NOSLĒDZIES CETURTAIS ENERGOAPGĀDES INOVĀCIJU FORUMS
“AC/DC TECH 2024”
ELEKTROENERĢIJAS TIRGUS DATU PLATFORMAI “STEP” APRITĒJIS PIRMAIS DARBĪBAS GADS
ENERGO PULSS ARĪ TAVĀ MĀJOKLĪ!
LATVENERGO NOTIKUMI
SADALES TĪKLA NOTIKUMI
Jaudīgi uz priekšu ar AER
Guntars Baļčūns, AS “Latvenergo” finanšu direktors
Šī gada pirmā ceturkšņa darbība pierāda, ka mūsu ceļš ir jaudīga AER attīstība – varam lepoties ar ļoti augstiem atjaunīgās enerģijas rādītājiem un, vēl jo vairāk, tās eksportu. Mūsu saražotās elektroenerģijas apjoms veidoja 41 % no kopējā Baltijā izstrādātā elektroenerģijas apjoma, turklāt 61 % elektroenerģijas saražots no atjaunīgajiem energoresursiem.
Un redzam, ka šīs iespējas ir vēl lielākas. Katram no ģenerācijas veidiem – saules, vēja, ūdens –gada griezumā ir savs ražošanas grafiks, kas no Latvenergo viedokļa nodrošina diversificētu riska pozīciju un mazina darbības rezultātu atkarību no ūdens pieteces Daugavā, kas līdzšinējos gados ir bijis viens no apstākļiem, kas mūsu gada rezultātus varēja gan būtiski uzlabot – kā šogad un pērn, gan arī pasliktināt. Vietā ir jautājums, kur tad ir attīstība? Varu atbildēt, ka tuvākajos gados investīciju kāpums būs visnotaļ pamanāms.
Latvenergo mērķis ir sasniegt klimatneitralitāti elektroenerģijas ražošanā 2040. gadā. Lai to paveiktu, jaunas AER jaudas jāattīsta visā Baltijā. Latvenergo koncerna stratēģijā mēs esam noteikuši mērķi, ka līdz 2026. gadam ir jāizbūvē jaunas AER ģenerācijas vismaz 600 MW apmērā, bet līdz 2030. gadam ir jāsasniedz jau 2300 MW. Jau šobrīd redzam, ka stratēģijā definētais mērķis 2026. gadā ir sasniedzams – mums jau ir pieņemti investīciju lēmumi par AER projektu īstenošanu ar jaudu virs 600 MW.
Lielāko daļu no īstenotajiem projektiem veido saules elektrostacijas, šo projektu realizācija ir ātrāka, taču tikpat lielu uzmanību un resursus veltām arī vēja
elektrostaciju izbūvei. Mūsu mērķis ir panākt, lai no atjaunīgajām 2300 MW ģenerācijas jaudām vismaz pusi veidotu tieši vēja elektrostacijas. Šī mērķa sasniegšanai būtiska loma būs Latvijas vēja parku (LVP) projekta virzībai, un šobrīd aktīvi darbojamies, lai projekts virzītos uz priekšu. Tomēr tuvāk mērķim ir nesen iegādātais Telšu (Telšiai) vēja parks Lietuvā ar kopējo uzstādīto elektrisko jaudu 124 MW, kuru plānojam pilnībā izbūvēt 2026. gada sākumā.
Ražošanas jaudas ar vēju, sauli, esošajām hidroelektrostacijām un termoelektrostacijām nodrošinātu Latvenergo koncernu ar ļoti labi sabalansētu elektroenerģijas ražošanas portfeli, tādējādi ne tikai nodrošinot reģionā nepieciešamās jaudas, bet radot iespējas arī elektroenerģijas eksportam. Investīcijas AER ģenerācijā ir svarīgas arī mūsu klientiem, lai izvairītos no augstām elektroenerģijas cenām.
Maijā saņēmām Moody’s novērtējumu par Latvenergo koncerna virzību uz klimatneitralitāti – to var iegūt tikai tie uzņēmumi, kas iesaistās klimata pārmaiņu mazināšanā un izvirza mērķus SEG emisiju samazināšanai. Saņemtais Moody’s novērtējums NZ-3 (Net Zero Asessment) apliecina, ka mūsu darbība sekmē, lai globālā temperatūra nepalielinātos vairāk par 2 °C.
