Mazuļu ēdināšanas CEĻVEDIS Saskarsme ar pārtikas
ALERGĒNIEM
Piebarošanas uzsākšanas brīdis ir nozīmīgs bērna attīstības posms ne tikai tāpēc, ka tas veido bērnu ēšanas paradumus nākotnei, bet tas arī ir ļoti būtisks imūnsistēmas attīstības periods, jo organisms mācās atpazīt jaunus produktus, veidot jaunās antivielas kā atbildes reakciju uz jauniem pārtikas produktiem, tāpēc pārāk sasteidzināt jaunu produktu ieviešanu uzturā noteikti nevajadzētu. Pirms patvaļīgi lemt par kāda noteikta produkta izslēgšanu no bērna uztura, ir jānoskaidro, vai tā tiešām ir alerģija un vai tiešām nepieciešams ievērot eliminācijas jeb produkta izslēgšanas diētu. Ja atsakāties bērnam dot, piemēram, piena produktus, tikai tāpēc, ka šķitis – pēc apēstā jogurta uz ādas parādījusies kāda pumpiņa, tas nav pamatots iemesls. Ilgtermiņā var rasties kādu uzturvielu deficīts, kas ietekmē bērna augšanas procesu. Ja ir aizdomas, ka ir pārtika, uz kuru bērna organisms reaģē īpatnēji, – parādās caureja, vemšana, izsitumi, vēdergraizes vai kas cits, tad pirmais solis ir konsultācija ar ģimenes ārstu, kurš visdrīzāk ieteiks ārsta alergologa konsultāciju. Galvenā ārstēšanas metode, ja bērnam ir alerģija, ir eliminācijas diēta, kuras nepieciešamību, stingrumu un ilgumu nosaka ārsts alergologs. Pirmais un visbiežākais pārtikas alergēns, kas izraisa alerģisko reakciju zīdaiņu vecumā, ir govs piena olbaltumviela. Alerģija pret govs pienu ir paaugstināta organisma jutība pret olbaltuma sastāvdaļām – kazeīnu, laktalbumīnu, laktoglobulīnu – pienā. Šī alerģija 75% gadījumu parasti pazūd, kad bērns sasniedz trīs gadu vecumu. Vairāk nekā 90% bērnu, kam, maziem esot, ir konstatēta šī alerģija, līdz sešu gadu vecumam attīstās govs piena olbaltumvielu tolerance. Govs piena olbaltuma alerģija var izpausties gan ar gremošanas trakta darbības traucējumiem, piemēram, zaļgana, gļotaina vēdera izeja, caureja, kā arī ādas izsitumi, nieze, nātrene un dermatīts. Alerģija pret govs pienu var izraisīt arī multiorgānu iesaistītu reakciju un veicināt anafilaktiskās reakcijas attīstību. Gadījumā ja bērnam ir konstatēta alerģija pret govs pienu un zīdainis ir barots ar mātes pienu, tad mammai ir jāizslēdz no savas ēdienkartes jebkādi pienu saturoši produkti, savukārt, ja zīdainis tiek barots ar mākslīgiem piena maisījumiem, tad ir jāizvēlas vai nu daļēji hidrolizētus, vai arī ekstensīvi hidrolizētus piena maisījumus, kur govs piena olbaltumvielas ir pilnībā sašķeltas. Uzsākot piebarošanu, mazulis ar govs piena alerģiju nedrīkst lietot uzturā arī putras vai augļu, dārzeņu biezeņus uz piena bāzes vai ar piena produktu pievienošanu. Smagākos gadījumos nedrīkst lietot arī sviestu, tostarp kausēto sviestu (ghee sviestu), liellopu un teļa gaļu.
OLGA ĻUBINA
Rimi Bērniem veselīgas ēšanas eksperte, sertificēta uztura speciāliste
Nākamais visbiežākais pārtikas alergēns zīdaiņu vecumā ir kvieši. Alerģisku reakciju parasti izraisa kviešos esošās olbaltumvielas – albumīns, globulīns, gliadīns un glutēns. Kviešu alerģijas simptomi – mutes gļotādas un rīkles pietūkums, nieze, nātrene, atopiskais dermatīts, aizlikts deguns, galvassāpes, asarojošas acis, elpošanas grūtības, slikta dūša, vemšana, caureja un pat anafilaktiskais šoks – var parādīties gan dažas minūtes pēc saskares ar alergēnu, gan arī pēc vairākām (līdz 48) stundām. Līdzīgi kā citas alerģijas, tā ar laiku var izzust pilnībā. Visbiežāk alerģija pret kviešiem izzūd 3–5 gadu vecumā. Vērts atgādināt, ka alerģija pret kviešiem nav vienādības zīme ar celiakiju. Gan kviešus, gan govs pienu var saturēt ļoti daudzi pārtikas produkti, ko ikdienā pērkam veikalā, taču pat nenojaušam, ka tajos ir arī kvieši vai piens, tāpēc ļoti rūpīgi ir jāpārbauda pārtikas produktu sastāvs. Govs pienu var pievienot mazuļu pirmajām putrām, cepumiem, maizei. Kviešu miltus bieži izmanto kā saistvielu, tos pievieno arī produktiem, lai palielinātu to masu. Kvieši var slēpties arī dažādās jauktās un fasētās garšvielās. Ko tad lai ēd, un ar ko lai aizvieto kviešus? Ir pieejami daudz un dažādi produkti, kas lieliski var aizvietot tik ierastos kviešus un balto miltu izstrādājumus, piemēram, kviešu vietā var lietot griķu, rīsu, rudzu, miežu, auzu, kukurūzas un mandeļu miltus. Trešais visbiežāk sastopamais pārtikas alergēns uzturā ir olas baltums. Ņemot vērā lielo alerģiju risku, ko rada olas baltumā esošās olbaltumvielas, olas zīdaiņu uzturā iesaka piedāvāt tikai pēc viena gada vecuma. Olas dzeltenumam ir zemāka alergenitāte, tāpēc sākumā ieteicams lietot to un tikai pēc tam – veselu olu. Olas dzeltenumu var pamazām ieviest uzturā no 8 mēnešu vecuma. Ir vērts iegaumēt, ka, olu termiski apstrādājot, alergenitāte samazinās! Šī alerģija sastopama apmēram 1,6% bērnu līdz divu gadu vecumam un daļai izzūd līdz trīs vai septiņu gadu vecumam.