Latvijas Ģeogrāfijas biedrībai 90

LATVIJAS ĢEOGRĀFIJAS BIEDRĪBAI

90

AS ĢEOGRĀFIJAS BIEDRĪBAS VĒSTURE LATVIJAS ĢEOGRĀFIJAS BIEDRĪBAS VĒSTURE Latvijas Ģeogrāfijas biedrības dibināšana Biedrība Latvijā varēja rasties tikai ar latviešu nācijas patstāvības atgūšanu.

Biedrības dibināšanas iniciatori un idejas īstenotāji bija ģeofiziķis un kartogrāfs LU docents Reinholds Voldemārs Putniņš (1881-1934), statistiķis un ekonomģeogrāfs, LU docents Jānis Bokalders (1885-1982), kā arī Jānis Vinters un Jūlijs Arājs.

Pirmos Rīgas Apgabaltiesai 1922. gada beigās iesniegtos statūtus parakstījuši dibinātāji J. Arājs, J. Bokalders un J. Vinters. Statūti apstiprināti 1922. gada 16. decembrī.

Latvijas Ģeogrāfijas biedrības dibināšanas sapulce notika 1923. gada 30. janvārī. Par pirmo Latvijas Ģeogrāfijas biedrības priekšnieku ievēlēja profesoru Reinholdu Voldemāru Putniņu.

1923. gada beigās LĢB sastāvā bija 85 aktīvie biedri, to skaitā jāmin LU profesors Ģederts Ramans (1889-1964), pazīstamie karšu un atlantu izdevēji Aleksandrs Ošiņš (1981-1930) un Pēteris Rūdolfs Mantnieks (1895-1979). Biedra karti ar 33. numuru saņēma Karlis Ulmanis.

Biedrības darbībā aktīvi piedalījās skolotāji.

Nozīmīgs bija pedagoga, vairāku ģeogrāfijas un dabaszinību mācību grāmatu autora Friča Adamoviča (1863-1933) devums.

1923. gadā Rīgas Apgabaltiesā reģistrētie LĢB statūti. No LĢB arhīva.

LĢB biedri aktīvi piedalījās vairāku lielu darbu, piem., Latviešu konversācijas vārdnīcas sagatavošanā, kuras rakstu pārzināšana bija uzticēta Ģ. Ramanam. LĢB biedrs LU profesors Nikolajs Malta vadīja vienu no pirmajām biedrības ārzemju ekskursijām uz Čehoslovākiju 1928. gadā.

Biedrības pirmie darbības gadi bija piepildīti ar aktivitātēm, tomēr kā vairums tā laika sabiedrisko organizāciju, arī Latvijas Ģeogrāfijas biedrības darbība tika pārtraukta 1940. gadā un turpmākos gadus piedzīvoja pārmaiņas.

A. Bauls. Latvijas Ģeogrāfijas biedrībai 80. Ģeogrāfiski raksti, 11. sēj., 118-119. lpp.

Latvijas Ģeogrāfijas biedrības piecgadu darbības pārskats (1923.-1927.). Ģeogrāfiski raksti,1. sēj., 1929, 187.-205. lpp.

J. Štrauhmanis. Latvijas Ģeogrāfijas biedrības darbības pirmais posms. Ģeogrāfiski raksti, 7.sēj., 1999, 168.-169. lpp.

Ģeogrāfiska biļetena fragments no LĢB arhīva.

Latvijas Ģeogrāfijas biedrības konferences Latvijas Ģeogrāfijas biedrības konference – 1927. gada jūnijs, Rīga Latvijas Ģeogrāfijas biedrības konference – 1929. gada jūnijs, Rīga Latvijas Ģeogrāfijas biedrības konference – 1931. gada augusts, Daugavpils Latvijas Ģeogrāfijas biedrības konference – 1933. gada augusts, Liepāja Latvijas Ģeogrāfijas biedrības konference – 1935. gada augusts, Cēsis Latvijas Ģeogrāfijas biedrības konference – 1937. gada augusts, Jēkabpils Latvijas Ģeogrāfijas biedrības konference – 1939. gada augusts, Alūksne

Latvijas Ģeogrāfijas biedrības 4. konference Liepājā, 1933. gads. Foto no LĢB arhīva.

Reinholda Putniņa vēstule Valsts Vēsturiskā muzeja direktoram Matīsam Siliņam. No LĢB arhīva.

L. Lancmaņa lekcijas afiša no LĢB arhīva.

Friča Dravnieka un Reinholda Putniņa sarakste, 1925. g. No LĢB arhīva.

Spānijas vakara programma no LĢB arhīva.

Lekcija par Grenlandi. Attēls no LĢB arhīva.

Latvijas Ģeogrāfijas Valdes locekļu saraksts no LĢB arhīva.

Kārļa Ulmaņa paziņojums no LĢB arhīva.

LĢB korespondējošās iestādes 1935. gadā. Attēls no LĢB arhīva.

Fragments no LĢB Ekskursiju sekcijas. Attēls no LĢB arhīva.

Latvijas Ģeogrāfijas biedrības 5. konference Cēsīs, 1935. gads. 4. no kreisās puses L. Slaucītājs, J. Bokalders, F. Dravnieks. Foto no LĢB arhīva.

Latvijas Ģeogrāfijas biedrības 5. konference Cēsīs, 1935. gads. Foto no LĢB arhīva.

Latvijas Ģeogrāfijas biedrības 3. konference dienas kārtība. No LĢB arhīva.

Elīnas Zālītes vēstule Latvijas Ģeogrāfijas biedrībai. No LĢB arhīva.

Lietuvas kolēģu apsveikums Latvijas Ģeogrāfijas biedrībai 15. gadadienā, 1938. gads. No LĢB arhīva.

Latviešu scenogrāfa, gleznotāja Ludolfa Liberta vēstule LĢB. No LĢB arhīva.

LĢB sēdes dienas kārtība, 1944. gads. No LĢB arhīva.

Biedrību likvidācijas komitejas paziņojums LĢB valdei, 1940. gads. No LĢB arhīva.

LĢB vēstule LU prorektoram, 1953. gads. No LĢB arhīva.

Paziņojums par LĢB statūtu maiņu, 1943. gads. No LĢB arhīva.

Ģeogrāfijas biedrības darbība Latvijas PSR Latvijas PSR Ģeogrāfijas biedrības darba virsvadību īsteno Latvijas PSR Zinātņu akadēmija. Latvijas PSR Ģeogrāfijas biedrība 1952. gadā tiek uzņemta PSRS Ģeogrāfijas biedrībā un ir tās sastāvdaļa. Latvijas PSR Ģeogrāfijas biedrībā par kolektīvajiem biedriem tiek uzņemti Vissavienības Jūras ģeoloģijas un ģeofizikas zinātniskās pētniecības institūts, Latvijas PSR Ministru padomes Ģeoloģiskā pārvalde, Rīgas jūrskola, Latvijas jūras kuģniecība.

Biedrības darbs noris fizioģeogrāfijas, ģeoloģijas, ekonomģeogrāfijas un skolas ģeogrāfijas sekcijās, kā arī fenoloģijas, toponīmikas un terminoloģijas komisijās. 1980. gadā kopā ar Latvijas PSR zinību biedrību tiek nodibināta arī ģeogrāfijas un ģeoloģijas zinību propagandas sekcija.

Darba koordinācijas un pieredzes apmaiņas nolūkos Latvijas PSR ģeogrāfijas biedrība sadarbībā ar Latvijas Valsts universitātes Ģeogrāfijas fakultāti un kopš 1961. gada arī ar Ģeogrāfijas zinātniskās pētniecības sektoru organizē virkni republikānisko, starprepublikānisko un Vissavienības zinātnisko konferenču un apspriežu.

Latvijas PSR Ģeogrāfijas biedri piedalās enciklopēdisku izdevumu sagatavošanā. No 1967. gada līdz 1970. gadam iznāca vispusīgs sistematizēts informācijas avots – trīs sējumu Latvijas PSR Mazā enciklopēdija. Vēl lielāks ģeogrāfijas materiālu krājums tika ietilpināts ģeogrāfijas vārdnīcā Pasaules zemes un tautas (1978), kas bija Padomju Latvijas ģeogrāfu lepnums. Nozīmīgs biedrības ieguldījums ir arī ģeogrāfijas un ģeoloģijas cikla rakstu sagatavošanā Latvijas padomju enciklopēdijai, ko izdod 10 sējumos.

Ar biedrības biedru līdzdalību sagatavotās monogrāfijas Latvijas PSR ģeogrāfija pirmā izdevuma (1971) 22 autori apbalvoti ar Vissavienības Zinību biedrības Valdes 2. pakāpes diplomiem, bet otrā izdevuma (1975) redaktoriem V. Pūriņam, J. Jankevicam un A. Jaunputniņam (pēc nāves) piešķirta Latvijas PSR Valsts prēmija (1976).

Nozīmīgākās Biedrības biedru monogrāfiskā rakstura publikācijas fiziskajā ģeogrāfijā: Гринбергс Э. Позднеледниковая и послеледникова история побережья Латвийской ССР, Аболтиньш О. Развитие долины басейна реки Даугава, Даниланс И. Четвертичные отложеня Латвии.

Par lieliem nopelniem padomju ģeogrāfijas un PSRS Ģeogrāfijas biedrības labā PSRS Ģeogrāfijas biedrības prezidijs apbalvo Latvijas PSR Ģeogrāfijas biedrību ar Goda rakstu (1977).

Latvijas PSR Ģeogrāfijas biedrība : 1950-1980 = Географическое общество Латвийской ССР = The Latvian SSR Geographic society. Rīga : Avots, 1982. 168, [4] lpp.

LVU Ģeogrāfijas fakultātes izlaidums, 1952. g. 1. rindā ceturtais no labās Antons Kolotijevskis. Foto no LU ĢZZF arhīva.

LVU Ģeogrāfijas fakultātes izlaidums, 1964. g. 1. rindā otrais no kreisās Aleksandrs Jaunputniņš. Foto no LU ĢZZF arhīva.

Atjaunotās biedrības darbība Latvijas Ģeogrāfijas biedrības darbībā bija pārtraukums no 1940. gada līdz 1990. gadam.

Padomju okupācijas laikā pastāvēja Latvijas PSR Ģeogrāfijas biedrība, bet tā bija PSRS Ģeogrāfijas biedrības sastāvdaļa un saikne ar iepriekšējo biedrību bija pārtraukta.

