Taku skrējējs #esesmustirnubuks I 01 (15) Mežaparks I 2022.

#ESESMUSTIRNUBUKS 2022 #1 (15) | MEŽAPARKS

Stirnu buka posmos tagad darbojas

ZIEDOJUMU DEPOZĪTA PUNKTS ar iespēju nodot tukšo depozīta taru un ziedot depozīta maksu Stirnu buka totēma izveidei cilts dzimtajā Pietukuma mežā, Āžu kalna apkaimē

Nodod ar šīm zīmēm marķētu taru

2

Stirnu buka meža tīrības partneris

1

2

Juris Dzenis, Žurnāla galvenais redaktors

T

aku Skrējējs savu stāstu pēc gandrīz 7 gadu pārtraukuma atkal atsāk stāstīt. Laiki ir mainījušies un man ir patiess prieks un lepnums būt šajā sezonā kopā ar Stirnu buka cilti.

Divu gadu laikā ir ieguldīta liela sirdsmīlestība un darbs, žurnāla latiņa ir augstu pacelta. Tā ir un būs liela atbildība pret Signi, pret visu Stirna buka komandu un pret katru taku skriešanas entuziastu, lai to noturētu un virzītu vēl augstāk. Šajā sezonā, kā ierasts, atkal tikšos ar jums caur foto objektīvu visos posmos lūša distances takās, un papildus tam, ar žurnāla starpniecību es ceru iepazīt un stāstīt stāstus – stāstus par jums, par taku skrējēju leģendām, par skaistām Latvijas vietām un dabu, kas veldzē un dod spēku ikvienam no mums, par treniņu plāniem un aizrautīgiem skolotājiem, par to, kurp doties taku skriešanas piedzīvojumos ārpus Latvijas un par vēl daudz ko citu, kas varētu jūs interesēt. Žurnālam ir jābūt aizraujošam un ar noderīgu informāciju ikvienam, kas skrien mežos, pļavās, gravās vai vienkārši dabā. Arvien novērtēšu jūsu katra idejas un ieteikumus satura radīšanā un bagātināšanā. Šoreiz, cita starpā, piedāvājam jums iepazīt divu Viktoru – Viktora Suborina un Viktora Saveļjeva mērķtiecību ceļā pretī rezultātam, uzzināt kā šī gada ieskaņā mūsu meža taku “bukiem” ir gājis ārpus Latvijas skrējienos, iedvesmoties no Pētera Grīviņa TOP 5 skrējienu listes, uzzināt kā saudzēt savas potītes un kādas iespējas piedāvā jaunākie sporta pulksteņi

TAKU SKRĒJĒJS

#ES ESMU STIRNU BUKS | 2022. #1 (15) Izdevējs: Biedrība “Engures sportam” Galvenais redaktors: Juris Dzenis Redaktori: Rimants Liepiņš, Juris Dzenis Mākslinieks: Aldis Rocēns, Daina Jurķe

un citi gadžeti jūsu šīs sezonas skrējieniem, iepazīties ar Surikatu komandu un lasīt par orientēšanās sporta daudzveidību.

Jaunās sezonas pirmie trīs posmi būs iepriekšējās sezonas turpinājums. Tiem, kam rezultāts ir svarīgs, iesakām atsvaidzināt kopvērtējuma tabulas, jo īstā cīņa būs pavisam ātra un uzvarētāji būs zināmi jau pirms saulgriežiem. Pie tam, šogad skriešanu esam papildinājuši ar rāpošanas meistarklasi – “LUPILU Lācēna” distanci. Paredzu, ka tas būs jautri gan dalībniekiem, gan skatītājiem un atbalstītājiem.

2022. gada sezonas pirmajā posmā tiekamies ar jums Mežaparkā. Savā ziņā tas ir simboliski. Mežaparka Lielās estrādes teritorija nekad nav bijusi atvērta apmeklētājiem, izņemot, Dziesmu svētkus, koncertus vai citus pasākumus. Bet no pagājuša gada septembra estrādes teritorija un iekštelpas apmeklētājiem ir atvērtas katru dienu un tagad estrādi rībinās visa buku saime.

Skriešana man pašam dod spēku, palīdz sakārtot gan domas, gan pārdzīvojumus un nereti atnes jaunas idejas un pārliecību par saviem spēkiem. Jo īpaši tas aktualizējies februārī. Novērtēsim, cik ļoti priviliģēti mēs esam, ka varam ar katru soli un katru elpu tvert savas valsts brīvību un Latvijas skaistumu – gan pilsētvidē, gan dabā. Arī taku skriešana kā kustība ir par mieru visā pasaulē. Ticu, ka draudzīgi un atbalstoši uzņemsim mūsu dalībnieku saimē arī ukraiņus.

Lai jaunā sezona visiem dod prieku piedzīvot un spēku izturēt!

Fotogrāfi: Mareks Gaļinovskis, Andris Jermuts, Santa Sinka, Ģirts Freijs, Jānis Ukass, Agnese Vēze, Roberts Ivanāns Druka: Dardedze Hologrāfija Pārpublicējot materiālus, nepieciešama biedrības “Engures sportam” atļauja.

3

4.

16.0

4

2022

.

MEŽAPARKA STIRNU BUKS 09:00 11:00 11:15 11:30 12:00 13:00 14:00

Sākas sacensību reģistrācija un numuru izņemšana.

Starts distances “Gardu muti Susurs” (~1km) dalībniekiem.

Starts Kanikrosa distances – sportistiem, kas skrien sasaistē ar suni - dalībniekiem.

Starts distances “VENDEN Stirnu buks” (~20 km) un “GARMIN Lūsis” (~27 km) dalībniekiem.

Starts LVM čempionāta taku skriešanā skolu jauniešiem (~6km).

• Skolēnus trasē drīkst pavadīt skolotāji, vecāki un citi distances “Sportland Vāvere” dalībnieki.

Starts distances “HUSQVARNA Zaķis” (~12 km) dalībniekiem.

Starts distances “Sportland Vāvere” (~6 km) dalībniekiem.

Visu distanču nūjotāji un skrējēji ar suņiem startē REIZĒ ar skrējējiem, starta koridora izvietojoties zonā aiz tiem!

13:00–16:00 Mazo rāpotāju čempionāts distancē “LUPILU Lācēns” (apmeklē Lupilu telti).

16:00 Apbalvošana ceremonija un balvu izloze.

No 09:00 Sacensību ekspo, radošās darbnīcas, rotaļas, mūzika un citas aktivitātes visas dienas garumā.

5

1

16.04.

2022

MEŽAPARKA

Stirnu buks

STARTA LAIKI: ~1 km ~5 km ~20 km ~27 km ~6 km ~12 km ~6 km 11.00 11.15 12.00 13.00 14.00 11.30 6

5

25 10

5

20 FINIŠS

STARTS

4

5

15 5

3

10 5

Meža tīrības partneris: Enerģijas zonas partneri:

2 Mediju partneri:

7

I E PA

8

Z

LA Ī ST I

TVIJ

U

FOTO: Latvijas Arhīvi, DELFI, ZUDUSĪ LATVIJA, wikimapia.org, lsm.lv, shutterstock

Mežaparks “Mežaparka” apkārtne kļuvusi par iecienītu atpūtas vietu jau 18. gs. vidū.

1901. gadā Rīgas pilsētas vadība, nolemj šeit izveidot sabiedrisko parku pēc Vācijas un Anglijas paraugiem.

Kā

viena no pirmajām savrupmājām Mežaparkā 20. gadsimta pirmajos gados tapa Mežaparka rajona apbūves idejas pamatlicēja Ādolfa Agtes brāļadēla Oskara māja Sudrabu Edžus ielā 1. Tā celta jūgendstilā pēc Berlīnes arhitekta Alberta Gizekes projekta Frīdriha Šefela vadībā.

Šis nams, līdz ar blakus esošo apbūvi Sudrabu Edžus ielā 3 un 7, veido senāko «Ķeizarmeža» apbūves fragmentu – tā saucamo, Agtes villu.

Īres nams ar veikalu telpām Kokneses prospektā 18, kas celts 1934. gadā funkcionālisma stilā pēc arhitekta H. Rozenberga projekta, ir viena no daudzajām 20. un 30. gados ļoti populārā funkcionālisma jeb “bauhaus” arhitektūras stila pērlēm. 30. gadu otrajā pusē namā darbojās frizētava un Mežaparka aptieka. Aptieka tur saglabājusies līdz pat mūsdienām.

Par Rīgas Zooloģiskā dārza oficiālās atklāšanas dienu uzskatām 1912. gada 14. oktobri, kad lietišķā atmosfērā parakstīts tā pieņemšanas akts. Zoodārza straujo attīstību pārtrauca Pirmais pasaules karš, 1917. gada beigās iestādi faktiski slēdza. Daļu dzīvnieku aizveda uz Vāciju, pārējos nācās likvidēt. Klīst runas, ka daļa dzīvnieku vienkārši apēsta. Pēc Pirmā pasaules kara Rīgā bija ļoti daudz bez vecākiem palikušu bērnu, un maznodrošināto ģimeņu bērnu vasaras koloniju Sociālas apgādes nodaļa iekārtoja zoodārza teritorijā pie Ķīšezera. Tikai 1933. gada septembrī šeit atkal atklāja zoodārzu, 1935. gadā to pilnībā atjaunoja, bet koloniju slēdza. Līdz 30. gadu beigām, tas atguva savu lepnumu un dažādību.

Padomju laikā dzīvnieku skaits tikai pieauga, tika izveidots akvārijs, bet diemžēl tas nozīmēja arī to, ka voljeri tika sašaurināti. Astoņdesmitajos gados te bijis pamatīgs remonts.

Pēc neatkarības atgūšanas zoodārza apmeklētāju skaits samazinājās pieckārt. Bet ar laiku tas atkal pieaudzis. Viens no spilgtākajiem notikumiem bija, kad 1990. gadā Rīgas Zooloģiskajā dārzā piedzima ļaužu iemīļotā zilonīte Zuze, kuru pēc sešiem gadiem uzdāvināja Japānas pilsētas Kobes zoodārzam. Vēl tagad, ejot garām tukšajam aplokam, daudzi pauž nožēlu, ka Rīgā vairs nav ziloņu.

Savukārt kopš nesena laika zoodārzs var lepoties ar jaunu žirafu māju, tāpat arī Tropu māju, akvāriju un daudzām citām interesantām ekspozīcijām.

9

10

Greznā Dancigera villa, kas atrodas Stokholmas ielā 33, celta 1958. gadā. Savulaik tur dzīvoja rakstnieks un LPSR Ministru padomes vadītājs Vilis Lācis. Tā ir viena no liecībām, ka Mežaparkā allaž dzīvojuši slaveni cilvēki. Zinātnieks un Latvijas PSR Augstākās padomes vadītājs Augusts Kirhenšteins, pie kura uz svinībām pulcējās visa tā laika inteliģence, mitinājās Poruka iela 10. Mežaparkā mita arī filozofs Pauls Dāle, mākslinieku Skulmju-Dimiteru dzimta un daudzi citi.

Mežaparkā, Stokholmas un Pēterupes ielas krustojumā, atrodas tēlnieces Dzidras Jansones veidotais piemineklis 1941. un 1949. gadā deportētajiem bērniem. Tas atklāts 1993. gadā.

Viens no Mežaparka nozīmīgākajiem objektiem ir Lielā estrāde, kas uzcelta 1955. gadā. To atklāja 15. jubilejā kopš Latvijas iekļaušanas PSRS ar Padomju Latvijas III dziesmu svētkiem. Estrādes autori tolaik bija Vladimirs Šņitņikovs, Gunta Irbīte un Karīna Dannenhirša. Atšķirībā no iepriekš te pastāvējušajām koka būvēm šo estrādi būvēja kā pastāvīgu celtni.

To rotāja ideoloģijai atbilstošas skulptūras, kas pēc remonta 90. gados demontētas un glabājas Rīgas pieminekļu aģentūras teritorijā Varoņu ielā. Padomju laikos te notika arī Tautas sasniegumu izstāde, kur

redzamos eksponātus (kā toreiz teica, deficīta preci) Rietumos varēja nopirkt ikkatrā veikalā.

Tomēr nevar noliegt, ka šī vieta jau gadu desmitiem ir ļoti nozīmīga latviešu kultūrā, kas pulcē un pulcēs tūkstošus.

Latvijas simtgades Dziesmu svētki 2018. gadā jau tika sagaidīti daļēji rekonstruētā Dziesmu svētku estrādē, kuru vedojuši arhitekti Poga un Mailītis.

Estrādē šobrīd ir 30 000 skatītāju sēdvietas, kuras vajadzības gadījumā iespējams transformēt 60 000 stāvvietās.

Uz Sarkandaugavas pusi, mežmalā, kur tagad ir pareizticīgo baznīca, nacistu okupācijas laikā atradusies sākumā ebreju koncentrācijas nometne, vēlāk, jau padomju laikā, karagūstekņu nometne.

11

12

KOM

A

Teksts: Pēteris Grīviņš FOTO: NO personiskā arhīva

NDA

SURIKATI

2011. gadā kopā sanāca 2 nesportiski un viens sportiskāks cilvēks, lai izveidotu komandu, kas piedalīsies pasākumā “Pilsētas medības”. Tās bija velo foto-orientēšanās sacensības, lai gan organizatori vienmēr uzsvēra, ka tās nav sacensības, pilsētvidē ar dažādu uzdevumu pildīšanu. Toreiz sevi nosaucām “Surikatu atriebēju mafija”, jo ļoti nepatika cilvēki, kas zaga surikatus.

L

aiks gāja un drīz vien pieteicāmies arī piedzīvojumu sacensībām.

Lai neviens nepamanītu mūsu nesportiskumu un nespēju kartē atšķirt kalnu no ielejas, slēpāmies sacensību pakaļgalā un finišējām līdz ar kontrollaiku, kad nebija palicis neviens sevi cienošs sportists, kas varētu gribēt apsriest kartes un uzdevumu nianses. Tomēr nepameta doma, ka varētu paskatīties, kas noteik sacensību priekšgalā, tāpēc izlēmām iemācīties orientēties. Tomēr, lai apsriestu karti, nepietiek ar orientēšanos vien. Ir jāfinišē arī tad, kad kāds vēl ir ar mieru to apsriest, tāpēc nācas

ne tikai orientēties, bet arī sākt trenēties – paskraidīt ārpus sacensībām. Līdz ar to Surikati kļuva par multi sportistiem, kas dara to, ko tajā brīdī vairāk vajag un varbūt kārojas. Jauniegūtais statuss pavēra ne tikai durvis uz jauniem un veciem draugiem, ar kuriem sāka sakrist intereses, bet arī ļāva finišēt agrāk un ļauties Surikatu otrajai iecienītākajai aktivitātei (pēc dažiem avotiem – pirmajai) – alus patērēšanai. Nav brīnums, ka jaunie un vecie draugi arī palēnām kļuva par Surikatiem, jo sports un veldzēšanās pēc sporta ir 2 no 7 svarīgākajām dzīves sastāvdaļām.

13

14

Likumsakarīgi – 2018. gada 18. novembrī tieši aktīvs dzīvesveids un alus, kā lieliska atjaunošanās līdzekļa popularizēšana, tika iekļauti biedrības AAK “Surikati” dibināšanas statūtos. Biedrība sevī apvieno cilvēkus, kuros mīt mīlestība pret aktivitātēm, dabu un atveldzējošiem dzērieniem. Tieši tāpēc, ka sevi uzskatām par dabas mīļiem un multi sportistiem, nevēlējāmies kļūt par skriešanas klubu vai orientēšanās klubu, bet kļuvām par AAK – aktīvās atpūtas klubu.

Tas ir arī iemesls, kāpēc Surikatus var sastapt daudz kur – gan taku skriešanā, gan orientēšanās pasākumos, gan rogainingos, gan piedzīvojumu sacensībās (nu jau vairs nē, jo tādu nav), gan vienkārši klīstot pa mežu, gan dažreiz arī uz asfalta (piemēram, ceļā no Rīgas uz Valmieru). Gandrīz vai kā tradīcija, ka vismaz Biedrība viens Surikats vasarā dodas sevī apvieno no Rīgas uz Valmieru, bet pārējie viņu atbalsta. cilvēkus, Vēl gandrīz vai ikgadēja kuros mīt tradīcija ir doties uz pasaules mīlestība pret lielākajām orientēšanās stafetēm Jukola, kas notiek aktivitātēm, Somijā un kur piedalās ap dabu un 2000 komandu 7 cilvēku sastāvā. Šoreiz esam sev atveldzējošiem uzlikuši mērķi iekļūt TOP dzērieniem.

478. Protams, ir arī kluba mērķi Latvijas sacensībām, kā arī katram savi mazie un ne tik mazie mērķīši gada garumā. Bet galvenais – būt dabā, labi pavadīt laiku un beigās iemalkot kādu atspirdzinošu dzērienu.