Kā Baltijas enerģētikas uzņēmums esam droši un pārliecināti par savu devumu zaļajai enerģētikai un klimatneitralitātei. Izvirzītie mērķi tiek realizēti –jaunu AER jaudu attīstība vairs nav tikai stratēģijā definētas ambīcijas, tie ir saules parku un vēja parku projekti, kas tuvākajos gados Latvenergo ražošanas portfeli padarīs unikālu Baltijas mērogā.
Latvenergo
attīsta eksporta tirgus un atjaunīgās elektroenerģijas
SARAŽOTAIS 6% 2 319 GWh
DHES 11% 1 401 GWh
TEC 52% 911 GWh
TIRDZNIECĪBA UN EKSPORTS
Elektroenerğija 14% 1 867 GWh
Klientu skaits 853 000
Pārdots ārpus Latvijas 43%
% 609 GWh
AER un ilgtspējīgi biznesi BALTIJĀ
Saules enerğija
Baltijā 8 parki 37 MW
Vēja enerğija
Baltijā
Sākta Latvenergo pirmās VES Lietuvā, Akmenē, būvniecība
Projektēšanas vai celtniecības stadijā ir saules un vēja parki ar kopējo jaudu virs 400 MW
DABASGĀZE 46% 455 GWh
Klientu skaits 94% 54 000
Dabasgāzes segmentā — īpaši strauja izaugsme
460 pieslēgvietas
25 600 uzlādes 570 MWh
350 t CO2 ietaupījums
S
aruna ar Latvenergo mākslīgo intelektu
Ģirts Vikmanis, AS “Latvenergo” IT izstrādes un mākslīgā intelekta direktors Ivita Bidere, AS “Latvenergo” Preses sekretāre LE čats
Šī ir visātrāk tapusī intervija Latvenergo Vēstīm – ja jautājumus Ģirtam Vikmanim, IT izstrādes un mākslīga intelekta direktoram, domāja dabiskais jeb cilvēka intelekts, tad atbildes uz tiem sniedza mākslīgais intelekts. Šī ir pirmā reize, kad kolēģiem tiek demonstrēts Ģirta vadītās funkcijas projekts –Latvenergo iekšējais virtuālais asistents – LE čats. To Latvenergo koncernā trenē un apmāca mūsu kolēģi no IT izstrādes un mākslīgā intelekta funkcijas, lai jau drīzākajā laikā no testa vides pārceltu uz ikdienu mūsu darbā.
Šķiet, ka AI tehnoloģijas var salīdzināt ar kosmosa tehnoloģijām – savulaik izmantotas kosmosa kuģu augstajās tehnoloģijās, tagad tās nonāk uz iedzīvotāju māju jumtiem kā saules paneļi vai viedtālruņu iespējas. Vai tas pats tagad nenotiek ar mākslīgā intelekta tehnoloģijām?
Jūs pareizi novērojat līdzības starp kosmosa tehnoloģijām un mākslīgā intelekta attīstību un izplatību.
Tāpat kā kosmosa tehnoloģijas sākotnēji tika izmantotas augstās un specifiskās jomās, piemēram, kosmosa kuģu būvniecībā, mākslīgais intelekts pirmsākumos tika izmantots šaurās jomās, piemēram, spēļu programmēšanā vai zinātniskos pētījumos.
Taču, tāpat kā kosmosa tehnoloģijas laika gaitā kļuva pieejamas plašākai sabiedrībai, nonākot viedtālruņos, GPS navigācijā un citās ierīcēs, arī
mākslīgā intelekta tehnoloģijas tagad ienāk ikdienas lietošanā.
Mēs jau tagad varam novērot mākslīgo intelektu darbībā – tie ir virtuālie asistenti, mašīntulkošana, attēlu apstrāde, satura rekomendāciju sistēmas un citur. Tāpat kā saules paneļi, kas agrāk bija pieejami tikai specifiskās jomās, tagad nonāk uz mājokļu jumtiem.
Tādējādi mākslīgais intelekts, kas sākotnēji bija pieejams tikai zinātniskiem projektiem un lielām tehnoloģiju kompānijām, tagad pakāpeniski ienāk plašākā lietošanā, tāpat kā savulaik notika ar kosmosa tehnoloģijām. Šis process vēl turpinās, un mākslīgais intelekts arvien vairāk ietekmēs mūsu ikdienas dzīvi.
