Auzas – izcīnot savu vietu zem saules

Audzēšana · Tirgus · Lopbarība · Pārtika · Selekcija

Ekspertu pieredze profesionāļiem

Auzas – izcīnot savu vietu zem saules

Satura rādītājs Nodaļa Priekšvārds Unikālas un neaizstājamas!

Lappuse 3

Ievads Augstākās kvalitātes auzas – pieprasījums pieaug

4–7

Pārtika Auzas – mūsdienu pārtikas universāla sastāvdaļa

8–12

Veselība Auzas mūsdienu pārtikā – veselības uzlabošanai

14–16

Barība Kvalitatīvas auzas – vislabākā spēkbarība zirgiem

18–21

Audzēšana/ražošana Auzu lietošana zaļmasas skābbarībā

22–23

Veiksminieces un izmaksu mazinātājas

24–27

Auzas – vissvarīgākā vasarāju kultūra bioloģiskajā lauksaimniecībā

28–34

Auzu nozīme augsekā

36–40

Atkāpe Auzu raža un ražošanas sējplatības 2013.–2015. gadā

41

Audzēšana/ražošana Auzas kā augsnes uzlabotājs

42–43

Cik intensīvi jāsaimnieko, lai iegūtu astoņas tonnas no hektāra

44–47

Auzu audzēšana Zviedrijā

48–50

Auzu audzēšana Polijā

51–53

Selekcionēšana Auzu selekcionārs iepazīstina ar sevi

54

Auzu selekcionēšana – kurp tā ved?

55–59

Tirgus un tirgvedība Veiksmīgs kolektīvs pasākums universālās pārtikas reklamēšanai

60–63

Autori/izmantotie dati/norādes par izmantoto attēlu autortiesībām/receptēs izmantotā informācija/atsauces 64–65 Receptes 2

13/17/35

Priekšvārds

Unikālas un neaizstājamas!

Nevienam citam graudaugam nav tik daudz vērtīgu īpašību kā auzām, kas nodrošina gan veselīgas pārtikas ražošanu, gan atveseļo graudaugu augsekas. Turklāt auzu audzēšana ir arī īpaši draudzīga videi: auzu sakņu sistēma ir plašāka un izturīgāka, tāpēc arī augstu ražu iegūšanai var lietot mazākas mēslojuma normas un mazāk augu aizsardzības līdzekļu.

Pieprasījums pēc augstas kvalitātes auzām aizvien palielinās un daudzās vietās tā ir ļoti ienesīga kultūra. Auzu unikalitāti rada kviešiem līdzvērtīga līmeņa ražas, ļoti mazi audzēšanas izdevumi un, visbeidzot, lieliska priekšauga vērtība.

Pēdējos gados pārsvaru guvušas šauras augsekas ar lielu ziemāju graudaugu īpatsvaru. Ražas līmeņa svārstības aizvien palielinās, cenas pieaug, aizvien vairāk palielinās arī augu aizsardzības līdzekļu radītās problēmas. Tas viss rada nepieciešamību pēc pārejas uz integrētās audzēšanas metodēm ar „veselīgu” augseku, kurā auzas varētu būt vispiemērotākais aizstājējs.

SAATEN-UNION GmbH atbalsta daudzveidīgas un veselīgas augsekas – un rīkojas! Selekcijas programmas, kurās rada specializētākus un ekstensīvākus kultūraugus, dod izšķirošu ieguldījumu daudzveidīgas augsekas vērtības palielināšanai turpmāk. Labs piemērs tam ir auzas: SAATEN-UNION kopā ar savu partneri Nordsaat Saatzucht Gesellschaft mbH ir iesaistījies intensīvā starptautiskā sadarbībā, rūpējoties par šā neaizstājamā kultūrauga nākotni.

Gan lopbarības, gan pārtikas auzas, dzeltenās, baltās vai melnās auzas, pret veldrēšanos ļoti izturīgās puspundura šķirnes vai bioloģiskajai lauksaimniecībai piemērotās – mums ir visiem audzēšanas apstākļiem un mērķiem piemērotas šķirnes. Šajā brošūrā augkopības konsultanti no dažādām audzēšanas zonām apraksta pielāgotos audzēšanas procesus, īpašu uzmanību veltot auzu vietai augsekā un ekonomiskajiem aspektiem. Vienlaikus ir skaidri izklāstītas daudzas šī kultūrauga izmantošanas iespējas. Ir dietologu atzinumi par auzu lomu veselības uzlabošanā, lopbarības ekspertu viedoklis par zirgu līdzsvarotu ēdināšanu, izmantojot auzas, laukkopju pieredze zaļmasas izmantošanā liellopu pamatbarības sastāvā, kā arī biogāzes iekārtās. Šī brošūra ir paredzēta selekcijas sasniegumu ieviešanai praktiskajā lauksaimniecībā.

Ar cieņu

Markuss Ikens (Marcus Iken), SAATEN-UNION GmbH 3

Ievads

Augstākās kvalitātes auzas – pieprasījums pieaug Mūsdienu sabiedrības ēšanas paradumu maiņa un cenšanās dzīvot veselīgi ir ievērojami palielinājusi pārtikas rūpniecībā izmantoto auzu apjomu. Šāda tendence ir novērojama gan Eiropā, gan visā pasaulē. Eiropā interese par auzām palielinās, novērtējot šī graudauga lielo vērtību priekšauga statusā, labo slāpekļa izmantošanas efektivitāti un zemo pesticīdu lietošanas intensitāti tā audzēšanā.

Jau vairākus gadus auzu lietojums uzturā ir palielinājies gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Krievija, Eiropas Savienība, Kanāda, ASV un Austrālija saražo apmēram trīs ceturtdaļas pasaules auzu krājumu un tāpēc ir vissvarīgākās auzu audzētājas valstis. Tomēr, ja Krievijā vislielāko izaudzēto auzu daļu izlieto lopbarības sagatavošanai saimniecībās, Kanāda eksportē apmēram trešdaļu valstī saražotā auzu apjoma.

Tādējādi Kanāda regulāri nodrošina apmēram 60% auzu eksporta apjoma pasaulē un ir visnozīmīgākā valsts starptautiskajā auzu tirdzniecī-

bā. Turklāt līdz šim Kanāda bija vienīgā no auzu audzēšanas lielvalstīm, kurā auzu audzēšanas apjomi ir vismaz stabili vai pat nedaudz pieaug. To ir veicinājusi Kanādas auzu audzēšanas nozares konkurētspējas uzlabošanās, jo īpaši subsidētais līgumsaimniekošanas veids. Turklāt Kanādas priekšrocība ir nelielais attālums līdz lielajiem graudu pārstrādes uzņēmumiem ASV. Nesen kļuva acīmredzams, ka Kanādas auzu audzētāji palielina pašu pārdoto auzu apjomu, izvairoties no starpnieku pakalpojumu izmantošanas. Atbilstoši viedoklim starptautiskajā portālā oatinformation.com šī tendence turpināsies, jo...

1. vairs nepastāv Kanādas Kviešu padomes noteiktais tirdzniecības monopols; 2. lielie Rietumkanādas graudu tirgotāji vairāk nodarbojas ar kviešiem, eļļas rapsi un miežiem; 3. lauksaimnieki cenšas mazināt izmaksas, paši nodarbojoties ar savu kravu komplektēšanu vai tiešo tirdzniecību; 4. īstenojot pieeju „no lauka līdz galdam”, labākai tirdzniecības drošībai visvairāk ir nepieciešamas īpašas auzu šķirnes.

4

Atslēgvārdi ir ilgtspējība, uzskaite un izsekojamība. Tas attiecas arī uz Āziju, kur pagājušajā gadā PepsiCo atklāja savu pirmo auzu apstrādes uzņēmumu Ķīnā.

Taču arī Eiropā turpina palielināties auzu līgumražošanas apjomi. Līdz šim apmēram 80% auzu Eiropas Savienībā izmantoja lopbarībai, bet atlikušos 20% – pārtikai. Bet var būt būtiskas atšķirības starp dažādām valstīm.

Atbilstoši Lielbritānijas Vides, pārtikas un lauku jautājumu departamenta rīcībā esošajai informācijai 2015./2016. gada sezonā uz Lielbritānijas graudu apstrādes uzņēmumiem tika nosūtīts rekordliels auzu daudzums – 500 000 tonnu. Vācijā kopš gadsimtu mijas pārtikā izmantoto auzu apjoms ir palielinājies vairāk nekā divas reizes. Vissvarīgākie cēloņi, kas ir šāda pieauguma pamatā abās valstīs, ir liels patērētāju pieprasījums pēc pārtikas produktiem, kuru galvenā sastāvdaļa ir auzas, kā arī jauniem un novatoriskiem auzu produktiem.

Jaunu pārstrādes jaudu radīšana auzu pārtikas produktu ražošanā un jau esošo jaudu palielināšana daudzās Eiropas valstīs ļauj cerēt, ka šis process turpināsies.

Auzu vērtība naudas izteiksmē ir pieaugusi Vērojot pieaugošo pieprasījumu pēc augstākās kvalitātes auzām, var prognozēt, ka arī ražotāju noteiktās auzu cenas palielināsies. Patiešām, auzu vērtība naudas izteiksmē Vācijā, salīdzinot ar citiem graudaugu veidiem, ir pieaugusi īpaši pēdējā uzņēmējdarbības gadā (1. tabula). Graudaugu cenām kopumā ievērojami mazinoties, lopbarības auzas cenas ziņā ir gandrīz sasniegušas lopbarības kviešus un būtiski apsteigušas lopbarības miežus. Augstākās kvalitātes auzu cena ir pat gandrīz līdzvērtīga augstākās kvalitātes kviešu cenai. Salīdzinājumam – pēdējā gadā zemākās cenas graudaugu sektorā tika maksātas abām pusēm. Jāņem vērā arī, ka augstākās kvalitātes auzas Vācijā piesaista

1. tabula. Graudu ražotāju noteiktās cenas Vācijā (€/t, bez PVN, tiešas, sausas, tirdzniecībā pieejamas preces) Avots: Marktinformation Hessen 2018

2018

2017

2. nedēļa

1. nedēļa

2. nedēļa

150,23

150,15

151,05

Maizes kvieši

146,37

146,67

145,96

Lopbarības kvieši

140,85

141,35

142,35

Alus mieži

176,20

177,00

169,20

Lopbarības mieži

134,54

134,23

124,20

Augstākās kvalitātes auzas

138,00

138,00

133,80

Lopbarības auzas

126,25

126,25

127,60

Augstākās kvalitātes kvieši

5

Ievads 1. attēls. Izvēlēto auzu šķirņu vidējās kvalitātes klasifikācija (Avots:: „Bundesdortenamt 2017“) Apollon Ivory Bison Harmony Scorpion Symphony Poseidon Max Troll Tim Simon 5 6 7 8 Rādītāju novērtējuma vidējā vērtība 9 = ļoti augsta/ļoti laba, 5 = vidēja, 1 = ļoti zema/ļoti slikta

stabilas subsīdijas 5–10% apmērā, salīdzinot ar lopbarības auzām, neatkarīgi no ražotāja noteiktās cenas. Ņemot vērā, ka auzas ir lielisks priekšaugs, to piemērotība audzēšanai, protams, palielinās vēl vairāk, tādējādi augstākās kvalitātes auzu ražošana iegūst prioritāru nozīmi. Turklāt Ziemeļamerikā parasti tiek piešķirtas 0,05–0,15 dolāru papildu subsīdijas par bušeli augstākās kvalitātes auzu, salīdzinot ar lopbarības auzām, tomēr atkarībā no to pieejamības dažādos gados summas var būtiski atšķirties.

Augstākās kvalitātes šķirnes nodrošina veiksmīgas tirgvedības pamatu Tajā pašā laikā, veidojot Vācijas Šķirņu aprakstošo sarakstu, ir ņemts vērā pieaugošais pieprasījums pēc informācijas par auzu šķirņu piemēro-

6

tību pārstrādei graudu pārstrādes uzņēmumos.

Jau kopš 2008. gada tajā ir iekļauts daudz plašāks Vācijā reģistrēto auzu šķirņu kvalitātes apraksts un svarīgi rādītāji, kas ir nepieciešami, lai novērtētu auzu šķirņu piemērotību pārstrādei, tostarp tūkstoš graudu svars, krišanas skaitlis, plēkšņu saturs un nolobīto graudu īpatsvars (t. i., plēkšņu atdalīšanas „vieglums”). Nesen tika iekļauts vēl viens tirdzniecībai svarīgs rādītājs – graudu tilpummasa, kas ir izteikta kilogramos uz hektolitru; tomēr tas ir mazāk nozīmīgs pārstrādes procesam.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, šķirņu vidējās kvalitātes klasifikācija, ko pašlaik lieto lauksaimniecībā, un pēdējos gados reģistrēto auzu šķirņu rādītāji ir iekļauti 1. attēlā. No iepriekš minētā var skaidri saprast, kāpēc balto auzu

šķirne IVORY pēdējos gados ir kļuvusi var nozīmīgāko augstākās kvalitātes auzu šķirni.

Divām jaunākajām dzelteno auzu šķirnēm APOLLON un BISON ir raksturīgas lielas ražas apvienojumā ar lielisku noturību pret veldrēšanos un ļoti labu atplēkšņošanas kvalitāti. Minēto īpašību dēļ abas šķirnes nākamajos gados varētu kļūt par ļoti nozīmīgu izejvielu graudu pārstrādes uzņēmumos Dienvidvācijā. Lielas cerības Eiropas auzu audzēšanas nozarē tiek saistītas ar nesen reģistrēto balto auzu šķirni HARMONY. Ar šķirnei IVORY līdzīgiem kvalitātes rādītājiem HARMONY ir daudz lielāks ražas potenciāls apvienojumā ar uzlabotiem agronomiskajiem rādītājiem, salīdzinot to ar laika pārbaudi izturējušajām auzu šķirnēm Eiropā.

veda gandrīz 420 000 tonnu auzu, galvenokārt pārstrādes uzņēmumiem (2. attēls). Atbilstoši ražotāju pašreizējām cenām tas ir līdzvērtīgi importa vērtībai, kas pārsniedz 80 miljonus eiro. Lai gan Vācija vienlaikus ir arī viens no lielākajiem auzu importētājiem pasaulē, tomēr šim graudaugu veidam tās pašnodrošinātības līmenis ir mazāks nekā 80%. Vācijas importētāju atkarību palielina ierobežotais auzu lielo piegādātāju skaits pasaules tirgū. Tāpēc augstākās kvalitātes auzu ražošana nodrošina labas iespējas vietējiem lauksaimniekiem, vienlaikus ņemot vērā, ka auzas ir arī vērtīgs priekšaugs.

Tāpēc moderno plēkšņu auzu šķirņu, piemēram, APOLLON, BISON un HARMONY, lietošana palielina viņu spēju konkurēt ar ievestajām augstākās kvalitātes auzām.

Vācijā pašnodrošinātības rādītājs ir tikai 80% 2014./2015. uzņēmējdarbības gadā Vācija ie-

Dr. Štefens Boihs (Steffen Beuch)

2. attēls. Auzu bilance Vācijā 2014./2015. gadā, tūkstoši tonnu Auzas, tūkstoši tonnu Avots: Federālā lauksaimniecības un pārtikas pārvalde Lietojamais saražotais apjoms Sākotnējā raža Pēdējā raža Imports Eksports Lietojums pārtikā, uz produkta svaru 0 200 400 600 800

7

Uzturvērtība

Auzas – mūsdienu pārtikas universāla sastāvdaļa Mūsdienās placinātas auzas ir uz daudzu patērētāju brokastu galda: gan graudaugu pārslu, gan putras veidā. Tomēr auzu lielā daudzveidība dod iespēju tās izmantot arī citos ēdienos. Kā neapstrādātas auzas kļūst par garšīgu pārtikas produktu? Un kā auzas uzlabo veselību un labsajūtu?

Lai galaproduktam garantētu auzu dabiskumu, graudu apstrādes uzņēmumi pievērš lielu uzmanību piegādāto auzu kvalitātei. Graudu pārstrādes uzņēmumu klienti, veikali un vairumtirgotāji, pārstrādes nozare un ķēdes galā esošie patērētāji nosaka augstu prasību līmeni pārtikas kvalitātei un drošībai. Ražotāji lieto daudzpakāpju kvalitātes pārvaldības sistēmu, iekļaujot tajā riska kontroli no izejmateriālu piegādes līdz pat galaprodukta iegūšanai.

Vienlaikus ar citiem kontroles veidiem tajā ir iekļautas piesārņotāju, piemēram, augu aizsardzības līdzekļu un mikotoksīnu, analīzes.

Graudu apstrādes uzņēmumi saņemtās neapstrādātās auzas vispirms attīra un izsijā, lai no tām atdalītu citu graudu piemaisījumus un nezāļu sēklas. Nākamajā posmā no graudiem atdala plēksnes. Auzu graudus izlaiž caur lobīšanas iekārtu, kurā ar centrbēdzes spēku graudus sviež pret lobītāju, lai atdalītu plēksnes.

Pēc tam auzu graudus kaltē, apstrādā ar tvaiku un vēlreiz kaltē. Kaltēšanas laikā auzas karsējot, mainās graudu fizikālās īpašības, tāpēc tos var saplacināt pārslās.

Turklāt tādā veidā var novērst graudu sasmakšanu, ko izraisa samērā lielais (septiņi procen8

ti) dabīgo taukvielu saturs, jo šajā procesā tiek dezaktivēti auzās esošie taukus noārdošie fermenti. Tādējādi tiek paildzināts produktu derīguma laiks. Karstuma apstrādē auzas arī kļūst vēl patīkamākas un vieglāk sagremojamas, jo daļēji noārdās auzu ciete. Krāsnī pavadītajā laikā auzām veidojas arī riekstiem raksturīgā smarža.

Auzu kvalitāte pārtikas produktiem Pārtikas ražošanā tiek noteiktas aizvien stingrākas prasības, piemēram, produktu drošumam, iepakojuma deklarēšanai. Ražotājiem tā ir ne tikai obligāta nepieciešamība ievērot noteikumus, bet arī lielāka naudas un laika patēriņa intensitāte. Turklāt palielinās arī pētniecības, pārdošanas, tirgvedības un loģistikas, kā arī energoapgādes izmaksas. Tādēļ pārstrādes uzņēmumiem jānodrošina sava ražošanas procesa optimāla rentabilitāte.

Izvēloties auzas pārstrādei, visbūtiskākie faktori ir viegla plēkšņu atdalīšana un pēc iespējas vismazākais piesārņojums ar citu graudu un nezāļu piemaisījumiem. Šķirošanas process un pārāk liels atsijāto graudu skaits, kas nav nolobīti, maksā laiku un naudu.

Graudu izmērs ir svarīgs diviem vislabāk pārdotajiem produktiem – auzu pārslām un auzu putras pārslām. Auzu pārslu iegūšanai izmanto veselus lobītus graudus. Regulāru ovālu formu var iegūt no sākotnēji skaista liela grauda.

Lai iegūtu putrām paredzētās auzu pārslas, graudus vispirms sasmalcina mazos gabaliņos (putraimos), kurus pēc tam saplacina, iegūstot pārslas. Arī putraimu malšanai piemērotāki ir lieli graudi.

nei tipiskā graudu krāsa bez tumšiem plankumiem.

Nākamie novērtējamie rādītāji ir graudu proporcija (tīro graudu attiecībai pret plēksnēm jābūt 2:1), mitrums un graudu tilpummasa, kas tiek izteikta kilogramos uz hektolitru.

Graudu tilpummasa, no vienas puses, ir viegli nosakāms rādītājs, tomēr, no otras puses, – ne vienmēr izšķirošs faktors. Novērtējot neapstrādātu auzu piemērotību izmantošanai pārtikas rūpniecībā, lieto visus kritērijus.

Auzas kā uzturvielu avots un ikdienas sabiedrotais Auzas ir universāls produkts ikvienā dzīves posmā – der gan mazuļiem, gan sirmgalvjiem.

Kā dabīgs augstas kvalitātes uzturvielu avots tas ir vērtīgs būvelements līdzsvarotā, daudzveidīgā diētā. Šādā ziņā pilngraudu produktu lietošana un ar to saistītā uzturvērtība ir ļoti nozīmīga, tāpat kā produktu un to lietošanas veidu lielais skaits.

Viegli nosakāmi kvalitātes rādītāji ir graudu svaigums, kā arī smarža, kas ir raksturīga katras šķirnes graudiem, un skaistā, gaišā un šķir-

Auzas – universāls pilngraudu produkts Visi tabulā iekļautie produkti, izņemot auzu klijas, ir pilngraudu produkti. Auzu klijas oficiāli nevar saukt par „pilngraudu” produktu, jo tās veido galvenokārt grauda ārējais apvalks un dīglis. Tomēr šajās sastāvdaļās esošās uzturvielas palielina pārtikas produkta diētisko vērtību. Īpaši pievilcīgs ir šķiedrvielu saturs auzās (10%).

Galvenā šķiedrvielu sastāvdaļa ir bēta glikāni, šķīstošas šķiedrvielas, kas graudaugos šajā īpašajā formā ir tikai auzās.

Profesora Hempšīra (Hampshire) rakstā (14. lappusē) ir iekļauta informācija par šo šķiedrvielu pierādītajiem ietekmes veidiem.

