Pāri visam vienmēr saglabājiet vienotību! Saruna ar Santu Siliņu, grafisko dizaineri, daudzu Īrijas latviešu pasākumu noformējumu veidotāju • Latviešu kultūras svētku Īrijā organizatoru komandā no 2014. gada, noformējumus, plakātus un reklāmu svētkiem veido no 2012. gada. • Latviešu kultūras svētku Īrijā logo autore. Latvijas simtgadei veltīto Reģionālo kultūras svētku Eiropā logo, grafiskā stila un reklāmas autore. • Latviešu biedrības Īrijā valdes biedre. • Darbojas 3x3 Īrijā padomē, Īrijas saietu logo autore. • Dzied korī “eLVé” un spēlē teātrī “Sliedes”. • Hobijs: atrast un priecāties par praktiski nevajadzīgu informāciju. • Patīk zīmēt un staigāt. • Īrijā dzīvo kopš 2007. gada.
— Santa, kāds ir tavs stāsts un kā tu nonāci Īrijā? — Uz Īriju es atbraucu 2007. gadā, atsaucoties kāda mana bijušā kolēģa aicinājumam. Viņš meklēja grafiskos dizainerus lielam mediju uzņēmumam, darbam avīzēs Leterkenijā. Ja nebūtu bijis šī darba piedāvājuma Īrijā, es droši vien būtu meklējusi citas iespējas savā nozarē un piezemējusies kādā citā valstī, visticamāk, Lielbritānijā, Londonā, kur dzīvo un strādā gana daudzi mani paziņas — mākslinieki un dizaineri. Cilvēki, kuri aizbrauca, devās prom visdažādāko apstākļu dēļ. Katram stāsts būs citādāks, bet tie visi bija uzņēmīgi cilvēki, kuri bija gatavi doties uz nezināmu vietu, meklēt darbu, glābt savu ģimeni, biznesu vai māju, nevis sēdēt un žēloties, cik viss ir slikti. Zinu daudzus, kas pirms 10 — 15 gadiem atbrauca uz Īriju, sāka kā melnstrādnieki, paralēli ieguva fantastisku izglītību un tagad strādā ļoti labos darbos. — Kā tu iejuties Īrijā? Vai bija kas tāds, kas tevi šeit pārsteidza? — Jaunajā vietā es iejutos ļoti ātri, taču biju pamatīgā šokā par valodas akcentu, kādā saru-
64
nājās Donegālas apkārtnē. Tie, kas ir pabijuši Donegālā, mani ļoti labi sapratīs. Tikai vēlāk uzzināju, cik īpatnējs ir tieši šajā apvidū lietotais angļu valodas akcents. Pirmās divas nedēļas darbā es nesapratu pilnīgi neko no tā, ko cilvēki man apkārt runāja. Es pati angļu valodu pirms tam biju mācījusies padomju laikos, tad papildinājusi zināšanas kursos, nedomājot, ka braukšu prom, bet, saprotot, ka valodai būs nozīme un man tā būs noderīga nākotnē. — Vai tagad Īrijā jūties kā mājās? — Pēc visiem šiem gadiem, ko esmu pavadījusi te, es diez vai atgriezīšos Latvijā. Mana māju sajūta tagad ir šeit. — Ja Īrijas latviešu kopienā notiek kāds pasākums, tad, visticamāk, ka tu būsi bijusi klāt pasākumu plakātu un vizuālā tēla veidošanā. Cik sen tu jau nodarbojies ar grafisko dizainu? — Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā pabeidzu stikla apstrādes nodaļu un iestājos Mākslas akadēmijas dizaina programmā, pēc gada par savu specialitāti izvēloties tieši grafisko dizai-