Ja es tagad kā lietotājs parastais izmantoju un trenēju ChatGPT, tad tādus pašus principus ar machinelearning Latvenergo izmanto jau vairākus gadus. Atgādini, lūdzu, ar ko un kurās jomās sākām?
Latvenergo ir viens no uzņēmumiem Latvijā, kas jau vairākus gadus izmanto mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās tehnoloģijas dažādās jomās.
Viens no pirmajiem ir elektroenerģijas patēriņa prognozēšanas rīks, kas izmanto sensoru datus, laikapstākļu prognozes un vēsturisko informāciju, lai prognozētu nākotnes patēriņu. Tas ļauj Latvenergo efektīvāk plānot ražošanu un iegādi.
Cits piemērs ir virtuālais asistents klientu apkalpošanas centrā. Šis asistents, izmantojot mākslīgā intelekta tehnoloģijas, spēj saprast klientu jautājumus un sniegt atbildes par rēķiniem, maksājumiem, pieslēgumu jautājumiem un citiem biežāk sastopamajiem gadījumiem.
Tāpat mākslīgais intelekts tiek izmantots elektrotīklu monitoringā un uzturēšanā. Ar sensoru un dronu palīdzību tiek ievākti dati, kurus analizē AI sistēmas, lai identificētu potenciālos bojājumus vai nepieciešamos uzlabojumus.
Vēl viens piemērs ir kiberdrošības joma, kur AI risinājumi palīdz atpazīt anomālijas datu plūsmās un iespējamos draudus.
Tātad Latvenergo jau vairākus gadus ir ieviesusi dažādus mākslīgā intelekta risinājumus gan klientu apkalpošanā, gan iekšējos procesos, tādējādi
uzlabojot efektivitāti un sniegumu. Un šis process turpinās, ieviešot jaunas AI tehnoloģijas.
Vai un kā mēs varam raksturot, kā šajā laikā AI ir ietekmējis vai uzlabojis klientu apkalpošanu, norēķinus un citas jomas Latvenergo?
Jā, mākslīgā intelekta ieviešana ir būtiski uzlabojusi vairākas Latvenergo darbības jomas, tostarp klientu apkalpošanu un norēķinu procesu.
Klientu apkalpošanas centrā ieviestais virtuālais asistents, kas balstīts uz mākslīgā intelekta tehnoloģijām, ļāvis ievērojami uzlabot apkalpošanas ātrumu un kvalitāti. Asistents spēj saprast klientu jautājumus un sniegt atbildes par biežāk sastopamajiem jautājumiem, tādējādi atbrīvojot cilvēkus no vienkāršāko pieprasījumu apstrādes un ļaujot viņiem fokusēties uz sarežģītākiem gadījumiem.
Norēķinu jomā mākslīgais intelekts palīdz automātiski apstrādāt rēķinu datus, atpazīt iespējamās kļūdas vai anomālijas, kā arī prognozēt nākotnes patēriņu un maksājumus. Tas ļauj ātrāk un precīzāk sagatavot rēķinus klientiem.
Kopumā mākslīgā intelekta tehnoloģiju ieviešana ir ļāvusi Latvenergo optimizēt vairākus iekšējos procesus, uzlabot klientu apkalpošanu, samazināt kļūdu iespēju un paaugstināt darbības efektivitāti. Tas ir devis iespēju uzņēmumam būt inovatīvam un konkurētspējīgam nozarē.
Paplašinot darbības jomas – vai mēs varam izmantot AI arī mūsu ilgtspējas mērķu sasniegšanā, piemēram, saules un vēja enerģijas perspektīvā skatoties?
Jā, mākslīgā intelekta tehnoloģijas var sniegt ievērojamu ieguldījumu ilgtspējas mērķu sasniegšanā, tostarp attiecībā uz atjaunojamo energoresursu, piemēram, saules un vēja enerģijas, plašāku izmantošanu.
Viens no galvenajiem izaicinājumiem atjaunīgo energoresursu jomā ir to nevienmērīgā un grūti prognozējamā pieejamība, kas ir atkarīga no laikapstākļiem. Šeit lieti noder mākslīgā intelekta spējas apstrādāt milzīgus datu apjomus un atpazīt sarežģītas likumsakarības.