1990. gada 16. janvārī LU Mazajā Aulā notika Latvijas PSR ģeogrāfijas biedrības atskaites un pārvēlēšanu pilnsapulce. Pēc J. Štrauhmaņa ierosinājuma papildus dienas kārtībā ieslēdza jautājumu par 1923. gadā dibinātās Latvijas Ģeogrāfijas biedrības atjaunošanu. Par atjaunotās LĢB prezidentu ievēlēja LU Ģeogrāfijas fakultātes Cilvēka ģeogrāfijas katedras vecāko pasniedzēju Gunti Berklavu, par viceprezidentu - Jāni Štrauhmani.

4. Latvijas Ģeogrāfijas kongress, 2012. g. No kreisās Laila Kūle, Maija Rozīte, Māris Bērziņš, Zaiga Krišjāne. Foto no LĢB arhīva.

1993. gada 18. decembra pilnsapulcē par LĢB priekšsēdētāju ievēl profesoru Ādolfu Kraukli.

1994. gadā notiek zinātnisks seminārs Ģeogrāfija, teritoriālā plānošana un reģionālā attīstība.

1995. gadā Trondheimā (Norvēģija) notiek Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Ģeogrāfijas biedrību prezidentu tikšanās. Latviju pārstāv LĢB prezidents Ādolfs Krauklis.

1995. gadā LĢB rīkotas sanāksmes: referātu cikls Zinātniskie pētījumi ģeogrāfijā.

4. Latvijas Ģeogrāfijas kongress, 2012. g. Rolands Lappuķe, Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks. Foto no LĢB arhīva.

1995. gadā LĢB iesniedz lūgumu par iestāšanos Starptautiskajā Ģeogrāfijas savienībā.

1996. gadā, 28. Starptautiskajā ģeogrāfijas kongresā, LĢB kļūst par Starptautiskās Ģeogrāfijas savienības biedru.

1996. gada 5.-6. decembrī notiek 1. Latvijas Ģeogrāfijas kongress.

1997. gadā norit seminārs Rīgā Conflicts of Minorities and Intercultural Competence.

Noorganizētas ekskursijas uz Valku, Valgu, Daugavpili, Subati un Jelgavu. Piedalās zinātnieki no Latvijas, Igaunijas, Vācijas, Austrijas, Nīderlandes un Krievijas.

4. Latvijas Ģeogrāfijas kongresa delegāti, 2012. g. Foto no LĢB arhīva.

1997. gadā starptautiskais simpozijs Veģetācija, ainavu izmaiņas un dabas aizsardzība.

1998. gada aprīlī notiek LĢB un Vidzemes augstskolas organizētā reģionālā konference Valmierā, līdz ar to tiek atjaunota LĢB pirmskara tradīcija, kas saistīta ar konferenču rīkošanu Latvijas novados.

1998. gadā tiek organizēts seminārs Vecpiebalgā Home Area study and Geography kopā ar Vecpiebalgas vidusskolu un Leipcigas Reģionālās ģeogrāfijas institūtu.

Konference Alūksnē, 2005. gads. Foto no LU ĢZZF doc. Aivara Markota personīgā arhīva.

2000. gadā 13.-18. augustā Seulā, Korejā, notiek 29. Starptautiskais Ģeogrāfijas kongress. Piedalās profesors Ādolfs Krauklis, docente Zaiga Krišjāne, docente Maija Rozīte.

2000. gada 24.-25. novembrī notiek 2. Latvijas Ģeogrāfijas kongress Jauns gadsimts – jauna ģeogrāfija.

2001. gada 4.-5. maijā sadarbībā ar Daugavpils Pedagoģisko universitāti tiek sarīkota reģionālā konference Daugavpilī.

2002. gada janvārī atskaišu pārvēlēšanu sapulcē par LĢB priekšsēdētāju ievēl asociēto profesori Zaigu Krišjāni.

2003. gada 25. janvārī – LĢB 80 gadu jubilejas sanāksme.

2003. gada maijā – izcilā latviešu ģeogrāfa ainavzinātnieka Kamila Ramana 85. dzimšanas dienas piemiņas sarīkojums.

2004. gada 5.-6. novembris 3. Latvijas Ģeogrāfijas kongress Latvijas ģeogrāfija Eiropas dimensijās.

2005. gada 22.-24. jūlijā Alūksnē - LĢB reģionālā konference Ziemeļaustrumlatvijas daba un cilvēks reģionālajā skatījumā.

2007.gada 21-22.augustā – reģionālais lauku simpozijs Reģionālā identitāte – lokālās aktivitātes Sēlijas novadā.

2008.gada 8.decembrī notiek konference Ģeogrāfiskā mobilitāte: iezīmes un attīstības tendences.

2010. gada 26. martā, sadarbībā ar IZM Valsts izglītības satura centru, tiek noorganizēta konference Ģeogrāfijas mācību saturs un tā mācību metodiskais nodrošinājums.

2011.gada 15.jūnijā Salaspilī norisinās reģionālais simpozijs Aktuālie attīstības procesi Rīgas aglomerācijā.

2011.gada 18. augustā – reģionālais simpozijs Daugavpilī Daugavpils – unikālā daudzveidība un savdabība.

2012. gada 16.-17. marts 4. Latvijas Ģeogrāfijas kongress Ģeogrāfija mainīgajā pasaulē.

A. Bauls. Atjaunotā Ģeogrāfijas biedrība Latvijā. Ģeogrāfiski raksti, 7. sēj., 1999, 171.-172. lpp.

A. Bauls. Latvijas Ģeogrāfijas biedrība gadsimtu mijā. Ģeogrāfiski raksti, 9. sēj., 2001, 108.-109. lpp.

A. Bauls. Latvijas Ģeogrāfijas biedrībai jauns prezidents. Ģeogrāfiski raksti, 10. sēj., 2002, 107.-108. lpp.

J. Jankevics. Geography in Latvia between the congresses (1996-2000). Ģeogrāfiski raksti, 8. sēj., 2000, 77.-78. lpp.

Prof. Viesturs Melecis un lekt. Jānis Kļaviņš. Foto no LĢB arhīva.

Konference Alūksnē, 2005. gads. Foto no LU ĢZZF doc. Aivara Markota personīgā arhīva.

1923-1926,1929-1932 1923-1926, 1929-1932 Foto no rakstu krāj.: Ģeogrāfiski raksti, 5. sēj., 1935.

Latvijas Ģeogrāfijas biedrības priekšsēdētājs no 1923. līdz 1926. gadam un no 1929. līdz 1932. gadam

REINHOLDS

PUTNIŅŠ

01.09.1881. - 25.10.1934.

Profesors Dr.math. Reinholds Putniņš dzimis Latgalē, Bērzpils pagastā. Pēc Domopoles pagasta un Strūžēnu draudzes skolas beigšanas viņš iestājas skolotāju seminārā Pleskavā. 1912. gadā Reinholds Putniņš iestājas Pēterpils universitātē, kur studē fiziku, fizisko ģeogrāfiju, kā arī astronomiju un ģeodēziju. Universitāte tiek pabeigta ar 1. šķiras diplomu, un tūlīt pēc studijām viņu uzaicina par zinātnisko darbinieku Krievijas Zinātņu Akadēmijas pārziņā esošā Galvenajā Fiziskajā Observatorijā.

Viens no ievērojamākajiem notikumiem Putniņa mūžā ir – viņa ievēlēšana Urālu Kalnu institūtā par privātdocentu. Būdams savas dzimtenes un jaunās Latvijas valsts dedzīgs patriots, Putniņš atgriežas Rīgā. 1920. gadā Putniņu ievēl par docentu Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē. Profesors lasa lekcijas par fizisko ģeogrāfiju, okeanogrāfiju, magnētismu.

Putniņš nodibina Latvijas Universitātē Fiziskās ģeogrāfijas institūtu, vairakkārt bijis vadošos amatos – dekāns, universitātes padomes loceklis. 1926. gadā, aizstāvēdams disertāciju Par zemes virsas iedalīšanu apspīdēšanas joslās, iegūst matemātikas zinātņu doktora grādu.

1923. gadā kopā ar citiem domu biedriem nodibina Latvijas Ģeogrāfijas biedrību. Ģeogrāfijas biedrības pirmās darbības idejiskais centrs un dvēsele bija Putniņa persona. Kā rakstu autors un rūpīgs Ģeogrāfisko rakstu redaktors viņš ir ievadījis Latvijas ģeogrāfiskās pētniecības publicēšanu.

Reinholda Putniņa, kā valdes priekšsēdētāja, tiešajā vadībā Latvijas Ģeogrāfijas biedrība bija 8 gadus (no 1923.-1926. gadam un no 1929.-1932.gadam). Šinī laikā biedrība nodibinājusi sakarus ar gandrīz visām pasaules ģeogrāfijas biedrībām.

Reinholds Putniņš bija ne vien izcils zinātnieks, bet arī mākslinieks, cilvēku dzīves pazinējs. Reinholds Putniņš – latgaliešu dzīves tēlotājs latviešu literatūrā, publicēja darbus ar pseidonīmu Vītols Virsnis. Ģeogrāfiski raksti, 5. sēj., Rīga, 1935.

Latvijas Universitāte divdesmit gados 1919-1939. [Rīga] : Latvijas Universitāte, 1939.

2. sēj., 168.-169. lpp.

Praktiskie darbi fiziskajā ģeogrāfijā 1923. gada 16. martā; no labās stāv doc. R. Putniņš, subasistenti Ģ. Ramans un L. Slaucītājs. Foto no M. Dziļumas diplomdarba "Profesors Ģederts Ramans kā ģeogrāfs".

1927-1928 1927-1928 Latvijas ģeogrāfijas biedrības priekšsēdētājs no 1927. līdz 1928. gadam Rakstnieks, tulkotājs un pedagogs. Izglītojies Baltijas skolotāju seminārā. No 1883. gada līdz 1886. gadam mācījies Pēterburgas skolotāju institūtā, kur aktīvi piedalījies latviešu pulciņā kopā ar citiem dažādu augstskolu latviešu audzēkņiem.

Strādājis par skolotāju Bauskas pilsētas skolā, Pobijanicu komercskolā (Polijā). 1906. gadā pārnāk uz Rīgu, strādā Olava tirdzniecības skolā.

No 1918. gada Latvijas valsts dienestā, vispirms kā tautskolu inspektors Jelgavas apgabalā, tad kā Izglītības ministrijas pamatskolu nodaļas vadītāja biedrs, no 1920. gada skolotājs Rīgas skolās un skolotāju institūtā. Strādājis par lektoru Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātē, lasīdams pedagoģiskās nodaļas studentiem ģeogrāfiju un ģeogrāfijas metodiku. Rosīgi darbojies Rīgas Latviešu biedrības valodniecības nodaļā.

