Vieglus darbus neatmaksājas darīt: V. V. Klīvem - 85

VIEGLUS

DARBUS

Ā

NEATMAKS

V.

V.

ē

Akad

ķ

mi

Latvijas

ņ

piemi

Ī

KL

a,

VEM

teologa,

ī

velt

ta

DAR

-

T:

85

ā

orient

ā

Universit

ai

Ī

JAS

tes

profesora

āā

virtu

lista

l

ā

izst

de

SATURS

PAR

Ā

IZST

DI

Ā

BIOGR

FIJA

Ņ

ATZI

LAIKABIEDRI

PAR

Ī Ī Ā Ā

NOZ

Ā

D

M

G

Ā

VIN

K

JUMS

AS

S

V.

V.

VI

Ā

PUBLIK

LU

Ī

KL

CIJAS

Ē

BIBLIOT

KAI

Ā

PAR

Latvijas Universit

ā

vienai no izcil

ē

akad

ā

ē

tes Bibliot

ē ī

ijas pasniedz

ā

g

ā

ī

ē ķ ē

ā

jum

r

, akcent

ā

ā ļ ā

vin

jumu.

padzi in

ā

bet jo

j daž

g

jum

ēē l

ā

kr

jum

esoš

vi

ā

g

a rad

ī

ā ī

ves d

ī

ves

ļ

ar

atspogu ot

ī

ves

gi iespieddarbi, kas

ā ē

ru. T

ū ā

p

ū

ras aspektus,

c izst

ā ā

tisk

vin

ā

des

ņ

i ar šai

k

ē ļ

LU Bibliot

sniegts ieskats

ī

dz

ves

ņ ņ ē

ā

tes Bibliot

ī

ā

as par profesoru, k

ā ī

arh

ī

ka pateicas prof. V. V.

ā

ar materi

va.

ar

as.

vei par atsauc

des tapšan

kas

juma kolekcijas da a un

ves atzi

vesbiedrei Vijai Kl

ā

ī

ves dz

gajiem ornamentiem.

tie darbi, bet ar

piedaloties izst

gu

ī

ī

ī

c

m - V. V. Kl

ijas un kult

, apkopotas laikabiedru atmi

ves dz

rt

ģ ū

ma ne tikai b

Latvijas Universit

ī ī

ti austrumnieciski silti to

V.V. Kl

Kl

ē ī

ā

jum

listam

ā

ā

V.V. Kl

ā

cijas, k

juma kolekcij

atrodas v

rai rakstur

apskat

bas un

ē ī

ā

paši - austrumu kult

ā ē ā ā ņ ī

m -

ī

bai, ne vien ar sp

s publik

du tautu reli

jumam izv

d

k

kas kr

ū

Izst

ta

ju veikt diženus darbus.

ī

kult

ā

b

ī

m

ē

noform

tniec

listikas speci

vem - person

ar sp

vin

ā

ti atkl

orient

ī ī ā ā ē ā ā ā ā

t noz

D

ē

ijp

is ir sniegt ieskatu prof. V.V. Kl

vienu no LU Bibliot

d

ī ā

person

ā

jam,

ī

de velt

ē

rdu, bet ar

des m

ā

izst

tes

im, filozofam, rakstniekam, reli

v

ā

ā

kas veidot

ā ģ

Visvaldim Varnesim Kl

Izst

DI

m Latvijas Universit

ķ ģ

mi

teolo

ā

kaj

IZST

ī

bu un sadarb

liem no

ģ

ī

bu,

imenes

Ā

BIOGR

FIJA

(23.09.1935­17.03.2003) ī

1940.-1944. gadam V. V. Kl

ā ī ā

pamatskol

ņ

ir vi

R

g

c

j

ū

s R

ā

Eslingenes latviešu

ā

ā

ja emigr

ā

ē ā

g u nometn

ģ

imn

ā

i non

ņ

a liel

ā

k V

ī ā ā

, kur V. V. Kl

ziju.Vi

ē

imene emigr

ņ

ē ļ

, jo tur

āģ

jas. 1944. gad

Latvijas, caur Austriju un Šveici vi

pag

a

ā

va dzimtas m

Eslingenes b

ņ

dolfa Blauma

un Vecumnieku pagasta tautskol

ē

a t

ā īā

ve m

ā ē

cij

ve absolv

k

,

ja

ī

dz

no

ļ

ves da a

ā

cij

.