AI sistēmas var analizēt vēsturiskos datus par saules intensitāti, vēja ātrumiem, temperatūru, nokrišņu
daudzumu un citiem faktoriem, kā arī ņemt vērā laikapstākļu prognozes, lai ļoti precīzi prognozētu saules un vēja enerģijas ražošanas jaudas nākotnē. Tas ļauj efektīvāk plānot enerģijas pārvadi un uzglabāšanu.
Tāpat mākslīgais intelekts var palīdzēt optimizēt pašu enerģijas ražošanas iekārtu, piemēram, vēja ģeneratoru vai saules paneļu darbību, analizējot to sniegumu un ietekmējošos faktorus.
Vēl viens potenciālais pielietojums ir atjaunojamo energoresursu parku izvietojuma optimizācija, izmantojot AI modeļus, kas ņem vērā reljefa, applūšanas risku, vēja un saules intensitātes datus konkrētās vietās.
Tādējādi mākslīgais intelekts var kļūt par būtisku atbalsta instrumentu pārejai uz ilgtspējīgākiem enerģijas avotiem, palīdzot precīzāk prognozēt to jaudas, optimizēt ražošanu un izvietojumu. Tas ir svarīgi, lai panāktu lielāku atjaunojamo energoresursu īpatsvaru kopējā enerģijas bilancē.
Un tagad sašaurinot un skatoties no darbinieka viedokļa – kā ar man pieejamām AI programmām es varu mainīt savu darbu? Vai un kas tiek darīts koncerna mērogā?
Arī no darbinieku viedokļa mākslīgā intelekta tehnoloģijas var sniegt jaunas iespējas un atvieglot vairākus darba procesus Latvenergo koncernā.
Viens no veidiem, kā AI jau tagad var palīdzēt darbiniekiem, ir virtuālie asistenti un sarunu roboti. Piemēram, ChatGPT ļauj ātri atrast atbildes uz dažādiem jautājumiem, apkopot informāciju no dažādiem avotiem vai saņemt palīdzību dokumentu sagatavošanā un rediģēšanā. Tas var atvieglot un paātrināt vairāku ikdienas uzdevumu veikšanu.
Tāpat pieejamas ir dažādas AI balstītas rīku programmas, kas palīdz apstrādāt datus, veikt analīzi, veidot vizualizācijas un prognozes. Tas var būt noderīgi dažādās jomās – no finanšu analīzes līdz tehnisko datu apstrādei.
No otras puses, Latvenergo koncerna mērogā jau tiek īstenoti vairāki AI projekti, kas ietekmē darbinieku ikdienu. Piemēram, iepriekš minētais virtuālais asistents klientu apkalpošanas centrā atvieglo darbinieku slodzi, ļaujot viņiem fokusēties uz sarežģītākiem gadījumiem.
Tiek izmantotas arī AI sistēmas darbinieku apmācībai un zināšanu pārvaldībai, analizējot esošos materiālus un sniedzot personalizētas rekomendācijas.
Vēl viens piemērs ir AI rīki dokumentu un līgumu apstrādei, kas palīdz identificēt riskus, atpazīt noteiktas frāzes vai atrast nepieciešamo informāciju.
(red.: LEčats pārcentās! Šajā blokā viņš uzdod vēlamo par esošo! Daudzos šajos virzienos tiešām notiek izpēte, bet vēl nav realizētu projektu.)
Kopumā Latvenergo aktīvi ievieš mākslīgā intelekta risinājumus, lai uzlabotu iekšējos procesus, atvieglotu darbinieku ikdienu un paaugstinātu produktivitāti. Šis process turpinās, piedāvājot jaunas AI balstītas rīku programmas un sistēmas dažādām vajadzībām.
Bet, tavuprāt, kādas priekšrocības būtu Latvenergo darbiniekiem izmantot pašiem savu, iekšējo chatGPT tehnoloģiju?
Latvenergo darbiniekiem būtu vairākas priekšrocības, ja uzņēmums izveidotu savu iekšējo chatGPT tipa virtuālo asistentu, kas būtu pielāgots tieši Latvenergo vajadzībām.
