Grapa, čača, armanjaks Ir reizes, kad aptver, ka pasaulē patiesībā ir daudz vairāk dzērienu, nekā tu spēj iedomāties, jo tajā ir gan itāļi ar savām grapām, amaro un limončello, gan Kaukāza valstis ar čaču, gan francūži ar armanjaku, gan vēl daudzi citi. Iepazīstot tos tuvāk, var atklāties negaidīti, aromātiski un gardi pārsteigumi, un, kas zina, varbūt jūsu starpā dzims jauna draudzība.
Grapa ir tradicionāls itāļu alkoholiskais dzēriens ar spēcīgu, savdabīgu aromātu un 35–60% alkohola saturu. To iegūst no izspiestu vīnogu miziņām, fermentē un destilē, turklāt ES regula nosaka, ka vīnogām jābūt audzētām un pārstrādātām Itālijā. Grapa radusies Veneto reģionā Itālijas ziemeļos, Bassano del Grappa pilsētā, no kuras tā iemantojusi savu nosaukumu. Sākotnēji grapa bija stiprais dzēriens, ko iecienījuši lauksaimnieki un nabadzīgie iedzīvotāji, kam tas palīdzēja sasildīties aukstajos ziemas mēnešos, bet 1897. gadā grapu sāka ražot kā kvalitatīvu dzērienu vienā no slavenākajām Itālijas spirta darītavām Nonino, kas joprojām ir Nonīno ģimenes uzņēmums. 1973. gadā Benito un Džiannola Nonīno radīja vienas vīnogu šķirnes grapu Monovitigno, kas guva lielu piekrišanu augstās kvalitātes un izsmalcinātās garšas dēļ. Daudzas ražotnes Itālijā piedāvā katra savu grapas veidu ar netradicionālu stilu, izmantojot tādas vīnogu šķirnes kā Moscato, Müller-Thurgau, Traminer, Cabernet Sauvignon un citas. Itāļi dažkārt grapu pasniedz pat brokastīs, tā tiek pievienota kafijai un dažādiem kokteiļiem, to var arī izmantot, gatavojot tortes un cepumus.
provinces vēstures un tradīcijām, kur sākotnēji to pārdeva kā zāles un ārstniecības līdzekli pret depresiju. To nobaudot, visiem gribējās mīlēt, dejot un stāstīt, cik lieliskas zāles tās ir. Izrādās, ka armanjaks ir pirmais brendijs, kuru franči sāka gatavināt ozolkoka mucās, bet reģiona ģeogrāfiskais izvietojums (tas atradās pārāk tālu no jūras ostām) kavēja šī lieliskā dzēriena tirdzniecības attīstību. Par armanjaku atbilstoši Francijas likumdošanai drīkst saukt brendiju, kurš ražots no vīnogām, kas audzētas trīs dažādās ražošanas zonās Gaskoņas provincē Francijas dienvidrietumos – Bas-Armagnac (Lejasarmaņaka), Armagnac-Ténarèze (Armaņaka-Tenarēze) un Haut-Armagnac (Augšarmaņaka). Pēc nogatavināšanas ilguma armanjaki tiek klasificēti:
• VO, Monopole, *** jeb „3 zvaigznes” – jauni armanjaki, kas nogatavināti vismaz 2 gadus, bet vidējais dzērienu vecums ir 7 gadi; • VSOP, Reserve ADC – vismaz 4 gadus nogatavināti armanjaki, vidējais dzērienu vecums ir 5–15 gadi; • XO, Hors d’Âge, Napoleon, Extra, Très Vieille – visilgāk izturētie armanjaki, kuru minimālais nogatavināšanas laiks ir 6 gadi, bet parasti tie tiek nogatavināti ilgāk, pat 40 gadus. Armanjaku pasniedz kā atsevišķu dzērienu pēc deserta tulpjveida konjaka glāzēs, piepildot 1/5 glāzes, lai saglabātu dzēriena garšas buķeti. To var arī pasniegt kopā ar tēju vai kafiju vai izmantot kokteiļu gatavošanā.
Līdzīgu dzērienu Kaukāza valstīs dēvē par čaču. Tā tiek izturēta ozolkoka mucās ne mazāk kā gadu, kā rezultātā čača iegūst tai raksturīgo zeltaino toni, aromātu ar izsmalcinātām vaniļas un žāvētu augļu notīm, piesātinātu garšu, kurā jūtamas augļu un riekstu nianses. Armanjaks vēl arvien atrodas konjaka ēnā, bet tas nenozīmē, ka tas būtu zemākas kvalitātes dzēriens. Patiesībā armanjakam ir senāka vēsture nekā konjakam, un paši franči apgalvo, ka konjaku viņi izdomājuši visiem, bet armanjaku – tikai sev. Armanjaku nav iespējams atdalīt no Gaskoņas
GRAPA ALEXANDER, 38% / 0,7 l € 28.99
31.41 €/l
Cena: € 21.99
ALKOHOLISKS DZĒRIENS ČAČA, 40% / 0,7 l € 18.99
Cena: € 14.99
24
21.41 €/l
ALKOHOLA LIETOŠANAI IR NEGATĪVA IETEKME. Alkoholisko dzērienu pārdošana, iegādāšanās un nodošana nepilngadīgām personām ir aizliegta.
Gardēdis | Februāris 2015