ī

1953. gad

V.V. Kl

ve

ē

absolv

ja Vitenbergas

ā

Universit

ti (ASV),

ū

ieg

ā

stot bakalaura gr

ā ā

filozofij

k

du

ā

otrs lab

kais

absolvents.

ē

P

ņ

c tam vi

š studijas

ā

turpin

ja Kolumbijas

ā

Universit

tes (ASV)

filozofijas

āē

fakult

ā

laik

t

, kur viena gada

ā

ē

1954. gad

ieguva v

ģ

filozofijas ma

ā ī

istra gr

du,

bet 1957. gada pavasar

ī ā

teolo

gr

du. 1959. gad

ā ī

(ASV).

Vitenbergas Universit

(Foto no

ļ

ve k uva par

ē

bsp

emot

bakalaura gr

ijas bakalaura

ī

ņ ā āē

V. V. Kl ve sa

ā

V. V. Kl

c

ī

–

ģ

ar

m

stures

ā

ku Midlberijas koledž

ģ

du

t

, 1954. g.

ī

imenes arh va )

āē

Kolumbijas Universit

ā

disert

ā

t

1963. gad

ņē

ciju un sa

ņ ņ

vi

ā

ma Ph. D. gr

ā ē ā

š aizst

du. Vi

v

a zin

ja doktora

tniskie darbi

ē

reflekt

ja A. Dž. Toinbija, O. Špenglera, J. G. Herdera, F.

ē

Šellinga un P. J. Tilliha idejas, tom

ņ

vi

ā

a darbiem atst

ā

1967. gad

ņ

vi

ja

ī ī ā

r noz

t

ņē ā

š uz

m

ā

s Orient

t

universit

ī

l

ā

. 1975. gad

ā ļ

īā

tes departamenta vad

ņ

ā

emot doktora gr

(Foto no

ģ

t

ā

ū

, 1963. g. j

ī

t

du filosofij

āē

Kolumbijas Universit

imenes arh va )

rs.

bu

Vitenbergas

ts par profesoru. 1989. gad

V. V. Kl ve sa

b

listikas katedras vad

ēē ā

tika iev

ko ietekmi uz

ī ū ī

āē

āē

g

P. J. Tillihs, V. E. Frankls un R. N

Vitenbergas Universit

universit

m

ā

nij

ju.

k uva par

ā

1981./1982. gad

ā ā ā

Venkatešv

ā

Bub

ī āē

V. V. Kl

nešv

ra Universit

r

ve ir bijis viesprofesors Šri

t

ā

Tirupatij

ā īā

, Andras, Gudžaratas un cit

ī

V. V. Kl

ā

ves intereses galvenok

ī

kopš Indijas neatkar

āē āē

, Utkalas Universit

rt saist

t

s Indijas universit

j

t

s ar indiešu filozofiju

ā

bas s

kuma.

ī ā

V. V. Kl ve un kundze Vija ar Šri

Venkatešv

ā

ras Universit

tes Filozofijas

ē

pasniedz

jiem un studentiem, Tirupati,

ā ģ

Indij

(Foto no

ī

ā

V. V. Kl ve pie Šri Venkatešv

ā ģ

Tirupati, Indij

(Foto no

ā

ras Universit

ī

, 1981. g. septembr

ī

imenes arh va )

tes

, 1982. g.

ī

imenes arh va )

s.

ī

V. V. Kl

ā

ve k

ī

Amerikas Latviešu apvien

ā ē ēā

notikumiem Latvij

ī ā

bijis ar

t

s priekšs

ī ā

. Apvien

d

t

b

bas biedrs sekoja

ā

darbojies vair

ā

k nek

30 gadus,

js.

ī

V. V. Kl ve

ā

(centr

, 1. rinda) Amerikas

ī

Latviešu apvien bas

ē

vald

(Foto no

, 1971. .g

ģ

ī

imenes arh va )

ī ēē

ā

V. V. Kl ve (2. no kreis

iev

l

ts

par Amerikas

ī

Latviešu

apvien bas valdes

ē ēā ģ

priekšs

d

t

(Foto no

ī

ā

V. V. Kl ve (2. no kreis

ū

1979. g. j

ē ē

s) PBLA valdes s

ā

lijs, Visbij

(Foto no

ģ

(Zviedrija)

ī

imenes arh va )

d

,

s),

ju, 1984. g. 7. maijs

ī

imenes arh va )

