la riga

Page 23

Måra Traumane

Vizuålo komunikatoru kopéjås lînijas Uzmanîgåk paskatoties uz izstådes “la riga” ieceri, var pamanît, ka més te sastopamies ar kaut ko visai îpatnéju müsdienu måkslå – ar vienas skolas måkslinieku skati. Tas nozîmé, ka lîdzîgi kå viduslaikos vai renesansé visas izstådes zvaigznes saista ne tikai kopîgs medijs, ßajå gadîjumå DV, bet arî izglîtîba un sapratne par måkslas veidoßanas pañémieniem. Gandrîz visi “la riga” dalîbnieki ir studéjußi LMA Vizuålås Komunikåcijas noda¬å, kas kopß 90. gadu vidus ir izveidojusies par gluΩi patståvîgu, ietekmîgu radoßås izglîtîbas centru. Ja més ßodien apskatîtos Latvijas jaunåkås paaudzes måkslinieku biogråfijas, VKN bütu raksturîgåkais ieraksts izglîtîbas ailé. Lielå méra büdama profesionåla darbnîca, noda¬a pirmå akadémijå ieviesa sistemåtisku digitålo tehnolo©iju kursu un piesaistîja virkni Latvijas måkslas prominençu – Kristapu Ìelzi; Raiti Ímitu; u c. kå macîbspékus måkslas un mediju “uzbüves” måcîßanai. VKN telpås var ik pa brîdim uzdurties kådam aktîvi oranΩam priekßmetam (no ve¬as kna©a lîdz tîkla kamerai), kas apliecina noda¬as vadîtåja, måkslinieka Ojåra Pétersona ietekmi ßajå teritorijå. Kas îsti bütu pati vizuålå komunikåcija joprojåm netiek strikti noteikts, Pétersons reizém apgalvo, ka, kådå brîdî, vél varétu ieviest Virtuålås patiesîbas un Manuålås komunikåcijas noda¬as. Skolas motîvu var traktét arî plaßi un poétiski, skatot to kå viena ©eogråfiskå punkta (Rîgas) un laika – deviñdesmito beigu un gadsimtu mijas ietekmi. Í˚iet visai zîmîgi, ka 1997. gadå pirmå VKN studentu (nåkotné grupas F5) tuvåka saskarsme ar DV tehnolo©ijåm notika viesojoties multimediålå darbnîcå, kur izmé©inåjumi skañas radîßanå un raidîßanå bija tikpat svarîgi, kå eksperimenti kustîgo vizuålo télu veidoßanå. Multimediålais såkums, liekas, iezîmé veselu virzienu Rîgas jauno måkslinieku praksé, kas saistås ar procesualitåti un darbîbu årpus atzîtajåm vizuålås måkslas robeΩåm - skañas, tîkla un pilsétas vai ielu kultüru telpå. Te redzami daΩådi laikmeta iespaidi – neformålo apvienîbu daudzveidîba un atvértîba, spéjå interneta augßana un jaunå tehnolo©iju valoda, jo vårdi “mikséßana”, “pårdzîßana”, “cilpa”, “sets” ir nostiprinåjußies ne tikai müsdienu müzi˚a, bet arî måkslas studenta leksikå. Skañas efekta, subkultüru estétikas un jauno mediju ideju iespaidi ir nolasåmi virkné måkslinieku projektu – apvienîbas “99% svaigs” (Linards Kulless, Voldemårs Johansons) tîkla radio projektå Rigasound (www.rigasound.org), grupas F5 (Lîga Marcinkeviça, Ieva Rubeze, Mårtiñß Ratniks, Ervîns Broks, Renårs Krümiñß, Félikss Zîders) pårdomåti stilîgajos vîdΩejoßanas materiålos, tape –art un house müzikai veltîtå videoizdevumå “Time to Jack” un akcijås ar urbånås kultüras (breiks, hiphops) citåtiem. Lîdzîgi arî individuålos darbos – filmétie garåmgåjéji ir sapinußies müzikas ritmå Katrînas Neiburgas “Nomalé”, bet Ìirta Korpa filmås dominé Industrial ainas lakoniskå valoda. Interese par telpu årpus måkslas ir likusi mainît ne tikai instrumentus un estétiku, bet arî darbîbas metodes un siΩetus, kas labi atklåjås projektå “Téjas séne” (apvienîba Open; Katrîna Neiburga, Péteris imelis), kas bija gan pétîjums-filma par piemirstås téjas sénes audzétåjiem, gan séni popularizéjoßa bode un intervence, gan komentårs müsdienu patérétåjkultürai. Lîdzîgs izklaidéjoßi – vérîgs pétîjums notiek arî Katrînas Neiburgas nåkamajå darbå – “Kas meiteném somiñås”. Citå griezumå, viñus apvieno medijs. DV ar savu galveno îpaßîbu – parocîgumu (un létumu), beidzot ir konskventi îstenojis principu par mediju kå véstîjumu, nevis kvalitåti per se. No priekßgåjéjiem un laikabiedriem kino un video måkslas jomås “la riga” vai VKN grupu noß˚ir tießi véstîjuma pårsvars. Nosta¬©iskå filmas materialitåte, tås klißejas un gaismas un kråsu efektu paßvértîba ir palikußi aiz viñu kadra. Ío måkslinieku darbiem raksturîgs ir konceptuåls, bieΩi koncentréts, saturs, kur kas filméts svarîgåk par to kå filméts. Ío, bieΩi vien aspråtîgo, “atslégas kodu” var pamanît individuålos darbos – Lîgas Marcinkeviças, Kristînes Kursißas, Féliksa Zîdera, Renåra Krümiña, Monikas Pormales videodarbos. Lai gan citkårt, kå Ievas Rubezes “Un citi”, Ervina Broka, F5 darbos, Renåra Krümiña “1 sekunde-24 kadri”, Daces DΩeriñas “Aci pret aci ar ienaidnieku” ar datora efektu vai filméßanas tehniku tiek atklåtas arî DV formålås iespéjas. Minétais darbu funktieris, iespéjams, ir ne tikai skolas, bet arî paaudzes rådîtåjs, kurai åtrå un vieglå ieraksta tehnika ¬auj zibenîgi tvert situåcijas, bet uzkrauj arî konceptuåla véstîjuma slogu. Vérotåjam “no årpuses” runa par paaudzém “la riga” ietvaros var likties nenopietna, tomér, ka rådås, VKN paaudzes spéj nodalît pat påris gadi. 90. gadu beigas ßobrîd ß˚iet årkårtîgi tålas un le©endåras, bet pirmås paaudzes (F5) “ielekßana” 25. Sanpaulo biennålé spéja, bet likumsakarîga. Vai robeΩlînija starp studentu un måkslinieku ir tverama, varés spriest izstådes “la riga” apmeklétåjs. Bet vai paståv paaudΩu konflikts? Laikam, né…

22


Issuu converts static files into: digital portfolios, online yearbooks, online catalogs, digital photo albums and more. Sign up and create your flipbook.