Ar rakstniecību sācis nodarboties ap 1880. gadu, publicēdams patriotiska satura dzeju. Nodarbojies arī ar literāru darbu tulkošanu: Krilova pasakas un fabulas, Šekspīra Jūlijs Cēzars, Makbets, Ričards III. Bez oriģināldzejas un dzeju tulkojumiem, Fricis Adamovičs devis ieguldījumu pedagoģiskā un zinātniskā literatūrā. No 1897.līdz 1900. gadam izdevis Pedagoģisko kalendāru. Daudz pūļu veltījis mācību grāmatu sastādīšanā, sevišķi dabas zinātnēs un ģeogrāfijā. Friča Adamoviča pozitīvā un lielā novērotāja gara produkts ir viņa diezgan apjomīgais valodnieciskais darbs Dundagas izloksne, kas ir viens no labākajiem latviešu izlokšņu aprakstiem.

Latviešu konversācijas vārdnīca. 1. sēj. Rīga : A. Gulbja apgādībā, 1927-1928., 39. lpp.

Fridrihs Adamovičs. No: Atziņas: latvju rakstnieku autobiogrāfijas. 1. sēj. Rīga, 1923,145.-152. lpp.

Blese, Ernests. Fricis Adamovičs. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr.1, 1933, 34.-37. lpp.

Pēterburgā studējošo latviešu grupa ap 1885. gadu. Otrā rindā ceturtais no labās Fricis Adamovičs. Foto no grām.: Latvju rakstniecība portrejās, Rīga, 1926.

FRICIS ADAMOVIČS 18.01.1863. - 22.02.1933.

1933-1934 1933-1934 Foto no LU Akadēmiskās bibliotēkas tīmekļa vietnes http://www.acadlib.lv

Latvijas Ģeogrāfijas biedrības priekšsēdētājs no 1933. līdz 1934. gadam Dzimis 1873. gadā Dundagas Pēterkužniekos. Friča Dravnieka māte bija Krišjāņa Barona jaunākā māsa Marija. Četras ziemas mācījies Dinsberģa pamatskolā, četrus gadus Talsu pilsētas skolā.

1900. gadā pabeidz skolotāju institūtu Pēterburgā. Strādājis par skolotāju Dolē, Majoros, Bigauņciemā, Jēkabpilī, Talsos, Mangaļu jūrskolā, kur ir bijusi izdevība ar preču kuģiem braukt pa Baltijas jūru un apkārt Eiropai līdz Odesai. Tad dzīves ceļš aizved viņu atkal uz Pēterburgu. Strādā par skolotāju tirdzniecības skolā.

Vakaros klausās lekcijas un iztur pārbaudījumus Augstākajos komerckursos un pēc tam Augstāko komerczinātņu institūtā.

FRICIS DRAVNIEKS

29.04.1873. - 07.10.1967.

1921. gadā atgriežas Latvijā. Vienu gadu nostrādā Ventspils ģimnāzijā, tad pārceļas uz Jelgavu, kur nodibināta Jelgavas 2. vidusskola ar nolūku to izveidot par priekšzīmīgu skolu.Uz šīs skolas bāzes izveidojās Valsts Centrālais pedagoģiskais institūts.

Fricis Dravnieks bija institūta vicedirektors. Fricis Dravnieks mēdza teikt, ka neviena skolotāju sagatavošanas iestāde nevar un nedrīkst izlaist no savām sienām gluži gatavus, it kā visu zinošus skolotājus. Katrs pedagogs galvenokārt mācās tad, kad viņš jau pats māca citus. Tas nozīmē, ka viņam savas zināšanas jāpapildina visu mūžu. 1928. gadā apbalvots ar 5. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Dravnieks publicējis rakstus par pedagoģiskiem jautājumiem Latvijas Vēstnesī un Mūsu Nākotnē. Sarakstījis grāmatas Ģeogrāfijas metodika (1928) un Vispārīgā ģeogrāfija (1938) u.c.

Aktīva bijusi Friča Dravnieka sabiedriskā dzīve. Fricis Dravnieks aktīvi piedalījies Latvijas Ģeogrāfijas biedrības valdē.

Vasaras brīvlaikos Fricis Dravnieks apceļojis Krieviju, Somiju, Zviedriju, Norvēģiju, Angliju, Dāniju, Vāciju, Šveici, Franciju, Austriju, Ēģipti un Palestīnu.

Latviešu konversācijas vārdnīca. 3. sēj. Rīga: A. Gulbja apgādībā, 1928-1929, 5906.-5907. lpp.

Latvijas enciklopēdija. 2. sēj. Rīga : SIA Belakoņa izdevniecība, 2003. 270. lpp.

"Esmu dzimis 1873.gada..." : [par ped. Frici Dravnieku (1873-19?)]. Skola un Ģimene, Nr.2, 1992, 4.-5. lpp. Piel.

Fricis Dravnieks [tiešsaiste]. Personu un vietu attēlu datu bāze. Latvijas Akadēmiskā bibliotēka un Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs, [b.g.]. Pieejams: http://www5.acadlib.lv/PVP/0000001802.htm

Fr. Dravnieka tēzes no LĢB arhīva.

Fricis Dravnieks ar izlaiduma klases skolēniem. 1934. gads. Foto no MyHeritage tīmekļa vietnes http://www.myheritage.lv.

1935-1936 1935-1936 Latvijas Ģeogrāfijas 1935. līdz 1936. gadam

biedrības

priekšsēdētājs

no

No 1921. gada Latvijas Universitātes docents Lauksaimniecības fakultātē. 1937. gadā kļūst par profesoru. Kad nodibinās Lauksaimniecības akadēmija, lasa lekcijas līdz pat 1944. gadam.

1941. gadā Bokalders iegūst agronomijas doktora grādu par disertāciju Aramzemes izlietošanas strukturālās pārmaiņas Latvijā. Svešai varai okupējot Latviju, dodas trimdā, kur kļūst par pirmo Latviešu palīdzības komitejas priekšsēdētāju.

Turpina darbu savā specialitātē, strādādams Stokholmas universitātē.

Paralēli darbam Latvijas Universitātē, Lauksaimniecības akadēmijā un administratīvajā valsts darbā, profesors Jānis Bokalders ir plaši pazīstams publicists.

No 1927. gada līdz 1944. gadam Jānis Bokalders ir redaktors Finanšu ministrijas žurnālam Ekonomists, ko izdod latviešu, angļu un franču valodās. Sarakstījis nodaļu par lauksaimniecību M. Skujenieka grāmatā Latvija, skolas grāmatas Latvijas saimnieciskajā ģeogrāfijā. Neskaitot sīkākas publikācijas, viņš ir publicējis vairāk nekā 300 rakstus.

Blūms, I. Prof. Dr. agr. Jānis Bokalders. Universitas, Nr. 52, 1983, 63.-64. lpp.

Prof. Dr. oec. Jānis Bokalders. Universitas, Nr. 17, 1966, 68. lpp.

Labsvīrs, J. Profesoru Jāni Bokalderu pieminot. Akadēmiskā Dzīve, Nr. 25, 1983, 119.-120. lpp.

Prof. Dr. oec Jānis Bokalders.Foto no žurn: Universitas, Nr. 52, 1983.

Foto no LU ĢZZF arhīva.

Jānis Bokalders, tautsaimnieks un statistiķis. Dzimis Priekuļu pagastā, mācījies Cēsu K. Millera un Jelgavas reālskolā, studējis tautsaimniecību Rīgas politehniskajā institūtā un Maskavas komercinstitūtā. Studijas Maskavā beidz kā viens no pirmajiem latviešiem, iegūstot cand. oec. pirmās šķiras grādu.

Diplomdarba tēma Lauku pašvaldība Baltijā. Tūlīt pēc studijām atgriežas Latvijā un uzņemas Rīgas Lauksaimniecības centrālās biedrības ekonomiskās un statistikas nodaļas vadītāja amatu.

Sākas karš un viņu mobilizē. 1917. gadā viņš ir Vidzemes zemes padomes finanšu nodaļas vadītājs. Nodibinoties Latvijas valstij, Bokalders no 1919. gada līdz 1925. gadam ir Valsts statistiskās pārvaldes vicedirektors.

JĀNIS BOKALDERS 21.11.1885. - 22.09.1982.

1937-1938 1937-1938 Latvijas Ģeogrāfijas biedrības priekšsēdētājs no 1937. līdz 1938. gadam

Foto no LU Ģeoloģijas muzeja arhīva.

Leonīds Slaucītājs, ģeofiziķis, dzimis Jaunlaicenē. Mācījies Valkas reālskolā, Krievijas Jūras ministrijas gardemarīnu klasēs Pēterburgā. Dienējis Krievijas Klusā okeāna un Ledus jūras flotē un Daugavgrīvas artilērijā. 1921-1925. gadā studējis Latvijas Universitātē un ieguvis cand.math.grādu,1926. gadā asistents, 1931. gadā privātdocents, 1935. gadā docents un 1938. gadā vecākais docents ģeofizikas katedrā. No 1935. gada Latvijas Universitātes Ģeofizikas un meteoroloģijas institūta ģeofizikas nodaļas vadītājs. Vadījis arī magnētiskos un hidrogrāfiskos pētījumus jūras ūdeņos Latvijā. Zinātniskos komandējumos apmeklējis Franciju, Itāliju un ASV. Darbojies Karnegī institūtā Vašingtonā un lasījis lekcijas Kolumbijas universitātē Ņujorkā.

LEONĪDS

SLAUCĪTĀJS 10.04.1899. - 12.09.1971.

Prof. L. Slaucītājs Antarktīdas ekspedīcijā, uz ledlauža Weddell jūrā pie Antarktīdas ledus barjeras (1956./57. g.).

Foto no žurn.: Universitas, Nr. 22, 1968.

Leonīds Slaucītājs galvenokārt pētījis jūras ūdeņus un ezerus, konstatēdams termiskā režīma, ledus sezonas un jūras sāļuma raksturīgās norises, zemes magnētismā pēc mērījumiem Latvijā pētījis lauka anomālo dabu, papildinājis magnētisko vētru teoriju, pievērsies Latvijas reljefa teorētiskajiem pētījumiem.

Līdzās zinātniskai darbībai aktīvi interesējies par mūziku.

