Mežzinis Martins Eksenbergers no Austrijas: «Nākotnē jāvirzās uz kvalitatīvas nevis kvantitatīvas
meža nozares jaun k s zi as
Meža Av zi
Latvijas pastā internetā: • www.abone.lv • www.mezaavize.lv
visam gadam
Iebilst pret veco mežu definīciju 2
Par vietējiem cilvēkiem kā vērtību Gaujas Nacionālajā parkā! 3
Straujāk augošie meža nozares uzņēmumi 3
Lētu baļķu piedāvājums pasaulē saruks 4
Kokrūpniecībai jauna attīstības stadija 5
Meža dienestu turpmāk vadīs Andis Purs 7
Apspriež noteikumus 7 24 € Abon
Kā saimnieko Austrijas mežos 11
Latvijas kontūra Līgatnes dabas takās
Godinot Latvijas valsts izveides gadadienu līdz 30. novembrim Dabas aizsardzības pārvalde (DAP)laipni aicina Līgatnes dabas takās izstaigāt marķētu Latvijas kontūru, kam nepieciešama aptuveni stunda. To ieteicams uzsākt līdz plkst. 14.00. Mežā izveidotā taka iepazīstinās arī ar Latvijas pilsētām, novadiem un pagastiem, kuru ģerboņos ir attēloti Latvijā sastopamie dzīvnieki un putni. Trase, kura sākas aiz Līgatnes dabas taku vāveru mājas, ir divus kilometrus garš maršruts pa mežu ar nelīdzenu reljefu, ar kalniem un meža takām.
Dāvana Latvijai
Atzīmējot Latvijas valsts dibināšanas gadadienu, Latvijai dāvāti sakopti dižkoki un aizsargājami biotopi. Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieki, pašvaldības un brīvprātīgie iesaistījās projekta LIFE Osmo Baltic rīkotajās talkās dabas liegumā Vidzemes akmeņainā jūrmala, Bēteles āra baznīcā pie Kuldīgas un pie Mētrienas brīvdabas estrādes. Izzāģējot zem kokiem augošo pamežu un novācot apaugumu, tika ne vien uzlabota ainava, bet arī uzlaboti apstākļi dabas daudzveidībai. Visu talku galvenais uzdevums bija atēnot lielu dimensiju kokus, lai uzlabotu to augšanas apstākļus un padarītu tos piemērotākus retām un aizsargājamām sugām, kas apdzīvo šos kokus. Biotopa Parkveida pļavas un ganības uzsāktie sakopšanas darbi Mētrienā veikti vēsturiskā parka teritorijā, kas pēdējās desmitgadēs netika atbilstoši apsaimniekota. Avots: Dabas aizsardzības pārvalde
Pašvaldībām piešķirti
2,5 milj. eiro
29. oktobrī Ministru kabinetā apstiprinātais Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātais rīkojuma projekts, paredz Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» piešķirt VARAM finansējumu 2024. gada 28. un 29. jūlija dabas stihijas laikā radīto postījumu novēršanai pašvaldībās 2,5 milj. eiro apmērā. Pašvaldības minēto finansējumu saņems šādā dalījumā: Alūksnes novada pašvaldība 57 840 eiro, Dobeles novada pašvaldība 23 852 eiro, Jelgavas valstspilsētas pašvaldība 2 260 407 eiro, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība 6 656 eiro un Rīgas valstspilsētas pašvaldība – 210 473 eiro.
Piedāvā stingrāk regulēt atalgojumu
Nepieciešamas stingrākas prasības valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību vadošo amatpersonu atalgojuma noteikšanā. Tā uzskata Ministru prezidente Evika Siliņa, iesniedzot Saeimai savus priekšlikumus grozījumiem Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā.
Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) līdzekļu izlietojums netiek plānots izmaksu efektīvā veidā – siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšana nenotiek ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu. Turklāt pieejamais finansējums ilgstoši netiek izmantots klimata pārmaiņu mazināšanai, līdz 2023. gada beigām uzkrājot jau 320 miljonus eiro, tādējādi neveicinot Latvijai noteikto SEG emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu. Emisijas kvotu izsolīšanas instruments ir līdzekļi, kas iegūti no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas, un kuri ir novirzāmi pasākumiem klimata mērķu sasniegšanas veicināšanai. Emisijas kvota ir pieļāvums emitēt SEG, ko uzņēmumiem un valstīm piešķir Eiropas Savienība, lai ierobežotu emisijas un cīnītos pret klimata pārmaiņām.
Kritēriji minimālās algas noteikšanai
19. novembrī valdības sēdē pieņemti Ministru kabineta noteikumi «Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība». Noteikumi paredz turpmāk pie minimālās mēneša darba algas noteikšanas ņemt vērā atsauces vērtību 46 procentu apmērā no Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātās vidējās bruto darba samaksas par pēdējiem pieejamiem 12 mēnešiem.
Klimata
pārmaiņu mazināšana buksē
13.11.2024. Valsts kontrole publiskojusi Klimata un enerģētikas ministrijas revīzijā (01.01.2018. līdz 30.06.2024.) veiktos secinājumus, ka
Saskata citus «mērķus»
Vides organizācijas atklātā vēstulē vērsušās pie ministru prezidentes Siliņas, aicinot nodrošināt tiesiskumu mežu jautājumā, norādot, ka oktobrī Zemkopības ministrijas sabiedriskajai apspriešanai nodotie grozījumi divos noteikumos – «Noteikumi par koku ciršanu mežā» un «Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi», kas tika virzīti ar mērķi samazināt administratīvo slogu, optimizējot prasības datu uzskaitē, atkal gatavo augsni vēl intensīvākai mežu ciršanai.
Vides organizācijas uzskata, ka grozījumi ne tikai faktiski legalizētu samazinātos galvenās cirtes caurmērus, ko dabas aizsardzības organizācijas sekmīgi apstrīdēja Satversmes tiesā, bet paredz arī citus pasākumus, kas pastiprinātu mežizstrādes intensitāti, negatīvi ietekmējot meža vidi.
Iebilst pret veco mežu definīciju
LOB ir iesniegusi iebildumu topošajiem Ministru kabineta noteikumu Nr. 686 grozījumiem «Noteikumi par ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritērijiem un kārtību, kādā pamatojama, apliecināma un uzraugāma atbilstība minētajiem kritērijiem». Latvijas Ornitoloģijas biedrība uzskata, ka grozījumu projektā piedāvātā definīcija ir nepieņemama, jo tā neatbilst Latvijas situācijai un Eiropas Komisijas vadlīnijām par Eiropas Savienības pirmatnējo un veco mežu definēšanu, kartēšanu, monitoringu un stingru aizsardzību un nav apspriesta ar dabas aizsardzības organizācijām.
papīrmalku Skultes kokostā
Iepirkšanas vieta: Skultes 1, Zvejniekciems, Saulkrastu pagasts, Saulkrastu novads, LV-2161
Tālr. 29228391, e-pasts: inese.ose@sodra.com
Tālr. 29361455, e-pasts: raitis.licitis@sodra.com Informācija par mūsu piedāvājumu: https://www.sodra.com/papirmalka
Aicinām uz sadarbību mežizstrādes un transporta pakalpojumu sniedzējus
Tālr. 29361455. E-pasts: raitis.licitis@sodra.com
Foto: DAP
Foto: Juris Kalve
MEŽA AVĪZE Nr. 9 (351) • NOVEMBRIS 2024
www.mezaavize.lv
Straujāk augošie ar meža nozari
«Lursoft IT» veicis pētījumu, kurā noskaidroti straujāk augošo Latvijas uzņēmumu TOP 100.
Vineta Kalve
TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu sarakstā uzņēmumi sarindoti pēc lielākā apgrozījuma pieauguma pret 2021.gadu. Lai uzņēmums tiktu iekļauts TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu sarakstā, tam jāatbilst vairākiem kritērijiem: Rentabilitātes koeficientam jābūt lielākam par 4;
Uzņēmumam jābūt pozitīvam pašu kapitālam; Laika posmā no 2021. gada līdz 2023. gadam tas strādājis ar peļņu; Uzņēmums ir PVN maksātājs; Uzņēmumam nav reģistrēts maksātnespējas process; Uzņēmumam ir aktīvas amatpersonas. Pētījuma sarakstā TOP 100 straujāk augošais meža nozares uzņēmums, kas darbojas mežkopības un citu mežsaimniecības darbību jomā ir 2020. gadā reģistrētais SIA Meža cikls no Naujenes pagasta Augšdaugavas novada (kopējā saraksta 10. vietā.) Tam seko 2017. gadā reģistrētais SIA «Fravia», kas darbojas namdaru un galdniecības izstrādājumu ražošanas jomā no Krāslavas novada (ko-
Uzņēmums Apgrozījuma Apgrozījums
SIA Meža cikls 1508.05 4780816
SIA «Fravia» 1497 6948390
SCA Latvijas meži SIA 1341.78 7096773 925024
SIA «Seces koks» 711.61 8423484
Samapack SIA 533.9 1107149
Nacion laj park !
Meža īpašnieki ir uzsākuši parakstu vākšanu un prasa līdz taisnīgu kompensāciju sistēmas ieviešanai apturēt Gaujas nacionālā parka normatīvo aktu projektu virzību!
LMIB Latvijas Meža īpašnieku biedrība aicina visus aktīvi parakstīt petīciju ar aicinājumu apturēt normatīvo aktu projektu Gaujas nacionālā parka likums un Gaujas Nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi virzību līdz reāli nedarbojas taisnīgu kompensāciju sistēma. PETĪCIJAS «Par vietējiem cilvēkiem kā vērtību Gaujas Nacionālajā parkā!» informatīvais ietvars: Aicinām nekavējoties pārtraukt normatīvo aktu projektu Gaujas nacionālā parka likums un Gaujas Nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi virzību! Paredzētie grozījumi būtiski pasliktinās Gaujas nacionālā parka teritorijā dzīvojošo cilvēku tiesības apsaimniekot savus īpašumus. Grozījumu projekti paredz zonējuma izmaiņas aptuveni 11 tūkstošu hektāru platībā, tai skaitā aptuveni 8 tūkstošos hektāru privātajā īpašumā. Grozījumi skars vairāk kā 1000 kadastra vienības! Zonējuma izmaiņas lielākajā daļā īpašumu izsauks būtiskus meža apsaimniekošanas ierobežojumus, tai skaitā, iespēju kvalitatīvi atjaunot mežu. Rodas jautājums – vai turpinās netaisnīgas un nepareizas dabas aizsardzības sistēmas būvēšana, kas
dabas aizsardzību redz caur aizliegumiem, nevis pārdomātu saimniekošanu? Ja arī saimniekošanas ierobežojumi ir jānosaka, īpašniekiem jābūt iespējai saņemt taisnīgu kompensāciju. Pašlaik taisnīga kompensāciju sistēma nav izveidota! Šādu normatīvo aktu grozījumu tālāka virzība nedrīkst notikt, kamēr valsts nav ieviesusi reāli darbojošos kompensāciju sistēmu. Tāpat, šāda normatīvo aktu pieņemšana nedrīkst notikt, ja pirms publiskās apspriešanas netiek informēts KATRS zemes īpašnieks, kuru skars potenciālie grozījumi. Ja zemes īpašniekiem šāda informācija netiek sniegta, publiskās apspriešanas organizēšana ir uzskatāma par formālu pasākumu, kas radīts ķeksīša pēc! Aicinām Gaujas Nacionālā parka attīstību redzēt ar tajā dzīvojošajiem cilvēkiem, nevis bez viņiem! Aicinām neiznīcināt Latvijas iedzīvotāju spēju dzīvot un saimniekot laukos!
