__MAIN_TEXT__

Page 1

Klasikas smalkās kaites:

Jāņa Ezeriņa

tulkotie darbi Latvijas Universitātes Bibliotēkas krājumā


Par izstādi Iespējams, Jānis Ezeriņš – košums Latvijas literatūrā, būtu radījis pavisam citādus un ne tik savdabīgus darbus, ja nebūtu guvis iedvesmu no ārzemju literatūras lielmeistariem, iepazīstinot latviešu lasītāju ar jaunām literārām noskaņām un formām, tulkojot slavenu autoru darbus, kuru stils bija tik līdzīgs Jāņa Ezeriņa iekšējai pasaulei. Jānis Ezeriņš nevienu no šiem autoriem nekopē, bet mācās meistarību, izveidojot savu, vien viņam raksturīgu un neatkārtojamu rakstības stilu. LU Bibliotēka ir mājvieta gan leģendāru autoru darbiem, gan mazāk zināmiem rakstu krājumiem, īpašiem izdevumiem, retām grāmatām un tādām, ko katrs zina. Tā ir bagāta ar dažādām kultūr vēsturiski nozīmīgām un interesantām kolekcijām. Tās ir pērles, kas grezno LU Bibliotēkas krājumu. Šajās kolekcijās ir arī Jāņa Ezeriņa tulkotie nozīmīgu klasiķu un viņa laikabiedru darbi: Moljērs, Stendāls, Oskars Vailds, Žerārs Rodenbahs, Oktāvs Mirbo u. c. Viņa tulkotie darbi krājumā atrodas dazādās kolekcijās: pirmā Latvijas Republikas prezidenta Jāņa Čakstes dāvinājumā, kolekcijā “Pirmspadomju perioda grāmatas latviešu valodā” u. c. Izstādē apskatāmi LU Bibliotēkas krājumā esošie Jāņa Ezeriņa tulkojumi, kuri ir vērtīgi ne vien saturiskā, bet arī vizuālā noformējuma un savu īpašo stāstu, un smalko kaišu dēļ.

2


Saturs Par izstādi ............................................................................................................. 2 Biogrāfija .................................................................................................................. 4 Tulkojumi: • „Okasens un Nikoleta” .................................................. 6 • Š. Lerbergs „Pans” ........................................................... 14 • Stendāls „Sarkanais un melnais” .................... 15 • O. Vailds „Lorda Artura Sevila noziegums: etīde par pienākumu” ................................................. 17 • O. Vailds „Doriana Greja ģīmetne” .............. 18 • Ž. Rodenbahs „Pilsētas mednieks” .............. 21 • Ž. Rodenbahs „Mīlestība un nāve” .............. 22 • O. Mirbo „Iemīlējušies” ............................................ 23 • Moljērs „Daiļavas” ....................................................... 24

3


Biogrāfija

Jānis Ezeriņš (1891-1924)

Jānis Ezeriņš - skolotājs, rakstnieks un tulkotājs, dzimis 1891. gada 9.aprīlī Biksēres pagasta Beiros. Savas skolas gaitas uzsācis 1899. gadā Vanagpakalnes pamatskolā, 1902. gadā tās turpinājis mācības Cesvaines draudzes skolā un 1905. gadā Lazdonas draudzes skolā. Sajutis savu aicinājumu - mācīt, 1910. gadā viņš pabeidz Valkas skolotāju semināru Valmierā. Jānis Ezeriņš nav bijis no cītīgājakiem skolniekiem, atteicies celties no rītiem, kavējis mācības un viņa beigšanas apliecībā galvenā atzīme - apmierinoši. Bet par spīti sekmēm skolotāju seminārā, Jānis Ezeriņš deviņus gadus strādā par skolas pārzini Saikavas Ministrijas skolā, viņš aizrauj un iedvesmo skolu jaunatni ar nacionālismu. Piedalījies arī sabiedriskajā dzīvē, teātra izrādēs, spēlējis dažādos pasākumos vijoli, vadījis kori. 1914. gadā mobilizēts armijā, taču veselības dēļ atvaļināts. Devies ārstēties uz Gulripšas (Abhāzijā) tuberkulozes sanatoriju, pēc tam atgriezies Saikavā, kur atsāk skolotāja darbu. Bija laikrakstu “Līdums” un “Dzimtenes Atbalss” literārais līdzstrādnieks. 1918. gadā vācu okupācijas vara uz apsūdzības pamata piecas nedēļas turēja apcietinājumā, pēc tam J.Ezeriņš strādāja par palīgskolotāju, un kādu laiku bija bez darba. Tomēr viņa rakstniecības gaitas, kuras uzsācis jau agrā vecumā, ved Jāni Ezeriņu uz Rīgu, kur kļūst par laikraksta “Brīvā Zeme“ literārā pielikuma vadītāju no 1919. gada līdz 1922. gadam. Savas dzīves laikā publicējies ne tikai kā Jānis Ezeriņš, bet dažādos literarajos pielikumos izmantojis tādus pseidonīmus kā Hi-hi, Orions, Unus e multis (Viens no daudziem). Miris agri - tikai 33 gadu vecumā 1924. gada 24. decembrī, nespējot uzveikt tuberkolozi. Apbedīts Meža kapos.