9

Uzturvērtība Auzu produktu daudzveidība un lietošana Izstrādājums

Ražošana

Lietojums

Putraimi

Mazos gabaliņos sasmalcinātas pilngraudu auzas

• Zaļo kabaču ēdieni un putraimdesas • Gatavotā veidā, piemēram, rīsu pudiņos un risoto • Piedevas veidā

Placinātas auzas

Placinātas pilngraudu auzas (placināti graudi)

• Graudaugu pārslas, graudu un pārslu batoniņi • Konditorejas izstrādājumi, kēksiņi, kūkas, maize •V iegli apgrauzdētā veidā – desertos

Putrai paredzētās auzas

Placināti putraimi (drupināti auzu graudi)

• Graudaugu pārslas, graudu un pārslu batoniņi • Putra, siltie deserti, pankūkas • Biskvīti, kēksiņi, kūkas, maizes deserti • Panējums gaļai/sieram • Maltās gaļas ēdieni, „veģetārās kotletes” • Sacepumi, uz pannas cepti dārzeņu/gaļas ēdieni

Auzu biezputra

Smalka maluma putraimi

• Maize, konditorejas izstrādājumi, kūkas; apmēram 20–30% receptē minētā (kviešu) miltu daudzuma var aizstāt ar auzu miltiem/auzu pārslām.

Šķīstošās auzu pārslas

Īpaši apstrādātas, ļoti plānas, placinātas, šķidrumos šķīstošas auzu pārslas

• Piena kokteiļi un mērcējamās mērces • Zupas • Ceptu dārzeņu pārklāšanai • Gaļas vai veģetārās kotletes • Deserti (biezpiena/jogurta ēdieni) • Pārtika mazuļiem

Auzu klijas

Mannas putraimi: rupji malti auzu graudu ārējie apvalki un dīglis Šķīstošās auzu kliju pārslas ir iegūtas īpašā procesā no samaltiem auzu kliju mannas putraimiem.

• Graudaugu pārslas • Putra, siltie deserti, pankūkas • Konditorejas izstrādājumi, kēksiņi, kūkas • Deserti

Auzu graudi

Ekstrudēti graudaugu produkti: veido pastu no auzu miltiem un citām sastāvdaļām, pēc tam to izspiež ar lielu spiedienu caur ekstrūderu. Produktam izkļūstot no ierīces, ūdens iztvaiko un produkts kļūst • Graudaugu pārslas •P ārberamas piedevas putrai ciets, kraukšķīgs un ilgi glabājams.

Uzbriedināti (uzpūsti) graudi: veselus auzu graudus • Pankūkas pakļauj tvaikam un palielinātam spiedienam.

Spiedienu pēkšņi mazinot, ūdens iztvaiko un ciete pārveidojas. Graudi uzbriest un kļūst cieti.

Auzu dzēriens

Veselus auzu graudus samaļ, malšanas procesā pievienojot ūdeni un fermentus. Pēc nešķīstošo sastāvdaļu atdalīšanas dzērienā paliek saldā auzu pamatmasa. Lai dzērienu varētu ilgstoši glabāt, to gatavo ļoti lielā karstumā un iepilda sterilos apstākļos.

10

• Dzēriens, graudaugu pārslu sastāvdaļa, putra u. c. Govs piena aizstājējs – piemērots cilvēkiem, kuriem ir govs piena nepanesība, kuri vēlas lietot mazāku dzīvnieku produktu daudzumu, un vegāniem, kuri tos nelieto nemaz.

Tāpēc šeit sniegsim tikai īsu pārskatu par apstiprināto informāciju attiecībā uz uzturvērtību un veselīgumu.

1. Auzu bēta glikāni mazina holesterīna līmeni ... un uztur normālu holesterīna līmeni. Labvēlīgā iedarbība ir redzama, ja dienā uzņemtā bēta glikānu deva ir 3 g – daudzums, ko var iegūt, ēdot klasiskos auzu produktus (piemēram, septiņas ēdamkarotes auzu vai četras ēdamkarotes auzu, kas ir papildinātas ar divām ēdamkarotēm auzu kliju).

2. Auzās esošie bēta glikāni palīdz ierobežot glikozes līmeņa paaugstināšanos asinīs pēc ēšanas Šī norāde ir apstiprināta lietošanai, ja pārtikas porcijā ir vismaz 4 g auzu bēta glikānu uz 30 g pieejamo ogļhidrātu. Pašlaik tikai viens auzu kliju produkts atbilst šīm prasībām. Turklāt auzu klijās jau dabīgi ir mazs cukura saturs un

saliktie ogļhidrāti arī līdzsvaro cukura līmeni asinīs attiecībā uz sadalījumu laikā un rādītājiem. „Auzu dienas” iezīmē atgriešanos pie laikā ierobežotas diētas lietošanas, kas ļauj mazināt cukura līmeni asinīs un nepieciešamo insulīna daudzumu.

3. Papildu veselību veicinošas īpašības • Šajos pētījumos novērotās tendences var paplašināt, pierādot, ka bēta glikāni pozitīvi ietekmē asinsspiedienu un palīdz regulēt svaru.

• Kopā ar citām svarīgām uzturvielām auzās ir arī K vitamīns, tiamīns, folskābe, biotīns, kā arī mangāns, fosfors, varš, cinks, dzelzs un magnijs. Šīs uzturvielas gan pieaugušajiem, gan bērniem uztur nervu sistēmas un smadzeņu darbību, šūnu augšanu, asinsradi, kaulu veidošanos, muskuļus un imūnsistēmu.

• 75% tauku veido nepiesātinātās taukskābes, kas piedalās glikozes līmeņa regulēša-

11

Uzturvērtība nā asinīs, kā ari stiprina ādu un matus.

• Auzu lipeklim (13,5%) ir liela bioloģiskā vērtība, piemēram, organisms to var efektīvi lietot savu olbaltumvielu veidošanai.

• Sportisti paļaujas uz auzu pārslām kā uz ilglaicīgu enerģijas avotu: Noārdītie ogļhidrāti uzkrājas glikogēna veidā. Stresa apstākļos enerģijai vispirms tiek tērētas tauku rezerves, bet uzkrātais glikogēns glabājas līdz finiša izrāvienam.

Daudzveidīgie auzu produkti – garšīgs papildinājums ikdienas maltītei un efektīva sastāvdaļa līdzsvarotā ikdienas uzturā. Auzas ir vienkārši universālas!

Hafer Die Alleskörner, VDCS e.V. Ričeza Reizingere (Richeza Reisinger)

: ijas un receptes vairāk informāc e .d rner www.alleskoe

12

Recepte

Auzu, aveņu un biezpiena kārtojums Sastāvdaļas četrām porcijām 400 g zemeņu (svaigu vai saldētu) 250 g vājpiena biezpiena ēdamkarote ūdens 250 g bieza skābā krējuma (creme fraiche) vai krēmsiera divas paciņas vaniļas cukura paciņa Burbonas vaniļas cukura citrona sula pēc garšas 30 g sviesta trīs ēdamkarotes brūnā cukura ēdamkarote medus 100 g auzu pārslu

Informācija par uzturvērtību 269 g porcijā – kopā 1,07 kg Sastāvdaļas Enerģētiskā vērtība

Daudzums vienā porcijā 467 kcal

Ogļhidrāti

32,7 g

Olbaltumvielas

19,3 g

Tauki

28,2 g

tostarp piesātinātās taukskābes

16,2 g

Šķiedrvielas Nātrijs

3,36 g 386 mg

B1 vitamīns

233 μg

B6 vitamīns

16,1 μg

Folskābe

55,5 μg

K vitamīns

53,3 μg

Magnijs

62,8 mg

Dzelzs

2,47 mg

Cinks

1,79 mg

Fosfors

458 mg

Gatavošana Nomazgājiet zemenes, noņemiet tām ziedkātiņus, sagrieziet mazos gabaliņos un sajauciet ar vienu paciņu vaniļas cukura. Rūpīgi sajauciet biezpienu ar ūdeni, pievienojiet un iejauciet biezu skābo krējumu vai krēmsieru. Sajauciet divu atlikušo vaniļas cukura paciņu saturu ar citronu sulu, pievienojot to pēc garšas. Dzesējiet ledusskapī apmēram 30 minūtes. Uz pannas izkausējiet sviestu kopā ar cukuru, pievienojiet un apgrauzdējiet auzu pārslas, nepārtraukti maisot. Ļaujiet auzām atdzist un lieciet tās kārtās ar biezpiena maisījumu un avenēm.

Gatavošanas laiks: apmēram 25 minūtes

13

Veselība

Auzas mūsdienu pārtikā – veselības uzlabošanas līdzeklis Olbaltumvielu saturs auzu graudā ir 8–24%, parasti – no 10 līdz 15% grauda sausnas. Lipīdu saturs ir no 2 līdz 13%, parasti – no 5 līdz 8%. Auzās esošos lipīdus galvenokārt veido nepiesātinātās taukskābes – oleīnskābe un linolskābe. Kopā ar citām vielām auzu graudā ir liels šķiedrvielu, B1 vitamīna, fosfora un magnija saturs. Tāpat kā visām citām graudaugu šķirnēm arī auzām galvenā sastāvdaļa ir ciete ar saturu 49–75% (Hempšīrs, 1998).

Bēta glikāni: holesterīna daudzuma samazināšanai.

Daudzējādā ziņā auzu labvēlīgo ietekmi uz veselību nosaka šķīstošo pārtikas šķiedrvielu bēta glikānu klātbūtne graudos. Šķiedrvielu saturs auzu graudos ir 4–5% sausnas. Bēta glikāni pazemina holesterīna līmeni asinīs. Palielināts holesterīna daudzums asinīs ir riska faktors, kas var veicināt aterosklerozes un sirds koronārās slimības veidošanos. Īpaši mazinās „sliktā” ZBL holesterīna daudzums, turklāt „labā” ABL holesterīna līmenis saglabājas gandrīz nemainīgs.

Attiecībā uz bēta glikānu iedarbību ir izskatīti vairāki mehānismi: šķīstošās pārtikā esošās šķiedrvielas palielina pastāvīgā ūdens slāņa biezumu tievās zarnas epitēlijā, tādējādi palēninot holesterīna un žultskābju uzsūkšanos zarnu epitēlijā. Bēta glikāni mazina žultsskābju resorbciju līkumainajā zarnā, tādējādi stimulējot aknu darbību – pastiprinot asinīs esošā holesterīna pārveidošanu par žulti. Bēta glikāni zarnu baktēriju vielmaiņas procesā resnajā zarnā pārveidojas par īso ķēžu taukskābēm.

Resorbētās taukskābes bremzē holesterīna

14

sintēzi aknās (Hampshire, 1998, Theuwissen and Mensink, 2008). Daudzos pētījumos ir pierādīta bēta glikānu ietekme uz holesterīna daudzuma mazināšanu, tāpēc Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) vienlaikus ar citām ir apstiprinājusi turpmāk minētās veselīguma norādes: „Ir pierādīts, ka auzu bēta glikāni pazemina/ mazina holesterīna līmeni asinīs. Augsts holesterīna līmenis ir riska faktors saslimšanai ar koronāro sirds slimību.” Norādi drīkst izmantot produktiem, kas satur vismaz 1 g auzu bēta glikānu aprēķinātajā porcijā. Patērētāji jāinformē par to, ka labvēlīgo ietekmi panāk, katru dienu lietojot pārtikā 3 g auzu bēta glikānu (Komisijas Regula (ES) Nr. 1160/2011).

Bēta glikāni: labvēlīga ietekme uz glikozes līmeni asinīs Bēta glikāni aizkavē kuņģa iztukšošanos un mazina glikozes un insulīna līmeņa celšanos asinīs pēc ēšanas, ja maltītes laikā ir uzņemta ar ogļhidrātiem bagāta pārtika (Juvonen et al., 2009). Auzu un miežu produktiem atļautā veselīguma norāde: „Auzu un miežu bēta glikā-

nu uzņemšana ēšanas laikā ierobežo glikozes līmeņa paaugstināšanos asinīs pēc ēšanas.”

Norādi var izmantot tikai pārtikas produktiem, kas satur vismaz 4 g auzu vai miežu bēta glikānu katros 30 g pieejamo ogļhidrātu noteiktā porcijā, kas veido daļu maltītes. Labvēlīgo ietekmi panāk tikai, ja no auzām vai miežiem iegūtos bēta glikānus uzņem ēšanas laikā (Komisijas Regula (ES) Nr. 432/2012). Palielināts glikozes līmenis asinīs ir saistīts ar ilglaicīgu diabētisku procesu, kā arī makro- un mikroangiopātijas izraisīšanu.

Atsauce uz auzu sastāvdaļu papildu fizioloģisko ietekmi Ar bēta glikāniem tiek saistīta arī imūnmodulējošā ietekme. Eksperimentos ar dzīvniekiem var pierādīt, ka auzu bēta glikāni aktivizē makrofāgus un tādējādi pastiprina imūnsistēmas atbildes reakciju. Pelēm bēta glikāni rada pretdarbību fiziska stresa izraisītam makrofāgu pretvīrusu darbības samazinājumam (Murphy et al., 2008).

Iespējams, bēta glikāni vispirms aktivizē zarnu leikocītus, kas savukārt izraisa enterocītu ārpusšūnu aktivizēšanu (Volman et al., 2010). Tomēr šādas iedarbības pamata mehānismi nav pilnībā izpētīti, tāpēc ir nepieciešami papildu pētījumi par imūnmodulējošo ietekmi.

Vēl viena aktīvo vielu grupa auzās ir avenantramīdi. Šāda polifenolu grupa ir tikai auzās. Pētījumos ir pierādīta dažu avenantramīdu spēja palīdzēt aterosklerozes profilaksē. Asinsvadu gludās muskulatūras šūnu proliferācija (audu attīstīšanās, veidojoties jaunām šūnām) un traucētā NO sintēze ir bīstams patofizioloģisks process aterosklerozes attīstībā. Eksperimentos ir pierādīts, ka daži avenantramīdi mazina asinsvadu gludās muskulatūras šūnu proliferāciju un veicina NO sintēzi aortas gludās muskulatūras šūnās un endoteliālajās šūnās (Nie et al., 2006). Avenantramīda pretiekaisuma un antiproliferatīvā darbība, iespējams, palīdz mazināt sirds koronārās slimības rašanās risku, ko papildus mazina arī bēta glikānu radītā atslābinošā iedarbība uz artērijām.

Veselība Turklāt avenantramīdu pretiekaisuma un antiproliferatīvā ietekme apvienojumā ar lielo šķiedrvielu saturu var mazināt risku saslimt ar resnās

15

Veselība

zarnas vēzi. Auzu pārtikas pretiekaisuma ietekmi vismaz daļēji var attiecināt uz avenantramīdiem (Meydani, 2009).

Auzu produkti bieži ir pilngraudu veidā. Atbilstoši vairāku pētījumu rezultātiem, lietojot pilngraudu produktus, var pazemināt ZBL holesterīna līmeni asinīs, mazināt risku saslimt ar 2. tipa cukura diabētu, paaugstinātu asinsspiedienu un sirds koronāro slimību (Hauner et al., 2012).

Veselīguma norādes par šajā nodaļā minēto fizioloģisko ietekmi pašlaik nav atļauts lietot.

16

Secinājumi Auzām raksturīgās īpašības nodrošina no tām iegūtajiem pilngraudu produktiem ne tikai riekstu garšu, bet arī lielisku uzturvielu sastāvu, kas uzlabo uzturā lietotās pārtikas veselīgumu.

Prof. Dr. Jergs Hempšīrs (Jörg Hampshire) Atsauces skatīt 65. lappusē

Recepte

Paniņu, auzu un aveņu kokteilis ar baziliku Sastāvdaļas divām personām 200 g zemeņu (svaigu vai saldētu) pieci zariņi bazilika 500 ml paniņu 100 ml ūdens 60 g putrai paredzēto auzu 20 g auzu kliju pārslu viena liela šķipsna maltas vaniļas viena tējkarote medus

Informācija par uzturvērtību vienai porcijai Sastāvdaļu daudzums

Porcija

Enerģētiskā vērtība

277 kcal

Ogļhidrāti

41 g

Tauki

4g

Olbaltumvielas

15 g

Šķiedrvielas Sāls Magnijs

9 g, tostarp 2,15 g bēta glikānu 0.37 g 119 mg

Dzelzs

3,2 mg

Fosfors

400 mg

Tiamīns

0,335 μg

Folāti

78,6 μg

K vitamīns

35,8 µg

Gatavošana Atkausējiet vai nomazgājiet avenes. Nomazgājiet un nopuriniet bazilika zariņus, pēc tam noplūciet tiem lapiņas. Iepildiet smalcinātājā avenes un bazilika lapiņas kopā ar paniņām, ūdeni, putrai paredzētajām auzu pārslām, vaniļu un medu un apstrādājiet, līdz masa kļūst viendabīga kā krējums. Vegāniem: aizstājiet paniņas ar 400 g mīkstā sojas biezpiena un 100 ml ūdens.

Gatavošanas laiks: apmēram 10 minūtes

17

Ēdināšana

Kvalitatīvas auzas – vislabākā spēkbarība zirgiem Auzas, kas gadsimtiem ilgi ir bijušas vissvarīgākais pārtikas produkts cilvēkiem, joprojām ir būtiska barības izejviela arī zirgiem. Šī izejvielu ir jāapstrādā ļoti rūpīgi, lai vislabāk izmantotu tās vērtīgās īpašības un līdzsvarotu trūkumus.

Spīdīga spalva Auzu graudu izmērs un sakošļājamība ir ļoti piemērota zirgu ēdināšanā. Auzu graudu placināšana ir izdevīga tikai tad, ja zobiem jau ir būtiski bojājumi. Veseliem zirgiem košļāšana ir ļoti labvēlīgs process. Vienlaikus auzas ar augsto plēkšņu saturu nodrošina zirgiem tik svarīgās viegli sagremojamās papildu šķiedrvielas. Auzas ir bagātīgs nepiesātināto taukskābju un mucīna (glikoproteīna) avots, kam var būt īpaši labvēlīga ietekme uz dzīvnieku vielmaiņu. Spalva ir spīdīga, gremošanas trakta gļotāda – aizsargāta, auglība uzlabojas. Turklāt olbaltumvielu daudzums un kvalitāte parasti ir atbilstoša visu vecuma grupu vajadzībām. Tomēr no mātes atšķirtajiem kumeļiem un ķēvēm laktācijas periodā barības devā ir ieteicams uz laiku iekļaut piedevas ar lielu olbaltumvielu saturu. Auzas var pievienot arī sacīkšu zirgu barības maisījumiem.

Vienmēr piebarojiet ar minerālvielām Neņemot vērā visas priekšrocības, barība ir jāuzlabo ar minerālvielām. Auzās visvairāk trūkst kalcija.

Vienā kilogramā auzu vidēji ir tikai apmēram viens grams kalcija. Tā kā fosfora saturs auzās ir apmēram 3,2 g uz kilogramu auzu, kalcija un 18

fosfora attiecība ir mazāka nekā 1:1. Lai nodrošinātu optimālu minerālvielu līdzsvaru, zirga organismā kalcija un fosfora attiecībai vajadzētu būt no 1,8 līdz 2 pret 1.

Pie tam auzās ir maz taukos šķīstošo vitamīnu (A un D) un nātrija. Lai gan, salīdzinot ar citiem graudaugiem, auzās ir liels lizīna un metionīna saturs, tomēr tas joprojām ir nepietiekams no mātes atšķirtajiem kumeļiem.

Tāpēc praksē zirgu barībā ir jāiekļauj minerālvielu piedevas vai vitaminizētas minerālvielu piedevas – ēdināšanai ziemā. Ja piebarošanu nenodrošina, nesabalansētā auzas/siena barības lietošana var izraisīt ilglaicīgus vielmaiņas traucējumus. Kā jau minēts iepriekš, auzu placināšanai nav nekādas nozīmes. Turklāt placinātajām auzām ātrāk noārdās E vitamīns un tās sāk bojāties. Ja izvēlas šādu spēkbarības gatavošanas veidu, ieteicams gatavot barības devas tikai dažām dienām un tās ilgāk neuzglabāt.

Nepārbarojiet zirgus Kopumā auzas ir ļoti viegli sagremojamas. Taču, tā kā tās satur daudz cietes, pārāk liels auzu īpatsvars spēkbarībā var izraisīt gremošanas traucējumus tievajā zarnā. Tas īpaši ir attiecināms uz maza auguma zirgiem, kuriem var izraisīt cau-

reju un krampju kolikas. Tomēr rokas stiepiena attālumā ir praksē pārbaudīta praktiska metode: izēdināt ne vairāk kā vienu mārciņu auzu uz 100 kg dzīvsvara divreiz dienā. Ja varat nosvērt savu zirgu, noteikti dariet to, jo dzīvsvars bieži vien ir noteikts nepareizi. Ja ir nepieciešams liels enerģijas daudzums, piemēram, zirgiem, kam sacensībās ir liela slodze, barības devai jāpievieno piedevas. Barības maisījumos var lietot līdz pat 75% auzu. Lietojot koncentrētu spēkbarību, zirgiem jānodrošina regulāri fiziski vingrinājumi vai darbs. Ja tas nav iespējams, stallī pavadītajās dienās, piemēram, kad zirgi nav nodarbināti, būtiski jāsamazina izēdinātās spēkbarības daudzums, it īpaši, lai nepieļautu lumbago slimību. Ja zirgiem ir bijušas atkārtotas lumbago* lēkmes, tiem vajadzētu pārtraukt ēdināšanu ar graudiem.

Vai tu „sadedzini auzas”?

Teiciens „viņš dedzina auzas”, iespējams, ir radies tāpēc, ka auzās ir liels enerģijas daudzums un tās ir ļoti viegli sagremojamas. Nozarē bieži spriež, vai zirgi, ēdot auzas, kļūst hiperaktīvi, pat ja saņem pareizu devu un pietiekamu darba slodzi. Pašlaik veiktajos pētījumos ir pierādīts, ka ar enerģiju bagātās barības veidi (spēkbarība, graudi, cukurs) zirgiem var izraisīt endogēno mediatoru izdalīšanos, kas lielās devās pret šādām vielām īpaši jutīgiem un pret stresu nenoturīgiem zirgiem var izraisīt hiperaktīvu uzvedību.

