lai nestu man prieku! Atbraucot uz Dolo, tuvākajās trijās dienās, tika sasaukta sapulce, kurā paziņoja: “Mēs ar Aneti, izbeidzam projektu, šodien nosūtījām vēstuli Nacionālajai aģentūrai par projekta samainīšanu!” Izdzirdot šos vārdus, biju nedaudz saskumusi - kā nekā man jau ir šeit ko zaudēt, bet sapulces beigās biju patiesi priecīga! Vēlējos redzēt šo vēstuli, biju ļoti ieinteresēta, kas tajā rakstīts. Bet to atstāsim uz vēlāku laiku. Tā es dzīvoju nedēļu ar domu, ka mans projekts tiks samainīts un došos pēc iespējas tuvāk dienvidu Itālijai, citā sabiedrībā, citos cilvēkos, bet tepat Itālijā. Ikviens redzēja, ka esmu laimīga par šādu notikumu maiņu! Līdz uzzināju: tomēr projektu nav iespējams samainīt! Mana doma: “Nu labi - dzīvosim šeit!” Gan jau pārdzīvosim! Bet šai domai dzīvības dvaša bija ļoti īsa. Anete, valde ir izlēmusi, ka tev jāatgriežas Latvijā, mēs izbeidzam ar tevi projektu! Tas nu gan ir interesanti - kādēļ? Manā galvā izmalās visi pieci mēneši pa minūtēm, meklējot atbildi. Jāpiemitina, ka šo vēstuli, kura tika nosūtīta nacionālajai aģentūrai vēl nebiju i redzējusi! Es dzīvoju pilnīgā informācijas vakuumā, jo nezināju neko; dzīvoju savos minējumos, likās, ka esmu zem mākoņa, kurš sit mani ar savām lielajām lietus lāsēm. Uzrakstīju iepriekšējam brīvprātīgajam gruzīnam Romam, kurš savu brīvprātīgo darbu realizēja arī šeit, uzzināju daudz interesantu faktu. Sapratu, ka esmu rīkojusies šeit nepareizi nevienam neinteresē, ko tu gribi, ko tev vajag, vēl vairāk - kaut ko mainīt! Tev jāpriecājas par to, kas ir, un par visu pārējo jāklusē! Viņiem nevajag jaunus, motivētus, zinošus, darboties gribošus jauniešus, bet aitas, kas nepateiks vairāk kā “mēēē”. Kā teica Roma: “Ja vēlies palikt šeit, tev ir jāsaka, ka Itālija ir labākā valsts, pasta ir visgaršīgākā un šī organizācija ir ideāla!” Jābūt laimīgai priekš viņiem, izturēt šo pieredzi un pēc tam atgriezties uz neatgriešanos. Visi apkārtējie cilvēki raidīja manā virzienā negatīvo enerģiju tādos apmēros, ka likās kļūšu radioaktīva! Man tik ļoti gribējās būt vājai un aizlidot prom no šīs vietas, no šiem Scriptamanent #3
17