Nr 13 14 02 2002

Nr. 13 (1212) 14.02.2002.

RTU avîze iznåk kopß 07.02.1959.

Parakstîts lîgums ar Aizsardzîbas ministriju 2. lpp.

Jaunie måcîbspéki

5. lpp.

Muitnieki 6. lpp. sañem diplomus

Ce¬ojums 10. lpp. Jüs gaida Ronîßi kopå ar BEST

11. lpp.

2

2002. gada 14. februåris

Parakstîts lîgums ar Aizsardzîbas ministriju 2002. gada 8. februårî LR aizsardzîbas ministrs Ìirts Valdis Kristovskis un RTU rektors akadémi˚is Ivars Knéts parakstîja LR Aizsardzîbas ministrijas un RTU sadarbîbas lîgumu zinåtniskås un

tehniskås ekspertîzes, lietiß˚o pétîjumu un inovåciju, kå arî fundamentålo un lietojamo pétîjumu jomå, tostarp paredzot iesaistîßanos NATO un citos starptautiskos pétîjumu projektos.

Lîguma parakstîßanas pasåkumå piedalîjås arî RTU zinåtñu prorektors profesors Leonîds Ribickis un RTU måcîbu prorektors asoc. profesors Elmårs Be˚eris. Sadarbîbas lîgums paredz, ka Aizsardzîbas ministrija turpmåk iesaistîs RTU zinåtnisko potenciålu zinåtniski tehniskos pétîjumos valsts aizsardzîbas jomå. Ì. V. Kristovskis, parakstot lîgumu, uzsvéra, ka ir svarîgi attîstît valsts aizsardzîbas spéjas un ßîs jomas tehnisko nodroßinåjumu, izmantojot ne tikai årvalstîs radîtus tehniskos lîdzek¬us, bet arî Latvijas zinåtnisko potenciålu.

Pateicoties Aizsardzîbas ministrijas sadarbîbai ar Latvijas augstskolåm un zinåtniskås pétniecîbas institütiem, da¬a AM budΩetå inovåcijåm atvéléto lîdzek¬u, tos izmantojot zinåtniski tehnisko pétîjumu veikßanai tepat Latvijå, tiks ieguldîta Latvijas zinåtnes attîstîbå.

Péc lîguma parakstîßanas (no kreisås): E. Be˚eris, R. Dråke, Ì. V. Kristovskis, I. Knéts, B. Séjåne un L. Ribickis.

Starptautiskå konference Eco–Balt 2002 Tradicionålå starptautiskå konference Eco–Balt notiks Rîgå 7. un 8. jünijå.

Konferences témas: Vides problémas un to izvértéjums.

Sabiedrîba un vide. Pilséta un attîstîba.

Iespéjamå tematika: Vides piesårñojums, tå novértéßana.

Zinåtniskås izstrådnes un tehnolo©iskie risinåjumi vides sakopßanå.

Vides ståvok¬a raksturojums. Videi draudzîgas tehnolo©ijas attîstîbas perspektîvas. Zinåtniskie pétîjumi un to nodroßinåjums.

Vides izglîtîba. Pilséta, pilsétas attîstîba, saimniecîba un problémas.

Konferenci organizé Vides aizsardzîbas un re©ionålås attîstîbas ministrija, RTU MLF un LU F. Iespéjamås dalîbas grupas: zinåtnieki un prakti˚i no Baltijas re©iona valstîm, sabiedrisko kustîbu aktîvisti, firmu un uzñémumu pårståvji; firmas, kas raΩo un piedåvå iekårtas un rea©entus piesårñojuma noteikßanai un vides atvese¬oßanai.

Plånotå dalîbas maksa: Ls 5. Tå sedz organizatoriskås izmaksas un tézes 1–2 lappußu apmérå. Iespéjamå finansiålå atbalsta gadîjumå dalîbas maksa studentiem no Latvijas büs mazåka.

Pieteikumi jånosüta lîdz 2002. gada 15. martam. Tézes izvélétajai témai jåiesniedz disketé (pievienojot izdruku) vai elektroniski: contact@ecobalt.lv.

Lai noskaidrotu téΩu noforméßanas noteikumus, sazinieties pa minéto e–pasta adresi. Tålrunis: 7615797, fakss: 7089198.

Pasta adrese: Eco–Balt 2002 Modris Drille RTU MLF Åzenes iela 14/24 Rîga, Latvija, LV 1048

I. M.

KONKURSS un iespéja nopelnît ma©istrantiem Nordic Technology Park (NTP) izsludina ma©istra darbu tému un ideju konkursu trîs Ls 50 prémiju pieß˚irßanai Prasîbas: 1. Pretendentam jåiesniedz: ➣ ma©istra darba nosaukums (téma); ➣ plånotå darba satura apraksts (vienas A4 formåta lappuses apjomå); ➣ CV. 2. Konkursam tiek pieñemti darbi IT, telekomunikåciju, elektronikas nozarés un ar ßîm nozarém saistîtås jomås.

3. NTP atbalstîs darba ideju realizåciju.

4. Darbi konkursam jåiesniedz RTU måcîbu prorektoram lîdz 2002. gada 18. martam.

RTU studiju un studéjoßo kredîtu pieß˚irßanas komisija informé: • pieteikumus ➣ studiju kredîtam; ➣ studiju un studéjoßo kredîtiem pieñem lîdz 13. februårim Ka¬˚u ielå 1, 121. telpå, darbdienås: 10.00–13.00 un 14.00–16.00.

• pieteikumus: ➣ studéjoßo kredîtam pieñem lîdz 20. februårim Ka¬˚u ielå 1, 324. telpå, pirmdienås un piektdienås: 16.00–18.00.

Atgådinåm, ka studentiem, kuri 2001./2002. studiju gada 1. semestrî noslédza studiju kredîta lîgumu ar Latvijas Kråjbanku, kå arî studentiem, kuri sañéma studiju kredîtu no Studiju fonda lîdzek¬iem (lîgumi noslégti 1999., 2000. un 2001. gadå), lai sañemtu kredîtu arî ßajå (2.) semestrî, lîdz 22. februårim jåierodas pagarinåt noslégto lîgumu (lîdzi ñemot sekmju gråmatiñu) Ka¬˚u ielå 1, 201. telpå, darbdienås no plkst. 10 lîdz 13 un no 14 lîdz 16.

3

2002. gada 14. februåris

Kas jauns Starptautisko sakaru daŒ?

Stipendijas zinåtnisku pétîjumu veikßanai Grie˚ijå Grie˚ijas Izglîtîbas ministrija izsludina pieteikßanos uz stipendijåm, kas paredzétas zinåtnisku pétîjumu veikßanai Grie˚ijas universitåtés vai zinåtniskås pétniecîbas institütos.

Stipendija tiek pieß˚irta uz trijiem méneßiem, un veiksmîgas pétîjuma norises gadîjumå tå var tikt pagarinåta. Iecerétos pétîjumus var veikt jebkurå Grie˚ijas augstskolå vai zinåtniskås pétniecîbas institütå un jebkurå zinåtnes nozaré, kas ir pårståvéta ßajå augstskolå vai institütå.

Prasîbas pretendentiem: • doktora gråds; • ¬oti labas grie˚u, ang¬u vai françu valodas zinåßanas (par îpaßu priekßrocîbu tiks uzskatîta grie˚u valodas prasme); • iepriekßéji kontakti ar izraudzîto Grie˚ijas augstskolu vai

zinåtniskås pétniecîbas institütu un Grie˚ijas zinåtnieka piekrißana sadarboties ar pretendentu pétîjuma veikßanas laikå.

Iepazîties ar ßîs programmas aprakstu un iegüt informåciju par pieteikuma dokumentiem varat Starptautisko sakaru da¬å Ka¬˚u ielå 1–322, tålr. 7089313 vai 7089343.

Pieteikuma dokumenti jånosüta uz Grie˚ijas véstniecîbu Stokholmå: Greek Embassy in Stockholm 60 Riddargatan 11457 Stockholm Sweden Dokumentu iesniegßanas termiñß: 2002. gada 15. marts.

Intensîvie ang¬u valodas kursi Anglijå Mançestras Universitåtes Zinåtñu un tehnolo©iju institüts izsludina pieteikßanos uz intensîvajiem ang¬u valodas kursiem 2002. gada vasarå.

Kursu ilgums: 4–12 nedé¬as.

Iespéjamie kursu norises laiki: • 24. jünijs–19. jülijs (kursa cena £ 620 + £ 197 uzturéßanås izdevumi); • 22. jülijs–16. augusts (kursa cena £ 620 + £ 197 uzturéßanås izdevumi); • 19. augusts–13. septembris (kursa cena £ 620 + £ 197 uzturéßanås izdevumi).

Kursu programmå iek¬autas arî ekskursijas un kultüras pasåkumi.

Informåcija un pieteikßanås: Course Enquiries ELTC–UMIST PO Box 88 Manchester M60 1QD England Tålrunis: +44 (0) 161 200 3397 Fakss: + 44 (0) 161 200 3396 e–pasts: elts@umist.ac.uk http://www.eltc.umist.ac.uk

METODISKAIS SEMINÅRS Studentu patståvîgais darbs un darbs grupås Grüti prognozét, kuru nozaru speciålisti nåkotné büs vairåk un kuru – mazåk vajadzîgi, bet samérå droßi var minét, kådiem viñiem jåbüt.

1. Vispirms – tådiem, kas prot un grib nepårtraukti måcîties, prot atrast plaßajå piedåvåjumu klåstå tießi savåm måcîbåm nepiecießamos materiålus.

2. Tådiem, kas spéj skaidri formulét problému, saprast, kådu nozaru kolé©i pieaicinåmi ßîs problémas risinåßanai, prot ar tiem sadarboties, – kå pieñemts teikt – spéj strådåt komandå.

3. Pieaugot pasaules kompleksitåtei, pieaug arî bifurkåciju iespéjamîba – mazas iedarbîbas rezultåtå var notikt nopietnas, pat katastrofålas izmaiñas. Tåtad speciålistam jåbüt arî pietiekami plaßi izglîtotam, kas spéj vértét savas darbîbas jomas iespaidu globålå kontekstå un apzinåties savu atbildîbu.

4. Viñiem labi jåorientéjås savas nozares modernåkajå instrumentårijå (iekårtas, metodes, programmatüra), jåzina tå iespéjas un jåprot to izmantot.

5. Viñi ir audzinåti savas nozares profesionålås étikas kodeksa garå, tå ievéroßana ir viñu darbîbas pamatå.

Universitåtei jådomå, vai studiju darba organizåcija paredz ßo îpaßîbu attîstîbu. Íis kårtéjais metodiskais seminårs tiek rîkots, lai dalîtos pieredzé par pirmo divu minéto punktu realizåciju müsu universitåté, apspriestu problémas un meklétu to risinåßanas ce¬us.

Lüdzam pieteikties ziñojumiem par seminåra tému Studentu patståvîgais darbs un darbs grupås pie måcîbu prorektora palîdzes E. Jasukeviças lîdz 28. februårim, norådot: • ziñojuma pieteicéja vårdu, uzvårdu, struktürvienîbu, amatu; • ziñojuma tému; • ziñojumam nepiecießamo aprîkojumu.

Interesantåko ziñojumu tekstus paredzéts publicét seminåra materiålos.

Seminårs notiks pavasara brîvdienu nedé¬å (25.03.–1.04.)

Precîzs laiks un vieta tiks paziñota vélåk.

Seminåra laikå paredzéts rîkot arî 2001., 2002. gada metodisko darbu izstådi.

Måcîbu prorektors E. Be˚eris

4

2002. gada 14. februåris

Kåds ir studenta guvums plüsmas lekcijås 22. janvårî RTU Humanitårå institüta måcîbspéki tikås metodiskå seminårå, lai risinåtu sen sasåpéjußu problému – kå uzlabot lekciju kvalitåti, strådåjot lielå studentu auditorijå.

Lai varétu cerét uz patiesi izglîtotu un inteli©entu sabiedrîbu, kas sekmétu cilvéces pamatvértîbu iedzîvinåßanu, ir jåatceras, ka to var nodroßinåt vienîgi garîgi un emocionåli bagåtas, sevi un citus cienoßas personîbas.

