilācija ar siltuma atgūšanu. Kā arī vasarā noēnojumu radoša vīteņaugu fasāde.

TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMA KONCEPTS

Vienots labiekārtojums veidots Brīvības ielas 87, 89 un 91 zemes vienībām. Starp uzskaitītajiem zemesgabaliem plānota brīvi pieejama publiskā ārtelpa, kas atvērta gan dzīvokļu iedzīvotājiem, gan citiem interesentiem. Izstrādājot ārtelpas plānojumu un labiekārtojuma risinājumu par prioritāti izvirzītas lietotāju vajadzības – cilvēku, kas dzīvos ēkās, ciemiņu, kas apmeklēs vai vēros ārtelpu no malas. Starp ēku apjomiem veidojas pilsētas vēsturiskajam centram raksturīgā iekšpagalmu ārtelpa. Būvju apjomi veidoti ar daļēji atvērtu pirmo stāvu, kas iedvesmoja ārtelpu sasaistīt un plānot kā vienu veselumu visiem trim īpašumiem. Plašums un caurredzamība, kas veicina cilvēkos arī drošības sajūtu teritorijā, tika izvirzīti par vienu no labiekārtojuma mērķiem. Teritorijas vienoto sajūtu pastiprina izvēlētais segums, kas veido saskaņotu rakstu pa visu iekšpagalmu. Bruģējums vienotā stilā radīs arī vizuālu sasaisti starp visiem īpašumiem skatā no augšas – no dzīvokļu logiem un balkoniem.
Kā viens no galvenajiem kritērijiem labiekārtojuma izveidē, izvērtēta teritorijas pieejamība, īpaši izceļot gājēju un velosipēdistu vajadzības. Visa projekta zona plānota ar segumu slīpumiem līdz 2%, lai nodrošinātu vides pieejamības prasības un ērtu pārvietošanos. Arī ēku ieejas plānotas bez izteiktām līmeņu starpībām, paredzot vieglu iekļūšanu ēkā gan cilvēkiem ar kustību traucējumiem, gan vecākiem ar bērnu ratiņiem. Izvērtējot potenciālos kustību virzienus, apstādījumi un labiekārtojuma elementi izvietoti mazāk intensīvās vietās, paredzot pietiekami platu zonu brīvai kustībai un aktivitātēm.
Lai kliedētu ierasto, ēnaino iekšpagalmu sajūtu, materiāliem izvelēti gaiši toņi, kas saskaņojami ar plānoto fasādes tonalitāti. Gaišuma tēma izvērtēta arī atlasot augu grupas, atlasot augus ar baltiem, dzeltenīgiem ziediem vai interesantu lapojumu. Kā gaismas avotus, segumā un pergolas konstrukcijā, plānots integrēt LED joslas. Tas palīdzēs ieviest drošāku un dinamiskāku sajūtu iekšpagalmā arī diennakts tumšajā laika. Papildus funkcionālā apgaismojuma elementus stiprinot pie fasādēm.
Lielo esošo un plānoto ēku mērogu plānots līdzsvarot, paredzot dažādu līmeņu elementus – augu kastes, pergolas un apstādījumus. Lielie kokaugi un dobes, kas veidotas pacelti, palīdzēs radīt lietotājiem patīkamu atmosfēru un cilvēka uztverei atbilstošu mērogu. Tāpat viena no būtiskākajām labas ārtelpas kvalitātes rādītājiem ir ērtums - sajūta, ko sniedz sabalansēts teritorijas mērogs un funkcionalitāte (sēdēt, stāvēt, staigāt, uzkavēties, spēlēties, satikties un vērot).
APSTĀDĪJUMU KONCEPTS
Iekšpagalms plānots kā ’zaļā oāze’ pilsētas centrā, kas nodrošinātu patīkamu un ilgstpējīgu zonu laika pavadīšanai dzīvokļu iedzīvotājiem un citiem interesentiem. Apstādījumu struktūru veido piecas funkcionālās grupas – paaugstinātās dobes, pārvietojamas augu kastes, zonas lietus ūdens savākšanai un novadīšanai, pastaigu vietas rietumu un ziemeļu daļā, kā arī fasādes sistēmas vīteņaugiem. Daudzīvokļu kvartāla centrālo daļu iezīmē apjomīga paausgtinātā dobe, tā izvietota starp projektētajiem būvapjomiem. Dobē pamatā plānoti dekoratīvi lapu kokaugi un ziemcietes. Kā dominante izvēlēts liela auguma koks - Kalnu kļava (Acer pseudoplatanus), kas kalpos par piesaistes elementu galvenajā pulcēšanās vietā. Koks nodrošinās vēlamo noēnojumu vasaras svelmē un radīs dabisku aizsegu skatam starp iekšpagalma dzīvokļiem. Paagstināta dobe plānota arī Brīvības ielas 91 ēkas iekšpagalmā, kā akcents izvēlēta daudzstumbru formas Lauku kļava (Acer campestre).
Papildu dekoratīvo funkciju teritorijā radīs augu kastes. Arī tajās plānoti zemsedzes augi un ziemcietes, vertikālam akcentam kastes papildinās lielāka auguma krūmi, piemēram, Lamarka korinte (Amelanchier lamarckii). Kastes nepieciešamības gadījumā iespējams pārvietot, radot iespēju mainīt teritorijas funkcijas. Centrālajā daļā izvietotas dobes zemes līmenī, kas pildīs arī lietus ūdens infiltrēšanas funkciju, paredzēti augi, kas spēj izturēt gan lielus sausuma, gan mitruma periodus. Kā piemēram – Morova grīšļa šķirne (Carex morrowii ‘Ice Dance‘), Prževaļska ligulārija (Ligularia przewalskii), Svečveida persikārijas šķirne (Persicaria amplexicaulis ‘Alba’). Dobēs izvietojami arī dekoratīvi betona elementi kāpelēšanas - spēles funkcijai, kas varētu būt īpaši interesanti izmantošanai bez lietus periodā.
Teritorijas ziemeļu uz rietumu zonā plānotas plašas apstādījumu struktūras. Tās kalpos kā privātākas atpūtas vietas iedzīvotājiem, nodrošinot iespēju patverties no pilsētas burzmas. Stādījumi veidojami no ēncietīgiem zemsedzes augiem un lielāka izmēra krūmiem, kas radīs vēlamo aizsegu. Starp augiem atsevišķas zonas plānotas brīvas, veidojot taciņas pa kurām iespējams pārvietoties, nonākot nelielās atpūtas vietās. Visas dekoratīvo stādījumu dobes paredzēts mulčēt ar upes oļu segumu. Zem mulčas nepieciešams lietot atdalošo ģeotekstilu, kas aizkavē nezāļu augšanu, tādejādi maksimāli samazinot ikdienas kopšanas darbus un pildot dekoratīvu funkciju.