Tomēr mazāk jutīgiem zirgiem kaitīga auzu ietekme nav novērota. Pēc novākšanas rūpīgi glabājiet ražu. Labas kvalitātes auzas lopbarībai nav iespējams izaudzēt katru gadu. Ja kvalitāte ir slikta, auzu izēdināšana var kļūt

Kopumā zirgiem vajadzētu izēdināt tikai tīrus auzu graudus ar labu smaržu.

* RER (enerģijas daudzums, kas zirgiem ir nepieciešams atpūtas laikā pēc lielas slodzes) un polisaharīdu uzkrāšanās miopātijas (PSSM) radīto ģenētisko bojājumu sastopamības biežums tīrasiņu un Rietumu zirgiem.

19

Ēdināšana problemātiska. Bet tas ir attiecināms uz visām barības sastāvdaļām. Nepareiza lopbarības auzu glabāšana var radīt lielu mikroorganismu un putekļu piesārņojumu. Liels mikroorganismu daudzums ir tikai sliktu uzglabāšanas apstākļu rezultāts. Auzas pēc novākšanas rūpīgi jāizkaltē līdz 14% graudu mitruma; ja to transportēšanas attālums ir liels, mitruma saturam ir jābūt 12%. Graudu noliktavai jābūt tīrai un sausai.

Graudus nedrīkst glabāt arī mitrajā staļļa gaisā. Lai mazinātu mikroorganismu daudzumu auzās, nepieļaujiet tā dēvēto graudu svīšanas

Būtībā ēdināšanai vajadzētu lietot tikai tīrus graudus ar labu smaržu.

20

fāzi (uz vēsiem graudiem kondensējas gaisā esošais mitrums) un, lai uzlabotu sagremojamību, ieteicams izēdināt auzas, kas vismaz sešas līdz astoņas nedēļas jau ir atradušās noliktavā.

Pievērsiet uzmanību mikroorganismu daudzumam Lopbarības tirgū ir pieejamas baltās, dzeltenās un melnās auzas. Melnajām auzām ir nedaudz lielāks olbaltumvielu saturs. Tomēr kopumā dažādas krāsas šķirnes zirgu barības kvalitātes ziņā savstarpēji neatšķiras. Visām šķirnēm šķērsgriezumā grauds ir gaiši dzeltens līdz balts. Ja graudam šķērsgriezumā ir redzams tumšs krāsojums vai tumšas plēves, tās veido pelējums; šādas auzas ir viegli pamanāmas un nav lietojamas ēdināšanā. Būtiski ir nelietot ēdināšanā graudu partijas, kurās graudiem ir pelējuma smarža, graudu ērces, netīri vai pat mitri graudi. Šāda prasība attiecas uz visiem graudu veidiem. Daudziem zirgiem no ērču izdalījumiem var rasties astmas lēkmes. Pirms ēdināšanas auzas vajadzētu attīrīt no augsnes, putekļiem un nezāļu sēklām. Ja dzīvnieki ir jutīgi pret putekļu iedarbību, putekļu atlikumus barībā vajadzētu saistīt, pievienojot barībai nedaudz ūdens. Dzīvnieku barības pētniecības institūti pašlaik piedāvā praktisku testu mikroorganismu kopējā skaita noteikšanai lopbarības auzām. Ir vērts palūgt arī barības piegādātājiem šādu testu rezultātus. Mikroorganismu daudzums ir arī saistīts ar graudu tilpummasu, kas ir izteikta kilogramos uz hektolitru. Ļoti viegliem graudiem (< 46 kg/hl) olbaltumvielu saturs bieži ir lielāks, tiem ir palielināts mikroorganismu daudzums, samazināta

sagremojamība un tos nevajadzētu lietot pat mazu zirgu ēdināšanā.

Vienīgais barības precīzas vērtības noteikšanas veids ir analīzes laboratorijā Kopumā zirgiem ir ieteicamas auzas ar graudu tilpummasu 54 kg/hl. Tomēr jaunākajos pētījumos ir skaidri pierādīts, ka graudu tilpummasa nav saistīta ar graudaugu faktisko enerģētisko vērtību. Kopumā, palielinoties graudu tilpummasai, nedaudz mazinās šķiedrvielu daudzums un kopproteīna saturs un nedaudz palielinās koptauku saturs. Tomēr auzu graudu tilpummasai nav tiešas saistības ar enerģētisko vērtību.

Auzas sacīkšu zirgiem Dabīgas enerģijas lopbarība vislabākajai veiktspējai

Lai novērtētu auzu barības patieso vērtību, varētu būt nepieciešamas plašas analīzes, kas maza mēroga pircējiem nebūtu lietderīgas.

Secinājumi Auzas ir optimāla barība zirgiem, ja to kvalitāte ir testēta un ja barības devu papildina ar piemērotu vitaminizētu barības piedevu. Izēdināmās barības devu var viegli pielāgot attiecīgajām zirgu vajadzībām. Prasības vajadzētu pielāgot arī katra dzīvnieka vecumam, slodzei un īpatnībām. Vispārējais kopējais ieteicamais daudzums ir ne vairāk kā viens kilograms auzu uz 100 kg dzīvsvara dienā, sadalot to vairākās porcijās.

Dr. agr. habil. Inese fon Butlere-Vemkena (Ines von Butler-Wemken)

Johanna Hīsmane (Johanna Huesmann), konkūra disciplīnas sportiste no Šlēsvigas-Holšteinas (Schleswig-Holstein), U 25 2015. gada vicečempione un 7. vietas ieguvēja Vācijas jauno jātnieku čempionātā 2015. gadā. „Mani zirgi saņem 2–3 kg veselu attīrītu auzu graudu. Tie visi ēd auzas ar lielu ēstgribu. Cik iespējams, sadalu enerģētisko barību četrās devās. Graudaugu pārslas un granulas zirgiem netiek dotas nemaz. Papildus sienam un salmiem izēdinām arī uzņēmumā Salvana ražoto minerālvielas saturošu barību.

Pirms diviem gadiem mums stallī bija kastrēts ērzelis ar nopietnām kuņģa problēmām. Kā teica mans veterinārārsts, auzas ir visvieglāk sagremojamais ar enerģiju bagātais barības veids. Pašlaik, ēdinot zirgu ar sienu un auzām un ļaujot tam visu gadu ganīties pļavā, esam dzīvnieku atkopuši. Pašlaik tas ir deviņus gadus vecs, dzīvo S*** un vienmēr vēlas darboties.”

21

Kultivēšana/ražošana

Auzu lietošana zaļmasas skābbarībā Auzas var būt ļoti plastiskas, audzējot tās kā enerģijas bagātu zaļmasas kultūru: tīrsējā vai maisījumos, kā zaļbarību vai skābbarību, kā pamatkultūru vai blakuskultūru.

Priekšrocības ir acīmredzamas Salīdzinot ar kukurūzu un citiem graudaugiem, auzām ir vairākas svarīgas priekšrocības.

• Kā aukstumnoturīgs C3 tipa augs auzas aug visur, kur siltumu mīlošie C4 tipa augi, piemēram, kukurūza vai prosa, jūtas slikti. No kukurūzas atšķirīgi attīstības laika cikli nodrošina iespēju paplašināt pieejamo laika periodu digestāta lietošanai. Tādējādi var ietaupīt izdevumus par noliktavām, personālu un iekārtām.

• Salīdzinot ar citiem graudaugiem, auzu salmi nogatavojas samērā vēlu, tāpēc iespējas izvēlēties piemērotu kulšanas laiku ir lielākas nekā citiem graudaugiem.

• Vajadzētu ņemt vērā arī alternatīvu lietojumu: ja ir pieejams ienesīgs mitrās biomasas tirgus, piemēram, kukurūzas neražas gadā, var izmantot kā biomasu. Tomēr, ja pēc laba augšanas perioda pavasarī tiek prognozēta laba skābbarības raža, piemērotāka ir kulšana graudiem.

Zaļmasa kā pamatkultūra Zaļmasas lietošanu pamatkultūras veidā var apsvērt vēsākos klimatiskajos apstākļos, piemēram, lielākā augstumā. Tādās vietās pēc vēlas priekšauga novākšanas bieži vien rudenī nav 22

iespējama graudaugu audzēšanas turpināšana.

Turklāt kukurūzas vai sorgo audzēšanai nepieciešamās temperatūras vairs nav. Šim nolūkam ir piemērotas auzu šķirnes ar lielāku graudu ražību un vienlaikus spēcīgu veģetatīvo attīstību, kam stiebri nenobriest pārāk ātri, tādējādi nodrošinot plaši pielāgojamu laika grafiku ražas novākšanai. Šādam nolūkam lieliski piemērota varētu būt šķirne POSEIDON, no kuras sagaida sausnas kopējo daudzumu no 10 līdz 15 t/ha. Papildus savlaicīgai un ne pārāk izretinātai sēšanai svarīgi ir arī nodrošināt pietiekamu slāpekļa daudzumu (kopumā apmēram 140–160 kg N/ha), tostarp nodrošinot vismaz minimālo nepieciešamo N daudzumu veģetatīvās augšanas fāzes un stiebrošanas sākumā. Fungicīdus ir vērts lietot tikai stiebrošanas sākuma posmā, kad ir lielāka slimību radītā slodze. Herbicīdus bieži var ietaupīt; augšanas regulatoru (ar CCC) lietošana ir jāpabeidz līdz stiebrošanai. ... vai kā otrā kultūra Auglīgos reģionos, kur nokrišņu daudzums pārsniedz 700 mm, pēc ziemas graudaugu novākšanas var pilnībā izmantot lauku potenciālu zaļmasas skābbarības ražošanai otrās ražas veidā. Šim nolūkam auzām kā otrajai kultūrai

Aukstākās vietās un vietās, kur veģetācijas ilgums ir īss, auzas ir audzēšanai drošāks kultūraugs nekā kukurūza, prosa vai saulespuķes. Piemēram, ja ir pietiekams ūdens daudzums, labi aug šķirne POSEIDON. Šajā šķirnē ir apvienotas vislielākās graudu un auga pārējās daļas ražas ar labu augšanu un lielu ražas novākšanas laika pielāgojamību.

nav nepieciešama sēšana pirms jūlija sākuma, bet drīzāk vēlākais līdz jūlija vidum, kad sāk samazināties dienas ilgums.

Optimālais sēšanas blīvums šajā laika intervālā ir 350–400 graudi/m2. Papildus mēslojuma sākuma devai (vismaz 60 kg N/ha) ļoti svarīga ir apvienotā apstrāde ar fungicīdiem un insekticīdiem, lai apkarotu rūsu un laputis kā vīrusu pārnēsātājas.

Kā noteikt optimālu novākšanas laiku zaļmasas skābbarībai Pēc ziedēšanas asimilāti vairs netiek izmantoti šķiedru veidošanai, bet rezerves veidā uzkrājas graudos. Tāpēc enerģētiskā vērtība un enerģijas daudzums pakāpeniski palielinās līdz dzeltengatavības stadijai. Vēlāk pieaugošā pārkoksnēšanās kavē skābbarības fermentēšanās

procesu, kā arī mazina barības vērtību un metāna iznākumu. Tāpēc metāna iznākuma palielināšanai, kā arī augstvērtīgas barības iegūšanai izšķiroši svarīga ir ražas savlaicīga novākšana – pirms augu pārkoksnēšanās. Tāpēc sausos gados ar strauju stiebra nobriešanu optimāls pļaujas laiks ir zaļgatavības beigās. Auglīgos gados, kad asimilācijas struktūras saglabājas ilgāk, optimāls ražas apjoms un kvalitāte ir dzeltengatavības sākumā. Šajā laikā graudu krāsa mainās uz šķirnei raksturīgo. Grauda vidus vēl joprojām ir mīksts, tomēr to var izlobīt no apvalka vienā gabalā. Ja šajā laika posmā salmi sāk kļūt gaišāki, sausnas saturs auzās ir apmēram 34–38%. Jo lielāks ir sausnas saturs, jo īsākos gabalos tie ir jāsasmalcina.

Svens Bēze (Sven Böse) 23

Kultivēšana/ražošana

Veiksminieces un izmaksu mazinātājas Auzas ir ne tikai videi labvēlīgākais graudaugu veids, bet, ņemot vērā arī ražošanas mērķus, vienlaikus ļoti ekonomisks tirgū laižams kultūraugs.

Kvalitatīvi produkti ir pieprasīti, un tas attiecas arī uz auzām! Lopbarības auzām vidējā cena piecu gadu periodā bija 16,73 eiro par centneru, bet augstākās kvalitātes auzu pārdošanas cena tajā pašā laikā bija 17,69 eiro par centneru, tādējādi pārsniedzot to gandrīz par eiro (1. attēls). Cenu ziņā auzas nevar sacensties ar E klases vasaras kviešiem, tomēr ražošanas cenas ir apmēram par 20 €/ha mazākas. Plaši sazarotās auzu saknes nodrošina lielisku barības

vielu koncentrāciju. Pat vislielāko ražu iegūšanai (vairāk nekā 80 cnt/ha) ir nepieciešams ne vairāk kā 70–90 kg/N slāpekļa minerālmēslojuma veidā.

Turpmāk pēc grozījumiem mēslošanas līdzekļu regulējumā aizvien svarīgāks būs pēc auzu audzēšanas augsnē atlikušais nelielais nitrātu daudzums. Spēcīgās auzu saknes labāk uzņem arī pamata barības vielas. Nākamās kultūras ieguvums no tādas iedarbības var būt arī lielais bioloģiskās izcelsmes poru daudzums augsnē. Turklāt auzas

1. attēls. Vasarāju cenu attīstība No noliktavas, izteikta €/t, vidējā cena Vācijā bez PVN 210

Vasaras kvieši (E) Vasaras mieži iesalam Lopbarības mieži Augstākās kvalitātes auzas Lopbarības auzas

200 190 180 170 160 150 140 130

24

7 s1

17

17 ijs

tem bri

Sep

Jūn

r ts Ma

s1 6 De cem br i s1 6

16

tem br i

Sep

15

16 r ts

Jūn ijs

Ma

5 s1

cem bri s

De

15

15

tem br i

Sep

Jūn ijs

rts Ma

14 De cem br i s1 4

14

14 ijs Jūn

rts Ma

tem bri s

Sep

Sep

tem bri s

110

13 De cem bri s1 3

Vidējās cenas kopš 2013. gada jūlija, €/cnt Vasaras kvieši (E) 17,30; Vasaras mieži iesalam: 17,70; Lopbarības mieži: 14,22; Augstākās kvalitātes auzas: 14,83; Lopbarības auzas 14,97

120

ir visveselākie graudaugi ar vislabāko spēju nomākt nezāles. Ir nepieciešama tikai ļoti mērķtiecīga fungicīdu un pat herbicīdu lietošana un pat augstražīgās zonās izdevumi par šiem līdzekļiem bieži nepārsniedz 50 €/ha (2. attēls).

Tomēr vienmēr jāieplāno savlaicīga apstrāde pret laputīm un miežu dzeltenās pundurainības vīrusu (BYDV) un apstrāde ar retardantu pirms novākšanas. Veicot auzu ekonomisko novērtējumu, jāņem vērā to lielā nozīme kā priekšaugam, kas rada finansiālus ieguvumus: • Auzas ir samērā mazprasīgs priekšaugs un ir lieliski piemērotas kā augsekas pēdējā posma kultūraugs, piemēram, pēc kviešiem vai kukurūzas.

• Auzas lieliski uzlabo augsnes struktūru, pateicoties ļoti labam augsnes ēnojumam un plaši attīstītajai sakņu sistēmai. Sējot kviešus

pēc auzām, var iegūt būtiski lielāku ražu nekā pēc kviešiem.

• Auzas mazina sakņu slimību risku (baltvārpainība!).

• Vislielākais ieguvums no tā ir kviešiem un tritikālei.

• Kā vasarāju graudaugs auzas palīdz novērst rezistences dēļ radušos nezāļu pārmērīgās augšanas problēmu un to audzēšanai nav nepieciešama intensīva augsnes apstrāde.

Lai veiktu turpmākus aprēķinus, auzu kā priekšauga vērtība tika lēsta kopumā kā 80 €/ ha. Jo vienveidīgāka un vairāk „uz ziemājiem orientēta” ir augseka, jo augstāka ir šī vērtība katrā saimniecībā individuāli.

Kad atmaksājas pārtikas auzas?

1. tabulā ir redzams, ka augstākās kvalitātes

2 att. Audzēšanas izmaksas dažādiem kultūraugiem 1600

Tehnikas izmaksas

Darba alga

Mēslošana

Augu aizsardzība

Sēklas 204

1200

126

1000 800 600 400 200

98

152 158

112

120

164

147

159

154

149

78 97

122

109

296

363

362

123

76 95 103

108

113

67 101

322

334

321

66 71

80

207

267

153

163 143

748

371

Ku gra kurū ud za iem

kvi Ziem kvi eši pē as eši c em

Va trit sara ikā s le

Va sa kvi ras eši

as

ņi Zir

Pu p

Alu s

mi

eži

0 Pār t au ikas zas

Tiešās darba izmaksas €/ha

1400

25

Kultivēšana/ražošana auzu audzēšana ir ļoti ekonomiska, ņemot vērā ražas/cenas attiecību. Ņemot vērā priekšauga vērtību, „tiešais un ar darba veikšanu nesaistītais ražīgums” (DAL) auzām ir lielāks nekā kviešiem, kurus audzē pēc kviešiem un lopbarības graudaugiem.

Tādējādi auzas ir piemērotas augsekās, kurās nav pareiza augmaiņa, piemēram, kvieši pēc kviešiem, kā ļoti ieteicams augsekas uzlabotājgraudaugs.

Tomēr šie aprēķini darbojas tikai tikmēr, kamēr ražu var laist tirgū kā augstākās šķiras barību vai lobītas auzas ar kviešiem tuvu cenu līmeni.

Izšķirošie faktori šajā ziņā – papildus gaišajai krāsai un lieliskajai smaržai – ir lieli un apaļi graudi. Vienlaikus tiek sasniegta laba izlīdzinātība (90% graudu > 2 mm), tūkstoš graudu

svars (TGM) vairāk nekā 30 g un nepieciešamais hektolitra svars lielāks nekā 54 kg. Minēto kvalitātes mērķu sasniegšanai ir pieci nozīmīgi priekšnoteikumi: 1. Vieta Auzas ir pret sausumu visjutīgākie graudaugi.

Stabili labas ražas un augstas kvalitātes graudu iegūšanai der tikai platības ar labu ūdensapgādi. Ļoti piemēroti ir arī vēsāki reģioni ar lēnāku graudu formēšanos, piemēram, zemākie kalnu apgabali un piekrastes.

2. Augseka Augstākās kvalitātes auzas nav īpaši prasīgas attiecībā uz priekšaugu, tās labi augs arī pēc ziemājiem, kukurūzas vai vēlīnajiem sakņaugiem. Tomēr auzas ir uzņēmīgas pret stiebru

Augsekas vērtība

DAL, tostarp augsekas vērtība

Līdzsvarota raža kviešiem pēc kviešiem

€/dt

dt/ha

€/ha

€/ha

€/ha

dt/ha

€/dt

38,39

30

1152

120

324

25,7

36,91

Līdzsvarota cena kviešiem pēc kviešiem

Augsekas vērtība

950

Paredzamā raža

€/ha

Soja

Paredzamā cena

Tiešās izmaksas un darbu veikšanas izmaksas

1. tabula. Līdzsvarota cena un līdzsvarota raža

Kukurūza graudiem

1630

17,20

111

1901

40

309

101,8

16,21

Vasaras cietie kvieši

1090

25,38

59

1354

40

307

47,6

20,98

Pārtikas auzas Vasaras kvieši (E) Vasaras mieži iesalam

780

15,98

60

959

80

255

54,1

15,73

1000

18,95

65

1224

40

228

61,0

18,51

830

18,38

55

1011

40

220

51,7

18,00

Lopbarības auzas

780

15,10

60

906

80

202

57,2

15,73

Vasaras mieži

850

15,72

60

943

40

131

61,8

16,85

Pupas

890

20,13

43

856

150

116

44,7

24,68

Zirņi

880

21,24

39

834

150

109

41,7

26,35

26

nematodēm, tāpēc nevajadzētu tās sēt atkārtoti pēc auzām vai vasaras rudziem.

3. Šķirnes izvēle Dzirnavās lobīšanai vispiemērotākās ir šķirnes ar ļoti lieliem graudiem, piemēram, IVORY, HARMONY. Izvēloties lobīšanai piemērotākās šķirnes, vajadzētu ņemt vērā arī plēkšņu atdalīšanas vieglumu (HARMONY). Vēl viens tirgus virziens ir spēkbarība zirgiem. Šajā jomā labas izmantošanas iespējas ir reģionālajā mērogā izvēlētajām melno auzu šķirnēm, piemēram, ZORRO. 4. Sējas laiks „Maijā sētās auzas aiziet pelavās”. Jo mazāka ir konkrētajai platībai noteiktā vērtība, jo svarīgāka ir agrīna sēja, ja iespējams, – līdz marta beigām/aprīļa sākumam. Kā garās dienas graudaugam auzām ir nepieciešams pietiekami ilgs veģetācijas laiks īso dienu periodā, lai attīstītos spēcīgi stiebri un saknes.

5. Mēslošana Auzām slāpekļa mēslojuma un fungicīdu lietošanas ietekme uz graudu veidošanos ir samērā neliela. Tomēr nabadzīgās augsnēs rūpīgi jāuzrauga mikroelementu pietiekamība (Mn, Cu), īpaši, ja augsnes pH līmenis ir augsts (audzējot auzas, nedrīkst kaļķot).