Gadu gaitā komandai bijuši dažādi sasniegumi.

Katra Surikata sasniegums ir arī kluba sasniegums.

Te var pieminēt gan godalgotas vietas piedzīvojumu sacensībās, gan rogainingos, gan pjedestālus atsevišķiem biedriem taku skrējienos, uz šosejas un orientēšanās sacensībās. Bet patiesībā tie nav svarīgākie sasniegumi kā klubam. Svarīgākais ir bijis kopīgi pavadītais laiks pie dabas un pie alus kausa. Priekā!

15

16

S #ESE

S

UBUK

TIRN MUS

Teksts: Juris Dzenis

SUSURI RUNĀ Toms Dzenis (4 gadi) Francis Dzenis (4 gadi) Kāds taku skrējiens jums vislabāk patīk?

T.DZ. Man patīk pa mežu.

F.DZ. Man patīk pa mežu un ar pīkstināmajiem.

Kas jums vislabāk garšo?

T.DZ. Man garšo vislabāk saldais sieriņš.

F.DZ. Man vislabāk garšo… ja es visus apskrietu, tad es varētu dabūt, nevis saldo sieriņu, bet zemeņu biezeni.

Ko jūs ēdiet no rītiem, kad jābrauc uz sacensībām?

T.DZ. Saldo sieriņu.

F.DZ. No rītiem es putriņu apēdu, suliņu padzeros, tad biezeni, tad ģērbjos un tad mēs braucam.

Kāda ir jums mīļākā rotaļlieta?

T.DZ. Man patīk jauns traktors.

F.DZ. Man ļoti patīk jauna Zumas piepūšamā laiva.

Kas ir Stirnu buks?

F.DZ. Kur skrien un meklē bultas.

T.DZ. Kad Gints rāda, kur jāskrien. Kāda ir pareizā atbilde?

Kad izaugsiet lieli, vai jūs vēl skriesiet Stirnu bukā?

F.DZ. Jā, un uzvarēšu es!

T.DZ. Es uzvarēšu ar zelta medaļu!

F.DZ. Un dabūšu zelta Zumas auto, kurš pats māk braukt.

Tiekamies kaut kur Susura distancē!

17

LEĢ

18

END

A

Teksts: Laura Perron FOTO: NO personiskā arhīva

LEĢENDA – VIKTORS SUBORINS No soļošanas līdz ultrām Skriet Viktors sācis jau skolas laikā, kad mācījies Saulkrastos. Taču, pirms iemīlējis garo distanču skriešanu, piedalījies soļošanas sacensībās. Fizkultūras skolotājs Juris Dzirnieks esot iemācījis soļot un iepotējis šo mīlestību. Bijuši diezgan labi sasniegumi.

Viktors stāsta, ka armijā dienējis gaisa desantniekos, turklāt sporta rotā, kur bijusi liela fiziska slodze.

Ultramaratonists jau toreiz sapratis, ka tieksme uz garajām distancēm bijusi vienmēr, un trenējoties secinājis, ka tas ir tas, kas patīk un padodas.

Pagājušā gadsimta 80. gados, lai piedalītos sacensībās un skrietu maratonu, bija nepieciešams iegūt medicīnisko izziņu. Lai gan garo distanču skrējējam bija teicama fiziskā sagatavotība, birokrātisku procedūru dēļ šādu veidlapu no mediķiem sākumā iegūt neizdevās. Tāpēc pirmo ultramaratonu Viktors pieveica, vēl ne reizi oficiāli neskrējis maratonu. Tā 1980. gada 26. augustā aizrautīgais skrējējs ar trases rekordu uzvarēja 100 km skrējienā Krievijā, Rostovas apgabalā (toreizējā PSRS), kur speciālas atļaujas nebija nepieciešamas. Leģendārais ultramaratonists smejoties stāsta, ka viss sanācis “otrādi” un tieši pēc diviem mēnešiem, 26. oktobrī Ozolniekos divdesmit deviņu gadu vecumā beidzot izdevies noskriet savu pirmo maratonu.

• • • • • •

Noskrējis vairāk nekā 70 ultramaratonus, tostarp 28 diennakts (24 stundu) skrējienus Rīga − Valmiera skrējis 10 reizes 100 km distanci pieveicis 33 reizes Latvijas rekords 24 h skrējienā − 258.845 km (1984. gads, Lielupe) Personīgais rekords 100 km skrējienā − 7:20:50 h (1986. gads, Valmiera) Personīgais rekords maratona distancē − 2:43 h (1985. gads, Valmiera)

Rekords Kijivas krosenēs Uz jautājumu par motivāciju smagajiem treniņiem, lai sagatavotos ultramaratoniem, Viktors smejoties atbild, ka vēlējies būt populārs. Tāpat viņam jaunībā bijušas ambīcijas un ļoti liels mērķis iekļūt PSRS maratonistu izlasē. Tomēr tieši ultragarās (vairāk nekā 50 km) distances ir tās, kurās skrējējs vēlāk guvis lielākos panākumus. Viktoram pieder Latvijas rekords 24 stundu skrējienā (258.845 km), kas joprojām nav pārspēts.

“Tranzistoruztvērējs sāk atskaņot raidstacijas “Majak” signālus, sportisti apmainās ciešiem rokasspiedieniem, un vienlaikus ar radio sesto pīkstienu (..) atskan “Urā!”,” toreiz rakstīja izdevums “Sports”.

Sacensības notika Jūrmalā, Lielupē, nu jau neesošajā stadionā “Jaunība”. Bija 1984. gada jūnijs un piemēroti laikapstākļi, lai seši sportisti varētu skriet 24 stundas, taču tikai trīs no viņiem izturēja šo skrējienu līdz galam. Viktoram bija trīsdesmit trīs gadi, viņu finišā sirsnīgi sagaidīja sieva, bērni un atbalstītāji ar ziediem.

Šo leģendāro skrējienu ultramaratonists veica Kijivā ražotās “krosenēs”, kas drīzāk izskatījās kā parasti ielas apavi vai pat čībiņas, bet ne sporta apavi. Ārā bija izņemts viss liekais, lai apavi būtu maksimāli viegli un ar tiem varētu skriet veselu diennakti. Viktors stāsta, ka skrējiena laikā dzēris melno tēju, ēdis rozīnes, olas un šķidru auzu un mannas putru, kas vārīta ūdenī. Esot bijis grafiks, kur rūpīgi atzīmēts, cikos un kas jāēd un kādi vitamīni jālieto. Diennakts skrējienos ļoti noderējis atbalsts un padomi no “neklātienes” trenera Semjona Vaispapa, kurš zinājis, kā psiholoģiski atbalstīt un pateikt pareizos vārdus īstajā laikā.

19

20

Disciplinēta sevis pētīšana Par treniņiem un gatavošanos Viktoram ir daudz ko stāstīt. Viņš esot cilvēks, kuram patīk visu pārbaudīt, salikt pa plauktiņiem, parakņāties ciparos un tad salīdzināt. Kādreiz esot ilgstoši sēdējis bibliotēkās, lasījis grāmatas par fizioloģiju un pētījis visu pieejamo informāciju. Tieši tādēļ uzskata, ka varējis izvērtēt sevi kā sportistu un saprast, ka viņam padodas tieši garās distances, kas vēlāk, skrienot ultramaratonus, arī pierādījies.

Sportistam jaunībā bijis stingrs režīms, pie sienām grafiki un plāni, kuros redzams, ko un kā skriet četrus gadus uz priekšu. Pieredzējušais ultramaratonists uzskata − ja cilvēks ļoti rūpīgi skatās un piefiksē savus treniņus, un pēc tam tos izpēta, salīdzinot ar savu pašsajūtu, tad nav iespējams sev nodarīt pāri.

Jo tad ir redzams, kad vajag apstāties, uztaisīt pauzi un neskriet. Neesot baidījies veikt ilgstošus treniņus, piemēram, pamosties četros no rīta, lai skrietu no Rīgas uz Siguldu. Līdzi bija tēja un riteņbraucējs atbalstam, bet atpakaļceļš ar dīzeļvilcienu. „Pagājušā gadsimta 70. gados nebija daudz tādu cilvēku,” nosmej Viktors.

Jaunībā skrējis vidēji 550 km mēnesī. Maksimālais noskrieto kilometru skaits bijis pat virs 950 km. Viktors traumu profilaksei iesaka mazāk skriet pa asfaltu. Viņš stāsta, ka visu mūžu skrējis gar jūru, pa mežu un kāpām.

Tāpat reizi pa reizei mēdzis skriet Jaunībā skrējis 10−12 km basām kājām pa ūdeni, vidēji 550 lai masētu pēdas. Parasti tikai km mēnesī. desmit dienas pirms svarīgākajām sacensībām paskrējis pa cietu Maksimālais segumu. Viktors ar lepnumu atzīmē, noskrieto ka viņam kopš 1967. gada ne reizi nav bijušas traumas. Protams, gadu kilometru gaitā bijuši sezonāli kritumi, kam skaits bijis pat sekojuši kāpumi. Pārbaudījums bijis došanās jūrā, kad neesot virs 950 km bijuši normāli treniņi, jo sportists pusgadu, reiz pat deviņus mēnešus bijis jūrā. Taču Viktors stāsta, ka divas reizes to veiksmīgi izturējis, trenējoties uz kuģa. Klāja garums bijis vien 30 metri, bet kad bijusi zveja, tad skriešanai palikuši tikai septiņi metri. Pēc atgriešanās no jūras neatlaidība darījusi savu, ziemā trenējies un 1991. gadā ar trases rekordu uzvarējis skrējienu Rīga− Valmiera.

Pieredzējušais skrējējs uzskata, ka nevajag skriet pēc pašsajūtas, bet vēlams visu “uzlikt uz papīra”, lai treniņprocesu var kontrolēt un skriet ar prātu. Ja ir vēlme piedalīties ultramaratonos, tad ir noderīgi izpētīt sevi, savu organismu, un būs drošāka sajūta. Ja interesē sasniegumi, tad ļoti svarīga ir disciplīna. Jaunībā leģendārais ultramaratonists trenējies divas reizes dienā, un darba diena bijusi galā tikai tad, kad veikts vakara treniņš.

21

LEĢ

22

END

A

Tagad skriešana priekam Viktors teic, ka ilgi nevarējis sev atzīt, ka ir kļuvis lēnāks. Līdz piecdesmit gadu vecumam izmisīgi cīnījies un nevarējis saprast, kāpēc nevar paskriet tik ātri kā, piemēram, četrdesmit gadu vecumā. Zinājis, ka tas nav iespējams, bet gribējies ticēt, ka viņam panākumu ceļš būs ilgāks. Pagājis laiks, lai to pieņemtu. Tagad skriešana ir priekam un baudīšanai. Protams, pašlaik treniņi ir citādi nekā jaunībā, taču joprojām ir fiksēti visi skrējieni, lai pēc tam, braucot vilcienā uz darbu, varētu pētīt un analizēt. Kopš jaunības saglabājušās treniņu dienasgrāmatas, ko, saliekot kopā, sanāktu ap četrdesmit centimetru bieza grāmata.

Latvijas skriešanas leģenda stāsta, ka vēlas noņemt cepuri to puišu, skrējēju priekšā, kuri organizē sacensības, jo viņš zina, ka tas ir ļoti smags darbs.

Viktors paslavē ultramaratonistu un žurnālistu Matīsu Vecvagaru, kuram, viņaprāt, ir liels nopelns skriešanas sacensību un kustīga dzīvesveida popularizēšanā. Tāpat ultramaratonists saka lielu paldies organizatoriem, kuri ir atdzīvinājuši vēsturisko skrējienu Rīga−Valmiera.

Viktors pēdējo gadu laikā ir izvēlējies skriet ar vien vairāk taku skrējienus, kuri ir mazāk traumatiski, tomēr tāpat ļoti izaicinoši. Viņš ir finišējis 7 Siguldas kalnu maratonus un piedalījies visos līdz šim notikušajos Cēsis Eco Trail garāko distanču skrējienos, kā arī 2018. gadā finišēja grūtākajā maratonā Latvijā – Vilkaču maratonā.

VIKTORS SUBORINS • Dzimis 1951. gada 18. jūnijā Lilastē.

• Pašlaik dzīvo un trenējas Rīgā, Vecmīlgrāvī.

• Strādājis arī par jūrnieku, celtnieku un jumiķi.

Par sevi leģendārais ultramaratonists ar smaidu apgalvo, ka ir mierīgs un izturīgs, māk sevi kontrolēt, vien trīs reizes mūžā esot zaudējis savaldīšanos.

Jaunajiem viņš iesaka mazāk sēdēt mājās un vairāk kustēties, jo cilvēks ir tāda būtne, kam jākustas, līdzko tas apstājas, nav labi.

23

24

25

PA S

AU L

Ē

Gvido Kalniņš Pēc kā izvēlējies tieši šo skrējienu?

Iepriekšējā sezona man beidzās oktobrī, bet atsāku pilnvērtīgi trenēties novembrī un zināju, ka pārcelšos dzīvot uz Granadas apvidu Spānijā. Tad arī meklēju kādas sacensības, kuras būtu salīdzinoši tuvu manai dzīves vietai, kā arī tās notiktu marta beigās vai aprīļa sākumā. Līdz tam laikam būtu aptuveni 5 mēneši laika, lai atgrieztos uz strīpas un būtu kvalitatīvi sagatavojies jauniem startiem. Tas viss tika izrunāts ar savu treneri Andri Ronimoisu un sastādīts speciāls treniņu plāns jau zinot, ka es skriešu šo skrējienu. Apskatot šī skrējiena profilu, sapratu, ka tur ir viss tas, ko es negribu redzēt.

Kādas bija pašu ambīcijas attiecībā uz distancē pavadīto laiku un vietu finišā?

Par vietu finišā es nedomāju, jo beidzamos 2 mēnešus aizvadīju ļoti labus treniņus, kas tikai deva pārliecību par savām spējām. Papildus 1 mēnesi pavadīju treniņos Tenerifē, kur apstākļi ir ļoti dabīgi, bet brīžiem mežonīgi, kas ļoti palīdz uztrenēt koncentrāciju un skriešanas tehniku, kā arī esošais karstums dod izturību tā salāgošanai ar augstas intensitāti skriešanu tieši sezonas sākumā un atrodoties augstu kalnos.

Treniņa apstākļi pie Granadas, kur šobrīd dzīvoju, ir izcili taku skriešanai, jo uz visām pusēm ir daudz un dažāda tipa takas un vertikālo km var sasniegt jau

26

Ultra Sierra Nevada, Trail 04/03/2022 67 km, 3750 m+, 6:46:36 1. vieta noskrienot 6 km vienā virzienā. Distanci bija plānots izcilā variantā un bez traumām noskriet aptuveni 6h 30min, pie kam daudz palīdzēja un padomos par trasi dalījās mans paziņa, kurš iepriekšējā gadā bija uzvarējis šo distanci.

Sagatavošanās process? Viss kā ierasts, kaut kas tika pamainīts? Vai šis ir sezonas pirmais skrējiens? Šoreiz bija pilnīgi cits sagatavošanās process ar to vien, ka biju pārcēlies uz Granadu Spānijā, kur var veikt daudz kvalitatīvākus treniņus. Man bija kopā ar treneri izstrādāts izcils plāns, kas orientēts uz skriešanu augšup un skriešanu augšup ilgstoši. Tas viss bija ar mērķi tikai un vienīgi šim skrējienam. Un šīs bija manas pirmās šīs sezonas sacensības un arī pirmās sacensības pēc pagājušā gada traumas.

Distances sākums – savs novērtējums.

Pats skrējiens jau sākās ar to, ka gandrīz tika nokavēts starts, jo ar autobusiem dalībnieki tika vesti no finiša uz startu, bet vienā autobusā nepietika vietas un tā rezultātā pāris cilvēki gaidīja nākamo autobusu.

Ar otro autobusu dalībnieki tikai atvesti vien 30 min pirms starta, kas kopā ar somu nodošanu, bija ļoti maz.

Izstāvot rindu pie somu nodošanas (laukā ap 0 C), atlika līdz startam nepilnas 10 minūtes. Tad ātra iesildīšanās

Teksts: Juris Dzenis FOTO: Ultra Sierra Nevada

pa stadionu un pēc tām kā ieskrēju starta koridorā, tā tika dots starts skrējienam.

Pirmie km pa asfaltu bija zem 4 min uz km, bet centos turēties līderu grupā, lai arī pirmais no skrējējiem atrāvās ļoti ātri un grupa nespēja viņam turēt līdzi. Drīz vien vēl viens atrāvās no grupas un nācās nedaudz dzīt rokā, lai nepalaistu konkurentus pārāk tālu. Līdz 15. km turējos kopā ar otrās vietas ieguvēju un bijām uzņēmuši ļoti labu un kontrolētu tempu.