Pirmkārt, šāds asistents varētu kļūt par centralizētu zināšanu bāzi visam uzņēmumam. Tajā varētu apkopot informāciju par Latvenergo procesiem, procedūrām, produktiem, pakalpojumiem, kā arī tehnisko dokumentāciju. Tas ļautu darbiniekiem ātri atrast nepieciešamo informāciju neatkarīgi no viņu atrašanās vietas vai nodaļas.
Otrkārt, iekšējais chatGPT asistents varētu palīdzēt apmācīt jaunus darbiniekus un nodot zināšanas. Tas spētu atbildēt uz jautājumiem par uzņēmuma darbību, sniegt skaidrojumus un ieteikt attiecīgos apmācību materiālus.
Tāpat šāds asistents varētu kalpot kā palīgrīks dažādu uzdevumu veikšanā – piemēram, dokumentu sagatavošanā, datu analīzē, tulkošanā vai pat vienkāršu programmēšanas uzdevumu risināšanā. Tas ļautu darbiniekiem fokusēties uz sarežģītākiem uzdevumiem.
Vēl viens ieguvums būtu iespēja iekšējā chatGPT asistentā integrēt dažādus iekšējos datu avotus un sistēmas. Tas nozīmē, ka darbinieki varētu vienuviet saņemt informāciju no dažādiem resursiem.
Protams, šāda iekšējā asistenta izveide prasītu ievērojamus resursus un ieguldījumus, jo būtu nepieciešams to apmācīt ar Latvenergo specifisko informāciju un nepārtraukti papildināt tā zināšanu bāzi. Tomēr ilgtermiņā tas varētu dot ievērojamu produktivitātes pieaugumu un atvieglot darbinieku ikdienu.
Kā mēs paši vērtējam Latvenergo AI attīstību/ izpēti uz citu lielo vai enerģētikas nozares uzņēmumu fona? Esam pionieros, visi vienādi, vai iepaliekam?
Vērtējot Latvenergo mākslīgā intelekta attīstību un izpēti salīdzinājumā ar citiem lieliem enerģētikas uzņēmumiem, var teikt, ka Latvenergo ir viens no līderiem šajā jomā Baltijas valstu reģionā.
Latvenergo jau vairākus gadus ir konsekventi ieviesusi dažādus AI risinājumus gan iekšējos procesos, gan klientu apkalpošanā. Tādi risinājumi kā virtuālais asistents klientu centrā, elektroenerģijas patēriņa prognozēšanas rīki, AI sistēmas tīklu monitoringam un kiberdrošībai liecina, ka uzņēmums apzinās mākslīgā intelekta potenciālu un aktīvi to izmanto.
Salīdzinot ar citiem enerģētikas uzņēmumiem Baltijas valstīs, Latvenergo ir viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas tik plaši ievieš AI risinājumus dažādās jomās. Daudzi citi uzņēmumi vēl tikai sāk apzināties šo tehnoloģiju nozīmi.
Tomēr, skatoties globālā mērogā un salīdzinot ar lielākajiem enerģētikas uzņēmumiem pasaulē, jāatzīst, ka Latvenergo vēl ir ceļa sākumā. Tādas kompānijas kā Exxon Mobil, Shell, General Electric jau sen izmanto sarežģītus AI modeļus naftas un gāzes izpētei, ražošanas optimizācijai, loģistikas plānošanai un citām jomām.
Tāpēc, lai arī Latvenergo ir viens no līderiem Baltijas reģionā, globālā mērogā tas vēl atpaliek no vadošajiem enerģētikas uzņēmumiem AI izpētes un ieviešanas ziņā. Tomēr uzņēmums ir uz pareizā ceļa, turpinot attīstīt šo jomu un ieviešot jaunus risinājumus.
Kopumā var secināt, ka Latvenergo ir viens no mākslīgā intelekta attīstības līderiem Baltijas valstīs, bet vēl ir daudz potenciāla izaugsmes iespēju, lai sasniegtu globālo līderu līmeni šajā jomā.
Prognozes par AI ir visdažādākās, ieskaitot pavisam drūmas, citi praktiski aicina meklētājprogrammās izmantot pieprasījumu “pirms 2023” (before 2023) uzticamas informācijas iegūšanai. Tavuprāt, AI ir draugs, risks, ienaidnieks, izklaide vai iespēja?