Prognozes Piemērotās platībās augstas kvalitātes auzas var uzlabot augsekas, kurās dominē kvieši, un nodrošināt būtiskus papildu ienākumus. Pieaugošās prasības pēc klimatam un gruntsūdeņiem draudzīgas lauksaimniecības kā arī ēšanas paradumu maiņa aizvien vairāk palielina interesi par auzu audzēšanu. Aizvien lielākā skaitā federālo zemju arī atbalsta paplašinātu augseku, izmaiņu veikšanas ietvaros iekļaujot tajā vasarāju graudaugus un pākšaugus, kā arī auzas – ļoti rentablu alternatīvu peļņas palielināšanai no graudaugiem.

Svens Bēze

27

Kultivēšana/ražošana

Auzas – vissvarīgākā vasarāju graudaugu kultūra bioloģiskajā lauksaimniecībā Vidēji apmēram 17% auzu sējplatību Vācijā (aptuveni 24 500 ha) dažos pēdējos gados tika kultivētas atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības noteikumiem. Bioloģiski audzētas auzas pārsvarā ir paredzētas lietošanai cilvēku uzturā. Tomēr tās ir arī nozīmīga lopbarības maisījumu sastāvdaļa. Bioloģisko vasaras miežu un kviešu platības aizņem tikai 2 līdz gandrīz 6% kopējās sējplatības (1. tabula).

I. Vietas piemērotība un secība augsekā Liela spēja pielāgoties dažādiem apstākļiem Auzas ir pievilcīga graudaugu kultūra audzēšanai vidēji mālainās, kā arī smilšainās augsnēs, jo spēj viegli pielāgoties dažādiem apstākļiem un ir mazprasīgas attiecībā uz augšanas vietu, tāpēc aizņem plašu nišu ekoloģiskajā sistēmā.

Lielu barības vielu un ūdens izmantošanas efektivitāti nodrošina plašā sakņu sistēma ar lielu daudzumu smalko sakņu. Šī spēja ir ļoti svarīga bioloģiskajā lauksaimniecībā, jo tajā nelieto viegli šķīstošus mēslošanas līdzekļus.

Sacenšoties ar citām prasīgākām graudaugu kultūrām, piemēram, kviešiem un miežiem, par labākajām platībām, tās ir gaidīta pārmaiņa smilšainajās augsnēs, kur galvenokārt audzē

rudzus. Šajā vietā auzas ir patiešām ekonomiski izdevīga alternatīva. Tomēr platības ar augsnes vērtību zemāku nekā 30 balles un vāju ūdens apgādi veģetācijas periodā ir tikai nosacīti derīgas auzu kultivēšanai.

Kultūraugu secības noteikšana augsekā atbilstoši ekonomiskajai vērtībai Lai ražotu auzas pārtikai, ir nepieciešami optimālai graudu veidošanai labvēlīgi apstākļi, kas jānodrošina, izvēloties piemērotu platību un vietu augsekā. Nedrīkst novērtēt pārāk zemu no iegūstamās ražas un cenas atkarīgo pozitīvo ekonomisko potenciālu, salīdzinot ar citām lauksaimnieciskajām kultūrām.

Viegla mehāniskā sastāva augsnēs auzas pa-

1. tabula. Bioloģiskajās saimniecībās audzēto auzu sējumu platību (tūkstošos hektāru) attīstība Vācijā (Schack et al. 2014) 2012

2013

2014

Bioloģiskās lauksaimniecības platības procentos 2014. gadā

23,5

25,5

24,5

16,9 %

Vasaras mieži

14,5

14,5

12,5

2,1 %

Vasaras kvieši

10,0

8,5

8,5

5,6 %

Auzas

28

2. tabula. Auzu vieta augsekā – piemēri dažādiem augsnes veidiem Smilts augsne

Mālsmilts augsne

Smilšmāla augsne

Āboliņš, stiebrzāles

Āboliņš, stiebrzāles

Āboliņš, stiebrzāles

Auzas

Graudaugi

Graudaugi

Graudaugi

Auzas

Graudaugi

Pākšaugi

Pākšaugi

Pākšaugi

Graudaugi

Graudaugi

Graudaugi

Graudaugi

Graudaugi

Auzas

rasti ir iekļautas ekonomiski izdevīgāko kultūru grupā, tāpēc tās vajadzētu novietot aiz pākšaugiem un to maisījumiem. Ar barības vielām bagātākās augsnēs auzas parasti sacenšas ar kviešiem, kas tās nobīda uz mazāk vēlamām vietām augsekā. Šādās platībās auzas parasti ir pēdējā kultūra augsekā un nav iekļautas tūlīt aiz pākšaugiem (2. tabula). Ja ir pārāk liels barības vielu nodrošinājums, to var izmantot, lai nepieļautu veldrēšanos un novēlotu salmu nobriešanu. Audzējot auzas kopā ar pākšaugiem, kas ir pierasta prakse bioloģiskajā lauksaimniecībā, augsekā tās iekļauj tādā pašā veidā kā zirņu un lupīnu monokultūras.

II. Audzēšanas īpatnības bioloģiskajā lauksaimniecībā.

Lietojiet tikai veselas (slimību neskartas) sēklas Tā kā tiek sētas nekodinātas un bioloģiski audzētas sēklas, īpašu uzmanību vajadzētu pievērst ar sēklu pārnēsātajām slimībām (auzu putošajai melnplaukai (Ustilago avenae); auzu lapu pelēkplankumainībai (Septoria avenae);

auzu brūnplankumainībai (Drechslera avenae)).

Tāpēc, ja iespējams, vajadzētu lietot sertificētas sēklas. Lietojot pašaudzētas sēklas, graudu krājums rūpīgi jāpārbauda un attiecīgos gadījumos sēklām jāveic analīzes laboratorijā.

Izšķirošais faktors ir optimāla sējas laika izvēle Nelabvēlīgi laika apstākļi līdz dīgšanai un ilgāks dīgšanas laiks palielina inficēšanās risku. Šajos laika posmos, kad zemas temperatūras vai sausums rada augsnē esošo barības vielu savlaicīgas uzņemšanas apgrūtinājumu, jaunajiem augiem kļūst redzamas barības vielu nepietiekamības pazīmes. Tāpēc izšķiroša nozīme ir pareizai sējas laika izvēlei.

Nezāļu tieša kontrole, lietojot ecēšas Bioloģiskajā lauksaimniecībā arkla lietošana ir pierasta prakse un svarīgs netiešs pasākums nezāļu kontrolē. Nepietiekama augsnes irdināšana un aerācija, kā arī lielāka nezāļu radīta slodze ir galvenie argumenti arkla lietošanai. Ja nelieto aršanu, palielinātas nezāļu radītās slodzes dēļ

29

Kultivēšana/ražošana īpaši var ciest īsāki graudaugi, piemēram, auzas un vasaras mieži. Bioloģiskajā lauksaimniecībā rindsēja būtu jāveic, cik vien iespējams agri, tomēr ne uz nezāļu kontroles rēķina, pakārtojot visus lauka darbus sēšanai. Visi augsnes apstrādes darbi sekmē nezāļu dīgšanu un nākamajā darbu posmā nezāļu daudzumu var efektīvi mazināt. Tāpēc sēklu gultnes sagatavošanu un sēšanu veic 7–10 dienās pēc aršanas. Apmēram desmit dienas pirms sēšanas veic rudens aruma kultivēšanu ar piemērotu tehniku. Auzu agrīnu sēšanu nevajadzētu veikt uz optimālas sēklas gultnes sagatavošanas rēķina, tomēr, no otras puses, baidoties no nezālēm, sēju nevajadzētu

atlikt līdz maijam. Pēc sējas svarīgākais sējumu kopšanas pasākums visā veģetācijas periodā, saimniekojot bioloģiski, ir mehāniska nezāļu ierobežošana. Īpaši efektīva ir rindstarpu irdināšana 5–7 dienas pēc rindsējas. Nezāles līdz tam brīdim jau ir sadīgušas un ir efektīvi kon30

trolējamas, vēl pirms auzu dīgsti ir parādījušies virs zemes. Nākamo irdināšanu veic, tiklīdz auzu saknes ir pietiekami stingri nostiprinājušās augsnē un nav jābaidās auzas izraut (triju lapu fāze). Efektīvai sīku nezāļu apkarošanai ir nepieciešama drūpoša augsne un atbilstošs apstrādes ātrums. Šādu apstrādi auzas iztur samērā labi.

Mazas izsējas normas sekas var būt mazāka raža Sējuma biezībai nevajadzētu būt pārāk zemai – ir ieteicams par tradicionāli noteikto graudu skaitu (350–400 dīgtspējīgu graudu/m2) nedaudz lielāka izsējas norma (1. attēls). Pamatots ekonomiskais izdevīgums, palielinot iegūtās ražas daudzumu, ir sasniedzams ar izsējas normu līdz 400 graudiem uz kvadrātmetru. Parasti nepietiekamais barības vielu nodrošinājums nosaka skaidras robežvērtības atsevišķo augu pastiprinātai cerošanai pie zemākas sējuma biezības. Samazinot sējuma biezību, var iegūt lielāku 1000 graudu masu, tomēr tādā veidā iegūtā kompensējošā ietekme uz ražu nav pietiekama. Jo auglīgāka augsne, jo vairāk var samazināt izsējas normu. Lielāka sējuma biezība var arī kompensēt zemāku dīdzību un augu zudumus pēc kultivēšanas.

Mēslošana Auzas spēj labi uzņemt jebkuru papildmēslojumu, piemēram, no digestātiem, un izmantot to ražas un kvalitātes paaugstināšanai . Atkarībā no laikapstākļiem tikai no 20 m3 digestāta (apmēram 100 kg N) var iegūt līdz pat 10 cnt/ha papildu ražu un kopproteīna satura pieaugumu (līdz pat 2,5%) (2. attēls). Auzas uzņem tikai nedaudz

39

60

14

37

50

12

35 33 31 29 200 250 300 350 400 450 500 dīgtspējīgu sēklu skaits/m2

Avots: Gruber et al. 2003

mazāk nekā vienu trešdaļu slāpekļa; atlikušais uzkrājas augsnē krājuma veidā un ir pieejams nākamajam kultūraugam.

Digestātu ātri iestrādājot augsnē, var samazināt gāzveida vielu zudumus. Šķirnes izvēle Bioloģiskajā lauksaimniecībā parasti izvēlas auzu šķirnes ar plēksnēm, strauju agrīno attīstību, labu cerošanas spēju un ilgāku augšanas periodu. Laba augu biezība un garāks augums no sadīgšanas līdz novākšanai efektīvi nomāc nezāles, turklāt no gariem stiebriem arī tiek iegūts lielāks salmu daudzums. Tā kā nav citas iespējas kā ierobežot slimības, īpašu interesi izraisa šķirnes izturība pret tām. Papildus augšanas īpatnībām šķirnes izvēli nosaka arī paredzētais graudu lietojums. Kvalitātes prasības ir tādas pašas kā tradicionāli audzētajiem graudiem. Šķirnes ar mazu plēkšņu saturu un vieglu lobāmību ir piemērotas lietošanai lobītā veidā.

10

40

8

30

6

20

4

10 0

2 bez mēslošanas

Avots: Gruber et al. 2016

3

20 m

0

Kopproteīna saturs sausnā (%)

2. attēls. Digestāta mēslojuma ietekme uz graudu ražu un kopproteīna saturu auzās Gilcovā 2013.–2015. gadā

raža, cnt/ha

raža, cnt/ha

1. attēls. Sējuma biezības ietekme uz auzu ražu bioloģiskajā lauksaimniecībā Gilcovā (Gülzow)

Auzas

Ne visas šķirnes sasniedz graudu tilpummasu 54 kg/hl tieši no lauka, tāpēc, lai nezaudētu labu cenu, bieži ir jāveic priekštīrīšana.

Lai gan svarīgākais kritērijs, izvēloties auzu šķirni audzēšanai lopbarībai, ir raža, plēkšņu auzām tiek pieļauti vairāki kompromisa varianti. Parasti, sasniedzot noteiktu kvalitātes līmeni, augstāka cena par labāku kvalitāti kompensē zaudējumus, ko rada mazāka raža.

Ir pieejamas tikai dažas kailgraudu auzu šķirnes. Tā kā kailgraudu auzas ir ļoti prasīgs kultūraugs audzēšanas, novākšanas, glabāšanas un apstrādes procesā, pašlaik to audzēšanas platības joprojām ir mazas. Tomēr tirgotāji to izceļ kā interesantu alternatīvu (Becherer, 2016).

Pirms uzsākt audzēšanu, ir jāapspriež visi ar pārdošanu un pārstrādi saistītie jautājumi.

Auzas maisījumos Auzas ir lielisks kultūraugs maisījumos ar citu sugu kultūraugiem Salīdzinot ar monokultūru, 31

Kultivēšana/ražošana piemēram, pākšaugiem, maisījumi ar auzām nomāc nezāles un kultūraugus ir vieglāk novākt.

Auzas var būt arī balstaugi zaļmasas zirņu šķirnēm. Pētījumos ir pierādīts, ka ražas apjoms un maisījuma kultūraugu proporcijas dažādos gados atšķiras. Šādos maisījumos auzas var darboties izteikti kompensējoši un, piemēram, līdzsvarot laikapstākļu izraisītu pākšaugu ražas samazinājumu. Atkarībā no apstākļiem audzēšanas vietā auzām izsējas normu var samazināt līdz 100–150 dīgtspējīgiem graudiem uz kvadrātmetru. Tomēr lupīnas un zirņu sēklai jābūt vismaz divu trešdaļu apjomā, lai kulšanas laikā iegūto pākšaugu daļa būtu vismaz

Auzas ir ļoti vērtīga lopbarības maisījumu sastāvdaļa.

32

30%. Attiecībā uz sēšanas dziļumu, sējas laiku un kultūras kopšanas pasākumiem ir jāatrod kompromisa varianti. Ne mazāk svarīgs faktors, izvēloties kultūraugus, ir nogatavošanās laiks un augšanas augstums.

III. Auzas ir vērtīga barības sastāvdaļa Auzu un pākšaugu skābbarība Auzu un pākšaugu lietošana zaļmasas iegūšanai var būt alternatīva graudu maisījumam.

Visu virszemes daļas biomasu var novākt jau pākšaugu dzeltengatavības stadijā. Auzu maisījumi ar lupīnām ir īpaši vērtīgi, jo tiem papildus labām ražām ir pierādīta arī salīdzinoši izdevīga

3. tabula. Zaļmasas skābbarības barības vielu kopējais daudzums, sagremojamība un enerģētiskā vērtība. Triju gadu pētījumā maisījumiem iegūtās vidējās vērtības

Maisījums

Sausna, %

Kopproteīns g/kg sausnas

Kopšķiedra, g/kg sausnas

Ciete, g/kg sausnas

Fermenti, šķīst. org. v., g/kg sausnas

Iegūtā enerģija, pārrēķinot uz sausnu

Iegūtais sausnas daudzums, NEL (neto ME (mecnt/ha enerģija taboliskā laktācijai)

enerģija)

Zirņi/auzas

34,9

100

266

92

521

4,94

8,50

60

Lucerna/auzas

30,0

102

258

103

579

5,40

9,23

72

Zirņi/graudaugi

33,6

100

236

140

623

5,76

9,75

60

Lucerna/graudi

27,0

116

255

103

600

5,56

9,45

78

30–35

> 100

230–260

> 140

> 630

Mērķlielumi

> 5,80

Avots: Titze, Gruber 2006

veidu kvalitāte atbilst govīm un aitām izēdināmajai vienas kultūras barībai noteiktajām prasībām, nelietojot to laktācijas periodā (3. tabula).

Skābbarība no auzām un pupām

kopproteīna satura un enerģētiskās vērtības iegūšanas iespēja.

Triju gadu periodā veiktajās zaļmasas skābbarības analīzēs ir pierādīts, ka šo skābbarības

Auzas spēkbarībā Auzas ir svarīga sastāvdaļa vairāku dzīvnieku sugu spēkbarībā. Piemēram, jēru nobarošanai paredzētajā barībā tās var veidot apmēram 30% (Martin, Blum, 2015). Veidojot barības devu, jāņem vērā, ka, salīdzinot ar tradicionālajā lauksaimniecībā lietotajām sastāvdaļām, šādas barības vērtība ir atšķirīga. Salīdzinot ar tradicionāli audzētajām auzām, tiek iegūti tikai 75% kopproteīna un apmēram 90% koptauku satura (4. tabula). Tāpēc, veidojot barības devas, vajadzētu veikt pašiem savas kvalitātes pārbaudes vai lietot bioloģiskajai lauksaimniecībai paredzētās tabulas.

Auzu priekšrocības bioloģiskajā lauksaimniecībā nodrošina to atbilstība barībai ar lielu kopšķiedru saturu. Salīdzinot ar citiem graudaugiem, auzās ir īpaši daudz kopšķiedru, kas apvienojumā ar lielo koptauku saturu nodro33

Kultivēšana/ražošana 4. tabula. Bioloģiskajā saimniecībā audzētu graudaugu barības vērtība1 un tās salīdzinājums ar tradicionālajā lauksaimniecībā iegūtajām sastāvdaļām Lopbarība

Saturs, kilogramā svaigmasas Metabolizējamā enerģija

PEQ2)

MJ ME

g/MJ ME

11,0

8,2

0,4

119

10,0

8,2

0,7

2,9

15

24

11,4

6,6

0,3

2,7

16

24

11,4

7,9

0,3

3,0

Kopproteīns

Koptauki

Kopšķiedras

Mieži

89

24

47

Auzas

82

45

Rudzi

75

Tritikāle

90

g

Lopbarība

Minerālvielas Ca

P g 2,8

Barības daļa svaigmasā, salīdzinot ar tradicionālo = 100%

Mieži

73*

93*

108*

98*

74*

82*

92*

Auzas

74*

89*

107*

98*

75*

84*

94*

Rudzi

73*

91*

110*

98*

75*

63*

78*

Tritikāle

71*

85*

107*

99*

72*

75*

84*

* Atšķirību starp vidējām vērtībām statistiskā nozīmība (p < 0,05) 1) LFA MV un LUFA MV (Mēklenburgas-Priekšpomerānijas Lauksaimniecības pētniecības un Lauksaimniecības un vides pētniecības centra) analīžu rezultāti; 2) Kopproteīnu un –enerģētiskās vērtības attiecība, g/MJ ME Avots: Martin, Blum, 2015

šina barības devā veiksmīgu olbaltumvielu un –enerģētiskās vērtības attiecību (4. tabula).

Secinājumi • Auzas ir vissvarīgākā vasaras graudaugu kultūra bioloģiskajās saimniecībās.

• Auzu piemērotības dēļ kultivēšanai dažādos apstākļos audzēšanas vietās tās ir pievilcīga atjaunošanas kultūra daudzās saimniecībās.

• Auzas var audzēt gan kā monokultūru, gan maisījumos, īpaši kopā ar pākšaugiem, kā arī ar citām kultūrām.

• Tāpēc tās ir pievilcīgas ne tikai graudu ieguvei, bet arī zaļmasai.

• Auzas var būt nozīmīga sastāvdaļa dažādu dzīvnieku sugu barības devas struktūrā.

Dr. Herieta Grūbere (Harriet Gruber) Atsauces skatīt 65. lappusē.

34

Recepte

Bļodiņa zaļumu smūtija ar auzu pārslu maisījumu Sastāvdaļas divām personām banāns kivi 100 g gurķu un neliels ābols sauja lauka salātu 150 ml ūdens 80 g placinātu auzu 20 g auzu kliju pārslu tējkarote sasmalcinātu linsēklu ēdamkarote ķirbju sēklu šķipsna kurkumas un maltu kardamona sēklu

Informācija par uzturvērtību vienai porcijai

Enerģētiskā vērtība

ar āboliem

ar gurķiem

313 kcal

290 kcal

Ogļhidrāti

50 g

45 g

Tauki

7g

7g

Olbaltumvielas

11 g

10 g

Šķiedrvielas: tostarp bēta glikāni

9,5 g, 2,6 g

9 g, 2,6 g

Sāls:

0,016 g

0,016 g

Magnijs

111 mg

113 mg 3,45 mg

Dzelzs

3,44 mg

Fosfors

235 mg

238 mg

Tiamīns

0,356 mg

0,361 mg

Folāti

78.9 μg

84,7 μg

K vitamīns

44,1 μg

48,2 μg

Gatavošana Nomizojiet banānu, kivi un gurķi un sagrieziet tos šķēlītēs (ja lieto ābolu, to var nemizot). Nomazgājiet un notīriet lauka salātus. Augļus un salātus kopā ar ūdeni samaliet blenderī smalkā biezenī un iepildiet divās bļodās. Sajauciet auzas ar auzu kliju pārslām, linsēklām, ķirbju sēklām un garšvielām. Viegli apgrauzdējiet maisījumu uz pannas, līdz jūtat tikko uztveramu smaržu. Izlīdziniet pārslu maisījumu uz smūtija virsmas un pasniedziet kopā ar karoti.

Gatavošanas laiks: 15 minūtes

35

Kultivēšana/ražošana

Auzu nozīme augsekā Šaurai augsekai ar lielāku ziemāju proporciju pēdējos gados veidojas aizvien lielāka slodze: ražas palielinājumu neizdodas sasniegt, īpaši ziemas kviešiem; mēslošanas, augu aizsardzības un lauka darbu izmaksas palielinās.

Palielinās arī graudzāļu dzimtas nezāļu noturības radītās problēmas, tāpēc augsekai atkal ir jāsāk pievērst lielāka uzmanība.