Distances sākuma daļa man bija līdz 40. km, kad uzskatu, ka ķermenis ir pieradināts pie pirmajām sezonas sacensībām. Ķermeni ielaužu jaunās sezonas sacensību režīmā. Tomēr viss tiek darīts ar galvu un gudri, nepārtraukti sekojot līdzi savām sajūtām, jo šāda skrējiena intensitāte ir ļoti augsta.

Distances vidus – savs novērtējums.

Pirmo vietu noķērām pirmajā lielajā kāpumā un līdz pat KP 27. km skrējām visi 3 kopā. Kad sasniedzām KP arī sāka rīta gaisma aust. Tālāk jau abi spāņi centās no manis aizbēgt, bet pret kalnu es sapratu, ka ir jātiek no viņiem prom. Man izteikti labāk padevās tieši kāpieni augšup, lai arī lejā spāņi aizripoja ļoti ātri. Šis bija diezgan smags kāpiens, pēc kura sekoja garš noskrējiens (ap 6 km) un tam vajadzēja taupīties (tāds bija info no iepriekšēja gada uzvarētāja). Noskrējiena sākumā noķēru arī beidzamo, kas bija priekšā, jo tajā brīdī viņš bija apstājies un izskatījās satraumējies.

Noskrējiena lejā atradās KP, uz kuru varēja atsūtīt savas mantas. Tad nu jautāju pēc sava maisa, pirms sāku liet pudelēs ūdeni, bet neviens nepaspēja man atnest mantu maisu un tāpēc, lai lieki nekavētos, aizskrēju bez cepures un brillēm. Tajā brīdī oficiāli uzzināju, ka esmu izcīnījies līdz 1.vietai, bet īstā skrējiena daļa ir tikai vēl priekšā, jo nākamie nedaudz vairāk kā 20 km būs tikai uz augšu.

Distances nobeigums – savs novērtējums.

Tā kā grūtākais sākās tieši pirms beidzamā kalna un finišs bija kalnā augšā, tad visi spēki tika apkopoti, lai aizbēgtu no kāda, kas dzenas pakaļ. Pie ceturtā KP nedaudz nomaldījos, jo lentu marķējums beidzās un turpinājās konusi uz ceļa, ko grūti pamanīt. Daļa no beigu distances gāja pa koplietošanas ceļa malu, kas vijās augšup uz Sierra Nevada. Atbalsts no garām braucošām mašīnām bija milzīgs, kas vēl vairāk uzkurināja strādāt, strādāt un strādāt. Vienā no beidzamajām serpentīna taisnēm uzņēmu laiku, ka tās veikšanai nepieciešamas 5 minūtes un neviens vēl nebija parādījies aiz muguras.

Tas bija brīdis, kad sapratu par iespēju tikt līdz finišam pirmajam. Beidzamie 2-3 km bija pa takām, kuras bija sniegā. Sniegs un saule tā apžilbināja acis, ka tās sāpēja kārtīgi visu nākamo dienu. Un tad jau pa visam drīz finišs un neaprakstāmas emocijas.

krūmiem gar takas malām. Nebija ļoti tehnisks, bet bija vietas, kur vajadzēja piedomāt. Bija arī tādas vietas, kur lejā negribējas nokrist. Protams, arī noskrējienos, kas bija gari un tehniski, piedzīt kājas varēja ļoti ātri. Tāpēc vajadzēja skriet gudri.

Vai bija kādi pārsteigumi?

Pirmais pārsteigums bija ap 32. km, kad nonācu pirmajā pozīcijā un bija jādomā jauns plāns, lai noturētu sasniegto. Otrs pārsteigums bija pazudušais marķējums, kurš patiešām mani izbrīnīja un nedaudz šokēja tajā brīdī. Trešais un visskaistākais – kad pirmajos kilometros redzēju balto kalnu tālumā, uz kuru bija jāskrien. Tas patiešām bija iespaidīgi.

Kurā brīdī bija pārliecība par to, ka neviens nenoķers?

Uz serpentīna taisnes, kas bija ap 60. km. Tad 5 minūšu laikā nevienu sev aiz muguras nemanīju.

Kas bija vieglākais distancē un kas bija smagākais?

Ja grib skriet augstā intensitātē, tad nekas nav viegls.

Viss bija grūti un smagi, bet to visu ļoti ātri skrējēji aizmirst. Smagākā daļā noteikti bija pēc 40. km, kur bija ļoti stāvs kāpums un vēl saule cepināja. Vieglākais bija tas, iepriekš treniņos tika daudz strādāts uz tieši skrējieniem augšup. Līdz ar to bija daudz vieglāk to noskriet, nekā bez šādiem treniņiem. Galvenais bija ticēt sev, ka var skriet visas tās vietas, kur gribas pāriet soļos.

Kā vērtē distanci no tehniskā viedokļa – kāpumi, noskrējieni, segums?

Pārsvarā bija takas, kāpumi ar akmeņiem un

27

PA S

28

AU L

Ē

Teksts: Juris Dzenis FOTO: Istria100, GORAN JAKUŠ

Anete Švilpe

Istria100, GREEN, 9/04/2022 68 km, 2160 m+,

6:34:26 1. vieta

Pēc kā izvēlējies tieši šo skrējienu?

Jau ziemas sākumā, plānojot sacensību sezonu, zināju, ka gribēšu pavasarī noskriet kādu 50-70 km ultru, lai ieskrietos sezonai. Ilgi gan atliku izvēli par konkrētām sacensībām, kur to darīt, līdz saņēmu ziņu no UTMB Pasaules sērijas (UTMB World Series), ka viņi ir gatavi atbalstīt manu dalību šajā skrējienā savas elites programmas ietvaros, tādēļ arī aprīļa sākuma devos uz Horvātiju.

uz leju vai pa līdzenu, un te varēja ļoti daudz iegūt, ja varēja noturēt augstu tempu. Spēcīgu motivāciju ātri skriet uzturēja arī pērkons, kas nāca komplektā ar krusu, lietu, mālainiem dubļiem, kas saķepa apavos, un tik spēcīgu vēju, ka dažbrīd bija izaicinājums uz tiem māliem noturēt līdzsvaru. Ja distances sākumā varēja izcepties, tad beigās visi tika pamatīgi atdzesēti, gaisa temperatūrai esot vien dažus grādus virs nulles. Vētra bija tāda, ka finiša zona būtībā neeksistēja, pārskrienot finiša līniju bija jāskrien uz blakus esošo sporta zāli, kur fiksēja laiku un visus uzreiz sūtīja uz karstām dušām.

Kādas bija pašu ambīcijas attiecībā uz distancē pavadīto laiku un vietu finišā?

Zināju, ka gribu cīnīties par vietu uz pjedestāla, taču pārāk uz to nefokusējos, jo nevaru ietekmēt to, kā distancē veiksies konkurentiem.

Distancē sākotnēji biju domājusi Vētra bija pavadīt kādas 7 stundas, ņemot vērā tāda, ka finiša iepriekšējos rezultātus, taču galu galā izdevās gan uzvarēt, gan arī uzstādīt zona būtībā jaunu trases rekordu.

Kā vērtē distanci no tehniskā viedokļa - kāpumi, noskrējieni, segums?

Manuprāt, šī ir lieliska distance kādam, kurš grib spert nākamo soli pēc Latvijas taku skrējieniem.

Kāpumi nav ļoti stāvi vai gari, taču pietiekami, lai būtu izaicinoši.

Līdzīgi ar noskrējieniem, kas neeksistēja... prasīja fokusu un uzmanību, tomēr kopumā nebija sarežģīti un grūti.

Sagatavošanās process? Viss kā Kā jau sagaidāms no Horvātijas, tad ierasts, kaut kas tika pamainīts? akmeņu trasē netrūka, bet, manuprāt, Šī bija sezonas pirmā ultra, kas nozīmē to, ka entuziasms sita augstu vilni, bet bija tie nepadarīja distanci tehnisku. Netrūka arī meža taku, arī gana daudz nezināmā par to, kā tad ir noritējusi grants ceļu un vietām arī asfalta. sagatavošanās ziemā. Lielā mērā treniņos nekas daudz Vai bija kādi pārsteigumi? netika mainīts, izņemot sporta zāli, kur pavadīju laiku Lielākais pārsteigums noteikti bija krusa. Laika gan cilājot svarus, gan skrienot uz skrejceliņa, vācot augstummetrus un kvalitatīvi izskrienot tempus, kamēr prognoze solīja lietu, kam biju gatava, taču pērkons uz ielām bija slidotava. Katrā ziņā pirms starta jutos un krusa gluži nebija tas, kā biju iztēlojusies piedzīvot aprīlī Horvātijā. spēcīga un pārliecināta par saviem spēkiem.

Distances sākums - savs novērtējums.

Startā bija neierasti silts, tādēļ man bija svarīgi atrast balansu starp aktīvu skrējienu, lai noturētu kontaktu ar tā brīža līderi, un nepārkaršanu. Visai ātri sapratu, ka trase ir daudz mazāk tehniska, kā sākumā bija licies, tādēļ temps bija ātrs.

Distances vidus - savs novērtējums.

Ap kādu 23. km biju izvirzījusies vadībā, kas stiprināja motivāciju kārtīgi strādāt, jo priekšā bija vēl vairāki kārtīgi kāpumi un noskrējieni. Bija arī daudzi līdzeni pārskrējieni, kur izteikti jutu savu pārsvaru pret citiem skrējējiem. Dažbrīd jau sāka parādīties atdzesējošs vējš un lietusmākoņi, kas liecināja, ka jau kopš dienas vidus solītais lietus vairs nav tālu.

Distances nobeigums - savs novērtējums.

Sākot no kāda 45. km distance veda gandrīz tikai

Kurā brīdī bija pārliecība par to, ka saglabāsi savu vietu?

Tāda drošāka sajūta par to radās 45. km, kad uzzināju, ka man ir gandrīz 10 minūšu pārsvars, taču patiešām pārliecība radās vien 12 km pirms finiša, kad pārsvars bija krietni audzis un pati joprojām jutos lieliski, lai varētu skriet ātri.

Kas bija vieglākais distancē un kas bija smagākais?

Smagākais šoreiz bija sadzīvot ar laikapstākļiem, it īpaši izturēt karstumu sākumā. Ar vētru bija vieglāk tikt galā, jo augstas intensitātes turēšana palīdzēja saglabāt siltumu tos pēdējos kilometrus, kad biju jau pamatīgi nosalusi, bet negribēju kavēt laiku, velkot jaku. Vieglākais šoreiz bija noskrējieni un liela daļa taisno posmu, kuros jutos spēcīga un ātra neatkarīgi no seguma.

29

PA S

AU L

Ē

Irita Puķīte Pēc kā izvēlējies tieši šo skrējienu?

Biju pieteikusies uz UTMB Mont-Blanc CCC distanci, kur man nepaveicās loterijā. Treneris Andris Ronimoiss man ieteica paskatīties kādu no UTMB World series skrējieniem, kur, izcīnot vietu trijniekā, ir iespēja tikt uz šo skrējienu bez loterijas vai arī, ja netieku trijniekā, tad iegūstu tā saucamos Running stones, kas palielinās manas izredzes nākamā gada loterijā. Izvēle krita uz šo tuvāko Istria 100. Gala lēmumu par dalību pieņēmu tikai martā.

Kādas bija paša ambīcijas attiecībā uz distancē pavadīto laiku un vietu finišā?

Vēlējos iekļauties 7 stundās, bet šo plānu neizdevās izpildīt un 3 minūtes pārtērēju. Mērķis bija vieta trijniekā. Zināju, ka tas nebūs viegli sasniedzams, jo pēc reitinga starp pieteiktajām dalibniecēm biju sestā spēcīgākā, bet par pirmo vietu man jau bija skaidrs, ka to izcīnīs Anete.

Sagatavošanās process? Viss kā ierasts, kaut kas tika pamainīji? Vai šis ir sezonas pirmais skrējiens?

30

Istria100, GREEN, 9/04/2022 68 km, 2160 m+,

7:03:03 2. vieta

Šis man bija pirmais sezonas skrējiens, tam speciāli nebiju gatavojusies, bet ziemas periodā bija aizvadīti labi treniņi, tāpēc fiziski biju tam gatava.

Distances sākums – savs novērtējums.

Uzdevums bija nepārķert startu un piedomāt, lai kāpumos un noskrējienos saudzētu kājas, fokusēties uz savu skrējienu. Uzreiz pēc starta signāla visiem ātrums bija liels. Šoreiz netrakoju, iesāku kontrolēti un redzēju, ka kādas 5 vai 6 meitenes aizskrien man pa priekšu. Aneti no sava redzesloka pazaudēju ļoti ātri. Tam nepievērsu uzmanību, bet fokusējos uz savu uzdevumu, tas man izdevās labi.

Distances vidus – savs novērtējums.

Distances vidusdaļā bija vēl 3 kāpumi un noskrējieni.

Joprojām turpināju skriet ar sajūtu, ka paliek arī rezerve. Šķiet, šī daļa arī izdevās laba.

Distances nobeigums – savs novērtējums.

Distances nobeigumā pēdējie 25 kilometri pārsvarā bija tikai uz leju. Priekšpēdējā kontrolpunktā uzzināju,

Teksts: Juris Dzenis FOTO: Istria100, GORAN JAKUŠ

Sapratu, ka varu viņu panākt un to diezgan ātri izdarīju.

ka Anete ir līdere ar milzīgu atrāvienu un ka otrā meitene ir vien 2 minūtes man priekšā. Sapratu, ka varu viņu panākt un to diezgan ātri izdarīju. Atradu labu ritmu un jutu, ka varu ar viņu cīnīties.

Labais ritms gan pazuda, kad negaiss ar krusu, lietu un stipro vēju pamatīgi saka saldēt. Tāpēc beigās temps kritās, bet cīnījos līdz galam.

Kā vērtē distanci no tehniskā viedokļa – kāpumi, noskrējieni, segums?

Distance manā skatījumā nebija tehniski sarežģīta.

Takas līdzīgas kā Latvijā, tik nedaudz akmeņainākas, kāpumi stāvāki un garāki. Es teiktu, ka šī būtu laba izvēle tiem, kas vēlas skriet savu pirmo ultraskrējienu ārpus Latvijas.

Kas bija vieglākais distancē un kas bija smagākais?

Es pat teiktu, ka vieglākā un tai pat laikā smagākā daļa distancē bija beidzamie 20 kilometri.

Vieglākā daļa bija tā, ka distance veda pa līdzenām un viegli skrienamām takām, kur bija iespējams taupīt savus spēkus. Savukārt grūtākā daļa bija tieši negaisa laikā, kad nācās kārtīgi cīnīties gan ar sevi, gan aukstumu, lietu un krusu.

Vai bija kādi pārsteigumi?

Vienīgais pārsteigums bija šī straujā temperatūras un laikapstākļu maiņa, tas bija negaidīti un es tādam aukstumam nebiju gatava.

Kurā brīdī bija pārliecība par to, ka neviens nenoķers?

Apmēram kādus 20 kilometrus pirms finiša apdzinu šveicieti un tad arī ieguvu pārliecību, ka saglabāšu savu vietu. Situāciju gan cenos kontrolēt un atskatījos, vai viņa nav redzamības attālumā.

31

PA S

AU L

Ē

Kristaps Magone Pēc kā izvēlējies tieši šo skrējienu?

Tam bija vairāki iemesli. Pirmkārt, pēc novembrī noskrietām sacensībām bija sajūta, ka ir laba forma un gribas turpināt sezonu. Līdz ar to tika pieņemts lēmums meklēt, kur skriet ziemā.

Otrkārt, 2022. gadā plānots ģimenes pieaugums un gribēju sacensībās startēt pirms tam, kad laiku treniņiem būtu atrast krietni vieglāk.

Treškārt, 2021. gadā no diviem nesaistītiem cilvēkiem dzirdēju frāzi, ka es esmu čalis, kurš skrien mazus nezināmu skrējienus ar mazu konkurenci.

Līdz ar to nonācu pie Transgrancanaria skrējiena, kas ir marta sākumā. Laiks sagatavoties skrējienam būtu gana daudz un konkurence šim skrējienam ir viena no spēcīgākajām Eiropā.

Kādas bija pašu ambīcijas attiecībā uz distancē pavadīto laiku un vietu finišā?

Nebiju pētījis kādi ir laiki citos gados un tos bija grūti prognozēt, jo distance bieži mainās atkarībā no laika apstākļiem un citiem faktoriem. Biju sagatavojis uztura plānu uz 19 stundām, bet, protams, cerēju uz daudz mazāk pavadītu laiku distancē. To, ko es sev biju uzstādījis kā mērķi, bija savākt virs 800 punktiem starptautiskajā taku skriešanas reitingā (ITRA) un

32

Transgrancanaria, 4/03/2022 126 km, 6919 m+,

14:52:36 8. vieta

finišēt starp desmit labākajiem.

Sagatavošanās process? Viss kā ierasts, kaut kas tika pamainīts? Vai šis ir sezonas pirmais skrējiens?