Tālāka šo normatīvo aktu virzība nav pieļaujama bez zemes īpašnieku informēšanas un reāli darbojošās kompensāciju sistēmas ieviešanas! Petīciju «Par vietējiem cilvēkiem kā vērtību Gaujas Nacionālajā parkā!» var parakstīt interneta vietnē: www.peticijas.com/par_gaujas_ nacionlo_parku_ar_cilvkiem
Pēc parakstīšanas uz norādīto epastu tiek nosūtīts apstiprinājums. Lūgums apstiprināt to, jo bez apstiprinājuma paraksts petīcijā neparādās. Iesakām pārbaudīt, vai apstiprinājums gadījumā nav iekritis «SPAM» (mēstulēs).
pējā saraksta 11. vietā.)
SCA Latvijas meži SIA no Valmieras, reģistrēts 2010. gadā, kas darbojas mežkopības un citu mežsaimniecības darbību jomā un mežizstrādē (kopējā saraksta 14. vietā.) Seces koks SIA no Aizkraukles, kas reģistrēts 2013. gadā, darbojas tvaika piegādes un gaisa kondicionēšanas jomā, no 2015. gada par siltumenerģijas avotu izmantojot vietējo kurināmo – atjaunojamo biomasu jeb šķeldu. (kopējā saraksta 35 vietā.) Samapack SIA no Rīgas, kas reģistrēts 2016. gadā, darbojas kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdz- niecības starpnieku darbību jomā (kopējā saraksta 57. vietā.) Avots: Lursoft
Vineta Kalve pēc LMIB
Izdevējs: SIA «Kaldupes», Reģ. Nr. 40203039282 Galvenā redaktore: Vineta Kalve 1. vāka foto: Vineta Kalve
Foto: Juris Kalve
Microsoft izveido pirmos koka datu centrus Blakus Virdžīnijas ziemeļu priekšpilsētai tiek veikts eksperiments, lai noskaidrotu, vai viens no vecākajiem būvmateriāliem uz planētas var palīdzēt Microsoft sasniegt ambiciozos klimata mērķus. Tērauds un betons ir divi lieli oglekļa emisiju veicinātāji. CLT izmantošana līdzās betonam un tēraudam hibrīdkonstrukcijā samazinās oglekļa emisijas par 35% salīdzinājumā ar tradicionālo tērauda konstrukciju un 65% salīdzinājumā ar standarta betonu. Avots: techradar.com
13. Eiropas koksnes paneļu
simpozijs
gados. 375 apmeklētājiem no 30 valstīm visā pasaulē bija iespēja uzklausīt galvenos runātājus, piedalīties paneļdiskusijās. Izstāžu telpā uzņēmumi demonstrēja jaunākās tehnoloģijas un vismodernākos risinājumus. ES koksnes plātņu ražošanas nozares gada apgrozījums ir aptuveni 25 miljardi eiro, un tā ik gadu rada vairāk nekā 100 000 darbavietu. Avots: europanels.org
Lētu baļķu piedāvājums pasaulē samazināsies
Tā prognozē pasaules koksnes tirgus eksperts no Kanādas Russ Teilors.
Pēc viņa teiktā, astoņzobu mizgraužu vaboļu iznīcināšana Eiropā radīja 675 miljonu kubikmetru lētu kokmateriālu pārpalikumu, kas ir līdzīgs apjomiem pirms mūsu ēras
13. Eiropas koksnes paneļu simpozijs, kas notika no 9. līdz 11. oktobrim Hamburgā, uzņēma rekordlielu delegātu skaitu no vairāk nekā 30 valstīm. Tajā veiksmīgi pulcējās eksperti, pētnieki un nozares līderi no visas pasaules. Pasākums notiek reizi divos
kalnu priežu vaboļu invāzijas dēļ. Bet šī labdarība tagad tuvojas beigām. Viņš norādīja, ka Somija un Zviedrija plāno samazināt ražas apjomu par 25 procentiem.
Krievija – lielākā kokmateriālu ražotāja – pirms dažiem gadiem ieviesa
IEPĒRK skujkoku zāģbaļķus, cirsmas un meža īpašumus, kā arī PIEDĀVĀ iegādāties zāģmateriālus par ražotāja cenām
• Meža īpašumu iepirkšana SIA Kurekss Meži +371 22177177, info@kurekss-mezi.lv https://www.kurekss.lv
baļķu eksporta aizliegumu, kas arī ir samazinājis baļķu piedāvājumu pasaulē. Viņš sacīja, ka pasaulē pieprasījums pēc skujkoku baļķiem pieaug par aptuveni vienu procentu gadā. Taču lētu kokmateriālu piegādes samazinās. Globālā baļķu piedāvājuma samazināšanās ir tāda, ka tas nozīmē, ka importējošām valstīm nebūs izejvielu piegādes savām kokzāģētavām, kas ir izdevīgi zāģmateriālu eksportētājiem.
Kosmosā palaists satelīts ar koka paneļiem
5. novembrī pasaulē pirmais no koka izgatavotais pavadonis ar no-
saukumu Lignosat devās kosmosā. Tas ir japāņu pētnieku no Kioto universitātes un kokrūpniecības uzņēmuma Sumitomo Forestry projekts. SpaceX raķete nogādāja «CubeSat» –tikai četras collas reiz četras collas katrā pusē – uz Starptautisko kosmosa staciju, lai nākamajā mēnesī palaistu orbītā. Komanda izvēlējās magnolijas koksni, ņemot vērā tās vieglās īpašības un izturību pret plaisāšanu. Koksne tika apstrādāta, izmantojot gadsimtiem senu japāņu kokapstrādes tehniku, ko sauc par «sashimono», kurā mēbeļu un koka ēku montāžai skrūvju, naglu vai līmes vietā izmanto sarežģītus savienojumus. Kad metāla pavadoņi sadeg atmosfērā, tie izdala piesārņotājus,
piemēram, alumīnija oksīdu, kas bojā ozona slāni. Bet, sadedzinot malku, rodas ūdens tvaiki un oglekļa dioksīds, kas ir tīrāks blakusprodukts, sacīja Murata kungs. Avots : nytimes.com
Ukrainā atjauno izpostītu mežu
Doņeckas apgabala Limaņas teri-
449 915
torijā tiek stādīti koku stādi un tiek atjaunots mežs, kas ienaidnieka apšaudes dēļ cietis ugunsgrēkos. Šogad mežus plānots atjaunot 100 hektāros. Saskaņā ar Laimanas pilsētas militārās administrācijas vadītāja Oleksandra Žuravļeva teikto, Laimanas kopienas teritorijā atradās 34 000 hektāru meža, bet līdz 70% meža jau ir iznīcināti. SE «Lyman Forest Farm» meža atjaunošanas plāns 2024.gadam ir 100 hektāri. Šā gada pavasarī tika iestādīts 41 hektārs jaunaudžu un izmantoti vairāk nekā 50 000 parastās priedes stādu. Avots: Ukrinform
Meža ugunsgrēks
Kalifornijā
Pēc ziņām uz 7. novembri, plaša meža ugunsgrēka rezultātā Amerikas Kalifornijas štata dienvidos tika evakuēti vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju, liesmas apdraudēja 3500 ēkas Venturas apgabala Kamarillo pilsētas apkārtnē. 30 000 klientu visā štatā bija bez elektrības, tostarp aptuveni 3000 Venturas apgabalā un aptuveni 4000 Losandželosas apgabalā.
Austrālijā plosās meža ugunsgrēks
Pēc ziņām uz 7.novembri, Austrālijas pilsētā Dirranbandi, Kvīnslendas štatā, vairāk nekā 500 tās iedzīvotāju evakuēti meža ugunsgrēka tuvošanās draudu dēļ. Vienlaikus aptuveni 422 iedzīvotāji Balonnas piekrastē bojātu elektrolīniju dēļ palikuši bez elektrības. Avots: The Guardian
John Deere paplašina ražošanu
John Deere ir paziņojis, ka uzņēmums paplašinās savu mežsaimniecības aprīkojuma ražošanu savā John Deere Specialty Products rūpnīcā, kas atrodas Lenglijā, Britu Kolumbijā. Tā ražos kāpurķēžu tehniku. 900. sērijas modeļu ražošana sāksies vēlāk šogad, bet 800. sērijas modeļu ražošana tiks sākta 2025. gada pavasara sākumā. Avots: equipmentjournal.com
Foto: Kioto Universitāte
Foto: Getty Images
Foto: John Deere
MEŽA AVĪZE Nr. 9 (351)
www.mezaavize.lv
Kokr pniec ba ieso o n kamaj att st bas stadij
Lai arī no meža nozares šogad esam dzirdējuši skepsi par sliktajiem tirgiem būvniecības krīzes dēļ mums aktuālākajā pasaules daļā – Eiropā, ko pamatā nosaka augstās Euribor likmes, nozarē ir arī labas ziņas.
Kokrūpniecība pēdējos gados ir veikusi būtiskus ilgtermiņa ieguldījumus augstākas pievienotās vērtības ražošanā. Iepazīstoties ar Luminor ekonomista Pētera Strautiņa pētījumu «Pavasaris būs pavasarī» redzam, ka kopš 2021. gada ieguldījumi rūpniecībā Latvijā ir auguši un izaugsme pamatā ir pateicoties tieši kokrūpniecībai. Pamatoti vai mazāk pamatoti nozare ir ilgstoši saņēmusi kritiku par ne īpaši augsto pievienoto vērtību Latvijas ekonomikas rādītāju dažādos šķērsgriezumos pēdējās desmitgadēs. Tomēr tagad – pēdējos gados – tā liecina P. Strautiņa pētījums, dati norāda par pretējo. Kokrūpniecībā ieguldī-
ZI AS
jumi, ikgadu palielinoties, ir auguši no 120 milj. eiro 2021. gadā līdz 400 miljoniem eiro šogad. Arī nākamajos gados ir pieteiktas investīcijas lielos un būtiskos projektos, kas papildinās tos uzrātos 2 miljardus eiro ilgtermiņa ieguldījumus atlikušajā vērtībā, ko VID statistika uzrāda kokrūpniecības uzņēmumiem 2023. gadā. Tas ir ļoti būtiski, jo īstermiņā redzam, ka Latvijas IKP prognozes nav īpaši spožas, un arī ilgtermiņā Eiropas kopējā konkurētspēja pasaules mērogā strauji sarūk. Bijušais Eiropas Centrālās Bankas prezidents un Itālijas premjerministrs Mario Dragi,
Kokmateriālu cenas
Ziemeļamerikā pieaug
Nedēļā, kas beidzās 2024. gada 8. novembrī, kokmateriālu cena bija 444 mfbm USD par dēļa pēdu, kas ir nemainīga salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu, kad tā bija 428 USD. Cena ir palielinājusies par +16 USD jeb +4%. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, kad tā bija 403 USD, cena ir palielinājusies par +41 USD jeb +10%.