Papildus tipiskām lauka kultūrām augseku papildus paplašina, iekļaujot tajā pārsvarā pākšaugus un vasaras graudaugus. Auzas ir īpaši svarīgas, jo tās augsekā var uzņemties zaļmasas kultūrauga funkcijas.

Auzas bieži ir nepareizi novērtētas Apmēram 26% vietējās auzu produkcijas izmanto pārtikas ražošanai, un šī tendence pastiprinās. Augstas kvalitātes auzas cenas ziņā var sacensties ar augstas kvalitātes kviešiem, un, vienlaikus iegūstot arī lielas ražas, auzu audzēšanas rentabilitāte palielinās. Tomēr auzas aizņem tikai 2,5% Vācijas graudaugu platību (Stat. Jahrbuch 2008 (2008. gada statistikas gadagrāmata)), jo, veidojot augsekas, auzu lielā vērtība netiek novērtēta. Pašreizējās tendences tirgū un peļņas līmenis bieži ir novērtēts pārāk zemu. Dati statistikas gadagrāmatā liecina, ka auzām septiņu gadu periodā vidējais ražas apjoms ir tikai 45 cnt/ha. Tomēr praksē bieži iegūst vidējo ražu 65–70 cnt/ha. Šādi ražas apjomi pilnībā maina konkurētspēju.

Konkurences situācijas aina, kas ir iegūta, pamatojoties tikai uz peļņas līmeņa aprēķiniem, nav pietiekami pilnīga. Bez šaubām, tas var vei36

cināt augseku ciklu saīsināšanos un saimniecību virzību uz spēcīgāku kultūru audzēšanu.

Visvairāk no tā iegūst ziemas kvieši. Tajā pašā laikā, veicot kviešu kultivēšanas novērtējumu, ir grūti atšķirt zaļmasas kultūraugu/kviešu augseku no kviešu/kviešu augsekas, lai gan var atklāt lielas ražīguma atšķirības dažādām audzēšanas vietām.

Pārskatiet visu saimniecisko sistēmu Audzēšanas procesa rentabilitātei būtiski nozīmīga ir ne tikai graudaugu raža, bet arī izmaksām pielāgota visas kultivēšanas sistēmas darbība. Papildus tiešajām izmaksām šeit ir iekļautas arī izmaksas par lauka darbiem (skatīt arī publikācijas 32.–35. lpp.). Abas izdevumu sadaļas nosaka augseka. Regulāra zaļmasas un graudaugu kultūras maiņa vai ziemāju aizstāšana ar vasarājiem var atvieglot augsnes konservējošo irdināšanu, ļauj ietaupīt izdevumus par mēslošanu un augu aizsardzību un uzlabo augsekas finansiālos rādītājus.

tiem vārdiem sakot, būt nākamie aiz zaļmasas kultūraugiem. Pretstatā tam auzas parasti ir „tīrītājs” – augs, kurš „sakopj” lauku pēc graudaugiem.Bez šaubām, auzas lieliski samierinās ar šo neapskaužamo stāvokli augsekas sistēmā, jo labi spēj iegūt barības vielas un sagatavot tās patēriņam. Tomēr šādā veidā nav iespējams optimāli izmantot auzu ražošanas potenciālu, tāpēc iegūtās ražas ir mazākas nekā paredzētas.

Kā graudaugu veidi jūtas kā nākamie aiz dažādiem priekšaugiem? Augus nenomainot, ražas būtiski mazinās, un šo ietekmi var mazināt tikai ar augsnes apstrādi, mēslošanu, augu aizsardzību u. c. (1. tabula). Ļoti svarīgs ražas veidošanas faktors ir tuvākā priekšauga un priekšaugu kombinācijas izvēle (2. tabula).

Papildus zaļmasas kultūraugiem arī auzām ir īpaša nozīme augsekā. No vienas puses, tas iekļauj fitosanitāros aspektus. Tomēr, no otras puses, auzu vieta augsekā tiešā veidā ietekmē to ražas potenciāla izmantošanu.

No visām testētajām kultūrām auzu kā priekšauga ietekme uz kviešiem bija vislabvēlīgākā (2. tabula, Zaļmasas augs – auzas – kvieši). Atkarībā no izmantotajiem priekšaugiem un to kombinācijām atbildes reakcijai ražas iznākuma veidā ir redzama atkarība no kultūrauga īpatnībām.

Auzu vieta augsekā Ieskatoties seno laiku mācību grāmatās, var gūt apstiprinājumu vēl šodien lietotajai atziņai, ka kvieši ir pelnījuši vislabāko vietu augsekā, – ci-

1. tabula. Graudu ražas (cnt/ha un %) dažādiem graudaugu veidiem piecu platību vidusdaļā sešos pētījumos dažādos augsekas apstākļos Augsekas veids Graudaugu veids

Augu maiņa

Attiecīgā graudauga proporcija ir lielāka nekā 50% Atkārtota kultūra

Ziemas kvieši

Monokultūra

Nākamā kultūra pēc auzām vai kviešiem

cnt/ha

%

%

%

%

46,3

100

66

81

65

Vasaras mieži

39,5

100

88

94

86

Auzas

40,4

100

76

95

71

Avots: no BACHTHALER, modificēts

37

Kultivēšana/ražošana Pārskatiet šaurās augsekas Veicot augseku ekonomisko novērtēšanu, jāņem vērā divas īpašas izdevumu sadaļas – tiešās izmaksas, piemēram, par sēklām, augu mēslošanas un aizsardzības līdzekļiem, un lauka darbu izmaksas. Ja jau daudzējādā ziņā ir izsmeltas iespējas ietaupīt uz tiešo izmaksu rēķina īslaicīgajos augseku ciklos, vēl ir palikušas daudzas ietaupīšanas iespējas, vairāk apvienojot zaļmasas kultūras vai vasaras graudaugus. Šādā veidā lauka darbu izmaksas var mazināt, īpaši, pirms tiešās sēšanas sākuma veicot augsnes konservējošo irdināšanu. Lielākās priekšrocības ir paredzamas, ja apstrādē neizmanto aršanu, pilnībā mainot uz graudaugu/zaļmasas augu augseku vai pat pārejot no ziemas kultūraugiem uz vasarājiem.

Pozitīva ietekme uz ražu augsekā Auzu noturība pret svarīgākajiem kaitīgajiem organismiem: acsveida plankumainību (stiebru lūšanu) (Pseudocercosporella herpotrichoides) un baltvārpainību (Caeumannomyces graminis var. tritic) padara to par „atveseļojošo augu” šaurā augsekā – salīdzināmu ar zaļmasas kultūraugu (3. tabula). Tāpēc pēc auzām sētajām ziemas graudaugu šķirnēm iegūtās ražas ir līdzvērtīgas ražām, ko iegūst, ja priekšaugi ir bijuši zaļmasas augi, piemēram, eļļas rapši, cukurbietes vai pākšaugi. Faktiski iegūtā raža patiešām ir atkarīga no nepatogēna priekšauga ietekmes, piemēram, slāpekļa pieejamības, ūdens pievadīšanas un augsnes struktūras īpašībām. 4. tabulā ir iekļauta informācija par lauksaimniecisko kultūru piemērotību priekšauga statusam attiecībā uz auzu un citu izvēlēto kultūru audzēšanu. Tā kā auzām reakcija uz dažādiem priekšaugiem ir samērā neliela (1. tabula), tās var viegli iekļaut augsekas sistēmā. Ja ir risks inficēties ar auzu cistnematodi (Heterodera avenae) vai stublāju nematodi (Ditylenchus dipsaci), var būt izņēmumi. Jāvairās no monokultūrām vai pārāk tuva savstarpēja novietojuma augsekā. Tāpēc auzu proporcijai jābūt ne lielākai kā 20–25%.

Daudzgadīgajos pētījumos, apvienojot augsekas ar augsnes konservējošo irdināšanu, ir pārbaudīta priekšaugu – ziemas eļļas rapša un auzu – ietekme uz pēc tam audzēto kviešu ražu augsekās: eļļas rapši – kvieši – kvieši – kvieši ar aršanas sistēmu un graudaugu augsekā: auzas – ziemas kvieši – ziemas kvieši – ziemas rudzi. Par vērtēšanas standartu tika izmantota vidējā iegūtā raža divām vienu pēc otras au-

2. tabula. Zaļmasas kultūru un graudaugu priekšauga relatīvā vērtība, audzējot tos pirms ziemas kviešiem

Skābbarībai paredzētā kukurūza

Ziemas eļļas rapsis

Kartupeļi 93

91

88

85

83

79

79

91

90

89

86

83

80

75

75

Kviešu relatīvā graudu raža 100 = 68,7 cnt/ha Avots: no BAEUMER, 1992

38

Ziemas kvieši

94

97

Ziemas mieži

100

Vasaras mieži

Zaļmasas kultūra Graudaugi

Auzas

Agrīnie priekšaugi

Pākšaugi

Cukurbietes

Tuvākais priekšaugs

3. tabula. Ziemas kviešu inficēšanās ar baltvārpainību un acsveida plankumainību dažādās augsekas grupās (vidēji no piecām platībām divu gadu periodā) Augsekas grupas

Ziemas kviešu inficēšanās pakāpe (% stiebru) acsveida baltvārplankupainība mainība

> 50% ziemas kviešu

33 %

50 %

Pēc vasaras miežiem

30 %

44 %

Pēc auzām

10 %

38 %

Augseka

9%

30 %

Avots: no Gliemeroth and Kübler 1973

dzētām kviešu kultūrām, izmantojot kultūru sistēmu, kurā ir iekļauti eļļas rapši un trīs reizes

pēc kārtas ziemas kvieši (5. tabula). Eļļas rapšu un auzu kā priekšauga vērtība ir aprēķināta ziemas kviešiem, izmantojot ražas izmaiņas un faktiski iegūtos izmaksu ietaupījumus par mēslojumu, augu aizsardzības līdzekļiem un lauka darbiem, salīdzinot tās ar vidējo vērtību pirmajai un otrajai kviešu kultūrai, audzējot kviešus pēc kviešiem. Aptuveni tādas pašas priekšauga vērtības eļļas rapšiem un auzām ir arī Zēstē (Soest). Tomēr vislielākās atšķirības tika novērotas Gilcovā. To var saistīt galvenokārt ar ļoti mazo iegūto ražu pēc kviešiem audzētajiem kviešiem atsauces sistēmā.

Abas zaļmasas kultūras (eļļas rapši un auzas) būtiski palielināja pēc tam audzēto kviešu ražas, kas īpaši labi bija jūtams Gilcovā. Šāds

4. tabula. Lauksaimniecisko kultūraugu piemērotība lietošanai priekšauga statusā pirms izvēlētajiem graudaugu veidiem Pēcaugs Priekšaugs

Ziemas mieži

Ziemas rudzi

Ziemas mieži

-

±

-

o

Ziemas rudzi

±

o

o

±

Ziemas kvieši

+

±

o

±

Vasaras mieži

o

±

o

-

Auzas

+

±

+

-

Ziemas rapši

Ziemas kvieši

Auzas

++

++

++

-

Vēlie kartupeļi

-

++

++

++

Cukurbietes

-

-

++

++

Skābbarībai paredzētā kukurūza

-

+

+

+

Zirņi

++

++

++

-

Lucerna

-

-

+

++

Sarkanais āboliņš

+

+

+

++

Āboliņš un stiebrzāles

+

+

±

++

Daudzgadīgie zālāji

-

+

±

++

+ + ļoti laba, + laba, +/- apmierinoša, o priekšauga ietekmes nav, - nav iespējams/nav izmantojams kultivēšanas apvienojums Avots: no Seifert, 1988, modificēts

39

Kultivēšana/ražošana rezultāts atkārtojas visām piecām testētajām kultūru sistēmām. Vienas kultūras sistēmas ietvaros zaļmasas kultūras aizstājot ar graudaugiem, mainās izmaksas nākamajai kultūrai: ļoti maza augsnes apstrādes intensitāte, mazas izmaksas par mēslošanu un augu aizsardzību, ietaupījumi par lauka darbiem.

Parasti palielinās arī ražas. Auzu īpašā priekšrocība ir fitosanitārā ietekme. Tāpēc auzām kultivēšanas sistēmās ir „zaļmasas auga” loma.

Agra sēja nodrošina lielu ražu. Auzu priekšrocības, iekļaujot tās paplašinātās augsekās, ir to pozitīvā ietekme uz katrai konkrētai audzēšanas vietai raksturīgu ražas palielināšanos.

Vissvarīgākā prasība šāda rezultāta iegūšanai ir piemērota veģetācijas perioda izmantošana ar ļoti agru sējas laiku. Ir pierādīts, ka laiks janvārī/februārī ar nelielu salu ir piemērots

saimniecībām, kur rudenī ir veikta augsnes konservējošā irdināšana, iepriekš sagatavotā aramzemē sējot 230–250 dīgtspējīgus graudus uz kvadrātmetru.

Secinājumi Lai auzu novērtējums būtu pareizs, tajā iekļauj izmaksu pilnu aprēķinu, ņemot vērā visu augseku un priekšauga vērtības izmantošanu. Auzas var palielināt visas augsekas ekonomisko izdevīgumu, ja tās iekļauj šaurajās augsekās, kurās dominē kvieši.

Emeritētais profesors (Prof. em.) Dr. Norberts Litke Entrups (Norbert Lütke Entrup)

5. tabula. Eļļas rapša un auzu kā priekšauga vērtība attiecībā uz kviešiem atkarībā no pārvaldības sistēmas un audzēšanas vietas, nosakot vidējo apjomu pirmajai un otrajai kviešu ražai, audzējot kviešus pēc kviešiem, par atsauces sistēmu izmantojot aršanu, 2003.–2005. gadā

Darbaspēka izmaksas, €/ha

Priekšauga vērtība €/ha

0.9

9

16

35

-

60

Auzas-ZK-ZK-ZR (konservējošā)

2.1

20

-12

-4

52

56

€/ha

Eļļas rapsis-ZK-ZK-ZK (aršanas sistēma)

Pārvaldības sistēma/kultivēšanas secība

cnt/ha

Augu aizsardzība, €/ha

Izmaksu ietaupījumi Mēslojums, €/ha

Papildu raža

Vieta: Zēste (Ziemeļreina-Vestfālene (Nordrhein-Westfalen))

Vieta: Gilcova (Mēklenburga-Priekšpomerānija) Eļļas rapsis-ZK-ZK-ZK (aršanas sistēma)

17.5

174

3

28

2

207

Auzas-ZK-ZK-ZR (konservējošā)

21.5

214

3

23

50

290

Avots: Schneider and Lütke Entrup 2006

40

Atkāpe Vasaras auzu raža un sējumu platības 2013.–2015. gadā

10 8 6 4 54,30 2 10 0 2013

12 10 8 51,80 6 4 2 11,5 0 2013 10 8 6 4 60,60 2 8,3 0 2013

6 5 4 3 2 1 0

49,80 47,80 5,9

2013 2,5 2,0 1,5 45,00 1,0 0,5 2,0 0,0 2013

4,8

2014

2015

70 56,20

60,50

60 10 6,2 50 8 48,80 2015 6 4 2 6,5 0 60 2013

6,2 2014

50,20

49,80

9,8 2014

9,7 40 2015

58,60 60

7,3 2014

7,0 50 2015

44,90 6,7 2014

15 40,90

9,0 2014

50 42,00 29,00

10 5

4,0 3,5 3,0 42,20 50 2,5 2,0 43,10 1,5 1,0 9,7 40 0,5 3,7 0,0 2015 2013

11,1 0 2013 50

48,20

11,1 2014

40 30

16,4 20 2015

33,90 40 4,7 2014

60

53,00

8,9 40 2015 20

5 4 3 42,10 2 1 4,3 0 2013

70 56,30

50 47,80

50

80

10 8 52,40 6 50 4 2 47,20 45 0 9,8 2013

5,8

80

40,90 3,8 2014

4,6 30 2015 10 8 50 6 48,10 4 40 2 36,30 8,5 0 2013 3,7 30 2015

60

57,60 49,50

50 8,5

9,0

2014

2015

40

40 50

42,80 2,2 2014

45 42,40 2,0 40 2015 25 20 15 10 45,20 5 21,2 0 2013

60 52,50 47,00 50 21,9 2014

30 25 20 15 10 43,90 5 28,3 0 2013

60 50,80

47,60

26,7

23,9

2014

2015

50 40

20,1 40 2015

Raža, cnt/ha Platības, 1000 ha Avots: Vācijas Federālā statistikas pārvalde (Stat. Bundesamt)

41

Kultivēšana/ražošana

Auzas kā fitosanitārs Bieži vien auzas augsekās ir tikai pagaidu aizstājējs. Tomēr tas nav godīgi, jo ar jaunajām šķirnēm var viegli iegūt ražu pat 90 cnt/ha. Turklāt to audzēšanai ir vairākas priekšrocības.

• Tāpat kā vasarāji auzas, tās palīdz risināt ar graudzāļu dzimtas nezāļu rezistences veidošanos radītās problēmas. Īpaši svarīga šāda ietekme ir tad, ja nav iespējama kukurūzas audzēšana.

• Tā ir vienīgā graudaugu suga, ko var lietot, lai pārtrauktu šaurās graudaugu un eļļas rapša augsekas.

• Auzas mazina sakņu un stublāja slimību radīto slodzi. To sakņu izdalījumi novērš baltvārpainības attīstību. Tomēr tās palēnina slāpekļa uzņemšanu agri sētiem ziemas miežiem.

• Agrīnās auzu šķirnes, piemēram, Aragon vai Ivory, var audzēt arī pirms eļļas rapšiem. Tādējādi var izmantot „dubultas atjaunošanas” priekšrocības, jo abi kultūraugi mazina augsnes patogēnu izplatību. Šādas ietekmes iegūšanai ļoti svarīga ir, cik vien iespējams, agra sēja. Ja kultūraugs uzdīgst tikai aprīļa otrajā pusē, raža un tilpummasa būtiski mazinās. Lielākajā daļā reģionu līdz 25. martam auzām jau vajadzētu būt augsnē. Mērķis

ir iegūt sējuma biezību 350 līdz 500 skaras uz kvadrātmetru. Šķirnes Dominik un Symphony ir piemērotas audzēšanai platībās, kur aprīlī/ maijā ir nodrošināta ūdens pieejamība. Ir pierādīta šķirņu Poseidon, Scorpion un Symphony piemērotība audzēšanai ziemeļu reģionos vidēji smagās un smagās augsnēs. Ivory un Moritz var audzēt nedaudz vieglākās augsnēs. Tomēr pēc ziedēšanas vienmēr vajadzētu būt pieejamam pietiekamam ūdens daudzumam. Visiem, kuri grib audzēt auzas, tomēr vispirms vajadzētu pārbaudīt tirgus iespējas vietējā lauksaimniecības tirdzniecības uzņēmumā vai kooperatīvā. Lai gan pašlaik Vācija importē apmēram 250 000 t plēkšņu auzu, tomēr pircēju skaits ir ierobežots.

Jebkurā gadījumā šajā tirdzniecībā liela nozīme ir labai kvalitātei, piemēram, ir jābūt lielai tilpummasai un graudiem ir jābūt viegli lobāmiem. Šis rādītājs raksturo, cik viegli plēksnes var atdalīt no graudiem.

Dr. Hansgeorgs Šēnbergers (Hansgeorg Schönberger)

„N.U. Agrar GmbH ir neatkarīgs uzņēmums, kas sniedz konsultācijas ar laukkopību un laukaugu audzēšanu saistītos jautājumos, un ir lauksaimnieku sadarbības partneris jau 25 gadus. Nodrošinot saikni starp pētījumiem un praksi, ieviešam zinātnes atklājumus lauksaimnieciskajā praksē. Pētījumos iegūtos atklājumus un pašreizējo pieredzi iekļaujam uzņēmējdarbības konsultācijās. Pašlaik konsultantu komanda pārrauga 1 000 000 ha lauksaimniecisko zemju no Dānijas līdz Ungārijai un no Francijas līdz Ukrainai.”

42

Izmantojot auzas, varam atslogot graudaugu un rapšu augsekas.

Pieredzes balss Francis Fīzers (Franz Füser) par tēmu Ražošana/augseka: „Viens ir skaidri redzams – smalkā pļavas lapsaste rada mazāk problēmu, ja augsekā ir iekļautas auzas. Tā kā pie mums nokrišņu daudzums vienmēr ir pietiekams, iegūstam labas ražas, kas labvēlīgos gados var sasniegt pat 85 cnt/ha. Vidēji tie ir 70 cnt/ha.” (citēts no praxisnah 4/2012) Štefens Šūrs (Steffen Schur), Gut Lewitz GmbH, par tēmu Barība: „Graudu tilpummasa, kas ir izteikta kilogramos uz hektolitru, nav tik svarīga, kā daudzi cilvēki uzskata. (…) Ja sensorā kvalitāte ir atbilstoša, varam viegli pārvaldīt enerģētiskās vērtības nodrošināšanu, mainot tilpumu. Tāpēc nodrošinām ļoti higiēniskus glabāšanas apstākļus.” (citēts no praxisnah 1/2013) Markuss Ērlers (Marcus Ehrler), lauksaimniecības kooperatīvs Bergland Clausitz e.G, par tēmu Ražošana: „Papildus auzu kā priekšauga vērtībai īpaši novērtēju arī mazās ražošanas izmaksas (...).” (citēts no praxisnah 1/2016) Karls Zenne (Karl Senne) no Vunstorfas (Wunstorf) audzē auzas kopā ar pākšaugiem kopš 1985. gada: „Lietojot graudaugu un pākšaugu maisījumus, varam izmantot riska sadalīšanas priekšrocības.