Sagatavošanās process tika nedaudz pamainīts, gatavojoties uz 74 km rudens skrējienu Spānijā.

Rezultāts parādīja, ka veiktās izmaiņas strādā labi, līdz ar to pie tā arī paliku gatavojoties Transgrancanaria skrējienam. Šeit gan jāpiezīmē, ka nekad neesmu gatavojies skrējieniem, kas notiek, kad Latvijā vēl ir ziema.

Lai savāktu labu kvalitatīvo skrējienu apjomu, daudz laika pavadīju sporta zālē skrienot dažādus intervāla skrējienus uz skrējceliņa.

Distances sākums – savs novērtējums.

Distanci sāku diezgan mierīgi, necentos sākt kopā ar līderiem vai uzreiz sacensties ar labākajiem. Atradu sev ērtu ātrumu, kurš šķita gana kvalitatīvs, lai sasniegtu labu rezultātu un tajā pašā laikā gana mierīgs, lai nebūtu jādomā par to, ka šis ātrums ir pārāk liels priekš 126 km. Distances sākuma daļā skrēju, kādu brīdi, kopā ar sieviešu līderi, bet pret kalnu viņas ātrums man bija par lēnu, tāpēc turpināju savā. Starp otro un trešo dzirdināšanas punktu pavadīju kopā ar Pēteri Grīviņu

Teksts: Juris Dzenis

un divatā laiks gāja visai raiti. Jāsaka gan, ka vizuāli šis posms nebija baudāms. Arī tehniski nekas īpašs tajā nebija. Jāsaka, ka labi, ka šajā posmā bija nakts. Ļoti skrienams ar vienu straujāku kāpumu, kas gan sagādāja lielas problēmas, jo lietus un māla dēļ, tajā bija jākāpj četrrāpus pieturoties pie krūmiem un kokiem.

Distances vidus – savs novērtējums.

Dienu pirms skrējiena organizatori bija izsūtījuši e-pastu par to, ka jāievēro īpaša uzmanība un ieteica ņemt līdzi papildus apģērbu, jo tika solīts stiprs vējš un izsludināts oranžais brīdinājums. Šis bija posms, kurā varēja to visu izbaudīt, jo vējš tiešām bija spēcīgs un Vai bija kādi pārsteigumi? kalnos temperatūra bija tuvu 0. Jāsaka, ka uz to es biju Viens pārsteigums bija EXPO, kas man šķita gatavs gan iepriekšējās dienās staigājot kalnos, gan izskrienot vienu no trases posmiem šeit. Šis arī bija tāds diezgan mazs un tukšs priekš tik nozīmīgām posms, kur es jutos vislabāk un kur es sāku bēgt prom sacensībām. Protams, jau minētā svelme distances no skrējējiem, ar kuriem biju pavadījis daļu no pirmās beigās mani pārsteidza nesagatavotu. trases trešdaļas.

Kurā brīdī bija pārliecība par Tāpat šajā posmā sāka parādīties to, ka neviens nenoķers? pirmie skrējēji, kuri bija pārāk ātri Īsti nevienā, jo tomer diezgan sākuši un kuri bija nolūzuši. Īpaši labi Mēs cīnijāmies bieži redzēju citus skrējējus riņķī. man patika posms starp Artenaru un Arī distances pēdējos kilometros Tejedu, kuru es biju izskrējis treniņā par 8. vietu un pat biju nosacīti kopā ar citu pirms sacensībām. šķiet, ka tikai skrējēju, ar kuru tad mēs cīnijāmies par 8. vietu un šķiet, ka tikai kādos Distances nobeigums – savs kādos pēdējos pēdējos pārsimts metros viņš sāka novērtējums. pārsimts iepalikt. Šis posms bija jau gaismā un ļoti skaisti bija gan kalni, gan daba. Beigu metros viņš Kas bija vieglākais distancē un daļa bija vienīgā, kas mani pārsteidza. sāka iepalikt. kas bija smagākais?

Es biju gatavojies uz aukstumu un vēju, Vieglākais bija distances bet nebiju gatavojies, ka šajā skrējienā sākums, jo tomēr tas bija skrienams būs arī svelme. Lai gan fiziski jutos labi, tomēr beigu daļa, iespējams, ka jau no noskrietiem bez lieliem kāpumiem un kritumiem. Tāpat vējš kilometriem un daudzajām stundām distancē, nāca ļoti un aukstums man problēmas nesagādāja, tam biju grūti. Es nezināju, kādā pozīcijā es atrodos un šķita, ka gatavs un laikam jau visvieglākais bija izskrietais esmu ap 20. pozīciju un tas savā ziņā bija, kā iegansts, posms starp Artenaru un Tejedu. Cīņa ar jau vairākas reizes pieminēto karstumu bija tiešām smagākais lai nepiespiestos skriet ātrāk, jo šķita, ka TOP 10 nav. pārbaudījums šajā skrējienā.

Kā vērtē distanci no tehniskā viedokļa – kāpumi, noskrējieni, segums?

Bieži dzirdēts, ka distance sākas ar 3 km pa pludmales smiltīm, bet šķiet, ka mums bija tikai kāds kilometrs un arī tad no mitruma smiltis bija pieblietētas un skrienamas. Tālākā distances sākuma daļā nebija nekas tehnisks. Viss ļoti skrienams. Vienīgais, ka viss bija tumsā un tas lika koncentrēties vairāk uz to, kur likt kāju. Tehniskāki posmi sākās pēc Moyas kontrolpunkta, kas ir ap 42km. Tur bija viens visai tehnisks noskrējiens ap 5 km, kur tiešām bija jāskatās zem kājām. Vēl bija pāris vidēji tehniski noskrējieni no Roque Nublo (ap 90 km) līdz Ayagaures (ap 111 km).

Bieži dzirdēts arī, ka distances beigās ir sarežģīts posms pa akmeņainu, izžuvušu upes gultni. Man šajā posmā sarežģītākais škita karstums un tas, ka trases profilā tas posms izskatās, ka iet diezgan strauji uz leju, bet dzīvē tādas sajūtas nebija.

33

PA S

AU L

Ē

Jānis Kūms Pēc kā izvēlējies tieši šo skrējienu?

CARRERA MONTAÑA GUIA DE ISORA skrējienu izvēlējos pēc nejaušības principa. Interesēja taku skrējiens, kas būs uz Tenerifes salas tajā laikā, kad es ar ģimeni biju ieplānojis atvaļinājumu. Īsti citu opciju nebija, tāpēc pieteicos šim skrējiena un garākajai distancei – 32 km ar 2000 m kāpumu. Šoreiz nebija tā, ka atvaļinājums tika pielāgots kādam skrējienam, bet tieši otrādi. Ja nebūtu skrējiena, tad vienkārši aizvadītu vairāk treniņus uz salas.

Kādas bija paša ambīcijas uz distancē pavadīto laiku un vietu finišā?

Protams, ka biju paskatījies cik ātri šo distanci iepriekšējos gados ir pieveikuši līderi un izvērtējot savu varējumu, biju nospraudis finiša mērķi ap 3h 40min, kas citos gados dotu stabilu vietu uz pjedestāla. Diemžēl 3 nedēļas pirms skrējiena izslimoju Covid-19, kas diezgan nopietni iegrieza veselībai un treniņplānam, līdz ar to fiziskā sagatavotība bija tālu no tās, kāda tā bija pirms Covid-19. Līdz ar to sākotnējos mērķus atmetu un gribēju izbaudīt distanci, paskatīties kā reaģē mans ķermenis uz sacensību slodzi un pamēģināt drusku savādāku uztura plānu.

34

CARRERA MONTAÑA GUIA DE ISORA, 13/03/2022 32 km, 2000 m+, 3:53:31 9. vieta Sagatavošanās process? Viss kā ierasts, vai kaut ko pamainīji? Vai šis ir sezonas pirmais skrējiens?

Sagatavošanās process sākās ar novembri, kur gan beigās to nedaudz nācās pārcelt, ņemot vērā, ka novembra sākumā ģimenei pievienojās Kārlis Kūms.

Lielos vilcienos treniņplānā daudz korekciju no citiem gadiem neieviesu. Gribējās krietni vairāk slēpot, lai atpūtinātu skriešanas muskuļus, bet Rīgā galu galā sniegs salīdzinot ar Vidzemi vai Latgali īsti noturīgs nebija. Tas ko ieviesu jaunu ir skriešana uz skrejceliņa ar slīpumu 6-15 grādi, tādejādi aiztaupot laiku, lai brauktu uz Siguldu. Protams, ka skriešanai ārā vairāk plusu nekā uz skrejceliņa, bet es savu dzīvi nepakārtoju treniņiem. Šis nebija sezonas pirmais skrējiens. Janvāra vidū skrēju Igaunijā Taliharja “Vanakuri winter endurace trail 2022” 55 km distanci, kur izdevās izcīnīt pārliecinošu uzvaru. Vienīgi jāpiebilst, ka trases segums bija pilnīgs ledus, kur ļoti noderēja tas, ka skrēju ar apaviem, kuriem bija radzes.

Distances sākums – savs novērtējums.

Distanci sāku ar domu, paskatīties, cik ilgi spēšu skriet kopā ar līderiem, kas ļautu saprast savu varējumu un paskatītos uz reālo sacensību pulsu. Uzreiz jāsaka,

Teksts: Juris Dzenis

ka distance ir veidota tā, ka principā viss kāpums (1500 m) ir pirmajos 12 km. Ar līderiem izdzīvoju līdz 6 km, pēc tam sāku lēnām atpalikt, jo vairs nespēju pret kalnu skriet un nācās kāpt, līdz ar to līdz galam apmierināts ar distances sākumu neesmu, jo idejiski vajadzēja būt tā, ka varu šo pirmo kāpumu uzskriet, bet to es norakstu uz Covid-19.

Distances vidus – savs novērējums. Šis man izdevās, jo kad pievarēju kāpumu, tad izdevās ļoti labi pieveikt noskrējienu līdz 21 km, kur redzamības robežā (aptuveni 2 minušu attālumā) bija skrējēji no 4. līdz 9. vietai. Protams, daļa no noskrējiena bija ļoti tehniska un vēl uznāca migla, kas to padarīja slidenu, tāpēc man nepieciešams vairāk meklēt iespējas kā trenēt tehniku priekš tehniskajiem noskrējieniem, jo izbrauktām uz treniņnomentēm ārzemēs nav iespējams.

uzņemt 2 reizes vairāk sāls nekā es to darīju. Kaut ko nebiju sarēķinājis līdz galam.

Kā vērtē distanci no tehniskā viedokļa – kāpumi, noskrējieni, segums?

Pirmie 1000 m kāpuma bija akmeņaini. Ja ir spēks, tad var skriet, jo kāpjot iet grūtāk pievarēt nelīdzeno segumu. Pēc tam atlikušie 500 m līdz virsotnei jau daudz vienkāršāki, pēc kura sekoja ļoti ātrs noskrējiens, kuram beigu daļa atkal paliek tehniska, jo noskrien zemāk par 1000 m.v.j.l.

Kopumā kādi 70% distances sanāca Vietējie salas pa diezgan akmeņainu segumu, kur ir jāspēj ļoti ātri pārvietoties un līdz skrējēji ir ar to ir jābūt spēcīgām kājām.

gana stipri, lai arī regulāri neskrien ITRA sacensībās.

Distances nobeigums – savs novērtējums.

Atkal jāsaka, ka ne līdz galam izdevās, jo fiziski paguru un piezaudēju apmēram 8 minūtes pēdējos 10 km pret atsevišķiem skrējējiem, ar kuriem biju kopā pie 21. kilometra atzīmes. Te gan jāsaka tas, ka noteikti nebiju gatavs tam, ka distances beigu daļa būs tik tehniska, jo trase visu laiku gāja gan uz augšu, gan leju, bet pamatne bija akmeņaina. Lieliska atziņa, kas radās arī pēc treniņiem – ka no okeāna līdz 1000 m.v.j.l. takas ir skarbas un tehniskas, bet pēc tam ir ļoti, ļoti skaistas un viegli skrienamas. Distances beigu daļā man iegrieza arī eksperiments ar uzturu, kur izrādījās, ka vajadzēja

Vai bija kādi pārsteigumi?

Par pārsteigumu varētu uzskatīt to, ka vietējie salas skrējēji ir gana stipri, lai arī regulāri neskrien ITRA sacensībās. Vēlāk pameklējot viņu performance index atklājās, ka TOP 3 skrējējiem tas ir 800, bet pārējiem TOP 10 tas bija ne zemāks par 720 (man tas šobrīd ir 755), līdz ar to nevarētu teikt, ka konkurences nebija.

Kas bija vieglākais un kas smagākais distancē?

Vieglākais noteikti bija garais noskrējiens, jo noskrējieni man vienmēr patīk, tāpat nevarētu sūdzēties par pirmajiem 6 km, bet pēc tā arī sākās smagākais, kad manas uphill kājas izbeidzās un nācās diezgan nopietni iespringt, lai varētu normāli pieveikt kāpumus. Riebīgi bija arī laikapstākļi, jo distances sākums bija saulains un ļoti silts, bet tad uznāca mākonis un atlikušo daļu bija jāskrien slapjumā un miglā, kas distanci padarīja tehniski vēl sarežģītāku.

35

PA S

36

AU L

Ē

Teksts: Juris Dzenis

Lauma Čerņevska Pēc kā izvēlējies tieši šo skrējienu?

Biju jau divas reizes iepriekš skrējusi Kanāriju salās un šī 125 km distance manā prātā bija palikusi kā samērā viegla un skaista. Tāpēc izlēmu, ka varētu noskriet to vēlreiz.

Transgrancanaria 4/03/2022 126 km, 6919 m+,

29:29:37 42. vieta

pieveiktiem 75 km, es beidzot neilgi pirms Tejedas kontrolpunkta ieraudzīju sauli un sāku sasilt.

Distances nobeigums – savs novērtējums. Ļoti daudz un dažādu akmeņainu noskrējienu.

Iespējams, ka pēc iepriekšējās nakts šausmiņām, šis Kādas bija pašas ambīcijas attiecībā uz distancē posms likās nedaudz vieglāks nekā sākums, jo beidzot nelija un bija silta nakts. Lai gan labi zinu, ka te nekā pavadīto laiku un vietu finišā?

2018. gadā šajā skrējienā finišēju pēc 24h 30min. viegla nav. Posmu uz pēdējo kontrolpunktu noskrēju, Šogad, protams, ka gribēju ātrāk to noskriet. Tiesa jo ļoti vāja cerība, ka paspēšu iekļauties kontrollaikā un tikšu pie pēdējā finiša posma. sanāca trīs stundas ilgāk un bonusā 2h Aizvien nesaprotu kā var aizmirst, sods par neapmeklētu kontrolpunktu, cik pretīga ir upes gultne pēdējos 10 kurš tika noņemts bīstamā vēja dēļ. km. 10 km pa nenormāli daudz un Tik riebīgi dažādiem akmeņiem.

Sagatavošanās process? Viss kā ierasts, vai kaut ko pamainīji? Vai laikapstākļi, ka Kā vērtē distanci no tehniskā šis ir sezonas pirmais skrējiens? vienīgais, ko viedokļa – kāpumi, noskrējieni, Šis bija sezonas pirmais skrējiens. segums? Šajā sagatavo­šanās periodā nācās redzi, ir dubļi Diezgan tehniski, lai gan viss sabalansēt skriešanu ar distanču zem kājām, ir arī atkarīgs no laikapstākļiem, slēpošanu, jo ziemā ir jāslēpo. Par dzirdi vēju, jo daudzas takas šogad nebija treniņiem man jāsaka paldies Andrim skrienamas, ja vien negribēja un Mūsiņam, jo viņi ir tie, kuri man redzi kā sejā attapties uz zemes. Trasē ir vairāki palīdz tikt galā ar šo procesu. sitas lietus... riebīgi kāpumi, samērā daudz gan akmeņaini noskrējieni, gan Distances sākums – savs arī visādas šauras takas. Segums novērtējums. dažāds – pludmales smiltis, akmeņi, Sākums patika, jo bija silts +17 C un nelija. Pirmie 10 km bija pat ļoti skrienami. Lai gan māls, asfalts. Daudz meža pastaigu takas. Un līdz pat tumsā viss ir savādāk. Tas gan laikam bija līdz pirmajam klintīm. lielajam kalnam, kurš tā jau bija stāvs un nedaudz Vai bija kādi pārsteigumi? mālains, bet lietus dēļ bija palicis nenormāli slidens.