ā

ā

Kad 1989. gad

ī

Latvij

ierodas Vija Kl

ī

Visvaldis Varnesis Kl

ē

ve var

āē

filozofijas fakult

ī

1990. g. V. V. Kl

ā

Madlien

ā

ve kop

t

ā

ā

kop

s

ā

str

t

d

ā

ģ

l

k darbu

tes atjaunošanas.

na vietnieku un

ē

rt p

ā ī

c viena m

c

bu gada

ā

t

(1993./1994.) – par Sistem

ēā

ijas katedras (v

pavisam un s

par dek

ā

āē

ja

ā ā

ju, savuk

Vitenbergas (ASV) Universit

ē

dz

ti.

ijas fakult

īā

profesora vietas izpild

ī

ba” un pal

ā

ijas fakult

ģ ā ā

kum

ē

ī

ā

ā ā

1991.-1993. gad

.

beru 3x3 nometn

tika un latviet

tes Teolo

r

ē

ru V

imeni atgriežas Latvij

ā

stures un

ijas semin

ģ

ar

pie Latvijas Universit

teolo

ē ā ā

Ē ģ

ja ievirzes kursu “

s sarunas par to, ka

t lekcijas V

ar filozofu Elm

atjaunot Teolo

1991. gad

k

ī ģ ā

tu las

un Teolo

ī

vad

ā ā

ve, s

ā

k – Sistem

ā

tisk

ā

s un praktisk

ā

tisk

s

ģ

s teolo

ijas

īā

katedras) vad

1995.

ā

gad

ņ ā

vi

ģ

Teolo

ā

laika posm

ī

„Gudr

ī ī c

ā

ja par profesoru. Lai nodrošin

ā ī ļ

ī

saraksta darbus „Tic

ļ ā ļ

ijas studij

un „R

l

ti ar nepieciešamo m

bas ce os:

ģ

teolo

ju (1994–2003).

ēē

u iev

ijas fakult

t

ģ ā

bas ce os: reli

ss ievads Rietumu filozofij

ī āē

ē

g

iju v

ve

ī ā s

sture” (1995),

” (1996) „Ievads

sturisks atskats” (1996)

ī ā ē

sture ar atskaut uz krist

pieredzi” (1998).

ī

ru, Kl

ē

tika: v

ē

tikas v

ū ē

bu literat

ī

s” (1996), „Krist

bas ce os:

c

tu LU

g

s

tikas

ā

Gr

ī

mata “Gudr

ā

dom

ļ

ī

bas ce os” —

īā

ta las

t

ē

ā

ve atg

ī ā ū

ba, draudz

ī

b

ī

bas m

l

ī īēā ā

ī

āē ģ

ijas fakult

ģ

t

iju I un II", "Pasaules reli

ķ

ba (no grie

ba, sophia — gudr

t filozofiem — gudr

ba), autors

bas m

ē

doc

l

t

ja kursus "Sistem

ī

ve uzskat

ā ģ ā

savas smag

ē

v

modernaj

ā

Latvij

ā

ī

š ir ar

ī

" las

ā

va dibin

ē

ā

neša atsak

ā

1996. gad

ma

ā ā ā

s no

deput

ī

V. V. Kl

ū ā īā

istrant

cas

ras studentiem .

c

t

ēē l

ā ī ā č ē ī

js un iest

ā

ts Saeim

, ta

ā

ta amata pien

ņē

pat

ijas" un "Doma

Latvijas Zemnieku savien

ve sa

mu).

ģ

frikas reli

tiek iev

ra

d

ja kursus "Latvijas bazn

Ā ģ

ī

taj

a misija, t

ī

las

ja ar

kuras saraksta 1993. gad

m

ņ

Vecumnieku draudzes m

ē

dreiz sava t

daismu un isl

t studentus ir vi

bas laik

period

ņ

vi

c

ijas filozofiju", kursu "

ā

k

ī

s slim

sturi", "Reli

ā ī ā

ja, ka m

tisko

ē ā ā ēļ ī

ū

ī

jiem."

ijas I un II" (šie kursi aptv

hinduismu, džainismu, daoismu, budismu, j

V. V. Kl

šana.