Mfbm – dēļa pēda – zāģmateriālu mērvienība Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā. 1 MFBM = 2.3597 m³. Avots: madisonsreport.com
Jauns materiāls
Sadarbojoties ar zinātniekiem no
Latvijas, Zviedrijas, Slovēnijas. Polijas, Norvēģijas un Somijas projektā «BarkBuild», Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta zinātnieki izstrādājuši blīvu, mitrumizturīgu plātni ar pielietojumu būvniecībā. Materiāls iegūts no koka mizu atkritumiem –bērza tāss un egles mizas. Kokapstrādes atlikumu izmantošana jaunu kompozītmateriālu ražošanai ir nozīmīgs solis, lai realizētu bioekonomikas principus.
Pieeja oglekļa tirgum
Ecobase ir Eiropas vadošais meža oglekļa piesaistes projektu izstrādātājs, kas aptver vairāk nekā
kurš pēc Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas aicinājuma izstrādāja plānu, kā uzlabot Eiropas konkurētspēju, ka vienu no rīkiem min daudzu miljardu investīciju nepieciešamību inovatīvajās tehnoloģijās. Runājot par mūsu valsti un tieši kokrūpniecību, aktīvi iegulda privātais sektors – Latvijas Finieris, CEWOOD, Stiga RM, BSW, Gaujas koks, Rettenmeier, PATA un daudzi, daudzi citi. Publiskā telpā ir izskanējušas ziņas arī par Igaunijas investoru «Fibenol», kas Valmieras Industriālo parka teritorijā plāno investēt līdz 700 miljoniem eiro, lai Latvijā uzbūvētu
233 000 hektāru 24 valstīs. Kā pirmais un pagaidām vienīgais Eiropas mēroga Verra reģistrētais oglekļa projektu izstrādātājs, kas izsniedz visā Eiropā apstiprinātus oglekļa kredītus saskaņā ar Verified Carbon Standard (VCS), Ecobase piedāvā zemes īpašniekiem pieeju oglekļa tirgum. Ecobase ir Latvijā pirmais, kas ieguvis Verra reģistrācijas statusu, un ir tiesīgi izsniegt projekta dalībniekiem pirmos oglekļa kredītus, kas sniedz iespēju zemes īpašniekiem iegūt papildus ienākumus veicot apmežošanu.
Šveicē granulu cenas palielinās
Šveices granulu cena 2024. gada oktobrī pieauga par 2,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi līdz vidēji 438,10 CHF (Šveices franks ) par tonnu. Par to ziņo Pelletpreis.ch. Tomēr tā ir par 11,9 procentiem zemāka nekā pirms gada, kad tā bija 497,50 CHF. Šveices granulu cena 2024. gada novembrī, iegādājoties 3 tonnas ir 452,88 CHF, 17 tonnas –405,73 CHF.
Austrijas tirgus
Austrijas kokmateriālu tirgus ziņojums 2024. gada novembrī rāda,
vienu no Eiropā modernākajām biorafinēšanas rūpnīcām. Šāda apmēra starta ieguldījumi vienā atsevišķi ņemtā uzņēmumā Latvijas vēsturē bijuši nav. Lai gan, ja lūkotos ilgākā laika griezumā, tad, piemēram, Latvijas Finieris iepriekšējā desmitgadē ir jau veicis investīcijas vairāk par 300 milj. eiro un tuvākajā piecgadē tām pieplusos vēl vairāk par 400 milj. eiro. Arī Rīgā atrodošā OSB un kokskaidu ražotāja pamatlīdzekļu vērtība 2023. gadā bija 400 miljonu vērtībā un pamatā investīcijas ir veiktas tieši pēdējos divdesmit gados. Ir patīkami, ka jauni investori izrada interesi par mūs
ka egļu A/C 2b+ sortimenta cenas ir no 93 līdz 110 eiro visā Austrijā. Pieprasījums pēc priedes arī turpina pieaugt, cenas pieaug arī reģionāli. Pieprasījums pēc ozola un oša ir īpaši liels.
Noslēdz 3 miljonu sadarbības līgumu
Viens no Latvijas vadošajiem kokrūpniecības uzņēmumiem Stiga RM ir noslēdzis sadarbības līgumu ar Dānijas iekārtu un ražošanas instrumentu izstrādātāju BILA, par koka vates cementa plātņu rūpnīcas projektēšanu, izgatavošanu un individuālu risinājumu uzstādīšanu. Paredzams, ka topošajā rūpnīcā BILA risinājumi aizstās roku darbu.
valsti, tomēr pamatā attīstība balstīsies uz tiem, kas šeit jau ir. Kopumā, šo periodu raksturojot, var teikt, ka šis ir investīciju periods un, ja tās tiks īstenotas, kokrūpniecība ievērojami palielinās savu vietu kopējā tautsaimniecībā un, ļoti iespējams, nostiprinās savu vietu kā Latvijas rūpniecības vadošā nozare. Lielākā daļa ieguldītāju jaunajās rūpnīcās paredz tieši augstas pievienotās vērtības ražošanu, tātad to, ko līdz šim pārmeta, ka nozarē neesot. Būtiski arī, ka ieguldītāju vidū ir vadoši Latvijas kapitāla uzņēmumi ar pieredzi. Lai šie investīciju plāni piepildītos un uzņēmumi nākotnē varētu strādāt ar peļņu, ir nepieciešama stabilitāte un prognozējamība kokapstrādes sākumposmā – mežistrādē. Un tas būtu – saprotams, birokrātiju mazinošs, konkurētspējīgs, plānot ļaujošs regulējums un pieejami resursi. Nozares uzņēmumi savu daļu attīstībā un ceļā uz augstu pievienoto vērtību izdarīs, valstij no savas puses jānodrošina ilgtermiņa stabilitāte un prognozējamība! Kristaps Klauss, Latvijas kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes loceklis, Latvijas kokrūpniecīas federācijas viceprezidents Papildu informācija: Kristaps Klauss, E-pasts: kristaps.klauss@ latvianwood.lv, Mob.: 29 473 857; Beāte Kate Hegenbarte, Komunikācijas konsultante, E-pasts: beate.hegenbarte@vilands.lv, Mob.: 20083403
Kopējās investīcijas jaunajā rūpnīcā pārsniegs 32 miljonus eiro. Rūpnīcas atklāšana plānota nākamā gada beigās. Tajā ik gadu plānots saražot līdz 4,5 miljoniem kvadrātmetru akustiskās koka–vates cementa plātnes. Plānotas gandrīz 100 jaunas darbavietas. Avots: baltictimes.com
Indija sāk importēt Baltkrievijas koksni
Deli bāzēts zāģmateriālu un grīdas segumu ražotājs kļuva par pirmo Indijas uzņēmumu, kas iegādājās zāģmateriālus, izmantojot Baltkrievijas Universālo preču biržu (BUCE). Līguma apjoms, kas noslēgts, izmantojot divpusēja darījuma mehānismu, bija 3000 kubikmetru. Saskaņā ar 2024.gada desmit mēnešu rezultātiem eksporta biržas tirgos realizēti vairāk nekā 2 miljoni kubikmetru zāģmateriālu – divas reizes vairāk nekā tajā pašā laika posmā gadu iepriekš. BUCE lielākie Baltkrievijas zāģmateriālu pircēji bija Ķīnas, Azerbaidžānas, Krievijas, Uzbekistānas un Singapūras iedzīvotāji. Avots: sb.by
P RK
B RZA pap rmalku 3m
• Jaunm lgr v (Tvaika 70) Tel.: 26590951
• Zvejniekciem (Skultes 1) Tel.: 26442665
• M rsrag (Liel 62A) Tel.: 26684404
Pieg des tikai sl dzot sadarb bas l gumus (sazi ai tel. 29393097)
Samaksa 3 darba dienu laik
Kristaps Klauss, LKF
Foto: Juris Kalve
Uzs k inovat vu p tniec bas projektu
SIA Troja ir viens no vadošajiem saplākšņa apstrādes uzņēmumiem Eiropā. Ar Atveseļošanās fonda finansējumu SIA «Troja» ir uzsākusi inovatīvu pētniecības projektu, kura mērķis ir izstrādāt hibrīdkompozītus, izmantojot polipropilēna (PP) matricu, lignīnu un saplākšņa slīpēšanas putekļus.
Vineta Kalve
Projekts tiks īstenots uzņēmuma ražotnē Saulkalnē, Salaspils novadā, un tā ietvaros tiks veicināta jaunu, videi draudzīgāku materiālu radīšana, kas atbildīs gan ilgtspējības prasībām, gan palielinās Latvijas kokapstrādes nozares konkurētspēju.
Projekts, kas tiek īstenots no 2024. gada 1. oktobra līdz 2026. gada 30. septembrim. Šis materiāls būs piemērots saplākšņa pārklāšanai un piedāvās paaugstinātu ūdens izturību, kas būtiski uzlabos koksnes produktu lietošanas īpašības.
Uzlabo energoefektivitāti
Uzņēmums ir uzsācis būtisku projektu, lai uzlabotu energoefektivitāti savā ražošanas ēkā Salaspils novadā. Projekts tiek īstenots ar Attīstības finanšu institūcijas ALTUM atbalstu no
Eiropas Savienības Atveseļošanās fonda resursiem, kurā SIA «Troja» saņems līdzfinansējumu 584 000 eiro. Projekta mērķis ir samazināt enerģijas patēriņu un izmaksas, vienlaikus uzlabojot uzņēmuma ražošanas infrastruktūru. Sagaidāmais primārais enerģijas ietaupījums pēc projekta īstenošanas būs 234,17 MWh gadā, kas sastāda 31% no pašreizējā patēriņa. Tas uzņēmumam ļaus ievērojami samazināt izmaksas, kā arī sniegs ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 44,03 tCO2 gadā. «Energoefektivitātes uzlabošana mums sniedz iespēju būt konkurētspējīgākiem tirgū, samazinot darbības izmaksas,» komentēja SIA «Troja» valdes priekšsēdētājs Jānis Biķis.