Organizatoru piesolītā vētra. Nebiju domājusi, ka Tāpat arī lielāka daļa noskrējienu palika nebaudāmi un slideni un, lai arī cik man ļoti patiktu kaktusi, tad būs tik traki, cik bija. Pat tagad, atceroties tās nakts skrienot lejup, es viņos negribēju ieslidēt. Ap 40 km jau šausmiņas, auksti paliek. Vēl viens pārsteigums bija, viss bija apnicis, jo pēdējo pāris stundu lietus jau sāka ka pēdējā kontrolpunktā ienācu precīzi ar kontrollaiku un jau skatījos, kurš no organizatoriem būs tas, kurš apnikt, lai gan ilgu laiku naktī par viņu priecājos. pateiks, ka man sacensības ir beigušās un, ka varu mierīgi gaidīt autobusu uz finišu, bet tur nevienam tas Distances vidus – savs novērtējums.

Līst jau daudz stundas, bet organizatoru solītā vētra neinteresēja. tikai pieņemas spēkā. Lietus, krusa, vējš. Tik riebīgi Kas bija vieglākais distancē un kas bija laikapstākļi, ka vienīgais, ko redzi, ir dubļi zem kājām, dzirdi vēju, redzi kā sejā sitas lietus un saproti, ka ārā smagākais?

Grūtākais bija cīņa ar sevi un kontrollaiku no tā ir sasodīti auksts. Kurš teica, ka šī sala ir skaista? No trases daudz ko neatceros, jo viss vienos dubļos. Migla. brīža, kad sapratu, ka viss mans plāns ir izgāzies par Šeit sākās mana cīņa par izdzīvošanu. Precīzāk, te es ātrāku finišu. Tad salūzu trasē fiziski un psiholoģiski. sapratu, ka es ne tikai nespēju iekļauties savā plānotajā Un tā apziņa, ka līdz finišam nokļūt nav iespējams ar finiša laikā, bet ar šo tempu man īsti nav izredzes pat šādi tempu, bet, kurš kontrolpunkts būs pēdējais, tu arī finišēt. Bet pašai izstāties kādā no kontrolpunktiem nezini.

Vieglākais – finišs, jo vairāk nav jāskrien. man nebija drosmes. Pēc trasē pavadītām 16 h un

37

PA S

AU L

Teksts: Juris Dzenis

Ē

Rolands Rudītis Pēc kā izvēlējies tieši šo skrējienu?

Vēlējos izmēģināt pirmo reizi skriet īstos kalnos, pārbaudot sevi garākā distancē kā Vilks vai SKM. Labākā motivācija visu ziemu trenēties un ziemas izskaņā izbaudīt lielisku ceļojumu ar augstākā līmeņa ULTRU. Kādas bija paša ambīcijas attiecībā uz distancē pavadīto laiku un vietu finišā?

Sapņi par 16 h, mērķis uz 18 h, doma finišēt pirms saulrieta (20 h), bet realitāte finišs uz 20:48:32 mani tomēr pavisam apmierina. Arī 94. vieta no 703 startējušajiem mani uzmundrina.

20:48:32 94. vieta

pie Supervaroņiem, labu atpūtu un labākās ULTRU informācijas uzsūkšanu ar Jason Koop jauno grāmatu priekšplānā.

Biju jau gatavojies, ka viss pārsteigs un visu jāņem jābauda uz 120%

Sagatavošanās process? Viss kā ierasts, kaut kas tika pamainīji? Vai šis ir sezonas pirmais skrējiens?

Tik daudz un rūpīgi nekad nebiju trenējies. Četri mēneši ar lielāko skriešanas apjomu, vingrošanu

38

Transgrancanaria 4/03/2022 126 km, 6919 m+,

Distances sākums – savs novērtējums.

Pirmsstarta stress bija nobrucinājis gremošanas sistēmu pirms starta, tāpēc neko daudz trakot nevarēju. Tomēr pat tumsā viss šķita tik interesants un aizraujošs, ka arī lēnā tempā un ar vēdersāpēm baudīju rāpšanos slapjos, mālainos dubļu kalnos augšā un lejā.

Distances vidus – savs novērtējums.

Kā jau gaidīju, austot saulei, sākās jauna diena arī manai pašsajūtai. Sākās arī “hardcore” kilometrīgie kāpumi, kuri lika galvai griezties kalnu galotnēs. Sāku saprast, kā droši skriet

lejā, bet augšā kāpjot rokas un mugura raudāja, jo liku palīdzēt kājām izmantojot nūjas.

metrus pirms finiša. Tad pēkšņi kājas lidoja un lielais bezspēks aizmirsās.

Distances nobeigums – savs novērtējums.

Patīkamākā daļa šajās sacensībās bija pēc 90. km, kad sākās ļoti garš noskrējiens un vasara! Kājas ļāva brīvi ripot bez iebildumiem. Beidzot varēju izbaudīt tikai apdzīšanu. Pēdējā punktā pie 111 km nenovērtēju atlikušās distances nopietnību un pienācīgi neuzlādējos.

Kas bija vieglākais distancē un kas bija smagākais?

Vieglākais bija pieņemt atbalstu no Mārtiņa Ozoliņa, kurš visu Gran Canaria salu diennakti izbraukāja un bija klāt tieši īstajā vietā un laikā. Smagākais distancē ir apzināties to, ka šo skaisto piedzīvojumu grūti ir izstāstīt vai aprakstīt citiem. Tāpēc droši pamēģiniet – tas ir tā vērts!

Kā vērtē distanci no tehniskā viedokļa – kāpumi, noskrējieni, segums?

Garlaicīgi nebija nevienu mirkli. Kāpumi – gan stāvi, gan lēzeni. Man bija cieti rieksti ar zemu tempu.

Varbūt jāmēģina vēl garākas distances. Varbūt jāmēģina noskrējienu distances, kas ļoti patika. Tomēr stāvajos, iežainajos noskrējienos nesapratu, kā tie dienvidnieki artrada saķeri tādam ātrumam.

Vai bija kādi pārsteigumi?

Biju jau gatavojies, ka viss pārsteigs un visu jāņem jābauda uz 120%. To, ka būs tik auksts, tā īsti sapratu tikai iepriekšējā dienā pirms starta. Labi, ka paspēju sagatavoties ar piemēroto ekipējumu.

Kurā brīdī bija pārliecība par to, ka neviens nenoķers?

Tajā brīdī, kad ieraudzīju savu dēlu Robertu 400

39

40

41

TOP

42

5

Teksts: Pēteris Grīviņš FOTO: Publicitātes materiāli, Taku skrējējs

Pētera Grīviņa

TOP 5

1) Rudens klasika jeb Siguldas Kalnu Maratons Domāju, ka daudziem latviešu taku skrējējiem šīs ir bijušas vienas no pirmajām taku skriešanas sacensībām.

Lai gan esmu skrējis gana daudz “lielajos” kalnos, joprojām uzskatu, ka SKM ir viens no smagākajiem mačiem, kur sanācis piedalīties – nemitīgais uz augšu un uz leju, piebeidz. Es pats palēnām cenšos saņemties, lai atgrieztos Siguldā vēlreiz. Kāpēc šeit jāpiedalās?

Jo tā ir klasika. Jo tie ir Latvijas taku skriešanas pirmssākumi. Ja paveiksies, līs. https://www.raid.lv

2) UTMB Lai kā negribētos šo likt, lai kāds meistrīms tas arī nebūtu, UTMB ir vislielākais (un gan jau arī vissvarīgākais) taku skriešanas pasākums pasaulē.

Protams, palīdz tas, ka ir skaisti skati, atbalstītāju pūļi un lieliska organizētība, kā arī liela iespējamība, ka varbūt startā apraudāšos (organizatori ir pacentušies, lai startu padarītu ļoti emocionālu).

Tomēr galvenais iemesls man šeit piedalīties ir mīt takas ar pasaules labākajiem taku skrējējiem, salīdzināt savas spējas ar viņiem un veiksmes gadījumā kādu no viņiem arī noskriet. https://utmbmontblanc.com

43

44

3) Bārklija maratons Leģendām apvīts pasākums ar mistikas piesitienu.

Esmu dzirdējis, ka kādā pasākumā viens no skrējējiem atgriezās pēc 10 stundām, jo tā arī nebija spējis tikt tālāk par 2 jūdzēm (~3km) no starta. Lai gan pasākums tiek “reklamēts” (patiesībā netiek vispār) kā 100 jūdžu skrējiens, patiesībā tas drīzāk ir kaut kāds orientēšanās pasākums uz 150 jūdzēm. Visticamāk gan nē, jo diez vai spēsi tikt tālāk par pirmajiem 2 apļiem. Šo skrējienu gribas pamēģināt, jo “uz papīra” šķiet, ka nevajadzētu būt tik traki (bet visticamāk ir), kā arī tāpēc, ka ir bail. Šis pasākums nevar nebiedēt.

4) Tor des Geants Noskriet UTMB ir grūti. Bet kā būtu finišēt UTMB un tad doties vēl vienā aplī? Apmēram tā varētu raksturot Tor des Geants – divreiz garāks ar divreiz vairāk kāpuma metriem. Esmu dzirdējis, ka 200 jūdžu pasākumi ir jaunie 100 jūdžnieki. Nākamais līmenis spēlē – “kur ir mana robeža?” Neiesaku nevienam. Visticamāk sāpēs. Un ilgi. https://torxtrail.com

5) Mežtaka Nav tās sacensības, bet nevar jau domāt tikai par sacensībām. Sacensības sastāda mazu daļu no mūsu ikdienas, bet krietni lielāka daļa tiek pavadīta treniņos.

Pats esmu pieveicis aptuveni 430 km no Mežtakas un kaut kad plānoju pieveikt gan atlikušos posmus Latvijā, gan kādreiz izskriet arī Igauniju un Lietuvu. Bet, kad iekļauju Mežtaku, tas nav tikai par Mežtaku. Tas ir par iziešanu no ikdieans rutīnas, par jaunu taku meklēšanu, par apstāšanos un dabas baudīšanu. Šajā gadījumā Mežtaka var būt jebkurš jauns piedzīvojums pie dabas. https://baltictrails.eu

45

HOB

46

IJS

Teksts: Anda Sproģe-Vāvere

Disku golfs Draugu – džentelmeņu pamudināts Viktors Saveļjevs sāka trenēties 2015. gadā. Pirms tam, ja neskaita skolas laikā noskrietos sprintiņus, reizi mēnesī viņš uzskrēja kādās sacensībās. Piemēram, 2012. gadā, startējot tā laika darba vietas komandas sastāvā, Viktors Rīgas maratona 10 km distanci gan sev, gan citiem par pārsteigumu pieveica nepilnās 60 minūtēs. Un vēl pēc gada – tā jau bija pusmaratona distance, kas ar iekaisušām saitēm tika pieveikta vairāk nekā divās stundās. Rāpojot būtu bijis ātrāk, teic pats Viktors. Savukārt, 2014. gadā pirmo reizi bija sajūta, ka izstāties būtu vieglāk, tomēr finišs tika sasniegts ātrāk par iepriekšējā gadā sasniegtajām divām stundām.

Kā tu nokļuvi skrējēju komūnā?

Ja neskaita skolas laikus, kad skrēju sprintiņus, tad es teiktu, ka tas sākās 2015. gadā, kad sāku trenēties pēc metodes “katrs treniņš ātrāks, nekā iepriekšējais”, kas tajā pat gadā vainagojās ar rezultātu 1 stunda un 35 minūtes pusmaratona distancē Rīgā. Sākot ar 2016. gadu neko mazāku par maratonu vairs neskrienu.

Tagad garās distances, bet skolā sprinteris?

Ja paskatās kalna karaļa rezultātos, tad manāms iespaids no skolas laikiem.

pandēmija, šī izklausījās pēc labas alternatīvas būt kopā ar savējiem un vēl brīvā dabā. Pamēģināju, sanāca, aizrāvos, progress bija ātrs, lēciens augsts, līdz ar to arī azarts. Divus gadus brīvo laiku, arī ne tik brīvo, veltīju diskiem un groziem. Brīdī, kad esi uzlecis augstu, progresa vairs nav, rezultāti stāv uz vietas, azarts sāk pazust. Nu jau tā ir sajūta, ka ir forši kopā būšanai, labam laika pavadīšanas veidam, bet vairs ne kā sportam. Plinti krūmos gan nemetu, esmu pieteicies “Lattitude 64” trīs dienu mačiem, kuri notiks jūnijā Igaunijā. Šis man strādā gan motivācijai – nepamest disku golfu, gan spēlētpriekam.

Kas ir tas, kas ļauj tev sakoncentrēties kalna karaļa posmam, kas nereti ir distances otrajā pusē?

Komandai ir vajadzīgi punkti, kurus par sprinta posmu var saņemt Sākot ar 2016. ļoti labus, tad nu esmu tas, kas to gadu neko cenšas izdarīt, cik vien labi varu.

Kā? Sakārtoju pulsu pirms kalna mazāku par un izlieku sevi visu pat tā, ka finiša maratonu vairs pīkstienus nereti dzirdu guļam uz zemes, bet tad atgūsties un “rāpo” neskrienu. līdz distances finišam. Ja kalna karaļa posms trāpās sākumā, tad 5 km pēc tā ir norakstīti.

Skriešana ir forši, bet pēdējos gadus esi manāms cita sporta veida dalībnieku sarakstos.

Skriešanas biedrs Ainārs Brālītis uzrunāja, jo abi ar Andri Ronimoisu bija sākuši spēlēt disku golfu. Skriešanas sacensības nenotika, bija sākusies

Esi disku golfa komandā “Nezāles”. Kāpēc tāds nosaukums, kāpēc tajā ir tikai skrējēji?

Tautā zināmais teiciens “nezāles neiznīkst” bija mūsu pamudinājums uz kaut ko jaunu un ambiciozu.

Skrējām kopā, skrienam kopā un nu – spēlējam arī kopā. Kā jau minēju, tas sākās ar “Riekstu” biedriem, kuri viens pēc otra sāka pievērsties šim sporta veidam, ievelkot aizvien jaunus un jaunus biedrus. Visi skrien arī Stirnu buku.

Daudz Stirnu bukus satiec disku golfa laukumā?

Zinu, ka Vitālijs Ribakovs ir ļoti nopietni pievērsies disku golfam – trenējas, spēlē un paspēj arī skriet.

“Riekstu” skrējēji un dažas “Vāveres”.

47

48

Kā tu domā, kāpēc disku golfs pēkšņi kļuva tik populārs?

Paldies pandēmijai, ka disku golfu neaizliedza, jo tas bija viens no atļautajiem sporta veidiem. Kopumā šis sporta veids ir ļoti demokrātisks, spēlēt var jebkurā vecumā, nav jābūt speciāli trenētam vai fiziski sagatavotam, ņem disku un met grozā. Lielākoties laukumi ir bez maksas un ir tikai daži, par maksu.

Kaimiņu diskgolfi ir parakstījuši miljonu vērtus kontraktus, kā tu domā arī Latvijā kādam ir cerība?

Ir jaunieši, kuri ir iesaistījušies, aktīvi trenējas, spēlē, tiem ir cerība. Piemēram, Rainers, Elizabete.

Novēlu, lai izdodas! Būtu forši, ja disku golfs kļūst par olimpisko sporta veidu un Olimpiskajās spēlēs varam ieraudzīt spēlētājus no Latvijas.

Kāds ir tavs personiskais lielākais sasniegums disku golfā?

Tā noteikti ir uzvara amatieru līgas sacensībās.

Un skriešanā?

Esmu noskrējis maratona distanci zem trīs stundām, bet kā komanda kļuvām par Stirnu buka čempioniem 2017. gada sezonā. Rieksti labākie!

nevis otrādi. Man kā taku skrējējam ir vieglāk pieveikt garākās disku golfa distances, kalnainākās trases, piemēram, Riekstukalna, Ērgļu un Talsu izaicinājums ar kalniem un lejām. Tur es izjūtu prioritāti, ka varu tajos kalnos bez aizelšanās tikt augšā, kas palīdz pie nākamā metiena izdarīšanas un nejūtos piekusis pēc kāpiena.

Kura no šīm abām tavām aizraušanām ir dārgāka?

Es teiktu, ka abas ir līdzvērtīgas. Skriešanai tās ir dalības maksas, abonementi, apavi, apģērbs, uzturs, bet disku golfam – diski, dalības maksas, abonementi. Labi taku skriešanas apavi ir ļoti noderīgi arī disku golfā, tātad abi sporti viens otru papildina. Treniņi abiem ir iespējami bez maksas. Ja tev ir savs starta komplekts, ej un dari – apavi kājās un takās iekšā, tāpat arī disku golfā – diski līdzi un aiziet laukumā.

Kādi ir tavi lielākie zaudējumi abos šajos sporta veidos?

Disku golfā tie ir noslīcinātie diski, skriešanā – kalorijas.

Ja vienā datumā ir Stirnu buks un Latvijas Čempionāts disku golfā, uz kuru dosies?

Sveikuļu nakts skrējiens, Vilkaču maratons, Bulta, Stirnu buks, tempu turēšana Rīgas maratonā – šie ir tie pasākumi, kuri noteikti izkonkurētu disku golfu.

Vai disku golfs palīdz skriešanai, vai skriešana disku golfam?