Pagājušajā gadā ar cūku pupām tas izdevās patiešām labi un dažos gadījumos tās pat bija pārākumā. Šajā gadā viss ir pilnīgi otrādi – dominējošā kultūra ir auzas.” (citēts no praxisnah 4/2011)

43

Kultivēšana/ražošana

Cik intensīvi vajadzētu saimniekot, lai iegūtu astoņas tonnas auzu no hektāra Auzas aizvien vairāk lieto pārtikas ražošanā daudzās Eiropas valstīs, kur graudaugus var pārdot par ļoti pievilcīgām cenām. Lai saglabātu konkurētspēju šajā nišā, sacenšoties ar rušināmajām kultūrām, nepieciešamas lielas ražas un vislabākā kvalitāte.

Turklāt Vācijā auzu pārstrādes uzņēmumi aizvien vairāk ņem vērā patērētāju pieprasījumu pēc vietējiem produktiem. Tādā ziņā auzas, protams, konkurē ar citām kultūrām. Lai ekonomiskā ziņā atbilstu augošajam tirgum konkurences apstākļos Vācijā, auzu audzētājiem jānodrošina lielas ražas un vislabākās iespējamās īpašības.

Abas prasības var izpildīt, ja ir zināšanas par auzu šķirņu audzēšanas optimālo intensitāti.

Praksē ir iespējams iegūt lielākas ražas Iepriekšējos gados veiktajos auzu eksperimentālajos lauka pētījumos ir ļoti skaidri pierādīts, ka starpība starp pētījumos un praksē iegūtajām ražām nepārtraukti palielinās. Šī starpība auzām ir lielāka nekā citām kultūrām. Šķiet, lauksaimnieki auzas bieži neuzskata par ienesīgu tirgus kultūru, bet vairāk par pagaidu aizstājēju.

Tāpēc lauksaimnieki īpaši daudz par šo kultūru neinteresējas. Tomēr ir saimniecības, kurās, lietojot mūsdienīgas auzu šķirnes un ievērojot mūsu izstrādātos nosacījumus, jau atkārtoti praksē ir iegūtas par 8 t/ha lielākas ražas. Ja šo ražas potenciālu apvieno ar pārdošanai pievilcīgu kvalitāti, turklāt ir pieejams uzticams tirgus partneris, auzu audzētājiem nevajadzētu kautrēties no tirgū konkurējošajiem lielo graudaugu 44

kultūru audzētājiem.

No konsultācijās gūtās pieredzes var secināt, ka auzas uzskata par kultūru, kam nav nepieciešami lieli ieguldījumi. Tradicionālajā praksē bieži ir jālieto fungicīdi un pārsvarā tiek lietots pietiekams minerālmēslu daudzums, tos vienu vai ne vairāk kā divas reizes apvienojot ar augšanas regulatoru. Auzu lauka pētījumos intensitātes pieaugumam ir vērojama citāda aina:

Šķirnes prasībām specifiska agrotehnika ir pamats augstām ražām Katra konkrētā audzēšanas situācija nosaka šķirnei atbilstošu agrotehniku, tādējādi nodrošinot augstu ražību. Informācija par šo tēmu ir pieejama Federālās augu šķirņu pārvaldes pētījumu tīklā.

kā pierādīts ekonomiskās vērtības aprēķinos, ko ir veikusi Ziemeļreinas-Vestfālenes Lauksaimniecības palāta (LWK Nordrhein-Westfalen), lauksaimniecības kultūras pārvaldībā noteikti ir jāņem vērā šķirnes īpatnības un augšanas apstākļi. Šķirņu apstiprināšanas laikā Federālā augu šķirņu pārvalde (Bundessortenamt, BSA) pārbauda auzas divos atšķirīgas intensitātes procesos.

Pirmajā posmā nelieto ne fungicīdus, ne augšanas regulatorus un tādējādi reģistrē šķirnes „neto” ražu iegūto graudu apjoma izteiksmē.

Otrajā posmā veic apstrādi atbilstoši pieņemtajai vietējai praksei, lai optimizētu ražas apjomu un kvalitāti. Sākas 3. daļa Federālā augu šķirņu pārvalde apraksta reģistrētās šķirnes raksturīgo reakciju Aprakstošajā šķirņu sarakstā. Lielākā daļa auzu šķirņu reaģē diezgan līdzīgi uz audzēšanas intensitātes pieaugumu, vērtējot pēc tendences veldrēties un uzņēmību pret slimībām.

Raža. 1. tabulā ir iekļauta informācija par jau zināmo un jaunāko auzu šķirņu graudu ražām no veiktajām šķirņu salīdzināšanas pārbaudēm laika periodā no 2012. līdz 2014. gadam. Šajos gados vidēji lielākā daļa šķirņu daļēji pārsniedza mērķi, kas intensīvajā posmā bija 8 t/ha.

Jaunā šķirne Yukon bija vienīgā, kas šo mērķi gandrīz sasniedza arī pirmajā posmā. Nekad iepriekš Vācijā neviena šķirne nav sasniegusi par šo augstāku ražu ekstensīvajā posmā. Ražas pieauguma korelācija ar intensitātes palielināšanu bija atkarīga no šķirnes un gada. Attiecībā uz ražas pieaugumu šķirnes Yukon un Bison uz-

1. tabula. No auzu šķirnēm iegūtās ražas atkarībā no gada 2012 Intensitāte Platību skaits

2013

Starpība (starp 2. un 1. posmu)

2014

1. posms 2. posms 1. posms 2. posms 1. posms 2. posms n = 12

n = 12

n = 12

n = 12

n = 11

n = 11

Max

77,9

84,4

74,8

78,4

74,5

80,5

cnt/ha

%

Vidējā vērtība visos gados 5,3

7,1

IVORY

75,6

81,1

70,0

74,8

69,4

76,9

5,9

8,2

SYMPHONY

83,1

88,9

74,4

80,6

73,7

80,3

6,2

8,0

POSEIDON

83,2

87,5

76,0

81,8

76,0

82,3

5,4

6,9

APOLLON

81,5

87,9

74,2

80,0

74,2

80,0

6,0

7,8

BISON

82,1

83,5

73,2

76,8

74,1

76,1

2,3

3,1

Yukon

85,0

87,9

78,8

82,5

75,2

80,5

3,9

4,9

Avots: Audzēšanas un/vai izmantošanas testi, kas tika veikti Federālajā augu šķirņu pārvaldē

45

Audzēšana/ražošana rādīja vismazāko ietekmi uz intensitātes pieaugumu. Šķirne Max ar vislielāko uzņēmību pret veldrēšanos un stiebru lūšanu reaģēja mazāk, nekā bija gaidāms.

Veldrēšanās un slimības. 2013. gadā sēja bija aizkavējusies, turpretī 2012. un 2014. gadā pēc agras vai vēlas sējas bija novērojama stiprāka veldres ietekme un mazāka slimību izplatība.

2013. gadā veldrēšanās risks saglabājās mazs līdz pat pļaujas laikam un bija lielāka īstās miltrasas izplatība. 2. tabulā ir iekļauts šķirņu novērtējums attiecībā uz veldres izturību, stiebru lūšanu un miltrasas izplatību (1 = ļoti maza, 9 = ļoti liela). Reģistrētajā laikposmā citām slimībām uz auzām nebija vērā ņemamas ietekmes.

Ir pierādīts, ka 2012. gadā veldres izturībai ir bijusi noteicošā ietekme uz šķirnes reakciju.

Visvairāk veldrēšanai pakļautajai šķirnei Max ir pierādīts vislielākais ražas pieaugums pēc apstrādes, turpretī šķirnei Bison ar lielu noturību pret veldrēšanos reakcija bija vismazākā. 2014. gadā veldrēšanās tendence bija dominējoša, bet Max reaģēja mazāk intensīvi nekā citas pret veldrēšanos daudz noturīgākas šķirnes.

2014. gadā veldres ietekme bija novērojama agrāk nekā 2012. gadā, un, iespējams, Max bija spējis gūt priekšrocības no tam raksturīgās agrīnākās stiebra nobriešanas. Tāpēc Max bija vienīgā šķirne šajā salīdzinājumā, kam 2014. gadā tika reģistrēta mazāka veldrēšanās nekā 2012. gadā. Šķirnēm ar lēnāku stiebru nogatavošanos, piemēram, POSEIDON, SYMPHONY un Yukon, stiebri bija mīkstāki agrajā veldrēšanās periodā nekā Max un tāpēc veldre bija nedaudz vairāk izteikta nekā 2012. gadā.

2. tabula. Auzu šķirņu novērtējuma rezultāti, salīdzinot pa gadiem 2012 Bojājumu pakāpe*

2013

Miltrasa

Veldrēšanās

Stiebru lūšana

Miltrasa

Veldrēšanās

Stiebru lūšana

n=6

n=7

n=6

n=5

n=5

n=5

Max

2,5

6,3

6,2

4,8

4,0

6,8

IVORY

2,9

5,2

4,7

4,2

3,9

4,3

SYMPHONY

2,8

4,8

5,0

3,4

3,3

5,3

POSEIDON

3,0

4,9

4,3

4,0

3,2

4,8

APOLLON

3,1

3,9

4,7

4,4

2,8

3,4

BISON

1,1

2,8

3,3

1,2

2,5

4,1

Yukon

1,1

4,4

4,4

1,1

3,0

3,5

Vietu skaits

*1 = ļoti maza, 9 = ļoti liela,

= ļoti labi,

= ļoti slikti rezultāti

Avots: Audzēšanas un/vai izmantošanas testi, kas tika veikti Federālajā augu šķirņu pārvaldē

46

Augšanas regulatora devas sadalīšana – apsvēršanas vērta ideja arī auzām Stiprās miltrasas infekcijas ietekmē 2013. gadā pat pret slimībām izturīgās šķirnes Bison un Yukon uzrādīja tikai ļoti nelielu apstrādes efektivitāti. Nedaudz lielāka iedarbība bija novērojama uz šķirnēm POSEIDON un APOLLON, kas ir uzņēmīgas pret miltrasu, bet noturīgas pret veldrēšanos. Kopumā 2013. gadā apstrāde pret slimībām nenodrošināja pieaugumu augšanas regulatoru lietošanas ietekmē atšķirībā no 2012. un 2014. gada, kad bija novērojama veldrēšanās. Kā pierādīts 2014. gadā, audzēšanas gada ietekmē arī iepriekš zināmā auzu šķirņu uzņēmība pret veldrēšanos var mainīties.

Saimniekošanas metodes šādos gadījumos ir attiecīgi jāpielāgo. Tāpēc intensīvās audzēšanas šķirnēm augšanas regulatora devu vajadzētu sadalīt atkarībā no šķirnes. Pirmo apstrādi, lie-

tojot vidēju augšanas regulatora devu, vajadzētu veikt, cik vien iespējams, agri, sākot no attīstības fāzes AS 32.

Izturīgajām šķirnēm ir drošāka raža Fungicīdu lietošana ir ekonomiski izdevīga tikai tad, ja ir augsta lapu slimību izplatība. No pieredzes ir zināms, ka augstražīgos sējumos augu biezības un labāka mēslojuma ietekmē ir sagaidāms lielāks inficēšanās risks ar slimībām (miltrasu). Noturība pret slimībām kļūst aizvien svarīgāka, jo Vācijā ir apstiprināti tikai daži auzām lietojami fungicīdi. Mūsdienās ļoti veselīgas un pret veldrēšanos noturīgas šķirnes, kas nodrošina lielu ražu, piemēram, Yukon, Apollon un Bison, ir būtiski uzlabojušas audzēšanas drošumu.

Dr. Štefens Beihs(Steffen Beuch) pirmo reizi publicēts praxisnah 1/2015

2014

Vidēji

Miltrasa

Veldrēšanās

Stiebru lūšana

Miltrasa

Veldrēšanās

Stiebru lūšana

n=5

n=7

n=4

n = 16

n = 19

n = 15

4,2

5,9

3,9

3,8

5,5

5,8

3,6

5,7

3,5

3,5

5,0

4,2

4,5

5,6

2,9

3,5

4,7

4,5

4,6

5,4

3,0

3,8

4,6

4,1

4,8

4,6

2,6

4,0

3,9

3,7

1,2

3,7

2,0

1,2

3,1

3,2

1,5

5,2

3,1

1,2

4,3

3,8

47

Audzēšana/ražošana

Auzu audzēšana Zviedrijā Zviedrijā auzas tradicionāli ieņem svarīgu vietu starp vasarāju graudaugiem. 19. gadsimta beigās auzas pat uzskatīja par vissvarīgāko lauksaimniecības kultūru valstī. Lai gan pēdējā laikā valstī kopumā auzu audzēšanas apjomi ir samazinājušies, tomēr dažos reģionos tie ir palielinājušies un auzas ir kļuvušas par svarīgāko augsekas daļu Zviedrijas centrālajā un dienvidu daļā.

Normālos gados Zviedrijā saražo 800 000 tonnas auzu, no kurām lielākā daļa ir paredzēta dzīvnieku ēdināšanai. Tomēr pakāpeniski palielinās arī interese par pārtikas auzām cilvēku uzturam.

Graudu uzturvērtība ir īpaši liela. Uz patērētāju pieprasījumu vērsti uzņēmumi aizvien vairāk izmanto auzas novatorisku pārtikas produktu izveidē. Attīstība šajā ražošanas jomā strauji paātrinās, un drīz būs pieejami pavisam jauni auzu produkti, piemēram, auzu piens, auzu eļļa vai pat bēta glikāni pārtikas piedevas veidā.

Populāra Zviedrijas eksporta prece

48

Pārmaiņas Zviedrijas auzu tirgū Zviedrija ir ilgstošām tradīcijām bagāta auzu eksporta valsts. 19. gadsimta vidū Anglijā poniju un zirgu ēdināšanā patērēja lielus daudzumus auzu, pārsvarā no Rietumzviedrijas.

Dzīvniekus noslogoja aizvien vairāk – gan transportā, gan smagā darbā raktuvēs, tāpēc tiem bija nepieciešami lieli daudzumi labas kvalitātes auzu. Auzu audzēšana Rietumzviedrijā bija lieliska gan no kvalitātes, gan no zemo transportēšanas izmaksu viedokļa.

200

50

190

45

180

40

170

35

160

30

150

25

140

20

130

15

120

10

110

5

100

Ražas, cnt/ha

Platība, tūkstoši hektāru

Graudaugu platības un auzu ražas Zviedrijā 2010.– 2015. gadā

0 2010 2011

2012

2013 2014

Auzu audzēšanas platības

2015

Auzu raža, cnt/ha

Avots: Eurostat (Eiropas Savienības Statistikas biroja) dati

Auzu tirdzniecība šajā reģionālā izraisīja strauju ražošanas uzplaukumu. Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados lieli apjomi auzu ar augstu 1000 graudu masu no Zviedrijas un Somijas ceļoja uz ASV gan lopbarībai, gan pārtikai. Mūsdienās preces tiek sūtītas galvenokārt uz Ziemeļeiropu un īpaši uz Vāciju. Eksporta kopējais apjoms ir krities līdz aptuveni 100 000–200 000 tonnām.

Standartu līmenis paaugstinās Auzu ražošana aizvien vairāk ir pielāgojusies galalietotāju īpašajām vēlmēm. Līgumi un lauksaimniekiem paredzētie audzēšanas ieteikumi nosaka preču sadalījumu dažādās grupās jau pašā sākumā: lopbarības auzas, kurām nav šķirnes tīrības, vai eksportējamās auzas, par kurām atkarībā no īpašiem kvalitātes rādītājiem, piemēram, 1000 graudu masas vai krāsas, var iegūt

dažādu cenu. Ar dzirnavniekiem un pārtikas rūpniecības uzņēmumiem noslēgtajos līgumos ir paredzēti īpaši stingri noteikumi audzēšanas parametriem, šķirnēm, augsekai u. c.

Vasaras auzas Zviedrijā tiek audzētas gandrīz bez izņēmumiem. Tomēr tiek veikti izmēģinājumi, lai noteiktu šķirnes, kas ir vislabāk piemērotas samērā skarbajiem klimatiskajiem apstākļiem. Tā kā auzām ir nepieciešams labs mitruma nodrošinājums, Rietumzviedrija ir ļoti piemērota labas kvalitātes un vienlaicīgi lielas ražas iegūšanai. Bet ģeogrāfisko priekšrocību dēļ auzu audzēšana izplatās arī Dienvidzviedrijā.

Kvalitātes nodrošināšana ar agrotehniskajiem pasākumiem Veģetācijas perioda sākumā jāieliek labs pamats ar agru sēju un vienmērīgu lauka dīdzību, lai tādējādi varētu iegūt vislabākās kvalitātes graudus. Pie tam ir ļoti svarīgi novākt ražu optimālos laikapstākļos. Jo vēlāk notiek ražas novākšana, jo lielāks ir risks, ka būs slikti laikapstākļi, kas nav savienojami ar labu kvalitāti. Turklāt agrie sējumi novākšanas laikā ir viendabīgāki un inficēšanās ar melno stiebrmušu (Oscinella frit) tiem ir daudz mazāka. Ja nav iespējams izvairīties no vēlas sējas, regulāri jāpārbauda kaitēkļu izplatība uz augiem, lai laikus veiktu augu aizsardzības pasākumus.

Klimats mainās Izstrādājot kultūraugu audzēšanas ieteikumus, jāņem vērā arvien agrāka gaisa sasilšana pavasarī apvienojumā ar augstu gaisa temperatūru periodiem, agrāka kukaiņu izplatība un bagātīgi nokrišņi rudeņos.

49

Audzēšana/ražošana

Atkarībā no šķirnes, sēšanas laika un augsnes veida Zviedrijā ieteicamā augu biezība ir 450– 500 dīgtspējīgas sēklas uz kvadrātmetru. Jo augsne ir smagāka un sēklas gultnes izžūšanas risks lielāks, jo vairāk jāpalielina ieteicamā izsējas norma.

Normālos laikapstākļos auzas vajadzētu mēslot tikai vienu reizi – veģetācijas sākumā, lietojot NPK (slāpekļa-fosfora-kālija) komplekso mēslojumu ar slāpekļa devu 80–100 kg N/ha. Ja plānotā raža ir augstāka nekā 60 cnt/ha, izmantojamā mēslojuma norma bieži jāpalielina līdz 110–130 kg N/ha un, protams, tas ir atkarīgs no mēslojuma izmaksām un paredzamajiem ienākumiem. Parasti lieto NPK pamatmēslojumu, piemēram, ar attiecību 24-4-5, kas satur sēru.

Dažos gados ražas optimizēšanai mēslošanu veic vēlreiz, lietojot NS minerālmēslus, piemēram, ar attiecību 27-4. Ieteikumi mēslošanai ir ļoti atkarīgi no konkrētajām prasībām. Parasti praksē mangāna mēslojumu lieto MnNO3 veidā, piebarojot augus caur lapām kopā ar insekticīdiem. Fungicīdi ir nepieciešami reti.

50

Jaunās šķirnes ienes tirgū stabilitāti Statistikas dati liecina, ka vidējā auzu raža iepriekš bija ļoti zema, jo ekstensīvi audzējamo kultūru īpatsvars dažos reģionos bija ļoti liels.

Tas nozīmē, ka valstī vidējā raža bija tikai 4 t/ ha, kamēr intensīvi apsaimniekotos reģionos vai labākos audzēšanas apstākļos tā varēja būt sešas līdz septiņas tonnas no hektāra. Neņemot vērā kopējo apjomu samazināšanos pēdējos gados, tomēr var uzskatīt, ka pārtikas rūpniecības pieprasījums un šķirņu selekcionēšana nodrošinās stabilitāti.

Jaunās šķirnes ar īpašām sastāvdaļām sastāvā palielinās pieprasījumu pēc cilvēku pārtikas ražošanai paredzētajām auzām. Tāpēc arī turpmāk auzas būs svarīgs kultūraugs Zviedrijas graudaugu produktu ražošanā. Šeit vajadzētu ņemt vērā auzu lielo nozīmību augsekās, kurās noteicošie ir kvieši un mieži.

Diemžēl, veicot kultūraugu salīdzināšanu, šī vērtība ne vienmēr ir iekļauta aprēķinos.

Jans Rundkvists

Audzēšana/ražošana

Auzu ražošana Polijā Pēdējos gados Polijā auzas tiek audzētas vidēji 550 tūkst. ha platībā, tas atbilst 6,9% visu graudaugu audzēšanai atvēlēto platību. Tādējādi Polijā ir lielākās auzu audzēšanas platības ES-27.

Papildus audzēšanai monokultūrā Polijā auzas izmanto arī kā sastāvdaļu maisījumos ar citiem graudaugiem (vasaras miežiem, vasaras kviešiem) lopbarības graudu ražošanā. Aizņemot 19% auzu kopējās sējplatības, šādi maisījumi tiek audzēti samērā plašā teritorijā. Polijas austrumu, dienvidu un ziemeļu rajonos auzas

aizņem apmēram 8–12% kopējās graudaugu sējplatības, turpretī to nozīmīgums Rietumpolijā ir daudz mazāks – tikai 2–4%.

Pagaidām samērā mazs pieprasījums no pārtikas rūpniecības Apie 80 % avižų, pagamintų Lenkijoje, naudoApmēram 80% Polijā izaudzēto auzu izmanto lopbarībā, 15% sēklai un pārējo – cilvēku uzturam. Lai gan Polijā aizvien vairāk uzmanības pievērš arī auzu uzturvērtībai, pārtikā tās lieto mazāk nekā citās Rietumeiropas valstīs vai pat Ziemeļamerikā. Ražo un pārstrādā auzu pārslas, mannas putraimus un klijas. Tajā pašā laikā arvien vairāk pieaug izpratne par auzās esošajām veselību veicinošajām īpašībām tādu dzīves stila izraisītu slimību profilaksē kā ateroskleroze, aptaukošanās, diabēts, zarnu (resnās un taisnās zarnas jeb kolorektālais) vēzis. Turklāt Polijā ir labas auzu lietošanas perspektīvas kosmētiskajā, farmaceitiskajā un ķīmiskajā rūpniecībā.

