Nr. 7 (1345) 2007. gada 22. novembris P Š0 7 . R3 ĪĪ (G "A 4 S 5 T& )E /H * N4 ,I ēS 4K Ā6 S/ * 7U & N3 I4 V* 5E ē R5 S& 4I T "Ā7 TĪ ;E &S A* ;V / Ī ēZ , E ,. 0 I1 ZÀ N Ā K K O
0 2 .
1 9 5 9
ÂŤCaur pagÄ tni uz nÄ kotni es ejuÂť. AtzÄŤmÄ“jot Latvijas Republikas proklamÄ“ĹĄanas 89. gadadienu, 16. novembrÄŤ RTU LieÂlajÄ aulÄ notika svinÄŤga paplaĹĄinÄ ta SenÄ ta sÄ“de ÂŤCaur pagÄ tni uz nÄ kotni es ejuÂť. Atceroties mĹŤsu valsts vÄ“sturi, klÄ tesoĹĄos uzrunÄ ja rektors akadÄ“miġis Ivars KnÄ“ts (augĹĄÄ“jÄ attÄ“lÄ ). SuÂminot veiksmÄŤgÄ kos RTU mÄ cÄŤbspÄ“kus un darbiniekus, rektors izteica pateicÄŤbu par teiÂcaÂmu darbu: ETF dekÄ nam profesoram Guntaram Balodim, APF dekÄ nam asoc. profesoram UÄŁim BratuĹĄkinam, EEF dekÄ nam profesoram JÄ nim Gerhardam, TMF dekÄ nam proÂfesoram Ä’rikam Geriņam, MLÄśF dekÄ nam profesoram Valdim Kamparam, BF dekÄ Ânam profesoram Jurim Smirnovam, mÄ cÄŤbu prorektoram profesoram Uldim Sukovskim, TMF profesoram Gundaram Libertam, MLÄśF profesorei MÄ rai Jurei, MLÄśF profesoram MÄ Ârim Knitem, ETF profesoram IlmÄ ram Slaidiņam, IEF profesorei Inetai Geipelei, IEF profesoram Aivaram Krastiņam, IEF profesoram JÄ nim Ieviņam, MLÄśF asoc. proÂfesorei LÄŤgai BÄ“rziņai-Cimdiņai, Sporta katedras docentam Viktoram Bonderam, DITF docentam GunÄ ram Matisonam, NeklÄ tienes un vakara studiju departamenta direktoÂrei Sandrai RuĹžeckai, Pirmsstudiju nodaÄźas vadÄŤtÄ jam Ainim KÄ rkliņam, Pirmsstudiju noÂdaÄźas projektu vadÄŤtÄ jai Sigitai Klezbergai (pÄ“dÄ“jie divi – apakĹĄÄ“jÄ attÄ“lÄ ), Starptautisko un sabiedrisko attiecÄŤbu deÂpartamenta vadÄŤtÄ jas vietniecei Jolantai JurÄ“vicai, RektorÄ ta daÄźas vadÄŤtÄ jai Margitai StaÂÄŁei, mÄ cÄŤbu prorektora palÄŤdzei EmÄŤlijai JasukeviÄ?ai. Par izcilu sadarbÄŤbu, veidojot jaunas RTU studiju programmmas, valsts svÄ“tkos rektors pateicÄ s Latvijas ÄŞpaĹĄumu vÄ“rtÄ“tÄ ju asociÄ cijas valdes priekĹĄsÄ“dÄ“tÄ jam Vilim Ĺ˝uromskim un Latvijas Nekustamo ÄŤpaĹĄumu darÄŤjumu asociÄ cijas valdes priekĹĄsÄ“dÄ“tÄ jam Edgaram Ĺ ÄŤÂ nam. Rektors pasniedza zinÄ tņu doktora diplomu Marinai Uhanovai (DITF, promocijas darbs ÂŤUz modelÄ“ĹĄanas un tÄŤmekÄźa tehnoloÄŁijÄ m balstÄŤta apdroĹĄinÄ ĹĄanas riska novÄ“rtÄ“ĹĄanaÂť) un Vinetai ZemÄŤtei (TMF, promocijas darbs ÂŤKaulu datÄ“ĹĄanas metodes izvÄ“leÂť) par inĹženierzinÄ tņu doktora zinÄ tniskÄ grÄ da iegĹŤĹĄanu. Ar priekĹĄlasÄŤjumu ÂŤLatvija jaunajÄ EiropÄ Âť pasÄ kumu turpinÄ ja LU profesore Ĺ˝. OzoÂliņa. SvinÄŤgÄ s sÄ“des noslÄ“gumÄ klÄ tesoĹĄos ar dziesmÄ m priecÄ“ja Latvijas Dailes teÄ tra aktieru vokÄ lÄ grupa ÂŤIlgaÂť. R. L.