Mainoties sociålai paradigmai, mainås arî izglîtîbas paradigma. Íodienas izglîtîbas paradigmas pamatvértîba ir kritiski domåjoßs, radoßs indivîds, kurß spéj patståvîgi apgüt zinåßanas, risinåt problémas, sadarboties ar citiem, izprast pasaulé notiekoßos procesus un pielågoties ßai müΩam mainîgajai videi. Íajå kontekstå tradicionålå augstskolas lekcija k¬üst par ß˚érsli. Íodienas pedago©iskå doma nespéj akceptét vecos priekßstatus par lekciju, kuras laikå notiek informåcijas pårnese no docétåja uz studentu. Aktuåls k¬üst jautåjums, kå bütu strukturéjama lekcija, lai tås laikå notiktu patiesa måcîßanås, lai tå rosinåtu studentu uztvert, pårdomåt, pårstrådåt un organizét dzirdéto sev derîgå formå, izlobît subjektîvo jégu.

Studiju proceså bütu jåapgüst arî sociålå pieredze, caur kuru studenti izzina paßi sevi, viens otru, kå arî attîsta saskarsmes prasmes. To apzinoties, dabiski rodas jautåjums, kå to nodroßinåt plüsmas lekcijås, kur nereti klausîtåju skaits ir ap 100 un vairåk. Turklåt tießi sociåli humanitåro priekßmetu saturs sevî slépj daudzveidîgas iespéjas vértîbizglîtîbas îstenoßanai. Ío priekßmetu saturu nedrîkstétu uzlükot tikai no apgüstamo zinåßanu viedok¬a. Bütu jåizvérté sociåli humanitåro priekßmetu satura virzîba, lai to saturs vienlaikus k¬ütu arî par lîdzekli humånas, radoßas un sociåli pilnvértîgas personîbas tapßanas proceså. Vai pårlieku daudz neprasåm faktuålås zinåßanas, vai vienmér protam nodalît balstzinåßanas no zinåßanåm, ko var iegüt daΩådos informåcijas avotos? Íis jautåjums radîja kvélas diskusijas par jédziena inteli©ents cilvéks izpratni, par tehnisko inteli©enci un sociåli humanitåro priekßmetu lomu. Inteli©ents cilvéks nav tikai zinoßs un kompetents kådå ßaurå jomå. Inteli©ence izpauΩas arî cilvéka spriestspéjå, viña personîgå attieksmé pret piedåvåto informåciju, vértîbu orientåcijå un sadarbîbas prasmé, arî prasme redzét lietas to kopsakarîbå ir in-

Docente Dr. ped. Anita Lanka Humanitårå institüta direktore

teli©enta cilvéka pazîme.

Kå més, docétåji, palîdzam studentiem ßajå inteli©enta cilvéka tapßanas proceså?

Metodiskais seminårs rosinåja dzîvu domu apmaiñu, paßkritisku skatîjumu uz katra måcîbspéka lîdzßinéjo pieredzi, iespéju dalîties jaunos mekléjumos. Izkristalizéjås müsu paßu izpratne par studiju priekßmeta mér˚iem, uzdevumiem un reizém neadekvåto metoΩu izvéli. Zinåßanas nav studentu rüpîgi rakstîtos konspektos. Zinåßanas ir katra paßa konstruétas, bet més, docétåji, varam palîdzét ßajå sareΩ©îtajå zinåßanu apguves proceså.

Sociåli humanitåro studiju priekßmetu satura apguvé bütu ievérojams konteksta princips, lai koptu studentu attieksmi pret zinåßanåm kå vértîbu, sekmétu dzi¬åku sevis un pasaules izpratni tås kopveselumå: • subjekta attiecîbas ar sevi un citiem; • subjekta attiecîbas ar pagåtni, tagadni un nåkotni; • subjekta attieksme pret informåciju un zinåtnes pasauli; • subjekta attiecîbas pret pasauli (ekosistémas un globålajå aspektå).

Apzinoties sociåli humanitåro priekßmetu lomu müsdienu sabiedrîbas akceptéto pamatvértîbu apguvé, pamatots ir måcîbspéku paßkritisks skatîjums uz pedago©isko realitåti. Kåds ir reålais studentu guvums? Kå palîdzét studentam k¬üt par aktîvu lekcijas lîdzdalîbnieku, ja viñß ir viens no simt klausîtåjiem? Kå mazinåt studentu anonimitåti plüsmas lekcijås? Vai tas maz ir iespéjams?

Docétåji minéja faktorus, kas traucé auditorijas un lektora aktîvu mijiedarbîbu: • lielais klausîtåju skaits; • klausîtåju anonimitåte; • auditorijas neviendabîba (atß˚irîgas specialitåtes, pieredze, gaidas…); • zems motivåcijas lîmenis; • nodarbîbåm atvélétais laiks (lielåkoties vélå pécpusdienå).

Uzklausot måcîbspéku viedok¬us, kå mainît situåciju, lai studentu guvums atbilstu paredzétajam, bet docétåjs varétu izjust gandarîjumu par veikto, tika izteikts priekßlikums nåkamajå gadå izmé©inåjuma veidå strådåt måcîbspéku komandå, apvienojot plüsmas lekcijas ar darbu mazåkås grupås. Ievirzes lekcijas

tiktu lasîtas visiem, bet péc tam iesaistîtos påréjie docétåji, lai organizétu seminårus, diskusiju grupas, patståvîgo darbu grupås. Veidojot grupas, iespéju robeΩås tiktu ievérota studentu specialitåte.

Paredzot ßådu studiju procesa organizéßanu, varétu rasties telpu probléma, tåpéc laikus bütu jåsadarbojas ar plånotåjiem, lai noskaidrotu telpu noslodzi pécpusdienås.

Lekciju kvalitåtes uzlaboßanai bütu aktualizéjamas it kå sen zinåmas, bet praksé ne vienmér ievérotas patiesîbas: • cilvéks spéj koncentrét uzmanîbu un intensîvi domåt lîdzi apméram 20 minütes, tåpéc, plånojot lekcijas saturu, bütu jåievéro so¬u princips, ik péc 20 minütém paredzot daudzveidîgu atgriezenisko saikni (jautåjumi, îss dzirdétå vispårinåjums, refleksijas par dzirdéto, savas pieredzes un iepriekßéjo zinåßanu izvértéjums jaunås informåcijas kontekstå u.c.); • lekcijas noslégumå studenti bütu rosinåmi apkopot informåciju, paust attieksmi (ßajå posmå lieti noder nepabeigto teikumu metode, jédzienu vai domu kartes zîméßana, informåcijas vizualizåcija); • izziñas intereses izraisîßana un motivåcijas radîßana lielå mérå ir atkarîga no katra pasniedzéja profesionalitåtes; • students nav «ar gråmatu gudrîbåm apkrauts ézelis», tåpéc docétåjam ir jåpalîdz atrast ßajås gudrîbås subjektîvo jégu, atziñas; • maksimåli arî lekcijås ir jåsamazina vienvirziena komunikåcija, dialogs ir vairåk rosinoßs; • variéjot lekciju tipus (esejveida lekcija, problémlekcija, lekcija – diskusija, teorétisko vispårinåjumu analîzes lekcija), docétåjs vienlaikus iepazîstina ar daudzveidîgåm måcîßanås straté©ijåm.

Lekcija piedåvå daudz iespéju, ja vien lektors spéj büt radoßs sava priekßmeta entuziasts.

Asås diskusijas par didaktikas pamatjautåjumiem seminårå tikai liecina, ka ßådi seminåri bütu rîkojami bieΩåk.

Mums ir ko teikt, ir uzkråta vértîga pieredze, kurå bütu ieteicams dalîties ar citiem. Protams, ka més esam daΩådi, daΩåds ir katra måcîbspéka stils, pedago©iskå pårliecîba, izpratne par pedago©iski lietderîgo, un tas arî ir labi. Cik lielå mérå ievérot ßodienas måcîbu psiholo©ijas atziñas, ko pårñemt no kolé©a, tas ir katra paßa ziñå. Galu galå arî metodiskå brîvîba ir ßodienas pedagoga ieguvums. ❏

2002. gada 14. februåris

5

Darbs RTU rosina pilnveidoties cesu automatizåcijå. Péc nelielas gatavoAizvadîtajå vasarå divi RTU doktoranti Ieva Mi˚elsone ßanås varétu lasît arî citus ar savu – Anita Anteniß˚e un I¬ja Galkins – sañéma pirmås Íveices zinåtnes balvas, firmas spéka pårveidotåjus. Såku strådåt specialitåti saistîtus kursus – gan ciparu kas ir augsts novértéjums un årzemju spe- zinåtnisku darbu. Izstrådåju ma©istra un mikroprocesoru tehniku, gan automaciålistu atzinîba viñu veikumam: zinåt- darbu par konkrétå spéka pårveidotåja tizåcijas teorijas pamatus, gan spéka niskajam darbam, publikåcijåm, dalîbai vadîbu ar datoru vai elektronizétu iekårtu elektroniku u.c. Visas ßîs jomas nepårkonferencés un arî pedago©iskajai darbî- palîdzîbu. Pamazåm bija sakråjies mate- traukti attîstås, un, lai neatpaliktu no bai. Viñus vieno ne tikai ßî balva, bet arî riåls arî par matricveida frekvençu pårvei- dzîves un nemåcîtu studentiem nemüstas, ka abi ir RTU måcîbspéki: Anita dotåjiem doktora darbam, kuru pérn dienîgu kursu, man arî paßam nemitîgi jåpapildina savas zinåßanas. Tas arî ir Arhitektüras fakultåté un I¬ja, kurß jau ir aizståvéju.

Par to, ka esmu palicis strådåt RTU galvenais, ko dod darbs ar studentiem, – aizståvéjis doktora disertåciju, – Ener©étikas un elektrotehnikas fakultåté. Industriålås elektronikas un elektroteh- studenti ne¬auj nolaisties, teiksim tå. Un Viñi ir cerîgs papildinåjums RTU jauno nikas institüta (IEEI) Elektronisko iekårtu tas visu izsaka. Ja esmu kaut ko jaunu måcîbspéku saimei, jo vismaz pagaidåm profesora grupå, lielå mérå jåpateicas apguvis, rodas véléßanås ar ßo inforzinåtniskajam vadîtåjam måciju dalîties ar citiem. Es teiktu, ka nedomå ßo darbu pamest, lai gan, ap- manam vienojot zinåtnisko darbu, praktisku dar- profesoram Leonîdam Ribickim, kas darbs ar studentiem dod lielåku iespéju bîbu savå profesijå un pedago©isko darbu, spéja nodroßinåt docenta slodzi un arî paßattîstîties – zinåtniskais vai inΩeniera darbs ir vairåk saistîts dzîves ritms abiem ir ¬oti ar konkrétu tému, un, ja intensîvs un noslogots. JI cilvéks strådå ar vienu tikås ar Anitu un I¬ju, lai un to paßu priekßmetu, noskaidrotu, kas viñus automåtiski såk lietot rosinåjis palikt strådåt standartpañémienus un RTU, jo nav noslépums, pråta elastîgums ar ka jaunajiem specilaiku züd. Tajå paßå ålistiem paßlaik ir daudz laikå måcît var tikai to, daΩådu iespéju sevi realikas ir pårbaudîts zét. Abi jaunie speciålisti praktiski, tåpéc inΩeir vienispråtis, ka pedaniera vai zinåtniskais goga darbs ne tikai darbs arî ir nepieveicina radoßus meklécießams. jumus, rosina nemitîgi Tåpéc ßajå darbå papildinåt zinåßanas un man ir svarîgi, ka atliek pilnveidoties, bet arî pietiekami laika sniedz gandarîjumu.

Jåcer, ka viñu aizrautîba No kreisås: G. Rufa fonda dele©étais pårståvis Baltijas valstîs Dr. Makss Íveicers, I¬ja nodarboties ar reåliem un entuziasms büs Galkins, projekta Swiss Baltic Net koordinatore RTU Evita Serjogina un Anita Anteniß˚e. projektiem un zinåtni, jo inΩenierzinåtnes ir cießi pietiekami lipîgs un jauno Foto: SSD daudz zinåtnisko un praktisko darbu, saistîtas ar reålo dzîvi. Arî årzemés, cik måcîbspéku pulks augs.