4


“Okasens un Nikoleta”

Noskaties video

Jānis Ezeriņš tulkojot “Okasens un Nikoleta“

6


Okasens un Nikoleta (1924)

Vecfranču dziesmas „Okasens un Nikoleta” 1924. gada Vaiņaga izdevums. (Waiņaga isdewums)

7


Okasens un Nikoleta (1924)

Jāņa Čakstes zīmogs “J. Tschakste”

8


Okasens un Nikoleta (1924)

Jāņa Ezeriņa veltījuma ieraksts “Bahtrama kgam Rīgā, 1.apr. 1921. Tulkotājs”

9


Okasens un Nikoleta (1939)

Izdevniecības “Zelta Ābele” izdevums. Izdevumu rotā apgāda grafiskās zīmes un viena no pirmā “Zelta Ābeles” izdoto grāmatu ilustratora - Voldemāra Krastiņa darbi

10


Okasens un Nikoleta (1939)

Grāmata īpaša ar savu stāstu. Tās atvērumu rotā īpašs ieraksts “Manai Ancītei 1939. gada 23. martā. Koļa.”

11


Okasens un Nikoleta (1939)

Izdevumu rotā smalkas zeltītas vinjetes un nosaukuma iniciāļi. Spoži zeltītajās vinjetēs dominē atsauces uz lilijas motīviem. Lilijas ziedam tāpat kā rozei pieder simboliski daudzslāņaina nozīmē gan kristietībā, gan laicīgās dzīvēs norisēs, īpaša loma tai atvēlēta heraldikā. Francijā tā kļuva par karaļa varas emblēmu kā arī uzticības zīmi kristīgajai baznīcai.

12


Okasens un Nikoleta (1939)

Paralēli ornamentālajam dekoram, starp teksta fragmentiem izdevumā ievietotas kokgrebumā izpildītas ilustrācijas. Kā izteiksmes līdzeklis izvēlēts pretnostatījums un kontrastējošais - melnais, baltais un zeltīto toņu izmantojums, kas  raisa asociācijas ar viduslaiku manuskriptiem un to ilustrācijām, jo tās nereti tika bagātinātas ar zelta vai sudraba elementiem. Var secināt, ka mākslinieks, kombinējot ornamentālo simboliku un izteiksmes līdzekļus, domāja par teikas rašanās laiku un vietu, tā veidojot saturiskā aspekta un vizuālā noformējuma sintēzi.

13


Š. Lerbergs „Pans”

Š. Lerbergs „Pans” (1921)

14


Stendāls “Sarkanais un melnais”

Stendāls „Sarkanais un melnais” (1921)

Bibliotēkas krājumā nonākusi pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados kā dāvinājums

15


Stendāls „Sarkanais un melnais” (2007)

2007. gada izdevniecības Valters un Rapa izdevums

16


O. Vailds „Lorda Artura Sevila noziegums: etīde par pienākumu”

O. Vailds „Lorda Artura Sevila noziegums: etīde par pienākumu” (1922)

Izdevniecības „Leta“ sērijas „Letas mazā bibliotēka” 4. grāmata

17


Tulkojumi

O. Vailds „Doriana Greja ģīmetne”

O. Vailds „Doriana Greja ģīmetne” (1921) Gulbja apgāda izdevums

18


O. Vailds „Doriana Greja ģīmetne” (1976)

Grāmata īpaša ar Gunvalda Elera ilustrācijām. Tās ir drudžainas, vibrējošas, brīžiem sadrumstalotas, kopumā veidojot viztuozu spriegumu. Cenzūras dēļ šis stils padomju gados daudzkārt bija grūti realizējams.

19


O. Vailds „Doriana Greja ģīmetne” (2003) Izdevniecības Atēna izdevums

20


Ž. Rodenbahs „Pilsētas mednieks”

Ž. Rodenbahs „Pilsētas mednieks” (1923)

Izdevniecības “Leta” sērijas „Letas mazā bibliotēka” 63. grāmata. Bibliotēkas krājumā nonācis pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados kā dāvinājums

21


Ž. Rodenbahs „Mīlestība un nāve”

Ž. Rodenbahs „Mīlestība un nāve” (1923)

Bibliotēkā ir tikai viens grāmatas eksemplārs. Tā ir interesanta ar mākslinieka Aleksandra Apsīša vāka ilustrāciju. Mākslinieks grāmatas interpretācijai piegājis ļoti tieši - centrā uz dūmakaini zila fona irznirst mīlnieku pāris, kuru apskāvusi nāve skeleta izskatā.

22


O. Mirbo „Iemīlējušies”

O. Mirbo „Iemīlējušies” (1923)

Grāmata Bibliotēkas krājumā nonākusi pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados. Interesanti, ka tajā ar sarkanu zīmuli titullapā veikta atzīme – Makulatūra. Gandarījums, ka tā saglabājusi savu vietu krājumā, un dokuments, kurš bijis paredzēts iznīcināšanai, nu piedzīvo savu zvaigžņu stundu kopā ar citiem Jāņa Ezeriņa tulkotajiem darbiem.

23


Moljērs „Daiļavas”

Moljērs „Daiļavas” (1922)

Viena no grāmatām, kurā Jānis Ezeriņš izvēlējies lietot pseidonīmu – Unus e multis (Viens no daudziem)

24


Izstādes autori: Agra Blūma, Ilze Veigura Izstādes dizainere: Elīna Sniedze © Latvijas Universitātes Bibliotēka, 2016 Pārpublicēšanas un citēšanas gadījumā atsauce obligāta.

Profile for Latvijas Universitātes Bibliotēka

Klasikas smalkās kaites: Jāņa Ezeriņa tulkotie darbi Latvijas Universitātes Bibliotēkas krājumā  

Klasikas smalkās kaites: Jāņa Ezeriņa tulkotie darbi Latvijas Universitātes Bibliotēkas krājumā

Klasikas smalkās kaites: Jāņa Ezeriņa tulkotie darbi Latvijas Universitātes Bibliotēkas krājumā  

Klasikas smalkās kaites: Jāņa Ezeriņa tulkotie darbi Latvijas Universitātes Bibliotēkas krājumā

Advertisement