Teorija par visu

TEORIJA PAR VISU:

KVANTU FIZIĶIM

STĪVENAM HOKINGAM 75

Latvijas Universitātes Bibliotēkas

virtuālā izstāde

SATURS

PAR IZSTĀDI

BIOGRĀFIJA

BEZ ROBEŽĀM

CENTAURA ALFA

MELNIE CAURUMI

HOKINGA GRĀMATAS LU BIBLIOTĒKĀ

IZMANTOTIE INFORMĀCIJAS AVOTI

PAR IZSTĀDI

Latvijas Universitātes Bibliotēkas veidotā izstāde veltīta vienai no

izcilākajām mūsdienu personībām - zinātniekam

Stīvenam Hokingam

(Stephen Hawking).

S. Hokings sniedzis lielu ieguldījumu kvantu fizikas, laika un melno

caurumu teoriju veidošanā un attīstībā. Plašākai sabiedrībai zinātnieka

vārds pazīstams pateicoties viņa populārzinātniskajām monogrāfijām

un savam dzīves stāstam. Neskatoties uz smago slimību, S. Hokings

aktīvi strādā un ceļo, ar savu piemēru iedvesmojot cilvēkus visā

pasaulē.

Izstādes mērķis ir sniegt ieskatu S. Hokinga dzīves gājumā,

iepazīstināt ar nozīmīgākajām publikācijām, atspoguļot LU

Bibliotēkas krājumā esošos iespieddarbus, kuros zinātnieks

vienkāršā

valodā izklāsta savus pētījumus, kā arī izdevumus par

S. Hokingu - atmiņas un nozīmīgākos sasniegumus, kas var kalpot

par ierosmes avotu ikvienam.

BIOGRĀFIJA

Būtiska loma S. Hokinga spilgtās

personības un domāšanas bez robežām

veidošanā bija viņa ģimenei. Stīvens Hokings dzimis 1942. gada 8. janvārī

Oksfordā, Anglijā. Zinātniekam patīk

trīssimt gadus pēc Galileja nāves.

uzsvērt, ka viņš piedzimis tieši

Četru bērnu ģimenē S. Hokings bija

vecākais. Vēlāk Hokingu ģimenē piedzima divas meitas – Marija un Filipa,

kā arī dēls Eduards.

S. Hokings bērnībā

(Foto no grāmatas "Īsi par manu vēsturi")

S. Hokings (1. no kreisās) bērnībā ar māsām Mariju un Filipu

(Foto no grāmatas "Īsi par manu vēsturi")

Pēc Otrā Pasaules kara S. Hokinga tēvs doktors Frenks Hokings kļuva par

Nacionālā Medicīnsko pētījumu institūta Parazitoloģijas nodaļas vadītāju.

Ģimene pārcelās uz Sentolbansu - mazu pilsētiņu Londonas Ziemeļos,

ievērojamu ar savu spilgto vēsturi kopš romiešu laikiem, kad Stīvenam bija

astoņi gadi,

S. Hokinga vecāki izglītību uzskatīja par vērtību un to vēlējās

ieaudzināt arī saviem bērniem.

Deviņu gadu vecumā viņš bija viens no nesekmīgākajiem skolēniem klasē.

Vēlāk sekmes uzlabojās, bet tikai līdz vidējam līmenim. Par spīti tam gan

skolotāji, gan klasesbiedri saprata, ka viņu vidū ir nākamais ģēnijs, jo zēns

izpelnījās iesauku "Einšteins". Puikam izcili padevās matemātika, bet īpaši

- ķīmija.

S. Hokings pusaudžu gados

(Foto no grāmatas "Īsi par manu vēsturi")

S. Hokingsar māti un tēvu

(Foto no grāmatas "Īsi par manu vēsturi")

"Fizika skolā vienmēr bija visgarlaicīgākais priekšmets, jo tas bija tik

viegls un acīmredzams. Ķīmija bija daudz interesantāka, jo tajā mēdza

notikt negaidītas lietas, piemēram, sprādzieni. Taču fizika un

astronomija dāvāja cerību gūt izpratni no kurienes esam cēlušies un

kādēļ šeit esam. Es gribēju izdibināt Visuma dzīles. Varbūt man tas

mazlietiņ ir izdevies, taču ir vēl milzum daudz lietu, ko es gribētu

noskaidrot" - atzīst slavenais zinātnieks.

S. Hokings Sentolbansas skolā (1. no kreisās)

(Foto no grāmatas "Īsi par manu vēsturi")

Pēc vidusskolas beigšanas S. Hokings studēja Oksfordas Universitātes

koledžā un Kembridžas Universitātē, kur 1966. gadā ieguva doktora grādu

kosmoloģijā.

Jau 60. gadu sākumā Hokingam sāka parādīties slimības simptomi, kas

galu galā noveda pie paralīzes. Pēc slimības diagnosticēšanas 1963. gadā

ārsti nāca klajā ar paziņojumu, ka 21 gadu vecajam jauneklim atlicis dzīvot

vien aptuveni divarpus gadus, taču šīs drūmās prognozes nepiepildījās -

2017. gada 8. janvārī zinātnieks nosvinēja savu 75 gadu jubileju.

1965. gadā jaunais zinātnieks apprecējās ar filoloģijas studenti Džeinu

Vaildu. Ģimenē piedzima trīs bērni - divi dēli un meita.

S. Hokings Oksfordā

(Foto no grāmatas "Īsi par manu vēsturi")

S. Hokings Oksforda absolvēšanā (vidū)

(Foto no grāmatas "Īsi par manu vēsturi")

S. Hokings Laivu kluba pasākumā (vidū)

(Foto no grāmatas "Īsi par manu vēsturi")

S. Hokings Laivu kluba stūrmanis (1. no labās)

(Foto no grāmatas "Īsi par manu vēsturi")

S. Hokinga bijusī sieva Džeina Vailda ir sarakstījusi memuārus, pēc kuru

motīviem 2014. gadā uzņemta romantiska drāma "Teorija par visu".

Tā stāsta par abu attiecībām un S. Hokinga sasniegumiem zinātnē.

Filma

nominēta dažādiem apbalvojumiem, tai skaitā Britu Kino un televīzijas

mākslas akadēmijas BAFTA balvai vairākās kategorijās.

iepriecina viņa bērni un trīs mazbērni.

S. Hokings laivu braucienā pa Kemas upi kopā ar Džeinu

(Foto no grāmatas "Īsi par manu vēsturi")

S. Hokinga un Džeinas kāzas

(Foto no grāmatas "Īsi par manu vēsturi")

Hokingu

S. Hokinga un dēls Roberts

(Foto no grāmatas "Īsi par manu vēsturi")

S. Hokings ar ģimeni pēc trešā bērna kristībām

(Foto no grāmatas "Īsi par manu vēsturi")

S. Hokings un aktieris D. Redmeins (filmas "Teorija par visu" S. Hokinga lomas atveidotājs) BAFTA ceremonijā

(Foto no portāla newsnish.com)

BEZ ROBEŽĀM

S. Hokings piepildot savu mūža sapni 2007.gadā veicot lidojumu īpašā lidmašīnā, bezsvara stāvoklī

(Foto no portāla ritakafija.lv )

S. Hokinga dzīvesstāsts aizrauj un iedvesmo cilvēkus visā pasaulē, jo

zinātnieks pierāda cilvēka gara spēka pārākumu pār fiziskiem

ierobežojumiem .

"Invaliditāte man nav bijusi nopietns šķērslis darbā. Īstenībā, es domāju,

zināmā mērā tā ir bijusi priekšrocība: man nav bijis jāstrādā par lektoru

vai pasniedzēju pamatstudiju programmu studentiem un nav bijis

jāpiedalās garlaicīgās un laiku patērējošās komitejās. Līdz ar to esmu

varējis pilnībā pievērsties pētījumiem."

"Saviem kolēģiem es esmu ierindas fiziķis, taču plašākai sabiedrībai

esmu kļuvis par, iespējams, vispazīstamāko zinātnieku pasaulē. Tas

daļēji ir tādēļ, ka zinātnieki, izņemot Einšteinu, nav plaši pazīstamas

rokzvaigznes un daļēji tāpēc, ka es atbilstu stereotipam par ģēniju

invalīdu. Es nevaru nomaskēties ar parūku un melnām brillēm –

riteņkrēsls mani nodod. Man ir bijusi pilnvērtīga dzīve, un jūtos

gandarīts par sasniegto. Es uzskatu, ka invalīdiem vajadzētu pievērsties

darbībām, kuru veikšanai nav šķērslis, un nenožēlot tās, kuras nav

iespējams īstenot.

Esmu pietiekami daudz ceļojis. Esmu viesojies Padomju Savienībā

septiņas reizes. Esmu viesojies arī Japānā sešas reizes, Ķīnā trīs reizes

un bijis visos kontinentos, arī Antarktīdā, izņemot Austrāliju. Esmu ticies

ar Dienvidkorejas, Ķīnas, Indijas, Īrijas, Čīles un ASV prezidentiem.

Esmu lasījis lekcijas Tautas sapulču namā Pekinā un Baltajā namā. Esmu

ceļojis jūras dzīlēs zemūdenē, debesīs ar gaisa balonu, lidojis bezsvara

stāvoklī, kā arī esmu rezervējis lidojumu kosmosā ar uzņēmumu Virgin

Galactic."

S. Hokings pie Debesu tempļa Pekinā

S. Hokings ar Eleinu Espenā Kolorādo

(Foto no grāmatas "Īsi par manu vēsturi")

(Foto no grāmatas "Īsi par manu vēsturi")

S. Hokings, vadot 2012. gada Paralimpisko spēļu ceremonijas atklāšanu

(Foto no grāmatas "Īsi par manu vēsturi")

"Mani pirmie darbi pierādīja, ka klasiskā vispārīgā relativitāte

nedarbojas singularitātēs Lielajā Sprādzienā un melnajos caurumos.

Turpmākie mani darbi ir pierādījuši, kā kvantu teorija var prognozēt,

kas notiek laika sākumā un beigās. Tas ir bijis lielisks periods, kad

dzīvot un veikt pētījumus teorētiskajā fizikā. Esmu laimīgs, ka man

izdevies sniegt kādu ieguldījumu mūsu izpratnē par Visumu."

S. Hokings ir kosmologs, kura būtiskākais ieguldījums zinātnē saistīts ar

laiktelpas singularitāšu, melno caurumu, Visuma izcelsmes un laika

dabas teorētiskajiem pētījumiem. Zinātnieka agrīnie pētījumi, kurus

viņš veica 60. gadu beigās,

kā arī tie, kurus viņš īstenoja 70. gados

izvirzīja teoriju, ka Visums ir sācies kā singularitāte - punkts ar

bezgalīgu blīvumu un laiktelpas liekumu. 70. gados S. Hokings

galvenokārt interesējās par melnajiem caurumiem. 1981. gadā viņš atkal

pievērsās jautājumam par to kā Visums ir sācies un kādas varētu būt tā

beigas. Apbalvojumus un atzīnību S. Hokings saņēma par pētījumiem

melno caurumu izpētē.

1974. gadā S. Hokingu ievēlēja Karaliskajā biedrībā, vienā no visaugstāk

vērtētajām zinātniskajām organizācijām pasaulē. Zinātnieka reputācija

nostiprinājās arī starptautiskā līmenī. Viņš tika uzaicināts vienu gadu

pavadīt Kalifornijas Tehnoloģiskajā institūtā. 70. gadu beigās un 80.

gadu sākumā Hokings saņēma sešus visnozīmīgākos starptautiskos

apbalvojumus un sešus goda doktora nosaukumus; tai skaitā arī

prestižo Alberta Einšteina Apbalvojumu.

Goda doktora grādu S. Hokingam piešķīra arī viņa Alma mater -

Oksfordas universitāte. Karaliene Elizabete piešķīra S. Hokingam goda

nosaukumu “Britu Impērijas Komandieris”, atļaujot viņam vārda priekšā

rakstīt burtus BIK. 1979. gadā Kembridžas universitāte piešķira S.

Hokingam augsto Lūkasa profesūras matemātikas profesora titulu.

S. Hokings un meita Lūsija vizītē pie karalienes Elizabetes II

(Foto no grāmatas "Īsi par manu vēsturi")

CENTAURA ALFA

Slavenais fiziķis aicina plašāk pievērsties kosmosa izpētei. Viņaprāt,

pamazām pieaug risks, ka Zeme varētu iet bojā, tādēļ savlaicīgi jāmeklē

cilvēcei jaunas mājas Visuma plašumos.

"Katastrofa uz Zemes kļūst par lielu varbūtību nākamajos 1000 vai 10

tūkstošos gadu. Līdz tam laikam mums būtu jābūt atradušiem mitekli

citviet Visumā, lai katastrofa uz Zemes nenozīmētu cilvēces

pastāvēšanas galu."

Centaura Alfa

ir Zemei tuvākā zvaigžņu sistēma, tomēr tā atrodas ļoti

tālu – vairāk nekā 4 gaismas gadu attālumā (apmēram 41,2 triljonu

kilometru). Nākotnes kosmiskajam aparātam

nāktos pārvietoties ar

ātrumu vairāk nekā 216 miljardu kilometru stundā, lai tiktu līdz

vajadzīgam punktam pēc 20 gadiem.

Krievijas miljardieris Jurijs Miļners kopā ar fiziķi S. Hokingu paziņoja par

investīcijām - 100 miljonu dolāru projektā Breakthrough Starshot, kura

mērķis ir pētīt Zemes tuvāko zvaigžņu sistēmu Centaura Alfa . Viens no

projekta uzdevumiem ir attīstīt tehnoloģijas kompaktu kosmisko kuģu

konstruēšanai, kuri varētu nokļūt līdz zvaigžņu sistēmai Centaura Alfa

20 gadu laikā.

Centaura Alfa

vizualizācija

(Attēls no portāla ecomedia.lv)

MELNIE CAURUMI

Viena no S. Hokinga pētījumu interesēm ir melnie caurumi.

Tie ir telpas apgabali kosmosā, kuros gravitācijas lauks ir tik spēcīgs, ka

melno caurumu nespēj atstāt nedz materiāls ķermenis, ne arī gaisma.

Melnie caurumi rodas masīvu zvaigžņu evolūcijas gala rezultātā, tie

atrodas arī daudzu galaktiku kodolos.

Melnā cauruma vizualizācija

(Attēls no portāla wikipedia.com)

Agrāk S. Hokings uzskatīja, ka visas daļiņas, kas iekļūst melnajā

caurumā, tiek sagrautas un informācija par tām tiek pilnībā zaudēta.

Tagad zinātnieks atzīst, ka ir kļūdījies. Viņa jaunais viedoklis - melnais

caurums pilnībā neiznīcina daļiņas. "Melnais caurums tikai šķiet

izveidojamies, bet vēlāk tas atveras un atbrīvo informāciju par savu

saturu".

Melnā cauruma vizualizācija

(Attēls no portāla wikipedia.com)

HOKINGA

GRĀMATAS LU BIBLIOTĒKĀ

S. Hokings ir autors vairākām visā pasaulē lasītāju iecienītām

populārzinātniskām grāmatām, kas tulkotas daudzās valodās.

Latviešu valodā pārtulkotas un izdotas ir vairākas slavenā zinātnieka

grāmatas: ''Īsi par laika vēsturi'' un tās pārveidotā versija ''Vēl īsāk par

laika vēsturi'', ''Diženais plāns'', ''Visums rieksta čaumalā'' un kopā ar

meitu Lūsiju sarakstītās bērnu grāmatas.

Hokinga L. Džordžs un lielais sprādziens / L. Hokinga,

Hokinga L. Džordža visuma dārgumu medības / L.

S. Hokings ; [māksl. Gerijs Pārsons ; tulk. Kristaps

Hokinga, S. Hokings ; [māksl. Gerijs Pārsons ; tulk. Gita

Šoriņš]. – Rīga : Jāņa Rozes apgāds, c2013. –

lpp. : il.

302, [2]

Puriņa]. – Rīga : Jāņa Rozes apgāds,

lpp. : il.

[2012]. –

308, [3]

Hokinga L. Džordža slepenā atslēga uz visumu / L.

Hokinga, S. Hokings ; [māksl. Gerijs Pārsonss ;

tulk. Gita Puriņa]. – Rīga : Jāņa Rozes apgāds,

c2009. –

305, [32] lpp. : il.

S. Hokinga un viņa meitas Lūsijas pirmā kopīgi tapusī grāmata

bērniem ''Džordža slepenā atslēga uz Visumu''

stāsta par Džordža un viņa

draugu aizraujošajiem piedzīvojumiem uz Zemes un Visumā. Grāmatā

interesantā un saistošā veidā stāstīts par Visuma uzbūvi un likumiem.

Hokings S. Diženais plāns / S. Hokings, L. Mlodinovs ; [tulk. Ilgonis Vilks]. -

Rīga : Jāņa Rozes apgāds, c2013. - 173, [2] lpp. : il. - ISBN 9789984234465.

Grāmatas ''Diženais plāns'' autori S. Hokings un fiziķis L. Mlodinovs savā

darbā meklē atbildes uz fundamentālajiem jautājumiem par dzīvi un

Visumu. Krāšņi ilustrētā grāmata ir iznākusi viena no Latvijas vadošā

astronoma, LU Astronomijas isntitūta pētnieka, Dr paed. Ilgoņa Vilka

tulkojumā.

Grāmatas zinātniskais konsultants - kvantu fiziķis, LU Fizikas un matemātikas fakultātes

vadošais pētnieks, asociētais profesors Dr. phys.Vjačeslavs Kaščejevs

''Tiem, kam interesē, kā iekārtota pasaule un kāda ir mūsu vieta

tajā, grāmata ''Diženais plāns'' ir kā radīta, jo tajā autori sniedz

zinātniski pamatotas atbildes uz gandrīz visiem “lielajiem

jautājumiem''. Šī grāmata ir vienkāršāka par citām Hokinga

grāmatām, un tās izpratnei nav vajadzīgas augstākās matemātikas

zināšanas, tomēr svarīgākās vietas ieteicams pārlasīt.''

Dr. paed., LU pētnieks, astronoms Ilgonis Vilks

Hokings S. Īsi par manu vēsturi / S. Hokings ; [tulk. Vita Holma]. -

[Rīga] : Jāņa Rozes apgāds, c2014. - 114, [5] lpp. : il. -

ISBN 9789984234922.

Grāmata ''Īsi par manu vēsturi'' ir S. Hokimga dzīvesstasts, kurā var gūt

izsmeļošu informāciju ne vien par Visuma izpēti un atklājumu pieredzi,

bet ielūkoties arī zinātnieka privātās dzīves aizkulisēs. Lakonisko,

asprātīgo un raito stāstījumu papildina plašs fotogrāfiju klāsts

Hokings S. Īsi par laika vēsturi : no lielā sprādziena līdz melnajiem

caurumiem / S. Hokings ; [tulk. Ieva Rudzinska ; māksl. Andris

Lamsters ; red. Māra Cielēna]. - Rīga : Madris, 1997. - 190 lpp. : il. -

ISBN 9984592731.

S. Hokings grāmatā ''Īsi par laika vēsturi'' vienkāršā valodā

apraksta būtiskākos fizikas atklājumus no civilizācijas pirmsākumiem

līdz pat mūsdienām. Autors izklāsta viņuprāt būtiskākos iemeslus, kāpēc

pasaule ir tāda, kāda tā ir. Grāmata rosina pārdomāt jautājumus: kas ir

telpa un laiks, kāda ir to daba, kāds ir Visums

Hokings S. Vēl īsāk par laika vēsturi / S. Hokings, L. Mlodinovs ; [tulk.

Aija Čerņevska]. - Rīga : Jāņa Rozes apgāds, c2007. - 164 lpp. : il. -

ISBN 9789984232546.

Grāmata ''Vēl īsāk par laika vēsturi" tapusi sadarbībā ar fiziķi un

rakstnieku Leonardu Mladinovu. Tās mērķis ir stāstīt par Visuma

tapšanas un uzbūves jautājumiem vēl vienkāršāk un aizraujošāk kā līdz

šim. Tā iepazīstina lasītājus ar atklājumiem, kas šajā jomā notikuši, kopš

sarakstīta un izdota grāmata "Īsi par laika vēsturi".

Hokings S.

Visums rieksta čaumalā / S. Hokings ; [tulk. Sandis

Spandegs]. - Rīga : Jāņa Rozes apgāds, 2003. - 216 lpp. : il. -

ISBN 9984230511.

Grāmatā ''Visums rieksta čaumalā'', kas latviešu valodā klajā nāca 2001.

gadā, autors skaidro principus, kas viņaprāt pārvalda mūsu pasauli.

Izdevumā īpaša uzmanība veltīta Alberta Einšteina vispārīgajai

relativitātes teorijai, kvantu teorijai, laika formu un citiem jautājumiem,

kas nodarbina mūsdienu zinātkāros prātus. S. Hokings savā darbā aicina

lasītājus doties līdzi neparastā ceļojumā cauri laika telpai.

Fērgusone K. Stīvens Hokings : mērķis - teorija par visu : Stīvena

Hokinga dzīve un darbs / K. Fērgusone ; [tulk. Ieva Rudzinska]. -

Rīga : Madris, c2002. - 175 lpp. [16] lpp. iel. : il. - ISBN

9984592707.

Amerikāņu autore Kitija Fērgusone daudzus gadus publicē grāmatas un

lasa lekcijas par kosmoloģiju plašām mērķauditorijām. Savās publikācijās

viņa stāsta par fiziku vienkāršā valodā. Grāmatu ''Stīvens Hokings :

mērķis - teorija par visu'' viņa rakstīja ar galvenā varoņa palīdzību. Kad

K. Fērgusone atklāja slavenajam zinātniekam savu ieceri un aicināja viņu

palīdzēt izprast sarežģītās teorijas, S. Hokings ne tikai piekrita, bet arī

sniedza papildus materiālus par savu bērnību un studiju laikiem. Šis

darbs nav tikai biogrāfisks apcerējums. Tas ir aizraujošs stāsts par S.

Hokinga mērķtiecīgām pūlēm atklāt Teoriju par visu.

Hawking St. Eine kurze Geschichte der Zeit : die God created the integers : the mathematical Suche nach der Urkraft des Universums / S. Hawking breakthroughs that changed history / edited, with ; [mit einer Einleitung von Carl Sagan ; Deutsch von commentary S. Hawking. - London : Running Press Book Hainer Kober unter fachlicher Beratung von Bernd Publishers, 2005. - 1160 lpp. : diagr. - ISBN Schmidt]. - Reinbek bei Hamburg : Rowohlt, 1988. 9780762419227.

238 lpp. - ISBN 3498028847.

Hawking S. The nature of space and time / S.

Hawking, R. Penrose ; [Isaac Newton Institute series

of lectures]. - [Princeton : Princeton University

Press, 1997]. - 141 lpp. : il.

IZMANTOTIE INFORMĀCIJAS AVOTI

Fērgusone K. Stīvens Hokings : mērķis – teorija par visu : Stīvena Hokinga dzīve un darbs / K.

Fērgusone ; [tulk. Ieva Rudzinska]. – Rīga : Madris, c2002. – 175, [16] lpp. iel. : il. – ISBN

9984592707.

Hokings S. Diženais plāns / S. Hokings, L. Mlodinovs ; [tulk. Ilgonis Vilks]. – Rīga : Jāņa Rozes

apgāds, c2013. – 173, [2] lpp. : il. ; – ISBN 9789984234465.

Hokinga L.

Džordža slepenā atslēga uz visumu / Lūsija Hokinga, Stīvens Hokings ; [māksl. Gerijs

Pārsonss ; tulk. Gita Puriņs]. – Rīga : Jāņa Rozes apgāds, c2009. –

Hokings S.

305, [32] lpp. iel. : il.

Īsi par laika vēsturi : no lielā sprādziena līdz melnajiem caurumiem / S. Hokings ;

[tulk. Ieva Rudzinska ; māksl. Andris Lamsters ; red. Māra Cielēna]. – Rīga : Madris, 1997. – 190

lpp. : il. – ISBN 9984592731.

Hokings S.

Īsi par manu vēsturi / S. Hokings ; [tulk. Vita Holma]. –

[Rīga] : Jāņa Rozes apgāds,

c2014. – 114, [5] lpp. : il. – ISBN 9789984234922.

Hokings S.

Vēl īsāk par laika vēsturi / S. Hokings, L. Mlodinovs ; [tulk. Aija Čerņevska]. – Rīga :

Jāņa Rozes apgāds, c2007. – 164 lpp. : il. – ISBN 9789984232546.

Hokings S.

Visums rieksta čaumalā / S. Hokings ; [tulk. Sandis Spandegs]. –

Rīga : Jāņa Rozes

apgāds, 2003. – 216 lpp. : il. – ISBN 9984230511.

Blumberga L. Mūslaiku izcilākais ģēnijs – fiziķis Stīvens Hokings

[elektroniskais resurss] / L.

Blumberga ; https://ritakafija.lv, 2016. gada 17. jūnijā. – Pieejas veids: tīmeklis WWW. URL:

https://ritakafija.lv/2016/06/muslaiku-izcilakais-genijs-fizikis-stivens-hokings/. – [Resurss

skatīts 2017. gada 15. martā].

Izstādes autori: Anžela Avdeikina, Agra Blūma

© Latvijas Universitātes Bibliotēkas virtuālā izstāde, 2017

Pārpublicēšanas un citēšanas gadījumā atsauce obligāta