Ener©étikas un elektrotehnikas fa- kuriem ir atseviß˚s finanséjums, lîdz ar to zinu, ir maz måcîbspéku, kas tikai lasa man nav nepiecießamîbas meklét citu lekcijas, pårsvarå tie ir pétniecîbas centru kultåtes docents I¬ja Galkins: – Interese par datorizétåm, automa- papilddarbu. Paßlaik diez vai Latvijå citur un rüpniecîbas speciålisti, kas vienlaikus tizétåm sistémåm radås jau skolas gados, atrastu iespéju pietiekami radoßi strådåt strådå arî zinåtnes vai izglîtîbas jomå un kad, måcoties 4. vai 5. klasé, izlasîju ßajå jomå. Un tas, kå turpmåk norités dalås ar savu pieredzi. Arî pie mums ir vienkårßå un saprotamå valodå sarakstîtu rüpniecîbas attîstîba Latvijå, vairåk daΩi pozitîvie pieméri. Pieméram, gråmatu par mikroprocesora izmantoßanu atkarîgs no politiskiem lémumiem valsts docentam Edvînam Blumbergam (IEEI) un iekßéjo uzbüvi. Rüpniecîbas elektro- lîmenî, nevis no zinåtniekiem. Kaut gan tießi tas, ka viñß lielåko da¬u laika velta nikas specialitåte likås visvairåk atbil- situåcija pamazåm uzlabojas, arî sprieΩot konkrétiem projektiem, ¬auj büt par vienu stoßa mér˚im strådåt automatizåcijas un péc IEEI studentu skaita. Parådås no labåkajiem docétåjiem.

Tagad ir pårmaiñu laiks, arî RTU ir datortehnikas jomå. Protams, såkot stu- uzñémumi, kas cenßas kaut ko darît, kas dijas, vél nedomåju par zinåtnisko darbu, ne tikai pårdod kaut kur årzemés raΩotu daudz gados vecu måcîbspéku, un ir jåbet veic paplaßinåtu atrod tåds jauno speciålistu apmåcîbu dzi¬åka interese radås, kad såku rakstît tehniku, inΩeniera diplomdarbu. Sapratu, ka inΩe- pécgarantijas apkalpoßanu, såk îstenot veids, kas ¬autu arî turpmåk atjaunot nierim, lai viñß nepaliktu amatnieciskå lielåkus projektus, kur spéka pårveido- kadrus.

Arhitektüras fakultåtes doktorante lîmenî, ir ¬oti daudz jåzina, jåizmanto cita tåjus izmanto kå saståvda¬as. Müsu spepieeja, analîtiskas metodes, lai novértétu cialitåte (elektrotehnolo©iju datorvadîba) un lektore Anita Anteniß˚e: – Arhitekta profesijas izvéli noteica sistému, lai izstrådåtu pietiekami labi k¬üst aizvien pieprasîtåka. Pavisam tuvå strådåjoßu iekårtu. Un es mér˚tiecîgi såku nåkotné ir reålas perspektîvas tådu iekårtu interese gan par måkslu, gan eksaktajiem måcîties to, ko, ¬oti iespéjams, vajadzés raΩoßanai, kurås büs nepiecießams müsu priekßmetiem, un ßajå profesijå tas ir apvienots, tå likås vispiemérotåkå manåm manå specialitåté, un péc diploma sañem- intelektuålais potenciåls.

Paraléli zinåtniski pétnieciskajam dar- interesém. Priekßstats par to, cik liela ßanas turpinåju studijas ma©istrantürå, lai gan bija iespéja iet strådåt. Tomér es bam aizvadîtajå semestrî studentiem la- nozîme cilvéka dzîvé ir veiksmîgai, atbilgribéju pildît inΩeniera darbu un man sîju elektrisko procesu modeléßanas kursu stoßai dzîvojamai un sabiedriskajai videi, nebija véléßanås, pieméram, tirgot kådas un datoru izmantoßanu tehnolo©isko pro- man jau bija, pirms såku studét. Studéjot

6

2002. gada 14. februåris

Muitnieki sañem diplomus 25. janvårî RTU galvenås ékas sienås IEF bija kårtéjais priecîgais notikums – tika sveikti 48 Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institüta (SESMI) un 56 Muitas koledΩas absolventi, kuri veiksmîgi bija spéjußi apvienot studijas ar darbu specialitåté, – diplomus par iegüto izglîtîbu sañéma 101 muitnieks un 3 Sanitårås robeΩinspekcijas darbinieki.

SESMI Muitas profesora grupas vadîtåjs asoc. profesors Aivars Krastiñß, uzteicot ßågada absolventus par centîgu, pat fanåtisku måcîbu darbu, kas nu vainagojies ar diplomu par profesionålås izglîtîbas iegüßanu, aicina nedaudz atskatîties arî nesenå vésturé, ßîs Latvijai jaunås profesionålås muitnieku izglîtîbas sistémas pirmsåkumos: – Jau 1989. gadå bija skaidrs, ka valstî gaidåmas lielas pårmaiñas un ka izglîtîbas sistémai uz to ir jårea©é. Tå ir elementåra patiesîba – ja grib büvét jaunu rüpnîcu, attiecîgu speciålistu sagatavoßana jåsåk jau krietnu laiku iepriekß, citådi nebüs, kas tajå strådå. Tolaik såkåm RTU måcît pilnîgi jaunu specialitåti – åréjie ekonomiskie sakari, vispirms kå pécdiploma apmåcîbu. Un pirmie speciålisti bija sagatavoti jau 7 méneßus pirms J. Bojåra Starp-

Ieva Mi˚elsone

tautisko attiecîbu institüta speciålistiem (viñu izglîtîbå lielåks akcents bija tießi uz starptautiskajåm attiecîbåm, RTU – uz ekonomiku). Tad uzñémåm arî studentus piecarpus gadu måcîbu programmå. Izveidojot åréjo ekonomisko sakaru specialitåti, més bijåm tråpîjußi desmitniekå. Tås

Darbs RTU rosina pilnveidoties ieguvu dzi¬åku izpratni par vides veidoßanas likumsakarîbåm, par arhitektüras mantojumu, arî par Rîgas vésturiskajåm arhitektoniskajåm vértîbåm, un tas jau pirmå kursa laikå radîja skaidru pårliecîbu, ka ßî ir tå joma, kas mani interesé.

Lai gan arhitektüra lielå mérå ir praktiska nozare, telpisko vidi, arhitektonisko vidi, tås kvalitåti nav iespéjams radît vienkårßi mehåniski, jebkurå gadîjumå pamatå jåbüt kådai domai, idejai, situåcijas vésturiskai, sociålai analîzei, jåveic izpétes darbs, lai izprastu, kå veidosies jaunais objekts – atseviß˚a éka vai apbüves komplekss. Jau arhitektüras studiju laikå pétîju vides veidoßanas jautåjumus, pilsétas telpisko vidi, kas vienmér mani ir intereséjusi paraléli atseviß˚u objektu projektéßanai, kopsakarîbas starp atseviß˚u objektu un vidi un starp vidi un sabiedrîbu. Ma©istra darbå pievérsos dzîvojamai videi 60., 70., 80. gadu masveida apbüves rajonos un to atjaunoßanas, uzlaboßanas, renovåcijas jautåjumiem, kas paßlaik ir ¬oti aktuåli un kam jårod risinåjums. Analizéju esoßo situåciju un arhitektoniskås transformåcijas iespéjas, izmantojot gan vairåkus Zviedrijas piemérus, kur ßådas apbüves atjau-

noßana jau veikta, gan nedaudz pieskaroties arî nelielajåm pårmaiñåm, kådas veiktas Rîgå, arî Lietuvå un Igaunijå, un piedåvåju risinåjumu variantus.

Doktorantürå nodarbojos ar lielpilsétu dzîvojamås vides arhitektoniskås attîstîbas un industriålås apbüves renovåcijas jautåjumiem.

Péc ma©istrantüras mani uz îsu brîdi iesaistîja Rîgas domes darba grupå par måjok¬u attîstîbas koncepciju Rîgå, jo tikko biju ßo tému pétîjusi arî savå ma©istra darbå, gan analizéjot apbüves renovåcijas iespéjas, gan piedåvåjot risinåjumus. Esmu lîdzdarbojusies arî starptautiska méroga aktivitåtés, kas vairåk ir saistîtas ar vésturiskås vides saglabåßanu un aktualizéßanu, pieméram, Jügendstila sadarbîbas tîkls, kurå iesaistîtas tådas jügendstila pilsétas kå Brisele, Barselona, Glåzgova, Helsinki un arî Rîga, kå arî Industriålå mantojuma platforma, kas apvieno Zieme¬valstu un Baltijas valstu speciålistus, esmu piedalîjusies arî vairåkås starptautiskås konferencés un seminåros.

Paraléli måcîbåm doktorantürå strådåju radoßu darbu a/s Agroprojekts arhitektüras projektéßanas birojå ARBI un

bija zinåßanas, kuras tolaik Latvijå bija ¬oti nepiecießamas un agråk, padomju laikå, iegüstamas vienîgi Maskavå, turklåt, lai studétu PSRS Åréjås tirdzniecîbas akadémijå, vajadzéja savienotås republikas kompartijas CK rekomendåciju… Tagad daudzi no müsu pirmå izlaiduma absolventiem ir vadoßos amatos lielåkajås Latvijas bankås, komercfirmås, årvalstu fir-

strådåju par lektori Arhitektüras fakultåté, måcot projektéßanu jaunåko kursu studentiem, ko såku jau ma©istrantüras laikå.

Pedago©iskais darbs ir interesants un arî radoßs, ir jåprot ievadît studentu arhitektüras domåßanas proceså – kå analizét konkréto uzdevumu, veidot savu koncepciju, kå to atrisinåt arhitektoniskås formås. Tå kå projektéßana ir individuåls darbs, arî måcîßana notiek individuåli – måcîbspéks pårsvarå ir viens pret vienu ar studentu. Tas zinåmå mérå ir abpuséji radoßs process, kas arî man ¬auj paraudzîties uz kådu problému vai atziñu ar cita acîm.

Runåjot par jaunås arhitektu paaudzes sagatavoßanu – ir bütiski ieinteresét studentus, un ir arî jårosina aktîvåk izmantot iespéjas papildinåt savas zinåßanas årzemés. Tas ¬oti paplaßina skatîjumu un sniedz papildu pieredzi, radot arî lielåku interesi par savu profesiju un véléßanos kaut ko dzi¬åk izpétît, analizét un iepazîstinåt profesionålo sabiedrîbu, arî plaßåku sabiedrîbu ar savu viedokli par arhitektonisko, telpisko vidi.

Domåju, ka ne tikai gados jaunos måcîbspékus, bet arî visus påréjos lielå mérå vada entuziasms, viñiem ir svarîgi, lai turpinåtos måcîbu process. Taçu docétåja darbs sniedz gandarîjumu un nenoliedzami ir interesants. ❏

7

2002. gada 14. februåris

Muitnieki sañem diplomus mu pårståvniecîbås utt. Òoti daudzi absolventi aizgåja strådåt privåtstruktürås. Taçu vajadzéja sagatavot kvalificétus speciålistus, kas strådåtu muitå. Jo kas ir pirmais, péc kå sprieΩ, ka valsts ir neatkarîga? Péc tå, ka valstij ir ekonomiskå robeΩa un muita veic savas funkcijas.

Bijåm spiesti ßo specialitåti radît no nulles, jo nebija ne priekßmetu, ne programmu, ne måcîbu plånu, ne docétåju.