1933. gadā kā brīvmākslinieks absolvējis arī Latvijas konservatoriju. Noorganizējis Latvijas Universitātes prezidiju konventa simfonisko orķestri. Uzstājies kopā orķestri kā diriģents. 1939. gadā Latvijas valsts piešķīra Leonīdam Slaucītājam Triju Zvaigžņu ordeni.

Prof. L. Slaucītājs Antarktīdas ekspedīcijā. Helikopters pārceļ pētnieku grupu uz Antarktīdas iekšieni (1957./58. g.). Foto no žurn.: Universitas, Nr. 22, 1968.

L. Slaucītāja glezna “Antarktīda”. Attēls no LU Ģeoloģijas muzeja arhīva.

Trimdā Leonīds Slaucītājs darbojies Hamburgas observatorijā, kā arī bija profesors Baltijas Universitātē Pinebergā.

Argentīnas valdība 1948. gadā aicina ģeofiziķi uz La Platas astronomisko observatoriju. Argentīnā Leonīds Slaucītājs kļuva par La Platas universitātes profesoru un dekānu. Kļuvis slavens ar saviem ģeofizikālajiem pētījumiem, vadījis ekspedīciju uz Antarktiku. Bijis Ņujorkas zinātņu akadēmijas loceklis, Austrālijas un Jaunzēlandes zinātņu asociācijas biedrs.

Lasījis lekcijas par ģeofiziskiem jautājumiem dažādu zemju universitātēs, īpaši daudz Sidnejas universitātē, Austrālijā.

Prof. Dr. Leonīds Slaucītājs britu Doctor of Science, mantijā un beretē. Foto no žurn.: Akadēmiskā Dzīve: zinātnei, tēvzemei, Nr. 1, 1958.

.

Latvijas Universitāte divdesmit gados, 1919-1939. 2. sēj., Rīga, Latvijas Universitāte, 1939, 303.-304. lpp. Šilde, A. Profesors Leonīds Slaucītājs – trīskārtējs doktors : septiņdesmito mūža gadu sagaidot. Universitas, Nr. 22, 1968, 63.-66. lpp.

Grotāns, A. Prof. Dr. Leonīds Slaucītājs. Akadēmiskā Dzīve : zinātnei, tēvzemei, Nr. 1, 1958, 68.-69. lpp.

Slaucītājs Leonīds. No: Es viņu pazīstu : latviešu biogrāfiskā vārdnīca. [Grandheivena] : Raven Printing, 1975, 448.lpp.

L. Slaucītājs Pinebergā. Foto no LU ģeoloģijas muzeja arhīva.

Prof. L. Slaucītājs Dienvidamerikas tropu joslā izdarot magnētiskos pētījumus (1955. g.). Foto no žurn.: Universitas, Nr. 22, 1968.

1939-1944 1939-1944 Latvijas Ģeogrāfijas 1939. līdz 1944. gadam

biedrības

priekšsēdētājs

no

Dzimis 1889. gada 27. janvārī Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā. Mācījies Pleskavas Mērnieku skolā. Lai apmierinātu savu interesi par svešām zemēm un jaunām, vēl neredzētām dabas parādībām, Ramans par savu pirmo mērniecības darba vietu izvēlējās Besarābiju. 1910. gadā Ramans aizbrauca uz Besarābiju un iestājās Krievijas valsts dienestā par Zemes ierīcības komisiju mērnieku.

1915. gada augustā, kad pasaules karš jau bija plosījies veselu gadu, Ramans atstāja mērniecības dienestu un kā brīvprātīgais iestājās kara dienestā. Dienēja Tiflisā, vēlāk pārcēlās uz Kaukāza kara apgabala štāba topogrāfisko nodaļu, kur strādāja kartogrāfiskus darbus līdz 1917. gadam. 1917. gada februārī tika sūtīts uz Petrogradas Kara topogrāfu skolu.

ĢEDERTS

RAMANS

27.01.1889. - 09.04.1964.

1920. gadā Ramans kopā citiem latviešiem tika demobilizēts un atgriezās Latvijā 1920. jūnijā. Iestājās Latvijas Universitātē, lai studētu ģeogrāfiju. Sākot ar 1922. gadu, viņu pieņēma par subasistentu. 1927. gadā sāk strādāt par asistentu fiziskās ģeogrāfijas katedrā. Daudz laika velta Latgales un Augšzemes pētniecībai, fotografē ainavas, vāc ģeogrāfiskus datus par maz pētītām Latvijas vietām. 1929. gadā Ģederts Ramans devās komandējumā uz vienu gadu Londonas universitātē.

No 1926. gada lasīja ģeogrāfijas kursu Rīgas Komercinstitūtā, no 1927. gada bija A. Gulbja izdotās Latviešu konversācijas vārdnīcas līdzstrādnieks un ģeogrāfijas nodaļas vadītājs.

1931. gadā viņš habilitējās par privātdocentu, 1932. gadā sāka lasīt lekciju kursus antropoloģijā, reģionālajā ģeogrāfijā Ģeogrāfijas institūtā. 1934. gadā viņu ievēlēja par docentu un ģeogrāfijas katedras vadītāju.

Vispārīgie praktiskie darbi fiziskajā ģeogrāfijā 1929. gada 12. februārī; pa labi pie loga stāv jaunākais asistents Ģ. Ramans, pa kreisi pie sienas - L. Slaucītājs. Foto no M. Dziļumas diplomdarba "Profesors Ģederts Ramans kā ģeogrāfs".

Brazīlija; notverta milzu čūska. No kreisās pirmais stāv Ģ. Ramans. Foto no M. Dziļumas diplomdarba "Profesors Ģederts Ramans kā ģeogrāfs".

No 1938. gada viņš ir vecākais docents. Ģ. Ramans strādājis pie problēmas par Latvijas teritorijas iedalījumu ģeogrāfiskos reģionos. Uz vērojumu, fotogrāfiju un statistisku datu pamata viņš sastādījis pirmo Latvijas ģeogrāfisko reģionu shēmu un to publicēja 1935. gadā.

No 1944. līdz 1950. gadam strādājis Ģeogrāfijas fakultātē.

Fakultātes dekāns no 1944. gada līdz 1947. gadam. Docējamie kursi: Vispārīgā reģionālā ģeogrāfija un Kontinentu fiziskā ģeogrāfija.

Ģ. Ramans - Zemes ierīcības komisijas mērnieks Stavropolē (1915. gada sākumā). Foto no M. Dziļumas diplomdarba "Profesors Ģederts Ramans kā ģeogrāfs".

Ceļojis pa Lapzemi, Norvēģiju, Rumāniju, Poliju, Ēģipti, Brazīliju u.c. Ārzemju ceļojumu laikā uzņēmis pāri par 3000 ģeogrāfisku ainavu fotogrāfiju un savācis kolekcijas, ar ko ilustrējis ģeogrāfijas lekciju kursus. Sarakstījis ap 5000 rakstu par ģeogrāfijas tematiku.

Vecākais docents Ģederts Ramans. No: Latvijas Universitāte divdesmit gados, 1919.-1939. 2.sēj. Rīga : Latvijas Universitāte, 1939, 313.-316. lpp.

Jaunputniņš A. Ramans Ģederts. No: Latvijas PSR Mazā enciklopēdija, 3. sēj., Rīga: Zinātne, 1968, 132.-133. lpp. Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte 60. Rīga : Latvijas Universitāte, 2004, 4.-10. lpp.

Ramans, Ģ. Manas dzīves gaitas : no 1889.-1936. g. Rīga : F. Vītums, [1936], 13, [3] lpp.

Dziļuma, M. Profesors Ģederts Ramans kā ģeofrāfs : diplomdarbs. Rīga, 1971, 176. lp.

Prof. Ģ. Ramans gatavojas lekcijai. Foto no M. Dziļumas diplomdarba "Profesors Ģederts Ramans kā ģeogrāfs".

Ģ. Ramans ar pavadoni Kairā. Foto no M. Dziļumas diplomdarba "Profesors Ģederts Ramans kā ģeogrāfs".

Ģ. Ramans. Foto no M. Dziļumas diplomdarba "Profesors Ģederts Ramans kā ģeogrāfs".

1950 1950 Latvijas PSR Ģeogrāfijas biedrības Zinātniskās padomes Prezidija priekšsēdētājs 1950. gadā

Attēls no LU ĢZZF arhīva.

Ģeogrāfs, pedagogs. ģeogr. zin. dr. dzimis Dunalkas pagastā.

Mācījies Baltijas skolotāju seminārā Kuldīgā (1913-1915), Jaroslavļas skolotāju institūtā. Komunistiskās partijas biedrs no 1913. gada. Aktīvs komunistiskās partijas biedrs, piedalījies pilsoņu karā Krievijā. Docents un profesors Jaroslavļas Pedagoģiskajā institūtā (1924-1929), profesors un prorektors Tveras Pedagoģiskajā institūtā (1929-1931), Maskavas Valsts universitātē (1931-1941), Vidusāzijas Valsts universitātē Taškentā (1941-1944).

MATVEJS

KADEKS

02.07.1897. - 11.11.1950.

1944. gadā Matvejs Kadeks saņem Latvijas PSR Ministru padomes lēmumu ar kuru tiek iecelts par Latvijas Valsts universitātes (LVU) rektoru. No 1946. gada oktobra viņš vada arī LVU Ģeogrāfijas fakultātes PSRS ģeogrāfijas katedru. 1946. gada februārī Matveju Kadeku apstiprina par Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas īsteno locekli, ievēl par ZA viceprezidentu un ieceļ arī par ģeoloģijas un ģeogrāfijas institūta direktoru. No 1947. līdz 1950. gadam M. Kadeks ir arī žurnāla Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis galvenais redaktors.

1949. gada beigās M. Kadeks iesniedz LPSR ZA prezidijam priekšlikumu par Vissavienības ģeogrāfijas biedrības filiāles dibināšanu pie LPSR Zinātņu akadēmijas. 1950. gada 26. janvāra sēdē prezidijs nolemj dibināt Ģeogrāfijas biedrību un par priekšsēdētāju apstiprina ZA viceprezidentu profesoru doktoru Matveju Kadeku.

Kamils Ramans, visu pēckara ģeogrāfu paaudžu skolotājs un audzinātājs, atceras, ka Matvejs Kadeks bijis liela autoritāte, stingrs, precīzs. Studentus īpaši saistījusi Kadeka izklāstītā ģeogrāfijas vēsture, jo Kadeka darbi ir vienīgie, kuros aplūkota ģeogrāfiskās izglītības vēsture Krievijā no Pētera I laikiem līdz 19. gadsimta 60. gadiem.