Apstādījumu struktūras paredzētas arī fasādes risinājumos, izmantojot vīteņaugu režģus. Starp stāviem plānotas papildus kastes augu izvietošanai, lai panāktu bagātīgu apstādījumu grupu uz fasādes.
Vīteņaugu sistēmas izvietotas pie fasādēm bez logiem, kā arī zonās starp balkoniem, mazliet nodalot ārtelpas dzīvojamās zonas no apkārtējo skata. Vīteņaugu sistēmām izvēlēti tādi augi kā Eiropas efeja (Hedera helix) un Pieclapu mežvīns (Parthenocissus quinquefolia).
AUGU KONCEPTS
Teritorijā pamatā plānotas lapu un skuju kokaugu grupas, kas papildinātas ar graudzāļu, ziemciešu un sīpolpuķu stādījumiem, lai dažādos gadalaikos piešķirtu ziedošu akcentu un sezonālu mainīgumu. Zāliena zonas teritorijā nav paredzētas, tās aizstājamas ar zemsedzes augiem, lai nodrošinātu lielāku bioloģisko daudzveidību un mazinātu ikdienas kopšanas darbu apjomu. Kā liela pilsētbūvnieciskā vērtība teritorijas rietumu daļā saglabājami esoši āra bērzi (Betula pendula). Apstādījumiem izvēlēti augi, kas piemēroti Latvijas klimatiskajiem apstākļiem un vietas gaismas režīmam. No krūmiem izmantoti tādi augi kā Parastās īves šķirne (Taxus baccata ‘Repadens’), Parastā mahonija (Mahonia aquifolium), Virdžīnijas burvjulazda (Hamamelis virginiana), Atvašu grimoņa šķirne (Cornus sericea ‘Flaviramea’), Parastais filadelfs (Philadelphus coronarius) u.c. Kā zemsedze izmantota Dammera klintene (Cotoneaster dammeri), Iegrieztās stefanandras šķirne (Stephanandra incisa ‘Crispa’), Dziedzerainā jāņoga (Robes glandulosum), Šeno sniegogas šķirne (Symphoricarpos x chenaultii ‘Hancock’) un Galotnes pahisandra (Pachisandra terminalis). Dekoratīvos nolūkos atsevišķās zonās izmantojamas ziemcietes, graudzāles un pavasara sīpolpuķes, piemēram, Hibrīdā anemone (Anemone x hybrida), Morova grīšļa šķirne (Carex morrowii ‘Ice Dance‘) un citi augi.