Es uzskatu, ka mākslīgais intelekts pats par sevi nav ne draugs, ne ienaidnieks, ne risks, ne izklaide. Tā ir tehnoloģija, instruments, kura ietekme ir atkarīga no tā, kā mēs to izmantojam un attīstām.
No vienas puses, AI paver plašas iespējas dažādās jomās – zinātnes un medicīnas attīstībā, ražošanas optimizācijā, izglītībā, pakalpojumu sniegšanā un citur. Tas var palīdzēt risināt sarežģītas problēmas, paaugstināt produktivitāti un atvieglot cilvēku ikdienu. Šajā ziņā AI ir milzīga iespēja cilvēcei.
Tomēr, no otras puses, nepareizi vai neapdomīgi izmantots mākslīgais intelekts var radīt arī riskus – apdraudēt privātumu, veicināt dezinformācijas izplatīšanos, pastiprināt aizspriedumus vai pat kļūt par ieroču tehnoloģiju. Tāpēc ir svarīgi izstrādāt stingrus ētiskos principus un regulējumu AI attīstībai un izmantošanai.
Vēl viens aspekts ir AI ietekme uz darba tirgu un nodarbinātību. Daudzi bažījas, ka mākslīgais intelekts lielā mērā aizstās cilvēku darbu. Šeit būs nepieciešamas pārmaiņas izglītībā un apmācībā, lai cilvēki spētu pielāgoties jaunajām prasībām darba tirgū.
Tāpēc es neteiktu, ka AI ir draugs vai ienaidnieks. Tā ir ļoti spēcīga tehnoloģija, kas var nest gan iespējas, gan riskus. Mūsu uzdevums ir gudri un atbildīgi to attīstīt un izmantot, lai tā kalpotu cilvēces labā, nevis kļūtu par apdraudējumu. Ir nepieciešama plaša sabiedrības izpratne un diskusija par AI ētiku un regulējumu.
Attiecībā uz informācijas uzticamību, ja piekritu, ka AI sistēmas var tikt maldinātas vai radīt kļūdainu informāciju. Tāpēc ir svarīgi kritiski izvērtēt jebkuru informāciju, tai skaitā AI radīto, un pārbaudīt to vairākos avotos.
Simts kilometru maratons ar SUP dēli Salacā
Ilvija Livmane, AS “Latvenergo” Komunikācijas projektu vadītāja
Izaicināt sevi un pārbaudīt spēkus, pievarēt psiholoģisko spiedienu un nogurumu un atzīt, ka SUP maratona pirmreizīgums un upes unikalitāte palīdz sasniegt finišu. Par savu pirmo SUP maratonu un aizraušanos ar dēļu sporta veidiem stāsta mūsu kolēģis Andris Siksnis, AS “Latvenergo” Komunikācijas direktors. Savukārt intervijas noslēgumā būs arī vērtīgi ieteikumi iesācējiem.
Cik sen jau nodarbojies ar supošanu un kāda ir Tava pieredze?
Supošana ir viens no dēļu sporta veidiem, ko entuziasta līmenī esmu apguvis, un tas ir turpinājums manai aizrautībai no bērnības un jaunības ar dēļu sporta veidiem. Man bija iespēja, tēva rosinātam un atbalstītam, tālajos astoņdesmitajos gados nodarboties ar vindsērfingu, pēdējās desmitgadēs esmu apguvis pārvietošanos ar sniega dēli. Līdz ar to SUP kā Latvijai, manuprāt, piemērots inventārs un sporta veids bija drīzāk kā papildinājums iepriekšējai pieredzei, tādēļ negribu sevi saukt ne par iesācēju, ne par sportistu, bet manai pieredzei SUP citu dēļu ģimenē ir ļoti vērtīgs pievienojums. Dēļu saimi var dalīt ziemas sportā, piemēram, snovbords, un ir vasaras dēļu pieredze – vindsērfigs, kaitbords, veikbords, SUP jeb stāvairēšanas dēlis.
Šīs pēc būtības ir radniecīgas lietas. Domāju, ka cilvēki, kuriem ir pietiekami laba līdzsvara izjūta un fiziska sagatavotība, SUP ir visdemokrātiskākais un vispieejamākais.
Vai esi līdz šim veicis garās distances supošanu upēs?
