Jūra s jiv is
Sald ūd
eus
Pu bli skā sb rīv pie eja st
iesī ba
s
Publiskās brīvpieejas tiesības Brīvpieejas tiesības Jums dod iespēju brīvi uzturēties dabā jebkur, kur zeme nav apstrādāta. Arī uz apstrādātas zemes drīkst atrasties, kad tā ir klāta ar sniegu vai sasalusi. Sāļūdeņos Jūs drīkstat izmantot laivu. Jūs drīkstat braukt pa privātiem ceļiem un novietot to malā automašīnu, ja īpašnieks nav aizliedzis. Atcerieties, ka; ...Jūs drīkstat lasīt savvaļas ogas, sēnes, ziedus utml., ja tie nav aizsargājami. ...daudzi augstu vērtē klusumu. ...nekādā gadījumā nepiesārņojiet jūru un pārējo dabu ar atkritumiem vai kanalizācijas ūdeņiem. ...vajag cienīt privāto telpu un ievērot mieru māju un vasarnīcu tuvumā. No 15. septembra līdz 15. aprīlim ir atļauts dedzināt ugunskurus. Izmantojiet tam paredzētās ugunskura vietas.
Neapstrādāta zeme ir meži, kalni, purvi, tīreļi, saliņas un klintis, tā ir valsts lielākā daļa. Par apstrādātu zemi uzskata pagalmus un dārzus ap brīvdienu mājām, visu lauksaimniecībā izmantoto zemi, tīrumus, pļavas, apstādījumus un tamlīdzīgas teritorijas.
Makšķerēšana brīvajā laikā Atcerieties, ka tiesības uzturēties piekrastes zonā ne vienmēr nozīmē tiesības apmesties māju un vasarnīcu tuvumā. Apsveriet, vai Jūsu uzturēšanās un atpūta nesagādās nopietnas neērtības vai kaitējumu mājas vai vasarnīcas īpašniekam. Neizmantojiet privātās piestātnes bez īpašnieka atļaujas. Makšķerēšana jūrā ikvienam ir bezmaksas un, zvejojot ar makšķeri vai spiningu, ir jāievēro tikai zivju minimālie pieļaujamie izmēri. Skatiet informāciju par taimiņu. Brīvā laika pavadīšana, makšķerējot jūrā, ir būtiska publisko brīvpieejas tiesību daļa. Sāļūdeņos var zvejot bez zemes īpašnieka atļaujas. Jāatceras vienīgi zivju minimālie pieļaujamie izmēri. Kā tūrists Jūs drīkstat izmantot tikai makšķerniekiem paredzētos zvejas rīkus. Pastāvīgi dzīvojot Norvēģijā, iespēju ir vairāk. Par to uzzināsiet, apmeklējot Zivsaimniecības direktorāta mājaslapu fiskeridir.no/fritidsfiske
Minimālais zivs izmērs Uz skumbrijām, ko zvejo ar āķi, un saidu pašu lietošanai tiesību normas par minimālo izmēru neattiecas. Bet daudzām zivīm un vēžveidīgajiem ir noteikts minimālais izmērs (Zivs garumu mēra no purna gala līdz astes spuras galējam punktam). Tas nozīmē, ka, noķerot zivi, kas ir mazāka par minimālo pieļaujamo izmēru, tā saudzīgi jāatbrīvo no zvejas rīkiem un jāpalaiž atpakaļ jūrā. Ja zivis ir beigta vai nav dzīvotspējīga, to vajadzētu ņemt līdzi un izmantot uzturā. Tabula attiecas uz makšķerēšanu uz dienvidiem no Stādas, 62˚N.
Suga
Min. izmērs
Menca
40 cm
Pikša
40 cm
Taimiņš
35 cm
Merlangs
32 cm
Plekstveidīgas zivis
29 cm
Krabis
11 cm
Jūras ķemmīte
10 cm
Taimiņš Taimiņu makšķerēšanā minimālais atļautais izmērs ir 35 cm. Ir aizliegts zvejot taimiņu ar tīkliem. Vairumā strautu taimiņš visu gadu ir aizsargājama zivs. Ūdensteces aizsardzības sezonā ir noteikta arī vispārīga lieguma zona 100 metru attālumā no taimiņu strautu ietekām.
Biežāk sastopamās sāļūdeņu zivis Skumbrija
Menca
Pikša Jūras ķemmīte
Merlangs
Krabis
Jūras zeltplekste
Saldūdens makšķerēšana
Forele
Saldūdeņos ir atļauts ķert zivis ar makšķeri un makšķerauklu, kā ēsmu izmantojot tārpus, vizuļus, rotējošus vizuļus, voblerus un mušas. Saldūdeņus parasti pārvalda zvejas tiesību īpašnieku organizācija. Lai iepazītos ar zvejas sezonas laikiem un citiem makšķerēšanas noteikumiem, kas attiecas uz katru ūdenstilpni. Lai iegādātos zvejas karti vai saņemtu zvejas licenci no zvejas tiesību īpašniekiem (piem. www.inatur.no). Sakarā ar zvejas maksu, zvejojot lašus, taimiņus un palijas, ieskatieties
fiskeravgift.miljodirektoratet.no
Līdaka
Noderīgas saites par makšķerēšanu saldūdeņos: njff.no
ofa.no
inatur.no
Lielie ezeri
Bez maksas ar makšķeri un makšķerauklu var zvejot lielajos ezeros
Asaris
Tīrifjūrenā Rannsfjūrā Mjēsā Palija
Bieži sastopamās zivis saldūdeņos. Sīga
ms attiecas Šāds valsts brīdināju īm, jo tajās arī uz saldūdens ziv dzīvsudraba ir konstatēts augsts un barolīmenis. Grūtniecēm jadzētu ēst jošām mātēm neva Zivis parasti ir viens no veselīgākajiem lielāki par 25 līdakas, asarus, kas uzturlīdzekļiem mūsu pārtikā, taču vides palijas, kas cm, kā arī foreles un piesārņojuma dēļ dažu veidu saldūdens zivis enu kilograsver vairāk nekā vi var saturēt kaitīgu dzīvsudraba daudzumu. mu.
Kad ēdat zivis…
Ir brīdinājumi par dažu veidu sāļūdens zivīm un citiem jūras dzīvniekiem no konkrētām ostām un fjordiem, bet kopējais padoms par daudzveidīgu diētu ir attiecināms arī uz zivīm - vajadzētu ēst dažāda veida zivis.
vajadzētu ēst Citiem šīs zivis ne esī. biežāk kā reizi mēn
Pārtikas standartu aģentūra neiesaka lietot uzturā to zivju aknas, kas noķertas arhipelāgā/ sāļūdenī. Izņēmums ir mencas, kas uzturas atklātā jūrā. Dažās piesārņotās vietās zivīs un vēžveidīgajos ir konstatēts augsts kaitīgo vielu līmenis. Šādos gadījumos Pārtikas standartu aģentūra neiesaka ēst tur pašu zvejotas dažu veidu zivis un vēžveidīgos. Pārskats par šiem apgabaliem atrodams šeit: matportalen.no/matvaregrupper/tema/fisk_ og_skalldyr/oversikt_over_havner_fjorder_og_innsjoer_med_forurensning
Makšķerēšanas vietas iekšējā Oslofjordā
Makšķerēšanas kartes var lejupielādēt njff.no Majas piekraste - var rezervet naksnosanai oslofjorden.org