Kokrūpnieki
paaugstina koksnes
pievienoto vērtību
Latvijas kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes loceklis, Latvijas kokrūpnie-
cības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss savā paziņojumā presei norāda: «Lai arī no meža nozares šogad esam dzirdējuši skepsi par sliktajiem tirgiem būvniecības krīzes dēļ mums aktuālākajā pasaules daļā – Eiropā, ko pamatā nosaka augstās Euribor likmes, nozarē ir arī
labas ziņas. Kokrūpniecība pēdējos gados ir veikusi būtiskus ilgtermiņa ieguldījumus augstākas pievienotās vērtības ražošanā.» Viņš norāda, ka saskaņā ar Luminor ekonomista Pētera Strautiņa pētījumu «Pavasaris būs pavasarī», kokrūpniecībā ieguldījumi, ikgadu palielinoties, un ir auguši no 120 milj. eiro 2021. gadā līdz 400 miljoniem eiro šogad. «Runājot par mūsu valsti un tieši kokrūpniecību, aktīvi iegulda privātais sektors – Latvijas Finieris, CEWOOD, Stiga RM, BSW, Gaujas koks, Rettenmeier, PATA un daudzi, daudzi citi. Publiskā telpā ir izskanējušas ziņas arī par Igaunijas investoru «Fibenol», kas Valmieras Industriālo parka teritorijā plāno investēt līdz 700 miljoniem eiro, lai Latvijā uzbūvētu vienu no Eiropā modernākajām biorafinēšanas rūpnīcām,» norāda Kristaps Klauss. Viņš uzskata, ka, lai šie investīciju plāni piepildītos un uzņēmumi nākotnē varētu strādāt ar peļņu, ir nepieciešama stabilitāte un prognozējamība kokapstrādes sākumposmā – mežistrādē, norādot, ka valstij no savas puses jānodrošina ilgtermiņa stabilitāte un prognozējamība!
SIA Troja SIA «Troja» ražošanas ēkas ārsienu pārbūve, izmantojot kompozīt paneļus.
Foto: SIA Troja
Foto: SIA Troja
Foto: SIA Troja
www.mezaavize.lv
Valsts meža dienestu turpmāk vadīs Andis Purs
5. novembrī valdība apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) Meža departamenta direktora Anda Pura pārcelšanu Valsts meža dienesta (VMD) ģenerāldirektora amatā no 2024. gada 11. novembra.
Zministrs Armands Krauze
izvēli:
dienesta funkciju un uzdevumu izpilde, ģenerāldirektora amatam izvirzot augsti kvalificētu vadītāju. Tādu vadītāju, kuram ir darba pieredze gan valsts pārvaldē, gan arī profesionāla pieredze mežsaimniecības jautājumu risināšanā un nozares stratēģisko mērķu noteikšanā, plānošanas dokumentu izstrādē un lēmumu īstenošanā, procesu vadīšanā, un ar labām prasmēm personālvadībā. Izvērtējot Valsts meža dienesta ģenerāldirektora amata pretendentam nepieciešamo profesionālo kvalifikāciju, šim amatam izvirzām Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktoru Andi Puru.»
Andis Purs no 2024. gada 8. janvāra ir bijis ZM Meža departamenta direktors. Pirms tam astoņus gadus, no 2016. gada 4. janvāra līdz 2024. gada 7. janvārim, ir strādājis VMD. Sākotnēji pusi gada A. Purs bijis VMD Kontroles un uzraudzības
daļas kvalitātes vadītājs, bet atlikušos gadus viņš vadījis VMD Meža resursu pārvaldības departamenta Meža un vides aizsardzības daļu. Savukārt no 2002. gada jūlija līdz 2014. gada martam A. Purs ir strādājis vairākos amatos valsts SIA «Latvijas valsts meži» (LVM), tajā skaitā kā direktora vietnieks un izpilddirektors. A. Puram ir arī pieredze darbā privātā sektora uzņēmumos – viņš sešus gadus bijis SIA «ForRest» valdes loceklis. A. Purs ir ieguvis Lauksaimniecības zinātņu bakalaura grādu mežzinātnē Latvijas Lauksaimniecības universitātē (tagad – Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte). Līdzšinējais VMD ģenerāldirektors Arvīds Ozols, sasniedzot pensionēšanās vecumu, darbu izbeidz 2024. gada 8. novembrī. Plašāka informācija par Ministru Kabineta rīkojumu atrodama MK tīmekļvietnē – «Par Anda Pura pārcelšanu».
Daži no publiskajā telpā izteiktajiem apgalvojumiem var radīt priekšstatu, ka mežu īpašnieki ir kā noziedznieki, kuru vienīgais mērķis ir peļņas nolūkos iznīcināt savu īpašumu – pašu rokām un līdzekļiem gadiem koptu.
retēji paustajam, mežu īpašnieku vidū ir pilnīgi skaidra motivācija ilgtspējīgai meža apsaimniekošanai, ko sek-
mējusi pēdējo 30 gadu laikā praksē un teorētiski uzkrātā pieredze un pieaugošais izglītības līmenis meža apsaimniekošanas jautājumos.. To pierāda fakts, ka meža stādīšanas un meža kopšanas apjomi Latvijā kopš neatkarības atgūšanas ir trīskāršojušies, un gandrīz pilnībā ir izskaustas nelegālās cirtes. Turpretim Latvijas meža nozares likumdošana daudzos aspektos ir saglabājusies 90. – gadu līmenī – ar pārlieku detālu, smagnēju un birokrātisku regulējumu, kas ilgtermiņā nevis veicina, bet tieši pretēji – apgrūtina ilgtspējīgu saimniekošanu mežā. Daudzi no tiesību aktiem, kas regulē mežu īpašnieku darbību, ir sagatavoti tik sarežģītā valodā, kas pilnībā saprotama tikai cilvēkiem ar juridisko izglītību. Kā spilgts piemērs minams jaunais Gaujas Nacionālā parka individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projekts. Tāpēc, atsaucoties arī valdības vadītājas un vairāku ministru iepriekšējiem aicinājumiem, tieši tagad ir
īstais laiks samazināt birokrātijas slogu, lai informācija un izpratne par likumu ir visiem vienlīdzīga. Tieši birokrātisko ierobežojumu un aizliegumu dēļ pēdējos gados ir būtiski pasliktinājusies sanitārā situācija mežos Latvijā. Egļu astoņzobu mizgrauži masveidā savairojas aizsargājamās dabas teritorijās, pēc tam pasliktinot vispārējo Latvijas mežu stāvokli. Līdz šim situācija tikusi risi-
nāta, ik gadus veidojot speciālu Valsts Meža dienesta rīkojumu mizgraužu postījumu ierobežošanai. Savukārt tagad nepieciešamās rīcības mizgraužu postījumu ierobežošanai visbeidzot ir iekļautas noteikumu izmaiņu priekšlikumos. Nepamatoti ir skaļi paustie pārmetumi atbildīgajai ministrijai par it kā slēptu izmaiņu virzīšanu, jo sagatavotie priekšlikumi šobrīd tieši ir iesniegti publiskai apspriešanai . Tāpēc pagājušās nedēļas publiskie provokatīvie paziņojumi vērtējami kā apzināta un mērķtiecīga histērijas radīšana Latvijas sabiedrībā, lai nepieļautu atklātu, demokrātisku un profesionālu nepieciešamo izmaiņu priekšlikumu izvērtēšanu. Iesniegto priekšlikumu mērķis ir mazināt birokrātisko slogu un atvieglot darbu cilvēkiem, kas dzīvo un strādā Latvijas laukos. Tāpēc meža nozares sabiedrisko organizāciju biedrus jo īpaši pārsteidza atsevišķu politiķu populistiski paziņojumi par to, ka viņi
neatbalstīs birokrātijas mazināšanas pasākumus kas iekļauti noteikumu grozījumu projektā pat vēl pirms ir pabeigta publiskā apspriešana, uzsākts noteikumu saskaņošanas process un izveidota gala redakcija iesniegšanai Ministru Kabinetā. Mēs bieži sakām, ka vēlamies sasniegt Eiropas valstu labklājības līmeni. Turklāt ne vien Rīgā un lielajās Latvijas pilsētās, bet reģionos, Latvijas laukos. Skaidra un līdzsvarota likumdošana ir viena, ja ne vienīgā no mūsu iespējām. Salīdzinājumā ar Somiju, Zviedriju, Vāciju, Austriju, Čehiju, Igauniju un daudzām citām nozīmīgām mežsaimniecības valstīm, Latvijā birokrātisko prasību apjoms*, kas attiecas uz meža īpašniekiem un īpašniekus regulējošo birokrātu skaitu, ir būtiski lielāks –īpašuma tiesību jomā Latvija ir starp viszemāk novērtētajām Eiropas Savienības valstīm.
* ww.heritage.org/index/ pages/all-country-scores
emkopības
pamato šo
«Mums ir jānodrošina kvalitatīva Valsts meža
Vineta Kalve
Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Andis Purs
Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.
Foto: Juris Kalve
Foto: VMD
Foto: F .Zacs
Foto: F .Zacs
Foto: LMĪB
Meža un meža zemes kadastrālo novērtējumu var saņemt elektroniski
Valsts meža dienests informē, ka no novembra meža un meža zemes kadastrālo novērtējumu var saņemt elektroniski Meža valsts reģistrā. Elektroniski sagatavotais dokuments tiek apliecināts ar eZīmogu un ir derīgs iesniegšanai Valsts zemes dienestā vai citās iestādēs pēc pieprasījuma. Vienlaikus klientiem joprojām ir iespēja iesniegt un saņemt dokumentus klātienē mežniecībās.
Jāņem vērā, ka meža un meža zemes kadastrālais novērtējums ir derīgs, ja:
• normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir veikta meža inventarizācija;
• Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā meža platība neatšķiras vairāk par 10% no Valsts meža dienesta Meža valsts reģistra meža datiem.
Ja neizpildās norādītie nosacījumi:
• kadastrālais novērtējums nav derīgs iesniegšanai citās iestādēs;
• uz lejupielādētā dokumenta tiek norādīta informācija, ka novērtējums ir tikai informatīvs;
Valsts meža dienesta darbinieki saņem
Zemkopības ministrijas apbalvojumus
Zemkopības ministrijā 15. novembrī svinīgā pasākumā pasniedza apbalvojumus – Atzinības rakstus un medaļas «Par centību» septiņiem Valsts meža dienesta darbiniekiem. Ar Zemkopības ministrijas medaļu «Par centību» apbalvoti:
pojumu centru (MKPC).
Zemkopības ministrijas (ZM) Meža departaments informēs par iecerētajiem grozījumiem meža apsaimniekošanas normatīvajos aktos, tostarp par ES atbalsta mežsaimniecībā saņemšanas kārtībā, kā arī par Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādņu 2025.–2032. gadam izstrādes gaitu.
Par meža kooperācijas nākotni no ilgtspējīgas apsaimniekošanas līdz pievienotajai vērtībai informēs kooperatīva «Mežsaimnieks» valdes loceklis Andis Malējs, bet par tendencēm augošu koku cenām, kā arī ieteikumiem sezonas izvēlei cirsmu pārdošanā stāstīs Meža Biržas vadītājs Ernests Gabrāns.
Joprojām aktuāls temats ir egļu astoņzobu mizgraužu izplatība, tāpēc konferencē mežsaimniecības institūta (LVMI) «Silava» vadošais pētnieks Agnis Šmits un Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vadītājs Jānis Pētersons informēs par šī gada rezultātiem kaitēkļu ierobežošanā, to kopējo izplatību un veiktā pētījuma secinājumiem par astoņzobu mizgrauža ietekmi uz koksnes resursu ieguvi un tautsaimniecību.