Latvijas PSR Ģeogrāfijas biedrība. 1950-1980. – Rīga: Avots, 1982. – 168 lpp.

Matvejs Kadeks. Intas Dobrājas gleznojums.

Attēls no LU rektoru portretu galerijas.

1952-1957 1952-1957 Latvijas PSR Ģeogrāfijas biedrības padomes prezidija priekšsēdētājs no 1957. gadam

Zinātniskās 1952. līdz

Ievērojams padomju laika partijas un valsts darbinieks, ekonomists, žurnālists, Latvijas PSR ZA akadēmiķis. Dzimis Embūtes pagastā, laukstrādnieku ģimenē. 1923. gadā beidzis Augstāko partijas skolu Petrogradā. 20. gs. 30 gados aktīvi iesaistījies nelegālajā revolucionārajā kustībā Latvijā.

1951. gadā Fr. Deglavs pāriet strādāt zinātniskā darbā un tajā pašā gadā viņu ievēl par Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas viceprezidentu. 1952. gadā Latvijas PSR Ģeogrāfijas biedrības biedru kopsapulcē Fricis Deglavs tiek ievēlēts par Ģeogrāfijas biedrības Zinātniskās padomes prezidija priekšsēdētāju. Viņš ir arī viens no Biedrības dibinātājiem 1950. gadā.

Fr. Deglavs 1956. gadā piedalās 3. Starptautiskajā sociologu kongresā Amsterdamā. Fr. Deglavs bija žurnāla Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis galvenais redaktors un kopš 1957. gada arī LPSR ZA Ekonomikas institūta direktors.

Fr. Deglava zinātniskā un publicistiskā darbība sākas pagājušā gadsimta 20. gados, kad Petrogradas avīzēs un žurnālos parādās viņa pirmie raksti, bet vēlāk arī Latvijas 30-to gadu nelegālajā presē. 1944. gadā Maskavā un Rīgā izdod Fr. Deglava grāmatu Latvijas PSR tautas saimniecības apskats, kas ir pirmais ekonomģeogrāfiskais apcerējums par padomju laika Latviju.

Daudz rakstu veltījis sociālistiskās celtniecības jautājumiem Padomju Latvijā žurnālos Latvijas PSR ZA Vēstis un Padomju Latvijas Komunists.

Foto no grām.: Rakstu izlase, Rīga, 1959.

Nodibinoties padomju varai Latvijā 1940. gadā, iecelts par laikraksta Cīņa redaktoru, bet vēlāk par LPSR Tautas Komisāru padomes priekšsēdētāja vietnieku un Valsts plāna komisijas priekšsēdētāju. 1946. un 1950. gadā ievēlēts par PSRS Augstākās padoms deputātu. Ilgus gadus bijis Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāts.

FRICIS

DEGLAVS 27.05.1898. - 18.11.1957.

Latvijas PSR Ģeogrāfijas biedrība : 1950-1980 = Географическое общество Латвийской ССР = The Latvian SSR Geographic society. Rīga : Avots, 1982. 168, [4] lpp.

Deglavs Fr. Rakstu izlase 2 sēj. Rīga, Latvijas Valsts izdevniecība, 1959.

Deglava Z. Es visus spēkus atdevu, un otra mūža man vairs nava. Karogs, Nr. 5, 1973, 169.-171. lpp.

Latvijas Komunistiskās Jaunatnes Savienības Centrālā Komiteja 1923. gadā. Otrā rindā pirmais no kreisās Fr. Deglavs.

Foto no grām.: Rakstu izlase, Rīga, 1959.

Fr. Deglavs pie Latvijas PSR TKP priekšsēdētāja V. Lāča 1940. gada rudenī. Foto no grām.: Rakstu izlase, Rīga, 1959.

1957-1958 1957-1958 Latvijas PSR Ģeogrāfijas biedrības Zinātniskās padomes prezidija priekšsēdētājs no 1957. līdz 1958. gadam

Foto no LU Ģeoloģijas muzeja arhīva.

Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, republikas nopelniem bagātais zinātnes darbinieks, ģeoloģijas un mineraloģijas zinātņu doktors Kārlis Spriņģis dzimis Novgorodas guberņā. Beidzis Maskavas Ģeoloģiskās izpētes institūtu (1931).

Vadīja ģeoloģisko izpēti un kartogrāfiju Sibīrijas ZA un Tālo Austrumu ģeoloģiskajās organizācijās. Ar viņa līdzdalību tika atklātas vairākas unikālas vērtīgu metālu iegulas. Pēc ģeoloģisko atskaišu nobeigšanas 1947. gadā Kārlis Spriņģis atgriezās Maskavā, bet gada beigās pēc Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas un ģeogrāfijas institūta aicinājuma ieradās Rīgā. No 1947. gada līdz 1967. gadam viņš strādāja Latvijas PSR ZA Ģeoloģijas un ģeogrāfijas institūtā par sektora vadītāju un institūta direktoru. Viņš bija P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes Ģeoloģijas un ģeogrāfijas fakultātes dekāns (1950-1951) un katedras vadītājs.

KĀRLIS

SPRIŅĢIS 13.01.1903. - 20.02.1987.

No 1967. līdz 1973. gadam Kārlis Spriņģis vadīja Rīgā izveidoto Jūras ģeoloģijas un ģeofizikas institūtu. Viņa vadībā sākās PSRS jūru un atsevišķu Pasaules okeāna rajonu šelfa plānveidīgi ģeoloģiskie pētījumi. Viņš bija jūras ģeoloģisko un ģeofizisko pētījumu plānošanas un koordinēšanas zinātniskās padomes priekšsēdētājs, kā arī problēmas Jūru un okeānu pētīšana to minerālu resursu izmantošanai zinātniskās padomes un PSRS Zinātņu akadēmijas okeanogrāfijas komisijas biroja loceklis.

Vairākus gadus vadīja Baltijas republiku neotektonisko komisiju.

Pēdējos gadus strādāja par zinātnisko konsultantu.

Desmit gadus viņš vadīja Latvijas PSR Vēstures un kultūras pieminekļu un dabas aizsardzības biedrības valdi, bija Latvijas PSR Mazās enciklopēdijas ģeoloģijas nodaļas redaktors, izdevuma Геология ССР, žurnāla Советская геология un citu preses izdevumu redkolēģijas loceklis.

Latvijas PSR Ģeogrāfijas biedrība : 1950-1980 = Географическое общество Латвийской ССР = The Latvian SSR Geographic society. Rīga : Avots, 1982. 168, [4] lpp.

Kārlis Spriņģis : [1903-1987 : nekrologs]. Cīņa, 1987, 26.febr., 4. lpp.

Kārlis Spriņģis pirmajā rindā pēdējais. Foto no LU Ģeoloģijas muzeja arhīva.

1958-1964 1958-1964 Latvijas PSR Ģeogrāfijas biedrības priekšsēdētājs no 1958. līdz 1964. gadam

Foto no LU Vēstures muzeja krājuma.

Aleksandrs Jaunputniņš dzimis 1904. gada 2. oktobrī Kārsavā. Beidzis Ļeņingradas Valsts universitātes Ģeogrāfijas fakultāti. No 1930. līdz 1933. gadam strādājis par ģeologu Vissavienības ģeoloģiskās izpētes pārvaldē Ļeņingradā, vēlāk Centrālās ģeoloģiskās izpētes apvienības Ģeoloģiskās izpētes zinātniski pētnieciskajā institūtā (1933-1937), un vienlaikus piedalījās PSR Eiropas daļas ziemeļu rajonu ģeoloģiski ģeomorfolģiskajā kartēšanā. Strādājis par pasniedzēju Ļeņingradas Valsts universitātē par pasniedzēju.

1950. gadā decembrī Aleksandrs Jaunputniņš tiek pārcelts darbā uz Latvijas Valsts universitātes Ģeogrāfijas fakultāti, kur līdz 1971. gadam vadījis fiziskās ģeogrāfijas katedru.

Ar A. Jaunputniņa vārdu saistās republikas pirmās ģeomorfoloģiskās kartes (1957), kā arī ģeomorfoloģiskās rajonēšanas shēmas (1961) izstrādāšana. A. Jaunputniņš publicējis pirmo republikas teritorijas ģeomorfoloģisko aprakstu (1957), izstrādājis reljefa formu un tipu klasifikāciju.

Nozīmīgs virziens A. Jaunputniņa biogrāfijā saistīts ar dažāda tipa un rakstura karšu un atlantu sastādīšanu, rediģēšanu un recenzēšanu. Aktīvi piedalījās Latvijas PSR Mazās enciklopēdijas, monogrāfijas Latvijas PSR ģeogrāfija un ģeogrāfijas vārdnīcas Pasaules zemes un tautas sagatavošanā un rediģēšanā.

ALEKSANDRS JAUNPUTNIŅŠ 02.10.1904. - 18.01.1974.

Lazdāne, A. Jaunputniņš Aleksandrs. No: Latvijas PSR Mazā enciklopēdija, 1. sēj., Rīga: Zinātne, 1967, 695. lpp.

Latvijas PSR Ģeogrāfijas biedrība : 1950-1980 = Географическое общество Латвийской ССР = The Latvian SSR Geographic society. Rīga : Avots, 1982. 168, [4] lpp.

A. Jaunputniņa rokraksts.

A. Jaunputniņš, 1965. g. Foto no Zinaidas Melbārdes personīgā arhīva.

LVU Ģeogrāfijas fakultātes izlaidums, 1969. g. Foto no Zinaidas Melbārdes personīgā arhīva.

1964-1967 1964-1967 Latvijas PSR Ģeogrāfijas biedrības padomes Prezidija priekšsēdētājs no 1964. līdz 1967. gadam

Foto no LU Ģeoloģijas muzeja arhīva.

Dzimis Mazsalacā. Kopā ar grupu mazsalaciešu nokļuvis Petrogradā, Verners Melnalksnis iestājās latviešu strēlnieku pulkā.

Pēc Pilsoņu kara beigām 1921. gadā Verners Melnalksnis tiek nosūtīts padomju darbā uz Baškīriju. 1929. gadā kļūst par Ļeņingradas Kalnu institūta Ģeoloģiskās izpētes fakultātes studentu. Pēc institūta beigšanas Verners Melnalksnis strādā Dienvidgruzijā Ahalcihes rajona ahāta atradņu izpētes un ieguves darbos, vēlāk Piepolāro Urālu kalnu kristālu atradņu meklēšanas ekspedīcijās.

VERNERS MELNALKSNIS 10.07.1896. - 17.05.1980.