Baltijas valstîs nebija nevienas måcîbu iestådes, kas gatavotu muitniekus. Tå ka nebija arî îsta priekßstata un pieredzes, kå måcît muitniekus. Pasaulé izplatîtåkais pañémiens ir daΩådu specialitåßu pårståvjus apmåcît kvalifikåcijas celßanas kursos. Otrs variants – gatavot muitas speciålistus paßiem. Saprotot, ka augsti kvalificétus speciålistus ar gaißåm galvåm pårtvers privåtstruktüras, palikåm pie otrå varianta, izstrådåjåm måcîbu plånus un priekßmetus, kas bütu jåapgüst muitniekiem. Tå ir fantastiska profesija: ir jåzina ekonomika, finanses, gråmatvedîba, tiesîbas – gan administratîvås, gan civilås, gan kriminåltiesîbas, gan muitas likumdoßana, un ne tikai savas valsts, arî citu valstu likumdoßana, jåpårzina daΩådas tehniskas lietas – lai kontrolétu radioaktivitåti vai pieméram, atklåtu visneiedomåjamåkås kontrabandas preçu sléptuves –, jåorientéjas visdaΩådåko preçu grupås, lai pareizi noteiktu preçu kodus, no kå atkarîga ievedmuita un nodok¬i, lîdz ar to jåzina ˚îmija, fizika, daudzas konkrétas lietas.

Tå 1994. gadå izveidojåm Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institütu, ñemot vérå nozares specifiku – arî attiecîbå uz sveßvalodåm, izveidojot savu docétåju grupu Irénas Matisones vadîbå, kas izstrådåja ang¬u–latvießu muitas terminolo©ijas vårdnîcu, kura tika apstiprinåta ZA terminolo©ijas komisijå. Te jåatgådina, ka 90. gadu såkumå nebija arî muitas terminolo©ijas latvießu valodå, to izstrådåja müsu speciålisti sadarbîbå ar valodniekiem. Pateicoties tam, tagad liela da¬a ES muitas likumdoßanas ir tulkota latvießu valodå, un, ieståjoties ES, nebüsim balta lapa muitas terminolo©ijå. ES valstîm ir noteikts standarts, kådam ir jåbüt vårdu kråjumam muitas terminolo©ijas vårdnîcå, – un més varam åtri, kvalitatîvi un ar platu soli muitas lietås iet Eiropas Savienîbå. Ir uzrakstîtas arî vairåk nekå 20 gråmatas un broßüras par muitas jautåjumiem, par kuriem agråk nebija neviena raksta gala latviski.

Kopå ar VID nolémåm – ja tirgus ekonomikå izglîtoti jauni speciålisti aiziet uz privåtstruktüråm, tad ir nozîme måcît tos, kas jau strådå muitå, kas ir måcîties spéjîgi un griboßi. RTU ar VID noslédza lîgumu par ßådu speciålistu sagatavoßanu,

Absolventu sveic SESMI direktors R. Poçs un Muitas koledΩas vadîtåja I. Jevinga.

tå bija viena no pirmajåm profesionålajåm programmåm. Jo jaunå valstî viens no augstskolas uzdevumiem ir nodroßinåt tautas saimniecîbas pieprasîjumu péc konkrétiem speciålistiem. Izglîtîbai jåbüt fleksiblai, jåmåca tas, kas nepiecießams.

Pamazåm izveidojåm muitnieku izglîtoßanas un kvalifikåcijas celßanas sistému – ir Muitas koledΩa, kurå iegüst pirmås pakåpes augståko izglîtîbu, ir augståkås izglîtîbas profesionålå programma ar ekonomisku orientåciju, ir iespéja iegüt bakalaura, ma©istra un doktora grådu. Esam lepni, ka, såkdami no nulles, tagad esam Valsts ieñémumu dienestam sagatavojußi 117 bakalaurus, 24 ekonomikas ma©istrus starptautiskå biznesa vadîßanå, 2 måcås doktorantürå.

Augståko profesionålo ekonomisko izglîtîbu ieguvußi 188, Muitas koledΩu beigußi 253, tåtad gandrîz 600 diplomi izsniegti muitas darbiniekiem – treßajai da¬ai no 1800 muitå strådåjoßiem. Paßlaik pie mums studé 600 VID darbinieki, vienlaikus måcås arî parastie studenti, pieméram, ßoruden uzñémåm 200 studentu, kas strådå VID, un 200, kas nestrådå. Mums ir filiåles Daugavpilî, Liepåjå, Ventspilî. 1300 studentu vienå institütå – tas ir liels darbs. Sagatavojam arî åréjo ekonomisko sakaru un uzñéméjdarbîbas lo©istikas speciålistus. Ir izveidota kursu sistéma – jauno muitnieku apmåcîbai, kvalifikåcijas celßanai. Ir kursi par atseviß˚åm témåm – par datortehnikas, informåcijas sistému ievießanu muitå, par muitas procedüru pilnveidoßanu, par kontrabandas apkaroßanas jautåjumiem, kursi muitas brokeriem, kravu deklarétåjiem, lai tie varétu sañemt sertifikåtu. Un tam ir milzîga nozîme – pieméram, samazinoties deklarétåju pie¬auto k¬üdu skaitam, strauji pieaug kravu pårvietoßanås åtrums, lîdz ar to biznesa efektivitåte – îsåks laiks nepiecießams

kredîtam, åtråka preçu aprite, attiecîgi lielåka pe¬ña.

Müsu pieticîgais ieguldîjums deklarétåju apmåcîbå ir liels ieguvums uzñéméjiem. Turklåt tådéjådi, apmåcot visus ßos speciålistus vienå un tajå paßå vietå, ir panåkts vienveidîgs noteikumu un likumu traktéjums un tas, ka muitnieks un klients runå vienu un to paßu valodu.

Müsu muitas izglîtîbas sistému augsti novértéjußi arî citu valstu speciålisti, lîdzîgu sistému paredzéts veidot Rumånijå, un arî Lietuvas kolé©i vélas pårñemt müsu pieredzi. Ir ¬oti svarîgi, lai, ieståjoties ES, muitnieki bütu labi izglîtoti, jo muitai visås ES dalîbvalstîs büs vienådas prasîbas un Latvijas muitnieki büs atbildîgi gan par to, cik precîzi tiks iekaséti nodok¬i un muitas maksåjumi, no kuriem da¬a jåpårskaita ES budΩetå, gan arî par precém, kas tiks ielaistas påri ES åréjai robeΩai – Latvijas austrumu robeΩai. Arî paßlaik muitas funkcijas nedrîkst novértét par zemu – tå veic gan fiskålo funkciju (paßlaik 56% no visas Latvijas valsts pamatbudΩeta iekasé muita), gan aizsardzîbas funkciju (cîña pret kontrabandu, aizliegto preçu – narkotiku, ieroçu utt. – ieveßanu).

No muitas deklaråcijåm valsts iegüst svarîgu informåciju par eksporta un importa apjomu. Tießi muita palîdz atklåt daudzus nelikumîgus darîjumus, fiktîvu eksportu utt. Lai gan pagaidåm atpaliekam tehniskå nodroßinåjuma ziñå – ir nepiecießama dårga tehnika konteineru kontrolei, kå arî biolo©isko ieroçu, straté©isko materiålu, radioaktîvo vielu konstatéßanai –, daudzas lietas muitå jau ir izdevies sakårtot. Varam büt lepni, ka Latvijai kå pirmajai no ES kandidåtvalstîm tika slégta sada¬a Muitas savienîba, novértéjot gan paveikto muitas likumdoßanas jomå, gan administratîvo kapacitåti. Un ßeit neapßaubåmi liela loma ir augsti izglîtotiem muitas speciålistiem. ❏

2002. gada 14. februåris

8

Studentu parlaments informé Valdes sédé 31. janvåra valdes sédes aktuålåkå informåcija: prezidente Jolanta dalîjås iespaidos par Lietuvå notikußo Baltijas universitåßu paßpårvalΩu vadîtåju tikßanos. Íajå tikßanås reizé tika apspriestas problémas, kas ir saistîtas ar Socrates/ Erasmus programmu, kå arî pårrunåti citi aktuåli jautåjumi.

Vél Jolanta paståstîja par LSA kongresu, kas notiks Daugavpilî 2. martå. Íajå kongreså tiks ievéléts LSA prezidents un viceprezidents, apstiprinåts LSA budΩets un pasniegtas Gada balvas daΩådås nominåcijås.

Viceprezidents Oskars paståstîja par svarîgåko, kas tika pårrunåts paßpårvalΩu vadîtåju sanåksmé. Kå aktuålåko varétu minét, ka tika sadalîtas vietas braucéjiem uz LSA kongresu (no müsu universitåtes brauks 28 pårståvji). Vietu sadalîjums ir

atkarîgs no fakultåtes studentu skaita. Tika lemts arî jautåjums par jauno parlamentårießu aktîvåku iesaistîßanos universitåtes un SP darbîbå. Tåpéc viñiem tika dots uzdevums iesaistîties kådå no darba grupåm (pavisam SP ir astoñas darba grupas).

Kultüras noda¬as jaunumus paståstîja Krista: Valentîndiena tiks atzîméta 15. februårî (sîkåku informåciju par ßo pasåkumu var iegüt SP). Vél pie kultüras jaunumiem var minét Studentu kluba rîkotås aktivitåtes – dejoßana katru pirmdienu plkst.20 un teåtra studija, kuru apmeklét esat aicinåti pirmdienås plkst.18.

Sporta noda¬as vadîtåjs Aleksejs informéja par volejbola turnîru, kas notiks 23. februårî. Íîs sacensîbas tiek rîkotas saistîbå ar IEF–35 pasåkumiem.

Sveicam jaunos vecåkus – Lîgu un Zigmåru meitiñas Sandas pusotra méneßa jubilejå!

Studentu parlaments

Lîga

Tas jåzina katram RTU studentam!

Stipendijas 1. Par sekmîgu studentu tiek uzskatîts: – students, kurß nokårtojis sesijai atvélétajå laikå un 10 dienas péc tå visas studiju programmå paredzétås ieskaites un eksåmenus; – students, kuram pieß˚irts sesijas pagarinåjums vai individuålais studiju plåns un kurß tajå paredzétajos termiños nokårtojis ieskaites un eksåmeni.

2. Studentu sekmîbu nosaka divreiz gadå péc sesiju rezultåtiem. Balstoties uz kårtéjås sesijas rezultåtiem, departamenta/fakultåtes direktors/dekåns izdod pavéli par stipendijas pieß˚irßanu.

3. Studentiem, kuri ieståjußies RTU valsts budΩeta grupås, pirmajå semestrî tiek pieß˚irta pamatstipendija.

4. Students sañem stipendiju ik ménesi atbilstoßi RTU pieñemtajai stipendiju izmaksåßanas kårtîbai.

5. Studentiem, atrodoties akadémiskajå atva¬inåjumå, stipendiju neizmakså.

Ja akadémiskå atva¬inåjuma iemesls ir veselîbas ståvoklis, tad studentam izmaksåjama pamatstipendija.

6. Studentam, kurß nokårtojis studiju plånå paredzétås ieskaites un eksåmenus péc sesijai atvélétå laika, nepårsniedzot 10 dienas, tiek pieß˚irta pamatstipendija vienu ménesi péc parådu nokårtoßanas.

Eksåmeni 1. Visi eksåmeni, kurus kårto RTU

bakalaurantüras un profesionålo programmu studenti, notiek rakstiski, izñemot valodu eksåmenus.

2. Ma©istrantürå vismaz pusei no studiju plånos paredzétå eksåmenu skaita jåbüt kårtojamai rakstiski.

3. Students ir tiesîgs kårtot eksåmenu, ja ir nokårtoti visi izpildåmie priekßnoteikumi (pieméram, praktiskie un laboratorijas darbi, studiju darbi un projekti, kolokviji utt.), viñß ir iek¬auts institüta (departamenta) direktora parakstîtå eksåmenu uzskaites lapå un var uzrådît eksaminétåjam semestra individuålo studiju plånu (atzîmju gråmatiñu) un personu apliecinoßu dokumentu.

4. Ar rakstiskå eksåmena rezultåtiem studenti jåiepazîstina triju dienu laikå péc eksåmena kårtoßanas, bet mutiskå eksåmena gadîjumå – pårbaudîjuma dienå.

5. Students ir tiesîgs pieprasît novértéjuma izskaidroßanu.

6. Katedråm un profesoru grupåm katrå pasniedzamå priekßmetå jånodroßina, lai studenti varétu vismaz vienu reizi papildus kårtot eksåmenus sesijas laikå, sesijas papildlaikå un semestrî, paredzot arî nepiecießamås konsultåcijas.

7. Ja students neattaisnotu iemeslu dénav kårtojis eksåmenu sesijas laikå, viñam jåsedz atkårtotas eksåmenu kårtoßanas izdevumi.