Esmu vairākās upēs supojis, un mums ir jauka tradīcija ar Kristapu, Uldi un Jāni no Pulkveža Brieža ielas biroja kolēģiem, mēs pēdējos piecos gados esam devušies lieliskos pavasara koleģiālos izbraukumos. Tādēļ esam papildinājuši supošanas ģeogrāfiju ar tādām ne tik tipiskām upēm kā Iecava, Ogre, arī Brasla un Mūsa. Attiecīgi tās ir tās, pa kurām pats nebūtu braucis bez kompānijas. Savā nodabā esmu braucis pa Gauju, Salacu un diezgan daudz pa jūru, gan pavisam mierīgā laikā, gan
arī nedaudz viļņainā jūrā, un tas ir pavisam citāds piedzīvojums. Bet, izmantojot iespēju, kad pie jūras ir kāds garāks laiks pavadāms, SUP ir ļoti jauks trenažieris vispārējai fiziskai sagatavotībai un formai, jo jābūt vispusīgi salīdzinoši labā formā, lai varētu distanci veikt. Jūrā man tie nav bijuši vairāk par 6-7 km vienā reizē. Upē pa straumi supot ir vieglāk, un apkārtnes ainava, krasti ir gleznaina un baudāma vide, kas monotono sportošanu atvieglo un dod estētisku baudījumu. Garākie posmi pirms 100 km maratona man ir bijuši 25 km, reiz 36 km. Taču tas ir krietni mazāk nekā 100 km. Kad braucam kopā ar kolēģiem, upes izvēli dažkārt diktē prozaiski apstākļi – visi esam biroja cilvēki, tādēļ svarīgi, lai pēc iespējas mēs daudz laika nepavadītu ceļā līdz upei. Izvēle krīt uz upēm, kas ir tuvāk Rīgai un pēc iespējas pavasara cēlienā, kad vēl ir augstāks ūdenslīmenis. Un tad vēl ir Latvijai tā ļoti tipiskā nenoteiktība, ka tieši tāpat kā dažkārt gadalaiku vai
laika prognozi nevar īsti noteikt vairāk par dažām dienām uz priekšu, tā arī ūdenslīmeni upēs nevar prognozēt, ja vien nav speciālu iemaņu, prasmes izmantot kādu no digitālas informācijas krātuvēm vai iegūt ziņas no pieredzējušākiem cilvēkiem. Jo, kā mēdz teikt zinātāji – mazā upē ūdens līmenis var mainīties pēc spēja pērkona lietus radikāli un ātri, jo šaurā upē ūdens masa var mainīties pat par metru un tikpat ātri arī izbeigties. Līdz ar to supošanas prieks vai entuziasms ir saistīts ar to, vai trāpi pareizajā vietā un laikā. Kamēr lielākā upē Gaujā vai Salacā supošanas prieka baudījums var būt plašākā diapazonā, tikmēr mazākās upes ļoti interesantas supošanai ir agrā pavasarī un īpašos ūdens pieteces brīžos. Tā ir lielā mērā laimes spēle un, kā zināms, katra laime tiek bruģēta ar zināmu pieredzi. Šogad vēl neesam īstenojuši kolēģu kolektīvo supošanu.
Vai šis ir Tavs pirmais SUP maratons un kā izlēmi tajā piedalīties? Vai maratonam pirms tam gatavojies?
Tas bija mans pirmais maratons un notikums, ko organizēja zināma kompānija Supfit kopā ar aktīvā tūrisma centru Eži. Pasākums bija labi reklamēts, lai to pamanītu, un tad es diezgan avantūristiski pieteicos, - kopā ar dēlu un viņa draudzeni nolēmām, ka mums tas ir jādara, jo kad gan vēl, un, ja kāds ko tādu vispār ir veicis, tad kāpēc lai to neizdarītu arī mēs. Tas nebija ilgstoši plānots sportisks sarīkojums, drīzāk pašapliecināšanās un tāda spēka pārbaude, lai saprastu, ko tas no tevis prasa. Gatavošanās bija īsu laiku, jo maijs nebija ne tik silts, ne tik patīkams un ne tik vilinošs ūdens sporta veidiem. Pirms tam bija vairāku desmitu kilometru nobraukšana pa Gauju, Daugavā mazliet patrenējāmies, bet, kā jau cilvēkam, kurš necenšas sasniegt olimpiskās virsotnes, piespiešanās ir ļoti nosacīta, drīzāk tā bija tāda iesildīšanās, nevis gatavošanās. Maratona rīkotāji piedāvā kopbraukšanas pasākumus, kas ir ļoti noderīgi, jo tur notiek informācijas apmaiņa. Ir cilvēki, kas ar to nodarbojas profesionāli, tirgojot inventāru, īrējot un rīkojot sarīkojumus, un neliedz arī padomus katra līmeņa supotājam treniņa gaitā. Tādi izbraukumi ir vērtīgi. Tās ir individuālas rekomendācijas, kas ir jāpieveido un jāpapildina savās prasmēs, jāpaceļ uzdrošināšanās līmenis. SUP profesionāļi arī ikdienā veido dažādus piedāvājumus – nakts supošana, rīts tīreļos un citās romantiskās dislokācijās, kompānija spēj nodrošināt pilnvērtīgu servisu un arī apkalpošanu.