SEGUMU KONCEPTS



Pamatā izvēlēts betona bruģakmens gaišos toņos – balts, ar gludu un pelēks ar skalotu virsmu. Gaišās krāsas vizuāli paplašinās iekšpagalmu un panāks mājīgu teritorijas iespaidu. Savukārt virsmas apstrādes atšķirība nodrošinās dinamiskāku teritorijas izskatu. Izvēlēta pagarināta, šaura, taisnstūra bruģa forma, kas radīs vieglu faktūru plānotajiem laukumiem un nodrošinās mierīgu fonu iecerētajiem labiekārtojuma elementiem un apstādījumiem. Atšķirīgo krāsu bruģakmens zonas nodala arī iebūvēti lietus ūdens kanāli, kas novada ūdeni uz uzkrāšanās sistēmām zem apstādījumu dobēm. Lietus ūdens kanālos integrējami arī lineāri apgaismojuma elementi, kas vizuāli pastiprinās plānoto seguma rakstu.
Dekoratīvos nolūkos paredzēts izmantot granīta bruģakmeni, retināti integrējot betona bruģakmens segumā pa īpašumu robežām.
Tādējādi tiktu iezīmētas vēsturiskās īpašumu struktūras.
Pastaigu zonās teritorijas ziemeļu un rietumu daļā paredzēts oļu segums, analogi augu mulčējumam. Izvēlētie gaišie toņi izcelsies dobēs un nodrošinās dekoratīvu segumu arī apstādījumu bezlapu periodā. Integrētais pastaigu celiņš kalpos kā interesanta zona iedzīvotāju aktivitātēm. Pastaigu zonās plānotas arī koka terases, kur būs iespējams uzkavēties baudot mierīgu atpūtu vai izmantot kā mājīgu platformu vingrošanas aktivitātēm.



ELEMENTU KONCEPTS
Teritorijas labiekārtošanai izvēlēti tādi elementi kā velosipēdu statīvi, sēdvirsmas, atkritumu urnas, atkritumu konteineru novietnes, kā arī interaktīvi betona un koka elementi. Kā akcenta materiāls labiekārtojuma elementiem izvēlēts kapara toņa metāls, lai veidotu sasaisti ar ēkas fasādes risinājumiem un tonālo gammu. Papildus izmantots koks brūna tonī.

Iekšpagalma centrālajā daļā un pie ēkas Brīvības ielā 91 paredzētas sēdvirsmas, kas integrējamas uz paaugstināto dobju malām. Papildus soliņi izvietoti arī pie dobēm gruntī, izvietojot sēdvirsmas uz apšūtiem betona elementiem. Soliņi, kas ieskauti ar apstādījumiem palīdz veidot vienotības sajūtu un ieturēt lakonisku teritorijas dizainu.
Kā īpašs elements galvenajā pulcēšanās vietā paredzēta pergola. Tā nosedz nelielu atpūtas vietu, no kuras paveras skats uz iekšpagalma dominati – koku. Pergola akcentē arī ceļu, kas sasaista ieejas portālu no ielas ar galveno ēku ieeju. Izvēlētais apdares materiāls, kas līdzinās kaparam, veido sapēli ar plānotajiem elementiem ēkas fasādē. Gan blakus plānotajai pergolai, gan teritorijas rietumu daļā, izvietoti interaktīvi betona elementi. Tie nodrošinās dekoratīvu efektu dobēs, veidojot dažādu augstumu dinamiku, kā arī sniegs iespēju bērniem nelielām rotaļām kāpelējot. Līdzās betona daļām iekšpagalma rietumos integrēti arī koka elementi, kas radīs dabiskākas vides efektu pastaigu zonai un var tikt izmantoti brīvām aktivitātēm. Pastaigu zonās uz terasēm paredzētas arī mēbeles mierīgai atpūtai – zvilņi un atpūtas krēsli. Paredzēti materiāli, kas ir ilgmūžīgi un piemēroti lietošanai publiskā ārtelpā.