Disku golfā daudz vairāk ir jāaudzina savs raksturs, jāiemācās pārvarēt stress, sakoncentrēties. Abi sakārto galvu. Skriešana man vairāk palīdz atslēgties no ikdienas, skrējiens ir mans psihoterapeits. Tāpēc es teiktu, ka skriešana man vairāk palīdz disku golfam,

49

50

51

TA K

U

IEŠ SKR

ANA

Orientēšanās Orientēšanās noteikti ir tikpat sens sporta veids, kā taku skriešana. Jau mūsu tāltālajiem senčiem bija nepieciešamas orientēšanās iemaņas, kad viņi devās mamutu medībās un pēc tam vilka mamutu atpakaļ uz savu alu. Mūsdienās mēs arī ikdienā orientējamies – no rīta izvēloties maršrutu uz darbu ar mazākiem iespējamiem „korķiem”, lielveikala plauktu labirintā cenšoties pēc iespējas ātrāk atrast tieši tos produktus, kas iekļauti iepirkumu sarakstā, un tā ik dienu.

52

Teksts: Ilze Lapiņa

Vēsture Orientēšanās kā sporta veida aizsākumi meklējami Skandināvijā pagājušā gadsimta sākumā. Latvijā pirmās orientēšanās sacensības notika jau pirms Otrā pasaules kara. Sākotnēji orientēšanās notika ļoti ģeneralizētās kartēs. Tagad tādas skatoties liekas – kā viņi tur vispār varēja kaut ko atrast. Mūsdienās kartes ir ļoti precīzas. Zīmējot kartes parasti par pamatu izmanto aerolāzerskanējumus, izbradāt puķes un neviens to tīšām kuri precīzi attēlo reljefu. Vēl kartēs arī nedara, bet sacensību karstumā Sprinta kartēs redzami ceļi un ūdeņi. Ar krāsām attēlo reizēm piemirstas, ko šī zaļā arī apvidus caurejamību, lai sportists svītra kartē nozīmē. Un, kaut arī tiek izmantoti tikai paskatoties kartē varētu novērtēt vārtiņi varbūt ir atvērti, ja zīmēts specifiski iespējamo pārvietošanās ātrumu tajā nešķērsojams žogs, tad pa tiem vai citā distances vietā. vārtiņiem skriet nedrīkst. apzīmējumi, Navigācijai dabā tiek izmantota Nakts orientēšanās specifiska ir kas aizliedz tikai karte un kompass. Tehnoloģiju ierobežotā redzamība. Ja dienā var laikmetā reizēm ir jautājums, vai to redzēt tālākus orientierus – kalnus, skriet pāri puķu nevar darīt ar GPS palīdzību? Noteikti ceļus, meža kontūru, tad naktī dobēm, lēkt kādreiz būs programmas, kas izmantos redzamība aprobežojas ar luktura pāri sētām. mākslīgo intelektu. Bet šobrīd, pat ja izgaismoto.

GPS iekārtā ievadītu kontrolpunkta koordinātes, tā var parādīt taisnāko Telpu orientēšanās ceļu uz punktu, bet ļoti bieži tas nav ātrākais.

Arvien lielāku popularitāti iegūst arī cits dinamisks orientēšanās veids – telpu orientēšanās. Tad kontrolpunkti tiek izvietoti interesantās ēkās, dažādos Orientēšanās sporta veidi stāvos un pat vairāku ēku grupās. Kartē katrs stāvs Orientēšanās sportam ir dažādi paveidi. Kā oficiāli uzzīmēts atsevišķi un sportistiem ne tikai jāorientējas atzīti veidi ir orientēšanās skrējiens, velo orientēšanās, plaknē, bet arī jāpārvietojas starp stāviem. Rīgā jau orientēšanās ar slēpēm un taku orientēšanās. Katram no vairākus gadus notiek telpu orientēšanās sacensības šiem veidiem ir sava specifika. Piemēram, slēpojot un ar dažādu augstskolu telpās, un ar katru reizi tās pulcē velosipēdiem sportisti parasti nelaužas cauri krūmiem, arvien lielāku interesentu pulku. bet gan pārvietojas pa celiņiem un iebrauktām slēpju sliedēm, kas iezīmētas kartē.

Orientēšanās seriāli Taku orientēšanās ir specifiska ar to, ka vienlīdzīgi ar citiem šajās sacensībās var piedalīties arī cilvēki Katram, kurš vēlas pamēģināt orientēšanos, ar kustību ierobežojumiem. Taku orientēšanās noteikti vislabāk to darīt kādā orientēšanās sacensību distancē sportisti uz ātrumu sacenšas tikai atsevišķos seriālā, kas vasaras sezonā darba dienu vakaros notiek kontrolpunktos un arī tad tas ir nevis pārvietošanās, visā Latvijā. Sīkāku informāciju var atrast Latvijas bet gan domāšanas ātrums. Taku distancē katrā orientēšanās federācijas mājas lapā – www.lof.lv. Rīgas kontrolpunktā ir izvietotas vairākas kontrolpunktu apkārtnē populārākais orientēšanās sacensību seriāls prizmas un sportistam, izvērtējot apvidu, ir jānosaka – ir “Magnēts”, kurš vasaras sezonā notiek pat 3 reizes kura no prizmām atbilst kontrolpunktam, kurš iezīmēts nedēļā – otrdienās, trešdienās un ceturtdienās. Ziemas kartē. sezonā orientēšanās iknedēļas sacensībās visā Latvijā Orientēšanās skrējiena distances atšķiras gan pēc parasti notiek katru sestdienu un svētdienu. Vairāk garuma – sprints, vidējā distance, garā distance, gan arī orientēšanās seriālu organizatori piedāvā arī pieteikties pēc apstākļiem, kādos sacensības notiek. pieaugušo vai bērnu apmācībai, kuras laikā distance Sprinta distances, kuras ir dinamiskākas, parasti tiek tiks veikta kopā ar instruktoru, kurš visu parādīs un rīkotas pilsētvidē un no sportistiem prasa ne tikai labas izstāstīs būtiskāko orientēšanās sportā. ātruma īpašības, bet arī spēju ātri domāt, ātri pieņemt Ja pēc garās darba dienas tiešām gribas izvēdināt lēmumus. Vadošie sportisti distancē pavada 12-15 galvu no dienas domām, tad orientēšanās noteikti minūtes, un uzvarētājus bieži šķir tikai sekundes. Katra ir vēl labāka, kā vienkārši skriešana. Skrienot var mazākā kļūda vai nepareiza ceļa izvēle var izrādīties turpināt domāt dienas domas, bet orientējoties ir pilnīgi būtiska. Sprinta kartēs tiek izmantoti specifiski jāatslēdzas no ikdienas darbiem un jākoncentrējas apzīmējumi, kas aizliedz skriet pāri puķu dobēm, lēkt distancei. pāri sētām. Liekas jau tikai pareizi, ka nevajadzētu Tiekamies mežā!

53

VESE

54

LĪBA

Teksts: Krista Deičmane, fizioterapeite “Siguldas Sporta diagnostika”

Potītes Pēdas locītavas saišu sastiepumi, daļēji vai pilni plīsumi ir viena no biežākajām traumām, ar kurām nereti nākas sastapties skrējējiem.

Kas ir pēdas locītava?

Saites ir šķiedras, kas savieno kaulu ar kaulu un nodrošina locītavā stabilitāti. Traumas gadījumā daļa no šīm saitēm mēdz tikt sastieptas vai daļēji vai pilnīgi plīst. Ja ap pēdas locītavu pēc traumas rodas tūska un ir nespēja kāju pielikt pie zemes sāpju dēļ, tad būtu ieteicams pēc iespējas ātrāk doties uz rentgena izmeklējumu, lai novērtētu, vai nav noticis kaula lūzums. Rentgenā mīkstos audus (saites) neredzēs, taču par saišu stāvokli speciālists varēs spriest pēc kaulu novietojuma.

Gan saišu bojājuma, gan kaula lūzuma gadījumā simptomi būs līdzīgi. Arī saišu sastiepuma gadījumā sāpes var būt ļoti spēcīgas, ap locītavu var veidoties tūska un hematoma, kas uzreiz nenozīmē, ka noticis arī kaula lūzums.

Saišu bojājumiem ir vairākas pakāpes – var būt viegls sastiepums, sastiepums ar plīsumu un pilns saites plīsums. Ja saite plīsusi pilnībā, iespējams būs nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās, bet to izvērtē traumatologs.

Trauma Ar traumētu un sāpošu potīti turpināt skriet nevajadzētu, jo nav zināms, kas ir noticis – sastiepums, plīsums vai lūzums.

Pirmais princips, kuru der ievērot traumas gadījumā – „RICE” (rest, ice, compression, elevation).

Kāju atslogot, pielikt klāt aukstuma kompresi (ne tieši uz ādas, bet caur, piemēram, dvieli, lai negūtu apsaldējumu), lai mazinātu sāpes. Ja sāpes ir lielas, izmantot elastīgo saiti, lai radītu spiedienu, un turēt traumēto ekstremitāti augšā, lai mazinātu tūsku. Tūskas mazināšanai nākamajās dienās pēc traumas labi var palīdzēt limfodrenāžas teipošana. Vēlāk teipu var izmantot arī potītes stabilizācijai, lai palīdzētu dzīšanas procesam. Teipu vislabāk uzliks apmācīts speciālists, visbiežāk fizioterapeits.

Saišu bojājuma gadījumā, atslogojot locītavu, plīsušajās vietās notiek dzīšanas procesi un veidojas rētaudi. Ja netiek veikta adekvāta pēctraumas rehabilitācija, var rasties hroniska nestabilitāte pēdas locītavā, kad pie jebkuras mazākās traumas gaidāmi sastiepumi.

Rehabilitācija Rētaudu struktūra nav tik elastīga, kā veselas saites, tādēļ pēc traumas ir īpaši svarīgi pēc iespējas ātrāk uzsākt rehabilitācijas procesu un speciālus vingrojumus, lai saglabātu locītavā labu mobilitāti un stabilitāti un izvairītos no atkārtota traumas riska. Ļoti ieteicams un bieži iespējams vingrojumus sākt jau 2-3 dienā pēc traumas. Šajā posmā vingrojumi ir ļoti zemas intensitātes un tie vērsti tikai uz locītavas kustīguma atjaunošanu un stīvuma samazināšanu. Vēlāk vingrojumus papildina ar dažādiem stiepšanās vingrinājumiem, lai

55

56

uzlabotu mobilitāti. Pēcāk uzmanība tiek vērsta uz apgāde ķermenim, iesiltu muskulatūra, saites un stiprināšanas, aktīvās stabilitātes un ķermeņa izjūtas ķermenis būtu gatavas slodzei. Tādā veidā tiek mazināts vidē vingrojumiem. Sākumā vingrojumi ir vieglāki un traumu risks, kurš saistīts ar nepietiekamu iesildīšanos pirms treniņa vai sacensībām. pakāpeniski pāraug sarežģītākos un Īpaši svarīgi tas ir vēsā laikā, kad grūtākos. ķermenis ir auksts un stīvs.

Ja, piemēram, peldēšana vai treniņš Pirmais Treniņu procesā jāiekļauj uz velotrenažiera neizraisa sāpes princips, kuru vingrojumi visas kāju muskulatūras potītes locītavā, tad ieteicams ar šādām stiprināšanai, specifiski vingrojumi aktivitātēm sākt nodarboties pēc der ievērot tieši potīšu aktīvās stabilitātes iespējas ātrāk pēc traumas. traumas uzlabošanai, ķermeņa izjūtas telpā veicināšanai, potīšu locītavu gadījumā – Treniņu process mobilitātes uzturēšanai vai „RICE” uzlabošanai un muskuļu garuma Lai pēc iespējas izvarītos no uzturēšanai vai atjaunošanai traumas gūšanas vispār, svarīgi par (rest, ice, (stiepšanās vingrojumi). to domāt jau treniņu procesā, veicot compression, Vingrojumos var izmantot dažādus pēdu locītavu stiprinošus, elevation). dažādas pretestības gumijas, stabilizējošus vingrojumus, līdzsvara bumbas, līdzsvara virsmas. Mājas un koordinācijas vingrojumus, lai apstākļos līdzsvara vingrojumiem ķermenis iespējamā traumas gūšanas var izmantot, piemēram, spilvenu. situācijā spētu reaģēt ātri un trauma Var veikt vingrojumus bez inventāra, izpildot dažādas nemaz nenotiktu. Ārpus treniņu procesa, vasarā ieteicams ik pa laikam grūtības pakāpes līdzsvara vingrojumus, lēcienus uz staigāt basām pēdām pa dažādu struktūru virsmām un vienas vai abām kājām, dažāda veida pietupienus un nelīdzenumiem – pa pludmali, baskāju takām, zālāju, staigāšanu uz pēdu priekšējām virsmām vai papēžiem. akmeņiem un citām virsmām, lai tādā veidā saites Svarīgi, lai vingrojumos būtu dažādība un treniņu procesā tiktu iekļautas arī imitācijas tam, kas sagaidāms sajustu dažādas kustības.

Skrējējiem ļoti svarīgi pirms treniņa ir iesildīties, sacensībās, lai ķermenis ir gatavs tam, kas no viņa tiks lai paātrinātos asinsrite, vielmaiņa, uzlabotos skābekļa prasīts.

57

58

59

GAD

60

ŽETI

Teksts: Māris Berķis

Jauni sporta pulksteņi taku skrējējiem Ir jauns gads, jauna sezona – nesnauž taku skrējēji, nesnauž arī dažādu interesantu ierīču ražotāji. Par to, kas jauns un interesants – stāsta Māris, tas pulsometru čalis.

Arī baterijas izturība kļūs ar katru modeli vēl spēcīgāka, un, protams, tā ir arī ar Fenix 7. Solar Garmin Fenix 7 un tā daudzās variācijas (arī Garmin versijas, kas lādējas arī no saules, ir ieguvušas Epix 2) iznāca janvārī un, principā, līdz ar to šī gada plašāku uzlādes zonu un līdz ar to, saules ietekme gaidītākais jaunums jau klāt! Ātri gan! Bet, kas jaunajā kļūst jūtamāka. Testējot, Garmin Fenix 7X Sapphire Solar versija izturēja precīzi 3 nedēļas. Un šo 3 nedēļu Fenix 7 patiks taku skrējējam?

Daudzi taku skrējēji pulkstenī ielādē veicamo laikā man bija 14 treniņi ar GPS (ar Multiband GPS, maršrutu, gan sacensībās, gan veicot treniņus, un seko kas patērē enerģiju vairāk) un neizmantoju nevienu līdzi distancei pulksteņa kartē. Viens no jaunumiem enerģijas taupīšanas metodi. Jaudīgi!

Lielājās Fenix 7X versijās ir šajā modelī ir skārienjūtīgais lukturītis! Jā, skriet pa mežu tumšajā ekrāns, kas īpaši ērtāku padara laikā ar to vien nevarēs, tas nav gluži karšu pārskatīšanu – pabīdīt pa Vēl labāks pieres lukturītis, bet, skrienot, tas labi, pa kreisi, pievilkt un attālināt padarīs Tevi redzemāku – drošība – ar pogām tiešām šis bija ļoti GPS, it īpaši pirmajā vietā. Un, protams, to var klamzīgi. Bet, ar skārienjītīgo izaicinošos izmantot ikdienišķās situācijās. Ļoti ekrānu – forši! Jāpiemin, ka visu apstākļos. feina funkcija. joprojām var izdarīt ar pogām, un ja Būtisks jaunums ir arī precīzāka skārienjūtīgais ekrāns traucē – to var Tavu datu analīze. Jā, jaunie modeļi atslēgt divās sekundēs. arvien labāk spēj novērtēt Tavu Jaunajos Fenix 7 (safīra versijās) ir pieejams Multiband GPS, kas, bez tehniskas fizisko formu un gatavību sasniegt rezultātus. Tas iedziļināšanās, nozīmē – vēl labāks GPS. It īpaši atspoguļojas gan jaunā Stamina funkcijā (kas aprēķina izaicinošos apstākļos – biezos mežos vai skrienot starp Tavu potenciālu tieši sacensību laikā), gan atjaunošanās novērtēšanā, ieteikto treiniņu plānošanā. debesskrāpjiem.

Garmin Fenix 7

61

KĻŪSTIET LABĀKS IT VISĀ KATRU NEDĒĻAS DIENU! FĒNIX 7 ®

© 2022 Garmin Ltd.

S Ē R IJA

ADVANSĒTIE MULTISPORTA PULKSTEŅI

62

Garmin Instinct 2 Vēl viens ļoti feins jaunums no Garmin – Instinct 2 modelis. Ļoti izturīgais bezkompromisu darba rīks uz Tavas rokas ir kļuvis labāks ar otro paaudzi. Viena lieta, kas ļoti priecē – tagad pieejama arī mazā versija – Insticnt 2s – mazākām rokām, meitenēm, sievietēm – jo ne visām sievietēm jāstaigā briliantiņos.