ī

lest

āī

ba, br

ģ

ve Teolo

ā

le un audzin

ī

ī

lest

ā

. T

ā

ija, mor

jis, ka filofozija ir gudr

raksta: “Mums visiem j

teolo

reli

ā

din

ī

philia — m

V.V. Kl

ģ

jiem, kurus interes

ī

V. V. Kl

ā

ss ievads Rietumu filozofij

u p

kuma pild

ņ

ma Triju Zvaigž

b

jas

, no

c

šanas.

u ordeni.

u

ī

ņ

V. V. Kl ve sa

ņ

emot Triju Zvaigž

(Foto no

ģ

ā

u ordeni 1996. g. 2. maij

ī

imenes arh va )

ī ļ

Profesors sarakst

ī

“Tic

ī

jis tr

ā

s gr

ī

bas ce os”, “Gudr

ī

V.V. Kl

ā ī ī

matas par lekcij

ļ

ī

s las

bas ce os” un “R

c

ā

ī

izdevumos, k

ar

m

m:

ā ģē ā

jis daudzus rakstus zin

ā

bijis zin

ē ā

m t

bas ce os”.

ē

ve ir public

ā ļ

taj

tniskajos

tnisko darbu redi

t

js un

recenzents.

ī ī ī ā

V.V. Kl

att

st

ī

ves ieguld

ū

jums m

sdienu Latvijas teologu paaudzes

ē ē

b

ir nenov

rt

ī

jams, gandr

ēā

z visa tagad

j

Latvijas

ē

teologu paaudze ir stud

jusi pie profesora Visvalža Varneša

ī

Kl

ņ

Vi

ves.

ģ

š bija daudzu teolo

ē

Vecumnieku draudz

ī ā

atsauc

es k

ī

cien

ē ā

pamatu lic

gs. K

īļ

ijas studentu iem

ē

ots pasniedz

ā īā

ts m

c

t

ī

js, labu trad

ā

js, pats aizvien palikdams vienk

ā

teicis apustulis P

ē

vils: “P

likt k

ā

ko, k

ņ

vi

ī ā ē āē

c Dieva dot

ļ

ū ā

ciju un stipru

ršs, sirsn

gudrs namdaris liku pamatu, bet cits ce

katrs lai piel

js un

s ž

uz t

ļ

gs un

ī

last

bas

ku. Bet

š to ce . Jo citu pamatu neviens nevar

ē

to, kas jau ir likts, proti, J

(1kor 3:10-11).

zus Kristus“

ī

ī

ē

V. V. Kl ve ar dz vesbiedri Teiku p

ā

gr

ņ

da sa

ū

emšanas , 1963. g. 4. j

(Foto no

ī

ā

V. V. Kl ve k

ā

zu dien

(Foto no

ģ

ģ

ū ā ī lij

imenes arh va )

ī

ā

V V. Kl ve k

ē

jaunordin

ā īā ī ā

ts m

ķ

spredi

c t

o Midelberijas (ASV) bazn c

(Foto no

ģ

ī

imenes arh va )

ī

imenes arh va )

ar Teiku

Rožkalnu, 1959.g. 10. j

c doktora

js

(ap 1958.g.)

ā

nij

ī

ā

V. V. Kl ve k

ā ā Ņ

zu dien

1979. g. 17. mart

(Foto no

ģ

,

ā

ujork

ī

imenes arh va )

ī

ā

V. V. Kl ve Indij

(Foto no

ar Viju Siksnu,

ģ

ū ā

, 1979. .g. j

ī

imenes arh va )

lij

ī

ī ā

V. V. Kl ve krist b

(Foto no

ģ

ūā ī

s Elut

r

ā

, Indij

imenes arh va )

ī

ā

Latviešu ev. lut. bazn cas Tamilnadu (Indija) dibin

ī

ā

1981. g. decembris (V. V. Kl ve 1. no lab

(Foto no

ģ

ī

imenes arh va )

s)

šana,

ī

ā ī

V. V. Kl ve sav

pasniegt ar

āā

s dzimtas m

j

ē ē

lekcijas. Reizi m

ī

ar

indiešu

(Foto no

ņ ī

s Tor

ā

kaln

ā

, kur

ē

s profesors m

dza

nes , gaidot studentus, gatavoti

dieni, 1994. g.

ģ

ī

imenes arh va )

ī

ģ

V. V. Kl ve lasot lekciju LU Teolo

(Foto no

ģ

āē

ijas fakult

ī

imenes arh va )

t

, 1994. g.