Pēc atgriešanās Rīgā, Verneru Melnalksni ievēlē par Latvijas Valsts Universitātes Ģeoloģijas un augsnes zinātnes fakultātes dekānu (1944-1949). Drīzumā Verneram Melnalksnim uztic Zemes bagātību pētīšanas institūta direktora pienākumus (1945-1946).

1950. gadā pēc Ģeoloģijas un ģeogrāfijas institūta direktora Matveja Kadeka nāves, Verners Melnalksnis tiek iecelts par šī institūta direktoru. 1951. gadā Ģeoloģijas un ģeogrāfijas institūts tiek reorganizēts par Ģeoloģijas un derīgo izrakteņu institūtu.

Reorganizētā institūta direktors V. Melnalksnis tiek ievēlēts par Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli.

No 1952. gada V. Melnalksnis strādā par ZA Ģeoloģijas un derīgo izrakteņu institūta (1960. gadā pārdēvēts par Ģeoloģijas institūtu) Derīgo izrakteņu sektora vadītāju (līdz 1959. gadam), bet no 1957. – 1962. gada beigām arī par šī institūta direktora vietnieku.

1951. gadā Melnalksnis aizstāv disertāciju par Ahalcihes tehnisko ahātu atradnēm. Ilgstoši pievērsies holocēna saldūdeņu karbonātiskajiem nogulumiem. Publicēti vairāki raksti par Latvijas saldūdens kaļķu atradnēm un izmantošanas perspektīvām. Ar lielu ieinteresētību piedalījās priekšlikumu sagatavošanā par nozīmīgāko republikas ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko objektu ieskaitīšanu aizsargājamo dabas pieminekļu kategorijā.

V. Melnalkšņa publicistiskā darbība ģeoloģijas un ģeogrāfijas jomās sazarojusies vairākos virzienos. Nozīmīgu populārzinātnisko darbu kopu veido Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecības izdoto brošūru sērija Padomju Savienības derīgo izrakteņu bagātības (1953-1957).

V. Melnalksnis pirmais no kreisās. 50. gadi. Foto no LU Ģeoloģijas muzeja arhīva.

Latvijas PSR Ģeogrāfijas biedrība : 1950-1980 = Географическое общество Латвийской ССР = The Latvian SSR Geographic society. Rīga : Avots, 1982. 168, [4] lpp.

Groskaufmanis A. Melnalksnis Verners. No: Latvijas PSR Mazā enciklopēdija. 2. sēj., 1968, 541. lpp.

Rojas upe. 40. gadu beigas. Foto no LU Ģeoloģijas muzeja arhīva.

1968 1968 Latvijas PSR Ģeogrāfijas biedrības Zinātniskās padomes Prezidija priekšsēdētājs 1968. gadā

Foto no grām.: Латвийская ССР, Москва, 1995.

Dzimis Ukrainā, Poltovas guberņā. 1939. gadā beidzis Maskavas Valsts pedagoģiskā institūta Ģeogrāfijas fakultāti.

No 1946. līdz 1949. gadam mācījies PSRS ZA Ģeogrāfijas institūta aspirantūrā. 1950. gadā aizstāvējis ģeogrāfijas zinātņu kandidāta disertāciju. 1951. gadā sāk strādāt Latvijas Valsts universitātes Ģeogrāfijas fakultātē un no 1951. gada līdz 1980. gadam vada Ekonomiskās ģeogrāfijas katedru.

1969. gadā Antons Kolotijevskis PSRS ZA Ģeogrāfijas institūtā par ekonomiskās rajonēšanas teorijas un metodikas jautājumiem aizstāv disertāciju ģeogrāfijas zinātņu doktora grāda iegūšanai un 1970. gadā viņam piešķir profesora grādu, 1980. gadā - Latvijas PSR Valsts prēmiju.

Antona Kolotijevska zinātniskajā darbībā var nošķirt četrus galvenos virzienus: teorētiskā ģeogrāfija, ekonomiskās ģeogrāfijas teorētiskās problēmas, ekonomiskā rajonēšana un iedzīvotāju ģeogrāfija.

A. Kolotijevskis publicējis vairāk nekā 100 zinātnisku rakstu un darbu, to skaitā fundamentālu monogrāfiju Ekonomiskās rajonēšanas teorijas un metodikas jautājumi. Vairāki pētījumi, apskati un priekšlikumi iesniegti praktiskai ieviešanai republikas un vissavienības iestādēs. Pēc programmas, kuras autors ir A. Kolotijevskis un ar viņa tiešu līdzdalību, tika izstrādāta Latvijas PSR reģionu attīstības un ekonomiskās rajonēšanas shēma.

Profesors Antons Kolotijevskis ir bijis daudzu zinātnisku forumu iniciators un vadītājs, XXIII Starptautiskā ģeogrāfu kongresa (1976) Orgkomitejas loceklis. No 1964. gada līdz 1968. gadam bijis arī Starptautiskās ģeogrāfu savienības Lietišķās ģeogrāfijas komisijas korespondētājloceklis.

ANTONS

KOLOTIJEVSKIS 19.08.1917. - 04.01.1982.

Latvijas PSR Ģeogrāfijas biedrība : 1950-1980 = Географическое общество Латвийской ССР = The Latvian SSR Geographic society. Rīga : Avots, 1982. 168, [4] lpp.

Profesors Antons Kolotijevskis. Personālais literatūras rādītājs. Rīga : P. Stučkas Latvijas Valsts universitāte, 1977. 48 lpp.

Ekonomiskās ģeogrāfijas konferences izbraukums.

A. Kolotijevskis pirmais no labās. Foto no LU ĢZZF arhīva.

A. Kolotijevskis. Foto no LU ĢZZF arhīva.

1968-1979 1968-1979 Latvijas PSR Ģeogrāfijas biedrības Zinātniskās padomes Prezidija priekšsēdētājs no 1968. līdz 1979. gadam

Foto no LU ĢZZF arhīva.

Dzimis Valkā. Pēc Valkas vidusskolas beigšanas, iestājas Latvijas Valsts universitātes Ģeogrāfijas fakultātē. Pēc universitātes absolvēšanas, Zigrīds Dzenis sāk strādāt ģeogrāfijas fakultātes Ekonomiskās ģeogrāfijas katedrā par vecāko pasniedzēju. Tā bija viņa pirmā un vienīgā darba vieta.

1966. gadā veiksmīgi aizstāv disertāciju ģeogrāfijas zinātņu kandidāta grāda iegūšanai, bet 1969. gadā viņam tiek piešķirts docenta zinātniskais nosaukums.

ZIGRĪDS

DZENIS 19.01.1929. - 12.09.1979.

Zinātņu kandidāta disertācijas aizstāvēšana, Z. Dzenis pirmais no labās (1966. g.). Foto no LU ĢZZF arhīva.

1968. gada 24. decembrī Zigrīdu Dzeni ievēlē par Latvijas PSR Ģeogrāfijas biedrības Zinātniskās padomes Prezidija priekšsēdētāju. Desmit gadu darbības laikā Z. Dzenis aktivizē Ģeogrāfijas biedrības darbu, veicot plašu organizatorisko darbu. Ar biedrības prezidija un tā priekšsēdētāja aktīvu līdzdalību tiek sarīkotas vairākas ģeogrāfu zinātniskās un metodiskās konferences, kā arī izdoti rakstu krājumi. Viņš ir piedalījies Gaujas Nacionālā parka organizēšanā, docenta vadībā sagatavotas mācību grāmatas skolām. Z. Dzenis divdesmit sešos gados izpildījis vairāk nekā simts sabiedrisko pienākumu Universitātē, bijis izdevniecības Zinātne redakcijas kolēģijas loceklis, piedalījies ģeogrāfijas vārdnīcas Pasaules zemes un tautas veidošanā, viņa vadībā notika piecas vissavienības un starprepubliku konferences.

Katru dienu docents 90 minūtes mācījies svešvalodas, kā rezultātā pārvaldījis angļu, vācu, krievu un franču valodas, orientējās latīņu, lietuviešu, itāļu, čehu, poļu, spāņu un pat ķīniešu valodā.

Latvijas PSR Ģeogrāfijas biedrība : 1950-1980 = Географическое общество Латвийской ССР = The Latvian SSR Geographic society. Rīga : Avots, 1982. 168, [4] lpp. Дзенис Зигрид Екабович. В кн. Развитие географии в Латвийской ССР. 1945.-1975. Рига,1976, с. 161.

Ekskursija uz Buļļupes kāpām, centrā studenti V. Tērauds un Z. Dzenis (1949. g.). Foto no LU ĢZZF arhīva.

1979-1990 1979-1990 Ekonomisko zinātņu kandidāts, Latvijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks, dzimis Pēterburgā. Mācījies Maskavas Valsts universitātes Juridiskajā fakultātē, vēlāk Ļeņingradas Padomju celtniecības un tiesību institūtā.

1935. gadā iestājies Ļeņingradas Valsts universitātes Ģeogrāfijas fakultātē, ko beidzis 1940. gadā, un palicis turpat aspirantūrā. Sākoties Otrajam pasaules karam, iestājies Latviešu rezerves strēlnieku pulkā, vēlāk ir 308. strēlnieku divīzijas rindās.

No 1953. gada strādājis Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtā par Ekonomiskās ģeogrāfijas un rajonēšanas sektora vadītāju. 1960. gadā viņu iecēla par Latvijas PSR Ministru Padomes Radioraidījumu un televīzijas komitejas priekšsēdētāju. No 1962. gada strādājis par Latvijas Valsts universitātes Ģeogrāfijas zinātniskās pētniecības sektora vadītāju.

Paralēli darbam V. Pūriņš pabeidzis ekonomisko zinātņu kandidāta disertāciju un 1955. gadā to sekmīgi aizstāvējis.

Valentīns Pūriņš pievērsies Latvijas ekonomikas un tās attīstības sociāli ekonomisko dabas priekšnosacījumu pētīšanai, intensīvi pievērsies Latvijas PSR ekonomisko sakaru pētniecībai. 1976. gadā par monogrāfiju Latvijas PSR ģeogrāfija Valentīns Pūriņš saņēmis Latvijas PSR Valsts prēmiju.

Pavisam publicēti vairāk nekā 500 Valentīna Pūriņa darbi, tai skaitā par Latvijas ekonomiskās ģeogrāfijas jautājumiem vairāk nekā 100 zinātnisku darbu. Ar saviem darbiem ģeogrāfs devis ieguldījumu padomju ražošanas spēku izvietojuma un republikas ekonomiskās rajonēšanas jautājumu zinātniskā pamatojumā un praktiskā ievirzē.