8. Students var kårtot eksåmenu vienå priekßmetå trîs reizes, turklåt noteikti rak-

stiski, såkot ar otro reizi, bet treßo reizi komisijas klåtbütné. Lai piedalîtos eksåmenå, kuru vérté komisija, studenti raksta iesniegumu un pierakstås katedrå, kurå lasa ßo priekßmetu.

9. Saskañå ar Augstskolu likuma 54. pantu studentu paßpårvaldes pårståvjiem ir tiesîbas piedalîties eksåmenå kå novérotåjiem.

Pasniedzéja nomaiña 1. Studentu akadémiskå grupa ir tiesîga pieprasît pasniedzéja nomaiñu. Pasniedzéjs tiek nomainîts, ja viñß: – nekorekti izturas pret studentiem, – ir nekompetents pasniedzamajå disciplînå, – neprasmîgi lasa disciplînu (neskaidrs, saraustîts izklåsts).

2. Lai pieprasîtu pasniedzéja nomaiñu, iesniegums jåparaksta vismaz 2/3 grupas studentu.

3. Iesnieguma iesniegßanas termiñß – viens ménesis no semestra såkuma, bet ne vélåk kå lîdz septîtajai notikußajai nodarbîbai ßajå måcîbu priekßmetå.

4. Katedrai jåizskata pasniedzéja nomaiña 10 dienu laikå no pieprasîjuma iesniegßanas vai arî rakstiski jåatbild grupai par atteikumu.

Sastådîja RTU SP Likumdoßanas noda¬a, balstoties uz RTU Senåta lémumiem P.S. Ja rodas neskaidrîbas, rakstiet likumdoshana@inbox.lv

9

2002. gada 14. februåris

Studentu parlaments informé

Finansiste – Inese Strazdiña Studentu parlamenta Finansu noda¬as vadîtåja.

Personas dati: Dzimusi 1977. gada 27. augustå Rîgå.

Izglîtîba: Kopß 1998. gada – inΩenierzinåtñu studijas RTU InΩenierekonomikas fakultåté; 1995.–1998. gads – Rîgas Tehniskå universitåte, bakalaura gråds ekonomikå 1984.–1995. gads – Natålijas Draudziñas ©imnåzija.

Valodu zinåßanas: Latvießu – dzimtå, krievu valodu – pårvaldu brîvi, ang¬u valodu – sarunvalodas lîmenî.

Autordarbi: publikåcijas RTU avîzé Jaunais InΩenieris.

Apbalvojumi: Junior Achievement programmas sertifikåts

Sabiedriskås aktivitåtes Inese såka jau vidusskolå, kad aktîvi iesaistîjås sabiedriskajå darbîbå, respektîvi, organizéja daΩådus skolas méroga pasåkumus, pieméram, Sporta dienu, iesvétîbas un ekskursijas pa Latviju. No 1992. lîdz 1994. gadam bija klases vecåkå un atbildîgå par finansu un kultüras noda¬u.

Piedalîjusies daΩådås olimpiådés, kur ieguvusi arî godalgas un atzinîbas rakstus, pieméram, matemåtikå, ©eogråfijå, biznesa måcîbå.

Laikå no 1994. gada lîdz 1995. gadam måcîjusies Rîgas Bérnu måkslas skolå, apmekléjusi gleznoßanas privåtstundas, kå arî, apmekléjot kursus, papildus apguvusi ang¬u valodu un datoru zinåßanas.

1995. gadå ieguvusi Junior Achievement programmas sertifikåtu, sekmîgi pabeidzot specializéto biznesa måcîbu kursu N. Draudziñas ©imnåzijå.

1995. gadå ieståjusies RTU, InΩenierekonomikas fakultåté (IEF). 1996. gada februårî iesaistîjusies IEF paßpårvaldé un RTU Studentu parlamenta darbîbå, organizéjusi tådus pasåkumus kå Starptautiskais studentu salidojums Ronîßos, Fukßu balle Robinsonå, Valentîndienas svinîbas utt.

No 1996. gada septembra Studentu parlamenta locekle, RTU Senåta locekle, RTU Stipendiju komisijas darbiniece, RTU Kultüras noda¬as darbiniece.

1997. gada aprîlî ievéléta RTU Studentu parlamenta valdé par Åréjo sakaru noda¬as vadîtåju, oktobrî – par Kultüras noda¬as vadîtåju. Organizéjusi daΩådus

kultüras pasåkumus, kå arî vadîjusi projektu Praktiskås lekcijas. Ievéléta par Senåta stipendiju komisijas vadîtåju, piedalîjusies LSA (Latvijas Studentu apvienîba) rîkotajos pasåkumos.

1996. gadå iesaistîjusies AIESEC Rîga darbîbå, kur pilnveidojusi savas zinåßanas un prasmes, organizéjot tådus pasåkumus kå Praktiskås lekcijas, Twin week (Dånijas un Latvijas starptautisks projekts), NLDS'96 (Lietuvas, Igaunijas, Somijas utt. starptautisks projekts, mårketinga komandas locekle – sponsoru piesaiste, atbildîgå par izklaidi), Baltic Summit'97 (starptautisks projekts – mårketinga komandas locekle).

Piedalîjusies AIESEC Rîga rîkotajos pasåkumos: 1996. gada septembrî Nacionålajå lîderu attîstîbas seminårå; 1997. gada februårî Nacionålajå konferencé (téma – Uzñéméjdarbîba).

1998. gadå ieguvusi inΩenierzinåtñu bakalaura grådu ekonomikå.

Laika posmå no 1994. gada lîdz ßim brîdim ieguvusi praktisku pieredzi darbå ar orgtehniku, lietvedîbå un gråmatvedîbå, strådåjot gan biznesa, gan valsts struktürås.

Paßlaik turpina måcîbas RTU ma©istrantürå, darbu RIMI Latvija, darbojas RTU IEF Studentu paßpårvaldé, ir RTU Studentu parlamenta Senåta komisijas vadîtåja. 2001. gada decembrî ievéléta par RTU Studentu parlamenta Finansu noda¬as vadîtåju.

Lielu nozîmi pieß˚ir papildu izglîtîbas iegüßanas iespéjåm, personîbas daudzveidîgai attîstîbai un cilvéku savstarpéjåm attiecîbåm. Brîvajå laikå apmeklé Rîgas Jaunå teåtra izrådes, daΩådas izstådes, aerobikas nodarbîbas, deju nodarbîbas.

Lasa gråmatas par bioner©étiku, psiholo©iju, filozofiju. Patîk ce¬ot. Ir bijusi Francijå, Våcijå, Holandé, Ungårijå, Çehijå, Sanktpéterburgå, Lietuvå, Igaunijå. Vélétos nåkotné aizbraukt uz Tibetu, Indiju.

– Kå tu nok¬uvi Studentu parla-

mentå?

– Péc vidusskolas beigßanas biju ¬oti aktîva un ener©iska, mani saistîja daΩådu pasåkumu organizéßana, tåpéc tüda¬ péc 1. kursa ziemas sesijas veiksmîgas nokårtoßanas mekléju aktîvåkos cilvékus RTU, tå es nok¬uvu RTU IEF paßpårvaldé un jau péc piedalîßanås pirmajå starptautiskajå pasåkumå Ronîßos tiku ievéléta RTU Studentu parlamentå.

– Kåds, tavupråt, ir SP galvenais uzdevums?

– Manupråt, SP galvenais uzdevums ir atbalstît un aizståvét RTU studentu tiesîbas un intereses, rüpéties, lai studentiem bütu interesanti måcîties RTU. – Kå tu plåno savu laiku?

– Pirmåm kårtåm es izvélos prioritåtes un atbilstoßi izdarîtajai izvélei plånoju savu laiku. Darbs, måcîbas, sabiedriskås aktivitåtes, kas saistîtas ar RTU Studentu parlamentu, un daΩådu labdarîbas akciju organizéßana – pieméram, lîdz 13. maijam mans mér˚is ir izveidot sociålas reklåmas rullîti par vientu¬ajiem cilvékiem, kurß parådîtu starpîbu starp to, kå ir un kå varétu büt. Divas trîs reizes nedé¬å apmekléju vai nu trenaΩieru zåli, vai deju nodarbîbas. Pirms gulétießanas noteikti lasu kådu gråmatu, kas saistîta ar psiholo©iju, personîbas attîstîbu. Svétdienu vakaros iemî¬ota nodarboßanås ir kopå ar vecåkiem minét krustvårdu mîklas.

– Ko tev ir iemåcîjusi darboßanås RTU SP? – Pirmkårt – büt atvértai, sabiedriskai, lai mana darbîba bütu vérsta uz citiem cilvékiem, nevis uz sevi. Otrkårt, prasmi organizét savu darbu, uzñemties atbildîbu, pieñemt lémumus, treßkårt, strådåt komandå.

– Ko tu novélétu RTU studentiem?

– Noteikti büt pacietîgiem, drosmîgiem, ener©iskiem un vienotiem, jo RTU, manupråt, ir ne tikai müsu otrås måjas, bet arî vienota ©imene.

SP Sabiedrisko attiecîbu komisija

10

2002. gada 14. februåris

Visi ce¬i ved uz Romu Paßå decembra såkumå BEST–Riga kopå ar RTU Studentu parlamentu un Romas Tehnisko universitåti organizéja kultüras apmaiñas braucienu uz Romu.

Iespéjams, daudzi no jums vaicås: «Kas ir BEST–Riga, kur tå darbojas un kåpéc tå ir vajadzîga?» Tå ir Eiropas Tehnisko universitåßu studentu apvienîbas (Board of European Students of Technology) RTU grupa. BEST müsu universitåté darbojas nu jau 9 gadus, taçu tås darbîbå ir tikai daΩi aktîvi posmi, kuros ir iesaistîjußies citu universitåßu un arî RTU studenti. Íîs organizåcijas mér˚i ir veicinåt daΩådu Eiropas tehnisko universitåßu studentu savstarpéjo apmaiñu daΩådu kursu un kultüras pasåkumu apmekléßanai.

No 1. lîdz 8. decembrim mums, pieciem BEST–Riga biedriem un pieciem pårståvjiem no Studentu parlamenta (trîs no viñiem aktîvi darbojas BEST), bija iespéja viesoties pie BEST–Roma grupas studentiem. Tikåm laipni uzñemti, taçu vispåréjo iespaidu vislabåk raksturo emocijas un atmiñas, kas ir palikußas pråtå.

Jå, tå îsumå par Romu nemaz nevar izståstît, bet mé©inåsim sniegt vismaz nelielu ieskatu viså redzétajå un pårdzîvotajå.

Pirmie iespaidi radås, trîs dienas pavadot autobuså. Ja reiz kåds izdomå braukt uz Itåliju ar autobusu, noteikti pañemiet lîdzi draugus, jo bez tiem ce¬ß liksies ÒOTI ilgs un nogurdinoßs!

Brauciens bija liels notikums un pårbaudîjums mums visiem, un tagad droßi zinåm – ja ir nepiecießams pårbaudît kådas grupas spéju sadarboties, noteikti viens no veidiem ir likt trîs dienas pavadît autobuså – garantéjam simtprocentîgus rezultåtus.

Iespaidus par Itåliju îsumå var definét tå – makaroni, picas, drupas, kapuçîno un vîns. Vél pie tå jåpiebilst, ka laiks ir ¬oti viltîgs – dienå saulainå vietå var staigåt Tkreklå, ieejot énå, no somas ir jåvelk årå lîdzpañemtais dΩemperis. Naktîs noteikti ir jå©érbjas silti – vismaz dΩemperis un biezå jaka. Ziemas sezonå Itålijå jåbüt ¬oti uzmanîgiem ar ap©érba izvéli.

Raksturîgåkås itåließu pazîmes – åtri un labi auto braucéji, laipni un izpalîdzîgi cilvéki. Ja runåjam par itå¬u izdaudzinåto karstasinîbu, jåteic, ka tik traki nav, ja vien alkohols ar organismå esoßåm asinîm neveido attiecîbu 1:1. Varétu pat teikt, ka més, latvießi, esam karstasinîgåki.

Roma – GRANDIOZA pilséta vistießåkajå nozîmé. Òoti daudz lielu celtñu.