ī

ķ

V. V. Kl ve Jaun

(Foto no

ī

ā

emeru sanatorij

ģ

ī

imenes arh va )

ģ

V. V. Kl ve Teolo

ā

ijas fakult

(Foto no

, 1999. g.

ģ

ā

tes izlaidum

ī

imenes arh va )

, 2001. g.

ī

ā ģ

V. V. Kl ve kop

ar Vecumnieku draudzi

(Foto no

ī

imenes arh va )

ī

ā

V. V. Kl ve 70 gadu jubilej

ā

kop

ī

ē

ar dz vesbiedri Viju un d

lu Saulvedi,

ī

2001. g. 23. septembr

(Foto no

ģ

ī

imenes arh va )

V.

Ī

V.

ī ē

"Dz

ā

v

kop

nosaki

tikai

ā

viet

KL

m

un

"Pasakiet,

ir

ā

t,

tad

ī

dz

rt

ve

,

juma

ē

bai

varam,

un

ā

Ceturtk

c

ir

-

ļ

viedok

iem,

ā

zin

šanas.

politiku

k

st

rad

rš

jusi

kam

b

liktenis

neko

ī

kas

āī ī ī

bag

-

t

att

ba,

st

kur

t

vai

AS

ā

t

,

ka

jau

visu

salicis

labot

pa

."

ī ī ī

-

neatt

st

ražošanas

ta

ā

vidi,

Nav

visu

main

un

vi

ā

.

š

Otrk

dara

rt

ir

ī

impuls

ā

s

nevaram,

ē ā ū b

ka

zeme

l

ta?

menis.

saviem

ņ ū

vi

nepieciešams

apzin

cilv

elementi.

zeme

k

ATZI

i

j

tas

"

ā

j

j

ta

ā ā ī

vai

Un

vai

ī ī

rt

ko

ko

rt

Dievs,

ē ā ī ā ņ

ir

p

ī

sabiedr

ir

ki

nevari

att

labi.

visam,

vair

nenosaka

cilv

viss

ī

gad

-

vai

vienk

jiem

iski

"Pirmk

ū

to

ā ģ

vot

psiholo

j

-

ir

ā

st

pats

kas

daudz

ī

iedz

tu

tu

Atcerieties

Viss

ū

sapl

Ņ

VES

kam

t

vi.

ko

b

virtuvi.

"

b

ga,

t

vis

vai

apg

tas

ā

p

rt

s

vai

-

vi

ī

ē ē

cilv

pret

attiecas

s,

vi

a

t.

diem

ģ

reli

ī

dar

ā

daž

gan

ko

jaunas

uz

ņ

ka

kam,

nevajag

arvien

to

nenotiek

gan

ko

š

bai,

izpausm

rtam

t

ņ

Ja

rliec

nekas

ā ā

ē ū

atv

t

jo

Trešk

vajag,

gatavam

vienalga,

ā ū

j

ē

j

robežas

ā ū

j

-

pamats.

iju,

ē

"V

ē

l

cilv

kam

ē

konkr

citu,

ē ķ

tam

tas

m

ļ ē

ir

r

oti

koncentr

tas

ā

nevis

im

j

-

ļ

milz

man

interesanti

uz

ī

ka

šodienu

pl

šodien

-

visas

m

j

ni,

j

ē

koncentr

tas

un

tas.

k

dieniš

o

s

l

maizi

gšanas

dodi

jas

Starp

ā ā ū

stam

ķ

su

ā

bet

izdara

paz

ū

-

ā ā ī

gi

ir

mums

šodien..."

ē

"Ziemassv

ī

m

tku

ī

lest

bas

saturs

izpausme

ir

ī

m

ī

lest

bas

ē

cilv

kam,

ā ū

apliecin

kurš

varb

jums,

t

to

Dieva

nemaz

nav

ī

peln

"Es

Un

jis."

ē

raiz

jos,

ē ā

v

l

netais

"Bieži

kur

man

ir

ļā

s

va

vien

.

ā

ks

dz

vi

utt.

ā

p

m

m.