RTU – viesi no Ĝčnas pilsÄ“tas SudĹžou E. KancÄ ne, InformÄ cijas centra korespondente 8. novembrÄŤ RTU rektors akadÄ“miġis Ivars KnÄ“ts uzņēma delegÄ ciju no Ĝčnas Tau tas Republikas. Lai veidotu kontaktus un iepazÄŤtos ar Latvijas augstÄ kÄ s tehniskÄ s izÂglÄŤtÄŤbas tradÄŤcijÄ m, RTU viesojÄ s SudĹžou (Suzhou) pilsÄ“tas vicemÄ“rs DĹžu Junsjiņs (Zhu Yongxin), IndustriÄ lÄ parka TehnoloÄŁiju institĹŤta starptautisko attiecÄŤbu va dÄŤtÄ js Franks Ĺ ans (Frank Shan) un Tautas valdÄŤbas nodaÄźas vadÄŤtÄ js Li Guofens (Li Guofeng).  SudĹžou pilsÄ“tas pÄ rstÄ vju delegÄ ciju RÄŤgÄ no 6. lÄŤdz 9. novembrim uzņēma RÄŤgas do me – RÄŤga un SudĹžou pilsÄ“ta sadarbojas jau kopĹĄ 1989. gada, bet kopĹĄ 1997. gada abas ir sadraudzÄŤbas pilsÄ“tas. SudĹžou pilsÄ“tas pÄ rstÄ vji RÄŤgas domei bija izteikuĹĄi vÄ“lmi iepazÄŤties ar Latvijas izglÄŤtÄŤbas sistÄ“mu visos tÄ s lÄŤmeņos, tÄ pÄ“c delegÄ cija apmeklÄ“ja ne vien RTU, bet arÄŤ Andreja Pumpura 11. pamatskolu un RÄŤgas 25. vidusskolu. KÄ pastÄ stÄŤja RTU rektors I. KnÄ“ts, SudĹžou IndustriÄ lÄ parka TehnoloÄŁiju institĹŤts darbo jas galvenokÄ rt pÄ“cdiploma apmÄ cÄŤbas jomÄ â€“ tie speciÄ listi, kam jau ir noteikta kvalifiÂkÄ Â cija, institĹŤtÄ to var paaugstinÄ t. ÂŤInteresants ir fakts, ka industrijas straujÄ s attÄŤstÄŤbas dÄ“Äź 70% Ĝčnas augstskolu ir inĹženierzinÄ tņu novirziens,Âť atzÄŤst I. KnÄ“ts. SudĹžou TehnoloÄŁiju institĹŤta studenti var apgĹŤt Äźoti daudzas inĹženiertehniskÄ s nozares, to vidĹŤ mehatroniku, automobiÄźu tehnoloÄŁiju, precÄŤzijas inĹženieriju, tehnoloÄŁisko procesu skaitÂlisko kontroli, industriÄ lo elektroniku, mikroelektroniku, mobilÄ s komunikÄ cijas u. c. AtzinÄŤbas vÄ“rta ir SudĹžou IndustriÄ lÄ parka TehnoloÄŁiju institĹŤta sadarbÄŤba ar vairÄ k nekÄ 200 uzņēmumiem: IndustriÄ lÄ parka valdÄ“ ir 11 kompÄ nijas, tÄ das kÄ ÂŤFestoÂť, ÂŤBoschÂť,
ÂŤSieÂmensÂť u.c. Piesaistot institĹŤtam modernas un perspektÄŤvas raĹžotnes, institĹŤta studen tiem tiek sniegta iespÄ“ja strÄ dÄ t ar visjaunÄ kajÄ m un modernÄ kajÄ m iekÄ rtÄ m. SudĹžou kÄ dreiz dÄ“vÄ“ta par debesu pilsÄ“tu un uzlecoĹĄo zvaigzni. Savulaik tÄ bijusi visno zÄŤmÄŤgÄ kais zÄŤda raĹžoĹĄanas centrs, arÄŤ mĹŤsdienÄ s SudĹžou ir viena no skaistÄ kajÄ m un eko nomiski attÄŤstÄŤtÄ kajÄ m pilsÄ“tÄ m ĜčnÄ .