Ņemot vērā, ka teritorijā īpaša uzmanība pievērta gājēju un velosipēdistu vajadzībām, projektētajās ēkās velosipēdiem paredzētas, slēgtas telpas. Savukārt teritorijā paredzētas velo novietnes īslaicīgai novietošanai vai viesu lietošanai, tās izvietotas pie ēkas ieejas (Brīvības 91 namam) vai no gājēju plūsmas brīvās zonās (pie 87. nama).
Tāpat teritorijā plānotas atkritumu urnas un atkritumu konteineru novietnes. Atkritumu urnas izvietojamas pie ēku ieejām un lietotāju uzkavēšanās zonās – pie atpūtas vietām. Atkritumu konteineri teritorijā paredzēti divās zonās. Brīvības iela 91 ēkas lietotajiem - jau šobrīd aktuālajā vietā, pie 89 nama fasādes, izvietojot tos piesedzošā koka novietnē. Savukārt 89 un 87 nama iedzīvotājiem paredzēts izvietot sadzīves atkritumu konteinerus 87. nama vārtu iebrauktuvē, to norobežojot no ielas un iekšpagalma ar dekoratīviem, slēdzamiem vārtiem.


ILGTSPĒJAS PRINCIPI
Veidojot mūsdienām atbilstošu jaunu dzīves telpu pilsētas vēsturiskajā centrā, ir svarīgi ievērot ilgtspējīgas vides veidošanas principus, kas balstīti uz iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu, saprātīgu resursu izmantošanu un apsaimniekošanu. Ilgtspējīga projekta attīstība nodrošina projekta dzīvotspēju ilgtermiņā, rezultātā ietaupot visu projektā iesaistīto pušu līdzekļus, laiku un resursus. Mūsdienīgu būvniecības risinājumu izmantošana mijiedarbībā ar kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un iekļaušanos apkārtējā vēsturiskajā kontekstā, tiek izveidota kvalitatīva, droša, funkcionāla un pieejama dzīves telpa.
ILGTSPĒJĪGA LIETUSŪDENS SAVĀKŠANAS SISTĒMA
Lietusūdens savākšana un apsaimniekošana zemesgabalu teritorijā un nenovadīšana pilsētas centrālajā lietus kanalizācijas sistēmā ir viens no veidiem kā izmantot šajā vietā no dabas dotos resursus. Lietusūdens tiek savākts un novadīts gan no ēku jumtiem, gan no iekšpagalma seguma. Lietusūdens no ēku jumtiem tiek savākts lietusūdens uzkrāšanas tvertnē vai arī tiek novadīts zaļajās zonās, kur tas pēc tam infiltrējas augsnē. No pagalma seguma lietusūdens tiek novadīts pagalma vidusdaļā izveidotajā bioievalkā, kur tiek paredzēts lietusdārzs.
Sakrātais lietusūdens tvertnē, caur filtrācijas sistēmu, tiek izmantots pagalmā esošo apstādījumu un zaļo sienu laistīšanai. Šāds apsaimniekošanas paņēmiens nodrošina līdzekļu ietaupījumu ilgtermiņā, kas būtu jātērē apstādījumu laistīšanai, kā arī samazina slodzi uz pilsētas lietusūdens kanalizācijas sistēmu, jo šajā sistēmā tiek novadīts tikai ūdens, kas veidojas uz jumtu plaknēm pret Brīvības ielu.
ĀRTELPAS MIKROKLIMATA UZLABOŠANA