ā ā

nem

t,

k

ā

p

k

o

ī ē ā ā

atrisin

t

t."

ar

t

,

ā

k

gu

s

latviešu

izcept

ī ā

nezin

atrast

gal

dzi

ar

in

s

ā

t

bu,

dus

kos

ņ

zir

ī ā

p

r

gus,

us.

kas

nopietnu

šanu

savas

narkom

probl

nesp

ī

ar

ēā ā

iekš

jumu

ē

vai

draugu,

ēģ ā ļā ē

m

ē

pel

lieta."

vientul

ī ā ā b

tos

alkoholisms,

izmis

rvar

bas,

kumu,

tikt

d

t

viegla

sabiedr

T

ļ

atspogu

rkl

t

ū

tr

ā ā ēļ

nezina

ē ā

probl

gr

nav

saišu

ī

lu

ē

Cilv

ā

dab

ūī

lielas

T

ū

tu

sastopamies

sabiedrisku

norm

ē

var

j

ī

dz

d

kuras

ves

ū ā

prostit

ā ā

k

atrast

draudzeni.

nija,

kaut

mas,

s

ju

veid

ē

cilv

ks

cija

"Bija

laiks,

likteni.

saucot

Dz

k

liecin

ves

lest

m

ē

s

ē

"Ja

atkl

rd

gi

oj

,

jusi,

m

klus

mies

s

ka

varam

jot.

T

d

ū

par

m

su

ā

run

ļā

jot

ū

m

su

tautiešu

ska

k

un

ī

tautai

pal

ē

dz

t

ī

nebaid

simies

s

Dieva,

,

ī

kalpošana,

kaut

pal

nesavt

ē

dz

t

un

ga

ī

pal

ē

dz

šana,

ā ļ

ierobežotos

ī

citam

ī

gi

b

br

t

ē

iesp

ē

s

tikuši

ī ū

piln

m

ē

m

ir

apst

ē

mekl

jam

k

os,

lielo

ī

pal

gu

-

vu."

jas

apkopj."

dz

ā

tri

js,

r

ē

.

M

ņ

ja

vad

vi

š

s

t

jiem

un

ē

kritiz

turpina

jam

tagad

ikvienu,

ā ā

str

d

t,

ē

m

s

to

dam"."

mums

ba,

tikpat

ū ā

j

un,

īā

visiem

ē

"no

ī

Taisn

t

no

ves

īā

vad

dzam,

bet

ļā ī

va

vi

ū

l

stenotos.

ā

v

ir

bai

ē

ī j

cits

T

grib

c

r

pums

kad

esam

esam

p

oti

ē

m

Debesu

kas

tom

bail

nosl

ba,

in

"M

s

t!"

ī ī ēģ ā

m

m

st

nek

ī

"Dz

ve

lietas

ā ā

vair

ē ļ ļ ā ī ē ā ī ā ā ā ē ā ī ē ā ēļ kad

ka

liela

ir

ī ā

ar

ē

s

kla,

ī

taisn

j

ā ā

str

saules

ba,

ka

d

,

lai

stari

ē

cilv

ī ū

š

un

kam

l

gšana

lietus

ē

s

kla

ā ā ē

n

j

k

s

no

j

un

LAIKABIEDRI

V.

"Vienu

no

ī

profesors

savas

vad

ū

izj

tas

pasaules

skaidri

-

vi

ā

un

a

ļ

oti

ē

M

s

KL

Atmodas

s,

ka

ē

ē

skan

saprotami,

ā

nebij

m

dievkalpojumiem

c

ā

st

ja

bet

laika

bazn

kancel

teiktais

VI

ī ā

Vecumnieku

lik

ņ

-

klusums.

ja

Ī

V.

pirmajiem

PAR

v

.

Spilgti

ē ā

cilv

gudri,

p

raduši

c

dzird

nos

t

š

ne

-

ā īā c

t

js

un

profesors

ā

visspilgt

kajiem

ā

skolot

jiem

un

un

ī

V.V.

Kl

ve

bija

ģ āā āā ori

dom

t

in

l

kajiem

du

ņ ī ā

jaut

a

ā ā

paš

jumu

ā

saprotam

d

ms

viens

ā

veid

bija

profesors

oti

plašu

ā

e)

no

latviešu

ī

gs

rš

,

Morics)

kompleksu

visiem

viegli

ā

.

Piedev

humora

laim

un

ā ā

vienk

valod

izcila

bija

ļ

bija

un

ķ

Ba

jiem”.

pasniegšana

profesoram

ka

vana

s

valodu."

(Juris

“Vi

ī

š

ē

m

(Aloida

“M

no

rliecinoši,

ī ē ē ā

bazn

ks

atceros

ū

izj

m

ta.

Es

ā

dom

ju,

ē

cilv

ks”.