Muzeji, antîkås drupas, baznîcas un pieminek¬i vai uz katra stüra. Visus

izstaigåt nav iespéjams. Paßi romießi pat visus nezina. Gidus iebraucéjiem nevajag, jo var iet, kur acis råda, vienmér atradîsiet kaut ko interesantu un acîm tîkamu.

Iepirkßanås Romå ir viena traka padarîßana, jo pårtiku praktiski nav iespéjams nopirkt, ja nezina, kur atrodas pårtikas veikali. To ir pårsteidzoßi maz.

Produktu cenas ir nedaudz augståkas nekå Latvijå, it îpaßi maizei un ga¬as produktiem. Izñémums ir vîns, kuru var iegådåties, såkot no 50 santîmiem litrå.

Romå kå jau türistu pilsétå ir ¬oti daudz ielu tirgoñi, kas parasti prasa aptuveni divas trîs reizes augståku cenu, tåpéc noteikti nekautréjoties vismaz påris tükstoßi liru jånokaulé. Informåcijai – vienas tautas pårståvji pårdod tikai noteiktas preces. Pieméram, pakistånießi pårdod tikai pu˚es un neko citu. Ja vélaties iegådåties labu un létu ap©érbu, tad noteikti nepaejiet garåm lupatu tirgum (itå¬u Latgalîtes variants). Íeit var nopirkt praktiski visu.

Romas ielås pårsvarå (~90%) ir mazlitråΩas automaßînas, kas traucas meΩonîgå åtrumå, vidéji ap 80 km/h at¬auto 50 km/h vietå. Vadîtåju vidü valda savi nerakstîti likumi, tåpéc Latvijas ßoferiem labåk izmantot sabiedrisko transportu vai braukt pa ielåm nakts laikå.

Kå pieméru var minét visbieΩåk izmantoto – «ce¬u satiksmes noteikumi ir rakstîti tikai iebraucéjiem». Pirmais iespaids, braucot pa Romas ielåm, bija tåds, it kå més atrastos sacîkßu automaßînå un notiktu autosacîkstes ar mér˚i, kurß åtråk tiks uz savåm måjåm. Bez mazlitråΩas auto ¬oti populårs pårvietoßanås lîdzeklis ir motorolleri, no kuriem ir jåuzmanås. Kå ¬oti neparastu latvießi novértéja tådu parådîbu kå ielas ß˚érsoßanu gåjéju pårejås un vietås, kur to nav. Itålijå ielu ß˚érsojoßos cilvékus var iedalît trîs lielås kategorijås ar attiecîgiem ielas ß˚érsoßanas likumiem: 1) sievietes – blondînes – var ß˚érsot

ielu jebkurå vietå un jebkurå laikå, ja, protams, pietiek drosmes (tas tika arî pårbaudîts un, jåteic, ar rezultåtiem); 2) sievietes (ar matu kråsu, kura nav blonda) – var ß˚érsot ielu gandrîz jebkurå vietå un jebkurå laikå, protams, jåuzmanås no kåda trakå, kas kaut kåda nezinåma iemesla péc nevélas apståties; 3) vîrießi – var ß˚érsot ielu jebkurå vietå un jebkurå laikå, ja: · jums tuvojas automaßîna, kuras vadîtåja ir sieviete; · jums tuvojas policijas automaßîna; · ja distance starp braucoßajiem auto ir vismaz 3 metri.

Itålijas édieni un dzérieni reizém bija latvießu véderiem neizprotama lieta.

Dzérieni – kafija ¬oti labas kvalitåtes pat nelielås kafejnîcås. Seviß˚i garßîga ir espresso kafija, kas tik garßîga var büt tikai itå¬u izpildîjumå. Vîns – pieejams praktiski visås vietås un visa veida.

Latvießiem visiecienîtåkais bija létais tetrapakås pårdotais, varam droßi teikt, ka ßis vîns garßo daudzreiz labåk nekå daΩs labs Latvijå par dårgu naudu pirktais.

Studentiem Itålijå ir interesanta sistéma.

Ieejot édnîcå, ir jåsamakså 1600 liras.

Izvélei parasti ir trîs édienu veidi (tos noråda ar Ωetoniem, kuri uzlikti uz paplåtes) un saldais. Jåñem vérå, ka édiens nav seviß˚i garßîgs, tåpéc vienmér vajag pañemt visus trîs édienu veidus, jo tad ir lielåka iespéjamîba, ka vismaz viens no tiem büs édams. No dzérieniem studentu éstuvés ir pieejams tikai üdens, ko var lietot neierobeΩotå daudzumå. Parastajås éstuvés gandrîz visur ir pica (galu galå Itålija taçu), kas latvießu véderam ir pieñemama. Klåt piedzert noteikti vajag vînu, kas lielåkoties ir ¬oti léts, un tå mazåkais tilpums ir litrs.

Jåpiebilst, ka katram no mums bija savi mér˚i un savas vietas, ko véléjåmies apskatît, tåpéc arî daΩi no spilgtåkajiem viedok¬iem péc atgrießanås.

Arnis: – Vislabåk man patika Kolizejs

11

2002. gada 14. februåris

RTU Kultüras centrå Bérnu radoßå atpütas un piedzîvojumu vasaras nometne Dzîves maskas no 14. lîdz 20. jünijam Klapkalnciema Ronîßos Íovasar, kå jau ierasts, RTU Studentu klubs aicina RTU darbinieku bérnus un mazbérnus, arî studentu bérnus uz vasaras nometni jaukajos Ronîßos.

Hei, nav ko domåt gari un plaßi – ja vélies atpüsties un ievilkt elpu, laid savus bérnus uz Ronîßiem, atpütîsies gan tu, gan viñi.

Ja pats vél esi tådå vecumå, ka labpråt gribi piedalîties, piesakies, jo vietu skaits ir ierobeΩots. Íogad atpütas programmå: ❖ Pasütîta ir saule. ❖ Jüra gu¬ turpat, kur vienmér. ❖ Sporta spéles lîdz spéku izsîkumam. ❖ Dziedåßana pie ugunskura kopå ar pedagogu. ❖ Sapratne, ka büt veiksmîgam cilvékam nav nemaz tik grüti. ❖ Katram no mums ir sava maska, vai tu jau zini visu par savéjo? ❖ Varés celt, velt, veidot ne pa jokam.

❖ Neparedzamas piedzîvojumu trases. ❖ Ir paredzéta arî jaunu un forßu draugu iegüßana.

Pedagogi pie mums smaida.

Bérniem tiek nodroßinåta: Trîsreizéja édinåßana + svaigi aug¬i katru dienu; dzîvoßana çetrvietîgås istabiñås; silta, tikko izremontéta dußa; pirtiña; katrai dienai savs nosaukums un piedzîvojums; daΩådu nozaru pedagogi; sporta nodarbîbas; sacensîbas; konkursi; darbu izstådes; pårgåjieni; izklaidéjoßi pasåkumi.

Gaidåm bérnus vecumå no 7 lîdz 14 gadiem, kuri vélas sevi atklåt un izpaust visdaΩådåkajos veidos.

Dalîbas maksa Ls 40 par visu nometni, RTU arodbiedrîbas biedriem 50% no ßîs summas segs arodbiedrîba.

Piesakieties laikus – tikai lîdz 15. maijam, vietu skaits – ierobeΩots. Tevi gaida Asja un påréjie pedagogi.

SÅC DOMÅT PAR TO, KÅDA BËS TAVA VASARA, JAU TAGAD!

Visi ce¬i ved uz Romu un Panteons, kur sapñoju nok¬üt jau vidusskolnieka gados (ßîs ékas tießåm ir apskates vértas, ja vien ir interese).

Jolanta: – Daudz neesmu ce¬ojusi, tomér påris valstîs esmu pabijusi, taçu neviena no tåm mani tå neapbüra kå Itålija. Pat uzñemßana palika otrajå plånå, jo visa uzmanîba bija jåvelta Romai ar tås neatkårtojamo arhitektüru. Nedé¬a Romå paskréja kå pasakains mirklis.

Oskars: – Nu nezinu, vai visi ce¬i ved uz Romu, bet manéjais aizveda. Roma – pilséta, kura noteikti ir minéta katrå véstures gråmatå. Pilséta, kas ir senås civilizåcijas centrs, pilséta, kura katram, ja vien iespéjams, kaut reizi dzîvé bütu jåredz. Maksimåli izdzîvoju ßo pilsétu un noteikti aizbraukßu tur vél!

Gunta: – Roma nekad nav bijusi mana sapñu pilséta, un, izdzirdot par iespéju doties turp, tas manî neizraisîja ¬oti pozitîvas emocijas, taçu kas mani turp aizveda? Tie bija cilvéki. DaΩus jau zinåju no BEST pasåkumiem. Tagad ß˚iet, ka Roma ir jauka, neliela mazpilséta ar daΩiem arhitektoniskiem brînumiem un, galvenais, – jaukiem viesmîlîgiem cilvékiem. Brauciet uz Romu, kur cilvéki nestreso par visu un visur, kå to daråm més!

Maija: – Roma såkumå man ne îpaßi

patika – netîra pilséta ar haotisku kustîbu.

Daudz ko redzéjåm un apmekléjåm.

Dzîvojåm ©imenés. Es dzîvoju pilsétas centrå, pie centrålås stacijas, pati savå istabå, un brokastîs mani cienåja ar cepumiem ar ßokolådes krému. Iegarßojås arî grilétie kastañi. Kad bija jåbrauc måjås, nemaz negribéjås, jo Roma tomér bija iepatikusies. Jauks bija arî atce¬ß no Itålijas. Atmiñå palicis brîdis, kad manîju müséjos apsprieΩamies par sastrégumu uz ce¬a (pretéjå virzienå), pat uzjautrinoties par to. Bet péc kåda mirk¬a arî müsu autobuss griezås riñ˚î un devås atpaka¬.

Izrådås, bijåm benzîntankå aizmirsußi kådu no braucéjiem. Re nu! Bija vien jåbrauc atpaka¬ un paßiem jåståv tajå

garajå rindå.

Kopumå ñemot, piedzîvojumi bija super!

Inita: – Par Romu jau tik daudz ir runåts, rakstîts, lasîts, ka vairs nezinu, ko piebilst, bet vienam gan es piekrîtu – mana sapñu zeme Itålija un véstures muzejs (Roma) ir turp nok¬üßanas pü¬u vérti. Tå kå zinu, ka visu neizdevås apskatît, – noteikti tur atgriezîßos.

Tiem, kuri vél ßaubås par iespéjåm ce¬ot ar BEST–Riga un Romas pievilcîbu, varam atgådinåt Santas teicienu par ßo braucienu: «Roma ir brîniß˚îga pilséta, bet vél brîniß˚îgåki ir tås iedzîvotåji.»

Cerot jüs satikt BEST–Riga – Inita Indråne un Arnis Resnis (divi laimîgie Romas apce¬otåji)

12

2002. gada 14. februåris

Mîlestîbas pilnu Valentîna dienu! mîlestîbu prata izrådît ikdienå? Vai més, Vél nesen, pirms vairåkiem gadiem, Juniors pårñemot ßos svétkus no tå sauktås attîstîtås Latvijas iedzîvotåji 14. februåri sagaidîja gluΩi pasaules da¬as, nesåkam lîdzinåties tiem darba tåpat kå jebkuru parastu ziemas dienu.