Centra virsmežniecības inženiere Ina Grīsle, Vidzemes virsmežniecības virsmežziņa vietniece Māra Vāveriņa. Ar Zemkopības ministrijas Atzinības rakstu apbalvoti: Dienvidu virsmežniecības Jēkabpils mežniecības mežzinis Vigonts Kuklis, Kurzemes virsmežniecības Talsu mežniecības mežzinis Leons Šteinfelds, Informācijas tehnoloģiju un dokumentu pārvaldības daļas vadītāja vietniece dokumentu pārvaldības jomā Ērika Vēdzele–Liepa, Vidzemes virsmežniecības Cēsu mežniecības mežzinis Druvis Melderis, Austrumu virsmežniecības vecākā referente Valda Āboliņa.
Mežsaimniecības konference
Inovāciju partnerības projektu «CO2 piesaistes un SEG emisiju mazināšanas pasākumi meža apsaimniekošanā un ietekmes novērtēšanas sistēma». Šogad plaši izskanēja meža īpašnieku iebildumi, pat protesta formā par plānoto jaunu aizsargājamo teritoriju izveidi. Tāpēc konferencē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste informēs par sagaidāmo rīcību attiecībā uz jaunu aizsargājamo teritoriju izveidi, kā arī priekšlikumiem kompensāciju sistēmas pilnveidē un sagaidāmajiem Dabas atjaunošanas regulas īstenošanas pasākumiem Latvijā.
Lauksaimnieki un mežsaimnieki var pieteikties «Sadarbībai»
No šā gada 4.novembra līdz 4.de-
Šī gada Mežsaimniecības konferenci tiešsaistē 28. novembrī no pulksten 10.00 varēs vērot mājaslapā www.laukutikls.lv un LLKC Facebook lapas tiešraidē. Pasākumu rīko Zemkopības ministrija (ZM) sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Meža konsultāciju pakal-
Savukārt SIA «Baltic Satellite Service» pētniece un valdes locekle Ilze Bargā iepazīstinās ar Eiropas Kosmosa aģentūras projektu «Vienotas zemes novērošanas datu Baltijas platformas izstrāde» attālinātai egļu astoņzobu mizgraužu bojājumu identificēšanai. LLKC Meža konsultāciju pakalpojumu centra direktors Raimonds Bērmanis iepazīstinās ar Eiropas
cembrim lauksaimnieki un mežsaimnieki var pieteikties atbalstam pasākumā «Sadarbība – Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības darba grupu projektu īstenošanai». Atbalsta mērķis ir veicināt sadarbību lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un lauksaimniecības produktu (izņemot zvejniecības un akvakultūras produktus) pārstrādē, lai rastu jaunus risinā-
jumus, izstrādātu jaunus produktus, procesus, ieviestu jaunas tehnoloģijas un metodes.
Lai saņemtu atbalstu, sadarbības projekts ir jāīsteno darba grupai, kas sastāv no vismaz 3 dažādām personām, no kurām vismaz viens ir lauksaimnieks vai mežsaimnieks. Labuma guvēji no projekta īstenošanas galvenokārt ir jābūt primārajiem ražotājiem lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē.
Plašāka informācija par pasākuma nosacījumiem skatāma Lauku atbalsta dienesta tīmekļvietnē sadaļā «Sadarbība – Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības darba grupu projektu īstenošanai». Piemēri aktivitātēm mežsaimniekiem:
• izmēģināt un radīt jaunaudžu aizsardzības līdzekļus pret dažādiem kukaiņiem, pārnadžu postījumiem;
• izmantot jaunas mežsaimniecības tehnikas un tehnoloģijas mežā (jaunas meža tehnikas prototipu izveide);
• izmantot un pārstrādāt dažādas meža veltes (skujas, sēnes u.tml.) un īstenot citas aktivitātes.
Plašāku informāciju par atbalsta pasākumu var uzzināt, zvanot uz Lauku atbalsta dienesta klientu apkalpošanas tālruni 67095000 (darba dienās no plkst. 8.00 līdz 20.00).
Forest4LV atklāšanas konference
Šī gada 8. novembrī Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts rīkoja projekta Nr. VPP–ZM–VRIIILA–2024/2–0002 «Inovācijas meža apsaimniekošanā un koksnes apstrādes pievienotās vērtības ķēdē Latvijas izaugsmei: jauni pakalpojumi, produkti, tehnoloģijas Forest4LV» atklāšanas konferenci. Konferencē piedalījās projekta partneru – Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta «Silava» un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes – pārstāvji, kā arī dalībnieki no Latvijas Zinātnes padomes, Zemkopības ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras.
Foto: F .Zacs
Foto: Juris Kalve
Foto: LVMI Silava
Foto: ZM
www.mezaavize.lv
Latvijas Meža pašnieku biedr bas konkurss
«Sakopt kais mežs 2024» finiša taisn
Latvijas Meža īpašnieku biedrības organizētā konkursa «Sakoptākais mežs» žūrija, izvērtējot visus konkursam iesniegtos pieteikumus, ir izvirzījusi desmit meža īpašumus cīņā par «Sakoptākā meža» titulu.
Konkursanti tiek vērtēti, analizējot meža īpašnieku ieguldījumu produktīvu un noturīgu mežaudžu izveidē, pievēršot uzmanību atjaunošanai, mežizstrādei, kopšanai, meža infrastruktūrai, ainavas elementu plānošanai, zinātniski pamatotu metožu izmantošanai ilgtspējīgā meža apsaimniekošanā. Konkursa dalībniekus šogad vērtēja 12 žūrijas locekļi. Konkursa balvu fondā šogad ir praktiski pielietojams motorinstruments jaunaudžu kopšanai un divas dāvanu kartes meža stādāmā vai dekoratīvā materiāla ieguvei, kas tiks sadalīti starp trīs visaugstāk novērtētāko meža īpašumu saimniekiem. Tāpat trīs visaugstāk novērtētie īpašnieki tiks nominēti prestižajai meža nozares gada balvai «Zelta čiekurs, » – nominācijā «Par ilgtspējīgu saimniekošanu».
Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks: «Ir pagājuši 8 gadi kopš pirmā konkursa «Sakoptākais mežs» rīkošanas. Šo astoņu gadu laikā esam sastapuši daudz lielisku meža īpašnieku. Latvija sakopta un pārtikusi nekļūst pati no sevis, sakoptu un pārtikušu Latvija var radīt un rada cilvēki, kuri iegulda savu darbu, kopjot savu zemes stūrīti, savu īpašumu.» 49.5 hektāru lielajā dzimtas īpašumā «Pumpuri» saimnieko Harijs Zentelis. Harijs meža apsaimniekošanā ir guvis pieredzi nu jau 40 gadu garumā un pret savu īpašumu attie-
cas ar lielu mīlestību un rūpēm, tā veidošanā pielietojot dabisku pieeju:
«Kur aug mežs – aug mežs! Kur labāk būt laukam – būt laukam, saglabājot dabas vērtības. Mana sirds, kur ir zeme un iesaiste tās kopšanā.»
Jaunpils pagastā konkursa žūrija devās apskatīt mežsaimnieka Ginta Nordena īpašumu «Struteles», kurā
Gints saimnieko jau trīsdesmit gadus. «Struteles» ir no vecvecākiem mantots īpašums, kurā ik dienas tiek ieguldīts smags darbs, lai īpašumu arī nākamajām paaudzēm nodotu skaistu un sakoptu: «Mežu var izkopt skaistu kā parku vai retu kā parku. Mēs pieturamies pie viedokļa, ka mežam jābūt skaistam kā parkam. Ja no meža grib kaut ko ņemt, tad jāmāk arī dot – sakopjot to.» Savukārt īpašumā «Eži un Žūžas», kura kopējā platība ir 26.8 hektāri, saimnieko Dāvis Zelmenis. Daļu īpašuma Dāvis ir mantojis, savukārt otru daļu iegādājās 2021. gadā. Saimniekam patīk eksperimentēt un meklēt dažādus saimniekošanas risinājumus: »Es mežā nesaimniekoju pēc viena modeļa – katrai audzei meklēju savus risinājumus. Man patīk, ja ir sakopts īpašums – es varu uz to atvest savu ģimeni vai draugus un redzēt, ka viņi kļūt laimīgāki un uzlādētāki,» stāsta Dāvis. 17 hektāru lielajā dzimtas īpašumā «Dzimtenes» kopā ar sievu saimnieko Andrejs Kalniņš. Ejot pastaigā caur saimnieka īpašumu, ir teju sajūta, ka dodies pastaigā caur parku –mežs ir ļoti dažāds un kopts, tajā sastādīti melnalkšņi, egles, bērzi un priedes, un ik uz soļa redzams Andreja un Birutas ieguldītais darbs. Nītaures pagastā konkursa žūrija devās apskatīt mežsaimnieka Reiņa Pickas 48 hektāru lielo dzimtas īpašumu. Reinis ir īpašuma «Lejas Tēviņēni» saimnieks jau kopš četru gadu vecuma un saimnieko tajā kopā ar tēvu Kasparu: «Mežu vecvectēvs atstāja mantojumā. Mēs paši ar tēvu veicam gan atjaunošanu, gan kopšanu un meža izstrādi, atsevišķo gadījumos piesaistot mežizstrādes veicējus.» Lejasciema pagasta «Kraujiņās» saimnieko Uno Anže ar ģimeni. Īpašumā «Zīles», kas atrodas Jēkabpils novadā, saimnieko Artūrs Akmens: «Man patīk, ja es brīvdienās varu atnākt uz savu mežu un ieraudzīt to skaistumu…»
Savukārt 16,91 hektāru lielajā īpašumā «Zilgalvji» saimnieko Arnis Gailis: «Manuprāt, mežs ir jāapsaimnieko. Tas rada paliekošu vērtību dabā, tie ir sagatavoti materiāli, kas tālāk tiek izmantoti.»
Foto: Latvijas Meža īpašnieku biedrība
Vineta Kalve
Turpinājums no MA 350
Gints Nordens
Uno Anže
Artūrs Akmens
Harijs Zentelis
Reinis Picka
Dāvis Zelmenis
Arnis Gailis
Andrejs Kalniņš
Pieejams meža apsaimniekošanas CO2 bilances kalkulators
Izveidots CO2 bilances kalkulators publiskai lietošanai un tas pieejams LLKC Meža konsultāciju pakalpojuma centra interneta vietnē https://co2mezi–test.llkc.lv
Raimonds Bērmanis, MKPC
Meža konsultāciju pakalpojumu centrs (MKPC) 2022. gadā aizsāka Eiropas Inovāciju partnerības projektu «CO2 piesaistes un SEG emisiju mazināšanas pasākumi meža apsaimniekošanā un ietekmes novērtēšanas sistēma». Projektā iesaistīti vairāki partneri – Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (vadošais partneris MKPC), Latvijas Valsts mežzinātnes institūts «Silava», Latvijas Meža īpašnieku biedrība, biedrība «Latvijas Zemnieku federācija», aģentūra «Meža pētīšanas sta-
cija», SIA «Ingka Investments Management», Mazo meža īpašnieku biedrība, SIA «Mikaitas» SIA «Latvijas Finieris mežs», SIA «Sodra Latvia». Ko dod CO2 bilances kalkulators?