Starp jaunumiem šajā modeli – solar versijās ir pieejams Garmin Pay. Dodoties piedzīvojumos ir feini, ja katram gadījam pulkstenī ir maksājuma karte.

Jaunajā versijā ir pieejami arī daudz vairāk sporta profilu, ja nu bez taku skriešanas, Tevi interesē arī triatlons, velobraukšana, vai, piemēram, golfs. Connect IQ aplikācijās varēsi ielādēt papildu ekrānus, datu laukus vai citas specifiskas funkcijas.

Vēl viens ļoti feins jaunums – solar versijas kļūst jaudīgākas un ikdienas režīmā, ja ārā ir saulains, Tu varētu iztikt vispār bez lādēšanas. Spīdoši!

Polar Grit X Pro Polar savam masīvākajam modelim Grit X izlaida jaunu versiju rudenī un tā nosaukums ir – Polar Grit X Pro! Šis modelis ļoti labi māk saprast, kad skrienam uz augšu, kad uz leju, kas, protams, taku skriešanā ir būtiski. Pēc treniņa būs ļoti ērti analizēt kāpumus Polar Flow aplikācijā vai mājas lapā.

No jaunām lietām jāpiemin, ka jaunie Grit X Pro ir ar safīra stikliņu, ir pieejama arī titāna vieglāka, izturīgāka versija. Ja Tev patīk klausīties mūziku – tagad mūziku, kas skan no telefona, Tu varēsi kontrolēt ar pulksteni – kad izkrīt dziesma no Stirnu buks plejlistes – varēsi pagriezt skaļāk, telefonu neaiztiekot.

Coros Pace 2 Ja Polar un Garmin ir jau ļoti sen zināmi un novērtēti zīmoli, tad Coros ir kaut kas salīdzinoši jauns un nezināms. Bet arī Coros noteikti ir vērts pievērst uzmanību.

Coros top modelis Vertix 2 ir apveltīts gan ar krāsainām kartēm, gan multiband GPS, gan super spēcīgu bateriju, bet mēs šobrīd testējam Coros lētāko, pieejamāko modeli – Coros Pace 2. Un pirmie iespaidi ir ļoti labi – šajā mazajā ierīcē ir gan barometriskais altimetrs, gan baterija, kas iztur pāris nedēļas ikdienas lietošanā, gan daudz dažādu interesantu sporta datu par katru treiniņu.

Ja Tu vēlies budžeta sporta pulksteni – Coros Pace 2 noteikti ir vērts pievienot salīdzināmo pulksteņu sarakstam!

Jautā pēc padoma!

Ja Tu neesi pārliecināts, kuru pulksteni likt uz savas rokas – droši jautā pulsometrs.lv darba rūķiem – atradīsim īsto tieši Tava rokai!

63

GAD

64

ŽETI

Teksts: Anete Švilpe

The Freetrail Podcast with Dylan Bowman

Podkāsti ar Dilanu Boumanu Dodoties skrējienos, es bieži vien izmantoju šo laiku, lai noklausītos kādu podkāstu. Mūzikas klausīšanos skrienot es tā arī neesmu sapratusi, taču podkāstus esmu atzinusi par lielisku veidu, kā ne tikai padarīt reizēm monotonos treniņus aizraujošākus, bet arī uzzināt ko jaunu un noderīgu, ko vēlāk iekļaut savā skriešanas procesā.

N

gan aizvadītā gada Madeira ebūs liels pārsteigums, ka Arī Klēra Island Ultra-Trail uzvarētājs visbiežāk izvēlos klausīties Galagere, kura Hannes Nambergers (Hannes tieši ar taku skriešanu saistītus Namberger), gan Klēra Galagere raidījumus, kuru skaits pēdējos gados pirms pāris (Claire Gallagher), kura pirms ir strauji audzis. Viens no podkāstiem, gadiem skrēja pāris gadiem kopā ar Stirnu ko vēlos ieteikt paklausīties arī bukiem skrēja Šlokenbekā, gan jums, ir amerikāņu taku skrējēja Šlokenbekas daudzi citi. Arī, ja podkāsti Dilana Boumana (Dylan Bowman) Stirnu bukā nav jūsu iecienītākais formāts, veidotais The Freetrail Podcast, ko Dilana izveidotā mediju esmu iecienījusi jau no tā pirmajām platforma piedāvā arī citus epizodēm. Laika gaitā podkāsts ir vairākkārt mainījis nosaukumu, taču nemainīgas ir veidus, kā sekot līdzi aktualitātēm taku skriešanas palikušas interesantās sarunas, kas ļauj labāk iepazīt pasaulē, jo viņš ir liels taku skriešanas fans, kurš tic, ka podkāsta viesus. Starp viesiem ir gan četrkārtējs šim sportam ir spoža nākotne, un vēlas, lai par to uzzina UTMB uzvarētājs Fransuā Dēns (Francois D’Haene), aizvien vairāk cilvēku.

65

66

67

RE

ĀT Z U LT

I 202

1

LVM čempionāta taku skriešanā skolu jauniešiem Zēni U10 Dalībnieks

Meitenes U10 Skola

Skola

Punkti

1

Vladislavs Stepanovs

Rīgas 40. vidusskola

3000

1

Marta Gustiņa

Dobeles sākumskola

2

Dominiks Pētersons

Valmieras Pārgaujas sākumskola / Scott Running Latvia

2694

2

Dārta Rožukalne

Rīgas Centra humanitārā vidusskola / Auseklis

2733

3

Raimonds Saklaurs

Ādažu vidusskola / Bermudu sešstūris

2634

3

Ariana Kodaleva

Alūksnes novada vidusskola / Marienburgas Vilki

2711

4

Ralfs Lūsis

Talsu 2. vidusskola / Talsu pakalnu sportaklubs

2573

4

Melānija Vāvere

Rīgas Igauņu pamatskola / PATRIA SPORTLAND

2642

5

Martins Lūsis

Talsu 2. vidusskola / Talsu pakalnu sporta klubs

2535

5

Sofija Meļņikova

Rīgas Franču licejs / X99

2575

6

Maksims Barkovs

Engures vidusskola / Engures vidusskola

2499

6

Katrīna Bogdanova

Piltenes vidusskola / Firma L4

2569

7

Markuss Zālītis

Ķekavas vidusskola / Ķekava

2450

7

Felicita Jerofejeva

Jēkabpils 2. vidusskola / Lūša spēks/Skrien Jēkabpils!

2533

8

Jānis Zālītis

Ulbrokas vidusskola

2416

8

Kate Salnāja

Rīgas 25. vidusskola / Bermudu sešstūris

2363

9

Nils Devaiji

Rīgas Franču licejs

2225

9

Dārta Tīsa

Siguldas 1. pamatskola

2216

Rubenes pamatskola / Kocēnu sporta skola

2214

10 Emīlija Abiļeva

Baložu vidusskola

2118

10 Martins Mīlenbergs

Zēni U12 Dalībnieks

3000

Meitenes U12 Skola

Dalībnieks

Punkti

Skola

Punkti

1

Ansis Kristofers Pāvils

Priekules vidusskola / FK Bandava/Priekule

2

Roberts Kanģīzeris

Jaunmārupes pamatskola / HK Prizma

2902

2

Melānija Rožukalne

Rīgas Centra humanitārā vidusskola / Scott Racing

2911

3

Toms Viekals-Gasjūns

Jelgavas 4. sākumskola

2662

3

Lauma Līva Saklaure

Ādažu vidusskola / Bermudu sešstūris

2901

4

Sandris Salna

Aizputes vidusskola / Liepājas sporta skola

2493

4

Veronika Bogdanova

Piltenes vidusskola / Firma L4

2734

5

Kristers Salna

Aizputes vidusskola / Liepājas sporta skola

2471

5

Beāte Kronberga

Laurenču sākumskola / Siguldas Susuri

2671

6

Reinis Eglītis

Rubenes pamatskola / Kocēnu sporta skola

2266

6

Anete Salnāja

Rīgas 25. vidusskola / Bermudu sešstūris

2534

7

Matīss Bumbļausks

Priekules vidusskola / FK Bandava/Priekule

2209

7

Elīza Fokerote

Ulbrokas vidusskola

2449

8

Mariss Pētersons

Rīgas Centra humanitārā vidusskola / Supervaroņi

2107

8

Aurēlija Zīdere

Rīgas Valda Zālīša sākumskola

2365

9

Deniss Gasperts

Jauno līderu vidusskola / LNV

2051

9

Madara Terentjeva

Ādažu vidusskola / Sten Nordic

2365

Jauno līderu vidusskola

2044

10 Alise Nordena

Penkules pamatskola / Dobeles sporta skola

2326

10 Roberts Toms Lērme

2914

1

Zēni U14 Dalībnieks 1

Jānis Žagars

2

Roberts Tolpežņikovs

3

Arno Pušņins

Elīza Ērenfrīde

Rīgas 84. vidusskola

2975

Meitenes U14 Skola Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija / Marienburgas vilki Tālmācības vidusskola "Rīgas Komercskola" / Siguldas sporta skola Siguldas Valsts ģimnāzija / Siguldas Sporta Skola

Dalībnieks

Punkti

Skola

Punkti

3000

1

Nikija Mikāle

Priekules vidusskola / FK Bandava/Priekule

3000

2956

2

Melānija Zālīte

Ķekavas vidusskola / Ķekava

2902

2925

3

Evelīna Misāne

Ādažu vidusskola / ĀBJSS

2546 2546

4

Rūdolfs Raudziņš

Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskola

2861

4

Ance Poļaka

Alūksnes pilsētas sākumskola / Marienburgas Vilki

5

Dāvis Zarins

Rubenes pamatskola / Kocēnu sporta skola

2811

5

Emīlija Zaķe

Rīgas Valsts 2. ģimnāzija / SS “Arkādija”

2539

6

Dāvis Bergs

2715

6

A. L. Hohlova

Kocēnu pamatskola / Kocēnu sporta skola

2492

7

Daniels Lagzdiņš

Valmieras Pārgaujas sākumskola / Kocēnu sporta skola Aizputes vidusskola / Liepājas rajona sporta skola

2604

7

Elizabete Zaprivoda

Rīgas 49. vidusskola / Supervaroņi

2432

8

Inguss Jēkabsons

Z.A. Meierovica Kabiles pamatskola

2536

8

E. K. Labsvīra

Siguldas Valsts ģimnāzija / Siguldas sporta skola

2402

Oskars Kronbergs

Aizputes vidusskola / Liepājas rajona sporta skola

2516

9

J. T. Spēka

Priekules vidusskola / FK Bandava/Priekule

2367

Rīgas Juglas vidusskola

2478

10 Ance Hermane

Ulbrokas vidusskola

2224

9

10 Dāvis Bautris

68

Dalībnieks

Punkti

STIRNU BUKS 2021. KOPVĒRTĒJUMS LVM čempionāta taku skriešanā skolu jauniešiem Zēni U16 Dalībnieks

Meitenes U16 Skola

Dalībnieks

Punkti

Skola

Punkti

1

Kristers Kudlis

Rīgas Valsts 2. ģimnāzija / Sporta skola Arkādija

2984

1

Austra Ošiņa

Ziemeļvalstu ģimnāzija / SS Arkādija

2

Lukass Pušņins

Siguldas Valsts ģimnāzija / Siguldas Sporta Skola

2906

2

M. L. Pētersone

Valmieras Pārgaujas ģimnāzija / Scott Running Latvia

2979

3

Ralfs Dzosens

Ikšķiles vidusskola

2843

3

Viktorija Bogdanova

Piltenes vidusskola / Firma L4

2902

4

Roberts Noviks

Rīgas Valsts 3. ģimnāzija / Rieksti

2743

4

E. Vahere-Abražune

Rīgas Valsts 1. ģimnāzija / Rīgas Valsts 1. ģimnāzija

2537

5

Olivers Bresme

Talsu 2. vidusskola / Talsu pakalnu sporta klubs

2654

5

Enija Stangute

Baldones vidusskola

2466

6

Niks Ričards Odiņš

2647

6

Amanda Griķe

Daugavpils Valsts ģimnāzija / BALTAIS/SK BULTA

2243

7

Alfs Vilcāns

Aizputes vidusskola / Liepājas rajona sporta skola Baldones vidusskola / Baldones vieglatlētikas nodaļa

2618

7

Karlīna Utkina

Rīgas Igauņu pamatskola / Vāveres

2150

8

Valters Bresme

Talsu 2. vidusskola / Talsu pakalnu sporta klubs

2605

8

Kate Zaķe

Rīgas Valsts 2. ģimnāzija / SS “Arkādija”

2101

9

Knuts Sidorovičs

Ikšķiles vidusskola

2521

9

Adele Balanasa

Siguldas Valsts ģimnāzija / Virsotne/MARMOT

2058

Rīgas Valsts vācu ģimnāzija

2434

10 Neonella Meiberga

Rīgas 64. vidusskola

1920

10 Leons Zīders

Zēni U18 Dalībnieks

2995

Meitenes U18 Skola

Dalībnieks

Punkti

Skola

Punkti

1

Roberts Zeiburliņš

Liepājas pilsētas 5. vidusskola / FK Bandava/ Priekule

2

M. O. Filippovs

Murjāņu sporta ģimnāzija / Siguldas sporta skola

2808

2

Izabella Bogdanova

Piltenes vidusskola / Firma L4

2771

3

Ralfs Jansons

Saldus tehnikums / FK Bandava/Priekule

2647

3

Karīna Reuta

Ikšķiles vidusskola

2594

4

Jānis Riekstiņš

Rīgas Franču licejs / SS Arkādija

2643

4

Ieva Pūpola

Aizputes vidusskola / Liepājas rajona sporta skola

2351

5

Donats Urtāns

Jēkabpils Valsts ģimnāzija / Lūša spēks

2523

5

Megija Nordena

Jelgavas Valsts ģimnāzija / Dobeles sporta skola

2226

Aizputes vidusskola / Liepājas rajona sporta skola Aizputes vidusskola / Liepājas rajona sporta skola

2204

2982

1

Estere Volfa

Cēsu Valsts ģimnāzija

3000

6

Markuss Ernestsons

Talsu 2. vidusskola

2283

6

Madara Pūpola

7

Dāvids Ramlavs

Dobeles Valsts ģimnāzija / Dobeles Valsts ģimnāzija

2183

7

Alise Otaņķe

8

Ingus Ābeltiņš

Jēkabpils 3. vidusskola

2047

8

Signe Bērziņa

Jūrmalas Valsts ģimnāzija

2087

Rodrigo Ģēģeris

Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālā vidusskola / Kalpaka skola 21

1723

9

Līva Poļaka

Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija / Marienburgas Vilki

2065

Mārupes Valsts ģimnāzija / Engures sportam

1676

10 Agnese Ikauniece

Smiltenes tehnikums

1991

9

10 Krišs Liepiņš

Zēni U20 Dalībnieks 1

Daniels Blumbahs

2

Roberts Muško

3

Ralfs Bračikovs

4

2156

Meitenes U20 Skola Aizputes vidusskola / Liepājas rajona sporta skola Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzija / Kartavkalnu buki

Dalībnieks

Punkti

Skola

Punkti

2537

1

Emīlija Upmale

Jelgavas Valsts ģimnāzija

3000

2208

2

D. D. Brūvere

Priekuļu vidusskola / Cēsu pilsētas sporta skola

2916

Smiltenes tehnikums / Kocēnu sporta skola

1818

3

E. Viekale-Gasjūne

Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzija

2895

Toms Stivrinieks

Kandavas Lauksaimniecības tehnikums

1088

4

Katrīna Erne

Rīgas 6. vidusskola

2867

5

Jurijs Gromovs

Pilsrundāles vidusskola / Pilsrundāles vidusskola

1083

5

Amanda Ignāte

Ādažu vidusskola / Bermudu sešstūris

2461

6

Leonīds Kostjajevs

Saldus tehnikums / FK Bandava/Priekule

1000

6

Diāna Apsīte

Jēkabpils Valsts ģimnāzija

1970

7

Ralfs Roga

1000

7

Līga Zlaugotne

Eiropas Tālmācības vidusskola / YF Runners

1889

8

Daniils Kijaško

Liepājas Valsts 1. ģimnāzija / Liepājas Sporta Spēļu Skola Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskola / Infinity

790

8

Evelīna Sirmā

Valmieras 5. vidusskola / Kocēnu sporta skola

1692

9

Roberts Mucenieks

Pilsrundāles vidusskola / Pilsrundāles vidusskola

586

9

Rebeka Zekante

Jēkabpils Agrobiznesa koledža / Skrien Jēkabpils!