Latvijas PSR Ģeogrāfijas biedrība : 1950-1980 = Географическое общество Латвийской ССР = The Latvian SSR Geographic society. Rīga : Avots, 1982. 168, [4] lpp.

J. Pūriņš Valentīns. No: Latvijas PSR Mazā enciklopēdija. 3. sēj. 1970, 106. lpp. Пурин Валентин Рудольфович. В кн. Развитие географии в Латвийской ССР.

1945.-1975. Рига,1976, с. 165.

Trešais no kreisās - Valentīns Pūriņš. Foto no LU ĢZZF arhīva.

Foto no prof. J.Štrauhmaņa personīgā arhīva.

Latvijas PSR Ģeogrāfijas biedrības Zinātniskās padomes Prezidija priekšsēdētājs no 1979. līdz 1990. gadam

VALENTĪNS

PŪRIŅŠ 17.01.1910. - 13.06.1998.

1990-1993 1990-1993 Latvijas Ģeogrāfijas biedrības prezidents no 1990. līdz 1993. gadam

Foto no G. Berklava personīgā arhīva.

Guntis Berklavs mācījies Tukuma vidusskolā. Latvijas Valsts Universitātē Ģeogrāfijas fakultātē mācījās no 1966. gada līdz 1972. gadam. Ilgus gadus strādājis par skolotāju.

Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Cilvēka ģeogrāfijas katedrā strādājis no 1987. gada līdz 1992. gadam. Lasījis kursus Baltoskandijas ekonomiskā ģeogrāfija, Tūrisma ģeogrāfija. 1989. gadā stažējies Stokholmas Universitātē. 1991. gadā lasījis lekciju kursu Manheimas Universitātē par Baltijas valstīm.

1990. gada 16. janvārī Gunti Berklavu ievēlēja par atjaunotās Latvijas Ģeogrāfijas biedrības prezidentu.

GUNTIS BERKLAVS

Gunta Berklava sirdslieta un sirdsdarbs bija ceļošana.

Palaimējies ir tiem daudzajiem tūrisma firmas „Impro” ceļotājiem, kurus Guntis Berklavs ir iepazīstinājis ar tuvām un tālām pasaules valstīm - no zilās ezeru zemes Somijas līdz mežonīgajiem rietumiem ASV, no Fidži salām līdz Patagonijai.

Guntis Berklavs piederēja pie tiem cilvēkiem, par kuriem Zenta Mauriņa ir teikusi: “Ceļot prot tas, kā sirds ir redzīga un kā acs prot apstāties un svētīt. Ceļot prot tas, kas savu sirdi prot atraisīt. Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā”. Ģeogrāfijas fakultāte. 50 gadi. Rīga: Latvijas Universitāte, 1994, 49. lpp.

16.03.1947. - 06.02.2013.

G. Berklavs pie ķenguriem. Foto no G. Berklava personīgā arhīva.

Ceļojumā. Foto no G. Berklava personīgā arhīva.

Atjaunātā LĢB valde, G. Berklavs pirmais no kreisās (1990.g.). Foto no LĢB arhīva.

Guntis Berklavs (vidū) ar Igaunijas un Lietuvas ģeogrāfijas biedrību prezidentiem (90. gadu sākums).

Foto no prof. J. Štrauhmaņa personīgā arhīva.

1993-2002 1993-2002 Ādolfs Krauklis ir izcilākais 20. gadsimta otrās puses latviešu ģeogrāfs, Latvijas ģeogrāfu (R. Putniņš, L. Slaucītājs, Ģ. Ramans, K. Ramans, A. Jaunputniņš u.c.) tradīciju pārmantotājs un talantīgs jaunu ideju radītājs.

Veicot pētījumus Sibīrijā (turpmākie trīsdesmit radošākie Ā.

Kraukļa ģeogrāfisko pētījumu gadi tiek aizvadīti Irkutskā, Krievijā), Ā. Krauklis pilnveido šo novietojumu klasifikāciju un Centrālsibīrijas dienvidtaigai izveido vienotu faktoriāli dinamisko rindu sistēmu.

Kopš 1991. gada aktīvu pētniecisko, akadēmisko un zinātnes organizatorisko darbību Ā. Krauklis turpina Latvijas Universitātē. Veicot pētījumus Latvijā un citviet Eiropā, stipri ietekmētā un pārveidotā vidē, ģeogrāfiskās ainavas uzbūves un vadošo vides procesu analīzē profesors akcentē antropogēnā faktora nozīmi, dabas, sociālo un cilvēcisko (humanitāro) procesu mijiedarbību. Viņa redzējumā ģeogrāfiskā ainava ir intensīvā skatījumā tverta lokāla mēroga Zemes virsmas daļa jeb apvidus, kas ietver humanitāro un dabaszinātņu terminos izsakāmu saturu. Ā. Krauklis izstrādāja modernās ģeogrāfijas attīstības un akadēmisko studiju koncepciju Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē, kurās paredzēja dabas, cilvēka, lietišķās, vides un reģionālās ģeogrāfijas kursus bakalaura, maģistra un doktora studiju programmās.

ĀDOLFS

KRAUKLIS 25.03.1937. - 25.11.2006.

Ā. Krauklis 10 gadus (1993-2003) bija Latvijas Ģeogrāfijas biedrības prezidents un Starptautiskās Ģeogrāfijas Savienības (IGU) Latvijas Nacionālās komitejas priekšsēdētājs, atjaunoja Ģeogrāfisko Rakstu izdošanu. Pēc viņa iniciatīvas gadsimtu mijā notika trīs Latvijas Ģeogrāfijas kongresi (1996, 2000, 2004. gads).

Apbrīnojams ir Ā. Kraukļa talants ģeogrāfiju saskatīt citā, mums neierastā un neparastā rakursā, padarīt to plašāku un skaistāku.

Laiviņš, Māris. Ģeogrāfijas profesors Ādolfs Krauklis : zinātniskā darbība un bibliogrāfija. Rīga : Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts, 2012. 48 lpp. Ā. Kraukļa zinātniskā kandidāta disertācijas aizstāvēšana. Foto no LU ĢZZF arhīva.

Ā. Krauklis Latvijas Ģeogrāfijas biedrības konferencē Alūksnē (2005. g.). Foto no docenta A. Markota personīgā arhīva.

Foto no LZA tīmekļa vietnes http://www.lza.lv.

Latvijas Ģeogrāfijas biedrības prezidents no 1993. līdz 2002. gadam

20022002Latvijas Ģeogrāfijas biedrības prezidente no 2002. gada Zaiga Krišjāne mācījusies Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātē (1982-1987), pēc tam turpat studējusi doktorantūrā (1987-1990). Papildinājusi savas zināšanas Freiburgas universitātē Vācijā (1992-1993) un Helsinku universitātē studējusi PhD kursu pilsētu ģeogrāfijā (1995). 1998. gadā Zaiga Krišjāne aizstāvējusi doktora darbu Dzīves kvalitātes teritoriālo atšķirību izpēte Latvijā, iegūstot doktora grādu ģeogrāfijā.

Kopš 1999. gada Zaiga Krišjāne ir LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Cilvēka ģeogrāfijas katedras vadītāja, no 2007. gada profesore. Strādā vairākos pētnieciskos virzienos.

Viens no galvenajiem ir Latvijas iedzīvotāju mobilitātes un apdzīvojuma studijas. Pēdējos gados veikti pētījumi par darbaspēka starpvalstu un iekšzemes ģeogrāfisko mobilitāti, izdalīti migrācijas reģioni, analizētas pilsētu un lauku apdzīvojuma attīstības iezīmes.

ZAIGA

2010. gadā ievēlēta korespondētājlocekli.

par

Latvijas

Zinātņu

akadēmijas

Kopš 1999. gada žurnāla Ģeogrāfiski Raksti / Folia Geographica redkolēģijas locekle un galvenā redaktore.

KRIŠJĀNE

Pie Humbolta universitātes Berlīnē. Foto no personīgā arhīva.

LU ĢZZF sadarbībā ar portālu Draugiem.lv veiktā pētījuma «Globālo latviešu raksturojums» prezentācija. Foto no LU fotoarhīva.

Londonā. Foto no personīgā arhīva.

STARPTAUTISKĀ ĢEOGRĀFIJAS STARPTAUTISKĀ ĢEOGRĀFIJAS SAVIENĪBA SA Jaunākās aktivitātes Starptautiskajā Ģeogrāfijas Savienībā 1995. gadā LĢB iesniedza lūgumu Starptautiskajai Ģeogrāfijas Savienībai par iestāšanos tajā.

Oficiāli par pilntiesīgu Starptautiskās Ģeogrāfijas savienības biedru LĢB kļuva 28. Starptautiskā ģeogrāfu kongresa laikā Hāgā 1996. gada 4.-10. augustā. Šajā kongresā ar referātiem uzstājās trīs LĢB biedri- Ā.Krauklis ar ziņojumu Ainavu pētījumu devums ģeogrāfiskās domas attīstībā, Z.Krišjāne - Vides un veselības vērtējums Latvijā un M.Rozīte – Ilgtspējīgais tūrisms – Latvijas tūrisma iespējamais attīstības ceļš.

Latvija bija veiksmīgi pārstāvēta arī 29. Starptautiskās Ģeogrāfijas savienības kongresā Seulā, kurā tika nolasīti vairāk kā 700 zinātnisku referātu visās ģeografijas jomās. To skaitā bija Maijas Rozītes ziņojums Ilgtspējīga tūrisma principu iedzīvināšana teritoriālās plānošanas vadlīnijās Baltijas jūras telpas centrālajā reģionā, Zaigas Krišjānes – Iedzīvotāju mobilitāte Latvijā pārejas perioda laikā, Ādolfa Kraukļa – Viršu bioģeocenozes Eiropas boreonemorālās starpzonas ģeogrāfiskajās ainavās.

Starptautiskā ģeogrāfijas olimpiāde Brisbenā 2006. gadā. Foto no Z. Krišjānes personīgā arhīva.

30. Starptautiskās Ģeogrāfijas savienības kongress Glazgovā 2004. gada 15.-20. augustā. Foto no Z. Krišjānes personīgā arhīva.

Visplašākā Latvijas ģeogrāfu pārstāvniecība 32. Starptautiskajā Ģeogrāfijas kongresā Ķelnē 2012. gadā. Foto no Z. Krišjānes personīgā arhīva.