Oglekļa piesaistes kalkulators dod iespēju noteikt meža apsaimniekošanas darbību ietekmi uz CO2 piesaisti un SEG emisijām. Aprēķins tiek balstīts uz meža inventarizācijas datiem un dažādiem meža apsaimniekošanas scenārijiem, meža īpašniekam papildus ir iespējams plānot mērķtiecīgos
Norisinās konference «EcoTech 2024»
No 19.līdz 21. novembrim Jelgavā, LBTU norisinājās 14. starptautiskā zinātniskā konference «EcoTech 2024», kas pirmo reizi tiek rīkota ārpus Zviedrijas. Tajā piedalījās vairāk nekā 100 dalībnieki no 20 valstīm, kuri dalījās ar labās prakses piemēriem, pētījumiem un to rezultātiem, kā arī diskutēja par jaunākajām tendencēm bioekonomikas pētniecības jomās. «EcoTech2024» konference ir kā tradīcija Linnaeus Universitātē (Zviedrija) no 1997. gada. Tās viens no mērķiem ir īstenot sadarbību starp universitātēm, uzņēmumiem un politikas veidotājiem.
LBTU maģistranti gūst pieredzi
Novembra beigās Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) maģistrantūras programmas «Koksnes materiāli un tehnoloģija» studenti apmeklēja «Latvijas Finiera» ražotni «Lignums», lai iepazītos ar uzņēmuma darbību un uzzinātu vairāk par koksnes produktu ražošanu un tirgus tendencēm, ko vadīja Artūrs Bukonts.
Vizītes sākumā studenti piedalījās ekskursijā pa ražotni, tad devās uz koklaukumu, iepazīstoties ar uzņēmuma īstenotajiem inovatīvajiem projektiem.
Maģistrantūras programmas vecā-
piesaistes pasākumus, kā apmežošana vai jaunaudžu kopšana. Kalkulators dod iespēju noteikt katras mežaudzes oglekļa piesaistes bilanci gan mežaudzēs, kur notiks mežsaimnieciskā darbība, gan mežaudzēs, kur tā nenotiks. Lietotājam ir iespējams noskaidrot sev vēlamāko meža apsaimniekošanas scenāriju un oglekļa piesaistes bilanci. Izstrādātais kalkulators joprojām ir testēšanas un pilnveides procesā, tāpēc projekta pārstāvji augstu novērtēs ierosinājumus vēlamiem pilnveidojumiem, ko lūgums ziņot Salvim Daģim, e-pasts: salvis.dagis@ llkc.lv, mob. tālr. 26484299.
kais Uģis Ūzulnieks atklāja: «Līdz šim esam vienīgais kurss, kas izvēlējies specializāciju «Mežmateriālu loģistika un tirgzinības», radot pasniedzējiem izaicinājumus, lai mēs pilnvērtīgi apgūtu kursa saturā prasīto.
Pēc vizītes studenti pateicās Latvijas Finiera komandai par iespēju gūt praktisku izpratni un pieredzi, kas palīdzēs nākotnē veicināt Latvijas kokrūpniecības attīstību.
Stafetē «Lāpa» ātrākie – MVZF
13. novembra vakarā Jelgavas pils pagalmā 52. reizi norisinājās stafete «Lāpa». Ātrākie bija Meža un vides zinātņu fakultātes (MVZF) komanda, kas apsteidza Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas un Inženierzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultātes. Čempionu komandu pārstāvēja – Madara Ozoliņa, Evija Rudzīte, Matīss Timermanis, Miks Blažuks un Kārlis Lācis. Studentu stafeti «Lāpa» 1971. gada 17. novembrī aizsāka toreizējās Latvijas Lauksaimniecības mācībspēks Edvīns Feldmanis un mūsdienās turpina LBTU Sporta centrs. Stafetes skrējiena distance vienmēr sākas un noslēdzas Jelgavas pils pagalma vidū un veido apli ap Jelgavas pils Rietumu spārnu. Stafetes skrējienā katrs dalībnieks, turot rokā ieslēgtu gaismas lukturīti, veic vienu apli. Stafetes skrējiena mērķis ir godināt universitātes un Latvijas patriotiskos cilvēkus.
AS «Latvijas valsts
meži» – 25 Pirms 25 gadiem – 1999. gada 28. oktobrī – tika dibināta AS «Latvijas valsts meži» (LVM). Šo gadu laikā LVM ir audzis un attīstījies, kļūstot par vienu no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem ar apgrozījumu vairāk nekā pusmiljarda eiro apjomā. 25 gadu laikā valsts budžetā nodokļu un dividenžu veidā uzņēmums iemaksājis 2 miljardus eiro.
Latvijas valsts mežos koksnes krāja ir pieaugoša un šobrīd sasniedz 325 miljonus kubikmetru. Katru gadu, mežam pieaugot, koksnes krāja palielinās par 11,3 miljoniem kubikmetru. LVM apsaimniekotos mežos koksnes uzkrājums ir vairāk nekā 10 reižu lielāks par ikgadējo ciršanas apjomu. Ar efektīvu darbu un inovatīviem risinājumiem LVM ir izdevies dubultot meža kapitāla vērtību: no 1,76 miljardiem 2000. gadā līdz 4,67 miljardiem 2024. gadā. Avots: LVM
Savāc bīstamos atkritumus
Novembra sākumā, saņemot informāciju no iedzīvotājiem, AS «Latvijas valsts meži» (LVM) apsaimniekotā teritorijā Ventspils novada Popes pagastā LVM Ziemeļkurzemes reģiona Mētru iecirknī speciālisti konstatēja mežā izlietu nezināmas izcelsmes vielu saturu vismaz 120 m2 platībā ar spēcīgu, ķīmisku aromātu. Kopā mežā tika savāktas gandrīz 39 tonnas bīstamās vielas, un kopējās izmaksas sasniedza vairāk nekā 11 tūkstošus eiro. Administratīvā procesa ietvaros, Valsts vides dienestam izdevās noskaidrot vainīgo uzņēmumu.
Foto: LVM Foto:
Kā saimnieko Austrijas mežos
Austrijas ziemeļu daļā 1000 hektāru lielu privātu meža īpašumu apsaimnieko mežzinis Martins Eksenbergers.
Viņš, kā nekailciršu mežsaimniecības biedrības «PRO SILVA» biedrs ar 40 gadu pieredzi, dalījās par savu meža apsaimniekošanas praksi.
Pastiprin s v jš un dens tr kums
Martins Eksenbergers apsaimnieko meža īpašumu, kura īpašniece dzīvo Vīnē un to iegādājusies 1964. gadā. Īpašumā sastopamas Austrijai raksturīgās koku sugas – dižskābarži, ozoli, egles, priedes, kā arī liepas un ķirši. Martins Eksenbergers norāda, ka viņa apsaimniekotais meža īpašums atrodas ļoti sausā apvidū, 600 metrus virs jūras līmeņa. Nokrišņu daudzums sasniedz tikai 500–600 milimetrus gadā. Sausuma periodi agrāk atkārtojās ik pa 20 gadiem, tagad tie ir biežāk un tas viņu uztrauc. Viņš norāda, ka pēdējie pieci gadi mežsaimniecībā ir bijuši smagi. Dēļ mizgrauža un vēja zaudēti 60 procenti no egļu kopējās krājas. Tomēr tā nav bijusi vienīgā problēma. No 2014. gada novembra līdz 2015. gada janvārim bija novērojama apmēram 20 centimetrus bieza ledus kārta, kas arī radījusi koku bojājumus.
Mežzinis uzskata, ka parastajai eglei klimata izmaiņu dēļ Austrijas ziemeļu daļā nav nākotnes. «Manuprāt ir jāstrādā vairāk ar lapu kokiem, no skuju kokiem nākotne varētu būt Eiropas balteglei, duglāzijai, lapeglei un priedei. Eiropas balteglei vienīgais traucējošais faktors šobrīd ir skābie
lieti. No lapu kokiem nākotne ir ozoliem, jo tiem ir dziļa mietsakne un koks ir noturīgāks pret vēju un ūdens trūkumu.
Mežzinis Martins Eksenbergers pārliecināts, ka nākotnē jāvirzās uz kvalitatīvas nevis kvantitatīvas koksnes audzēšanu. Paralēli vietējām koku sugām nevajag baidīties stādīt introducētās koku sugas. To platībai nevajadzētu aizņemt vairāk par 20 procentiem no atjaunojamās platības. Austrijas apstākļos kvalitatīvas introducētās koku sugas būtu kokveida lazdas, kastaņi, tulpju koks un valriekstu hibrīdi.
www.mezaavize.lv
eglēm un ozoliem. Lai pasargātu jaunos kociņus, pie kopšanas mežos tiek atstātas kazenes un avenes, jo tās traucē pārnadžu pārvietošanos. No dzīvnieku postījumiem visvairāk cieš lapegles un duglāzijas.
Lai ierobežotu staltbriežu bojājumus, stādītam ozolam uzlikts aizsargs.
Jaunaudzes
Izlases cirtes mežā zem lielajām eglēm parasti dabiski atjaunojas egles un dižskābarži. Paauga netiek retināta, kamēr ir lielie koki. Kad lielie koki tiek nozāģēti, notiek paaugas retināšana. Eglēm mērķa caurmērs paredzēts 50 – 60 centimetri. Svarīgi, lai jaunaudzē ir pēc iespējas lielāka koku sugu daudzveidība.
Līdzīgi, kā citos Austrijas mežos koku ciršana notiek izlases veidā, izņemot platības, kurās bijusi egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās. Šajās vietās veikta vienlaidus koku ciršana. Mežkopis uzskata, ka saimniekojot mežā maksimāli jāizvairās no kailciršu pielietošanas, jo pretējā gadījumā būs mākslīgi jāatjauno. Ja nocērt kailcirti, tad 40 gadus tajā vietā nav nekā ko varētu cirst un pārdot. Mežzinis Martins Eksenbergers atklāj, ka pēc meža izstrādes kalnos un nogāzēs atvērumos sekmīgi noris dabiskā atjaunošanās ar dižskābaržiem un balteglēm. Ielejās meža dabiskā atjaunošanās notiek ar dižskābaržiem un ozoliem. Mākslīgā atjaunošana īpašumā tiek veikta ar
Dižsk barži
Dižskābarži parasti veido dažāda vecuma mežaudzes koksnes ieguve notiek ik pēc 8–10 gadiem. Vispirms tiek veiktas kopšanas cirtes, kuru laikā izcērt atpalikušos un bojātos kokus. Kad audzē ir mērķa caurmēru sasniegušie koki, cērt arī tos. Pēc Martina Eksenbergera prakses labi ir ja mežaudzē ir tievie koki, kurus retināt un arī resnie ko zāģēt. Izlases ciršu mežsaimniecībā vienā paņēmienā nenocērt daudz, bet koku ciršana notiek regulāri. Parasti dažāda vecuma dižskābaržu audzēs krāja ir 300 – 350 m³/ha. Ikgadējais pieaugums apmēram 10 kubikmetri uz hektāra. Saimniekojot ar izlases cirti jāseko līdzi tam cik daudz koksnes ir meža nogabalā. Ja krāja ir vairāk kā 300 kubikmetri uz hektāra, tad nekavējoties jāveic koku ciršana, jo audze zaudē struktūru. Pieaugušie koki aizņem pārāk daudz augšanas telpu neļauj attīstīties jaunajiem kokiem. Ideāli ir jau krāju var noturēt ap 250 m³/ha. Svarīgi ir izzāģēt konkurējošos kokus un mērķa kokiem neveidojas sausie zari pa kuriem stumbrā var iekļūt trupi izraisošās sēņu sporas.