Izñémumi bija Valentîni, kuri tad svinéja savu vårdadienu. un ikdienas rüpju nomåktajiem ¬audîm, kuriem ir nepiecießama Tagad lîdz ar Eiropas kultüras ienåkßanu Latvijå, kas pamazåm îpaßa diena, lai atcerétos savu mî¬oto cilvéku? Iespéjams, ka tå nogremdé aizmirstîbas okeånå vairåkus senlatvießu svétkus un tas ir un ka Valentîna diena, ienåkot müsu kultürå, tuvina müs godus, arî 14. februåris ir ieguvis pilnîgi citu vértîbu müsu tautas Eiropas Savienîbai, izlîdzinot ßo iepriekß paståvéjußo kultüras (vismaz jaunåkås paaudzes) acîs. Tå ir gandrîz viså pasaulé atß˚irîbu. Lai nu kå, bet paßi svétki jau ir ¬oti skaisti, un nevienai svinétå un gaidîtå Valentîna diena – mîlestîbas svétki. Pédéjos tautai un nevienam cilvékam svétku nekad nevar büt par daudz. gados jaunießu vidü tå ir ieguvusi îpaßu popularitåti. Kur nu vél Ja Valentîna dienas iespaidå cilvéki kaut vai uz vienu dienu piemérotåks laiks, lai atzîtos mîlestîbå kå Valentîna diena? Taçu atståj aiz muguras raizes un rüpes un padomå par mîlestîbu, tad – vai tas ir latviski? Ja jau müsu sençi iepriekß nebija izdomåjußi cepuri nost, Eiropa ir atradusi trükstoßo posmu müsu kultürå un ßådu îpaßu mîléßanås dienu, vai tas neliecina par to, ka viñi savu to godam aizpildîjusi. ❏

RTU Kultüras centrå 14. februårî plkst. 18 RTU Mazajå zålé Vienotos sirds ritmos.

Gleznosim un muzicésim kopå ar måkslinieci, psiholo©i Ingrîdu Indåni un müzi˚i Nilu Èli.

Plkst. 20 ballîte Mîlas kokteilis.

Dzîvå müzika: Artürs Jußka (saksofons), Jevgénijs Kostrubs (©itåra, balss).

Saldi pårsteigumi un citi prieki.

Redaktore Rüta Lapsa Re©. apl. Nr. 0438

Ka¬˚u ielå 1 – 319, Rîgå, LV–1658

7089321, fakss: 7089489,

ji@adm.rtu.lv

15. februårî plkst. 18 RTU Mazajå zålé Go-go deju prezentåcija.

Precizéjums Iepriekßéjå JI numurå raksta Vismazåkais fotoaparåts pasaulé vidéjå rindkopå pareizi jåbüt: 1938. gada 12. aprîlî VEF nåca ar sensacionålu paziñojumu.

«JI» varat lasît arî internetå RTU måjas lapå: www.rtu.lv Redakcijas viedoklis ne vienmér sakrît ar rakstu autoru viedokli.

Makets: Kråsu dalîjums: BCCS Repro Iespiests SIA Landas tipogråfijå Metiens 1000 eksemplåru

2002. gada 14. februåris

Rektors informé Senåta 28. janvåra séde såkås ar rektora akadémi˚a I. Knéta informåciju. ➾ Rektors apsveica trîs jaunos senatorus: Humanitårå institüta direktori A. Lanku un Studentu frakcijas pårståvjus I. Strazdiñu un A. Andrejevu. ➾ Dekånu padome atbalstîjusi måcîbu prorektora dienesta priekßlikumu – 2002. gadå uzñemßanai 1. kurså iedalît 1550 valsts budΩeta finansétås studiju vietas un to tålåko sadalîjumu pa fakultåtém. Íåda vietu plånoßana ¬aus trijos gados jütami samazinåt tås paßreiz universitåté esoßås bezmaksas studiju vietas, kuras nesañem nekådu finanséjumu. ➾ 2002. gadå RTU valsts finanséjums ir palielinåjies par Ls 617 000, bet tajå paßå laikå, samazinoties kopéjam studentu skaitam, nedaudz samazinåjies arî kopéjais darba algu fonds. Tas rada problémas un krîzes situåcijas atseviß˚ås mazajås profesora grupås. ➾ IZM jau prasa sagatavot priekßlikumus 2002./2003. m.g. uzñemamo studentu sadalîjumam pa zinåtñu jomåm. Ja MK rîkojums tiks pildîts, tad katru gadu RTU finanséjums pieaugs par 10%, tåtad katra studenta apmåcîba k¬üs aizvien vértîgåka. ➾ Mazås profesora grupas, kurås nav piecu måcîbspéku, ir lietderîgi apvienot katedrås. Patîkami, ka ßis process jau ir såcies. ➾ Pieñemti valsts profesionålås un akadémiskås izglîtîbas

1 standarti, tåpéc müsu studiju sistémå un arî paßås programmås nepiecießams izdarît attiecîgås korekcijas. ➾ Rektors sañémis BF domes iebildumus pret finansu sadales principiem starp struktürvienîbåm. Administråcija izskatîjusi südzîbu, un kanclers R. Taraßkeviçs izteicis jaunu sadales priekßlikumu – lielu da¬u darba algu sadales starp struktürvienîbåm veic katra fakultåte. ➾ Rektors ar prieku paziñoja, ka no 1. februåra darbu MLF såk divi jauni valsts profesori – Måra Jure un Valdis Kokars.

Izglîtîbå un Kultürå publicéts interesants prof. R. Kondratoviça apraksts par profesüru. Par RTU tajå minéti ßådi skait¬i: uz 144 vietåm ievéléti 57 valsts profesori, no tiem 2002. gadå pensionésies 8, 2003. gadå – 8, 2004. gadå – 4; no 85 asociétajiem profesoriem 2002. gadå pensionésies 2, 2003. gadå – 6, 2004. gadå – 4. Rezerve ir neliela. ➾ Senatoriem jåatceras, ka bez tiesîbåm pieñemt lémumus viñiem ir uzticéts svarîgs pienåkums arî tos gatavot, tåpéc rektors lüdza senatorus aktîvåk darboties Senåta komisijås. ➾ Sañemtas akreditåcijas lapas par tiesîbåm îstenot ßådas akreditétås studiju programmas: arhitektüra, ©eodézija un kartogråfija, siltuma un gåzes tehnolo©ija, büvzinåtne, automåtika un datortehnika, datorsistémas, informåcijas tehnolo©ija, ener©étika un elektrotehnika, elektronika, telekomunikåcijas, uzñéméjdarbîba un vadîßana, vadîbas zinåtne, ˚îmijas tehnolo©ija, ˚îmija, raΩoßanas tehnolo©ija, tekstila un ap©érbu tehnolo©ija.

M.E.

Senatoru pirmie lémumi 2002. gadå Senåta séde notika 28. janvårî. ☞ Par promocijas padomju darba apmaksu, pamatojoties uz LR Ministru kabineta Nolikumu par promocijas kårtîbu un kritérijiem un Latvijas Zinåtnes padomes (LZP) lémumiem par RTU promocijas padomju apstiprinåßanu, kå arî RTU rektora rîkojumiem par ßo LZP apstiprinåto promocijas padomju darbîbas såkßanu, Senåts noléma: 1.

Pieß˚irt 2002. gadå katrai RTU promocijas padomei no RTU pamatdarbîbas budΩeta lîdzek¬iem 600 latus. 2. Lîdzek¬us izmantot promocéßanas izdevumiem: padomes darbîbas nodroßinåßanai, zinåtnisko darbu recenzéßanas apmaksai, viena årzemju recenzenta ce¬a un uzturéßanås apmaksai. 3. At¬aut katrai RTU promocijas padomei izlietot gadå ne vairåk par 100 latiem, ja tå nav pieñémusi aizståvéßanai nevienu disertåciju. 4. Izveidot rezerves fondu 2000 latu apmérå, no kura segt papildu izdevumus, kas varétu rasties, ja promocijas padomés tiktu aizståvéts vairåk disertåciju nekå plånots. Rezerves fondu sadala RTU zinåtñu prorektors. 5. RTU gråmatvedîbai ßos izdevumus apmaksåt, pamatojoties uz promocijas padomes priekßsédétåja iesniegumu. 6. Atzît par spéku zaudéjußu 1998. gada 26. janvåra RTU Senåta lémumu Par habilitåcijas padomju darba apmaksu. ☞ Par RTU promocijas padomes P–05 saståva maiñu – pamatojoties uz 2002. gada 17. janvåra RTU promocijas padomes P–05 sédes lémumu, Senåts noléma rekomendét LZP iek¬aut LZA korespondétåjlocekli profesoru Leonîdu Ribicki promocijas padomes P–05 saståvå ar eksperta tiesîbåm zinåtñu nozarés Ener©étika (apakßnozaré Elektriskås stacijas, tîkli un sistémas) un Elektrotehnika (apakßnozaré Elektroapgåde). ☞ 2002./2003. akadémiskajå gadå pamatstudijås par budΩeta lîdzek¬iem Senåts noléma noteikt ßådu uzñemamo studentu skaitu: AF – 20; BF – 140; DITF – 300; EEF – 150; ETF – 150; IEF – 120; MLF – 90; TMF – 300; HI – 35; Daugavpils MZC – 120 (tajå skaitå: ekonomika – 23, maßînzinîbas – 15, elektrozinåtne – 27, datorzinåtne – 40, büvniecîba – 15); Liepåjas MZTK – 85 (tajå skaitå ekonomika – 35, inΩenierzinåtnes – 30, datorzinåtne – 20); Ventspils MC – 40 (tajå skaitå ekonomika – 5, datorzinåtne – 20, inΩenierzinåtnes – 15). Kopå – 1550 vietas. 30 papildu vietas atståt rezervé, kas atbilstoßi konkrétajai konkursa situåcijai sadalåma ieskaitîßanas laikå. ☞ Par uzñemßanu RTU profesionålo studiju programmu specialitåtés 2002. gadå Senåts noléma: 1. Apstiprinåt 2002. gada RTU uzñemßanas noteikumos ßådu pirmå lîmeña profesionålås augståkås izglîtîbas programmu specialitåßu sarakstu: DITF – Lietiß˚o datorsistému programmatüra; BF – Transportbüves; EEF – Elektroapgåde un elektroiekårtas; ETF – Elektroniskå aparatüra**,

Telekomunikåciju un datoru tîkli; IEF – Cilvéku resursu vadîßana, Ekonomika, Gråmatvedîba un nodok¬i*, Apdroßinåßana**, Muitas vadîßana un nodok¬i**, Tirgzinîbas un tirdzniecîba*, Uzñéméjdarbîbas lo©istika un transporta ekonomika*, Uzñéméjdarbîbas vadîßana**, Uzñéméjdarbîbas ekonomika**; TMF – Aparåtu inΩenierzinåtne**, Aviåcijas transports**, Bionika un protezéßana**, Koksnes mehåniskå tehnolo©ija**, Kvalitåtes nodroßinåßana un vadîba**, Maßînbüve**, Medicîniskå inΩenierzinåtne un medicîniskå fizika** (uzñem ar vidéjo tehnisko vai medicînisko izglîtîbu), RaΩoßanas automatizåcija un pårstrådes tehnika**, Tehnolo©isko iekårtu ekspluatåcija un remonts**, Humanitårajå institütå – Arodpedago©ija (N)**, viena gada aroda (amata) skolotåju pedago©isko pamatu studiju programma (N)** (uzñem ar vidéjo vai augståko profesionålo izglîtîbu un ar vismaz viena gada pedago©iskå darba ståΩu); Valodu institütå – Tehniskie tulki referenti**.

2. Papildinåt RTU uzñemßanas noteikumu (RTU Senåta 2001. gada 17. decembra lémums) 6.2. punktu: otrå lîmeña profesionålås augståkås izglîtîbas inΩeniera/ekonomista studiju programmås: MLF – îmija, îmijas tehnolo©ija. ☞ Par profesora un asociétå profesora vakantajåm ßtata vietåm Senåts noléma: 1. Izsludinåt konkursu uz vakanto profesora ßtata vietu inΩenierzinåtñu büvniecîbas nozaré – Télotåja ©eometrija un inΩenierdatorgrafika. 2. Izsludinåt konkursu uz vakanto asociétå profesora ßtata vietu inΩenierzinåtñu informåcijas tehnolo©ijas nozaré – Modeléßana un imitåcija. ☞ Par izmaiñåm akadémisko grådu nosaukumos studiju programmås Arhitektüra, lai ievérotu akreditåcijas komisijas ieteikumu, Senåts noléma: 1. Mainît RTU Senåta 2000. gada 28. februåra lémumå Par RTU pieß˚iramo bakalaura grådu nosaukumiem noteikto bakalaura akadémiskå gråda nosaukumu studiju programmå Arhitektüra no arhitektüras bakalaurs uz inΩenierzinåtñu bakalaurs arhitektürå. 2. Mainît RTU Senåta 2000. gada 25. aprî¬a lémumå Par RTU pieß˚iramo ma©istra grådu nosaukumiem noteikto ma©istra akadémiskå gråda nosaukumu studiju programmå Arhitektüra no arhitektüras ma©istrs uz inΩenierzinåtñu ma©istrs arhitektürå. ☞ Par RTU profesora nosaukuma pieß˚irßanu Senåts noléma: 1. Pamatojoties uz EEF Ener©étikas institüta padomes 2002. gada 17. janvåra sédes lémumu saskañå ar 2000. gada 29. maija RTU Senåta lémumu Par RTU profesora nosaukumu, pieß˚irt RTU profesora nosaukumu EEF profesoram Jånim Gerhardam. 2. Pamatojoties uz TMZF Direktoru padomes 2002. gada 3. janvåra sédes lémumu saskañå ar 2000. gada 29. maija RTU Senåta lémumu Par RTU

➥

2002. gada 14. februåris

Senatoru pirmie lémumi 2002. gadå ➦profesora nosaukumu, pieß˚irt RTU profesora nosaukumu TMZF profesoram Gundaram Libertam. 3. Pamatojoties uz DITF domes 2002. gada 21. janvåra sédes lémumu saskañå ar 2000. gada 29. maija RTU Senåta lémumu Par RTU profesora nosaukumu, pieß˚irt RTU profesora nosaukumu DITF profesoram Ìirtam Vulfam. ☞ Senåts apstiprinåja Katedras tipveida nolikumu.