(Juris

Morics)

Ī Ī Ā Ā Ā

NOZ

M

G

PUBLIK

ļ

filozofij

ģ ā ģ ā ī

reli

ij

s p

rdomas

vai p

ā ē ū

taj

nepretend

b

ā ā ā

ī

t galven

ē ā ā ā

par “filozofisk

d

t ievads

veid

ē

jam

in

ģ

jums

s atbildes uz

s atbildes apz

m” vai “reli

t

ēģ ā ā ī ē m

no t

Taj

ā

p

jam

ā

isk

m”. Galvenais ir,

ū

s atbild uz m

ā

su jaut

jumiem.

ā

ē ā ā

m

t filozofiskas

s ir tikai m

s iesp

s ieteikt

Autors apzin

iesp

s

ā

rdomas. T

gi, vai m

ā ā

ā

mat

rskats par pasaules lielaj

ā

aprakst

svar

ā

s gr

ī

iskas p

sum

k

"sarakst

m, lai gan teiktais var izrais

reli

ī

ī

ve ir teicis:

ā ā ā ā

iek aut

S

CIJAS

ī

V. V. Kl

K

ē

s, ka par katru no atbild

m ir

ā

jams teikt daudz, daudz vair

ī

m ir sarakst

ā

pat laik

ā

tas neskait

ī

mums ir ar

ā

mas gr

ē

dos ieskatus var

ē ē

un izv

rt

matas.

nepieciešami

ā

rskati, lai daž

k. Par katru

t.”

ī

tu sal

ī ā s

ki

ā

dzin

t

ī

Tic

bas

ļ

krustce

os

:

ģ

teolo

isku

rakstu

ā

kr

jums

(1961)

Dimensions

of

Indian

thought

(1985)

Pa

ļ

kuru

uz

ce

ū

m

u?

su

ā

:

P

ī

dz

rdomas

ves

par

lielajiem

ē

iesp

ā

jaut

ā

jam

m

jumiem

ē

atbild

(1988)

m

ī

Tic

bas

ļ

ce

os

:

ģ

reli

iju

ē

v

sture

(1995

)

ī

Gudr

bas

ļ

ce

os

:

ī

ss

ā

filozofij

ievads

(1996

)

Rietumu

ī

Tic

bas

ļ

ce

os

:

ģ

reli

iju

ē

v

sture

(1998

)

Vadonis

apjukuĹĄajiem

:

ġ

spredi

i

(2007)

Ā

D

Ā

VIN

JUMS

LU

Ē

BIBLIOT

ī

V.V. Kl

ā ā ēē ē

ves d

vin

profesora nov

ā

fakult

l

ē

juma kolekcija izveidota p

2007. gad

ā ā

kai d

ī

Vija Kl

ā

juma.

tes bibliot

ā

vin

ve. Kolekcij

ā

ijas jaut

ī

ves atraitne

ē

ī ā ā ņ ā

tikas un krist

Ī

jumus.

pašu vietu kolekcij

ā

iespieddarbi, kas atkl

ā

raduš

ijas

ir iespieddarbi, kas skar

ijas, filozofijas,

ģ

teolo

c

ģ

LU Teolo

ja V.V. Kl

ģ

kulturolo

KAI

g

s

ie

em

j Indijas subkontinent

ģ

s reli

ijas - hinduismu, džainismu, sikhismu

ā

un citas, k

ā

Kopum

ī

ar

budisma teoriju un filozofiju.

ā

kolekcij

ir 764

iespieddarbi. Kolekcija

ē

atrodas LU Bibliot

ē ā

kas Bibliot

ā

kr

ā

jum

.

k

ņ

Rai

ā ī

a bulv

r

Edwardes

Michael,

Indian

temples

and

palaces

(c1969)

Palaniappan

Madurai

book

V.

V.

Ī

KL

VES

Ā

D

Ā

VIN

JUMA

Ī

SADAL

:

K.,

The

English

great

version

"Koilmanagar"

JUMS

PA

temple

of

of

the

(1970)

Ā

VALOD

M

Hume,

Robert

principal

Ernest,

The

Upanishads

V.

V.

Ī

KL

thirteen

Prabhavananda,

(1971)

VES

heritage

Ā

D

Ā

VIN

JUMA

IZDOŠANAS

Ī

SADAL

GADIEM

of

The

India

JUMS

spiritual

(1979)

PA

Indich,

William

Advaita

V.