Dalība 2. Eiropas ģeogrāfu kongresā “EUGEO” Bratislavā 2009.gada 13-16.augustā . Foto no Z. Krišjānes personīgā arhīva.

Dalība 31. Starptautiskajā Ģeogrāfijas kongresā Tunisijā 2008.gadā. Foto no Z. Krišjānes personīgā arhīva.

DĀVINĀJUMS DĀVINĀJUMS Latvijas Ģeogrāfijas biedrības dāvinājums LU Bibliotēkai Latvijas Universitātes Bibliotēka 2013. gada sākumā saņēma Latvijas Ģeogrāfijas biedrības dāvinājumu – Latvijas Ģeogrāfijas biedrības bibliotēkas vērtīgākās grāmatas un žurnālus. Latvijas Ģeogrāfijas biedrības bibliotēkas krājuma veidošana bija uzsākta 1923. gadā reizē ar Latvijas Ģeogrāfijas biedrības dibināšanu.

Latvijas Universitātes Bibliotēkas krājumā nonākušas Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātes mācībspēku publikācijas, piemēram, Aleksandra Jaunputniņa 20. gadsimta 30.-40. gados Krievijā izdotie mācību materiāli, kā arī Latvijas Valsts Universitātes rektora Matveja Kadeka 1930. gadā Krievijā izdotā grāmata К вопросу о задачах экономической географии.

Daļa dāvinājuma grāmatu ir saistīta ar Baltijas reģiona vēsturiskās ģeogrāfijas tematiku: Baltijas vācu ģeologa un arheologa Konstantīna Grēvinga (1819-1887) darbs Zur Archaeologie des Balticum und Russlands (1874), latviešu valodas, etnogrāfijas un Latvijas vēsturiskās ģeogrāfijas pētnieka Augusta Bīlenšteina (1826-1907) materiāls Der X archaologishe Kongress zu Riga (1896), kā arī Baltijas vācu pētnieka Karla Reinholda Kupfera (1872-1935) Gründzuge der Pflanzengeographie des Ostbaltischen.

Dāvinājumu papildina Krievijas Ģeogrāfijas biedrības Etnogrāfijas nodaļas izdotais žurnāls par etnogrāfiju un folkloru Живая старина, kas iznāca Sanktpēterburgā no 1891. gada līdz 1916. gadam. Ģeogrāfijas vēstures nozarē jāpiemin arī žurnāli Известия Императорского русского географического общества (1865-1917), Известия Русского географического общества (1917-1939), kuros publicēti zinātniski raksti dažādos ģeogrāfijas pētniecības virzienos.

INFORMĀCIJAS INFORMĀCIJAS AVOTI

AVOTI

1. "Esmu dzimis 1873.gada..." : [par ped. Frici Dravnieku (1873-19?)]. Skola un Ģimene, Nr.2, 1992, 4.-5. lpp.

2. Adamovičs Fridrichs. No: Latviešu konversācijas vārdnīca. Rīga : A. Gulbja apgādībā, 1927-1928, [1. sēj.], 39. sl.

3. Baltijas Universitāte ilustrācijās (1946-1949) pielikums [fotoattēlos]. Rīga : Latvijas Universitāte, 1996, 42.-43. lpp.

4. Bauls, Andris. Latvijas Ģeogrāfijas biedrībai 80 = 80th anniversary of the Latvian Geographical Society. Ģeogrāfiski raksti, 11.[sēj.], 2003, 118.-119. lpp.

5. Bauls, Andris. Atjaunotā Ģeogrāfijas biedrība Latvijā. Ģeogrāfiski raksti, 7. sēj., 1999, 171.-172. lpp.

6. Bauls, Andris. Latvijas Ģeogrāfijas biedrība gadsimtu mijā. Ģeogrāfiski raksti, 9. sēj., 2001, 108.-109. lpp.

7. Bauls, Andris. Latvijas Ģeogrāfijas biedrībai jauns prezidents. Ģeogrāfiski raksti, 10. sēj., 2002, 107.-108. lpp.

8. Blese, Ernests. Fricis Adamovičs. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr.1, 1933, 34.-37. lpp.

9. Blūms, I. Prof. Dr. agr. Jānis Bokalders. Universitas, Nr. 52, 1983, 63.-64. lpp.

10. Bokalders Jānis. No: Es viņu pazīstu : latviešu biogrāfiskā vārdnīca. Rīga : Biogrāfiskā arhīva apgāds, 1939, 88. lpp.

11. Bokalders Jānis. No: Latviešu konversācijas vārdnīca. 2. sēj. Rīga, 1928-1929, 2644.-2645. lpp.

12. Deglava, Z. „Es visus spēkus atdevu, un otra mūža man vairs nava”. Karogs, Nr. 5, 1973, 169.-171. lpp.

13. Dravnieks Fricis. No: Latvijas enciklopēdija, 2. sēj. Rīga, SIA Belakoņa izdevniecība, 2003, 270. lpp.

14. Dravnieks, Fricis. No: Latviešu konversācijas vārdnīca, 3. sēj. Rīga, 1928-1929, 5906.-5907. lpp.

Deglavs Fr. Rakstu izlase 2 sēj. Rīga, Latvijas Valsts izdevniecība, 1959.

15. Dziļuma, M. Profesors Ģederts Ramans kā ģeofrāfs : diplomdarbs. Rīga, 1971, 176. lp.

16. Fricis Dravnieks [tiešsaiste]. Personu un vietu attēlu datu bāze. Latvijas Akadēmiskā bibliotēka un Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs, [b.g.] [skatīts 11.02.2012.]. Pieejams: http://www5.acadlib.lv/PVP/0000001802.htm 17. Fridrihs Adamovičs. No: Atziņas: latvju rakstnieku autobiogrāfijas. 1. sēj. Rīga, 1923,145.-152. lpp.

18. Groskaufmanis A. Melnalksnis Verners. No: Latvijas PSR Mazā enciklopēdija. 2. sēj., Rīga: Zinātne, 1968, 541. lpp.

19. Grotāns, A. Prof. Dr. Leonīds Slaucītājs. Akadēmiskā Dzīve : zinātnei, tēvzemei, Nr. 1, 1958, 68.-69. lpp.

20. Ģeogrāfijas attīstība Latvijas PSR = Развитие географии в Латвийской ССР = Development of geography in the Latvian SSR. Rīga : P. Stučkas Latvijas Valsts universitāte, 1976, 159.- 167. lpp.

21. Ģeogrāfijas fakultāte. 50 gadi. Rīga : Latvijas Universitāte, 1994, 49.-54. lpp.

22. Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte 60. Rīga : Latvijas Universitāte, 2004, 4.-10. lpp.

23. Jankevics, Jāzeps. Geography in Latvia between the congresses (1996-2000). Ģeogrāfiski raksti, 8. sēj., 2000, 77.-78. lpp.

24. Kārlis Spriņģis : [1903-1987 : nekrologs]. Cīņa, 1987, 26.febr., 4. lpp.

25. Labsvīrs, J. Profesoru Jāni Bokalderu pieminot. Akadēmiskā Dzīve : zinātnei, tēvzemei, Nr. 25. 1983, 119.–220. lpp.

26. Latvijas PSR Ģeogrāfijas biedrība : 1950-1980 = Географическое общество Латвийской ССР = The Latvian SSR Geographic society. Rīga : Avots, 1982. 168, [4] lpp.

27. Latvijas Universitāte 1919-1939. 2. sēj., Rīga, Latvijas Universitāte, 1939, 303.-304. lpp.

28. Lazdāne, A. Jaunputniņš Aleksandrs. No: Latvijas PSR Mazā enciklopēdija, 1. sēj., Rīga: Zinātne, 1967, 695. lpp.

29. Ozols J. Pūriņš Valentīns. No: Latvijas PSR Mazā enciklopēdija. 3. sēj., Rīga: Zinātne, 1970, 106. lpp.

30. Prof. Dr. oec. Jānis Bokalders. Universitas, Nr. 17, 1966, 68. lpp.

31. Profesors Antons Kolotijevskis. Personālais literatūras rādītājs. Rīga : P. Stučkas Latvijas Valsts universitāte, 1977. 48 lpp.

32. Putniņš, Reinholds Valdemārs. Latvijas Ģeogrāfijas biedrības piecgadu darbības pārskats (1923.-1927.). Ģeogrāfijas Raksti, Nr.1, 1929, 187.-198. lpp.

33. Putniņš, Reinholds-Voldemārs. No: Latvijas darbinieku galerija, 1918-1928. Rīga : Grāmatu Draugs, 1929, 161. lpp.

34. Ramans, Ģ. Manas dzīves gaitas : no 1889.-1936. g. Rīga : F. Vītums, [1936], 13, [3] lpp.

35. Slaucītājs Leonīds. No: Es viņu pazīstu : latviešu biogrāfiskā vārdnīca. [Grandheivena] : Raven Printing, 1975, 448.lpp.

36. Slaucītājs, L. Profesors Dr.math. Reinholds Putniņš. Ģeogrāfiski raksti, 5. sēj. Rīga, 1935, 7.-11. lpp.

37. Šilde, A. Profesors Leonīds Slaucītājs – trīskārtējs doktors : septiņdesmito mūža gadu sagaidot. Universitas.

Nr. 22, 1968, 63.-66. lpp.

38. Štrauhmanis, J. Latvijas Ģeogrāfijas biedrība atjauno darbību. Zinātnes Vēstnesis, Nr. 9, 1990, 7.-8. lpp.

39. Štrauhmanis, Jānis. Latvijas ģeogrāfijas biedrības darbības pirmais posms. Ģeogrāfiski raksti, 7.sēj., 1999, 168.-170. lpp.

40. Дзенис Зигрид Екабович. В кн. Развитие географии в Латвийской ССР. 1945.-1975. Рига, 1976, с. 161.

41. Пурин Валентин Рудольфович.В кн. Развитие географии в Латвийской ССР. 1945.-1975. Рига,1976, с. 165.

IZSTĀDE VELTĪTA LATVIJAS ĢEOGRĀFIJAS BIEDRĪBAS 90 GADADIENAI

IZSTĀDES VEIDOTĀJAS: VALIJA LIEPKALNE ILVA PAIDERE

PALDIES:

ZAIGAI KRIŠJĀNEI AIVARAM MARKOTAM JĀNIM ŠTRAUHMANIM RAIMONDAM KASPARINSKIM ANGELĪNAI ZABELEI MĀRIM RUDZĪTIM ZINAIDAI MELBĀRDEI AIJAI FEDOROVAI

© LATVIJAS UNIVERSITĀTES BIBLIOTĒKA, 2013