Martina Eksenbergera apsaimniekots mežs. Zem eglēm paaugā dižskābarži, egles un pīlādži.
Dižskābaržu mežaudze. Ar dzelteno krāsu marķēti paraugkoki, kuru diametru apsaimniekotājs regulāri pārmēra.
• D ze dzin ju remonts un diagnistika. T lr. 67074500, mob. 29418846, Mairis Sili š, e–pasts: mairis.silins@bsw.lv Pieg des vieta: Rumbula, Stopi u novads, Gran ta iela 24
Koksnes
P RK
4 Pērku īpašumus ar mežu visā Latvijas teritorijā. Ātra izvērtēšana, augstas cenas un tūlītēja samaksa. Tālr. 28778906.
4 Pērku cirsmas un apaugumus Vidzemē un Latgalē. Tālr. 28778906.
4 Pērk cirsmas un meža īpašumus Kurzemē un Zemgalē. Tālr. 26479249.
4 Pērku mazu izcirtumu vai jaunaudzi Vidzemes pusē. Tālr. 26543399.
4 Pērkam īpašumus ar mežu un cirsmas –ciršanas apliecinājumus visā Latvijā, pērkam pamestas viensētas un lauksaimniecības zemi. Tālr. 26801369.
4 Pērkam izstrādātus un neizstrādātus meža īpašumus visā Latvijā. Tālr. 20287915.
4 Pērkam meža īpašumus un aizaugušas lauksaimniecības zemes visā Latvijā. Konkurētspējīgas cenas. Tālr. 26317617.
4 Par augstām cenām pērk meža īpašumus un cirsmas visā Latvijā. Tālr. 25664884.
Pakalpojumi
4 Kopjam jaunaudzes Latgales reģionā. Tālr. 29647016.
4 Profesionāls mežkopis veic mežu stādīšanu, jaunaudžu kopšanu, visā Latvijas teritorijā. Tālr. 29330397.
4 Veicu mežu sagatavošanu izstrādei / pārdošanai izsolē.Veicu mežu stigošanu un dastošanu. Ir koksnes ekspertu savienības izsniegts «augošu koku vērtēšanas» sertifikāts. Tālr. 29854727.
4 Piedāvājam meža stādīšanas, atjaunošanas pakalpojumus. Strādajam visā Kurzemes teritorijā. Tālr. 27806267.
4Meža inventārizācija (taksācija), cirsmu sagatavošana un novērtēšana (stigošana, dastošana) un citi meža apsaimniekošanas pakalpojumi Sēlijā un Dienvidlatgalē. Tālr. 29484165.
4 Sniedzu mežistrādes pakalpojumus. Apaļkoku sagatavošana cirsmā, pievešana krautuvē. Attīrīsim jūsu teritoriju no krūmiem. Vidzemē, Cēsīs, Valmierā, Smiltenē un tuvākajā apkartnē. Tālr. 29845153.
4 Krumgrieža un motorzaģa pakalpojumi. Veic jaunaudžu kopšanu, kailcirtes, apau-
gums, grāvji utt.. Tālr. 29323044.
4 Veicam jaunaudžu kopšanu un meža stādīšanu nelielos apjomos. Tālr. 27806267.
4 Sniedzam visa veida meža apsaimniekošanas pakalpojumus. Dastojam un stigojam, kopjam jaunaudzes un tīram pamežu, stādam mežu un veicam agrotehnisko kopšanu. Strādājam Vidzemes, Latgales un Vidusdaugavas reģionos. Tālr. 25612306.
4 Sagatavosim Jūsu meža īpašumu izstrādei un noteiksim tur augošo koksnes krāju, kas sevī ietver cirsmu stigošanu, dastošanu, robežstigu un kupicu atjaunošanu, meža inventarizācijas plāna izveidi. Kā arī pēc izstrādes veiksim stādīšanas darbus un jaunaudžu kopšanu. Tālr. 29226948.
4 Kopjam jaunaudzes (divi cilvēki ar visu aprīkojumu) un tīram pamežu pirms harvestera, tīram robežstigas un veicam citus darbus ar krūmgriežiem, trimmeriem un motorzāģiem. Jebkuru darba vietu mežā vai platību atrodam paši. Ieteicamais reģions Vidzeme (esam no Cēsīm). Tālr. 29120033.
4Meža inventarizācijas (apsaimniekošanas projekts) izgatavošanas pakalpojumi no pieredzes bagātiem taksatoriem. 20 gadu pieredze. Cenas lojālas, no 10 līdz 15 eiro ha, atkarībā no daudzuma un novada. Strādājam visā Latvijā. Pērkam arī meža īpašumus un konsultējam par to vērtību. Dastojam, stigojam, cirsmu skices sagatavojam. Tālr. 28693397.
4Piedāvāju pameža tīrīšanu, koku gāšanu, visa veida zāģēšanu. Cena atkarīga no pameža biezuma. Tālr. 29839166.
4 Harvesteru pameži 80–250 eur/ha, jaunaudzes 160–200, nelielas cirsmas 8–14 eur/m³, robežu tīrīšana 100–160 km, kupicas rakšana
Mežsaimniecība Austrijā
11. lpp
Augstas kvalitātes dižskābaržu sortimentiem iepirkuma cena pēdējos gados ir augusi 2022. gadā sasniedzot 140 euro par kubikmetru. Mērķa caurmēru, 60 – 70 centimetrus dižskābarži sasniedz aptuveni 60 gadu vecumā, kas Austrijā ir visu koku sugu galvenās cirtes vecums. Jo veselīgāks un resnāks ir dižskābardis, jo lielāka ir iepirkuma cena. Piemēram, 80 centimetrus resns dižskābardis jau maksā 200 – 300 eiro par kubikmetru. Cērtot izlases cirtē dižskābaržus, gāšanu veic ar
motorzāģi, bet atzarošanu un sagarināšanu ar harvesteri.
Mežizstr de Meža izstrādi veic gan ar rokas motorzāģiem, gan harvesteriem. Meža mašīnu izmaksas 2022. gadā bija 140 – 160 eiro stundā. Saskaitot zāģēšanas un pievešanas izmaksas viens kubikmetrs koksnes izmaksāja 25 eiro. Lai meža apsaimniekotājam un īpašniecei būtu skaidrs, cik daudz koksnes izaudzis 10 gadu periodā, īpašumā ik pēc 140 metriem ierīkoti parauglaukumi, kuros regulāri veic stumbra radiālā
Ar izlases cirti apsaimniekota egļu audze ar dižskābaržiem un eglēm paaugā.
20 euro. Tālr. 28623080.
4Meža inventarizācija (taksācija), cirsmu sagatavošana dabā, tai skaitā dokumentu sagatavošana iesniegšanai mežniecībā. Tālr. 28347487.
4 Meža augsnes gatavošana ar disku frēzi Austrumvidzemē. Tālr. 29475164.
4 Uzņēmums Vidzemē izkopj no krūmiem un kokiem aizaugušas lauksaimniecības platības, tīrumus, grāvjus, mežmalas kā arī dažādas citas teritorijas. Veicam samaksu par iegūto materiālu. Tālr. 29222182.
4 Belarus ar velkošo meža piekabi meklē darbu pa Vidzemi. Pievedīšu sortimentu, kā arī zarus šķeldai. Tālr. 27886221.
4 Pamežu zāģēšana pirms harvestera. Pakalpojumu sniedzam Visā Latvijas teritorijā. Strādājam ātri un kvalitatīvi. E-pasts jg.ainava@gmail.com. Tālr. 24407236.
4 Sniedzam jaunaudžu aizsardzības pakalpojumus (cervakols, planskyd, aizsargspirāles) un apauguma novakšanu. Tālr. 26346070.
4 Notīrām krūmu, koku apaugumu no laukiem, grāvjiem, mežmalām un citām teritorijām. Atkarībā no objekta atrašanās vietas un apjoma veicam samaksu, gan par šķeldojamo materiālu, gan par apaļajiem kokmateriāliem. Strādājam Zemgales un Vidzemes reģionos. Tālr. 24407236.
4 Kopju jaunaudzes un zāģēju pamežu Baldones pusē. Cena: € 140. Zvaniet, par visu vienosimies. Tālr. 25930288.
4 Sniedzam mežizstrādes pakalpojumus ar harvesteru John Deere 1170e, forvarderu Komatsu 855 un ar mororzāģiem. Ir platās purva ķēdes. Tālr. 26302933.
4 Mežsaimniecības inženieris par lētu samaksu Vidzemē pēc meža aktuālās datu bāzes un mežu apskates dabā nosaka meža nogabala vai izcērtamās cirsmas koksnes tirgus vērtību. Tālr. 26395975.
Izlases cirte dižskābaržu dažāda vecuma mežos. Nocirsts mērķa caurmēru sasniedzi dižskābardis.
pieauguma mērījumus un skaita kokus. Saimniekojot mežā svarīgi, lai būtu vairāk labas kvalitātes koki. Lai to panāktu tiek veiktas retināšanas. Iegūtie sortimenti tiek pārdoti patērētājam un izmantoti ķīmiskajai pārstrādei, apģērbu ražošanā, šķiedru un kurināmā ieguvei. Lai koki būtu bez bojājumiem mežā svarīgi nodrošināt stabilu mikroklimatu. Cirsmā pastāvīgi pievešanas ceļi
saplānoti ik pēc 20 metriem. Tehnika parasti pārvietojas pa vienu un to pašu vietu. Ir meža nogabali, kur veiktas pat trīs kopšanas cirtes un pēc ledus bojājumiem arī sanitārās cirtes. Vislabākais meža izstrādes laiks ir, kad gaisa temperatūra ir plus 4 – 5 grādi pēc Celsija un nav sniega. Raksts tapis Meža konsultāciju pakalpojumu centra rīkotajā pieredzes braucienā uz Austrijas ziemeļu daļu 2022. gadā.
MAKSAS att ra no kr miem laukus un citas aizaugušas plat bas P RK zarus, cirsmu atlikumus, š eldojamo materi lu
Vidzem : 20206140 / Zemgal : 26663273 Zieme
Kopšanas cirte dažāda vecuma dižskābaržu mežā. Izzāģēti augšanā atpalikušie, bojātie koki.