Lielais tauku saturs auzās (4–7% auzām, kam graudi ir ar apvalkiem, un līdz pat 9% kailgraudu auzām) ir ļoti svarīgs to īpašā sastāva dēļ (40% linolskābes, 35% oleīnskābes, 20% palmitīnskābes), nozīmīgas ir arī auzās esošās šķiedrvielas un balastvielas, piemēram, bēta glikāni. Tā kā zirgu nodarbināšana lauksaimniecībā mazinās, kļūst mazāks arī auzu salmu 51

Audzēšana/ražošana

52

700

35

600

30

500

25

400

20

300

15

200

10

100

5

0

Ražas, cnt/ha

Sēklas Kā mērenā un piejūras klimata augi, auzas arī Polijā slikti pacieš stipras pavasara salnas. Neņemot to vērā, sēja ir jāveic, cik vien iespējams, agri, jo auzas sāk dīgt jau 2–3°C temperatūrā.

Temperatūra, kas dzinumu veidošanās fāzē pārsniedz 12°C, var radīt negatīvu ietekmi. Svarīgs faktors ir pietiekams mitruma daudzums augsnē pirms sēšanas, jo auzām, kam ir plēkšņaini graudi, dīgšanai ir nepieciešams daudz ūdens.

Atkarībā no reģiona un sēšanas laika sēj no 500 līdz 650 graudiem uz kvadrātmetru atbilstoši izsējas normai 170–215 kg/ha. Ieteicamais sēšanas dziļums ir apmēram 4 cm. Auzas ir ļoti jutīgas pret sausumu, jo tām ir liels transpirācijas koeficients (500 l/kg). Lai iegūtu pietiekamu ražu un kvalitāti, graudu briešanas laikā jūlijā Polijā auzām ir nepieciešami 50% ūdens kopējā tilpuma, t. i., apmēram 100–120 mm nokrišņu. Polijā auzas var ļoti labi iekļaut arī šaurajās graudaugu augsekās kopā ar rudziem, kviešiem vai miežiem, jo tās pārtrauc daudzu slimību darbības ķēdi, ja iepriekšminētie graudaugi aizņem lielu daļu augsekā iekļauto kultūraugu. Vispiemērotākais augsnes pH līmenis auzu audzēšanai Polijā ir 4,5–7,2%. Reģionos ar skābu augsni auzas var paciest kalcija trūkumu, tāpat arī tās samērā viegli pacieš pārāk lielu Mn daudzumu. Tomēr šis graudaugs ir ļoti neizturīgs pret Mn nepietiekamību, kas var veidoties, ja pH līmenis ir ļoti augsts.

Polijā labi auzu priekšaugi ir kartupeļi, lucer-

Auzu sējplatības un ražas Polijā 2010.–2015. gadā

Platība, tūkstoši hektāru

lietojums pakaišiem. Zirgi var izmantot auzu salmus daudz labāk nekā atgremotāji. Turklāt noteikta nozīme ir auzu pelavu un salmu lietojumam rupjās barības veidā cūku ēdināšanā.

0 2010 2011

2012

2013 2014

Auzu audzēšanas platības

2015

Auzu raža, cnt/ha

Avots: pamatojoties uz Eurostat datiem

na, pupas, āboliņš un bietes. Turklāt tās ir labs priekšaugs citām graudaugu sugām, jo ļoti efektīvi nomāc nezāles. Auzas var pat izdalīt īpašas organiskās vielas, kas traucē augsnes patogēno mikroorganismu attīstību. Augsnes aršanas dziļumam vajadzētu būt apmēram 20–25 cm. Ja uz augsnes nav apstrādi traucējošu salmu, var lietot arī kultivatoru. Sēklas gultni nevajadzētu veidot dziļāku kā 5–7 cm, lai augsnē esošais ūdens tiktu saglabāts sēklu dīgstu augšanai.

Mēslošana Lietojot auzām komplekso mēslojumu, tā N/P/K attiecībai ir jābūt 1/0,8/1. Atkarībā no augsnes mitruma un iecerētās ražas slāpekļa līmenis Polijā ir no 60 līdz 120 kg/ha, turklāt mazākā vērtība attiecas uz sausajiem reģioniem ar vienreizēju mēslošanu. Ja ir izskalošanās risks, slāpekļa devu var sadalīt, 40 kg iestrādājot sēšanas laikā, bet atlikumu – kā otru devu stiebrošanas laikā.

Vairāk nekā 120 kg N/ha Polijā nav efektīvs daudzums un mazina graudu kvalitāti novākšanas laikā. Atkarībā no vajadzībām rudenī pirms aršanas var iestrādāt 50–120 kg/ha P2O5 un 60–150 kg K2O. Lietojot organisko mēslojumu, šo daudzumu var samazināt par 10–40 kg/ha.

Auzas ir jutīgas uz mikroelementu, it īpaši vara, mangāna, cinka un molibdēna trūkumu. Tāpēc ir ieteicams vispirms piebarot caur lapām ar helātiem, bet darīt to mērķtiecīgi, ņemot vērā pirms tam veikto augsnes analīžu rezultātus.

Polijas lauksaimnieki to ir skaidri sapratuši, jo šī kultūrauga novērtējums pastāvīgi palielinās.

Mariušs Ratajčaks (Mariusz Ratajczak)

Fungicīdi Fungicīdu lietošana auzu audzēšanā Polijā nav izdevīga, lai gan lapu rūsa un dažreiz pat miltrasa var radīt peļņas zudumus. Sēklas vienmēr vajadzētu kodināt, lai aizsargātu no auzu putošās melnplaukas un miežu lapu brūnsvītrainības, jo šīs slimības augu veģetācijas periodā var radīt smagus bojājumus.

Prognozes Pēdējos gados Polijā ir paaugstinājies auzu novērtējums, jo laukkopībai šajā valstī ir raksturīgs liels vieglo augšņu īpatsvars un pieaugošs graudaugu pārsvars augsekās. Polijā pašlaik arvien pieaugošais graudaugu augseku īpatsvars vairāk nekā jebkad iepriekš rada fitosanitāras problēmas. Šādās augsekās auzām ir ļoti pozitīva ietekme uz citu graudaugu veidu ražību un dabīgi iegūtām ražām. Šāda labi zināma ietekme izpaužas, piemēram, kā auzu noturība pret sēņu izraisītām slimībām un to labā spēja nomākt nezāles. Auzas attīra augsni no parazītiskajiem mikroorganismiem un ir vērtīga sastāvdaļa graudaugu augsekās, īpaši, ja graudaugu daļa augsekā pārsniedz 55%.

53

Selekcionēšana

Auzu selekcionāra stāsts Neņemot vērā smago ekonomisko situāciju, joprojām tikai daži graudaugu selekcionēšanas uzņēmumi ir nopietni iesaistīti darbā ar auzām. Šajā jomā vadošais uzņēmums Vācijā ir Nordsaat Saatzucht GmbH. 1910. gadā dibinātā uzņēmuma sākotnējā ēka atrodas Rīgenes (Rügen) salā Baltijas jūrā vietā ar nosaukumu Granskevica (Granskevitz), tomēr tā galvenais birojs ir selekcijas stacija ir Langenšteinē (Langenstein), Saksijā-Anhaltē (Sachsen-Anhalt).

Pašlaik novatoriskajā un starptautiski atzītajā selekcijas uzņēmumā strādā apmēram 100 darbinieki. Mūsu darbības joma ir augstražīgu ziemas kviešu, tritikāles, ziemas un vasaras miežu un, visbeidzot, auzu šķirņu izstrāde trijās selekcijas stacijās ar kopējo audzēšanas platību apmēram 150 ha. Papildus klasiskajām augu selekcionēšanas metodēm aizvien vairāk lietojam biotehnoloģiskās procedūras, piemēram, dubulto haploīdu (DH) veidošanas metodi vai

selekciju ar marķieriem.

Nepieciešamie apstākļi ir radīti, izmantojot plašu nacionālo un starptautisko izmēģinājumu tīklu un atbilstošas mūsdienīgas laboratorijas iekārtas. Šķirnes apstiprināšanai ir nepieciešami apmēram 10–11 gadi no selekcionēšanas sākuma. Šķirni var apstiprināt Federālajā augu šķirņu pārvaldē tikai tad, ja tai ir būtiska pievienotā vērtība, salīdzinot ar lietošanā jau esošajām šķirnēm, citiem vārdiem, ja tai ir pierādīta selekcijas ceļā iegūta attīstība attiecībā uz vienu vai vairākām raksturīgajām īpašībām.

Pašlaik Nordsaat auzu šķirnes jau audzē vai pārbauda to atbilstību kultivēšanai 27 pasaules valstīs.

Apstiprinātajai šķirnei ir iespējas nokļūt tirgū tikai tad, ja tās vērtība ir pierādīta lauksaimniekiem.

54

Auzu selekcionēšana – kāds ir mērķis?

I. Ievads Auzas, iespējams, nokļuva Eiropas centrā un ziemeļos kopā ar kviešiem un miežiem kā nezāles, bet pēc tam tika kultivētas. Mūsdienās plaši kultivētās sējas auzas (Avena sativa) savvaļas formas ir auzu diploīdās un tetraploīdās sugas. Heksaploīdās auzu šķirnes Avena sterilis, Avena fatua un Avena sativa var viegli savstarpēji krustoties, tāpēc sēklu ražošanā bieži ir problēmas, ko īpaši rada plaši izplatītā nezāle vējauza (Avena fatua). Auzu (Avena) ģinti veido 30 sugas, no tām 16 ir diploīdas, 7 – tetraploīdas un 7 – heksaploīdas. Visas sugas ir viengadīgi pašapputes augi, izņemot nezināmas izcelsmes svešapputes sugu A. macrostachya.

Pavisam nesen – pirms 100 gadiem – Vācijas impērijā auzas bija viens no visplašāk izplatītajiem graudaugiem pēc rudziem un pirms kviešiem. Galvenais cēlonis šādam stāvoklim bija auzu pieticīgums attiecībā uz augsni un klimatiskajiem apstākļiem un spēja labi uzņemt barības vielas no augsnes. Turklāt auzas bija nepieciešamas kā spēkbarība zirgiem, kas tolaik bija nozīmīgākais sauszemes transportlīdzeklis.

Tāpēc nav pārsteidzoši, ka auzas ir viena no pirmajām lauksaimniecisko kultūru sugām, kas jau bija pielāgota – pārsvarā ar sistemātisku selekcijas darbu, ko 19. gadsimta pēdējā desmitgadē bija veikuši novatoriski lauksaimnieki.

20. gadsimta sākumā 53 Vācijas lauksaimnieki nodarbojās ar auzu selekcionēšanu; salīdzinājumā ar 43, kuri nodarbojās ar ziemas rudziem, 61 – ziemas kviešiem, 23 – vasaras kviešiem,

5 – ziemas miežiem un 60 – vasaras miežiem.

Auzu kombinēto selekciju pirmo reizi lietoja Pirmā pasaules kara laikā. Šo procesu ar dažām izmaiņām kā galveno selekcionēšanas metodi visā pasaulē lieto arī mūsdienās.

II. Selekcionēšanas mērķi Raža: potenciālais ražas apjoms reālajā dzīvē reti tiek iegūts.

Gadu desmitiem auzu selekcionāri Vācijā ir mēģinājuši sasniegt daudzus mērķus ar mainīgiem novirzieniem. Tomēr svarīgākais rādītājs vienmēr ir bijis graudu raža, sākot arī ar salmu ražu.

Auzām ir nepieciešama samērā intensīva ūdens apgāde, tāpēc, salīdzinot ar ziemāju graudaugiem, auzu ražas vairāk ietekmē apstākļi konkrētajā audzēšanas gadā un vietā.

Tāpēc selekcionēšana lielākas ražas iegūšanai ir

55

Selekcionēšana grūtāka. Tomēr neatkarīgi no šā apgrūtinājuma pēdējos pāris desmitos gadu selekcijas darbā ir izdevies būtiski palielināt pat auzu ražas.

Turklāt selekcijas nodrošinātais progress mūsdienīgo auzu šķirņu agronomisko un kvalitātes rādītāju uzlabošanā ir ievērojams.

1907. gadā Vācijā ievāca tikai 20,9 cnt/ha auzu, turpretī 1990. gadā raža jau bija 44,5 cnt/ha, bet 2004. gadā tā palielinājās līdz 52,1 cnt/ha.

Tajā pašā laikā šķirņu izmēģinājumos un dažos lauksaimniecības uzņēmumos lielākās ražas var pārsniegt 90–100 cnt/ha. Pēdējos 30 gados selekcijas darba nodrošinātais graudaugu ražu ikgadējais pieaugums bija apmēram 33 kg/ha.

Iegūtais palielinājums ir apmēram 0,6% gadā un tas atbilst panākumiem, kas ir gūti citām graudaugu kultūrām. Diemžēl Vācijā šis prog-

ress aizvien mazāk sasniedz lauksaimniekus, jo šķirnes mainās lēni un auzas tiek izspiestas uz mazāk ražīgām platībām. Tajā pašā laika posmā graudaugu ražas ir palielinājušās tikai par 0,37% gadā, turpretī kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidus ir vērojama stagnācija vai pat samazinājums (1. attēls). Turklāt no pasaules līmeņa skata punkta no auzām iegūst arī zaļmasu rupjajai lopbarībai, sienu un skābbarību. Šim izmantošanas veidam Eiropā nav lielas nozīmes un tāpēc selekcionēšanā to uzskata par mazāk svarīgu.

Agronomiskie rādītāji Agronomiskie rādītāji, kurus izskata selekcijas darbu centrā, ir laba stiebra stabilitāte, strauja

1. attēls. Auzu ražas oficiālajās šķirņu apstiprināšanas pārbaudēs un praksē Vācijā 1985.–2015. gadā 85 Audzēšanas un/vai izmantošanas testi, kas tika veikti Federālajā augu šķirņu pārvaldē Faktiskās ražas

Graudu ražas, cnt/ha

75

65

55

56

2015

2013

2014

2011

2012

2010

2009

2007

2008

2005

2006

2003

2004

2001

Gads Avots: Federālā augu šķirņu pārvalde

2002

1999

2000

1997

1998

1995

1996

1993

1994

1991

1992

1989

1990

1987

1988

1985

35

1986

45

stādu attīstība, agrīna nogatavošanās, samazināta sekundārās augšanas tendence, kā arī graudu un stiebra vienmērīga nobriešana.

Veselība Noturības selekcionēšanā Vācijā galvenokārt ir iekļauta tikai noturība pret lapu slimībām – miltrasu un vainagrūsu, turklāt pēdējā līdz šim visā pasaulē ir bijusi vissvarīgākā auzu slimība.

Papildus tam, īpaši Eiropas ziemeļos un rietumos, aizvien nozīmīgāka kļūst inficēšanās ar dažādām fusarium species sugām. Vienlaikus ir iespējama septorioze, lapu plankumainība un inficēšanās ar miežu dzeltenās pundurainības vīrusu (BYDV). No sēklu patogēnu izraisītām slimībām Eiropā svarīgas ir auzu putošā melnplauka un miežu lapu brūnsvītrainība, tomēr tās var efektīvi kontrolēt, sēklas kodinot. Auzām kaitīgie dzīvnieku izcelsmes patogēni ir galvenokārt vīrusi, ko pārnēsā graudaugu nemato-

des, stiebrmušas un laputis. To nozīmība Eiropā ir atkarīga no vietējām īpatnībām.

Kvalitāte Auzu graudu ārējo kvalitāti raksturo tādi rādītāji kā graudu izmērs, izlīdzinātība, plēkšņu saturs, plēkšņu atdalīšanas vieglums un graudu tilpummasa (hektolitra masa). Lopbarības auzām un auzām ar sēklas apvalku ir gandrīz identiski kvalitātes standarti. Barības vērtības aprēķināšanai Eiropā dažreiz lieto ne tik daudz plēkšņu saturu, cik kopšķiedras daudzumu. Tādējādi turpmāk var kļūt svarīgas arī auzu šķirnes ar samazinātu lignīna saturu grauda apvalkā. Graudu tilpummasa (hektolitra masa) ir pretrunīgs kvalitātes kritērijs, tomēr tam joprojām ir izšķiroša nozīme auzu tirdzniecībā. Šeit jāmin arī graudu apvalka krāsa (piemēram, balta, dzeltena, melna), jo tas ir izšķirošs faktors audzēšanas lēmuma pieņemšanā daudzos reģionos, lai gan no zinātniskā skata 57

Selekcionēšana

punkta tas nekādi neietekmē auzu graudu kvalitātes rādītājus.

Graudu kodola kvalitātes raksturošanai Eiropā parasti lieto tauku, olbaltumvielu (proteīnu) un cietes saturu. Daudzos gadījumos auzām raksturīgo lielo tauku un olbaltumvielu saturu joprojām uzskata par atgremotājiem un zirgiem labvēlīgu. Tomēr jaunākajos Skandināvijā veiktajos novērtējumos tika pierādīts, ka arī cietes saturam ir lielāka nozīme. Cilvēkiem paredzētajā pārtikā diētisku un apstrādes apsvērumu dēļ varētu būt vēlams mazāks tauku saturs. Papildus jau minētajam aizvien vairāk priekšplānā nokļūst veselību veicinošās auzu sastāvdaļas, piemēram, bēta glikāni, daži vitamīni, polifenoli un antioksidanti (atsauce uz Hempšīra rakstu). Šajā ziņā auzu šķirnes, kurās nav lipekļa, arī varētu būt šīs tēmas daļa. Tā kā auzu īpatsvars cilvēkiem paredzētajā pārtikā 58

palielinās visā pasaulē, šie rādītāji turpmāk varētu kļūt svarīgāki. Tomēr tos var mainīt tikai ar ļoti intensīvu selekcijas darbu.

III. Selekcionēšanas metodes Līdz šim pasaulē tikai nelielam mūsdienīgu biotehnoloģijas metožu skaitam ir rasts lietojums auzu selekcijā. Ar to lietošanu saistītās izmaksas tādām salīdzinoši mazām graudaugu kultūrām ar visumā augstu atkārtotas sēšanas līmeni bieži vien joprojām ir pārāk lielas. Turklāt auzām vairākkārtīgi ir pierādīta spēja būt grūti „pārvaldāmām”, ja lieto biotehnoloģiskās metodes, piemēram, audu kultūras vai selekciju ar marķieriem. Tomēr ir paredzams, ka nākotnē auzu selekcionēšanā biotehnoloģija kļūs svarīgāka. Tajā pašā laikā, iespējams, nav vērts sākt ar transgēnu metožu izmantošanu selekcijā, lai arī tās auzām ir pieejamas.

IV. Prognozes Pēdējos 20 gados gan jaunu apstiprinājumu skaits reģistrētajām krustotajām līnijām, gan aktīvo vasaras auzu selekcionāru skaits Vācijā ir masveidā mazinājies. Vienlaikus ir bijis iespējams saglabāt nemainīgu jauno apstiprināto šķirņu skaitu un tādējādi iesaistīt lauksaimniekus selekcijas attīstībā (2. attēls).

Tikai nesen šī attīstības lejupslīde ir apstājusies.

Tomēr nākotnē Eiropā vajadzētu attīstīt jaunas idejas un sadarbības modeļus auzu selekcijā, ja to audzēšanas intensitāte turpmāk vairs neatpaliks no citiem graudaugu veidiem.

Turpmāk tādām sugām kā ziemas vai kailgraudu auzas, iespējams, būs tikai reģionāla nozīme.

Protams, selekcionēšanas procesa paātrināšanai daudz perspektīvākas ir biotehnoloģiskās

procedūras vai hibrīdu audzēšana (hybrid breeding); un abas šīs metodes pašlaik intensīvi pārbauda.

Tomēr lauksaimniecības nozarei jāsaprot, ka veiksmīga šķirnes selekcionēšana pašapputes auzām ir iespējama tikai, ja ir pieejams pietiekams finansiālais atbalsts. Mazinoties izmaksām par pašu audzētajām sēklām no iepriekšējā gada ražas (FSS) un vienlaikus palielinoties pašaudzētas sēklas lietošanai, šā mērķa īstenošana ir apdraudēta, iedrošinot nākamos selekcionārus atteikties no savām selekcionēšanas programmām un radot risku, ka auzu audzēšana tiks pamesta novārtā.