Vispårîgie noteikumi. 1.1. Rîgas Tehniskås universitåtes (RTU) … katedra (...) ir RTU patståvîga struktürvienîba … institüta (…) un … fakultåtes (...) saståvå. Iespéjami trîs atß˚irîgi pak¬autîbas veidi: katedra fakultåté, katedra fakultåtes saståvå esoßå institütå un katedra fakultåtei nepak¬autå institütå. Ja katedra ir fakultåtei nepak¬auta institüta saståvå, visas fakultåtes domes funkcijas izpilda institüta padome. 1.2. Katedras adrese ir: …… 1.3. Katedras darbîbas tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas likumi un RTU Satversme. 1.4. Savå darbîbå katedra ievéro un izpilda RTU Senåta, … domes un … padomes lémumus, RTU rektora un citus rîkojumus pak¬autîbas kårtîbå un ßo Nolikumu. 1.5. Katedru dibina un likvidé ar RTU Senåta lémumu péc fakultåtes domes ieteikuma. Katedras Nolikumu, kå arî turpmåkos papildinåjumus un grozîjumus apstiprina RTU Senåts péc fakultåtes domes ieteikuma. 1.6. Katedra savas kompetences ietvaros nodroßina studiju programmu izpildi, veic måcîbu, metodisko, zinåtnisko un saimniecisko darbîbu. 1.7. Katedru vada katedras vadîtåjs. 1.8.

Katedras nosaukums citås valodås: ang¬u – …; krievu – …; våcu –…

2. Darbîbas mér˚is un galvenie uzdevumi. 2.1. Mér˚is: nodroßinåt kvalitatîvu studiju procesu un zinåtniskos pétîjumus. 2.2. Galvenie uzdevumi: – realizét studiju procesu katedras studiju priekßmetos; – celt augståkås izglîtîbas kvalitåti; – paaugstinåt personåla kvalifikåciju un nodroßinåt paaudΩu maiñu; – attîstît zinåtnisko darbîbu, piesaistot finansu lîdzek¬us, izpildot zinåtnisko grantu projektus un citus darbus; – nodroßinåt sadarbîbu ar citåm struktürvienîbåm; – realizét citas Satversmé paredzétås darbîbas.

3. Tiesîbas. 3.1. Katedra ir tiesiska veikt ßådas darbîbas: – izstrådåt un iesniegt RTU administråcijai un Senåtam priekßlikumus par måcîbu procesa un zinåtniskå darba pilnveidoßanu; – izstrådåt un rekomendét apstiprinåßanai studiju programmas un plånus; – ieteikt publicéßanai måcîbu, metodiskos, zinåtniskos u.c. veida darbus savå zinåtnes nozaré; – sañemt veicamå darba apjomam atbilstoßu infrastruktüru un atalgojumu. 3.2. Izstrådåt ßå Nolikuma izmaiñas un pak¬autîbas kårtîbå iesniegt domé un RTU Senåtå apstiprinåßanai.

4. Pienåkumi. 4.1. Izstrådåt katedras attîstîbas pamatvirzienus. 4.2.

Izskatît aktuålus zinåtniskå un metodiskå darba jautåjumus. 4.3. Veikt finansu resursu piesaisti. 4.4. Reklamét savas studiju programmas un zinåtniskås izstrådes vietéjos un starptautiskos forumos.

5. Katedras vadîtåjs. 5.1. Péc domes ierosinåjuma RTU rektors izsludina atklåtu konkursu uz katedras vadîtåja vietu. Pretendentam uz katedras vadîtåja vietu jåbüt zinåtñu doktoram ar vismaz docenta prasîbåm atbilstoßu studiju darba pieredzi un jåiesniedz katedras attîstîbas koncepcija … domei. Katedras akadémiskå personåla kopsapulce var rekomendét domei noteiktu pretendentu. Katedras vadîtåju uz 5 gadiem ievél dome, bet ne vairåk par divåm reizém péc kårtas. 5.2. RTU rektors (ja katedra nav fakultåtes saståvå) vai … fakultåtes dekåns atbilstoßi likumdoßanai slédz darba lîgumu ar ievéléto katedras vadîtåju. 5.3. Katedras vadîtåja tiesîbas un pienåkumi: – operatîvi vadît un atbildét par katedras darbîbu; – izvirzît katedras vadîtåja vietnieka kandidatüru, ja to nolemj katedras akadémiskå personåla pilnsapulce, un noteikt tå pienåkumus; – koordinét zinåtnisko un metodisko jautåjumu risinåßanu; – pårståvét katedru RTU administratîvajås institücijås un årpus RTU; – pak¬autîbas kårtîbå sniegt atskaites par katedras darba rezultåtiem; – apstiprinåt katedras iekßéjås kårtîbas noteikumus.

6. Katedras vadîtåja vietnieks. 6.1. Katedras vadîtåja vietnieku péc katedras vadîtåja ieteikuma apstiprina dome. 6.2. Katedras vadîtåjs nosaka to savu pienåkumu da¬u, kuras izpilde påriet vadîtåja vietniekam.

7. Finanses un saimnieciskie jautåjumi. 7.1. Katedras finanses veidojas no – budΩeta lîdzek¬u da¬as atbilstoßi RTU Senåta lémumiem; – citiem ienåkumiem atbilstoßi RTU Satversmei (granti u.c.) un RTU noteiktajai kårtîbai. 7.2. Finansu lîdzek¬i un pårvaldîßanå sañemtå îpaßuma lietoßana notiek atbilstoßi LR likumdoßanai, RTU Satversmei un RTU Senåta lémumiem.

7.3. Saimnieciskos jautåjumus katedra risina atbilstoßi RTU pieñemtajai kårtîbai.

8. Darba samaksas kårtîba. Katedras darbinieku apmaksa notiek no iedalîtå un nopelnîtå finanséjuma, kå arî ñemot vérå LR likumdoßanå noteiktos ierobeΩojumus un saskañå ar RTU noteikto kårtîbu.

9. Reorganizåcijas un likvidåcijas kårtîba. Katedru izveido, reorganizé un likvidé ar RTU Senåta lémumu péc … domes priekßlikuma.

Projektu iesniegusi … dome. ☞ Par BF struktürvienîbu reorganizåciju Senåts noléma: pamatojoties uz BF Domes 2001. gada 15. novembra sédes lémumu, likvidét Siltuma un gåzes tehnolo©ijas profesora grupu un tås vietå izveidot Siltuma un gåzes tehnolo©ijas katedru. ☞ Par DITF struktürvienîbu reorganizåciju Senåts noléma: 1.

Pamatojoties uz DITF Domes 2001. gada 10. decembra sédes lémumu, likvidét Varbütîbu teorijas un matemåtiskås statistikas profesora grupu un tås vietå izveidot Varbütîbu teorijas un matemåtiskås statistikas katedru DITF Informåcijas tehnolo©ijas institüta saståvå. Apstiprinåt Varbütîbu teorijas un matemåtiskås statistikas katedras nolikumu. 2.

Pamatojoties uz DITF Domes 2001. gada 10. decembra sédes lémumu, likvidét InΩeniermatemåtikas institütu un tå vietå izveidot InΩeniermatemåtikas katedru. Apstiprinåt InΩeniermatemåtikas katedras nolikumu. ☞ Par studiju programmu Mehatronika Senåts noléma: 1. No 2002./03 måcîbu gada RTU pårståvéto nozaru sarakstu papildinåt ar nozari Mehatronika un at¬aut îstenot minétajå nozaré bakalaura un ma©istra profesionålo studiju programmas. 2. Apstiprinåt bakalaura profesionålo studiju programmu Mehatronika. 3. Par programmas atbildîgo îstenotåju apstiprinåt Aparåtbüves un raΩoßanas automatizåcijas institüta direktoru prof. J. Rudzîti. ☞ Lai dotu iespéju uzñemt studiju programmå Koksnes mehåniskå tehnolo©ija reflektantus gan ar profesionålo vidéjo, gan arî ar vispåréjo vidéjo izglîtîbu, Senåts noléma apstiprinåt ßîs programmas izmaiñas, ko iesniegusi Studiju da¬a. ☞ Péc Latvießu valodas profesora grupas vadîtåjas prof. D. Nîtiñas skaidrojumiem par izmaiñåm latvießu valodas prasmes lîmeña noteikßanå Senåts noléma: pamatojoties uz 2001. gada pieredzi, latvießu valodas prasmes lîmeni 2002. gadå uzñemtajiem studentiem noteikt ßådi: – IZM ISEC sertifikåta latvießu valodas prasmes A lîmeni pielîdzinåt RTU A lîmenim; – IZM ISEC sertifikåta E un F lîmeñus pielîdzinåt RTU C lîmenim; – påréjo uzñemto studentu (ar IZM ISEC sertifikåta B, C un D lîmeñiem, kå arî to, kuri nav kårtojußi centralizéto latvießu valodas eksåmenu) latvießu valodas prasmes lîmeni noteikt péc RTU testa rezultåtiem. ☞ Apstiprinåja bakalaura profesionålo studiju programmu Elektronika. ☞ Par Senåta Zinåtnes komisijas darbu atskaitîjås komisijas priekßsédétåjs zinåtñu prorektors L. Ribickis. Çetrås komisijas sédés izskatîti ßådi jautåjumi: kårtîba, kådå notiek uzñemßana doktorantürå; RTU zinåtniskås konferences; gatavoßanås RTU 140 gadu jubilejas konferencei; zinåtnisko lîgumdarbu atskaitîjumu procentu grozîjumu nepiecießamîba un lietderîba; gatavoßanås pieteikumu rakstîßanai 6. ietvarprogrammai, lai palielinåtu zinåtnes finanséjuma apjomu.

Par komisijas sekmîgå darba rezultåtiem prorektors uzskata: RTU Zinåtniskås konferences norisi 2001. gadå, kad visås sekcijås bija liels referåtu skaits ar årzemju referentu piedalîßanos; lai veicinåtu RTU pårståvju piedalîßanos 5. un 6. ietvarprogrammå, aktîvu darbu såkusi starptautisko zinåtnisko programmu koordinatore S. Vasi¬evska; ievéléta Izdevniecîbas padome, lai veiksmîgåk risinåtu RTU zinåtnisko rakstu izdoßanas problémas; 2001. gadå zinåtnisko rakstu séjumi iznåkußi visås fakultåtés, taçu vél bütu jåpanåk, lai katra fakultåte izdod vismaz divus séjumus gadå.

Prorektora atskaiti pieñéma zinåßanai. ☞ Senåta priekßsédétåjs lüdza komisiju priekßsédétåjus lîdz 10. februårim iesniegt ßå studiju gada otrå semestra darba plånus. ☞ Profesors R. Rikards aizrådîja kolé©iem, ka internetå nav infomåcijas par RTU profesüras zinåtniskajåm izstrådém.

M.E. * – uzñem tikai komercskolu un komercklaßu absolventus ** – pilnas maksas studijas.