V.

M,

Consciousness

ā

Ved

Ī

KL

nta

VES

in

Indian

philosophy

(1980)

Ā

D

:

past

and

future

(1982)

Ā

VIN

JUMA

Ī

SADAL

JUMS

PA

Ē Ā

T

M

M

IZMANTOTIE

ī

Kl

ve

ī

V.

Kl

ISSN

ve

ve

ī

R

ga

V.

ves

-

Sv

ve

V.

Par

ī ā

sabiedr

ī

b

]

/

R

ts,

tiem,

V.

/

ņ

V.

ve

[saruna

Sievietes

ar

teol.

prof.

pasaule.

ī

V.

V.Kl

vi]

/

V.

-

Kl

ve

//

Pa

ļ

kuru

ce

u

ā

:

[p

rdomas]

/

V.

V.

ī

Kl

ve

–

207.lpp.

"iekr

;

//

ī

V.

-

a

:

12.lpp.

ī

kas

Kl

vainags

Krasti

1992.

ī

V.

ves

(2000),

gums

tdienas

V.

Nr.12

Nosl

dz

Antra

ē

V.

ī

kunga

pierakst.

ē

:

ī

Kl

;

Kl

1407-2386.

ī

Kl

ī

V.V.

AVOTI

t

ē ā

bedr

pierakst.

"

M

:

ē ī

[par

ra

v

rt

Libeka

bu

//

ī

kr

ū

zi

Elpa.

-

m

sdienu

Nr.13

(1993,

13.janv.),

9.lpp.

ī

Kl

ve

V.

V.

apjukušajiem

ī

Kl

/

ve

V.

//

ve

V.

ī

ve

V.

V.

V.

V.

V.

ī

V.

Kl

ve

V.

ī

ve

V.

ī

V.Kl

K

ve.

Vadonis

Kl

Kl

Kl

vi]

/

:

d

V.

ā

V.

ī

V.

ī

Kl

V.

ē

Dieva

ds

ls

Kl

ga

:

j

s

Vai

mums

k

Laiks.

Vieglus

/

V.

-

ir

/

Kl

ve

ga

;

:

:

Klints,

atmi

-

as

A.Ba

e

:

:

is]

ī

R

V.

V.

ī

Kl

ve

//

Vadonis

V.

ī

Kl

ve

//

Vadonis

apjukušajiem

ga

:

Klints,

ar

teol.

Visvaldi

2007.

prof.

-

V.

V.

ī

Kl

vi

/

V.

V.

ī

Kl

ve

105.lpp.

ī

V.Kl

vi]

/

2.lpp.

ā

neatmaks

pierakst.

V.

/

15.-16.lpp.

profesoru

[saruna

9.sept.),

/

is]

37.lpp.

par

–

ķ

[spredi

2007.

ķ

[spredi

2007.

bailes?

darbus

kalpotu!

ņ ķ

s

(1978,

ī

V.

R

vada?

ā ā

Visspilgt

lai

ī

–

Klints,

apjukušajiem

//

cis,

ve.

ū

gars

R

n

ī

V.

ī

–

ā

ir

jas

ī

dar

t

ē

Vita

P

:

[saruna

tersone

//

ar

teol.

Diena.

-

prof.

Nr.12

(1990),

10.lpp.

Morics

(2011,

J.

Piemin

oktobris),

Visvalža

c

t

ju

ī

Kl

vi

/

J.Morics

//

Vecumnieku

Novada

ņ

Zi

as.

-

Nr.18(51)

9.lpp.

Varneša

2015.gada

ā īā

m

ī

Kl

ves

28.augusts.

–

ā

d

ā

vin

Pieejas

jums

veids:

[elektroniskais

ī

t

meklis

resurss]

WWW.

//

biblioteka.lu.lv,

URL:

http://www.biblioteka.lu.lv/e-resursi0/kolekcijas-

davinajumi/davinajumi/klives-kolekcija/.

–

[Resurss

ī

skat

ts

2016.

gada

ī

21.oktobr

].

ā

Izst

©

ā

P

des

autori:

Latvijas

ē

rpublic

šanas

ū

Agra

Bl

ā

Universit

un

ē

cit

ma,

tes

šanas

Ilze

ē ā

Bibliot

ī

gad

ū

Alekš

jum

ka,

ne

2016

atsauce

ā

oblig

ta