1607

Bauskas Valsts ģimnāzija / Bauskas Valsts ģimnāzija

409

10 Loreta Knospiņa

Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzija / Skrienam kopā

1584

10 Jegors Stankovskis

69

70

STIRNU BUKS 2021. KOPVĒRTĒJUMS LVM čempionāta taku skriešanā skolu jauniešiem Visvairāk pārstāvētās skolas Visstiprākās skolu komandas Skola

Punkti

1

Skola Bauskas Valsts ģimnāzija

158

1

FK Bandava/Priekule

15244

2

Aizputes vidusskola

60

2

Kocēnu sporta skola

14159

3

Pilsrundāles vidusskola

53

3

Siguldas Sporta skola

14030

4

Ādažu vidusskola

40

4

Bermudu sešstūris

13816

5

Rubenes pamatskola

39

5

Liepājas rajona sporta skola

13386

6

Pulkveža Oskara Kalpaka prof. vsk

37

6

Marienburgas vilki

12577

7

Rīgas Centra humanitārā vidusskola

35

7

Firma L4

11079

8

Priekules vidusskola

32

8

Talsu pakalnu sporta klubs

11065

29

9 SS ARKĀDIJA 10 Ķekavas vidusskola 11 Rīgas Igauņu pamatskola

9 Jelgavas 4.vidusskola 10 Engures vidusskola 11 Ulbrokas vidusskola 12 Jaunmārupes pamatskola 13 Ikšķiles vidusskola 14 Siguldas Valsts ģimnāzija

Dalībn.

29 27 26

12 Kartavkalnu buki 13 Engures vidusskola 14 Bauskas Valsts ģimnāzija

26 24

15 Dāvja Ozoliņa Apes vidusskola 16 Ķekavas vidusskola

24

17 Tukuma 2. vidusskola 18 Rīgas Franču licejs 19 Talsu 2. vidusskola

22

20 Siguldas pilsētas vidusskola

15 Auseklis 16 Pilsrundāles vidusskola

23

10965 10461 10450 9925 9653 9328 8621 8474 8445

20

17 Skrienam kopā 18 Tukuma 2. vidusskola 19 Virsotne/MARMOT

18

20 Carnikavas pamatskola

7002

21

7580 7343

Komandu labākie rezultāti Dalībnieks

Saldus

Sigulda

Kandava

Ogre

1

SCOTT RUNNING LATVIA

7327

7413

7037

6901

Mežaparks Riekstukalns Gaiziņkalns

Punkti kopā

28678

2

Patria Sportland

6688

7631

6908

7406

28633 28510

3

Pulsometrs.lv

6210

7718

7247

7335

4

RIEKSTI

6875

7188

6582

7186

27831

5

Vāveres

6414

7268

6776

6638

27096

6

Talsu pakalnu sporta klubs

6617

7084

6423

6762

26886

7

Marienburgas Vilki

6921

6741

6450

6696

26808

8

VSK "Burkānciems & Co"

6432

6934

6320

6822

26508

9

Virsotne/MARMOT

6516

6878

6500

6532

26426

10

Kocēni

5611

7168

6533

6805

26117

11

ASK Patria

6031

6867

6007

6554

25459

12

Lūša Spēks/Jēkabpils

6238

7030

5313

6694

25275 24968

13

Supervaroņi

6470

6906

5236

6356

14

Talsu pauguraines Zaķi

6001

6382

6019

6415

24817

15

Riga Runners I

5023

6981

6230

6285

24519

16

Kocēni 1

5823

6602

4726

6057

23208

17

Supervaroņu treniņi

6168

7022

4790

4916

22896

18

Maratona Klubs

5573

6008

3638

5644

20863

19

KROKUS

4895

5508

5033

5366

20802

4828

6364

4766

4102

20060

20 Legs Miserables

71

STIRNU BUKS 2021. KOPVĒRTĒJUMS

Zaķis Vīrieši

Sievietes

1

Dalībnieks Andis Sakne

2

Artis Dude

Saldus

Sigulda

Kandava

Ogre

1202

1195

1173

1205

Mežaparks Riekstukalns Gaiziņkalns Punkti kopā

4775

1183

1118

1156

1203

4660 4588

3

Kristaps Bruners

1152

1118

1153

1165

4

Artūrs Kārkliņš

1143

1120

1103

1169

4535

5

Kārlis Treimanis

1133

982

1038

1136

4289 4221

6

Henrijs Lērme

1019

1064

1009

1129

7

Jānis Liepiņš

1072

1052

1017

1050

4191

8

Mārtiņš Ruttulis

1064

1077

1001

1042

4184

9

Jānis Ozoliņš

1051

1016

1025

1020

4112

10

Mārcis Bogdānovs

1003

1053

975

1075

4106

Saldus

Sigulda

Kandava

Ogre

1135

1216

1074

1067

4492 4194

1

Dalībnieks Linda Meirēna

2

Sandija Sorokina

1047

1097

998

1052

3

Linda Beldava

1046

1129

1000

1017

4192

4

Daina Stonka

1006

1101

958

994

4059

974

3909

Mežaparks Riekstukalns Gaiziņkalns Punkti kopā

5

Ieva Siugale

985

1025

925

6

Diāna Liepiņa

1280

1300

1270

7

Laura Salnāja

910

985

911

954

8

Kristīne Mergina

906

922

902

917

3647

9

Kate Dūdele

855

965

879

930

3629

10

S.J. Draudiņa

916

929

864

868

3577

3850 3760

Stirnu Buks Vīrieši

Sievietes

72

Dalībnieks Uldis Kļaviņš

Saldus

Sigulda

Kandava

Ogre

1

1266

1284

1256

1220

2

Uldis Klepers

1204

1205

1152

1190

4751

3

Dzintars Skrundenieks

1145

1182

1103

1171

4601

4

Edgars Sprūds

1144

1182

1108

1166

4600

5

Valdis Aņikejevs

1153

1146

1096

1162

4557

6

Jānis Jerofejevs

1108

1135

1090

1169

4502

Mežaparks Riekstukalns Gaiziņkalns Punkti kopā

5026

7

Jānis Gailis

1125

1097

1098

1131

4451

8

Artis Krievāns

1115

1132

1048

1119

4414

9

Vladimirs Ļass

1096

1119

1067

1120

4402

10

Mārtiņš Fārenhorsts

1104

1086

1086

1119

4395

Dalībnieks

Saldus

Sigulda

Kandava

Ogre

1

Ineta Jerofejeva

1106

1190

1127

1156

Mežaparks Riekstukalns Gaiziņkalns Punkti kopā

4579

2

Aiga Taulīna

1136

1168

1085

1156

4545

3

Kristīne Roga

1015

1130

1051

1065

4261

4

Zane Šmite

979

1099

1079

1071

4228

5

Inese Otomere

1034

1019

1044

1087

4184

6

Alise Kalniņa

979

1093

917

1010

3999

7

Santa Puriņa

963

1010

996

1002

3971

8

Ieva Grīniece

917

1000

989

1048

3954

9

Anete Casno

910

1002

993

1017

3922

10

Evija Abiļeva

839

1045

1008

922

3814

STIRNU BUKS 2021. KOPVĒRTĒJUMS

Lūsis Vīrieši

Sievietes

Dalībnieks Raivis Reinfelds

Saldus

Sigulda

Kandava

Ogre

Mežaparks Riekstukalns Gaiziņkalns Punkti kopā

1

1232

1338

1184

1242

4996

2

Dainis Limanāns

1150

1266

1152

1179

4747

3

Sergejs Ļeta

1072

1311

1020

1126

4529

4

Artūrs Blūmiņš

1070

1183

1037

1125

4415

5

Andis Jaunķierpis

998

1185

984

1001

4168

6

Mārtiņš Plaudis

957

1156

932

1043

4088

7

Juris Redisons

947

1173

922

1025

4067

8

Aivars Bondars

993

1144

945

973

4055

9

Mārtiņš Niķis

941

1157

871

1038

4007

10

Kalvis Silgals

864

1163

958

1019

4004

Dalībnieks Laura Čakle

Saldus

Sigulda

Kandava

Ogre

Mežaparks Riekstukalns Gaiziņkalns Punkti kopā

1

1063

1334

1110

1144

4651

2

Dace Hartmane

840

1108

939

919

3806

1077

3

Iveta Leja

808

903

871

3659

4

Anete Švilpe

1247

1201

1204

3652

5

Viviana Kirilova

1182

1215

1121

3518

6

Kristīne Ketlere

740

1073

805

890

3508

1026

1400

1007

3433

1325

1046

1020

1317

1001

7

Ilze Limanāne

8

Alvita Mirecka

9

Guna Sprūde

941

10

Kristīne Slikšāne

1016

3391 3259

1074

1076

3166

Kalnu Karalis Vīrieši

Sievietes

Dalībnieks Artūrs Blūmiņš

Saldus

Sigulda

Kandava

Ogre

1

282

400

280

284

1246

2

Raivis Reinfelds

278

400

253

276

1207

3

Edgars Sprūds

300

279

294

300

1173

4

Arnis Pašķevičs

276

300

275

299

1150

5

Uldis Kļaviņš

266

298

277

280

1121

6

Viktors Saveļjevs

182

400

252

273

1107

Mežaparks Riekstukalns Gaiziņkalns Punkti kopā

7

Dainis Limanāns

256

400

226

207

1089

8

Konstantīns Biktimirovs

247

400

190

251

1088

9

Andis Sakne

263

265

268

265

1061

10

Edgars Kokorevičs

238

400

190

229

1057

Dalībnieks

Saldus

Sigulda

Kandava

Ogre

1

Laura Čakle

259

400

258

246

Mežaparks Riekstukalns Gaiziņkalns Punkti kopā

1163

2

Gita Vilensone

240

253

293

232

1018

3

Alvita Mirecka

206

400

201

178

985

4

Dace Hartmane

196

400

205

183

984 984

5

Kristīne Roga

232

259

265

228

6

Viviana Kirilova

239

286

243

199

967

7

Linda Meirēna

251

253

246

196

946

8

Aiga Taulīna

240

253

233

199

925

9

Kristīne Ketlere

167

400

178

178

923

10

Zane Šmite

211

253

249

202

915

73

74

IESAKA: Kristīne Vilcāne

Ko sajust Baldonē?

Mercendarbes muižā, lai gleznotu lielizmēra gleznas dāvināšanai Baldones novadam. Gleznas gleznoja kā ilustrācijas uzrakstītajiem Baldones audiogida stāstiem, kas atrodami Baldones Stāstu takās.

Baldones stāstu takas Dodies pa vienu no Stāstu takām un atklāj Baldones dabas un kultūrvēsturiskās bagātības ar audiogida palīdzību! Ja sekosi sarkano pēdiņu marķējumam, dosies pa stāstu takas lielo loku, kas ir aptuveni 20 kilometrus garš un ietver 16 tūrisma objektus, kuriem ir izstrādāts audiogids. Savukārt, sekojot zilajām pēdiņām, tiks veikts stāstu takas mazais loks, kas ir aptuveni 8 kilometrus garš un ietver 9 tūrisma objektus. Mazais loks ir izbraucams arī ar divriteni! Orientēties dabā tev palīdzēs marķējums un karte, ko vari lejupielādēt izmantojot QR kodu.

Sēravots un Ceriņu parks Nostāsti liecina, ka parks bijis iemīļota satikšanās vieta kūrvietas iedzīvotāju vidū. Gadsimtiem ritot dzīve te mutuļojusi, 20. gadsimta trīsdesmitajos gados parkā bijis pat avīžu un saldumu kiosks. 1984.gadā par godu sēravotam uzstādīja piemiņas akmeni ar tajā iekaltu tekstu “Baldones sēravots izmantos ārstniecībā no 1186.gada”, savukārt nosaukumu Ceriņu parks, parks iegūst 1985.gadā. Paviljonā “Ķirzaciņa” atrodas sēravota ieguves vieta, no kura padeve ir nodrošināta strūklaku skulptūrām “Māra” un “Vāverīte”.

Baldones Meža galerija Riekstukalna takā Baldones meža galerija ir lielformātu gleznu brīvdabas izstāde, kas atrodama Riekstukalna takas sākumā. Mākslas darbi Meža galerijā veido vairāku simtu metru garu takas posmu. Riekstukalnu taka pa skaistu egļu mežu tālāk ved uz Pladu purvu, Rikestukalna atrakcijām un disku golfa parku, Baldones observatoriju un Liliju ezeru. Gājiens ir marķēts. Turp un atpakaļ gājiens ir ap 10 km garš.

2020. gadā norisinājās Baldones novada 3. Glezniecības plenērs. Mākslinieki viesojās

Mercendarbes muiža Mercendarbes muiža ir viena no krāšņākajām Baldones vēsturiskajām celtnēm. No pagājušā gadsimta sākuma ir saglabājušās ieejas vestibila grīdas flīzes un oriģinālie sienu krāsojuma fragmenti, kā arī senās kāpnes, kas ved uz otro stāvu. Skaistākās telpas atrodas ēkas 2. stāvā – Svinību zāle un Līvenu zāle ar pēdējā muižas īpašnieka Karlosa fon Līvena portretu, kas gleznota ap 2000.gadu no 1914.gada fotogrāfijas.

75

PADARIET SAVU ZĀLIENU LABĀKU

JAUNUMS

Automower 405X 600 m²

40 %

JAUNUMS

Automower 415X 2099 €

1500 m²

40 %

2599 € WWW.HUSQVARNA.LV

76

izveidots parks. Ēkas celtniecība sākta 1890. gadā, taču pilnībā pabeigta 1901. gadā. Pils tika celta mežkungam Ādamam Mickēvičam, kā medību pils, bet nosaukumu ieguvusi baltā krāsojuma dēļ.

LU Astrofizikas observatorija Baldonē, Riekstukalnā, meža ielokā, kur novērojumiem netraucē ne pilsētu spožā gaisma, ne troksnis, atrodas vienīgā profesionālā observatorija Latvijā - Latvijas Universitātes astrofizikas observatorija. Tajā atrodas Šmita sistēmas teleskops, kas ir unikāls liela redzeslauka instruments, lielākais Baltijā un divpadsmitais lielākais šādas sistēmas teleskops pasaulē. Ar teleskopu novēro zvaigznes un Zemei bīstamos objektus - komētas un asteroīdus.

Skatu tornis Riekstukalnā

Baldones baznīca Pirmās rakstiskās liecības par Baldones baznīcu ir saglabājušās no 16. gadsimta. Baznīcas ēka gadsimtu gaitā ir mainījusies, bet vieta, kur atrodas baznīca ir palikusi nemainīga.

Baltā pils

Baltā pils ir viena no Baldones pilsētas skaistākajām ēkām un ievērojamākajiem objektiem, baltās krāsas un arhitektūras dēļ. Ēka ir vienkārša, tai ir divi torņi un priekšā liela terase. Kad pils tika uzcelta, tai bija arī skaists balkons, tomēr to vietā šobrīd ir izveidoti vienkārši logi. Pie pils tika uzbūvēta arī strūklaka un

Vēlies ieraudzīt Rīgas augstākās celtnes un torņus? Uzkāp skatu tornī Riekstukalnā! Vienā no Riekstukalna nogāzēm 2018. gadā ir uzbūvēts 19,2 metrus augsts metāla skatu tornis, no kura paveras unikāla Latvijas dabas un arī galvaspilsētas ainava ar Rīgas vēsturiskajiem torņiem un nozīmīgākajām augstceltnēm, kā arī Baldones un tuvāko novadu pakalniem.

Burgers 66 Baldone

Pēc kārtīgas pastaigas vai aktīvas izklaides Baldones pusē, ir vērts iegriezties “Burgers 66” ēstuvē, kur ikviens tiks pie kaut kā garda un savam vēderam noderīga. Kamēr tiek gaidīts pasūtītais ēdiens, turpat blakus atrodas vietējos ražotāju veikaliņš – Radīts Baldonē. Tiekamies!

77

78

79

ĪPAŠIE PALDIES! Izdevuma “Es esmu Stirnu buks” pirmo 14 izdevumu galvenajam redaktoram Vāverkungam!

Jurim Dzenim par drosmi un uzņēmību ielaisties avantūrā, pēc divu garu, kuslu gadu pauzes, šo visu atjaunojot jau caur savu galvenā redaktora redzējumu un prizmu!

SIA “Rīgas meži” komandai – Anitai Skudrai, Aigaram Pencim, Zanei Pabērzai!

Ziemeļrīgas kultūras apvienībai – par uzdrošināšanos atļaut rīkot dziesmu svētkus meža zvēriem tik rūpīgi veidotajā un lolotajā kultūras un atpūtas parka “Mežaparks” teritorijā!

Visiem mūsu ilggadējiem un jaunpienākušajiem sadarbības partneriem, cerams, neliksim Jums vilties!

Bet vislielākais paldies – mūsu meža ciltij par uzticību, lojalitāti, cerības nezaudēšanu un drauga plecu šais trauksmainajos laikos!

80

TAKU SKRĒJIENU SERIĀLS “GJENSIDIGE STIRNU BUKS 2021./22.”

DISTANČU PARTNERI:

Meža tīrības PARTNERIS:

Enerģijas zonas partneri:

Mediju partneri: