Contemporary Art Festival Survival Kit 5

Lāčplēša iela 60 P – Pk 15.00 – 21.00 S – Sv 12.00 – 19.00

60 Lāčplēša St Mon – Fri 15.00 – 21.00 Sat – Sun 12.00 – 19.00

BALTĀ NAKTS 7/09 12.00 – 00.00

WHITE NIGHT 7/09 12.00 – 00.00

www.survivalkit.lv www.lcca.lv

Saturs/Contents

Par Survival Kit / About Survival Kit.................................................................................... 2 Dalībnieki / Participants......................................................................................................... 3 Lēnās revolūcijas kartēšana / Mapping The Slow Revolution (Solvita Krese)................................................................. 4 Maigās revolūcijas / Gentle Revolutions (Laura Ķeniņš).............................................. 8 Deadline (Ilmārs Šlāpins).....................................................................................................12 Poētiskais terorisms / Poetic Terrorism (Hakim Bey)..................................................14 MĀKSLINIEKI / ARTISTS.....................................................................................................16 NORISES / EVENTS...............................................................................................................51 Pasākumi „Baltajā naktī” / Events at „White Night......................................................56 Lēnās revolūcijas ieroči un metodes / Weapons and methods for slow revolution...................................................................61

Laikmetīgās mākslas centrs (LMC) ir starptautiski aktīva nevalstiska kultūras organizācija, kas caur mākslas prizmu piedāvā neatkarīgu skatpunktu uz aktuāliem un nesenās vēstures notikumiem.

The Latvian Centre for Contemporary Art (LCCA) is an internationally active non-governmental culture organization that offers an independent perspective on current topics and recent historical events through the looking glass of art.

LMC Ofisa galerija un informācijas centrs atvērts darba dienās 12.00 – 18.00

The LCCA Office Gallery and information centre is open from Monday to Friday from 12.00 to 18.00

Alberta iela 13, Rīga, LV-1010, Latvija T: +371 67039282 www.lcca.lv facebook.com/lmc.lv twitter.com/lcca_lv

Festivāla komanda/Festival team kuratore Solvita Krese, Zane Dātava, Inga Lāce, Elza Lāma, Ieva Saulīte, Ramona Buša-Virtmane, Jānis Zvirgzds-Zvirgzdiņš un Egons Baranovs ar komandu, Pēteris Brīniņš un Lauris Bimbers ar komandu, Lāsma Zariņa, Goda Šuminaitė, Diāna Popova

Paldies visiem brīvprātīgajiem palīgiem!

Thanks to all volunteers!

Izdevējs/Publisher Laikmetīgās mākslas centrs, Rīga, 2013 Dizains/Design Associates, Partners et Sons Redaktore/Editor Elīna Cire Teksti/Texts festivāla mākslinieki un komanda/festival artists and team, Solvita Krese, Laura Ķeniņš, Ilmārs Šlāpins, Hakim Bey Tulkojumi un korektūras/Translations and proofreading Uldis Brūns, Laura Ziemele, Ieva Cire, Alise Kalniņa, Anna Salmane, Andra Silapētere Tipogrāfija/Printing house Green Print

Iespiests uz Arctic Paper papīra Munken Print White 90 g/m2, 150 g/m2

SURVIVAL KIT 5 organizē/organized by Laikmetīgās mākslas centrs

2

1

Dalībnieki/Participants A-Z

Par SURVIVAL KIT

Survival Kit ir starptautisks laikmetīgās mākslas festivāls, kas rosina reaģēt uz pārmaiņām mūsdienu pasaulē un pārdomāt dažādas izdzīvošanas stratēģijas. Festivālu jau piekto gadu organizē Laikmetīgās mākslas centrs (LMC). Šogad Survival Kit pievēršas lēnajai revolūcijai, kas aktualizējusi marginalitāti, apvēršot spēka pozīcijas un apšaubot centra dominanci.

Survival Kit radās 2009. gadā kā reakcija uz ekonomiskās krīzes radīto situāciju Latvijā.

Katru gadu festivāls izvēlas kādu sabiedrībā aktuālu tēmu un aicina māksliniekus un citu radošu jomu pārstāvjus atspoguļot to savos darbos. 2010. gadā festivāla uzmanības centrā bija jaunās radošās iniciatīvas, kvartāli un apkaimes. Trešajā gadā festivāls pievērsās nākotnes prognozēšanai un modelēšanai. 2012. gada festivāla tēma downshifting jeb ātruma samazināšana aicināja kritiski izvērtēt ierastos patēriņa standartus un priekšstatus par veiksmi, uzsverot nepieciešamību līdzsvarot laiku starp darbu un atpūtu.

About SURVIVAL KIT

Survival Kit is an international contemporary art festival that encourages reacting to the changes in the modern world and considering different survival strategies. Already for the fifth year the festival has been organised by the Latvian Centre for Contemporary Art (LCCA). This year Survival Kit focuses on the slow revolution that highlights marginality by shifting the positions of power and questioning the dominance of the centre.

Survival Kit arose in 2009 as a reaction to the crisis’ affected economical situation in Latvia.

2

Each year festival picks a topic of importance to society and invites artists and other creative representatives to reflect it in their works. In 2010 new creative initiatives, parts of the city and neighbourhoods were in the spotlight of the festival. In its third year festival focused on future prediction and modelling, but in 2012 the theme of the festival – downshifting or dropping of speed – invited to evaluate critically the usual consuming standards and the traditional perception of success, stressing the necessity to keep work and leisure time in balance.

Bardun Yulia (RU)

Ķīķere Ilze (LV)

BCC (Maija Rudovska (LV) & Juste Kostikovaite (LT/UK))

Lāce Anda (LV)

Billing Johanna (SE)

Laurette Matthieu (FR)

Bondare Liena (LV)

Lester Gabriel (NL)

Brūvere Inga (LV)

Lielgalvis Kaspars (LV)

Budraitskis Ilya (RU)

Løvgren Åse (NO)

Buechel Jonas (DE/LV)

Mackus Liene (LV)

Buravickis Platons (LV)

Mackus Maija (LV)

Buša-Virtmane Ramona (LV)

Mügge Sebastian (SE)

Camacho Francisco (CO/NL)

Orbita (LV)

Draguns Pēteris (LV) Dr. Klisicka Laboratorija (LV)

Pičukāne Ingrīda (LV) Posch Josefina (SE)

Eltorie Aida (EG)

Prikule Laura (LV)

Evelone Gundega (LV)

Putrāms Vilnis (LV)

Farocki Harun (DE)

Radchenko Kateryna (UA)

FASTWURMS (CA)

Remere Santa (LV)

Filipenko Genādijs (LV)

Ressler Oliver (AT)

Geste Andis (LV)

Riekstiņa Gunta (LV)

Harskamp, van Nicoline (NL)

Salmanis Krišs (LV)

Hashemi-Nezhad Bahbak (UK)

Sarkanās Brālības Rīgas nodaļas biedrs Nr. 2111 (LV)

Hästo Johanna (SE)

Laganovskis Leonards (LV)

Hjort Guttu Ane (NO)

Sarkandaugavas attīstības biedrība (Alija Turlaja) (LV)

Jakušonoks Vladimirs (LV)

Saulīte Ieva (LV)

Jansons Valdis (LV),

Saveļjevs Vladislavs (LV)

Kanslibyrån (John Huntington & Per-Arne Sträng) (SE)

Sīle Linda (LV),

Kaņepe Dāvis (LV)

The Yes Men (US)

Kaula Ieva (LV)

Toppila Paula (FI)

Kļaviņš Ernests (LV)

Upaciers Klāvs (LV)

Kozlovs Normunds (LV) Kreituse Marta (LV)

Vanaga Anete (LV)

Krieger Omer (IL)

Veilande-Kustikova Anna (LV)

Krolle Kate (LV)

Vēvere Eva (LV)

Krūze Daiga (LV)

Vītols Kārlis (LV)

Kurmaz Sasha (UA)

Zariņa Aija (LV),

Kurtela Nina (DE/HR)

Zeļgis Krišjānis (LV)

Ķeniņš Laura (CA/LV)

Zutis Mārtiņš (LV)

Henriksson Minna L. (FI)

The Smoking Caterpillars (LV)

Veermäe Ivar (EE)

3

Lēnās revolūcijas kartēšana Solvita Krese Survival Kit 5 kuratore

Okupēšanai kā revolucionārai taktikai ir visai ilga vēsture, sākot ar fabriku ieņemšanu Itālijā pēc pirmā Pasaules kara, Sorbonu 1968. gadā un beidzot ar Gezi parku Stambulā šī gada pavasarī. Occupy Wall Street akcija Ņujorkā, kas pārsteidzoši īsā laikā izvērtās par globālu kustību, kura atbalsojās Grieķijā, Spānijā, Izraēlā un citās valstīs, iezīmēja jauna veida sabiedrības attiecības ar politiku un mainīja tradicionālo protesta retoriku. Komentējot occupy kustības popularitātes fenomenu, kultūras un mediju teorētiķis Makenzijs Varks izteicies, ka, ieņemot nelielu publisko skvēru netālu no Wall Street finansiālā kvartāla, occupy akcija to ir pārvērtusi alegorijā.

Bet, lai iezīmētu pasaules kartes teritorijas, ko iekrāsojis pretestības vilnis pret sistēmu, kuras rokās ir politiskā un ekonomiskā kontrole, varam atskatīties arī uz Arābu pavasara notikumiem un pret Putina režīmu vērstajām demonstrācijām un protesta akcijām Krievijā.

Tie vairs nav notikumi, ko organizē saujiņa kreiso intelektuāļu vai aktīvistu, bet masīva visaptveroša kustība, kas joprojām turpina plesties plašumā, veidojot lielas sabiedrības daļas dominējošo noskaņojumu. Pārsteidzoši, cik daudz šīm dažādās pasaules malās sakņotajām un atšķirīgās prasībās fokusētām kustībām ir līdzību. Lēnā revolūcija aktualizējusi marginalitāti, apvēršot spēka pozīcijas un apšaubot centra dominanci, tā ir nehierarhiska kustība, kas izaugusi no indivīdu nepieciešamības un attīsta tiešās demokrātijas tradīcijas. Šai kustībai nav nacionālo robežu, nav līderu, nav politisko manifestu.

Galvenā prasība ir mainīt pastāvošo sistēmu vai arī radīt jaunu alternatīvu esošajai. Kāda gan ir iespējamā alternatīva? Vai kritiskā tradīcija

4

nav nonākusi sava veida strupceļā, kritizējot pastāvošo situāciju, bet nespējot piedāvāt jaunu nākotnes vīziju, jaunu utopiju?

Slavojs Žižeks, komentējot occupy kustību, apgalvo, ka tās dalībnieki nebaidās gribēt to, ko viņi vēlas, nebaidās vēlēties neiespējamo. Viņi vēlas okupēt savus sapņus, mainot ierasto protesta kustību kodu, kas paredz skaidri formulētu un mērķtiecīgu rīcību. Tā vietā, lai izvirzītu konkrētas prasības, tiek atmaskota un interpretēta realitāte, kas norisinās mūsu acu priekšā.

Ko gan mākslinieks var darīt šādā seismiskā situācijā? Vai iespējams mainīt vai ietekmēt situāciju? Kādas stratēģijas var noderēt, bieži vien atrodoties visai marginālā pozīcijā?

Kaņepes Kultūras centrs, Skolas 15, Rīga

Ejot garām „Kaņepes Kultūras centra" ēkai, vairākkārt esmu apstājusies un pētījusi Occupy everything simbolu, kas uzkrāsots uz mājas brandmūra. Vienreiz pat esmu to nofotografējusi un attēlu aizsūtījusi kādam citā pasaules malā dzīvojošam draugam.

Occupy zīme Rīgas centrā ievelk neierastu vaibstu Latvijas salīdzinoši rāmajā sociālpolitiskajā klimatā un vēlreiz apliecina, ka mēs esam neizbēgami saistīti kopīgā tīklā ar pasaules norisēm un ka arī šeit joprojām ir dzīvs pretestības gars.

Vienā no protesta artikulācijas segmentiem, ko varētu dēvēt par tā simbolisko līmeni, aktualizējas nepieciešamība atrast protesta valodu – tā vokalizāciju, verbalizāciju, vizualizāciju. Publiskā telpa, ielas, laukumi, internets, sociālie tīkli kļūst par cīņas teritorijām. Par vienu no ietekmīgākajiem ieročiem kļūst attēls, kura spēks tiek multiplicēts, katru reizi tam parādoties televīzijas, datora vai telefona ekrānos. Vēsture tiek rakstīta ar attēlu palīdzību, kas, apejot ideoloģiski kontrolētās mediju teritorijas, brīvi nonāk virtuālajā telpā un piedāvā atšķirīgas interpretācijas un faktus. Vizuālās zīmes veido universālu valodu un jaunus sociālos kodus, kas palīdz revolūcijas artikulācijai. Attēlu kontrabanda, sabiedrības apsēstība ar realitātes dokumentēšanu, nekautrīga apropriācija, intervences publiskajā telpā, atsauces un zemsvītras piezīmes, izmantojot partizānu taktiku, kļūst par lēnās revolūcijas instrumentiem.

Mākslas teorētiķes Iritas Rogofas kultūras telpā ieviestais termins „kontrabanda” varētu būt viena no šīm slēptajām stratēģijām, kurai piemīt spēcīgs potenciāls zināšanu, teksta, skaņas un vizuālu materiālu „pārvešanai” un kas būtiski konceptualizē jaunu kultūras praksi un piedāvā svaigu impulsu kritiskajai tradīcijai.

Kritiskums ir cieši saistīts ar marginalitāti – ieņemt pozīciju, kas nav saistīta ar vadošo tendenci.

Bieži vien neatkarīgi no tā, vai šī pozīcija ir mērķtiecīgas izvēles vadīta vai ārējo apstākļu ietekmēta, teritoriālās, institucionālās un ideoloģiskās nomales mēdz kļūt par vietām, kur rodas vispārdrošākās un negaidītākās idejas.

Nesen pārlasītājā „Ātrās revolūcijas rokasgrāmatā”1 izskan aicinājums nebūt garlaicīgiem un negarlaikot citus, neiestrēgt paredzamajā un ierastajā. Izgudrot pašiem savu taktiku, spēli, spert pirmo soli, pirms kontroles sabiedrība ir paspējusi neordinārās idejas un risinājumus klasificēt, pakļaut, pārņemt un padarīt par sistēmas sastāvdaļām. „Ja es nevaru dejot, tad tā nav mana revolūcija,” savulaik no saviem domubiedriem saņēmusi nosodošu piezīmi par aizrautīgu dancošanu kādā mājas ballītē, kaismīgi izteikusies leģendārā anarhiste un feminisma ideju aizstāve Emma Goldberga.

Var tikai viņai piekrist un, turpinot Jozefa Boisa domu, ka māksla ir vienīgais evolucionāri revolucionārais spēks, kas var mainīt “sociālo organismu”, apgalvot, ka, izejot ārpus galeriju un muzeju sienām, mēs varam, apzinot dažādas intervences formas sociālajā tekstūrā un kartējot mākslinieciskās un pilsoniskās aktivitātes spontānās izpausmes, okupēt visu ar radošu ideju palīdzību un iebrukt mainīgajā pasaulē, lai padarītu to labāku. Un atcerēties, ka būtiski ir nebaidīties gribēt to, ko tu vēlies, nebaidīties vēlēties neiespējamo.

1 http://howtocamp.takethesquare.net /2012/09/05/quickguide-for-a-revolution-english/

5

Mapping The Slow Revolution Solvita Krese Survival Kit 5 curator

When passing by the building of "Kaņepes Kultūras centrs" ("Kaņepe Culture Centre") I have repeatedly stopped to study the Occupy everything symbol painted on the wall. Once I even took a picture and sent it to a friend living on the other side of the world. The Occupy sign in the centre of Riga etches an unusual feature in the comparatively temperate sociopolitical climate of Latvia and again confirms that we are inevitably connected to the processes in the world and the spirit of resistance is still alive and kicking here.

The history of occupying as a revolutionary tactic goes quite a long way back, from factory occupations in Italy after World War I, the Sorbonne in 1968, to Gezi park in Istanbul this spring. The Occupy Wall Street protest in New York, having turned into a global movement within a surprisingly short time, found an echo in Greece, Spain, Israel and other countries, marked a new way of a society relating to politics, and changed the traditional rhetoric of protest. When commenting on the popularity of the Occupy movement, the culture and media theorist McKenzie Wark has said that by occupying a public square close to the Wall Street financial district the Occupy movement has turned it into an allegory.

But to mark those territories on the world map that have been tinted by a wave of resistance to the system holding the political and economical grip, we can also look back at the events of Arab Spring and the demonstrations and protests against the Putin regime in Russia.

These events are no more something organized by a handful of leftist intellectuals or activists, instead they are a massive full-scale movement, still expanding and shaping the dominant mood of a great part of the society. The number of similarities between these movements, rooted in different parts of the world and focussed on dissimilar claims, is astonishing. By reversing power positions and questioning centre dominance, the slow revolution has made marginality a hot topic, it is a non-hierarchical movement stemmed from a necessity of individuals and developing the traditions of direct democracy. This movement has no national borders, no leaders, no political manifests.

The main demand is to change the current system or create a new alternative to the existing one.

6

What is a possible alternative? Hasn’t the critical tradition arrived at an impasse of sorts, where it criticizes the current situation but cannot offer a new vision of the future, a new utopia?

Slavoj Žižek maintains that the members of the Occupy movement do not fear wanting what they wish, they do not fear wishing the impossible.

They wish to occupy their dreams by changing the usual protest movement code that expects clearly expressed and purposeful action. Instead of stating particular demands, the reality happening before our eyes is exposed and interpreted.

What can an artist do in such a seismic situation?

Is changing or influencing the situation possible?

What strategies can be useful when you are often situated in a rather marginal position?

In one of the segments of articulating a protest, which could perhaps be called its symbolic level, a need of finding the language – its vocalization, verbalization, visualization – emerges. Public space, streets, squares, social networks become battle territories. Image becomes one of the most influential weapons, and its power is multiplied each time it appears on television, computer or telephone screens. History is written with images, they circumvent the ideologically controlled media territories, freely enter virtual space and offer different interpretations and facts. Visual signs comprise a universal language and new social codes that help articulating revolution. Image smuggling the society’s obsession with documenting reality, insolent appropriation, interventions into public space, footnotes, by using guerrilla tactics, become instruments of the slow revolution .

The term ”smuggling”, introduced into culture space by art theorist Irit Rogoff, could be one of these hidden strategies, possessing a powerful potential for “smuggling” knowledge, text, sound and visuals, and significantly conceptualizing a new culture practice, plus offering a fresh impulse to the critical tradition.

Criticism is closely connected to marginality – taking a position not related to the governing tendency.

Regardless of whether this position is a purposeful choice or affected by external circumstances, often

it is territorial, institutional and ideological fringes that turn into places where the most audacious and unexpected ideas originate.

“Quick Guide for a Revolution”1, which I just recently reread, encourages avoiding being dull and bore others, give in to routine. Invent your own tactics, games, make the first move before control society has got around to classifying, subduing and seizing the extraordinary ideas and solutions – incorporating them into the system.

“If I can’t dance, it’s not my revolution” is what the legendary anarchist and champion of feminist ideas Emma Goldberg once passionately said, having received a disapproving remark for overzealous dancing at a house party.

I can only agree with her and, continuing Joseph Beuys’ idea of art being the only evolutionary revolutionary power that can change the “social organism”, declare that by leaving the confines of galleries and museums we can identify various forms of intervention in social texture and map the spontaneous manifestations of civic engagement, thus occupying everything with the help of creative ideas and invading the ever-changing world to make it better. And remember that it is important to not fear wanting what you wish, not fear wishing the impossible.

1 http://howtocamp.takethesquare.net /2012/09/05/quickguide-for-a-revolution-english/

7

Maigās revolūcijas Laura Ķeniņš māksliniece un mākslas kritiķe

Šie maigie nosaukumi vedina domāt par līdzvērtīgi maigu varas maiņu – bet vai tā ir tiesa? Ir patīkami iztēloties, ka viss, kas vajadzīgs rupjas diktatūras gāšanai, ir karogi un t-krekli saskaņotās krāsās, un tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas sapulcējas pilsētas laukumos, taču realitāte parasti ir sarežģītāka. Pēc daudz cildinātajiem Arābu pavasara sasniegumiem 2011. gada sākumā Sīrijā joprojām turpinās nežēlīgs pilsoņu karš. Pārmaiņas Ēģiptē 2011. gadā sabojāja izvarošanas un vardarbība pret simtiem tūkstošu sieviešu protestētāju, un tagad, 2013. gada vasarā, atkal ir uzliesmojuši nežēlīgi protesti.

Pirmajā no šīm maigajām revolūcijām – 1989. gadā Čehoslovākijā – dominēja pilsoņu streiki un masu pulcēšanās; kaut arī tur pirmajās protesta dienās tika piekauti studentu demonstranti, revolūcija bija pārsvarā nevardarbīga. Slovākijā to nodēvēja par “maigo revolūciju”. Kopš tā laika citi maigi apzīmējumi tikuši lietoti gan mierīgu, gan nežēlīgu protestu nosaukumos.

Ar frāzi „krāsu revolūcijas” apzīmēti protesti divtūkstošajos gados, postpadomju un postkomunistiskajās valstīs, daži no tiem sekmīgi, daži nē. Nosaukums “krāsu revolūcijas” rosina lūkoties uz revolūciju kā mākslas darbu. Revolūcija un māksla jau sen bijušas saistītas. Raksts mājas lapā openDemocracy.net rosina domāt par līdzību starp krāsu revolūcijām, kuru norisē ievērojamu lomu spēlē jauni aktīvisti, un termina “radošas nevardarbīgas akcijas”1 izmantojumu. Šī „krāsu revolūciju” ideja ir pielāgota arī, piešķirot līdzīgus nosaukumus šķietami jebkāda veida protestiem, un no jauna parādās kultūrā, kur tai nav nekāda sakara ar revolūciju: Austrālijā terminu “rožu revolūcija” izmantoja vīna industrija rozā vīna svētkiem: “Pievienojies rožu revolūcijai (Join the Rose Revolution)!”

Līdzības vārdos netieši norāda uz sava veida globālu revolūciju sistēmu, kaut ko, kas vieno protestus no Kijevas līdz pat Kairai, no 1989. līdz 2013. gadam.

Un krāsu vārdi vedina domāt par radošumu: kurš 8

gan, ja ne mākslinieki izvēlētos nosaukumus protestiem no savas krāsu kastes? Šķiet pievilcīga doma par globālu revolūciju: motivēti pilsoņi visā pasaulē iestājas pret korupciju un netaisnību.

Taču šī klasifikācija ignorē milzīgās revolūciju atšķirības: dažās gāž diktatorus, taču citām neseko nekādas pamanāmas izmaiņas. Un kamēr vienuviet izdodas īstenot valdības apvērsumu ar minimālu spēka pielietojumu, citās valstīs notiekošo vada vardarbība – īpaši Sīrijā, kur sākotnēji daudzsološie protesti izvērtušies vispārējā pilsoņu karā, kas nu jau turpinās vairāk nekā divus gadus. Lai gan itāļu futūristi divdesmitā gadsimta sākumā pielīdzināja mākslu karam, mūsdienās tikai nedaudzi mākslinieki atzītu to par derīgu taktiku.

Survival Kit, iespējams, piemīt daži krāsu un citām revolūcijām raksturīgi aktīvisma elementi, ņemot vērā, ka tas sakņojas 2008. gada ekonomiskajā krīzē, kam arī sekoja protesti 2009. gada sākumā. Viena no pirmajām Survival Kit izstādēm notika vairākās atbrīvotās telpās Rīgā krīzes kulminācijā 2009. gadā, bet citas izstādes un mākslinieki tobrīd projektiem izmantoja arī tukšas tirdzniecības vietas. Latvijas mākslinieki turpina reaģēt uz pašreizējo vājo ekonomiku un dokumentēt to, kamēr citur Eiropā radošais segments gan kurina protestus, gan dod iespēju strādāt jaunajiem māksliniekiem vispārēja bezdarba laikā: krīzes laikā Grieķija piedāvāja bezdarbniekiem par brīvu doties uz operu, vai teātra biļetes pret pārtiku, savukārt dzīvokļu izrāžu projekti atdzīvina teātra mākslu Spānijā. Varbūt mēs, mākslinieki, varam sakūdīt Latviju uz paši savu maigo revolūciju?

Par mākslinieci Rīgā dzīvojoša māksliniece un mākslas kritiķe.

Mācījusies Jaunskotijas Mākslas un dizaina koledžā Halifaksā, Kanādā, un Centrāleiropas Universitātē Budapeštā, Ungārijā. Strādā ar komiksiem, zīmējumiem un instalācijām – dominējošās tēmas ir mitoloģija, kultūra un vēsture. Piedalījusies izstādēs un publicējusi komiksus Latvijā (žurnālā kuš!) un Kanādā. Mākslas kritikas publicētas gan internetā, gan drukātos žurnālos Eiropā un Kanādā.

1 Vicken Cheterian, “The Arab Spring and the colour revolutions,” March 10, 2011. http://www.opendemocracy.net / vicken-cheterian/arab-revolt-and-colour-revolutions

Globālā revolūcija/Global Revolution, Laura Ķeniņš, zīmējums/drawing, 2013

Rožu. Oranža. Samta. Kļavu. Jasmīnu. Tās varētu būt pavasara modes kolekcijas krāsas, saldējuma aromāti, guļamistabas toņi – taču tie ir vārdi, kādos nosauktas revolūcijas (Gruzija, 2003, Ukraina, 2004, Prāga, 1989, studentu protesti Monreālā, Kanādā, 2012.g. – tā sauktais „Kļavu pavasaris”, un Arābu pavasaris jeb “Jasmīnu revolūcija”, 2011).

Kā skaidrot to, ka mēs reducējam revolūcijas līdz krāsas vai aromāta nosaukumam?

9

Gentle Revolutions Laura Ķeniņš artist & art critic

These “gentle” titles suggest a similarly gentle shift in power – but is this true? It’s lovely to imagine that all that’s needed to unseat a brutal dictatorship are flags and t-shirts in matching colours and thousands of civilians gathering in city squares, but generally reality is more complex. After much celebration of the preliminary achievements of the Arab Spring in early 2011, a brutal civil war continues in Syria. Egypt’s 2011 changes were marred by violence and the rape, and assault of hundreds or thousands of female protestors, and now, in the summer of 2013, violent protests again broke out.

The earliest of these gentle revolutions, in Czechoslovakia in 1989, was dominated by civil strikes and mass gatherings; though there were beatings of student demonstrators in the first days of protesting, the revolution was mainly non-violent.

The “gentle revolution” became the phrase used by Slovakia. Since then, other gentle-sounding labels have been applied to protests both mild and violent.

The phrase “colour revolutions” was used to label protests in the 2000s, post-Soviet and postcommunist countries, some successful, others not. “Colour revolutions” suggest revolution as artwork. Revolution and art have long been tied together. A report from the ‘digital commons’ website openDemocracy.net suggests similarity between the colour revolutions include the leadership of young activists and use of “creative non-violent actions.”1 This idea of ‘colour revolutions’ is appropriated, too, with similar names applied to seemingly any sort of protest, and reappearing in culture that has nothing to do with revolution: in Australia, the term “Rose Revolution” was used by the wine industry for a festival of rosé wine: “Join the Rose Revolution!”

The similarities in names imply a sort of global system of revolution, something connecting 10

protests from Kyiv to Cairo, from 1989 to 2013, and the colour names suggest creativity: who but artists might choose to label their protests from their paintbox? It’s lovely to think of this idea of global revolution: motivated citizens speaking up against corruption and injustice worldwide.

But this classification ignores vast differences in revolutions: some have unseated dictators, while others have failed to result in any notable change, and while some managed to overturn governments with minimal violence, events in other countries are defined by violence – particularly in Syria, where initially hopeful protests have turned into a massive civil war now ongoing for more than two years. Though the Italian Futurists at the turn of the twentieth century may have equated war with art, few artists today would suggest it as a useful tactic.

Survival Kit may share some activist elements with colour and other revolutions, from its roots in the 2008 economic crisis, also accompanied by protests in early 2009. Survival Kit’s first exhibition took over one of Riga’s many vacant spaces in the height of the crisis in 2009, but other exhibitions and artists also used vacant retail spaces for exhibitions and projects at that time.

Latvian artists continue to react to and document the ongoing weak economy, while elsewhere in Europe, creative pursuits fuel both protests and keep young artists occupied in times of mass unemployment: during the crisis, Greece has offered free opera to the unemployed or theatre tickets for food, while apartment theatre projects are reviving drama in Spain. Perhaps, as artists, we can be instigators of Latvia’s own gentle revolution.

Maigie protesti/ Gentle Protests, Laura Ķeniņš, zīmējums/drawing, 2013

Rose. Orange. Velvet. Maple. Jasmine. These could be colours for a spring fashion collection, ice cream flavours, possible paint colours for a bedroom, but instead, they are names applied to revolutions (Georgia, 2003, Ukraine, 2004, Prague, 1989, student protests in Montreal, Canada, 2012, dubiously labelled the “Maple Spring,” and the Arab Spring or Jasmine Revolution, 2011). What does it mean when we reduce revolutions to a colour or flavour?

About artist An artist and writer living in Riga. Studied at the Nova Scotia College of Art and Design in Halifax, Canada, and Central European University in Budapest, Hungary. Works with comics, drawing and installation. Her work looks at mythology, culture and history. Has exhibited work and published comics in Latvia (kuš! Magazine) and Canada. Her art criticism is published in print and online journals in Europe and Canada.

1 Vicken Cheterian, “The Arab Spring and the colour revolutions,” March 10, 2011. http://www.opendemocracy.net / vicken-cheterian/arab-revolt-and-colour-revolutions

11

Deadline Ilmārs Šlāpins

interneta žurnāla „Satori” galvenais redaktors / chief editor, online magazine “Satori” Es rakstu šo komentāru pēdējā brīdī. Tā ir iegājies.

Savādāk es arī nemaz neprotu. Es daudz ko daru pēdējā brīdī – ne tik daudz laika plānošanas neprasmes rezultātā, cik paša laika dabas iespaidā.

Laiks ir kļuvis straujāks. Laiks rit un lēkšo tik strauji, ka faktiski viss, ko es daru, ir atlikts uz pēdējo brīdi. Faktiski, viss jau ir nokavēts. Racionālisma un plašsaziņas līdzekļu vispārējās pieejamības laikmetā es esmu pievienojies regulāriem neizskaidrojamā un biedējošā pasaules gala gaidītājiem – ne tāpēc, ka ticētu māņiem un to sludinātājiem, bet tāpēc ka, dzīvojot nemitīga paātrinājuma apstākļos, katrs nākamais mirklis pienāk ātrāk par iepriekšējo un atlikušais apzinātās eksistences sprīdis ir sarucis līdz nullei. Es ietvītoju un tad, ja pāris minūšu laikā nesaņemu nevienu komentāru, uzskatu, ka manai rīcībai nav bijis rezultāta, bet dzīvei – jēgas.

Pirmais vārds, ko es iemācos, sākot mācības skolā vai darbu mūsdienīgā ofisā, ir deadline – robeža, līdz kurai ir jāpaspēj. Pabeigt, nodot, sakārtot, piedzemdēt ideju, iepakot un pārdot.

Es strādāju no viena deadline līdz otram.

Es esmu pieradis pie itin visa notiekošā straujuma, kas piešķir šīm televīzijas ziņu pārmaiņām bezjēdzīguma piegaršu – pārmaiņas kļuvušas par rutīnu, kas aizpilda laiku starp diviem kārtējiem pasaules galiem. Es esmu kļuvis tik atkarīgs no pēdējā brīža sindroma, ka pat neliela laika sprīža nogaidīšana mani savādā veidā uzbudina – trīs mēneši šķiet tuvi bezgalībai, bet

nākamā gada notikumus es pat īsti vairs neceru piedzīvot, būs labi, ja izdosies pārlaist pauzi no piektdienas līdz pirmdienai. Atkārtošanās vairs nav zināšanu māte, bet sadistisks akts, ko pasaule iecerējusi nodarīt man pāri, vai vienkārši bezgaumīgs iztēles trūkums, kas liek man meklēt aizvien jaunus piedzīvojumus, partnerus, darbavietas vai sliktākajā gadījumā – hobijus.

Es alkstu pārmaiņu tik ļoti, ka ar prieku sveicu jebkādu, kaut niecīgāko revolūciju – modē, popmūzikā, mākslā vai Tuvo Austrumu politikā.

Revolūcijas, kas notiek nedēļas laikā, man šķiet lēnas un mierīgas. Es esmu aizmirsis to, ka pagājušo gadsimtu satricinošās pārmaiņas – sākot ar Mārtiņa Lutera baznīcas reformu un beidzot ar boļševiku sarīkoto apvērsumu vienā sestdaļā sauszemes – ir briedušas gadu desmitiem un prasījušas vairāku paaudžu darbu. Es gribu savu revolūciju ātri un nesāpīgi, bet vislabāk – divas vai trīs. Es saucu to par lēno revolūciju, jo skaidrs, ka uz ātro jau esmu nokavējis, deadline bija vakar. Es cenšos pieņemt un saprast šo jauno lēno. Es nolieku istabas augu uz palodzes un ar interesi vēroju, kā nedēļas laikā tas izdzen vienu jaunu lapiņu. Pēc pāris nedēļām tā nokalst un nokrīt. Man tas šķiet neiedomājami lēns process un es priecājos par savu jaunatklāto spēju koncentrēties tik lēnai vērošanai.

Bet lēnā revolūcija, kas notiek manī pašā, ir vēl sāpīgāka un neizturamāka. Skaidrs, ka es nesagaidīšu tās beigas. Jo gaidīšana nogalina. Tāpat kā dzīve.

I am writing this comment at the last moment. It’s a habit. I don’t even know how not to do things that way. I do a lot at the last moment – not so much because of time planning fail, but because of the very nature of time. Time has become swifter. It flows and bounds so fast that practically everything I do is postponed to the very last moment. To all intents and purposes, I’m late with everything. In the era of rationalism and universal accessibility of mass media I have joined those regularly waiting for that inexplicable and frightening end of the world – not because I believe in phantasms and their preachers, but because living in a state of ceaseless acceleration each next moment arrives faster than the one before, and the remaining span of conscious existence has shrunk to zero. I tweet, and if I don’t receive a comment within a few minutes, I consider my action to have no result and my life to have no sense.

The first word I learn when starting studying at school or working in a modern office is deadline – the borderline by which you have to make it. Finish, hand in, set right, give birth to idea, package and sell. I work from one deadline to another.

I have got used to the hastiness of everything, which adds a touch of pointlessness to these TV news changes – change has become routine, filling time between two mundane ends of the world. I have become so addicted to the last moment syndrome that even waiting a short while excites me in an odd way – three months seem like close to infinity

12

to me, and I don’t even quite hope to experience the events of next year, it’ll be just fine if I can get through the pause between Friday and Monday.

Repetition is no more the mother of knowledge but instead a sadistic act that the world has conceived to do me wrong, or just a tasteless lack of imagination that makes me keep looking for ever new adventures, partners, jobs or, at worst, hobbies.

I crave change so badly that I gladly welcome any revolution, even the tiniest one – in fashion, pop music, art or Middle East politics. I find revolutions that happen within a week to be slow and quiet. I have forgotten that the changes that shook past centuries – from Martin Luther’s church reformation to the uprising mounted by bolsheviks in one sixth of dry land – were in the making for dozens of years and required work by several generations. I want my revolution quick and painless, and even better – two or three of them.

I call it the slow revolution, as it is clear that I’m late for the quick one, the deadline was yesterday. I try to embrace and understand this new slow. I put a houseplant on the windowsill and curiously watch it sprout a new leaf in a week’s time. A few weeks later it withers and falls off. I find it to be an unbelievably slow process and I delight in my newfound ability to concentrate on such slow contemplation.

But the slow revolution happening within me is even more painful and unbearable.

It is clear that I’m not going to see its end.

Because waiting kills. Just like life.

13

Poētiskais terorisms Hakims Bejs

Poetic Terrorism Hackim Bey

ontoloģiskā anarhisma teorētiķis

Dīvainas dejas vestibilā pie visu nakti pieejamiem bankas datoriem. Neatļautas pirotehnikas skates.

Mākslas darbi no zemes, izlikti dažādās vietās valsts parkos kā savādi svešzemju vēstures lietiskie avoti. Ielauzies mājās, bet tā vietā, lai zagtu, atstāj Poētiskā Terorista lietas. Nolaupi kādu un padari viņu laimīgu. Izvēlies kādu nejaušu cilvēku un iegalvo, ka viņš mantojis milzīgu, nederīgu un apbrīnojamu bagātību – piemēram, 5000 kvadrātjūdzes Antarktīdā vai novecojošu cirka ziloni, vai bāreņu patversmi Bombejā, vai alķīmijas manuskriptu kolekciju. Vēlāk viņi sapratīs, ka dažus mirkļus ir noticējuši kaut kam ārkārtējam, un varbūt tas radīs viņos dziņu meklēt kādu intensīvāku eksistences veidu.

Pieliec misiņa piemiņas plāksnes vietās (publiskās vai privātās), kur esi pieredzējis atklāsmi vai kur esi guvis īpaši patīkamu seksuālo pieredzi utt.

Staigā kails, nesot vēsti.

Organizē streiku savā skolā vai darbavietā tādēļ, ka tā neapmierina tavas vajadzības pēc laiskuma un garīga skaistuma.

Grafiti māksla piešķīrusi zināmu pievilcību neglītiem metro tuneļiem un stīviem pieminekļiem – arī PT māksla var tikt radīta sabiedriskām vietām: tiesas nama tualetēs uzkricelēti dzejoļi, parkos un restorānos pamestas elku figūriņas, kseroksa māksla zem mašīnu stikla tīrītājiem stāvvietās, uz rotaļlaukuma sienām salīmēti Saukļi ar Lielajiem Burtiem, anonīmas vēstules, kas nosūtītas netīši vai tīši izvēlētiem saņēmējiem (krāpšana pa pastu), pirātiskā radio pārraides, slapjš cements...

theorist of ontological anarchism

PT izraisītajai auditorijas reakcijai vai estētiskajam šokam ir jābūt vismaz tikpat stipram kā šausmu emocijām – spēcīgam riebumam, seksuālam uzbudinājumam, māņticīgai bijībai, pēkšņai intuitīvai atklāsmei, dadaiskām bailēm – vienalga, vai PT ir mērķēts uz vienu personu vai daudzām, vienalga, vai tas ir „parakstīts” vai anonīms, ja tas neizmaina vēl kāda dzīvi (ne tikai mākslinieka), tas nav izdevies.

PT ir cēliens Nežēlības teātrī, kam nav skatuves, sēdekļu rindu, biļešu un sienu. Lai tas vispār iedarbotos, PT ir stingri jānošķir no visām ierastajām mākslas patēriņa struktūrām (galerijām, publikācijām, medijiem). Pat partizānu situacionistu ielas teātra taktika tagad, iespējams, ir pārāk labi zināma un paredzama.

Izsmalcināta pavešana, veikta ne tikai abpusēja apmierinājuma labad, bet arī kā apzināta darbība tīši skaistā dzīvē, – var būt galējs PT. P-terorists uzvedas kā krāpnieks, kas cenšas iegūt uzticību, taču viņa mērķis nav nauda, bet PĀRMAIŅAS. Neveic PT citiem māksliniekiem, dari to ar cilvēkiem, kas neaptvers (vismaz dažus mirkļus), ka tas, ko esi izdarījis, ir māksla. Izvairies no atpazīstamām mākslas kategorijām, izvairies no politikas, neuzkavējies, lai strīdētos, neesi sentimentāls; esi cietsirdīgs, uzņemies risku, demolē tikai to, ko vajag sabojāt, paveic kaut ko, ko bērni atcerēsies visu mūžu, ­­– bet neesi spontāns, ja vien tevi nav pārņēmusi PT Mūza.

Saposies. Atstāj svešu vārdu. Esi leģendārs.

Vislabākais PT ir pret likumu, bet neļauj sevi pieķert.

Māksla kā noziegums; noziegums kā māksla.

Pārpublicēts no PRETSPARS

14

WEIRD DANCING IN ALL-NIGHT computer-banking lobbies. Unauthorized pyrotechnic displays. Landart, earth-works as bizarre alien artifacts strewn in State Parks. Burglarize houses but instead of stealing, leave Poetic-Terrorist objects. Kidnap someone & make them happy. Pick someone at random & convince them they’re the heir to an enormous, useless & amazing fortune – say 5000 square miles of Antarctica, or an aging circus elephant, or an orphanage in Bombay, or a collection of alchemical mass. Later they will come to realize that for a few moments they believed in something extraordinary, & will perhaps be driven as a result to seek out some more intense mode of existence.

of terror – powerful disgust, sexual arousal, superstitious awe, sudden intuitive breakthrough, dada-esque angst – no matter whether the PT is aimed at one person or many, no matter whether it is “signed” or anonymous, if it does not change someone’s life (aside from the artist) it fails.

Bolt up brass commemorative plaques in places (public or private) where you have experienced a revelation or had a particularly fulfilling sexual experience, etc.

An exquisite seduction carried out not only in the cause of mutual satisfaction but also as a conscious act in a deliberately beautiful life – may be the ultimate PT. The PTerrorist behaves like a confidencetrickster whose aim is not money but CHANGE.

Go naked for a sign.

Organize a strike in your school or workplace on the grounds that it does not satisfy your need for indolence & spiritual beauty.

Grafitti-art loaned some grace to ugly subways & rigid public momuments- PT-art can also be created for public places: poems scrawled in courthouse lavatories, small fetishes abandoned in parks & restaurants, xerox-art under windshieldwipers of parked cars, Big Character Slogans pasted on playground walls, anonymous letters mailed to random or chosen recipients (mail fraud), pirate radio transmissions, wet cement...

The audience reaction or aesthetic-shock produced

by PT ought to be at least as strong as the emotion

PT is an act in a Theater of Cruelty which has no stage, no rows of seats, no tickets & no walls.

In order to work at all, PT must categorically be divorced from all conventional structures for art consumption (galleries, publications, media). Even the guerilla Situationist tactics of street theater are perhaps too well known & expected now.

Don’t do PT for other artists, do it for people who will not realize (at least for a few moments) that what you have done is art. Avoid recognizable art-categories, avoid politics, don’t stick around to argue, don’t be sentimental; be ruthless, take risks, vandalize only what must be defaced, do something children will remember all their lives – but don’t be spontaneous unless the PT Muse has possessed you.

Dress up. Leave a false name. Be legendary.

The best PT is against the law, but don’t get caught. Art as crime; crime as art.

(T.A.Z. - The Temporary Autonomous Zone, Ontological Anarchy, Poetic Terrorism, 1984, 1991) http://hermetic.com/bey/ 15

Johanna Billing (SE)

Projekts revolūcijai Project for a Revolution

Ilya Budraitskis (RU) („Learning Film Group”)

video, 3,14 min cilpā, 2000 / video, 3.14 min loop, 2000

Grenelas vienošanās The Grenelle Agreements video, 22.25 min, 2009

Kadri no filmas "Grenelas vienošanās"/Screen shots from the movie "The Grenelle Agreements" ("Learning Film Group", 2009)

Par mākslinieci

About artist

Video, kino un performanču māksliniece, dzīvo Stokholmā.

Pēdējo gadu personālizstādes: I’m Gonna Live Anyhow until I Die, The Mac, Belfāstā (2012), I’m Lost Without Your Rythm, Kemdenas Mākslas centrā (2009) un Modern Art Oxford (2010), Tiny Movements, ACCA, Melburnā (2009), Taking Turns, Kemper Museum Kanzasitijā; This is How We Walk On The Moon, Malmö Konsthall, Malmē (2008). Māksliniece piedalījusies tādās grupu izstādēs kā 4. Oklendas Triennāle, Last Ride in a Hot Balloon, Jaunzēlande (2010), Singapūras biennāle (2006); 9. Stambulas biennāle; 1. Maskavas biennāle (2005); 50. Venēcijas biennāle (2003). http://www.makeithappen.org/johannabilling.html

Lives in Stockholm and works with video, film, and performance. Recent solo exhibitions include ”I’m Gonna Live Anyhow until I Die”, The Mac, Belfast (2012), “I’m Lost without your Rhythm”, Modern Art Oxford, (2010), ”Tiny Movements, ACCA, Melbourne, ”I’m lost without your rhythm, Camden Art Centre (2009), ”Taking Turns”, Kemper Museum, Kansas City; ”This is How We Walk On The Moon”, Malmö Konsthall, Malmö (2008). She has participated in survey shows such as 4th Auckland Triennial, ”Last Ride in a Hot Balloon”, Auckland (2010), Documenta 12, Kassel (2007); Singapore Biennale (2006), 9th Istanbul Biennial; 1st Moscow Biennale (2005) and 50th Venice Biennale (2003). http://www.makeithappen.org/johannabilling.html

Darba apraksts

Work description

No kopētāja nāk ārā kaudze baltu papīru, kamēr pulciņš studentu klusi pulcējas klases telpā, vērodami viens otru, gaidot kādu rīcību un izvairoties no acu kontakta.

Billingas darbs veidots, atsaucoties uz Antonioni filmas „Zabriskie Point” (1969) pirmo ainu, kurā redzama revolucionāra studentu diskusija universitātē un aicinājums ķerties pie ieročiem. Iedvesmojusies no vārda „revolūcija” latīniskās izcelsmes – “revolutio”, kas nozīmē „apgriezties” vai “braukt atpakaļ”, Billinga izmanto cilpas formātu, ievietojot filmu vēsturiskā laikā, taču vienlaikus saglabājot to pastāvīgā, šobrīd notiekošā tagadnē.

Māksliniece aktualizē sajūtu par „iesprūšanu” noteiktā ciklā, nespēju izlauzties no sena, nostalģiska priekšstata par to, kā vajadzētu sākties revolucionārām darbībām.

Telpa ir pilna ar spriedzes, satraukuma un pamatā enerģisku, taču intravertu darbību. Filmu var uztvert kā katalizatoru, kas netieši norāda, ka patiesa diskusija varbūt vairs neizmanto pārbaudītus formātus, bet gan ir citas struktūras vai sistēmas meklējumos.

A photocopier produces a pile of white pages while a group of students silently gather in a classroom, looking at each other, waiting for any move and avoiding eye contact. Billing’s piece is made in reference to the introductory sequence of Antonioni’s film “Zabriskie Point” (1969) that shows revolutionary debate among students and a ‘call to arms’ in a university. Inspired by the Latin root of the word “revolution” – “revolutio”, meaning “to turn around” or “roll back”, Billing employs the format of the loop, placing the film in a historical timeline, but at the same time keeping it in a constant and ongoing present, highlighting the feeling of being stuck in a cycle, or of not being able to break out of a preconceived or nostalgic image of how revolutionary engagement should appear.

The room is full of tension and unrest and an underlying energetic – but still introverted – activity. In this way, the film could be seen as a catalyst, implying that actual discussion perhaps does no longer use already tested formats but is in the process of finding a different set up or system.

16 MĀKSLINIEKI

Par mākslinieku

About artist

Vēsturnieks, kultūras un politiskais aktīvists, dzīvo un strādā Maskavā. Kopš 1997. gada aktīvs kreiso politisko spēku atbalstītājs. 2001. – 2005. gadā Krievijā organizējis protestus pret G8, Eiropas un Pasaules sociālo forumu. 2003. – 2006. gadā strādāja Globalizācijas izpētes institūtā. Kopš 2011. gada – Budraitskis ir runasvīrs Krievijas Sociālistu kustībai.

Kopš 2005. gada sadarbojas mākslas projektos un izstādēs ar Dāvidu Teroganjanu un Aleksandru Galkinu. Viņu darbi iekļauti Maskavas Laikmetīgās mākslas muzejā un Luidži Peči muzejā (Prato, Itālija). Kā „Learning Film Group” dalībnieks piedalījies 4. Maskavas Laikmetīgās mākslas biennālē (2011) un vairākās starptautiskās izstādēs.

A historian, culture and political activist, living and working in Moscow. From 1997 an active leftist. In 2001 – 2004 he was organizer of Russian contingents on mobilizations against G8, European and World Social Forums. In 2003 – 2006 he worked for Institute for Globalization Studies. Since 2011 – Budraitskis is the spokesperson for Russian Socialist movement.

Since 2005 he has been collaborating with David Ter-Oganyan and Alexandra Galkina in collective artprojects and exhibitions.

Their works are presented in the collections of Moscow Museum of Contemporary Art and Luigi Pecci Museum (Prato, Italy). As a member of the “Learning film group”, Budraitskis participated in the 4th Moscow Biennale of Contemporary Art (2011) and in several international exhibitions.

Darba apraksts

Work description

2009. gadā mākslas kritiķis, rakstnieks un antropologs Deivids Rifs pievienojās „Learning Film group” komandai, kurā tobrīd darbojās Jevgeņijs Fiks, Nikolajs Oļeiņikovs un Iļja Budraitskis, lai veidotu jaunu video par kādu 1968. gada epizodi – tā saukto Grenelas vienošanos. Pēc tam, kad studentu demonstrācijas un masīvi streiki bija sašūpojuši Franciju un pārējo Eiropu 1968. gada maijā, Francijas Komunistiskās partijas vadība un tai pietuvinātās Ģenerālās Darbaspēka konfederācijas arodbiedrības atrada kompromisu ar valdību. Aktīvistu un mākslinieku apvienība „Learning Film Group” pēta šo vēsturisko notikumu kopā ar grupu restorāna strādnieku no tirdzniecības centra Maskavā.

In 2009 art-critic, writer and anthropologist David Riff joined the team of ”Learning Film Group” – at that time constituted

by Evgeny Fiks, Nikolai Oleinikov and Ilya Budraitskis to make a new video on another episode of 1968 – the so called Grenelle Agreements. After student demonstrations and massive strike actions had rocked France and the rest of Europe during May 1968, the leadership of the French Communist Party and its affiliated trade unions in the General Confederation of Labour sought out a compromise with the government. The ”Learning Film Group” have been researching this history along with a group of restaurant workers from the Shopping Center in Moscow.

MĀKSLINIEKI 17

Ramona Buša-Virtmane (LV) Vladislavs Saveļjevs (LV)

Absurda epizode no reevolūcijas Absurd Episode from Reevolution

Francisco Camacho (CO/NL)

spēle, 2013 / game, 2013

Grupu laulību iniciatīva Group Marriage Initiative

Foto: Anna Vilnīte

izpētes projekta dokumentācija, 2009-2013 / research project documentation 2009-2013

Par māksliniekiem

About artists

Ramona Buša-Virtmane Ieguvusi maģistra grādu mākslā un ir mākslas zinātniece un kuratore. Turpina studijas doktorantūrā Latvijas Mākslas akadēmijā. Piedalījusies un organizējusi gan izstādes, gan diskusijas, gan meistarklases, kā arī vairākus starpdisciplinārus mākslas un kultūras projektus, tostarp 11. Tēlniecības kvadriennāli Rīgā.

Ramona Buša-Virtmane Gained an M.A. degree in Art and is an art historian and curator continuing studies towards a doctorate at the Latvian Academy of Art. Has participated in and organized exhibitions, discussions, master classes, as well as a number of interdisciplinary art and culture projects, including the 11th Sculpture Quadrennial in Riga.

Vladislavs Saveļjevs Dienējis padomju armijā, spēlējis teātrī, filmējies kino, taisījis interaktīvu instalāciju Karostā un veidojis vairākas body-art kolekcijas sadarbībā ar Anša Rūtentāla kustību teātri. Atbalsta māksliniekus morāli un dažreiz arī materiāli. Iedvesmo un brīnās par pasauli!

Vladislavs Saveļjevs Has served in the Soviet army, acted in the theatre, filmed cinema, made an interactive installation at Karosta and created a number of body-art collections in collaboration with Ansis Rūtentāls Movement Theatre.

Provides moral support and sometimes also material support to artists. Inspires and marvels at the world!

Darba apraksts

Work description

Dārgie biedri! Mums jābūt uzmanīgiem! Mūs noklausās! Revolūcija kuru katru mirkli sāksies, mums jāpasteidzas, lai tā nesāktos bez mums.....

Dear comrades! We have to be careful! We have been bugged! The revolution will start any moment now, and we have to hurry so it doesn’t start without us.....

„Absurda epizode no reevolūcijas” ir īpaši piektajam Survival Kit radīta lomu spēle ar mērķi, lai katrs festivāla apmeklētājs uz savas ādas varētu izjust revolūcijas eksotisko garšu, kļūstot par nozīmīgu revolūciju veidojošo elementu.

“Absurd Episode from Reevolution” is a role game especially created for the fifth Survival Kit with the aim of enabling any visitor to the festival to feel the exotic flavour of the revolution on their own skin, by becoming a significant revolution creating element.

„Absurda epizode no reevolūcijas” seansi tiks iepriekš izziņoti.

Vienā spēles epizodē piedalās 10 biedri.

(R.B-V., V.S.) Projektu atbalstīja:

18 MĀKSLINIEKI

Viewing sessions of “Absurd Episode from Reevolution” will be advertised.

Ten comrades will be taking part in one episode of the game.

(R.B-V., V.S.)

Par mākslinieku

About artist

Dzimis 1979. gadā Bogotā, Kolumbijā. Bijis zinātniskais līdzstrādnieks Rijksakademie Amsterdamā 2008./2009. gadā.

Mākslinieka personālizstāde Entkustung de l’art (2010) Casino of Luxembourg – Forum d’art contemporain bija sadarbības projekts ar Luksemburgas Militāro skolu, vietējā Senāta politiķiem, kultūras ministru un hiphopa grupu.

Kamaho projekti bieži pārkāpj mākslas pasaules robežas un iesniedzas citās jomās, tos var uzlūkot kā politiska aktīvisma formu vai sociālu diskursu. Savā darbībā mākslinieks tiecas meklēt veidus, kā māksla varētu patiesi ietekmēt kultūras pamatu, un reflektē par vispārzināmu jēdzienu pārdefinēšanu, kas var palīdzēt mākslai mainīt veidu, kā mēs uztveram sabiedrību.

Born in 1979 in Bogota, Columbia. Was fellow-researcher at the Rijksakademie in Amsterdam in 2008/2009. His solo exhibition Entkustung de l’art (2010) presented at Casino Luxembourg – Forum d’art contemporain was part of a collaboration with the Luxembourg Military School, local politicians from the Senate, the Minister of Culture, and a hip hop band.

His projects often leave the art world to become significant in another fields and can be viewed as a form of political activism or social discourse. His practice evolves around the possibility of art to bear practical effects on the cultural background and reflects on re-defining common concepts that can lead art to change the way in which we conceive society.

Ar Grupu laulību iniciatīvu, joprojām aktīvu projektu, kas ir daļa no Amsterdamas Spinozas Manifestācijas (2009), Kamaho pieprasa Holandes parlamentam atļaut reģistrēt laulību pilsoņu grupām, kuri vēlētos viens ar otru precēties.

Fransisko Kamaho meklē ceļus, kā viņa darbi var eksistēt oficiālajos sabiedriskās saziņas kanālos. Viņa projekti top ilgstošas situācijas izpētes rezultātā, sadarbojoties ar iedzīvotājiem un juristiem un tādējādi ļaujot viņa idejas izvērtēt arī citām sabiedrības struktūrām.

With Group Marriage Initiative, an on-going project as part of the Amsterdam Spinoza Manifestation (2009), Camacho petitions the Dutch parliament to open civil marriage to groups of citizens who would marry each other.

Francisco Camacho seeks ways in which his work can exist within official social channels. His projects have been the result of long investigations and collaborations with the local context, inhabitants and lawyers to allow his discourse to be examined by other structures of society.

Darba apraksts

Work description

„Ja cilvēki piedzimtu brīvi, tad tik ilgi, kamēr tie paliktu brīvi, viņiem nebūtu labā un ļaunā jēdzienu.”

Baruhs Spinoza, Ētika.

“If men were born free, they would, so long as they remained free, form no conception of good and evil” Baruch Spinoza, The Ethics.

MĀKSLINIEKI 19

Gundega Evelone (LV)

Cūkas Komunistes Commie Pigs

Harun Farocki (DE)

komikss, objekti, 2013 / comics, objects, 2013

Par mākslinieci

About artist

Māksliniece, kura nesmādē nekādus līdzekļus, lai īstenotu savu ideju. Gan griež granītu, gan ļauj sevi nomētāt ar dubļiem. Lielākoties strādā ar taustāmu formu un substancēm, bet idejisku impulsu dēļ var pievērsties arī grafikai, kino vai jebkam citam.

Izstādēs piedalās kopš 2006. gada, un darbojusies vairāk kā 50 dažādos projektos un akcijās Latvijā, Eiropas Savienības valstīs un ārpus tām. http://gundegaevelone.webs.com/

An artist who will use anything to implement an idea, whether it be cutting granite or allowing mud to be thrown at her. Works mainly with tactile forms and substances, but led by ideological impulses, may also turn to graphics, cinema or anything else.

Has participated in exhibitions since 2006, and has participated in more than 50 different projects and actions in Latvia, EU countries and outside the EU. http://gundegaevelone.webs.com/

Darba apraksts

Work description

Tumšā, tumšā meža biezoknī, no granīta ļeņinu atliekām sakrautā štābiņā perinās divas dusmīgas Cūkas. Viņas rūpīgi plāno, kā paveikt gadsimta pārdrošāko akciju – Vispasaules revolūciju, lai beidzot dāvātu cilvēcei laimīgo komunismu.

Somewhere in the deep, dark woods, there are two angry pigs living in a house made from the leftovers of a granite Lenin. The Great Global Revolution they are planning there is the biggest happening of the century! Mighty Communism must be reborn to bless the people with prosperity again!

Tad pienāk izšķirošā stunda (jo kapitālisms ir pietiekami sapuvis), un Cūkas dodas tālajā ceļā austrumu virzienā... „Cūkas Komunistes” ir raibs piedzīvojumu stāsts, kurā sajaucas gan totalitārā laika bieži skanējušie saukļi par komunisma ideāliem, gan mūsdienu action filmu paņēmieni. Drošsirdīgās Cūkas, apsēstas ar savu ideju, nemaz nemana, ka neviens vairs sen nenēsā sarkanos kaklautus, bet par darba ļaužu uzvaru tiek vien smīnēts. Viņas, izmantojot partizānu kaujas paņēmienus un pat revolucionāro okultismu, ir gatavas dāvāt kolektīvo laimi ikvienam, pat ja kolektīvs nemaz to nevēlas.

Ikvienam ir iespēja atbalstīt Cūku Komunistu centienus, saņemot bezmaksas samizdata komiksu un mentāli kļūstot par vienu no lielās Revolūcijas biedriem!

(G.E.)

20 MĀKSLINIEKI

Then the right time comes... Capitalism is sufficiently rotten and the pigs hit the dangerous road to the far East...

“Commie Pigs” is an eventful story, inspired by the popular slogans of totalitarian regimes about the ideals of communism, with a hint of the style of a modern action movie. The fearless pigs, obsessed by their idea, fail to notice that there is nobody left with a red neckcloth, and there’s only a fading grin left on people’s faces about the “workers’ victory”. Through the use of their guerilla fighting techniques and even some revolutionary occultism, the pigs are ready to give happiness to everyone, even if their audience doesn’t want to accept it.

Anybody can support the efforts of the Commie Pigs, by receiving a comic strip and mentally becoming one of the many comrades in the Great Revolution!

(G.E.)

Strādnieki pamet rūpnīcu Workers Leaving the Factory filma, 36 min, 1995 / film, 36 min, 1995

Par mākslinieku

About artist

Dzimis 1944. gadā Vācijas anektētajā Čehoslovākijā.

Studējis Vācijas Kino un televīzijas akadēmijā Rietumberlīnē.

No 1974. līdz 1984. gadam žurnāla “Filmkritik” autors un redaktors Minhenē. No 1993. līdz 1999. gadam viesprofesors Kalifornijas universitātē Berklijā. Kopš 1966. gada autors vairāk nekā 100 raidījumiem un filmām televīzijā un kino – veidojis bērnu raidījumus, dokumentālās filmas, īsfilmas un mākslas filmas. Kopš 1996.gada izrādījis darbus vairākās grupu izstādēs, kā arī personālizstādēs muzejos un galerijās. 2007. gadā piedalījies Documenta 12 ar Dziļo izrādi (Deep Play). No 2004. gada ir viesprofesors, 2006. – 2011. gadā – profesors Vīnes Mākslas akadēmijā. www.farocki-film.de

Born in German-annexed Czechoslovakia in 1944. Studied at the German Film and Television Academy Berlin (West). 1974 – 1984 author and editor of the journal Filmkritik in Munich.

1993-1999 visiting professor at the University of California, Berkeley. Since 1966 over 100 productions for television or the cinema: children’s television, documentary films, film essays, story films. Since 1996 numerous group and solo exhibitions in museums and galleries. 2007 at Documenta 12 with Deep Play. Since 2004 guest professor, from 2006 to 2011 full professor at the Academy of Fine Arts Vienna. www.farocki-film.de

Darba apraksts

Work description

„Strādnieki pamet rūpnīcu" – tāds ir pirmās publiski izrādītās kinofilmas nosaukums. Joprojām saglabājies kadrs 45 sekunžu garumā rāda brāļu Luisa un Augustīna Limjēru Lionas foto preču fabrikas strādniekus, kuri ciešā pūlī steidzas laukā pa rūpnīcas ēnainajiem vārtiem pēcpusdienas saules gaismā.

Bet kurp viņi dosies tālāk? Šis jautājums ir nodarbinājis nu jau vairākas kino dokumentālistu paaudzes. Galvenokārt tādēļ, ka laukums rūpnīcas vārtu priekšā vienmēr bijis sociālo konfliktu norises vieta. Šī 45 sekunžu epizode ir kļuvusi par narratīvā paņēmiena ikonu kino vēsturē.

Haruns Farockis pievēršas šim sižetam kino vēstures kontekstā. Rezultāts ir fascinējoša kinematogrāfiska analīze, īstenota ar paša kinematogrāfa paņēmieniem, kas sniedzas no Čaplina „Modernajiem laikiem” līdz Frica Langa „Metropolei” un Pjēra Paolo Pazolini „Accatone!”. Farocka filma rāda, ka brāļu Limjēru sižetā jau iezīmējas paredzamo sociālo pārmaiņu dīglis – iespējamā šādas rūpnieciskā darba formas izzušana.

Workers Leaving the Factory – such was the title of the first cinema film ever shown in public. For 45 seconds, this still existing sequence depicts workers at the photographic products factory in Lyon owned by the brothers Louis and Auguste Lumière hurrying, closely packed, out of the shadows of the factory gates and into the afternoon sun.

But where are they going? This question have preoccupied generations of documentary filmmakers. For the space before the factory gates has always been the scene of social conflicts. This 45s sequence has become an icon of the narrative medium in the history of the cinema.

Harun Farocki explores this scene through the history of film. The result is a fascinating cinematographic analysis in the medium of cinematography itself, ranging in scope from Chaplin’s Modern Times to Fritz Lang’s Metropolis to Pier Paolo Pasolini’s Accattone!. Farocki’s film shows that the Lumière brothers’ sequence already carries within itself the germ of a foreseeable social development: the eventual disappearance of this form of industrial labour.

MĀKSLINIEKI 21

FASTWURMS (CA)

Burvju valsts, Informācijas Ministrijas direktīva

Nicoline van Harskamp (NL)

Vēlot solidaritāti Yours in Solidarity video instalācija, 2013 / video installation, 2013

Witch Nation, Directive from the Ministry of information

Par māksliniekiem

About artists

„FASTWURMS” (apvienība izveidojusies 1979. gadā) darbība atklāj lietas, kuras mēs nevaram vai atsakāmies redzēt. Mākslinieki Kims Kozi un Dai Skuse rada, izmanto un jauc pilnu spektru visdažādāko elementu, sākot ar speciāliem tērpiem, ceremonijām, raganu rituāliem, kolāžām, instalāciju, kaķiem, deju mūziku un lētu video, lai parādītu citā gaismā dažādus sabiedrībā ierastus tabu, kas joprojām pastāv ap seksualitāti, iekāri, kosmoloģiju, dabu, spēku un okultajām praksēm. „FASTWURMS” darbības pamatā ir estētisko zināšanu kā sabiedriska un performatīva stāstījuma brīva apmaiņa un cirkulācija.

FASTWURMS (project formed in 1979) in practice looks closely at the things we cannot see — or refuse to see.

Artists Kim Kozzi and Dai Skuse creates a panoply of camp performance, costumes, ceremony, Wiccan ritual, collage, installation, cats, dance music, and cheap video production to make visible commonly held taboos around sexuality, desire, cosmology, nature, power, and the occult. FASTWURMS cultural practice is predicated on the free exchange and circulation of aesthetic knowledge as a public and performative narrative.

Darba apraksts

Work description

Witchcraft (burvju māksla) ir sena pretestības un atbrīvošanās teoloģija, antīka kultūras nācija, ko ar moderno hiphopa nāciju vieno radošā „Nevar Stāt, Nestāsies” apmātība, lai pārkāptu robežas un limitus, lai dotos pāri tautas, rases u.c. radītiem ierobežojumiem, pretim dažādajai, daudzskaitlīgajai un hibrīdajai, pilnīgajai un skaistajai, polimorfajai un polikulturālajai Avalonai.

Raganu valsts himna ir dziesma par individuālo brīvību un universālas vaļības cenu: “Dari, ko vēlies, lai nekaitē nevienam.”

Burvju kultūrā personas brīvība ir piedalīšanās un pozitīvuma ekonomika, vairo citu brīvību, un tev viss izdosies, ierobežo brīvo gribu, un tu cietīsi.

Burvju pasaulē ar vārdu “citi” saprot visus cilvēkus, zvērus, augus, bezgalīgo dzīvības tīklu, visumu.

FASTWURMS, Donkey@Ninja@Witch, 2006

Witchcraft is an old resistance and liberation theology, an ancient cultural nation that shares with the modern hip hop nation a creative “Can’t Stop, Won’t Stop” compulsion to exceed boundaries and limitations, to move beyond the narrow constraints of nation, race, etc., towards the diverse, plural, and hybrid, the bountiful and beautiful, polymorphous and polycultural Avalon.

The Witch national anthem is a song about individual freedom and the price of universal liberty: “Do what you will, harm unto none.” in Witch culture personal freedom is a participation and positivity economy, enhance the liberty of others and you prosper, constrain free will and you suffer.

In the Witch world ‘others’ are understood to include all people, animals, plants, the vast web of life, the universe.

FASTWURMS, Donkey@Ninja@Witch, 2006

Baltajā Naktī (7. septembrī) – mākslinieku prezentācija un video seanss!

22 MĀKSLINIEKI

At White Night (September 7) – performative artist talk and video screening!

Par mākslinieci

About artist

Dzīvo un strādā Amsterdamā, Sandbergas Tēlotājmākslas institūta vadošā lektore.

Māksliniece aplūko mutvārdu izteiksmes funkcijas un spēku, kas var mainīt uztveri un veidot uzskatus, kļūstot par ietekmīgu politisku instrumentu.

Viņas darbi tikuši izstādīti Kadista Fondā Parīzē, Performa 11 Ņujorkā, 4. Bukarestes Biennālē, SMBA Amsterdamā un Van Abbemuseum Eindhovenā.

Māksliniece performances ir rādītas Ņujorkā, Amsterdamā, Bristolē, Porto un Briselē. 2013. gada septembrī māksliniece rādīs savu jaunāko darbu BMW Tate Live: Performance Room tiešsaistes projekta ietvaros. http://www.vanharskamp.net

Lives and works in Amsterdam, where she is a head lecturer at the Sandberg Fine Arts Institute.

Addresses the function and power of the spoken word, and its ability to influence perception and to shape thought, both of which are instrumental to politics.

Her works have been presented at the Kadist Foundation in Paris, Performa 11 in New York, the 4th Bucharest Biennial, the SMBA in Amsterdam and the Van Abbemuseum in Eindhoven.

She has staged her live pieces in New York, Amsterdam, Bristol, Porto and the Brussels. In September 2013 she will present a new live work for BMW Tate Live Performance Room. http://www.vanharskamp.net

Darba apraksts

Work description

Stāsts par 90. gadu globālā anarhistu tīkla darbību, kas pēta kustības mūsdienu vēsturi un veido sarežģītu un daudzpusīgu anarhisma atbalstītāju portretu, analizējot holandiešu anarhista Karla Maksa Krīgera vēstuļu arhīvu, kas pašlaik atrodas Starptautiskajā Sociālās Vēstures Institūtā (IISG) Amsterdamā.

The story of a global network of anarchists in the 1990’s that investigates the contemporary history of their movement and creates a complex and resounding portrait of anarchism’s supporters through analyses of the correspondence archive of the late Dutch anarchist Karl Max Kreuger, now housed in the International Institute for Social History (IISG) in Amsterdam.

No 1988. līdz 1999. gadam Krīgers sarakstījās ar simtiem līdzīgi domājošo visā pasaulē. Viņš ievāca ziņas par to, kā dzīves pieredze dažādu kultūru, ekonomisko sistēmu un vecuma grupu ietvaros ietekmē brīvības un neatkarības izpratni un īstenošanu, kas galu galā varētu novest pie anarhisma idejām. Daudzus no gūtajiem secinājumiem viņš publicēja anarhistu presē.

Van Harskampa, kas pati ir vienas šādas vēstules autore, pavadījusi vairāk nekā gadu, iepazīstoties ar tūkstošiem nešķiroto arhīva vēstuļu. Māksliniece ar roku pārrakstīja vēstuļu izvilkumus, identificēja vairāk nekā 400 autorus un iezīmēja to savstarpējo saistību.

Rezultātā izveidotā video instalācija izsaka pieņēmumus par to, kas varētu notikt, ja dažādo tautību vēstuļu autori satiktos mūsdienās.

1988 to 1999 Kreuger corresponded by post with hundreds of like-minded people worldwide. He inquired about how their experience of life – in a certain culture, economy or age – contributed to an understanding and practice of freedom which would ultimately lead to ideas of anarchism. He then reported many of these findings in anarchist publications.

As one of the letter writers herself, van Harskamp studied the thousands of unsorted letters in the archive for more than one year. She copied letter extracts by hand, identified over 400 individual writers and mapped the networks between them.

The resulting video installation suggests what might happen if the international correspondents were to meet today.

MĀKSLINIEKI 23

Minna L. Henriksson (FI)

Rīgas Ļeņins Lenin of Riga

Ane Hjort Guttu (NO)

instalācija, 2013 / installation, 2013

Par mākslinieci

About artist

Strādājusi daudzās Dienvidaustrumeiropas pilsētās, kopš 2003. gada periodiski uzturas Stambulā. Studējusi Malmes Mākslas akadēmijā un Rooseum Laikmetīgās Mākslas centrā (2006), Tēlotājmākslas akadēmijā Helsinkos (2004), Braitonas Universitātē (1999).

Viens no viņas mākslas darbu tematiem ir mākslas scēnu dinamika un varas pozīcijas. 2010. gadā viņa izveidojusi pastāvīgu publisku mākslas darbu Trabzonā Turcijā.

Henriksone strādājusi ar nacionālisma jautājumiem gan savā mākslinieces darbībā, gan teorētiski – kopā ar sociologu Sezginu Boiniku. Patlaban, lai labāk izprastu mūsdienu politiskās norises, māksliniece pēta vēsturi un tās stāstīšanu, īpašu uzmanību pievēršot kreiso kustību mantojumam. http://minnahenriksson.com/

Has worked in many Southeast European cities and has lived in Istanbul for several periods since 2003.

She suded at Malmö Art Academy and Rooseum Contemporary Art Centre, Malmö (2006); Fine Arts Academy, Helsinki (2004), University of Brighton (1999).

One of the topics in her artistic work has been dynamics and power-positions in art scenes. In 2010 she realized a permanent public artwork in Trabzon, Turkey.

She has been working with the issue of nationalism in her artistic work as well as theoretically, in connection to contemporary art, together with sociologist Sezgin Boynik.

Currently, with the aim at better understanding the political operations of today, she is interested in exploring history, and its narration, especially regarding the legacy of the Left. http://minnahenriksson.com/

Darba apraksts

Work description

Darbs „Rīgas Ļeņins” veidots īpaši Survival Kit 5. Tas radies nelielas izpētes rezultātā un skar jautājumus, kas saistīti ar V. I. Ļeņina statuju, kura no 1950. līdz 1991. gadam atradās Rīgas centrā, Brīvības bulvārī.

Specifically made for the Survival Kit 5 exhibition, and is a result of a brief research into issues surrounding the statue of V.I. Lenin that was located on the Brivibas Bulvaris in the center of Riga from 1950 to 1991.

Ikoniskie atēli, kuros redzama pieminekļa gāšana 1991. gada 25. augustā, tika izplatīti visā pasaulē kā simbolisks demokrātijas un brīvības uzvaras apliecinājums. Par iegūto demokrātiju un brīvību tagad varētu diskutēt ekonomiskās krīzes, kā arī Latvijas dalības NATO un ES kontekstā.

The iconic images of the toppling of the monument on the 25th of August 1991 were spread all around the world as symbolic moment of victory of democracy and freedom.

The democracy and freedom that was gained could now perhaps be questioned in the context of the economic crisis, and Latvian participation in NATO and in EU.

Mazāk pētīts ir tas, kas notika ar pašu bēdīgi slaveno simbolu.

Mans darbs ir šī Ļeņina pieminekļa meklējumi, kurš, kā daudzi uzskata, tika sagriezts gabalos, bronzu iztirgojot, vai arī ir pazudis privatizācijas virpulī.

(M.H.).

24 MĀKSLINIEKI

Brīvība pieprasa brīvus cilvēkus Freedom Requires Free People dok. filma, 32 min, 2011 / documentary, 32 min, 2011

Par mākslinieci

About artist

Māksliniece un kuratore no Oslo. Pēdējo gadu laikā pievērsusies varas un brīvības jautājumiem Skandināvijas post-labklājības valstī, veidojot video, attēlu kolekcijas, skulptūras un fotogrāfijas. Jorta-Gutu arī raksta gan analītiskus, gan poētiskus tekstus, un radījusi vairākus darbus par vēsturisko mākslu. Daži no jaunākajiem projektiem un izstādēm: Society without Qualities, Tensta konsthall, Stokholma (2013); Learning for Life, Henie Onstad kunstsenter (2012-2013); The Rich Should be Richer, Kunsthall Oslo (2012); West of the East, Y Galerija, Minska ( 2012).

Gaidāmie projekti: „Bergenas Asambleja”, Bergena, 2013, In These Great Times, Kunstnernes hus, Oslo un jauna īsfilma izrādīšanai Tensta konsthall Zviedrijā. www.anehjortguttu.net

Artist and curator based in Oslo. During the last years she has been working with issues of power and freedom in the Scandinavian post-welfare state through videos, picture collections, sculpture and photography.

Hjort Guttu also writes analytical as well as poetical texts and has created several works dealing with historical art.

Latest projects and exhibitions include: Society without Qualities, Tensta konsthall, Stockholm (2013); Learning for Life, Henie Onstad kunstsenter (2012-2013); The Rich Should be Richer, Kunsthall Oslo (2012); West of the East, Y Gallery, Minsk (2012). Forthcoming projects: Bergen Assembly, Bergen, 2013, In These Great Times, Kunstnernes hus, Oslo and a new short film for Tensta konsthall, Sweden. www.anehjortguttu.net

Darba apraksts

Work description

Filma stāsta par astoņgadīgu zēnu Oslo pamatskolā Norvēģijā. Intervējot un filmējot stundās, filmā vērots konflikts starp zēna spēcīgajām ilgām pēc brīvības un piedalīšanās, un strukturāliem nosacījumiem, ko izvirza skola. „Brīvība pieprasa brīvus cilvēkus“ uzdod jautājumu par kritiskās domāšanas apstākļiem izglītības iestādēs un, plašākā nozīmē, sabiedrībā. Filma bija galvenais darbs apjomīgajā izstādē Mācīties dzīvei , kas notika Henie Onstad mākslas centrā Norvēģijā, un tā rādīta izstādēs un festivālos visā pasaulē.

The film follows an 8 year old boy at a primary school in Oslo, Norway. Through interviews and filming school hours it looks at the conflict between his strong desire for freedom and participation and the framework put forward by the school.

Freedom Requires Free People questions the conditions of critical thinking within educational institutions and, in a broader sense, within society. The film was the central piece of the extensive exhibition Learning for Life at Henie Onstad art centre, Norway, and has been shown at exhibitions and festivals worldwide.

Less examined is what happened to the notorious symbol itself. My work is a search for the Lenin-statue that many believe has been cut into pieces for bronze-mongers, some others think it has got lost in the whirl of privatization.

(M.H.) MĀKSLINIEKI 25

Vladimirs Jakušonoks (LV)

P vēsture jeb plastilīna karš P’s History or Plasticine War

Kanslibyrån (≈ The Secretariat Bureau) (SE)

objekti, 2013 / objects, 2013

Par mākslinieku

About artist

Vada radošu apvienību „Bolderājas grupa”, īsteno vides aizsardzības un mākslas projektus, pēta un interpretē pilsētvidi. Kolekcionārs. Survival Kit piedalās trešo reizi.

Mākslinieku apvienība „Bolderājas grupa” aktīvi darbojas jau kopš 90. gadiem, īstenojot radošas un sociālas aktivitātes, lai pievērstu sabiedrības uzmanību novārtā pamestām Rīgas nomalēm un ar mākslas palīdzību mērķtiecīgi tās attīstītu un integrētu galvaspilsētas un valsts kultūras norisēs.

Leads the “Bolderāja Group” creative association, implements environmental protection and art projects, investigates and interprets the city environment. A collector. Taking part in Survival Kit for the third time.

The “Bolderāja Group” artists association has been active since the 1990s, implementing creative and social activities, to draw the attention of society to the abandoned edges of Riga and through art to purposefully develop and integrate them into the capital city’s and nation’s cultural activities.

Darba apraksts

Work description

P ir varonis, kura stāsts tika „atrakts” papīru krāvumos, privātās vēstulēs, fotogrāfijās un priekšmetos, kas atradās kartona kastēs un neskaitāmos, līdz malām piestūķētos pagājušā gadsimta 50. gadu ceļojuma koferos… Viņš radīja un cīnījās savā – dokumentu pasaulē. Valsts iekārtai viņš ticēja un tās pareizību neapšaubīja.

Viņu apsūdzēja sociālistiskā īpašuma izlaupīšanā lielos apmēros. Par to draudēja nošaušana vai labākā gadījumā lēģeris. Viņš pretojās. Papīru un pierādījumu kalni, sadarbošanās solījumi un denunciācijas nodrošināja izglābšanos – divi ar pusi gadu nosacīti.

Viņš pētīja sarkanarmiešu un partizāņu cīņu pilsoņu karā, pārrakstīja liecības, vāca pierādījumus, ziņoja par nepatiesiem rakstiem žurnālos un grāmatās, pieprasīja labot dokumentus. Viņš pārrakstīja vēsturi, reabilitēja varoņus, saņēma viņu pēcnāves medaļas. Viņš nekad nebija karojis.

Viņš aizgāja pensijā un radīja sev armiju. Plastilīna armiju.

Divas līdz malām pilnas televizoru kastes ar kara tehniku un kareivjiem. Viņš bija savas armijas karavadonis. Viņš uzvarēja…

P is a hero whose story was “dug up” from stacks of paper, private letters, photographs and other items which were found in cardboard boxes and in countless 1950’s suitcases which were stuffed to the maximum…

He created and battled in – his world of documents. He believed in the state and didn’t doubt its integrity.

He was charged with large scale theft of socialist property.

The punishment for this was execution by shooting or at best, a prison camp. He challenged this. Mountains of paper and evidence, promises to cooperate and denunciations ensured that he saved himself – a two and a half year suspended sentence.

He researched the battles of the Red Army and the partisans in the Civil war, rewrote the evidence, collected proof, informed about untrue articles in magazines and books, and asked for the correction of documents. He rewrote history, rehabilitated heroes, and received their posthumous medals. He’d never actually gone to war.

He went on the pension and created himself an army. A plasticine army. Two full television boxes with war equipment and soldiers. He was his army’s military leader. He won…

T bija mākslinieks, kura rokās nonāca P mantojums. T saprata, ka P stāsts ir mākslas vērts, tomēr T privātajā un radošajā dzīvē bija iestājusies zināma krīze. Kastes stāvēja pagalmā.

Bija karsta vasara. Plastilīna armija kusa. Tā plaka pati no sava svara, salipa un saspiedās bezveida un bezkrāsas masā.

26 MĀKSLINIEKI

T was an artist who received P’s legacy. T understood that P’s story was worthy of art, but a certain crisis had befallen T’s private and creative life. The boxes stood out in the courtyard. It was a hot summer. The plasticine army was melting. It was flattening out under its own weight, got stuck together and ended up in a formless, colourless mass.

Darbību arhīvs The Archive of Actions publisku performanču foto dokumentācija 2008-2013 / photo documentations of performances in the public space 2008-2013

Par māksliniekiem

About artists

Aktīvistu grupa un mākslinieciska organizācija, ko izveidojuši Pērs Ārne Strēns un Jons Hantingtons. Birojs tika nodibināts 2007. gadā, kad mākslinieki studēja Ūmeo Mākslas akadēmijā Zviedrijas ziemeļos. Izveidojās sadarbība, kas apvieno Pēra Ārnes interesi dažādos veidos interpretēt ikdienas un tuvākās apkārtnes norises un Jona vēlmi izmantot mākslu, lai iefiltrētos publiskajā sfērā. „Kanslibyran" „kaujas lauks“ ir ikdienas dzīve, kurā viņi apšauba un pārbauda tādus jēdzienus kā racionalitāte, paklausība un efektivitāte.

Viņi cenšas izcelt situācijas, kurās nepieciešama pretošanās. No Stokholmas centrālās mītnes „Kanslibyran" izplata savas aktivitātes un ideālus publiskajā, privātajā telpā un mākslas vidē Zviedrijā un citviet pasaulē. www.kanslibyran.se

An activist group and artistic institution created by Per-Arne Sträng and John Huntington. The bureau was founded in 2007 when the artists studied at the Umeå Academy of Fine Arts in Sweden. In the collaboration Per-Arne’s work with reinterpreting the everyday life and immediate surroundings meets John’s usage of art as infiltration of the public sphere.

Kanslibyrån is fighting a battle in everyday life, where rationality, obedience and effectiveness are questioned and scrutinized. They try to pinpoint situations where resistance is necessary. From the headquarters in Stockholm, Kanslibyrån’s activities and ideals are transmitted to public, private and artistic environments in Sweden and abroad. www.kanslibyran.se

Darba apraksts

Work description

Projekts uzsākts 2007. gada novembrī un ietver 310 ikdienas dzīves darbības. Strādājot ar šo arhīvu, „Kanslibyran" īsteno dažādas intervences, kas uzdod jautājumus par normālu uzvedību. Mākslinieki uztver normalitātes jēdzienu kā cietumu. Tas tur nebrīvē ikvienu un funkcionē kā efektīvs kontroles mehānisms, kas novērtē mūsu spēju būt produktīviem un nosaka, vai spējam pienācīgi dzīvot sabiedrībā. Pārkāpjot normalitātes robežas, atmaskojot racionalitāti un paklausību, „Kanslibyran" aicina atzīt, ka visām darbībām ir nozīme un ikvienai situācijai piemīt gan kritikas, gan apvērsuma potenciāls. Esot iracionāliem, neloģiskiem vai rīkojoties pēkšņas kaprīzes vai impulsa iespaidā, rodas nenoteiktība, kas ļauj rasties jaunām domām un idejām.

Katra biroja darbība ir smalki un uzmanīgi plānota, izpildīta un dokumentēta ar mērķi veidot bezgalīgu kolekciju.

Project initiated in November 2007, containing 310 actions performed in everyday life. In the work with the archive, Kanslibyrån produces interventions that question normal behaviour. The bureau perceives the concept of normality as a prison: holding everyone in captivity, functioning as an effective control mechanism that evaluates our abilities as productive citizens, determining if we are able to live as expected in society.

By stepping out of the boundaries of normality, denouncing rationality and obedience, Kanslibyrån is making the claim that all actions matter and all situations have a subversive and critical potential. By being irrational, illogical or act on a whim or impulse, uncertainty is created, and this uncertainty makes way for new thoughts and ideas.

With a subtle and humble approach, each action has been planned, executed and documented with the aim at building up a vast collection.

MĀKSLINIEKI 27

Ieva Kaula (LV)

Ceļš uz nekurieni Road to Nowhere

Ernests Kļaviņš (LV)

video, objekti, 2013 / video, objects, 2013

video instalācija, 2013 / video installation, 2013

Par mākslinieci

About artist

Studē Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļas maģistrantūrā. Pirms tam studējusi digitālos medijus Londonas Mākslas akadēmijā (LCC). Piedalās izstādēs kopš 2010. gada.

Is studying for a Masters degree at the Latvian Academy of Art’s Department of Visual Communication. Prior to that she studied digital media at London’s College of Communication (LCC). Has been participating in exhibitions since 2010.

Darba apraksts

Work description

Divi video, kuros mijas Latgales ainavas no podnieka Evalda Vasilevska darbnīcas ar fragmentiem no tādām filmām kā Surplus: Terorized into Being Consumer (2003) un The Bothersome Man (2006).

Two videos with alternating images of Latgalian landscape from the workshop of potter Evalds Vasilevskis and fragments from such films as ‘Surplus: Terrorized into Being Consumer’ (2003) and ‘The Bothersome Man’ (2006).

Apzinoties lēno, rimto vai tieši pretēji – ātro un moderno dzīvi, katram pašam tik vien kā jāizlemj, kurā pusē dzīvot tālāk.

(I.K.)

The video installation draws the viewer’s attention to the slow, tranquil or, on the contrary, – fast and modern pace of life, leaving the viewer to make his/her own decision as to how to live.

(I.K.)

28 MĀKSLINIEKI

Balets par kukaini Ballet about a Bug

Par mākslinieku

About artist

Zīmē ilustrācijas un karikatūras (līdz 2008. gadam lielākajam Latvijas laikrakstam „Diena”, tagad nedēļas analītiskajam žurnālam „Ir”). Mācījies Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas skolā, Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļā. Piedalījies izstādēs Latvijā un ārzemēs („2SHOW”, „Candy Bomber “, „Sculpture Quadrennial Riga 2012”, „Summer readings” Cēsīs uc.). Īstenojis personālizsādes „Karš starp rūķīšiem un titāniem”, „Viedo akmeņu stāsti”, „Garenās piles”.

Draws illustrations and caricatures (for Latvia’s biggest newspaper “Diena” up to 2008, now the weekly analytical magazine “Ir”). Studied at the Janis Rozentāls Rīga Art School and the Latvian Academy of Art Painting Department.

Has taken part in exhibitions in Latvia and other countries (“2SHOW”, “Candy Bomber “, “Sculpture Quadrennial Riga 2012”, “Summer readings” at Cēsis and others). Has had the following solo exhibitions “War between Dwarfs and Titans”, “Wise Stones’ Stories”, “Longish Drops”.

Darba apraksts

Work description

Cilvēki inficē viens otru ar dažādiem uzskatiem (reliģiskiem, ekonomiskiem, sazvērestības teorijām, māņticībām, priekšstatiem par dažādām vērtībām utt). Šo ideju ietekme var krasi atšķirties un mainīties laika gaitā (piemēram, domai, ka dārgakmeņi ir vērtīgi, šobrīd piekrīt vairākums, bet teorijai, ka pār zemi slepeni valda ķirzakcilvēki, pagaidām ir samērā maz atbalstītāju).

Procedurāls video, kas veidojas nejaušu faktoru iespaidā, kā arī telpā izvietotie objekti ironiskā lakonismā rosina pārdomas par neskaitāmajām sakritībām, kas bieži veido cilvēka dzīves saturu.

(E.K.)

People infect each other with various views (religious, economic, conspiracy theories, superstitions, ideas about different values et al). The influence of theses ideas can differ widely and change over time (for example, the idea that jewels are valuable is currently agreed by most, but at the moment there’s comparatively few supporters of the theory that lizard people secretly rule the world).

The process video, which developed, influenced by casual factors, plus the objects arranged in the space, encourage contemplation, with an ironic laconicism, about countless coincidences which often form the content of people’s lives.

(E.K.)

MĀKSLINIEKI 29

Kate Krolle (LV) Anete Vanaga (LV)

Gourmands

Par māksliniecēm

About artists

Anete Vanaga ir mūzikas tehnoloģiju speciāliste, beigusi Rietumu Londonas Universitāti.

Anete Vanaga graduated as a Music Technology specialist at The University of West London.

Kate Krolle ieguvusi maģistra grādu grafikā Latvijas Mākslas akadēmijā.

Kate Krolle has a masters degree in Graphic Art (The Art Academy of Latvia).

♣: Man liekas, ka mākslinieka apraksts ir tas pats, kas

♣: I think that a description of an artist is the same as the

viņa darbs. Un piekrītu, ka lietas, nosaucot vārdos, zaudē savu vērtību. Noslēpums pieļauj neierobežotas nozīmes iespējas. Kaut kādā ziņā vārdi nogalina ideju. ♠: Problēmas sagādā drukāts teksts, kurš kaut kādā brīdī ir mani definējis, jo pēc kāda laika daudzi aspekti manā pašuztverē jau būs mainījušies, un uzrakstītajam vairs nebūs nekādas nozīmes.

Man šķiet, ka viena vārda interpretācijas un uztveres iespējas ir tik plašas un netveramas, ka ir grūti kaut ko pateikt precīzāk, jo pretī stāvošais cilvēks to uztvers pēc kaut kā pilnīgi sava un nesaistīta ar manu domu gājienu.

(A.V., K.K.) http://kate.berta.lv/

artist’s work. And I agree that things lose their value in calling them by their name. Mystery permits unlimited possibilities for meaning. In some way, words kill the idea. ♠: Problems are provided by the printed text, which has defined me at some moment, as after a while many aspects in my self-perception will already have changed and what’s been written won’t have any significance.

It seems to me that the possibilities of interpretation and perception of one word are so wide and subtle, that it’s hard to say something more accurately, as the person standing opposite will perceive this in completely their own way, unconnected with my way of thinking. http://kate.berta.lv/

Darba apraksts

Work description

“Atgadījums patiešām bija neticams, tomēr tas visus pārliecināja, jo pēc būtības, tā arī bija noticis. Patiess bija Emmas Cuncas balss tonis, patiess bija kauns, patiess viņas naids. Patiesa bija arī pārciestā vardarbība. Īstenībai neatbilda vienīgi apstākļi, laiks, un viens vai divi personu vārdi.” Horhe Luiss Borhess

„Actually, the story was incredible, but it impressed everyone because substantially it was true. True was Emma Zunz’ tone, true was her shame, true was her hate. True also was the outrage she had suffered: only the circumstances were false, the time, and one or two proper names.” Jorge Luis Borges

Instalācijā izmantotā mākslas forma nerada tiešus emocionālos noteikumus, bet piedāvā skatītājiem pieredzēt notiekošo veidā, kas, iespējams, ir saprotams tikai katram pašam.

Norādot uz valdošo nenoteiktību interpretācijas iespējās, tiek izcelti manipulācijas un varas instrumenti, ko pielieto, lai radītu viena veida uztveri vai domāšanu.

Laika, telpas, iztēles absurds un realitāte.

The art form used in the installation does not create direct emotional conditions, but offers the viewer the opportunity to experience what’s happening in a way which, is possibly, only understandable to each person individually.

Pointing to the dominating vagueness in the possibilities of interpretation, the instruments of manipulation and power which are used to create one way of perceiving or thinking are highlighted. The absurd and reality of time, space and imagination.

Performance ik pēc 10 -15 min 5. septembrī 20.00 – 21.00 6., 11., 12., 13. septembrī 17.30 – 20.00 7., 8., 14., 15. septembrī 17.30 – 19.00 30 MĀKSLINIEKI

Sasha Kurmaz (UA)

instalācija, performance, 2013 / installation, performance, 2013

Pretestības krāsa Resistance Colour instalācija, 2012 / installation, 2012

Par mākslinieku

About artist

Mākslinieks un fotogrāfs, dzimis un dzīvo Kijevā, Ukrainā.

Pabeidzis studijas Ukrainas Valsts Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļā (DAKKiM) 2008. gadā.

Radošajā darbībā viņu interesē vairāki aspekti: izpratne par mākslas darbu postpadomju sabiedrībā, atšķirību pētīšana starp „sabiedrisko” un „identitāti”, vizuālu vēstījumu uztvere un sociālās attiecības. Viņa darbos parādās arī dziļi personiski jautājumi, īpaši tādas tēmas kā fizikalitāte un seksualitāte.

Artist and photographer born and based in Kiev, Ukraine.

Graduated from the Design Department in Ukrainian State Academy of Art, (DAKKiM) in 2008.

In his artistic practice he is interested in several aspects: comprehension of an artwork within post-soviet society, examination of differences between “social” and “identity”, perception of visual representation and social relations. Also deeply personal issues occupy his work, specifically such themes as physicality and sexuality.

Darba apraksts

Work description

„Katrai politiskai grupas apziņai ir sava krāsa” — K. Malēvičs

‘Each political group consciousness has its own colour.’

— K. Malevich

Politiskās partijas visā pasaulē asociē sevi ar noteiktām krāsām: zilu, baltu, sarkanu, dzeltenu, oranžu, sārtu, zaļu, melnu… Neviena no tām nav nejauša.

Throughout the world, political parties associate themselves with certain colours: blue, white, red, yellow, orange, purple, green, black… All of them are not random.

Šai darbā politisku protestu, kampaņu un demonstrāciju attēli ir attīrīti – noņemti saukļi, logo un citi politiski simboli.

In this work, pictures from the protests and campaigns of political demonstrations have been cleaned – slogans, logos and any other political symbols are removed.

„Pretestības krāsa" pēta psiholoģiski vizuālās politiskās reklāmas zīmes un veidus, kā krāsu vide ietekmē publikas emocionālā stāvokļa veidošanos masveida politiskas komunikācijas procesā.

Resistance Colour explores the psychological visual markers of political advertising and tracks how the colour environment influences the formation of the emotional state of the audience in the process of mass political communication.

Performance every 10 -15 minutes September 5 20.00 – 21.00 September 6, 11, 12, 13 17.30 – 20.00 September 7, 8, 14, 15 17.30 – 19.00 MĀKSLINIEKI 31

Nina Kurtela (DE/CR)

Ilgstamības pārpalikumi Leftovers of Endurance

Anda Lāce (LV)

instalācija, 2011 / installation, 2011

Mehdi ir bāka Mehdi is a Lighthouse instalācija, 2013 / installation, 2013

Par mākslinieci

About artist

Mani interesē robežsituācijas, pārvērtības, savstarpēja reflektēšanās, neviennozīmīgums, pretrunas un vērtību pārvērtēšana. Līdz šim visbiežāk manos darbos centrā ir plaši interpretējamā nosacītībā attēlots cilvēks, neuzsvērtām detaļām, dzimumu, bet skaidrāk redzamām emocijām.

Bieži cilvēkveidīgās figūras, kā neprecīzs spoguļattēls, nedaudz deformētā simetrijā, novietotas viena otrai pretī.

I am interested in borderline situations, transformations, mutual reflection, ambiguity, contradictions and the reevaluation of values. Up till now, most often at the centre of my works, there’s been a person, portrayed in a widely interpretable conditionality, with unclear details and gender, but more clearly visible emotions. Often the human-like figures, like an inaccurate mirror reflection, in a slightly deformed symmetry, are placed opposite each other.

Par mākslinieci

About artist

Patlaban uzturas Berlīnē un Zagrebā, strādā starp-mediju laukā, veicot izpēti un radot darbus dažādas mākslas jomās, piemēram, vizuālajā un skatuves mākslā.

Savos darbos māksliniece izmanto plašu mēdiju spektru, un šī konceptuālā daudznozaru pieeja dod iespēju īstenot visdažādākos projektus. Tie bieži ir starpdisciplināri, piesaistīti noteiktai vietai un noteiktām kopienām, kā arī uzdod jautājumus par naudas vērtību un pēta priekšstatus par darījumiem, ar kā palīdzību veidojas atšķirīgas sociālās attiecības. Pētot identitāti un intimitāti, viņa uzdod jautājumus par to, kā dažādas ķermeņa darbības noteiktā sociālajā, kultūras un urbānajā sfērā nosaka cilvēka uzvedību, ietekmē pieredzi un iespaido mūs.

Is currently based in Berlin and Zagreb. In her work she is busy with the cross media field of research and creation between disciplines such as visual and performing arts.

Her practice does not exclude any medium and with its conceptual and multidisciplinary approach gives a chance for any means of production to be realized. The work is often multidisciplinary, site-specific, engages particular communities, questions monetary values and explores notions of exchange through which different social relations are established. While examining identity and intimacy she question how can different actions of the body in particular social, cultural and urbanistic sphere determinate the human behavior, influence experience and affect us.

Darba apraksts

Work description

Darba apraksts

Work description

Darbs, kas aktivizē un dokumentē piecus mēnešus ilgušu performanci. Šajā laikā Nina Kurtela ik dienas ierodas un vēro izmaiņas Uferstudios būvlaukumā Vedingā, Berlīnē – ēka, kas reiz bijusi tramvaju un autobusu remontdarbnīca, tagad top par dejas institūciju. Viņa ir skatītāja institūcijas veidošanā, mākslas institūcijas, teātra skatuves tapšanā. Kamera darbojas kā liecinieks viņas performancei-vērošanai. Darbs rodas kā gadījuma izpēte, kurā individuāls subjekts sastopas ar radikālām transformācijām skatuves mākslinieku kopienas sociālajās struktūrās un darbības modeļos. Māksliniece ir klātesoša jauna laikmetīgās dejas centra tapšanā Berlīnē, šī institūcija noteikti spēlēs nozīmīgu lomu pilsētas dejas kopienas dinamikas veidošanā un organizēšanā. Projekts tiek radīts spēka laukā, ko veido apņemšanās nodrošināt ikdienas klātbūtni saistībā ar noteiktu kontekstu, kurā notiek šī darbība – teātra būvlaukumā. Rezultātā top 8 minūšu darbs ar daudzveidīgu līdzdalību. Ķermenis ir padarīts par statuju, kas izdzīvo laika pārmaiņas. Ekrāns kļūst par izpildītāj-apvalku.

Work that activates and documents a five-month durational performance. Over this period of time, Nina Kurtela establishes a daily practice of visiting and witnessing the changes at the building site of the Uferstudios, Wedding, Berlin – the warehouse for the repair of public trams and buses becomes a dance institution. She is spectator to the making of an institution, an art institution, the making of the theatre stage.

The camera acts as a witness to her performing/witnessing.

The piece emerges as a case study of an individual subject’s encounter with the radical transformations of social structures and operative models within the performing society. The artist is present at the birth of Berlin’s new contemporary dance centre, an institution that will certainly come to play a part in shaping and organizing the dynamic of the city’s dance community. The work emerges in the force field of a commitment to the daily execution of present-ness in relation to the specific context where this act takes place: the building site of the theatre. What unfolds is a 8-minute work with multifaceted implications. The body is rendered a statue through the changes of time. The screen becomes the performing skin.

Ienaidnieku dejas lielkoncerts. Visi ir sapulcējušies – Anglija pretī Īrijai, Indija pretī Pakistānai, Izraēla pretī Irānai, Ziemeļkoreja pretī Amerikai, tutsi pretī hutu, šiīti pretī sunnītiem, šķībie pretī taisnajiem, sievas pretī mīļākajām, suņi pretī kaķiem. Viņi sastājas apļos un spēkojas, griezdami Headspins, Backspins, Handglides un Windmills, muguras, galvas, rokas virpuļo, kājas griežas kā vējdzirnavas. Tās ir sacensības, kuras iedvesmojuši notikumi, kas aizsākās septiņdesmitajos Dienvidbronksā, kad naidīgas ielu bandas savas asiņainās cīņas uz brīdi aizstāja, lai piedalītos breika dejas batlos. Uzvarētājam tiek cieņa, un zaudētājs vairs neiejaucas tā teritorijā.

The enemy’s grand dancing concert. Everybody has gathered – England against Ireland, India against Pakistan, Israel against Iran, North Korea against America, Tutsi against Hutu, Shiites against Sunnis, bent against straight, wives against lovers, dogs against cats. They stood around in circles and wrestled, turning Headspins, Backspins, Handglides and Windmills, backs, heads and arms whirling, legs turning like windmills. They were contests inspired by events which began in the 1970s in the South Bronx, when the feuding street gangs replaced their bloody battles for a moment with break dance battles. The winners won respect, and the losers no longer interfered in their territory.

Mehdi es satiku pie bākas 2012. gada februārī Kasablankā, Marokā. Viņš vēršas pret savu valsti, viņš tai neesot vajadzīgs. Gaišās bikses zib bākas pakājē. Mehdi pats ir bāka, riņķo kā bākuguns, signalizējot tālu. Viņa „atspīdumu“ Sandi nejauši iepazinu Latvijā, Vecpiebalgā, tā paša gada rudenī. Kopā viņi veido manu nerimstošo cīnītāju.

(A.L.)

I met Mehdi by a lighthouse in Casablanca, Morroco in February 2012. He turned against his own nation as he wasn’t needed by it. His light trousers flashed at the base of the lighthouse. Mehdi himself is a lighthouse, circling like a lighthouse’s light, signalling far into the distance. By chance, I met his “reflection” Sandis in Latvia, at Vecpiebalga, in autumn the same year. Together they create my tireless fighter.

(A.L.)

32 MĀKSLINIEKI

Darbos iekļauju banalitātes un grotesku. Aktuāli ir humānie jautājumi, aicinājums šķērsot aizspriedumu un baiļu robežas. Glezniecība ir pamatvērtība, bet man nozīmīgs ir arī eksperiments ar nedroši prognozējamu rezultātu, scenogrāfija un performance. www.andalace.com

I include banalities and the grotesque in the works.

Humane issues are important, an invitation to cross the borders of prejudice and fear. Painting is a basic value, but for me the experiment with a difficult to predict result, stage design and performance is also important. www.andalace.com

MĀKSLINIEKI 33

Leonards Laganovskis (LV)

Tribīne Tribune

Gabriel Lester (NL)

video, 2012 (Ēģipte), performance / video, 2012 (Egypt), performance

objekti, 2013 / objects, 2013

Par mākslinieku

About artist

„Kā no karojoša ateista kļūt par kristieti, no vienas parijas pāriet citā, atdalīt sevi no pārējiem, tikt vaļā no dažādiem kompleksiem, pārvarēt bailes no publiskās uzstāšanās, uz mirkli kļūt par Musolini, Trocki, Vairu... Kā pateikt pēc iespējas vairākiem cilvēkiem, ka viņi nesaprot tavu valodu, kā pateikt pēc iespējas vairāk cilvēku, ka viņi ir stulbi un tu gudrs (un otrādi), kā 5 sekundēs likt visiem saprast, ka tu esi baig-ais/ā p... vai d... „ (L.L.)

“How to become a Christian after being a militant atheist, to switch political parties, to separate oneself from the rest, to get rid of various complexes, to overcome the fear of public speaking, to become Mussolini for a moment, Trotsky, Vaira...

How to persuade people if they do not understand your language, and tell as many people as possible that they are stupid and you smart (and vice versa), and how in 5 seconds make everyone realize that you are a colossal b ... or d ... “ (L.L.)

Leonards Laganovskis absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas scenogrāfijas nodaļu. Viņa izpētes sfēras bieži ir valoda, vara, politika, sabiedrība, ko Laganovskis preparē nesaudzīgi skarbā tiešumā. Mākslinieka darbi skatāmi muzejos Latvijā, Igaunijā, ASV, Vācijā.

Laganovskis graduated from the Department of Stage Design, Latvian Academy of Arts. His research areas include language, power, politics, and society that Laganovskis dissects in ruthlessly harsh directness. The artist’s works are in collections of museums in Latvia, Estonia, USA, Germany.

Darba apraksts

Work description

Universāla saliekama kancele. Katram Latvijas iedzīvotājam pa divām. Vienmēr var pateikt pakalpīgus un vajadzīgus viedokļus, izdekorēta pēc jūsu gaumes un vēlmēm. Labāk vienreiz runātāju redzēt, nekā dzirdēt. Nevērtē runātāju pēc runas, bet pēc kanceles. Savu dzimtenes mīlestību vajag ne tikai nest sirdī, bet pateikt no kanceles. Vienreiz nopērc, septiņreiz runā.

Lamā sevi, nevis kanceli. Kas nemīl kanceli, tas nemīl cilvēku.

Katra runa ir jauna sevis radīšana. Ja pļauj no kanceles ar mēli, tad mugura nenogurst. Aiz kanceles cilvēku darbi izskatās daudz cienījamāk. Tikai mirušie nerunā. Vajag nevis runāt, bet stāvēt tribīnē. Es nekad neesmu tā atpūties, kā runāšanas laikā. Dievs deva kanceli, sātans – runātājus. Kas runā, tas sēj, kas klausās, tas ievāc ražu (E.K.). Braukt uz Latviju ar kanceli ir tas pats, kas braukt uz Parīzi ar sievu. Dzīve būtu daudz īsāka, ja nebūtu runātāju. Jo vairāk runā, jo vairāk iespēju šaubīties.

Kancele pacieš melus. Patīk Staļins? ...izdrāz viņa tribīni.

(L.L.)

A universal collapsible rostrum. Two for each resident of Latvia.

You can always give some subservient and required views, decorated according to your taste and wishes. It’s better to see a speaker once than to hear him. Don’t judge the speaker by his speech, but by his rostrum. You should’nt just carry your love of your fatherland in your heart, but to express it from the rostrum. Buy it once, speak seven times. Chide yourself, not the rostrum. Whoever doesn’t love the rostrum, doesn’t love people. Each speech is a creation of a new you. If you reap from the rostrum with your tongue, then your back won’t tire.

Behind a rostrum, people’s deeds look a lot more respectable.

Only the dead don’t talk. You shouldn’t just talk, but stand on the tribune. I have never relaxed so well as when I’ve been talking. God gave us the rostrum, Satan, the speakers. He who talks sows, he who listens, gathers the harvest. (E.K.). To travel to Latvia with a rostrum is the same as to travel to Paris with your wife. Life would be a lot shorter, if there weren’t speakers.

The more one talks, the more chance there is of doubt. The rostrum tolerates lies. Do you like Stalin? ...fuck his tribune.

(L.L.)

Projektu atbalsta:

34 MĀKSLINIEKI

Mūzika sacelšanās ainām un kaujām Music for Riots and Fights

Par mākslinieku

About artist

Patlaban dzīvo un strādā Šanhajā un Amsterdamā.

Viņa mākslas darbi ietver instalācijas, performances, kino un video. Mākslinieks veidojis pasūtījuma mākslas darbus publiskajai telpai, režisējis filmas, bijis skolotājs, rakstnieks, skaņas un video montētājs.

Currently lives and works in Shanghai and Amsterdam. His artworks consist of installations, performances and film/video.

Other activities include commissioned artworks for the public space, film directing, teaching, writing, sound and video editing.

Lestera mākslinieciskās darbības pamatā ir vēlme stāstīt stāstus un radīt vidi, kas atbalstītu šos stāstus vai piedāvātu savu stāstījuma interpretāciju. Līdzīgi kā kino Lestera darbība ietver visus iespējamos medijus un apdzīvo gan telpu, gan laiku. Mākslas darbos reti ietverts skaidri izteikts vēstījums vai viena noteikta ideja, tie drīzāk piedāvā veidus attiecībām ar pasauli, rāda iespējas, kā to uzlūkot, un mehānismus un elementus, kas atspoguļo mūsu uztveri un izpratni par to. Sīki analizējot, rediģējot, sagraizot, pārkārtojot un mainot perspektīvi, Lesters tiecas savaldzināt un saistīt. Viņa mākslas darbos izpaužas gan racionālais prāts, gan asociatīvā, maģiskā domāšana. www.gabriellester.com

Lester’s artistic practice originates from a desire to tell stories and construct environments that support these stories or propose their own narrative interpretation. Like cinema, Lester’s practice has come to embrace all imaginable media and occupy both time and space. The artworks seldom convey any explicit message or singular idea, but rather propose ways to relate to the world, how it is presented and what mechanisms and components constitute our perception and understanding of it. By dissecting, editing, cutting up, repositioning and forcing perspective, Lester aspires to captivate and engage. Ultimately his artworks suggest both rational consciousness as well as associative magic thought. www.gabriellester.com

Darba apraksts

Work description

Sadarbībā ar Ņujorkas Publisko bibliotēku un Linkolna centru tika izpētīti mēmā kino partitūru un pavadošo skaņdarbu arhīvi.

Tas tika darīts nolūkā atrast un ierakstīt skaņu celiņus, ko varētu uzskatīt par tīri vizuālām kompozīcijām. Kompozīcijas ar tādiem nosaukumiem kā „Mūzika sacelšanās ainām un kaujām” norāda, ka skaņdarbs patiesībā rakstīts tieši noteiktām (iespējamām) ainām filmās, ne tikai vienai konkrētai filmai. No šī viedokļa izvēlētie skaņdarbi savā ziņā var tikt uzskatīti par tādiem kā teatrāliem rekvizītiem; elementiem vai instrumentiem, lai konstruētu dramatisku stāstījumu.

In collaboration with the New York Public Library / Lincoln Public Center, the silent movie scores and compositions archive were researched. Intention was to find and record soundtracks that can be considered purely visual compositions. Compositions with such titles as “Music for Fights and Riots” indicate that the soundtrack is in fact written for certain (possible) scenes in a film and not for one single, specific film alone. As such the compositions selected can almost be considered theatrical props; elements or tools to construct a dramatic narrative.

Sešpadsmit skaņdarbi, komponēti starp 1899. un 1929. gadu, tika ierakstīti diskā ar nosaukumu „Mūzika sacelšanās ainām un kaujām” (spēlēja un ierakstīja Adoniss Gonzaless, diriģēja Gabriels Lesters). Sākotnēji ieraksti tika veikti bez nolūka tos publicēt vai izplatīt. Tomēr, tā kā mēmā kino muzikālā pavadījuma izlase – un, faktiski, visa īpaši mēmajām filmām komponētās mūzikas joma – šķiet zudusi, atmesta kā nederīga vai aizmirsta, disks kļuvis par retu mēģinājumu dokumentēt daļu no ļoti bagātajām un radošajām muzikālajām (un vizuālajām) divdesmitā gadsimta kompozīcijām.

Sixteen soundtrack compositions, written between 1899 and 1929, were recorded and compiled on a cd entitled “Music for Riots and Fights” (played and recorded by Adonis Gonzales and conducted by Gabriel Lester). Initially the recordings were made with no intention to publish or distribute. Never the less, since the selection of silent movie soundtracks – and for that matter, the whole area of musical composition for silent movies – seems to have been lost, discarded or forgotten, the CD has become a rare attempt to document some of the very rich and creative musical (and visual) compositions of the twentieth century.

MĀKSLINIEKI 35

Maija Mackus (LV) Liene Mackus (LV)

Viss būs kārtībā, kārtībā, kārtībā…

Everything will be just right, just right, just right...

Sebastian Mügge (SE)

Das Leben der Anderen instalācija, 2011-2012 / installation, 2011-2012

instalācija, 2013 / installation, 2013

Par māksliniecēm

About artists

Mākslinieces ieguvušas maģistra grādu Latvijas Mākslas Akadēmijā, Liene – tēlniecībā, bet Maija – grafikā.

Lienes rokraksts atpazīstams ar smalku, asprātīgu mazo formu tēlniecību, kas nereti tiek iekustināta un veido animāciju. Maijas lauciņš ir zīmēšana, dizaina rotaļlietas, fotokamera un štukošana.

Reizēm māsas strādā kopā. Tandēms radījis vairākus plastilīna animācijas darbus, kas pamanīti gan vietējā, gan ārvalstu mūzikas video un reklāmas klipu scēnā Papildinot vienai otru, Survival Kit 5 ietvaros māsu sadarbība izvērsīsies gan animācijā, gan keramikā, gan tēlniecībā.

The artists have gained masters degrees from the Latvian Academy of Art, Liene – in sculpture, and Maija – in graphics.

Liene’s style can be recognized by its fine, witty small form sculpture, which is often moved, creating animation. Maija’s field is drawing, design toys, the photo camera and thinking.

At times the sisters work together. The tandem has created a number of plasticine animation works, which have gained recognition in the local as well as the foreign music video and advertising clip scene.

Adding value to each other within the structure of Survival Kit 5, the cooperation between the sisters will be visible in animation, ceramics and sculpture.

Darba apraksts

Work description

Katras revolūcijas sāls ir vecās kārtības nomaiņa pret kādu jaunu – lai rastos kaut kas jauns, vecais ir jāiznīcina. „Viss būs kārtībā, kārtībā, kārtībā...” mērķē tādas revolūcijas virzienā, kas iedarbojas līdzīgi buramvārdiem un ir tikpat pamatīga kā kosmogoniskie mīti, kā binārās opozīcijas, kā pasaules radīšana no pirmatnējā haosa.

The essence of every revolution is the change-over of the old order by a new one – in order for something new to be created, the old must be destroyed. “Everything will be just right, just right, just right...” aims in the direction of the kind of revolution that operates in a similar way to an incantation, and is just as substantial as cosmogonic myths, like a binary opposition, like the creation of the world from primaeval chaos.

Ekspozīcija iepazīstina ar konkrētu metodi, kā sakārtot lietas un kā piešķirt formu haosam. Darbā manāmas ietekmes gan no tik atpazīstamas miesas un gara sakārtošanas procedūras kā pirtī iešana, gan arī no krietni marginālāku rituālu veikšanas, kā, piemēram, ceļošana viņsaulē, ļauno garu padzīšana vai sakrālā laika aktualizēšana.

(M.M., L. M.)

36 MĀKSLINIEKI

The exposition introduces a specific method of how to arrange things and how to impart form to chaos. In the work, influences can be noticed from such recognizable bodily and spiritually cleansing procedures as visiting a pirts [Latvian sauna], as well as from the carrying out of much more marginal rituals like, for example, travelling in the spirit world, exorcisms, or activating sacral time.

(M.M., L. M.)

Par mākslinieku

About artist

Jaunais starpdisciplinārais vācu-zviedru mākslinieks strādā Ūmeo, Zviedrijā. Viņš ieguvis maģistra grādu Ūmeo Tēlotājmākslas akadēmijā 2011. gadā.

Viņa darbos mijas tādas mākslas formas kā gleznojumi, zīmējumi, atrasti objekti un instalācijas. Viņa projektu pamatā bieži ir kolekcijas, kas arvien papildinās, to rezultāts var būt pētnieciski orientēti, konkrētai vietai īpaši pielāgoti, bieži monumentāli skulpturāli objekti ar savu stāstījumu.

Mākslinieka eksperimentālajā pieejā izšķirošs ir sensuālais aspekts, jo viņa darbu uzdevums ir panākt skatītāja emocionālu iesaistīšanos un veicināt viņa intelektuālo ziņkāri. www.sebastianmuegge.com

An emerging German-Swedish interdisciplinary artist based in Umeå, Sweden. He received his MFA from Umeå Academy of Fine Arts in 2011.

In his practice he works in the intersection of painting, drawing, found objects and installation. His projects, often based on expanding collections, can result in researchoriented and expressive site-specific, often monumental and narrative sculptural pieces. In his experimental approach the sensual aspect is crucial as its function is to get the viewer emotionally involved in the artwork, and furthermore stimulate his intellectual curiosity. www.sebastianmuegge.com

Darba apraksts

Work description

Darbu veido 100 kopēta papīra lapas. Uz katras lapas ciešā rokrakstā gandrīz bez atstarpēm ar parastu lodīšu pildspalvu rakstīti teksta fragmenti angļu, vācu, franču un zviedru valodās.

Darbs ir mēģinājums uzņemties racionāla valsts ierēdņa lomu, atsaucoties uz filmu „Citu dzīves“ (oriģinālvalodā – Das Leben der Anderen). Muge ir sistemātiski apkopojis liecības, ko dažādi cilvēki atstāj www tīklā, galvenokārt „feisbukā" – kopienā, kas spēlē izšķirošu lomu mūsdienu revolūcijās. Šis laika dokuments darbojas kā dažādu sabiedrību spogulis, tas runā par tādām delikātām tēmām kā pārraudzība un brīvības trūkums, izgaismo absurdo kontrastu starp digitālo revolūciju un manuālo saziņas tradīciju, pēta rakstīta vārda spēku un graujošo un revolucionāro potenciālu, ko internets piedāvā tiklab spēcīgiem, kā arī nevarīgiem cilvēkiem visā pasaulē. Skatītājam ir iespēja slepus novērot un sekot līdzi sarežģītajām un pretrunīgajām domām no dažu rūpīgi atlasītu indivīdu skatupunkta. Četras izvēlētās valodas atspoguļo paša mākslinieka ģimenisko fonu, taču vienlaikus simbolizē arī mūsdienu globalizācijas kausējamo katlu, kurā kultūru robežas ir neskaidrākas nekā jebkad agrāk.

The piece consists of 100 sheets of copy paper. Each paper comprises closely spaced handwritten text fragments in English, German, French and Swedish and is carried out with ordinary office ball pens.

The work was an attempt to assume the role of a rational Stasi officer, referring to the movie The Lives of Others (orginal title – Das Leben der Anderen). Mügge systematically collected traces that various people leave in the WWW, mainly on Facebook- the community which plays a key role in modern revolutions.

This document of time functions as a mirror of different societies, deals with delicate topics like surveillance and the lack of freedom, enlightens the absurd contrast between the digital revolution and manual traditions, investigates the power of the written word and explores the subversive and revolutionary potential that internet offers to both powerful and powerless people worldwide. The spectator gets the chance to be a kind of voyeur, following both complex and contradictory thoughts through the eyes of an amount of carefully selected individuals.

The four chosen languages reflect artists own family background, but also represent the contemporary globalized melting pot where cultural borders are more undefined than ever before.

MĀKSLINIEKI 37

Orbīta (LV)

Marx FM

Ingrīda Pičukāne (LV)

radiostacija, 2013 / radio station, 2013

Grafisko kodu lauka pētījums Latvijas urbānajā vidē, izmantojot vēsturisko perspektīvu, kompozicionālo analīzi un dzimtes studijas. Fakti un iespējamie risinājumi situācijas uzlabošanai.

Graphic Code Field Research in Latvia's Urban Environment, Using a Historical Perspective, Compositional Analysis and Gender Studies. Facts and Possible Solutions for Improving the Situation. pētījums, 2013 / research, 2013

Par māksliniekiem

About artists

Par mākslinieci

About artist

Nevalstiska organizācija, kas apvieno Latvijas krievu dzejniekus, fotogrāfus, mūziķus un multimediju māksliniekus.

Kopš 1999. gada veido gan performances, gan izdod bilingvālu literatūru, rakstu krājumus, foto-katalogus, pētniecisko literatūru. Apvienība regulāri piedalās Latvijas kultūras dzīvē, piemēram, festivālos „Dzejas dienas”, „Survival Kit” , „Baltā nakts” – ar lasījumiem, organizējot pasākumus un vedot ārvalstu viesus.

A non-government organization which unites Latvia’s Russian poets, photographers, musicians and multimedia artists. Since 1999, creates performances as well as publishes bilingual literature, collections of writings, photocatalogues and investigative literature. The association regularly participates in Latvia’s cultural life, for example, in “Poetry Days” festivals, Survival Kit and “White Nights” – with readings, by organizing events and inviting foreign guests.

Mākslas projektos piedalās kopš 1998. gada. Ieguvusi maģistra grādus Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā, kā arī Igaunijas Mākslas akadēmijas Animācijas nodaļā. Ideju realizēšanai izmanto dažādus medijus un mākslas formas – komiksu, animāciju, video, instalācijas un performances. Pēta sabiedrības iekšējās likumsakarības un indivīdu lomu tajās, interesē cilvēki un dokumentāli stāsti. www.ipicukane.id.lv

Has taken part in art projects since 1998. Gained a Masters degree from the Latvian Academy of Art Department of Visual Communication, as well as the Estonian Academy of Arts Animation Department. To realize her ideas she uses a variety of media and art forms – comics, animation, video, installations and performances. She researches society’s internal conformity and the role of the individual in this, and is interested in people and documentary stories. www.ipicukane.id.lv

Biedrība nodarbojas ne tikai ar Latvijas krievu dzejnieku popularizēšanu, bet arī atdzejo laikmetīgo latviešu dzeju krievu valodā, veidojot aktīvu un veiksmīgu sadarbību starp krievvalodīgajiem un latviešu dzejniekiem un māksliniekiem dažādu projektu ietvaros. http://orbita.lv

The association works not only with the promotion of Latvia’s Russian poets, but also reproduces contemporary Latvian poetry into the Russian language, creating an active and successful collaboration between Russian speakers and Latvian poets and artists within the framework of various projects. http://orbita.lv

Darba apraksts

Work description

Darba apraksts

Work description

Lēnās propagandas mašīna – radio, kur dzeja ir kā dzinējs.

Dzejas translēšana ēterā ir liela drosme. Radīt dzejas radio nozīmē īstenot to, ko dzeja nevar atļauties licenču, autortiesību, savas nerentablās, grūti uztveramās formas vai individuālās izpausmes dēļ.

Kapitālisma laikmets liek mums paātrināties un dzīvot steidzīgi, panākt laiku, konkurentus, veiksmi, pēc iespējas ātrāk uzkāpt pēc iespējas augstāk. Līdz ar to no kustības procesa tiek izslēgts viss, kas prasa vairāk laika un iedziļināšanās, piemēram, dzejas žanrs.

Nesenās krīzes ietekmē sabiedrībā ir notikusi pārvērtēšana, kas attiecināma ne tikai uz personiskajām, bet arī sociālajām vērtībām, priekšplānā nereti izvirzot nevis materiālo nodrošinājumu, bet tieši sociālo labklājību, sabiedrības izaugsmi un attīstību, cilvēka personiskās īpašības.

Projekta mērķis ir aktualizēt laika palēnināšanas iespēju un diskusiju par subkultūru ietekmi uz ideju dzīvi sabiedrībā, kā arī izskatīt varas, biznesa un indivīda brīvības robežas un pētīt, kurā brīdī tās nonāk konfliktā. („Orbīta”)

The slow propaganda machine – radio, where poetry is like a motor.

Transmitting poems over the air takes great courage.

Creating poetry on the radio means doing what poetry can’t afford to do, due to licencing, copyright, and its unprofitable nature, difficult to perceive form or individual expression.

Th era of capitalism makes us accelerate and live fast, overcoming time and competitors, and achieving success, to get up the ladder as quickly as possible. Consequently, everything which needs more time and depth, for example, the genre of poetry, gets excluded from the process of movement.

Influenced by the recent crisis, a re-evaluation has taken place in the community, which can be applied not just to personal, but also to social values, often moving social welfare, the growth and development of society, and people’s personal qualities rather than just material well-being to the forefront.

The goal of the project is to bring about an opportunity to slow down time and have a discussion on the influence of the subculture on the life of ideas in the community, as well as to examine the boundaries of freedom that the authorities, business and the individual have, and to examine at which moment they come into conflict. (“Orbīta”)

Cilvēce visos laikmetos ir mēģinājusi veicināt auglību un iegūt Dievu žēlastību ar grafisko un telpisko zīmju (totēmu) palīdzību. Matriahāta laikmetā tā bija sieviete ar lielām krūtīm un bērnu radīšanai piemērotiem platiem gurniem, patriarhāta laikos – falliskie simboli, kas attēloja erektētu locekli un palīdzēja gan auglības veicināšanai cilvēku vidū, gan ražas palielināšanai un ganāmpulku vairošanai. Mūsdienās notiek līdzīgs process: urbānajā vidē tiek veidoti grafiti jeb grafiski attēli – zīmes, kas liecina par cilvēku prātos dominējošajiem spēka simboliem. Priekšizpēte liecina, ka Latvijā ir ļoti spēcīgi izteikts fallisko attēlu pārsvars pār sieviešu auglības simbolu (krūšu vai sievišķo dzimumorgānu) attēlojumiem, kas tikpat kā nav sastopami un liecina par valdošo patriarhālo noskaņojumu mūsdienu Latvijā.

Pētījums veikts trīs kārtās – vispirms notikusi lauka izpēte, tad rezultātu apkopošana un publicēšana, bet Survival Kit 5 ietvaros notiks (7. septembrī) lekcija, kurā tiks analizēta esošā situācija un piedāvāti risinājumi tās uzlabošanai.

(I.P.)

Mankind, in all eras has tried to promote fertility and receive God’s mercy with the assistance of graphic and spatial signs (totems). In the matriarchal period, it was a woman with large breasts and wide hips suited to the making of children, and during the patriarchal period – phallic symbols, which portrayed an erect penis and helped in both promoting fertility among people, as well as increasing the harvest and increasing herds. A similar process is happening nowadays: grafitti or grafitti images are being created in the urban environment – signs which provide evidence of the dominating symbols of power in people’s minds. Preliminary research provides evidence that in Latvia there is a very powerfully explicit balance in the portrayals of phallic images over the female fertility symbol (the breasts or the vagina), which are hard to find and provide evidence of the dominating patriarchal state of mind in today’s Latvia.

The research was done in three parts – the field research was done first, then the collation of the results and their publication. There will be a lecture held (September 7) as part of Survival Kit 5, in which the existing situation will be analyzed and solutions provided for its improvement .

(I.P.)

38 MĀKSLINIEKI

MĀKSLINIEKI 39

Poētiskais robotisms XII Eva Vēvere, Laura Prikule (LV)

Boring Revolution instalācija, intervences 2013 / installation, interventions, 2013

Par māksliniecēm

About artists

„Poētiskais Robotisms” ir 2009. gadā aizsākta Lauras Prikules un Evas Vēveres radošās sadarbības sērija – metode, kas iedziļinās binārās opozīcijās (poētiskais/robotiskais, sistēmiskais/ individuālais, reālais/imaginārais, u.c.), un tādā veidā runā par „paradoksa punktu“ kā konkrētu lokāciju mūsu uztveres zonā. Veido un izspēlē interaktīvas vizuālās situācijas, būvē un demontē lielākas un mazākas celtnes.

Plāno laiku un telpu. Pēta krāsas īpašības. Pievēršas progresam kā procesam, kas notiek caur klasteriem.

“Poetic Robotism” (since 2009) is Laura Prikule’s and Eva Vēvere’s creative collaboration series – a method which gets deeper into binary opposition (poetic/robotic, systemic/individual, real/imaginary, etc.), and in this way speaks of a “point of paradox“ as a specific location in our zone of perception. They create and play out interactive visual situations, create and dismantle larger and smaller structures and plan time and space. They investigate the qualities of colours. They focus on progress as a process, which takes place through clusters.

Darba apraksts

Work description

Vai, nomainot krāsu, ir iespējams veikt revolūciju?

Vai mākslinieks ir strādnieks?

Kurš ir ieguvējs no revolūcijas?

Vai tai ir paliekošas sekas?

Vai mākslinieka darbs ietekmē sabiedriskos procesus?

Vai revolūcija ir tikai konstrukts?

By changing colour, is it possible to make a revolution?

Is an artist a worker?

Who gains from a revolution?

Are there permanent consequences?

Does an artist’s work influence social processes?

Is revolution only a social construct?

Survival Kit 5 sastopamais mākslinieks-strādnieksrevolucionārs uz šiem jautājumiem atbild praktiski un metodiski 10 dienu garumā.

The artist-worker-revolutionary who you can meet at Survival Kit 5 will answer these questions practically and methodically over the 10 days.

40 MĀKSLINIEKI

Poētiskais robotisms XIII Eva Vēvere, Laura Prikule (LV)

Štābs: vienas dienas rezidence Headquarters/ One Day Residence instalācija, 2013 / installation, 2013

Par māksliniecēm

About artists

Laura Prikule Mākslas praksē izmanto dažādus komunikācijas veidus. Saskaņā ar darba ideju vai situāciju, tie var būt instalācija, glezniecība, fotogrāfija vai citi mediji.

Māksliniece pēta laiktelpas, procesa un spēles idejas.

Absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu, ieguvusi maģistra grādu Sanfrancisko Mākslas institūtā, studējusi LMA doktorantūrā. Izstādes Latvijā un ārzemēs no 1999. gada. Rezidences FKSE (Budapešta), Cite des Arts (Parīze), CF Polymer (Tallina).

Laura Prikule Uses diverse ways of communication in practicing her art.

According to the idea for the work or the situation, these could be installations, painting, photography or other media. The artist investigates ideas about time, processes and games.

Graduated from the Latvian Academy of Art Department of Painting, gained a masters degree at the San Francisco Art Institute, has studied for a doctorate at the LAA. Has exhibited in Latvia and other countries since 1999. Residences at FKSE (Budapest), Cite des Arts (Paris) and CF Polymer (Tallinn).

Eva Vēvere Strādā ar dažādiem medijiem, tostarp instalāciju, grafiku un glezniecību. Interešu centrs ir telpa un tās transformēšanas iespējas, pārveidojot to par mākslas darba sastāvdaļu, radot „iekšējās telpas" matricas un tādējādi izzinot cilvēciskās esības robežas un trajektorijas.

Ieguvusi maģistra grādu glezniecībā Latvijas Mākslas akadēmijā un Helsinku Mākslas akadēmijā Somijā.

Izstādēs Latvijā un ārvalstīs piedalās kopš 2004. gada.

Eva Vēvere Works with a variety of media, including installations, graphics and painting. Her centre of interest is space and the possibilities of its transformation, transforming it into a component of an art work, creating ‘internal spaces’ matrices and in this way finding out about the boundaries and trajectories of human existence. She has gained a Masters degree in Painting at the Latvian Academy of Art and the Academy of Fine Arts, Helsinki, Finland. Has taken part in exhibitions in Latvia and other countries since 2004.

Darba apraksts

Work description

2013. gada vasarā uz konspiratīvu štābu Siguldas pils un muižas kompleksā secīgi ierodas 13 rezidenti (Santa Rēmere, Platons Buravickis, Krišjānis Zeļgis, Liena Bondare, Aija Zariņa, Inga Brūvere, Valdis Jansons, Daiga Krūze, Gunta Riekstiņa, Kaspars Lielgalvis, Linda Sīle, Juhanna Heste (SE) u.c.), kuri tur pavada katrs vienu dienu un nesatiekas. Štābs nodrošina speciāli konfigurētu vidi paātrinātai refleksijai par lēno revolūciju.

Rezidences nolūks ir sniegt iespēju nonākt pie konkrēta plāna pārmaiņu realizēšanai, un, sēžot ērtā klubkrēslā un malkojot tēju no revolucionāra tasītes, apzināties tos soļus, kurus ir nepieciešams spert vispirms.

Artefakti un štāba liecības, revolūcijas shēmas, attēli vai dziesmas, ko piefiksējuši rezidenti, aplūkojami Survival Kit 5.

In the summer of 2013, 13 residents (Santa Rēmere, Platons Buravickis, Krišjānis Zeļgis, Liena Bondare, Aija Zariņa, Inga Brūvere, Valdis Jansons, Daiga Krūze, Gunta Riekstiņa, Kaspars Lielgalvis, Linda Sīle, Johanna Hästö (SE) and others) arrived one after the other at the secret headquarters at Sigulda Castle and manor complex, where they each spent one day and didn’t meet.

The headquarters provide a specially configured environment for an accelerated reflection about the slow revolution.

The intention of the residences is to provide an opportunity to come up with a concrete plan for implementing change, and to recognize the steps which should be taken first, whilst sitting in a comfortable club chair drinking tea from a revolution cup.

Artefacts and evidence from the headquarters, schemes for revolution, images and songs which the residents came up with can be seen at Survival Kit 5.

Projekts tiek īstenots sadarbībā ar Siguldas novada domi.

(L.P., E.V.)

The project is being implemented in collaboration with the Sigulda County Council.

(L.P., E.V.) MĀKSLINIEKI 41

Vilnis Putrāms (LV) Genādijs Filipenko (LV)

Kā kļūt par miljonāru anarhistu pusotrā stundā (brauciena ilgums starp Rīgu un Tukumu) + nenokavēt vilcienu

Oliver Ressler (AT)

Ieņem laukumu Take The Square video instalācija, 88 min, 2012 / video-installation, 88 min, 2012

How To Become An Millionaire Anarchist In An Hour And A Half (the length of the drive from Rīga to Tukums) + Don’t Miss The Train instalācija Survival Kit 5, kā arī vilciena „Rīga-Tukums” vagonā, 2013 / Installations at Survival Kit 5, as well as in the “Rīga-Tukums” train, 2013

Par māksliniekiem

About artists

Vilnis Putrāms Dzīvo Latvijā un Vācijā. Beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju, izstādēs piedalās kopš 1986. gada. Līdz 1994. gadam mākslinieku grupas LPSR-Z dalībnieks. Vairākus gadus sadarbojas ar „Bolderājas grupu”.

Darbības lauks: grafika, objekti, instalācijas, kā arī dizains.

Pēdējā laikā pievērsies mākslas aktivitātēm pilsētvidē un ārpus izstāžu zālēm esošos interjeros (sienu glezniecība un ielu māksla) – ar mērķi uzrunāt nejaušu, nesagatavotu skatītāju tam neierastā vidē, provocējot, rosinot uz līdzdarbību un skatījuma maiņu uz ierastām lietām un situācijām. Īpaši saista vēsture, identitātes meklējumi, konteksts, vide, izcelsmes vieta, kā arī piederības apziņu veidojošie elementi.

Vilnis Putrāms Lives in Latvia and Germany. Graduated from the Latvian Academy of Art and has participated in exhibitions since 1986. Was a participant in the LPSR-Z group of artists until 1994. Has collaborated with the “Bolderājas grupa” for a number of years. Area of activity: graphics, objects, installations, as well as design. Has recently focussed on art activities in the city environment and interiors outside of exhibition halls (wall painting and street art) – with the goal of addressing the casual, unprepared viewer in an unfamiliar environment, provoking and promoting collaboration and a change in views on customary things and situations. Is particularly attracted to history, searches for identity, context, the environment, the place one originated, as well as elements which create a feeling of belonging.

Genādijs Filipenko „Bolderājas grupas" dalībnieks. Veido skaņas dizainu, video, kā arī animāciju un komiksus.

Genādijs Filipenko A member of the “Bolderāja Group”. Creates sound design, video, as well as animation and comics.

Darba apraksts

Work description

1905. gada vēlā rudenī Tukumā norisinājās pirmās vērienīgās bruņotās revolūcijas cīņas Latvijā. Tik liela apjoma cīņas starp revolucionārajiem kaujiniekiem un cara armijas daļām līdz tam nebija notikušas arī visā Krievijas impērijā, kurā tolaik ietilpa Latvijas teritorija. Daļa cīnītāju ieradās Tukumā ar Rīgas vilcienu un pēc sakāves arī pameta pilsētu, izmantojot vilcienu. Šo notikumu nozīmi ir grūti pārvērtēt. Sākums – revolūcija mazpilsētā, bet vēlāk šie latviešu anarhisti jau rīko revolūciju globālā mērogā (bankas aplaupīšana Helsinkos, ielu cīņas Londonā (Sidney Street Siege), aktivitātes Parīzē utt.).

Kas toreiz pamudināja šos samērā labi situētos un izglītotos jaunos cilvēkus neizkāpt dekadentajā Rīgas Jūrmalā, lai laiski pastaigātos pa promenādi vai pludmali, bet gan doties uz Tukumu, lai piedalītos bruņotās ielu cīņās? Vai tie bija sociāli-ekonomiskie apstākļi? Varbūt stāsts ir par jaunības maksimālismu un aizraujošajiem taisnības, vienlīdzības meklējumiem?

Survival Kit 5 dod iespēju nejaušam, nesagatavotam pilsonim iekāpt revolucionāru vilcienā, iepazīties ar leģendāro notikumu drosmīgajiem dalībniekiem, kā arī pašam kļūt par anarhistu un izvēlēties – kurā no pieturām rīkot nākamo revolūciju. https://www.facebook.com/pages/ TrainForAnarchists/205423826288903 (V.P.)

In late autumn 1905, the first large-scale revolutionary battles in Latvia took place in Tukums. Such a large battle between revolutionaries and regiments of the Tsar’s army had never taken place anywhere in the Russian Empire up until then, of which Latvia was then a part. Some of the fighters arrived in Tukums on the train from Rīga and after their defeat, also abandoned the city by train.

It is difficult to overestimate the significance of this event. The beginning – a revolution in a small town, but later these Latvian anarchists were already organizing a revolution on a worldwide scale (the bank robberies in Helsinki, the street battles in London (the Sidney Street Siege), activities in Paris etc.).

What motivated these relatively well situated and educated young people at that time not to get off the train at the decadent Rīga Jūrmala to go for an idle stroll along the promenade or beach, but rather to head for Tukums to take part in armed street battles? Were they socio-economic conditions? Perhaps the story is about the excesses of youth and exciting searches for justice and equality?

Survival Kit 5 provides an opportunity for a casual, unprepared citizen to get on the revolutionary train, to find out about the legendary event’s courageous participants and to become an anarchist too and to choose – from which station the next revolution should be organized. https://www.facebook.com/pages/ TrainForAnarchists/205423826288903 (V.P.)

42 MĀKSLINIEKI

Par mākslinieku

About artist

Dzīvo un strādā Vīnē, veido izstādes un projektus publiskajā telpā, kā arī filmas par tādiem jautājumiem kā ekonomika, demokrātija, globālā sasilšana, pretošanās un sociālo alternatīvu formas. Resleram bijušas personālizstādes Berkelejas Mākslas muzejā ASV, Platform Garanti Laikmetīgās Mākslas centrā Stambulā, Laikmetīgās Mākslas muzejā Belgradā, Aleksandrijas Laikmetīgās mākslas forumā Ēģiptē un The Cube Project Space Taipejā. Viņš piedalījies vairāk nekā 250 grupu izstādēs, ieskaitot biennāles Prāgā (2005), Seviļā (2006), Maskavā (2007), Taipejā (2008), Lionā (2009), Gyumri (2012), Venēcijā (2013) un Atēnās (2013). Ceļojošais šovs par finanšu krīzi „Tā ir politiskā ekonomika, muļķi” – kopdarbs ar Gregoriju Šoleti – notiks „Gallery 400” Čikāgā. www.ressler.at

Lives and works in Vienna, produces exhibitions, projects in the public space, and films on issues such as economics, democracy, global warming, forms of resistance and social alternatives.

Ressler had solo exhibitions at the Berkeley Art Museum, USA; Platform Garanti Contemporary Art Center, Istanbul; Museum of Contemporary Art, Belgrade; Alexandria Contemporary Arts Forum, Egypt and The Cube Project Space, Taipei. He has participated in more than 250 group exhibitions, including the biennials in Prague (2005), Seville (2006), Moscow (2007), Taipei (2008), Lyon (2009), Gyumri (2012), Venice (2013) and Athens (2013). A traveling show on the financial crisis, It’s the Political Economy, Stupid, co-curated with Gregory Sholette, will take place at Gallery 400 in Chicago. www.ressler.at

Darba apraksts

Work description

Instalācijas pamatā ir diskusijas, kas notikušas ar aktīvistiem no 15M kustības Madridē, Sintagmas laukuma kustības Atēnās un Occupy Wall Street kustības Ņujorkā. No jauna izspēlējot protesta kustību darba grupu formātu, četri līdz seši aktīvisti diskutē viens ar otru kameras priekšā. Diskusija skar organizatoriskus jautājumus, horizontālus lēmuma pieņemšanas procesus, kā arī to, kāda nozīme un funkcija ir publiskas telpas ieņemšanai un kā var notikt sociālas pārmaiņas. Filmas tika uzņemtas 2012. gada pavasarī – vietās, kur notika aktīvistu tikšanās un darba grupu sapulces.

The installation is based on discussions conducted with activists from 15M in Madrid, the Syntagma Square movement in Athens and Occupy Wall Street in New York.

Re-enacting the format of the working groups of the protest movements, four to six activists discuss with each other as a group in front of a camera. The discussions cover issues of organization, horizontal decision-making processes, the importance and function of occupying public spaces and how social change can occur. The films were shot in the spring of 2012 in those places used by the movements of the squares for meetings and working groups.

Instalācijā satiekas trīs centrālo kustības pilsētu aktīvisti, tie dalās kustību organizēšanas pieredzē un cenšas skaidrot procesus starp šīm vietām, kas atrodas pārmaiņu stadijā.

Installation brings together activists from three cities central to the movement, tries to contribute to spreading the organizational knowledge of the movements and translate the processes between these places in transition.

MĀKSLINIEKI 43

Krišs Salmanis (LV)

100 klusās dabas 100 still lives

Sarkanās Brālības Rīgas nodaļas biedrs Nr. 2111 (LV)

monumentāls gleznojums, 2013 / monumental painting, 2013

animācija, 2013 / animation, 2013

Par mākslinieku

About artist

Es domāju, ka domāju.

Vismaz mēdzu tā domāt, pirms biju par to kārtīgi padomājis.

Bet kāpēc man tā šķita? Vai, precīzāk – kāpēc es domāju, ka mēdzu tā domāt, ja zinu, ka nebiju par to domājis?

Domas nereti rodas un pazūd, man nedomājot tās un par tām. Es pat īsti nedomāju, ka varu likt tām rasties.

Vienkārši gaidu nākamo teikumu un nezinu, vai tas sekos.

Sekos kam?

Varbūt tai domai, kas tam jāsagūsta. Bet vai tad doma ir doma jau pirms tā ir kļuvusi par teikumu?

Vai tā ir doma pat pirms tam, kad tā ienākusi man prātā? It kā es būtu dīķis, kur prāta maluzvejnieki tvarsta ideju zušus un vāra teksta zupu.

Nu, kad esmu drusku padomājis, es domāju, ka nedomāju. www.salmanis.com

I think I think.

At least I used to think so before I had really thought about it. So why did I think so? Or rather – why do I think I thought that I thought, if I know I had not thought about it?

Thoughts often appear and vanish without me thinking them or about them. I don’t even think I can really make them come. I just wait for the next sentence and do not know if it will follow.

Follow what?

The thought it is supposed to capture, maybe. So is that thought a thought before it has become a sentence? Is it a thought even before it has entered my mind? As if I were just a pond where mental poachers chase ideal eels to boil a soup of text.

Now that I have thought a bit, I think I don’t think. www.salmanis.com

Darba apraksts

Work description

Kad iestāsies apnikums un šķitīs, ka nemitīgi atkārtojas viens un tas pats, būs jāpamēģina šodienu tīšām nodzīvot mats matā kā vakardienu.

Simts klusās dabas, katra uzstādīta, nofotografēta un izjaukta 100 reizes pēc kārtas, cenšoties priekšmetus novietot precīzi tai pašā vietā, tajā pašā pagriezienā.

Iegūtos kadrus savirknējot video, rodas gandrīz nekustīga animācija vai gandrīz kustīga diapozitīvu skate.

(K.S.)

When boredom sets in and it seems that one and the same thing is constantly repeating itself, one should try to purposefully live today exactly like yesterday.

One hundred still lifes, each set up, photographed and dismantled 100 times in a row, then attempting to set up the items exactly in the same place again, at the same angle. Stringing the shots into a video, an almost unmoving animation, or an almost moving show of slides, is formed.

(K.S.)

44 MĀKSLINIEKI

Sarkanā Brālība Red Brotherhood

Par mākslinieku

About artist

„Sarkanās Brālības“ Rīgas nodaļa ir daļa no starptautiskas struktūras, bez savas centrālās mītnes vai centrālās mājas lapas internetā. Organizācija ir savstarpēji savienots informācijas tīkls bez hierarhijas, kura ietvaros viens brālis drošības nolūkos zina tikai nedaudzus savus tuvākos biedrus.

Brālības mērķis ir izveidot labāku pasaules kārtību, kur informācijas pasniegšanu nenosaka daži preses magnāti, un kur cilvēkam būtu pieejamas ne tikai ziņu redaktoru atlasītas pabiras no patiesajiem notikumiem pasaulē.

Informācija ir pats, pats lielākais dārgums šajā pasaulē.

Ir tumsonīgi dzīvot ilūzijās par vārda brīvību, laiku pavadot amerikāņu miljardiera Cukerberga pārvaldītajā Facebook un citos sociālajos tīklos, kuru saturu, kā zināms no CIP programmētāja E. Snoudena nopludinātās informācijas, lasa, saglabā un kontrolē ASV drošības dienesti. Visi mūsu e-pasti un telefona zvani glabājas šajos serveros, ASV valdība un Lielbritānijas drošības dienesti to šovasar bija spiesti atzīt.

The Rīga Chapter of the “Red Brotherhood“ is part of an international structure without a central home or a central home page on the internet. The organization is a mutually connected information network without a hierarchy, within the framework of which, one brother, for the purposes of security knows only a few of his closest comrades.

The goal of the brotherhood is to develop a better order for the world, where the provision of information isn’t determined by a few press magnates and where a person can access not just the editor’s selected rubbish of real events in the world. Information is the very greatest treasure in this world.

It is uneducated to live in illusions about the freedom of expression, spending time in American billionaire Zuckerberg’s controlled Facebook and other social networks, the content of which, as we know from CIA programmer E. Snowden’s divulged information, is read, stored and controlled by the USA’s security services. All of our e-mails and telephone calls are stored in their servers as the USA’s government and Great Britain’s security services were forced to admit this summer.

Lai gan pēdējās revolūcijas ir parādījušas, ka tā ir agonija, tomēr centrs un valdošā iekārta vēl mēģina kontrolēt sabiedrības noskaņojumu. Sistēma tiks mainīta. Tu vari kļūt par daļu no šīm pārmaiņām.

Pievienojies vai tiec izmests vēstures mēslainē!

Even though recent revolutions have shown that it is agony, the governing apparatus is still trying to control society’s state of mind. The system will be changed. You can become a part of these changes.

Join in or be cast onto the rubbish heap of history!

Darba apraksts

Work description

Mēs neesam mākslinieku grupa, un mākslas priekšmetu izgatavošana neietilpst mūsu darbības programmā.

Mākslas priekšmets savā būtībā ir kaut kas, kam nav nekādas funkcijas. Tā ir tāda intelektuāla spēlīte bez plašākām sekām, bet mēs nevēlamies izniekot enerģiju, nodarbojoties ar bezmērķīgu spēlēšanos.

Izmantojot radušos iespēju sasniegt plašākas tautas masas, mēs vēlamies izplatīt kādu ziņojumu. Tie, kam acis ir vaļā, sapratīs.

(S.B.)

We aren’t a group of artists and the making of artistic items isn’t included in our programme of activities. An item of art in its essence is something that doesn’t have any function. It’s a kind of intellectual game without wider consequences, but we don’t wish to waste our energy indulging in pointless play.

Using a creative opportunity to reach a greater mass of people, we wish to spread a message.

Those with their eyes open will understand.

(S.B.)

MĀKSLINIEKI 45

The Yes Men (USA)

Dow rīkojas pareizi Dow Does the Right Thing

Klāvs Upaciers (LV)

instalācija, 2013 / installation, 2013

video instalācija, 2004 / video-installation, 2004

Par māksliniekiem

About artists

„The Yes Men" (Jā Cilvēki) ir kultūrimprovizācijas aktīvistu duets un viņu atbalstītāju tīkls, kuru izveidojuši Žaks Servīns un Igors Vamoss (pazīstami arī kā Endijs Bihlbaums un Maiks Bonanno). Viņi slepus iegūst stāstus no noslēgtās uzņēmējdarbības vides, lai sniegtu sabiedrībai ieskatu lielā biznesa aizkulisēs. Šie stāsti ir reizē pārsteidzoši un uzjautrinoši. „The Yes Men" ir uzstājušies televīzijā un konferencēs visā pasaulē, uzdodoties par pārstāvjiem no Pasaules Tirdzniecības Organizācijas, Dow Ķīmisko vielu korporācijas un ASV prezidenta administrācijas.

Tas tiek darīts: a) lai atmaskotu mehānismus, kas ļauj sliktajiem cilvēkiem un idejām saglabāt varu, b) jo tas ir nejēdzīgi jautri. Viņu galvenais mērķis ir pievērst uzmanību ekonomiskās politikas draudiem, kas tiesības uz kapitālu vērtē augstāk par cilvēku vajadzībām un vidi. Pēdējā laikā mākslinieki cenšas izglābt pasauli no klimata katastrofas. http://theyesmen.org/

"The Yes Men" are a culture jamming activist duo and network of supporters created by Jacques Servin and Igor Vamos (known also as Andy Bichlbaum and Mike Bonanno).

They smuggle out the stories of the fortified compounds of commerce to provide a public glimpse at the behind-thescenes world of big business. The stories are often both shocking and hilarious. "The Yes Men" have impersonated World Trade Organization, Dow Chemical Corporation, and Bush administration spokesmen on TV and at business conferences around the world. They do this (a) in order to demonstrate some of the mechanisms that keep bad people and ideas in power, and (b) because it’s absurdly fun. Their main goal is to focus attention on the dangers of economic policies that place the rights of capital before the needs of people and the environment. Lately they have been trying to save the planet from climate catastrophe. http://theyesmen.org/

Darba apraksts

Work description

Reiz Endijs, uzdodoties par Dow Ķīmisko vielu korporācijas pārstāvi, uzstājās pasaulē lielākajā televīzijas ziņu raidījumā (BBC) ar paziņojumu, ka korporācija beidzot uzņemsies atbildību par vēsturē lielāko rūpniecisko negadījumu – Bopalas katastrofu, kurā, noplūstot indīgām ķīmiskām vielām, cieta simtiem tūkstoši cilvēku. Rezultāts – kamēr ļaudis visā pasaulē apsveica paziņojumu, Dow tirgus vērtība kritās par diviem miljardiem dolāru. Cilvēki vēlas, lai Dow rīkotos godīgi, bet tirgus izlemj, ka tā nevar.

Realitāte „smagi ķer” Endiju un Maiku kā tonna ķieģeļu – esam radījuši tirgus ekonomikas sistēmu, kas pareizu rīcību padara neiespējamu, un cilvēki, kas šķietami vada notiekošo, patiesībā seko sistēmas patoloģiskajam diktātam. Ja joprojām ļausim tirgus sistēmai sēdēt pie stūres, tā var laimīgi novest visu planētu dziļā aizā. „Vien retais spēj iztēloties trikus, ko šie puiši izspēlē, un to apbrīnojamo drosmi un apņēmību, ar kādu tie tiek īstenoti. Šie ir divi visu laiku visradošākie aktīvisti!” – Humor Times

One day Andy, purporting to be a Dow Chemical spokesperson, gets on the biggest TV news program in the world (BBC) and announces that Dow will finally take responsibility for the largest industrial accident in history, the Bhopal catastrophe, in which hundreds of thousands of people were exposed to toxic chemicals. The result: as people worldwide celebrate, Dow’s stock value loses two billion dollars. People want Dow to do the right thing, but the market decides that it can’t.

The reality hits Andy and Mike like a ton of bricks: we have created a market system that makes doing the right thing impossible, and the people who appear to be leading are actually following its pathological dictates.

If we keep putting the market in the driver’s seat, it could happily drive the whole planet off a cliff.

“It takes a rare bird to even think up the stunts these guys manage, and an amazing, determined courage to pull them off. These are two of the most creative activists ever!” — Humor Times

46 MĀKSLINIEKI

Pieredzes izolācija Isolation of Experience

Par mākslinieku

About artist

„Jau gadiem cenšos un ciešu. Zīmēju. Daudz un visur. Patīk flomasteri, līmlentas, iepakojums un striķi.

Aktuālā izpētes zona – improvizācija.” (K.U.)

“I’ve already striven and suffered for years. I draw – a lot and everywhere. I like Flowmaster pens, adhesive tape, packaging and string. My current research zone – is improvisation.” (K.U.)

Absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu. Savos darbos šķietami apzināti pieturas pie vienkāršības, mūsdienīgām naivisma formām, sekojot pārliecībai, ka tradicionālajā zīmēšanā ar roku ir vēl daudz neatklātā.

Graduated from the Latvian Academy Department of Visual Communication. In his works, seemingly consciously stays with simplicity, modern forms of naivism, following the conviction that there’s still a lot that is undiscovered in traditional drawing by hand.

Darba apraksts

Work description

Cilvēka lielākais prieks un lāsts vienlaikus ir spēja apzināties sevi kā individuālu būtni.

Es priecājos, ka neesmu tāds, kā tie tur idioti. Un tai pat laikā skumstu, jo tie idioti mani nesaprot.

(K.U.)

Mankind’s greatest joy and curse is, simultaneously, the ability to be conscious of oneself as an individual creature.

I’m happy that I’m not like those idiots over there. And at the same time I grieve because those idiots don’t understand me.

(K.U.)

MĀKSLINIEKI 47

Ivar Veermäe (EE)

Iesildīšanās Warm Up

Kārlis Vītols (LV)

video, 2.24 min, 2010

Kults Cult objekti, 2013 / objects, 2013

Par mākslinieku

About artist

Par mākslinieku

About artist

Pašlaik dzīvo un strādā Tallinā un Berlīnē. 2009. gadā pabeidzis bakalaura studijas Igaunijas Mākslas akadēmijas Fotogrāfijas nodaļā, turpina maģistra studijas Telpisko stratēģiju nodaļā Veisenzē Mākslas augstskolā Berlīnē .

Izrādījis darbus personālizstādēs Igaunijā un Berlīnē, kā arī piedalījies grupu izstādēs Igaunijas Valsts mākslas muzejā, Tallinas mākslas galerijā, Igaunijas Laikmetīgās mākslas muzejā, Zentrum für Kunst und Urbanistic Berlīnē, Forum Factory, Kleine Humbolt galerijā Berlīnē, Sociale Verzekeringsbank Holandē, Kulturhuset Bronden Dānijā, Marmara Universitātē Stambulā. www.ivarveermae.com

Currently lives and works in Tallinn and Berlin. He received a BA in photography from the Estonian Academy of Arts in 2009 and continues MA studies at Space Strategies department in Weissensee Kunsthochschule Berlin.

He has had several solo exhibitions in Estonia and solo exhibition in Berlin. His work has been exhibited in group exhibitions at the Art Museum of Estonia, Art Hall of Tallinn, the Estonian Contemporary Art Museum, the Zentrum für Kunst und Urbanistic, Forum Factory and Kleine Humboldt Gallery in Berlin, the Sociale Verzekeringsbank in Holland, the Kulturhuset Bronden in Denmark, the Mamara University in Istanbul. www.ivarveermae.com

2003. gadā absolvējis LMA glezniecības nodaļu.

Izveidojis 8 personālizstādes, kā arī piedalījies grupu izstādēs.

Vairāku animācijas filmu autors. Pēdējā laikā pievērsies multimedijiem. Mākslā saista mitoloģiskās domāšanas izpausmes un to atspoguļojums mūsdienu kontekstā.

Pēta patērētāju sabiedrību un „pozitīvisma kultu”, kas piedāvā problēmu risinājuma vietā izvēlēties skatīties uz citu pusi, tādējādi radot absurdu domāšanas modeli un attiecības starp lietām vai cilvēkiem. http://www.karlisvitols.info

Graduated from the LAA’s Department of Painting in 2003.

Has created 8 solo exhibitions, and participated in group exhibitions. The author of a number of animation films. Has recently begun to focus on multi media. In art, mythological expressions of thinking and their reflection in a contemporary context interest him. Researches consumer culture and the “cult of positivism”, which offers looking the other way rather than solving problems, in this way creating an absurd thinking model and relationships between things or people. http://www.karlisvitols.info

Darba apraksts

Work description

Komentārs par Latvijas lokālo situāciju, kurā divas radikāli atšķirīgas pasaules uzskatu pozīcijas spiestas pastāvēt līdzās viena otrai.

Viena – proMaskaviski orientētā cilvēku grupa, kuri Latviju labprāt uztvertu kā Krievijas teritoriju un kuri joprojām uztur dzīvu mitoloģizētu priekšštatu par PSRS. Otra – kas izmisīgi “aizstāv” savu dzimteni no Okupantiem. Ar masu mediju palīdzību abas grupas ir pakļautas masīvai ideoloģijas manipulācijai.

Vieglāk savās likstās vainot kādu abstraktu ārēju spēku, nevis meklēt problēmas sakni sevī. Rodas iespaids, ka abu pušu valdošās kliķes labi apzinās seno teicienu: „Skaldi un valdi!”

(K.V.)

A comnentary on Latvia’s local situation, in which two radically different world views are forced to exist side by side with each other.

One – a pro-Moscow oriented group of people who would rather see Latvia as Russian territory and who still continue to maintain the mythologized view about the USSR. The second – which despairingly “defends” its fatherland from the Occupiers. With the help of the media, both groups are subject to massive ideological manipulation.

It’s easier to blame some abstract external power for your worries, than to search for the root of the problem in oneself.

The impression does arise that the ruling cliques on both sides are well aware of the old saying: “Divide and conquer!”

(K.V.)

Darba apraksts

Work description

Šo video esmu uzfilmējis 1. maijā Berlīnē. Darbā parādīti antifašistiski noskaņoti jaunieši, kas plāno iejaukties neonacistu demonstrācijā, nezinot, kurā vietā tā notiks.

Esmu centies parādīt, ka antifašistisko kustību pamatā veido jauni cilvēki, kas vienkārši vēlas kaut ko darīt, un tam nav skaidru politisku nolūku. No citas puses to var uzskatīt par īslaicīgu izraušanos no pārmērīgi individualizētās un normalizētās mūsdienu kapitālisma ikdienas.

(I.V.)

I shot this video on the 1st of May in Berlin and it shows antifascist-minded youth who are planning to interfere in a neonazi demonstration without knowing where it is held.

What I am trying to show here is that antifascist movement is mostly comprised of young people who just want to do something without having clear political agenda behind it.

Alternatively, it can be seen as a temporary breakout from the individualized and normalized everyday life created by modern capitalism.

(I.V.)

48 MĀKSLINIEKI

MĀKSLINIEKI 49

Mārtiņš Zutis (LV)

Iniciatīva Initiative

NORISES

EVENTS

Lēnā revolūcija.

Māksla un kultūra institucionālajās un teritoriālajās perifērijās 31/08 – 14/09, Rīga

Slow Revolution.

Art and Culture in Institutional and Territorial Peripheries 31/08 – 14/09, Riga

Revolūcija kā kolektīva aktivitāte parasti rodas perifērā zonā – teritoriālā, idejiskā, ekonomiskā vai politiskā – un tās mērķis ir būtiski mainīt valdošā spēka diktēto sistēmu, kas ir nespēcīga vai neieinteresēta sabiedrības vajadzību nodrošināšanā. Bieži vien mazie žesti, intervences publiskajā telpā, partizānu stratēģijas un iedzīvotāju iesaistīšana kļūst par spēcīgiem impulsiem, kas spēj izraisīt visai būtiskas pārmaiņas.

Revolution as a collective activity usually occurs in a peripheral zone – territorial, ideological, economic or political – and aims at fundamentally changing the system dictated by the dominant force that is incapable or disinterested in securing public needs. Often, small gestures, interventions in the public space, partisan strategies, and involvement of inhabitants turn into strong impulses that can cause quite a significant change.

Ko mākslinieks, mākslas organizācijas un apkaimju iedzīvotāji, esot varas perifērijā, var darīt šajā pilsoniskās aktivitātes uzplaukuma laikmetā? Kādus „ieročus” un instrumentus iespējams izmantot?

Ko mēs vēlamies mainīt pašreizējā situācijā?

What can an artist, art organizations and neighbourhood residents existing in the periphery of power do in this era of flourishing civic engagement? What kind of ‘arms’ and tools can be used? What do we want to change in the current situation?

Survival Kit 5 festivālā no 31. augusta līdz 14. septembrim notiks virkne diskursīvu pasākumu radošās darbnīcas, simpozijs, diskusija, kā arī intervence „Occupy Sarkandaugava”. Šo norišu ietvaros mākslinieki, kuratori, mākslas institūciju pārstāvji un aktīvisti inscenēs, analizēs, pētīs un prezentēs dažādas marginālo pozīciju stratēģijas un taktikas.

During the festival Survival Kit 5 from 31 August until 14 September, a series of discursive events – creative workshops, symposium, discussion, as well as intervention "Occupy Sarkandaugava" – will take place. Over the course of these events, artists, curators, representatives of art institutions and activists will stage, analyze, study and present various marginal position strategies and tactics.

zīmējumi, 2013 / drawings, 2013

Par mākslinieku

About artist

Dzimis Rīgā, pabeidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu. Agri aizrāvies ar programmēšanu, strādājis reklāmas aģentūrās un komerciālas dabas digitālo risinājumu izstrādē.

Zīmējumiem un komiksu žanram pievērsis, domājot, ar ko nodarboties, ja pēkšņi un neatgriezeniski pazustu elektrība. www.martinszutis.lv/

Born in Riga, graduated from the Latvian Academy of Art’s Department of Visual Communication. Got carried away with programming early on, has worked in advertising agencies and in the development of digital solutions of a commercial nature.

Has turned to the genre of drawing and comics, thinking about what he’d do if electricity were to suddenly and irreversibly disappear. www.martinszutis.lv/

Darba apraksts

Work description

Lēmumu pieņemšana kļūst panesamāka, daloties atbildībā par sekām ar domubiedriem. Varbūt tāpēc pastāv referendumi... Internets ir bagātīgs domubiedru avots, kur rodams daudz tādu ļaužu, kuri gatavi atbalstīt idejas, par kurām pienākas iespējami mazāk atbildības. Kā idejas aktualizēšanas mehānismi mēdz kalpot vairākuma pārsvara apliecinājumi, piemēram, atbalstītāju saraksti un „tvitersienas”. Gluži kā klase, kas vienojas kopā nobastot stundu, cerot nesaņemt masveida pērienu, ir iespējama globāla kustība, kas sevi dēvē par vairākumu.

(M.Z.)

Decision-making is becoming more bearable, dividing responsibility for the consequences with like-minded people.

Perhaps that’s why referendums exist... The internet is a rich source for like-minded people, where you can find many other people who are prepared to support ideas, about which there’s possibly less responsibility. The confirmation of a majority tends to serve as a mechanism for implementing an idea, for example, lists of supporters and “twitter walls”.

Exactly like a class, which agrees to play truant for a lesson together, hoping not to receive a joint punishment, a global movement which describes itself as a majority is possible.

(M.Z.)

50 MĀKSLINIEKI

PASĀKUMI 51

Lose & Find Creative workshop

Ielu horeogrāfija iesācējiem Radošā darbnīca

Street Choreography For Beginners Creative workshop

31. augusts Sarkandaugava

31 August Sarkandaugava

10.-11. septembris Lāčplēša iela 60

10-11 September 60 Lāčplēša Street

31. augustā Sarkandaugavā kuratoru platforma Blind Carbon Copy (BCC) sadarbībā ar mākslinieku no Lielbritānijas Bahbaku Hašemi-Nežadu (Bahbak HashemiNezhad) organizēs radošo darbnīcu, kurā tiks izgudroti un pārbaudīti spēles noteikumi Sarkandaugavas izzināšanai.

Piedāvājot jaunus nosacījumus publiskajai telpai, tiks rasti alternatīvi rīcības, sadarbības un komunikācijas modeļi.

Vai spēļu un noteikumu radīšana var darboties kā izpētes ierocis, kas palīdz iegūt zināšanas? Vai varam apgūt jauno nevis mācoties, bet kļūstot par skolotājiem?

On 31 August in Sarkandaugava, the curatorial platform Blind Carbon Copy (BCC) in collaboration with the UK based artist Bahbak Hashemi-Nezhad will organize a creative workshop for devising and testing the rules of a game for discovering Sarkandaugava. Proposing new rules for the public space, models of alternative action, collaboration, and communication will be found.

Radošās darbnīcas ietvaros mākslinieks no Izraēlas Omers Krīgers (Omer Krieger) izaicinās uz intervencēm publiskajā telpā, lai izmēģinātu dažādas iespējas, kā cilvēku grupa var izveidot politiskā aktīvismā balstītas situācijas. Dalībnieki radīs formas un struktūras, kā galvenos instrumentus izmantojot savus ķermeņus un īpašus scenogrāfijas elementus.

Politiskas aktivitātes klātbūtne var būt konfliktējoša, provokatīva un aizraujoša. Tā ir kolektīva prakse, kas pakļauj kopīgo laiku un vietu. Cilvēku ķēde, aplis, saruna, jauna veida demonstrācija – tā ir politiska deja ar pilsētu.

Over the course of the workshop, Israeli artist Omer Krieger will invite to participate in public space interventions designed to test various ways of creating situations based on political activism. Participants will create forms and structures using their bodies and specific elements of stage design as their main instruments.

Bahbaks Hašemi-Nežads (UK) apguvis produktu dizainu Karaliskajā mākslas koledžā Londonā. Izveidojis savu studiju, kas darbojas dažādās jomās, īstenojot intervences un radot produktus – sākot ar fotogrāfijām, interjera un publisko telpu dizainu, mēbelēm un beidzot ar ēdienu un spēlēm. Viņa starpdisciplinārā prakse, aptverot laikmetīgo mākslu un arhitektūru, bieži ir saistīta ar dizaina sociālo funkciju gan mājās, gan pilsētvidē. Bahbaks ir pasniedzējs Karaliskās mākslas koledžā, Centrālā Sv. Mārtina mākslas un dizaina koledžā, kā arī Kingstonas Universitātē. Viņa pēdējie projekti: Penfolds Cupboard (The Showroom, 2013), The Possibility Forum (The Centre for Possible Studies, Serpentine Gallery, 2013), Zoo-Topia (London Festival of Architecture, 2012). http://www.bh-n.com/ Blind Carbon Copy (BCC) ir platforma un tīklojums, kuru radījušas kuratores Maija Rudovska (LV) un Juste Kostikovaite (LT/UK). BCC nosaukums atvasināts no idejas par noklusētās vai semi-noslēpumainās informācijas pārsūtīšanu ar e-pastu starpniecību, apzīmējot to kā bcc – informācija tiek izplatīta, taču fakts par ko, paliek slēpts. http://www.blindcarboncopy.org/

Darbnīcas rezultāti tiks prezentēti 14. septembrī intervences „Occupy Sarkandaugava” ietvaros.

52 PASĀKUMI

Can creation of games and rules act as a research tool that aids in acquiring knowledge? Can one learn the new by becoming a teacher rather than a student?

Bahbak Hashemi-Nezhad (UK) graduated from products design at the Royal College of Art, London, soon after establishing a studio that produces work ranging from photography, interior and public spaces, furniture, food, games, interventions, and products. Acknowledging formal disciplines as fluid and parallel, his practice crosses formats and scales across contemporary art, architecture, and products and often engages the social function of design within domestic and urban public spaces. Bahbak regularly teaches at the Royal College of Art, Central St. Martins, and Kingston University. His recent projects include Penfolds Cupboard (The Showroom, 2013), The Possibility Forum (The Centre for Possible Studies, Serpentine Gallery, 2013), Zoo-Topia (London Festival of Architecture, 2012). http://www.bh-n.com/ Blind Carbon Copy is a platform and network project initiated and curated by Maija Rudovska (LV) and Juste Kostikovaite (LT/UK). The title Blind Carbon Copy can be deciphered from the idea of the silent transmission of secret or semi-secret information through the function of bcc in emails, when information is distributed but the fact of distribution is hidden from the address. http://www.blindcarboncopy.org/ The results of the workshop will be presented within the framework of the intervention ‘Occupy Sarkandaugava’ on 14 September.

Foto: ELTA/LETA

Pazaudēt un atrast Radošā darbnīca

Multimediju mākslinieks Omers Krīgers pēta publisko pieredzi un kolektīvas situācijas, kā arī valsts estētiku, politisko teātri un konflikta skaistumu. Viņš ir performatīvās izpētes grupas Public Movement līdzdibinātājs un vadītājs (2006-2011). Pēdējos trīs gadus Krīgers ir Jaunās Publiskās mākslas skolas un festivāla Under the Mountain (Jeruzaleme) mākslinieciskais vadītājs.

The presence of political activity may be conflicting, provocative and exciting. It is a collective practice that subjects common place and time. Human chain, circle, conversation, a new kind of demonstration – a political dance with the city.

Multimedia artist Omer Krieger explores public experiences and collective situations, as well as aesthetics of the state, political theatre and beauty of conflict. He is a co-founder and head (2006-2011) of the performative research group Public Movement. For the past three years, Krieger has been the artistic director of the New Public Art School and festival ‘Under the Mountain’ (Jerusalem).

Gruzons par aktīvismu Saruna

Brooding Over Activism Discussion

13. septembris, 20.00

13 September, 20:00

Bārs „Chomsky", Lāčplēša iela 68

Bar "Chomsky", 68 Lāčplēša Street

Filozofs Normunds Kozlovs (Rīgas Stradiņa universitātes un Liepājas universitātes lektors) aicina visus interesentus un ziņkārīgos, tai skaitā latentos aktīvistus, pievienoties neformālai diskusijai par aktīvismu mūsdienās.

Philosopher Normunds Kozlovs (lecturer at Rīga Stradiņš University and Liepaja University) invites all those who are interested and curious, including the latent activists, to join him for an informal discussion about activism today.

Aktīvists – pārsvarā jauns un rosīgs cilvēks, kurš uzturas radniecīgi domājošo kompānijā, ko vieno līdzīgs pasaules redzējums, ģērbšanās stils, intereses un ēšanas paradumi. Parasti aktīvists cīnās pret esošo politisko vai vai ekonomisko situāciju un iestājas par „kaut ko” – pretēju un alternatīvu. Mēdz pārvietoties grupās, reizēm organizē publiskas akcijas. Bieži piemīt veselībai kaitīgi ieradumi, kurus nereti kompensē ar veselīgu uzturu.

An activist – usually a young and vivacious person who spends his/her time in a company of like-minded people, united by similar world views, style, interests, and eating habits. Usually, an activist is fighting against the established economic or political situation, and is in favour of ‘something’ opposite and alternative. Tends to move around in groups, occasionally organizes public campaignes. Often has adverse health habits, which are offset by a healthy diet.

PASĀKUMI 53

Lēnā revolūcija. Māksla un kultūra institucionālajās un teritoriālajās perifērijās Simpozijs

Slow Revolution. Art and Culture in Institutional and Territorial Peripheries Symposium

12. septembris, 11.00 – 18.00 Lāčplēša iela 60

12 September, from 11:00 until 18:00

Occupy Sarkandaugava Intervence

Occupy Sarkandaugava Intervention

14. septembris, 12.00 – 21.00 Sarkandaugava

14 September, from 12:00 until 21:00 Sarkandaugava

Sestdien, 14. septembrī, dažādās vietās Sarkandaugavā Survival Kit 5 sadarbībā ar Sarkandaugavas attīstības biedrību visas dienas garumā rīkos daudzveidīgu pasākumu programmu, aicinot „ieņemt” Sarkandaugavu un vismaz uz vienu dienu pārvērst to no nenovērtētas Rīgas nomales par notikumu epicentru.

Throughout Saturday, 14 September, Survival Kit 5 in collaboration with the Sarkandaugava Development Association will be holding a varied programme inviting to ‘occupy’ Sarkandaugava in order to turn it from an underrated outskirts of Riga into the epicentre of events at least for one day.

„Occupy Sarkandaugava” ļaus no jauna iepazīt Rīgas vēsturisko apkaimi, kur 18. gs. sākumā cars Pēteris I bija iecerējis izveidot Rīgas jauno centru. Šodienas Sarkandaugava ir izteikta tranzīta zona starp centru un tālākiem mikrorajoniem. Caurbraucot uzmanību galvenokārt piesaista benzīna uzpildes stacija „Statoil”, Rīgas Psihoneiroloģiskās slimnīcas dzelzsbetona žogs un dzelzceļa pārbrauktuve. Savukārt, izejot ārpus ierastā maršruta, var atklāt ne tikai vērienīgu Sarkandaugavas industriālās arhitektūras mantojumu, bet arī dažādu kultūru pārstāvošu kopienu klātbūtni.

‘Occupy Sarkandaugava’ will encourage to explore this historic neighbourhood of Riga that, at the beginning of the 18th century, Tsar Peter I had intended to develop as the new centre of Riga.

Today Sarkandaugava is a distinct transit area between the centre and the more distant suburbs of the city. While driving through, one’s attention is drawn to the petrol station ‘Statoil’, the concrete fence of Riga Mental Hospital and rail crossing.

However, departing from the usual route, one can discover not only an ambitious industrial architectural heritage, but also the presence of different cultural communities.

Kāda ir teritorija, kura, iespējams, citos apstākļos būtu varējusi kļūt par Rīgas centru? Kāda būtu pilsēta, ja uz centru mēs brauktu Sarkandaugavas virzienā?

What is the area that under different circumstances could have become the new city centre like? What would the city be like if in order to get to the centre one would have to go to Sarkandaugava and not the other way round?

60 Lāčplēša Street

Dažādu mākslas un kultūras organizāciju pārstāvji, kuratori, mākslinieki un aktīvisti no Somijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Nīderlandes, Krievijas, Izraēlas, Ēģiptes, Ukrainas un Latvijas sanāks kopā, lai diskutētu par ieguvumiem un izaicinājumiem, darbojoties ārpus mākslas un varas centriem.

Representatives of various arts and cultural organizations, curators, artists, and activists from Finland, Norway, Sweden, the Netherlands, Russia, Israel, Egypt, Ukraine and Latvia will come together to discuss the benefits and challenges of working outside centres of art and power.

Dalībnieki: māksliniece un Snowball Cultural Productions dibinātāja Jusefīna Poša (Josefina Posch (SE)), māksliniece, kuratore, platformas Rakett līdzdibinātāja un viena no vadītājām Ose Lēvgrēna (Åse Løvgren (NO)), kuratore un laikmetīgās mākslas festivāla IHME direktore Paula Topila (Paula Toppila (FI)), kuratore un kultūras iniciatīvas Tranzit dibinātāja un direktore Jūlija Barduna (Yulia Bardun (RU)), mākslinieks Fransisko Kamaho (Francisco Camacho (CO/ NL)), mākslinieks un festivāla Under the Mountain New Public Art Festival mākslinieciskais direktors Omērs Krīgers (Omer Krieger (IL)), māksliniece un kuratore Katerina Radčenko (Kateryna Radchenko (UA)), aktīvists, „Kaņepes Kultūras centra” dibinātājs Dāvis Kaņepe (LV), vēsturnieks, aktīvists, publicists Iļja Budraitskis (Ilya Budraitskis (RU)), kuratore Aida Eltorija (Aida Eltorie (EG)).

Participants: Josefina Posch, artist and founder of the Snowball Cultural Productions (SE); Åse Løvgren, artist, curator, co-founder and co-director of the platform Rakett (NO); Paula Toppila, curator and executive director of the contemporary art festival IHME (FI); Yulia Bardun, curator, founder and director of the cultural initiative Tranzit (RU); Francisco Camacho, artist (CO / NL); Omer Krieger, artist and artistic director of the festival Under the Mountain New Public Art Festival (IL); Kateryna Radchenko, artist and curator (UA); Dāvis Kaņepe, activist and founder of the “Kaņepes Culture Centre” (LV); Ilya Budraitskis, historian, activist, journalist (RU); Aida Eltorie, curator (EG).

The symposium programme: www.survivalkit.lv

Dalībnieki: Jons Bihels (Jonas Buechel (DE/LV)), BCC (Maija Rudovska), Ramona Buša-Virtmane, Vladislavs Saveļjevs, Alija Turlaja (Sarkandaugavas attīstības biedrība) u.c.

Sarkandaugavas attīstības biedrība Dibināta 2012. gada pavasarī ar mērķi pievērst apkaimei uzmanību Rīgas pilsētas attīstības kontekstā, izcelt apkaimes kultūrvēsturiskās vērtības un sadarboties ar pašvaldības institūcijām un citiem vietējiem partneriem apkaimes publiskās ārtelpas un vides kvalitātes uzlabošanā.

Biedrība vēlas ar nelielām kultūras intervencēm spilgtināt apkaimes ikdienu un veidot atbildīgu vietējo kopienu.

Participants: Jonas Buechel (DE/LV), BCC (Maija Rudovska), Ramona Buša-Virtmane, Vladislavs Saveļjevs, Alija Turlaja (Sarkandaugava Development Association) u.c.

Sarkandaugava Development Association The Sarkandaugava Development Association was founded in the spring of 2012 in order to draw attention to this neighbourhood in the context of the development of the city, highlight cultural and historical values of the neighbourhood and collaborate with local authorities and other local partners on the improvement of local public spaces and environment.

The aim of the association is to organize small-scale cultural interventions that would brighten everyday life, as well as develop a responsible local community.

Simpozija programma: www.survivalkit.lv

54 PASĀKUMI

PASĀKUMI 55

SURVIVAL KIT 5 programma mūsdienu kultūras forumam „Baltā nakts”

SURVIVAL KIT 5 programme at contemporary culture forum "White Night”

7. septembris 12.00 – 00.00 Lāčplēša iela 60

7 September from 12:00 to 00:00 60 Lāčplēša Street

12.00 Video instalācija „Dow does the right thing”, The Yes Men (US) (info 46. lpp.)

12.00 Izglītojoša lekcija un stensilu darbnīca „Grafisko kodu lauka pētījums Latvijas urbānajā vidē”, izmantojot vēsturisko perspektīvu, kompozicionālo analīzi un dzimtes studijas. Fakti un iespējamie risinājumi situācijas uzlabošanai", lektore mag.art. Ingrīda Pičukāne (info 39. lpp.)

„Baltajā naktī” laikmetīgās mākslas festivāla Survival Kit 5 ietvaros notiks virkne dažādu pasākumu, kuros mākslinieki un mūziķi prezentēs darbus, kas veidoti, īpaši pievēršoties šī gada „Baltās nakts” tēmas „Atver durvis” mākslinieciskajai izpētei.

Ar mākslas darbu palīdzību tiks vērtas durvis uz nezināmo, metafizisko mākslas pasauli, kurā redzamais paplašinās apmeklētāju kolektīvo apziņu aiz līdz šim neatklātiem radošiem apvāršņiem. „Baltās nakts” programmu iesāks ASV aktīvistu apvienība „The Yes Men", kas pierādīs, kā tūlītēja un provocējoša rīcība izraisa pozitīvas izmaiņas sabiedrībā. Tam sekos 2ANNAS rīkotā atraktīvā īsfilmu programma, kas no dažādām pozīcijām aplūkos tādas tēmas kā lēnā revolūcija, marginalitāte un aktuālās sociāli politiskās kustības.

Mākslinieces Ingrīdas Pičukānes lekcija vērsīs skatu kā uz situācijas izpēti, tā arī revolūcijas iespēju, kas vērsta uz patriarhāta vājināšanu. Kanādas mākslinieku apvienības „FASTWURMS" dalībnieki iepazīstinās ar savu darbību, kas sapludina elitārās un populārās kultūras estētiku, pārvēršot realitāti maģiskā ceļojumā ar negaidītām pieturvietām. Izrādē un performancē „Absurda epizode no reevolūcijas” katrs festivāla apmeklētājs uz savas ādas izjutīs revolūcijas eksotisko garšu.

Survival Kit 5 apmeklētāji varēs pārvietoties laikā un telpā psihedēliskās noskaņās – The Smoking Caterpillars improvizāciju sesijās, kurās klausītāji mūzikas pavadībā tiks aicināti ceļot mākslas un apziņas dzīlēs. Vēlāk māksliniece Nina Kurtela savā prezentācijā iepazīstinās ar to, kas ir ilgstošā performance. Vakaru noslēgs depresīvā avangarda sintīpopa superapvienība „Dr. Klisicka laboratorija”, kas piedāvās ieskatu cilvēka esamības, dzīvības un nāves pētījumos.

56 PASĀKUMI

13.30 Filmu programma „Marginalitāte un revolūcija īsformātā”, lektore Anna Veilande-Kustikova, 2ANNAS (info 58. lpp.)

16.00 Performance un darbu skate. Mākslinieku apvienība FASTWURMS (CA) (info 22. lpp.)

18.30 Spēle „Absurda epizode no reevolūcijas” Spēlē „Absurda epizode no reevolūcijas” katrs festivāla apmeklētājs uz savas ādas izjutīs revolūcijas eksotisko garšu. (info 18. lpp.)

19.00 Ilgstoša skaņu mākslas improvizācija – vokāli instrumentālās, psihedēliskās mūzikas ansamblis „The Smoking Caterpillars” (LV) (info 59. lpp.)

20.00 Radošās darbības prezentācija „Ilgstamības pārpalikumi”, māksliniece Nina Kurtela (DE/HR) (info 32. lpp.)

22.00 Koncerts un performance Dr. Klisicka Laboratorija (LV) (info 60. lpp.)

12:00 Video installation. "The Yes Men. Dow Does The Right Thing" (US) (info page 46)

At ‘White Night’, as part of the Contemporary Art Festival Survival Kit 5, there will be a range of different activities in which artists and musicians will present their work created focusing on artistic and exploration of this year’s ‘White Night’ theme ‘Open the door’.

With the aid of artworks, the door to the unknown, the metaphysical world of art will be opened and the things experienced there will expand the collective consciousness of the audience beyond the hitherto disclosed horizons of creativity. The ‘White Night’ programme will commence with the USA based activists "The Yes Men" who will demonstrate that immediate and provocative behaviour leads to positive changes in society. This will be followed by an attractive short film programme compiled by 2ANNAS, that will offer a view of such themes as the slow revolution, marginality and the current socio-political movements.

The lecture by artist Ingrīda Pičukāne will focus on studying the situation and offering a possibility of revolution, directed towards the weakening of patriarchy. The participants of the Canadian artist collective FASTWURMS will introduce the viewers to their activities that merge together the aesthetics of elitist and of popular culture thus transforming reality into a magical journey with unexpected stops. At the show and performance ‘Absurd Episode from Reevolution’, every visitor of the festival will have the opportunity to experience the exotic flavour of revolution on one’s own skin.

Survival Kit 5 visitors will experience travel through time and space in psychedelic ambiance while "The Smoking Caterpillars" paint the world with harmonious, uninterrupted and fluid musical drawings. The audience, accompanied by music, will be invited to a voyage into the depths of art and consciousness. After the performance, the evening will be brought to an end by the depressive avant-garde synthpop super-collaboration ‘Dr. Klisicka Laboratorija’ that will provide an insight into their research of human existence, life and death.

12:00 Educational lecture and stencil workshop “Graphic Code Field Research in Latvia's Urban Environment, Using a Historical Perspective, Compositional Analysis and Gender Studies. Facts and Possible Solutions for Improving the Situation”, lecturer Ingrīda Pičukāne, MFA (info page 39) 13:30 Film programme by 2ANNAS "Marginality and Revolution in Short Format" (info page 58) 16:00 Performance and artist talk by FASTWURMS (CA) (info page 22) 18:30 Game "Absurd Episode From Reevoltion" At the game ‘Absurd Episode from Reevolution’, every visitor of the festival will have the opportunity to experience the exotic flavour of revolution on one’s own skin. (info page 18) 19:00 Continuous sound art improvisation – vocal and instrumental, psychedelic music ensemble "The Smoking Caterpillars” (LV) (info page 59) 20:00 Presentation of creative activity "Leftovers of Endurance", artist Nina Kurtela (DE/HR) (info page 32) 22:00 Concert and performance "Dr. Klisicka Laboratorija" (LV) (info page 60) PASĀKUMI 57

Marginality and Revolution in Short Format Film programme

Vokāli instrumentālais psihedēliskās mūzikas ansamblis The Smoking Caterpillars Jam-session divās daļās

Vocal and instrumental, psychedelic music ensemble The Smoking Caterpillars Jam-session in two parts

Annas Veilandes-Kustikovas veidotajā programmā apvienoti darbi, kas dokumentāli raksturo ar lēno revolūciju saistītus notikumus vai tieši atspoguļo mūsdienu sabiedrības domāšanas veida un interešu fokusa maiņu.

Programmas norisē pirms katras filmas tiks sniegts īss komentārs, kontekstualizējot to Survival Kit 5 ietvaros.

This programme, put together by Anna Veilande-Kustikova, presents films that document events connected to the slow revolution or directly reflect changes in the thinking and interests of today’s society. At the screening, there will be a brief commentary prior to each film contextualizing it within the thematic scope of Survival Kit 5.

Anna Veilande-Kustikova ir kustīgā attēla mākslas pētniece, kuratore un lektore, kas pievērsusies laikmetīgajām izpausmēm ekrāna un projekciju formātā, lūkojoties vēsturē un mūsdienu izpausmēs gan vizuālās, gan filmu mākslas telpā.

Filmu programmu rīko Rīgas Starptautiskais īsfilmu festivāls 2ANNAS, kas meklē un iepazīstina skatītājus ar inovatīviem vizuālās komunikācijas veidiem visā pasaulē. Festivāla mērķis ir popularizēt Eiropas un pasaules kino Latvijā, kā arī skatīt Baltijas filmu mākslas attīstību un tendences pasaules kontekstā.

Anna Veilande-Kustikova is a moving image researcher, curator and lecturer who explores the expressions of the contemporary on screen and in projections by viewing the historical and contemporary examples from both visual arts and film.

The film programme is organized by Riga International Short Film Festival 2ANNAS that searches for and introduces viewers to innovative forms of visual communication from across the world. The aim of the festival is to promote the European and world cinema in Latvia, as well as to view the developments and trends of the Baltic film within the global context.

„The Smoking Caterpillars” rada harmoniskus, nepārtrauktus un plūstošus muzikālus zīmējumus, kuru veidotā kopaina sajauc mūsdienu ierasto skaņu kārtību un tuvina to atonālajai mūzikai. „The Smoking Caterpillars” ir mūziķu apvienība, kuras kodolā slēpjas pieredzējuši mūziķi – ērģelnieks Rūdolfs „Stoney Keys” Kreicbergs, vokālists un basists Gatis „Jesus” Lāma un elektriskās ģitāras meistars Rihards „The Magic Riff” Adovičs.

"The Smoking Caterpillars" create harmonious, uninterrupted and fluid musical drawings, the totality of which commingles today’s customary order of sounds and brings it closer to atonal music. ‘The Smoking Caterpillars’ is a group with experienced musicians hidden at its core: the organist Rudolf ‘Stoney Keys’ Kreicbergs, the vocalist and bassist Gatis ‘Jesus’ Lāma, and the electric guitar master Rihards ‘The Magic Riff’ Adovičs.

Ansamblis mēdz uzstāties dažādos sastāvos visneparedzamākajos brīžos. Lai nodotos psihedēliskās mūzikas burvībai, mūziķi maina iemīļotos instrumentus un izaicina skatītāju komforta zonas robežas. Grupas skaņdarbi nav iepriekš komponēti – tie rodas mirkļa emociju iespaidā. „The Smoking Caterpillars” radītā mūzika „ievelk” sevī ikkatru līdzīgi domājošu dvēseli.

The ensemble tends to perform in various configurations at most unpredictable moments. In order to indulge in the magic of psychedelic music, musicians alter their beloved instruments and challenge the comfort zone of the audience.

The compositions are not created in advance – they arise from the emotional impressions of the moment. The music created by ‘The Smoking Caterpillars’ draws in every like-minded soul.

Foto: Elza Lāma

Marginalitāte un revolūcija īsformātā Filmu programma

58 PASĀKUMI

PASĀKUMI 59

Dr. Klisicka Laboratorija Koncerts un performance

Dr. Klisicka Laboratorija Concert and Performance

Lēnās revolūcijas ieroči un metodes Weapons and methods for slow revolution

Cīnītājs katru mēnesi iemācās jaunu apgriezienu uz galvas – headspin, lai viņa iedarbība uz mūsu apziņu būtu vēl noturīgāka.

„Dr. Klisicka Laboratorija” ir radošs veidojums, kas nodarbojas ar cilvēka esamības, dzīvības un nāves pētījumiem savā laboratorijā-observatorijā Pokaiņu mežā. Dalībnieki – laboranti iepriekš darbojušies tādās mūzikas apvienībās kā „PK-25” un „Kailā patiesība”. Festivāla Survival Kit 5 īpašajā „Baltās nakts” vakara programmā apvienības priekšnesumā piedalīsies Dr. Irmgards Klisickis ar saviem laborantiem un kolēģiem – Dr.Alchemy, Dr.Braunu un laboranti Irmu.

Līdztekus minētajam zinātniskajam darbam pētnieki pievērsušies arī muzikāliem eksperimentiem, kuru rezultāti tiks apkopoti albumā “Dr.Klisicka magnētiskās saites”. Albums digitālā formātā bez maksas iegūstams šogad, kapu svētku laikā, interneta blogā klisickis.blogs.lv.

Interesentiem der atcerēties, ka albuma iznākšana tiks atzīmēta arī vairākās laboratorijas izbraukuma sesijās – performancēs Latvijas kultūrvidē.

Dr. Klisickis atlaidās krēslā un ļāvās tam visam sevi pārņemt.

Viņa darbs, kā upes straume, domas nesa arvien tālāk un dziļāk. Viņš taču to darīja, lai Tu būtu no jauna.

Uz tikšanos Laboratorijā!

60 PASĀKUMI

In their laboratory-observatory at Pokaiņi Forest, the creative formation ‘Dr. Klisika Laboratorija’ are engaged in their studies of human existence, life and death. The members of the formation, laboratory assistants, before joining ‘Doctor Klisickis’ Laboratory’ have taken part in other music collaborations such as ‘PK-25’ and ‘Naked Truth’. At the special Survival Kit 5 ‘White Night’ evening programme, Dr. Irmgard Klisickis will be performing together with his colleagues Dr. Alchemy, Dr. Brauns and laboratory assistant Irma.

Alongside the scientific work, the researchers have turned their attention to music experiments the results of which are going to be compiled in their album ‘Magnetic Links of Dr. Klisickis’. It will be possible to acquire its digital version as a free download at klisickis.blogs.lv during this year’s cemetery festival. Those interested should bear in mind that the release of the album will be marked by a number of off-site laboratory sessions-performances that will take place in the cultural space of Latvia.

Lēnās revolūcijas labākais ierocis varētu būt propagandas vīngliemeži, kuru čaulās būtu iemontēti mazi skaļruņi ar spēcīgu basu sistēmu.

Nakts laikā tie lēni uzlīstu uz cilvēku mājokļu ārsienām tajā pusē, kur atrodas guļamistabas. Tad ar tālvadības pulti tiktu aktivizētas gliemežu audio sistēmas, un propagandas teksti, pateicoties basu sistēmai, klusi, bet spēcīgi izdunētu cauri ēkas karkasam un sienām (līdzīgi kā ir, ja kaimiņi skaļi klausās mūziku) un iekļūtu guļošo cilvēku galvās. No rīta viņi pamostos ar „jaunām”, „svaigām” idejām.

A good start for new perspectives to arise is to try to break even the smallest habits and patterns in the everyday life, a trigger for the mind to start seeing possibilities and to think of alternative solutions.

Persistance.

Irrationality is an effective revolutionary method. The mainstream notions of reason and rationality are consolidated, sometimes perceived as undisputed truths. But rationality is not objective, always coloured by zeitgeist, politics and ideology, thus becoming a hindrance that prevents new ideas and modes of existence.

Sociālās saites.

Dr. Klisickis sat back in his chair and allowed it all to take him over. His work, like a river stream, carried thoughts ever further and deeper. After all, he had done it all so you could be a new.

See you at The Laboratory!

61

Lēnās revolūcijas ieroči un metodes Weapons and methods for slow revolution

Lēnās revolūcijas ieroči un metodes Weapons and methods for slow revolution

Paļaušanās uz veselo saprātu, nevis ģeniālām idejām.

Vienaldzība.

PLASTILĪNS

Lēna revolūcija ir utopija. Nesāpīgs pasākums vārguļiem, kas it kā grib kaut ko mainīt, bet nav gatavi upurēties idejas vārdā, jo baidās no sāpēm. Lēna revolūcija iespējama tikai tad, ja nofilmē atombumbas sprādzienu, bet nākamajām paaudzēm to rāda palēninājumā.

Neatlaidīgs darbs.

Pārprodukcijas laikmetā ļoti svarīga kļūst spēja neražot, neproducēt un nepatērēt vairāk par nepieciešamo, kā arī domāt līdzi. Rets un apzināts žests, pārdomāta rīcība un domāšana kļūst par pamatvērtībām un „spēcīgu ieroci”, kas dod iespēju izrauties no mārketinga sagatavotajiem eksistences modeļiem.

The Slow Burn. This slow revolution method involves no obvious confrontations or fighting with weapons or tools. At first, the Slow Burn seems innocuous and passive and easy to ignore. You just slowly increase the environmental temperature. This increase is very slow, and the social implications are obvious, giving politicians and authority figures lots of time to decide if they want to be part of the creative solutions or the unsustainable problems. If they refuse, deny or delay, then they will inevitably be swept away by social and/or natural forces and slowly disappear into the silt and sediment of a flawed geological strata.

We need a massive social movement. Everyone participating in the best way that they can.

Vieglas izsalkuma sajūtas kultivēšana kombinācijā ar labprātīgu-piespiedu patērēšanas paradumu kardinālu maiņu (atteikšanās virzienā).

Palēnināšanās jau ir ierocis pats par sevi, jo tirgus pieprasa paātrināšanos visās jomās, pat tur, kur tas gandrīz nav iespējams, piem., lauksaimniecībā. Līdz ar to – lai pretotos procesu sasteigšanai, jāizgudro palēnināšanas instrumenti – slinkums, pacietība, izjautāšana, skepse, iedziļināšanās, perfekcionisms, darbu piesaiste dabas cikliem, regulāra atgriešanās sākumpunktā u.c. – tas ir viss, kas nepatīk komerciālai dziņai.

A restless mind, a strong vision and a big portion of patience.

Operate synchronously.

Pastāv milzumdaudz variantu, piemēram, aiziet uz mežu un izdomāt, kāpēc esi tur aizgājis.

Zināšanas. Lai nesanāk tā, ka “cīnītājs” cīnās par kaut ko perpendikulāru realitātei.

62

We need more radical spaces. This doesn’t mean that they have to have a radical political agenda that is easy to identify, and which will create a different kind of marginalization or elitism. Making radical space is about developing spaces that de- naturalize the norms of the dominant culture and provide for new ways to build community, social relations, and the production of art.

Vēdera tauki – tie liek ātrāk strādāt ar pirkstiem, darbināt pelēko vielu un izveidot lielu baru anonīmo draugu un sekotāju. Cīņas veids – poga ENTER.

63

Lēnās revolūcijas ieroči un metodes Weapons and methods for slow revolution

Spēcīgākais ierocis ir radošums, un pats radīšanas akts ir cīņas veids. Domājot šādās kategorijās – spēja radīt varētu būt dievu ierocis, kas tīši vai netīši nonācis mūsu rokās. Pie tam radīšana pati par sevi paredz kaut kā iznīcināšanu, vienas substances pārtapšanu citā, lai rastos kaut kas jauns.

Advanced mathematics.

To initiate decentralized, direct decision-making processes that have the larger aim of facilitating attempts to delegitimize the system of representative democracy and to expropriate banks and corporations.

Laika kubs.

Protams – humora izjūta, karsta sirds un veselais saprāts! Jāvēro sevi un pasauli apkārt, mazāk jālasa avīzes, bet vairāk grāmatas!

Izmantojot ārpus Latvijas esošo latviešu (un citu austrumeiropiešu) viesstrādnieku potenciālu un iemaņas (knowhow), uzsākt lēnu, globālu pasaules “SŪNUCIEMizāciju”.

Uzdrīkstēšanās skatīties nāvei acīs.

mbrī Pie ieroču izsniegšanas, katra

Knowing what you want and realising that time is in fact, on your side.

If we can create new kinds of public and social space that by the way they define themselves embody resistance, then we are already undermining the dominant authority.

Ilustrācijas autore Ieva Saulīte

Būt pašpietiekamam un domājošam. Ieroči un cīņas veidi ir individuāla lieta.

Feel free yourself.

Operating outside the framework of rationality creates dynamics that can achieve new and unexpected developments. The small-scale irrational and subjective behaviour is an important component to defy and in the end overthrow mental and physical hegemonies.

7.30

cīnītāja rokās, neatkarīgi no tā, elā 60 par ko viņš cīnās, es ieliktu spēju nezaudēt ticību. Savām izvēlēm, darbībām un spriestspējām.

64

Know your enemy. And attack it on every sphere, also on the more discreet and sophisticated.

65

Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam.

Izstāde

Valdis Celms „Pozitrons” (1976)

Foto: Didzis Grozs

LMC Ofisa galerija/ LCCA Office gallery

17.01.2014.- 31.03.2014.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāžu zāle Gustavs Klucis Kārlis Johansons Valdis Celms Jānis Krievs Artūrs Riņķis Gints Gabrāns Voldemārs Johansons

66

09/2013 – 10/2014 Magone Šarkovska (LV), Arturs Bērziņš (LV), Linda Konone (LV), Toms Kokins (LV), Asnate Bočkis (LV), Roman Korovin (LV), Margit Lõhmus & Indrek Grigor (EE), Izolde Cēsniece (LV), Jānis Fiļipovičš (LV), René Koch & William Wetzel (DE)

Darba laiks/ Working hours Pi. – Pk./ Mo. – Fr. 12.00 – 18.00.

Rīgā, Alberta ielā 13, 7. stāvā / Riga, Alberta street 13, 7th floor

www.lcca.lv

LMC Ofisa galerija ir platforma radošiem eksperimentiem un domāšanas vingrinājumiem, kas aicina pārjautāt mākslas svaru un iespējas telpas, sabiedrības un indivīda pieredzes kontekstā.

67

Re: visited Laikmetīgās mākslas centra izstāde

13.03. – 24.04.2014 Rīgas Mākslas telpa

Iespēja iepazīties ar mākslas darbu izlasi, kas pamanīti pēdējo gadu nozīmīgākajās pasaules mākslas skatēs un biennālēs. Izstāde kā arheoloģija, kurā, mēģinot apjaust mūsdienu mākslas daudzbalsību, tiek meklēti gan paredzami, gan negaidīti atradumi – lietas, sajūtas, pieredze un zināšanas.

68

69