Dr. Štefens Beihs

2. attēls. Vasaras auzu šķirņu apstiprinājumi, jaunās reģistrācijas un selekcionāru skaits Vācijā 40 Jaunās reģistrācijas Selekcionāri Jaunie apstiprinājumi

35

Numurs

30 25 20 15 10

2015

2013

2014

2011

2012

2010

2009

2007

2008

2005

2006

2003

2004

2001

2002

1999

2000

1997

1998

1995

0

1996

5

Gads Avots: Federālā augu šķirņu pārvalde

59

Tirgus un tirgvedība

Veiksmīgs kolektīvs pasākums universālās pārtikas reklamēšanai Sabiedriskās organizācijas Vācijas Graudu pārstrādātāju un cietes ražotāju asociācijas – VDGS e.V. (Verband der deutschen Getreideverarbeiter und Stärkehersteller) (iepriekš Getreidenährmittelverband e.V.) – pirmais kolektīvi rīkotais auzu pārstrādes uzņēmumu pasākums norisinās jau gandrīz astoņus gadus. Tā mērķis ir padziļināt zināšanas uztura speciālistiem, cilvēkiem, kuriem ir liela ietekme uz sabiedrisko viedokli uztura un veselības jomā, un patērētājiem par auzu izcilo potenciālu veselības uzlabošanā, kā arī reklamēt savus daudzveidīgos produktus. „Lietojot augstākās kvalitātes barības vielas,

Pasākuma elementi

vēlamies motivēt šo mērķgrupu apzināti lietot

Lai apmierinātu galvenās mērķgrupas, piemē-

auzas brokastīs un citās ēdienreizēs,” skaidro

ram, dietologu un uztura speciālistu, aktīvo

asociācijas Auzu pārstrādes nodaļas priekšsē-

pieprasījumu nodrošināt konsultēšanai nepie-

dētājs kopš 2008. gada Ulrihs Šūmahers (Ulri-

ciešamo informāciju, gadu gaitā ir izstrādātas

ch Schumacher). Pēc gandrīz astoņus gadus

publikācijas par daudzām ar auzām saistītām

veiktā darba Ulrihs Šūmahers un viņa kolēģi

tēmām. Lai to paveiktu, ir veikti zinātniskie pētī-

asociācijas Auzu pārstrādes nodaļā var atska-

jumi un darbi, kā sadarbības partnerus iesaistot

tīties uz daudziem pozitīviem rezultātiem un

tajos izcilus dietologus, ārstus un konsultantus.

tirgus attīstības procesiem, no kuriem ieguvēji

Iegūtie rezultāti ir publicēti plašā konkrētām

ir gan speciālisti un patērētāji, gan pārstrādes

tēmās veltītu brošūru klāstā un reizi divos

uzņēmumi:

gados – ziņu apkopojumā, kuru izdod īpašos

• plašā informācija, kas ir pieejama gan drukā-

specializētos uztura žurnālos. Uztura speciā-

tā, gan digitālā formā, ir ļoti pieprasīta;

listi var pasūtīt visas brošūras bez maksas un

• pastāvīgi „augoša” mājaslapa – gan apmeklē-

izplatīt saviem klientiem un pacientiem; tas ir

tāju skaita, gan satura ziņā (www.alleskoer-

pakalpojums, ko intensīvi lieto un augstu vērtē

ner.de);

neatkarīgie konsultanti, slimnīcas, rehabilitāci-

• auzu pārstrādes apjomi VDGS uzņēmumos

jas klīnikas un veselības apdrošināšanas sabied-

kopš 2008. gada kopumā ir palielinājušies

rības. Lai informētu par šo iniciatīvu, profesio-

par 45% un

nālo asociāciju un uztura speciālistu biedrību

• auzu pārdošanas apjomi pārtikas produktu tirgū ir palielinājušies par 30 procentiem.

60

rīkotajos pasākumos regulāri tiek nodrošināti informatīvie stendi un prezentācijas.

Veido arī specializētos rakstus plašsaziņas lī-

daudzums ir apmēram 350 000 tonnu gadā. Lai

dzekļiem, ko lieto patērētāji, kuri nav šīs jomas

gan tikai pēdējos septiņos gados vien šis ap-

speciālisti. Uztura speciālisti un preses izde-

joms ir palielinājies par 45%, bet kopš gadsimtu

vumu redaktori šai kampaņai ir izstrādājuši

mijas tas ir pat dubultojies, auzu audzēšana

60 īpašas auzu produktu receptes. Saziņā ir

un novāktās ražas Vācijā ir būtiski mazinājušās.

iekļauti plašsaziņas līdzekļu kanāli, piemēram,

Kopš apmēram 2008. gada auzu ražas Vācijā ir

facebook un emuāri (www.facebook.com/ha-

samazinājušas uz pusi un 2015. gadā tās bija

ferdiealleskoerner).

tikai apmēram 570 000 tonnu. Tajā pašā laikā

Kampaņas aktivitātes ir paplašinātas vēl tālāk,

auzu iekšzemes lietojums lopbarībā ir sagla-

iekļaujot tajās arī uztura mācību un ēdināšanu

bājies diezgan nemainīgs – 500 000 tonnu vai

skolās. Kopā ar sadarbības partneriem infor-

vairāk.

mation.medien.agrar e.V ir izstrādāti nodarbību

Tā rezultātā auzu pārstrādes uzņēmumi nevar

materiāli pamatskolām un vidusskolām. Turklāt

nodrošināt pieaugošo pieprasījumu ar tikai Vā-

ir pieejami arī plaši materiāli pirmsskolas vecu-

cijā audzētām auzām.

mam, kas ir veidoti kopīgā „Hafer Die Alleskör-

Tie ieved auzas – galvenokārt no Skandināvijas.

ner”, information.medien.agrar e.V. un Verband

Un tas nav tikai tāpēc, ka ziemeļu graudiem

Deutscher Mühlen e.V. projektā.

ir labāka kvalitāte (var viegli nolobīt un ir liela graudu tilpummasa (hektolitra masa)), bet

Auzu audzēšanas izaugsmes iespējas gal-

vienkārši, lai nodrošinātu nepieciešamo dau-

venajos tirgos nav izmantotas

dzumu. Tirgus turpmākā izaugsme ir paredza-

Pašlaik VDGS uzņēmumos pārstrādātais auzu

ma, attīstoties jaunām uztura tendencēm un 61

Tirgus un tirgvedība

jauniem produktiem.

du un graudu pārslu batoniņos, kā arī biskvītos

Eksperti ir pārliecināti – auzu īpatsvars pārtikā

un konditorejas izstrādājumos. Novatorisku

turpinās palielināties. Uztura nozīme veselības

auzu produktu izstrādes iespējas vēl nav iz-

aizsardzības sistēmā aizvien pieaugs. Gan poli-

smeltas. Vācijas graudu pārstrādes uzņēmumi

tiķi, gan veselības apdrošināšanas sabiedrības

un to klienti turpina ieguldīt līdzekļus produktu

pārorientēsies uz „veselīgu uzturu”, ko veido

izstrādē; jaunas receptes iedvesmo palielināt

augu izcelsmes un pilngraudu produkti.

patēriņu. Papildus minētajam ir arī izveidotas

Zināšanas un interese par sabalansētu uzturu

jaunas produktu līnijas, piemēram, Overnight

ir būtiski palielinājusies, īpaši jauniešu vidū.

Oats (Nakts auzas), Proats un Smoothie Bowls

Tas izpaužas tādās kustībās kā „veģetārisms”,

(Smūtija bļodiņas). Aizvien jaunu putras veidu

„vegānisms”, „tīrēšana”, „bez laktozes”, „ar mazu

radīšana, gastronomijas nozarei paplašinoties,

lipekļa saturu/bez lipekļa” – neatkarīgi no tā,

kā arī jaunu kafejnīcu atvēršana, kur piedāvā

kāda iemesla dēļ šāds uztura veids ir izvēlēts.

tikai putras, liecina, ka šā graudaugu veida po-

Auzu produktu pieejamība lielveikalā ir lielā-

tenciāls vairs nav nekāds noslēpums. Pārstrā-

ka nekā 2008. gadā: daudz vairāk ir lietošanai

des uzņēmumi turpina šo kampaņu.

gatavo brokastu pārslu maisījumu ar auzu

Brīvprātīgi un nesaņemot valsts finansējumu,

pārslām, vairāk ir auzu kliju un auzu graudu

Vācijas pārstrādes uzņēmumi ir investējuši, lai

produktu, gan novatorisku auzu dzērienu, gan

auzām veltītā informatīvā kampaņa norisinātos

tradicionālo putrām paredzēto produktu. Šos

arī devītajā gadā. Lai atbalstītu auzu audzēša-

vienas sastāvdaļas produktus regulāri papildi-

nu un pētniecību, viņi veic pārrunas federālās

na, lietojot auzas pārslu veidā šokolādes–grau-

pārvaldes un valsts vadības līmenī.

62

Pārstrādes uzņēmumi ir atvērti diskusijām ar

Graudu pārstrādātāju grupa

partneriem par sēklām, lauksaimniecisko ra-

Vairāki no astoņiem graudu pārstrādes uzņē-

žošanu, tirdzniecību un pētniecību. Tie augstu

mumiem sekmīgi darbojas arī starptautiskā

vērtē ilglaicīgo sadarbību ar SAATEN-UNION,

līmenī. Gandrīz visi graudu pārstrādātāji ir

kas jau ir palīdzējis veidot saziņu ar partne-

ģimenes uzņēmumi un tos pārvalda ģimenes

riem daudzās jomās. Nesenākais no šiem pa-

locekļi.

sākumiem noritēja simpozija „Auzu nozīmības veidošanās pētījumi” ietvaros 2015. gada pavasarī, ko organizēja Augu selekcionāru biedrība (Gesellschaft für Pflanzenzüchtung) sadarbībā ar Jūliusa Kīna Institūtu (Julius-Kühn-Institut).

Hafer Die Alleskörner, VDCS e.V. Ričeza Reizingere

VDCS e.V. Sabiedriskā organizācija Vācijas Graudu pārstrādātāju un cietes ražotāju asociācija radās, apvienojoties Graudaugu pārtikas produktu ražotāju apvienībai (Getreidenährmittelverband e.V.) un Cietes ražotāju tirdzniecības asociācijai (Fachverband der Stärke-Industrie e.V.), un Vācijas Makaronu ražotāju un cieto kviešu pārstrādātāju asociācijai (Verband der Teigwarenhersteller und Hartweizenmühlen Deutschlands e.V.).

Pašlaik VGDS e.V. sastāvā ir nozīmīgas Vācijas graudaugu pārstrādes rūpnīcas, cieto kviešu un rīsu malšanas uzņēmumi, graudu, pastas un cietes ražotāji.

Pašreizējo 34 dalībnieku vidū ir vidēja izmēra un ģimenes uzņēmumi, kā arī lieli starptautiski koncerni. VGDS sastāvā esošie uzņēmumi pārstrādā vairāk nekā trīs miljonus tonnu graudu un divus miljonus tonnu cietes kartupeļu gadā.

Graudu pārstrādātāju grupu veido: • H. & J. Brüggen KG Lībeka (Lübeck) www.brueggen.com • Fortin Mühlenwerke GmbH & Co. KG Diseldorfa (Düsseldorf) www.fortin.de • Harries Mühle - Bernhard Harries sr.

Nährmittel-, Schäl- und Spezial-mühlenwerk GmbH & Co. KG Štūra (Stuhr) www.harries-muehle.de • Megro GmbH & Co. KG (Juchem-Gruppe) Epelborna (Eppelborn) www.juchem.de • Peter Kölln GmbH & Co. KGaA Elmshorna (Elmshorn) www.koelln.com • Kolks Mühle - Wilhelm Kolks Handels GmbH Borkene (Borken) www.kolks-muehle.com • Rubin Mühle GmbH Lāra (Lahr) www.rubinmuehle.de • SchapfenMühle GmbH & Co. KG Ulma (Ulm) www.schapfenmuehle.de 63

Autori/izmantotie dati/norādes par izmantoto attēlu autortiesībām/receptēs izmantotā informācija/atsauces

Autoru saraksts

Druka

Dr. Štefens Beihs Nordsaat Saatzucht GmbH, Granskevica (Granskevitz)

Redakcionālā pārvaldība: SAATEN-UNION GmbH, Eisenstr. 12, 30916, Īzernhāgene HB, Dr. Anke Bēniša (Anke Boenisch), tālr.: 0511 72 666 242 Salikums: c.i.a.green communications GmbH, Ķelne (Köln), www.ciagreen.de Līdzināšana: alphaBIT GmbH, Hannovere (Hannover), www.alphaBITonline.de Drukāts: HOD-Agentur für Druck-und Werbeerzeugnisse, Zēlce-Dēdenzene (Seelze-Dedensen), www.hod-service.de

Svens Bēze SAATEN-UNION GmbH, Īzernhāgene (Isernhagen) Habilitētā lauksaimniecības zinātņu doktore (Dr. agr. habil.) Inese fon Butlere-Vemkena Oficiāli norīkotā eksperte zirgkopības un zirgu aizsardzības jomā, Vīfelštede (Wiefelstede) Olivers Kārters Seed Technology Limited, Ballymountain, Voterforda (Waterford) Dr. Herieta Grūbere Mēklenburgas-Priekšpomerānijas Lauksaimniecības un zivsaimniecības valsts pētniecības centrs (Landesforschungsanstalt für Landwirtschaft und Fischerei Mecklenburg-Vorpommern) Prof. Dr. Jergs Hempšīrs Fuldas Lietišķo zinātņu universitāte (Hochschule Fulda) Jenss Heizrāts ABIP, Dītingene (Dietingen) Markuss Ikens SAATEN-UNION GmbH, ģenerāldirektors (managing director), Īzernhāgene Emeritētais profesors (Prof. em.) Dr. Norberts Litke Entrups Dienvidvestfālenes Lietišķo zinātņu augstskola, Zēstes Lauksaimniecības departaments Mariušs Ratajčaks SAATEN-UNION Polen, Vongroveca (Wągrowiec) Ričeza Reizingere Hafer Die Alleskörner, Vācijas Graudu pārstrādātāju un cietes ražotāju asociācija Berlīne (Berlin) Jans Rundkvists Gēteborgas Universitātes holdinga uzņēmums (Holdingbolaget vid Göteborgs universitet) Dr. Hansgeorgs Šēnbergers N.U. Agrar GmbH, Ašerslēbene-Šakentāle (AscherslebenSchackenthal)

64

Visas piezīmes ir veiktas atbilstoši labākajām zināšanām, kā arī, ņemot vērā testēšanas rezultātus un novērojumus.

Garantija vai atbildība par konkrētas lietošanas gadījumiem nav attiecināma, jo augšanas apstākļi var būt ļoti mainīgi. Visi minētie audzēšanas ieteikumi ir uzskatāmi par piemēriem, tie neatspoguļo pašreizējās normatīvās prasības attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem un neaizstāj nepieciešamību veikt konsultācijas vietējā mērogā. Lai reproducētu, pavairotu un/vai publicētu, jāsaņem īpaša redakcijas atļauja.

Autoru deklarētās darba vietas attiecas uz pirmo publikāciju.

Ja vēlaties sazināties ar autoriem, lūdzu, rakstiet mums: anke. boenisch@saaten-union.de Informācija: 2016. gada jūnijā

Receptēs izmantotā informācija Norādes par izmantoto attēlu autortiesībām: Hafer Die Alleskörner by Food & Foto, Hamburga (Hamburg)

Norādes par izmantoto attēlu autortiesībām Bēniša: 4, 15, 19, 33, 52, 65 Kārters: 58 Fotolia: 11 (Printemps), 16 (Kzenon), 68 (photocrew) Grūbere: 32 Hafer Die Alleskörner (VDGS): 9, 12, 13, 17, 35, 67 Heizrāts: 44 Hīsmane: 21 Nordsaat: 47, 55, 60 Rundkvists: 54 SAATEN-UNION: 3, 20, 23, 27, 29, 34, 36, 42, 43, 48, 61, 63 (Lēmanis (Lehmann)), 64 (Lēmanis) Tice (Titze): 30

Atsauces Prof. Dr. Jergs Hempšīrs: Hampshire J.: Zusammensetzung und ernährungsphysiologische Qualität von Hafer (Auzu sastāvs un uzturvērtība).

Ernährung/Nutrition 1998, 22, 505-508.

Hauner H. • Bechthold A. Boeing H. • Brönstrup A. • Buyken A. • Leschik-Bonnet E. • Linseisen J. • Schulze M. • Strohm D. • Wolfram C: Vācijas Uztura biedrības (DGE (Deutsche Gesellschaft für Ernährung)) pieredzē balstītās pamatnostādnes: Ogļhidrātu uzņemšana un ar pārtiku saistīto slimību profilakse (Carbohydrate Intake and Prevention of Nutrition-Related Diseases).

Ann Nutr Metab 2012, 60 (Suppl. 1):1-58 Juvonen KR, Purhonen AK, Salmenkallio-Marttila M, Lähteenmäki L, Laaksonen DE, Herzig KH, Uusitupa Ml, Poutanen KS, Karhunen LJ. Viscosity of oat bran-enriched beverages influences gastrointestinal hormonal responses in healthy humans (Ar auzu klijām bagātinātu dzērienu ietekme uz kuņģa un zarnu trakta hormonālo darbību veseliem cilvēkiem). J. Nutr. 2009, 139, 461-466 Meydani M: Potential health benefits of avenanthr-amides of oats (Auzās esošo avenantramīdu potenciāli labvēlīgā ietekme uz veselību.), Nutr. Rev. 2009, 67, 731-735 Murphy EA, Davis JM, Brown AS, Carmichael MD, Carson JA, Van Rooijen N, Ghaffar A, Mayer EP. Benefits of oat beta-glucan on respiratory infection following exercise stress: role of lung macrophages (Auzu bēta glikānu priekšrocības elpceļu infekcijas ārstēšanā pēc slodzes radītā stresa: plaušu makrofāgu loma).

Am J Physiol Regul Integr Comp Physiol. 2008, 294, 1593-1599 Nie L, Wise ML, Peterson DM, Meydani M. Avenanthramide, a polyphenol from oats, inhibits vascular smooth muscle cell proliferation and enhances nitric oxide production. (Avenantramīds, auzās esošais polifenols, kavē asinsvadu gludās muskulatūras šūnu proliferāciju (audu attīstīšanās, veidojoties jaunām šūnām) un pastiprina slāpekļa oksīda veidošanos).

Atherosclerosis. 2006, 186, 260-266 Teuwissen, E. R. P. Mensink. Water-soluble dietary fibers and cardivascular disease (Ūdenī šķīstošās pārtikas šķiedrvielas un sirds un asinsvadu slimības). Physiology and Behavior 2008, 94, 285-292.

Volman JJ, Mensink RP, Ramakers JD, de Winther MP, Carlsen H, Blomhoff R, Buurman WA, Plat J: Dietary (1-->3), (1-->4)-beta-D-glucans from oat activate nuclear factor-kappaB in intestinal leukocytes and enterocytes from mice (Pārtikas auzu (1--3), (1--4)-bēta glikāni aktivizē peļu zarnu trakta leikocītu un enterocītu nukleāro (kodola) kappa B faktoru). Nutr Res. 2010, 30, 40-48

VO EU 432/2012: KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 432/2012 (2012. gada 16. maijā), ar ko izveido sarakstu ar atļautajām veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, kas neattiecas uz slimības riska mazināšanu un uz bērnu attīstību un veselību

Dr. Herieta Grūbere: Becherer, U. (2016): Marktanforderungen und Chancen für Nackthafer und Sommerweizen (Tirgus prasības un iespējas kailgraudu auzām un vasaras kviešiem). Vortrag, Tellower Vortragsveranstaltung zum ökologischen Landbau an 04.02.2016.

(Lekciju materiāls. Mācību pasākums par bioloģisko lauksaimniecību Telovā (Tellow) 04.02.2016.) http://www.landwirtschaft-mv.de/Vortrag Becherer=7999 Gruber, H., C. Wegner & A. Titze (2015): Einfluss der organischen Düngung mit Gärresten auf Ertrag und Qualität von Getreide (Bioloģiskā mēslojuma digestāta ietekme uz labības ražību un kvalitāti). Mitteilungen der Landes-forschungsanstalt für Landwirtschaft und Fischerei Mecklenburg-Vorpommern Heft 56 (Mēklenburgas-Priekšpomerānijas Lauksaimniecības un zivsaimniecības valsts pētniecības centra brošūra Nr. 56), 53.–61. lpp.

Martin, J. & E. Blum (2015): Rationelle Fütterung -Voraussetzung wirtschaftlicher ökologischer Lammfleis-cherzeugung (Racionāla ēdināšana – ekonomiskas jēru bioloģiskās audzēšanas priekšnoteikums). Mitteilungen der Landesforschungsanstalt für Landwirtschaft und Fischerei Mecklenburg-Vorpommern Heft 56 (Mēklenburgas-Priekšpomerānijas Lauksaimniecības un zivsaimniecības valsts pētniecības centra brošūra Nr. 56), 87.–91. lpp.

Schack, D., C. Rampold, H.-C. Behr (2014): Strukturdaten im ökologischen Landbau in Deutschland 2014 (Informācija par bioloģisko lauksaimniecību Vācijā 2014. gadā). AMI Marktstudie https://www.oekolandbau.de/service/ zahlen-daten-fakten/ strukturdaten-2014/bodennutzung/ Titze, A. & H. Gruber (2006): Ertrag und Qualität von Öko-Ganzpflanzensilagen aus Sommergetreide und Körnerleguminosen (Vasarāju graudaugu un pākšaugu zaļmasas skābbarības ražošana un kvalitāte bioloģiskajā lauksaimniecībā). Mitteilung Gesellschaft für Pflanzenbauwissenschaften (Augkopības Asociācijas Vēstnesis) 18, 268-269 (2006) Gruber, H., U. Thamm u. V Michel: Einfluss der Saatstärke auf Ertragsmerkmale bei Getreide (Izsējas normas ietekme uz labības graudaugu ražas īpašībām). 7. Wissenschaftstagung Öko-Landbau (7. zinātniskā konference „Bioloģiskā lauksaimniecība”), Vīne (Wien), 2003, 465./466. lpp.

VO EU 1160/2011: KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1160/2011 (2011. gada 14. novembrī) par atļauju piešķiršanu un atļaujas piešķiršanas atteikumu konkrētām veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, kas attiecas uz slimības riska mazināšanu

65

66

67

KONTAKTI: Rapool-Ring pārstāvniecība baltijas valstīs Varpo str. 34, LT-76241, Šiauliai Lithuania Tel.: +370 41399609 E-mail: baltic@rapool.com www.rapool.com

Rapool in the Baltics