Foto: Raimonds Mežaks
Foto: Raimonds Mežaks
Foto: Raimonds Mežaks
Izstāde «Latvijas valsts mežu stipendija mākslā 2024»
Līdz 13. decembrim apskatāma AS «Latvijas valsts meži» Rīgas klientu centrā, Vaiņodes ielā 1. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studentu darbu izstādē «Latvijas valsts mežu stipendija mākslā 2024» ainavās un portretos – caur redzēto, dzirdēto un sajusto dabā – jaunie mākslinieki veido asociācijas ar vides ilgtspējīgu attīstību un meža augošo lomu Latvijā, meklējot savu vietu šajā procesā. Mākslas stipendiju konkursa finālistu 13 darbos dominē eļļas un akrila gleznojumiem piemītošais raksturs. LMA rektors Kristaps Zariņš par konkursa finālistu darbiem saka: «No jūras izkāpa sēne un aizgāja uz mežu. Cilvēki no kokiem uzcēla māju un patvērās siltumā. Siltumā piedzima māksla. Meži novērtēja un apbalvoja mākslu. Mūžīgs stāsts.» Konkursa uzvarētājs tiks paziņots 29. novembrī. Konkursa uzvarētājs saņems vienreizēju stipendiju – 1500 eiro.
Noslēdzies Natura 2000 jubilejas fotokonkurss
Fotokonkurss «Natura 2000 – Lat-
vijas dabas dižvietas». Konkursam iesniegtas 382 fotogrāfijas, kas tapušas kādā no Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām Latvijā. Par konkursa labākajām fotogrāfijām atzīti redzamie triju autoru darbi, par kuriem tie saņēma naudas balvu –katrs 50 eiro.
Avots: DAP
Putnu barotavu talkas
rība ar augstu enerģijas saturu. Ieteicamas barības sastāvdaļas ir tauki un speķis, nesālītas saulespuķu sēklas, zemesrieksti. Putniem var piedāvāt arī citas sēklas un graudus, grūbas, prosu, kā arī kaltētus un svaigus augļus, piemēram, ābolus un bumbierus, kas garšo strazdiem un citiem putniem.
Putni manā barotavā
Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) aicina ikvienu, kurš piebaro putnus savā ziemas barotavā, dalīties sezonas spilgtākajos novērojumos ar citiem, iesaistoties akcijā «Putni manā barotavā». Akcija norisinās no 2024. gada 1. novembra līdz 2025. gada 31. martam, jau otro gadu. Pagājušās sezonas akcijā dalībnieces saņēma veicināšanas balvas no zooveikala «DINO Zoo».
Putnu būru kopšanas darbi
Avots: LOB
Ar saukli «Rūpējies, bet nekaitē!» Rīgas meži novembra sākumā uzsāka putnu barotavu veidošanas talkas, aicinot iedzīvotājus kopīgi meistarot drošas un dabai draudzīgas barotavas. Putniem ziemā nepieciešama ba-
bioloģiski vērtīgiem kokiem publiskos parkos, dabas takās, alejās un citās publiski pieejamās vietās visā Latvijā.
Līgatnes dabas takās nokļūst meža pūce
Pēc ilgstošas atveseļošanās meža pūce Kripatiņa, kas tika atrasta 2022. gada decembrī smagi ievainota uz Tallinas šosejas starp Salacgrīvu un Svētciemu, ir atradusi jaunas mājas Līgatnes dabas takās. Šobrīd Līgatnes dabas takās mitinās trīs meža pūces, kas kļuvušas par dabas izglītības vēstnešiem. Meža pūce tāpat kā visi pūčveidīgie labi redz tālumā, taču neko nespēj saskatīt sava knābja galā. Autoceļu malas tai ir piemēroti un ērti medību lauki. Taču koncentrējoties uz medījumu pūce piemirst par automobīļiem.
Lai mazinātu dažādu meža kaitēkļu savairošanos mežā, katru gadu agri pavasarī AS «Latvijas valsts meži» (LVM) izgatavo un izliek vairākus tūkstošus jaunu putnu būru. Tie pārsvarā domāti dažādām zīlīšu sugām, melnajam mušķērājam, erickiņam, tītiņam. Savukārt mežos ligzdojošās dobumperētāju sugas –lielā zīlīte, zilzīlīte un dzilnītis – Latvijas mežos dzīvo visu gadu un būrīšus izmanto arī kā nakšņošanas vietu. Turklāt mazie dobumperētāji nekad neizmanto veco, iepriekš izveidoto ligzdu, bet gan vienmēr būvē jaunu, un ligzda, kas uzbūvēta virs vienas vai vairākām vecajām ligzdām, ir vieglāk sasniedzama ligzdu postītājiem, tāpēc ir svarīgi būrīti regulāri tīrīt. Putnu būri mežos tīrāmi reizi divos gados pēc ligzdošanas sezonas, izmetot visu ligzdu materiālu, kas atrodas būrītī. Ligzdošanas sezonas laikā būrīšos sakrājas veco ligzdu paliekas, kas pilnas ar putniem nelabvēlīgiem kukaiņiem–parazītiem: blusām, asinssūcējiem, spalvgraužiem, kā arī olu čaumalām.
Bioloģiski vērtīgiem kokiem – īpašas zīmes
DAP izveidojusi jaunu informatīvu zīmi – «Bioloģiski vērtīgs koks». 10 000 zīmes tiks izvietotas uz vai pie
Jenotsuņi Tipsis, Topsis un Tīne
Oktobra beigās Līgatnes dabas taku saimei, kurā šobrīd dzīvo Ulla un
Bils, pievienojušies trīs jenotsuņu jaunuļi, kuri agri pavasarī zaudēja mammu, kura gāja bojā autoavārijā, tādēļ par bāreņiem rūpes uzņēmās pieredzējusī Līgatnes dabas taku zvērkope Velga Vītola. Jenotsuņiem ir unikāls aizsargreflekss, kas briesmu gadījumā liek tiem sastingt un izlikties par «beigtiem» līdz brīdim, kad tie vairs nejūtas apdraudēti. Apmeklētājiem jāņem vērā, ka ziemas mēnešos jenotsuņi daļēji guļ ziemas guļā – vairāk laika pavada slēptuvēs vai migās. Foto: Līgatnes dabas takas
Radi Latvijas meža dienu uzlīmi!
AS «Latvijas valsts meži» (LVM) Meža dienu uzlīmju dizaina konkurss šogad aicina 1. līdz 9. klašu skolēnus būt radošiem un atklāt dažādas meža darbinieku profesijas, atbilstoši konkursa tēmai «Meža varoņi». Darbi iesniedzami līdz 29. novembrim.
Izrauga galvenās Rīgas Ziemassvētku egles
22. novembrī, Rīgas mērs Vilnis Ķirsis kopā ar Latvijas Paralimpisko komiteju, paralimpiešiem, jaunsargiem un pašvaldības uzņēmuma «Rīgas meži» pārstāvjiem Juglas mežniecībā izraudzīja galvenās Rīgas Ziemassvētku egles, kuras rotās Doma laukumu un Rātslaukumu.
Vladislava Kundziņa skats no Sarkaņkalna.
Andželas Daļeckas saullēkts Liepājas ezerā.
Foto: Līgatnes dabas takas
Foto: Līgatnes dabas takas
Foto: LIFE Osmo Baltic
Foto: LVM
Foto: Rīgas meži
MEŽA AVĪZE Nr. 9 (351) NOVEMBRIS 2024
Pi uka mežcirt
Indulis Buka & Elfs
ja
gaitas...
Atskrējis kāds sēņu vecis Trakumā pār grāvi lecis. Dūri vicina zem zoda, Mežsargs sūta to uz poda.
PIČUKS IEPAZĪSTAS AR JAUNO CIRSMU
www.mezaavize.lv 1
3 2
Atmetis ar roku tracim, Pičuks uzmet skatu placim, Klusumu šķeļ dzelžu skaņa, To jau sajūt dzirdam maņa.
M neša anekdotes
Liela sabiedrības daļa vēlas nestrādāt un būt bagāta. Pateicoties krīzei, lielai daļai sabiedrības pirmā vēlēšanās ir piepildījusies. ***
Advokāta birojā.
Klients: «100 eiro par atbildēm uz diviem jautājumiem?! Vai nav par daudz?»
Advokāts: «Vai man uz šo trešo jautājumu arī atbildēt?» ***
Advokāts tiesā: – Cienājamie kungi!
Pirms jūs nolasīsiet spriedumu manam aizstāvamajam, lūdzu, ņemt vērā to, ka viņš ir kurls un nevarēja dzirdēt savu sirdsapziņas balsi, kas viņu brīdināja, atturēties no nozieguma izdarīšanas!
Vilciens aizbrauc, nokūp dūmi, Toties bagāti kļūst krūmi –Sainis kāds tur kritis iekšā Pičukam tik soli priekšā.
Redzams, ka tā kontrabanda –Uztraukums pa galvu vanda, Pičuks nepīpo sen pats, Aiznes draugiem. Tas tik skats!
«Jo vairāk tavā dzīvē grēku, jo lielāks grēks par to žēloties.»
***
(Paulu Koelju (dzimis 1947.gadā), brazīliešu rakstnieks. Slavenākais darbs «Alķīmiķis», iztulkots 81 pasaules valodā, iekļūstot Ginesa rekordu grāmatā par visvairāk dzīva autora tulkoto darbu) M neša cit ti
«Padomu vaicā tam, kurš spēj gūt uzvaras pats pār sevi.» (Leonardo da Vinči, tāļu mākslinieks un zinātnieks (XV–XVI gs.)) *** «Tas, kas kādreiz ir noticis, var nekad vairs neatkārtoties. Taču tas, kas ir noticis divas reizes, noteikti notiks arī trešoreiz.»
Lapām uz zemes ir vieta!
Latvijas Dabas fonds šoruden aicina nenogrābt un nenovākt visas lapas savos pagalmos, mauriņos un zaļajās zonās, bet vismaz pusi no tām atstāt uz zemes.
Lapas kokiem ir nepieciešamas, lai tie iegūtu barības vielas – fotosintēzes procesā tajās rodas enerģija, kas aizceļo uz zariem, stumbru un saknēm. Nobirušajās lapās ir daļēji saglabājušās barības vielas un organiskās vielas, kuras lapu sadalīšanās procesā atgriežas augsnē un atpakaļ pie kokiem. Nenogrābtās lapas pa ziemu sadalīsies, ja būs atstātas tik biezā kārtā, cik nokritušas.
Ko dar t ar rudens lap m?
Vajag: +
ü novākt no ceļiem un gājēju taciņām, kur tās zemi var padarīt slidenu
ü citur novākt pēc 50:50 principa
ü atstāt (noteikti) zem kokiem, krūmiem, sevišķi kur atsegtas koku saknes
ü kompostēt un mulčēt, kompostu izmantot dobēm un augsnes auglības atjaunošanai.
ü atsevišķas lapu kaudzes atstāt ežu ziemošanai
Nevajag: –
ü vest ārpus savas teritorijas, piemēram, uz mežu
ü dedzināt (nedrīkst!), jo tajās ir dzīvās radības un tas rada gaisa piesārņojumu.