Kvalitatīva publiskā un privātā ārtelpa ir viens no atslēgas punktiem veiksmīgas dzīves telpas radīšanā, taču ārtelpas mūsdienās tiek pakļautas klimata pārmaiņu radītajām sekām. Ar pagalma mikroklimata uzlabošanu ir iespējams veicināt ārtelpas izmantošanu ikdienā visos gadalaikos. Pagalma mikroklimata veicināšana tiek panākta, ievērojot aizvēja veidošanas principus, izvietojot lodžijas un labiekārtojuma elementus aizvēja zonās. Ar dažādiem augiem, kokiem un zaļajām sienām tiek panākta noēnojuma veidošana, kas samazina seguma un fasādes materiālu uzkaršanu vasaras laikā, tādējādi nodrošinot zemāku temperatūru nekā uz ielas, kur nav noēnojuma. Zaļās fasādes, apstādījumi un koki veic evapotranspirāciju, uzņemot savākto lietusūdeni un ražojot skābekli, tādējādi radot svaigāku, patīkamāku un tīrāku gaisu, kas ir nepieciešams pilsētas vēsturiskajā centrā, kur izsenis ir problēmas ar gaisa kvalitāti. Lietus dārzs un lietusūdens saglabāšana pēc lietusgāzēm nodrošina mitrāka gaisa veidošanu iekšpagalmā, kas ir patīkamāks elpošanai. Iekštelpu mikroklimata nodrošināšana
IEKŠTELPU MIKROKLIMATA NODROŠINĀŠANA
Efektīga gaisa apmaiņa un komforta līmenim atbilstošas temperatūras nodrošināšana iekštelpās ir veselīgas dzīves priekšnoteikums. Iekštelpu mikroklimata nodrošināšana tiek panākta, pielietojot enerģiju taupošu decentralizētu rekuperācijas sistēmu, ar kuru katrs dzīvokļa iedzīvotājs var regulēt sev patīkamu un vēlamu gaisa apmaiņas procesu gan ziemā, gan vasarā. Savukārt, fasādes zaļās sienas nodrošina nepieciešamo noēnojumu vasaras laikā, lai nepieļautu iekštelpu pārkaršanu, bet pieļauj saules gaismas ienākšanu dzīvokļu dzīvojamajās telpās un tās sasildīt ziemas laikā.
ENERGORESURSU IZMANTOŠANA
Atjaunojamo energoresursu izmantošana ir nepieciešama ilgtspējīgai projekta attīstībai. Paredzot plašāku elektrības izmantošanu ēkā, ir iespējams samazināt projekta radīto CO2 izmešu daudzumu un kopējo ekoloģisko nospiedumu uz planētas resursiem. Kā viens no veidiem, kā panākt elektroenerģijas izmantošanu, ir paredzot elektroauto uzlādes stacijas ēkas autostāvvietās, LED apgaismojumu pagalmā un ēkas iekštelpās, kas strādā ar krēslas sensoru, tādējādi taupot patērēto elektroenerģiju.
SADZĪVES UN BŪVNIECĪBAS ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA
Ēkām paredzēts kopīgs sadzīves atkritumu novietošanas punkts – esošās ēkas Brīvības iela 87 vārtrūmē, šādā veidā atkritumu šķirošanas konteineri novietoti iedzīvotājiem viegli pieejamā, apjumtā vietā, kas atrodas tuvu Brīvības ielai, un tiem ir viegli un ērti piekļūt atkritumu savācējiem, nestumjot konteinerus pāri iekšpagalmam, bet tos ātri un vienkārši iekraujot atkritumu savākšanas mašīnā, kas novietota uz Brīvības ielas. Paredzot atkritumu savākšanu esošajā vārtrūmē, ir iespējams izvietot ne tikai nepieciešamo skaitu sadzīves konteineriem, bet arī organiskajiem atkritumiem, tādējādi veicinot iedzīvotāju iesaisti atkritumu šķirošanā Tā pat paredzēts saglabāt arī esošā atkritumu konteineru novietni uz Brīvības ielas 89, tos ievietojot konteineru piesedzošā un norobežojošā elementā.
Būvniecības laikā radīto atkritumu apsaimniekošanā jāizmanto tam paredzēti būvniecības atkritumu konteineri. Būvgružus ieteicams apsaimniekot ilgtspējīgi, paredzot iespēju no tiem veidot šķembas vai citus materiālus, ko var otrreizēji pielietot būvniecībā.