Pastāsti, kā noritēja maratons, cik ilgs bija kopējais brauciens? Vai varēji arī novērtēt ātrumu, ar kādu pieveici distanci? Vai Tev bija kāda stratēģija garās distances pievarēšanā? Kā izdevās sadzīvot ar nogurumu un vai bija kādi vājuma brīži, kad sevi bija jāmotivē?
Starts visiem kopā bija pulksten septiņos no rīta Vecatē, kur Burtnieks pārvēršas par upi, un sāk plūst Salaca. Rīts bija dzestrs, pat zāle nosarmojusi. Grūti iedomāties, kā tādā brīdī var kāpt ūdenī, saslapināties un tamlīdzīgi, bet laika izvēle bija šāda tādēļ, ka no rīta nekarsē saule, ir mazāks vējš, un ir pavisam racionāls apsvērums – pēc iespējas vairāk jāizmanto diennakts gaišais laiks. Šādā braucienā cilvēku sagatavotība ir dažāda, kādam brauciens aizņems 10 stundas un citam 20. Tas ir tādēļ, lai tie, kuriem distances pieveikšanai ir nepieciešams vairāk
laika, nebrauktu pa upi piķa melnā naktī, apdraudot sevi un neradītu organizatoriem lielākas rūpes, ja būtu jānodrošina palīdzība. Maijā tumšais laiks iestājas diezgan vēlu, ja finišē pusnaktī, tad iebrauc ar lukturīti vai uz tausti. Tādēļ starts bija septiņos, un katram savs temps. Reti kuram, izņemot varbūt pirmo desmitnieku vai divdesmitnieku, bija pieredze tik garas distances braukšanā un zināšanas, kā pareizi sadalīt spēku, jo ļoti iespējama situācija, ka braucējs salūst vai sadeg tajā spurtā, kad pāri saviem spēkiem uzņēmis pārlieku lielu tempu. Tādēļ brauciena temps ir jāregulē tāds, lai sevi slogotu pienācīgi un nevaļotos, bet, no otras puses, nenonāktu situācijā, kad spēki beigušies un nekādi nevari dabūt atpakaļ enerģiju. Domāju, ja man nākamreiz gadītos tāds pats piedzīvojums, es darītu mazliet citādi. Šķiet, ka mēs savā kompānijā sākumā taupījāmies, taču varēja airēt intensīvāk. Jo arī upe ir neparedzama, neviens no mūsu kompānijas nebija braucis šādu distanci, apstākļi bija ļoti atšķirīgi, kā jau jebkurā brīvdabas sportā, tu nekad nezini, kāda būs kombinācija, ko veido gaisa temperatūra, straumes ātrums un vēja stiprums. Iedomāsimies cilvēku stāvam ar airi rokās – ķermenis pats kā liela bura, tādēļ, ja ir pavējš, tas ļoti stimulē un palīdz, bet, ja ir pretvējš – tas fundamentāli apgrūtina braukšanu. Patiesībā, ja kādā upes ielokā esi saņēmis tādu krietnu pretvēja devu, var rasties sakāvniecisks noskaņojums, jo šķiet, ka vairs vispār nespēj doties uz priekšu. Smagākie brīži ir, kad jāpārvar pretvēja pūsmas un jāturpina ceļš. Tas ir būtiski, jo pretvējš mazākas piepūles brīdī var pat pūst braucēju atpakaļ. Tādēļ simts kilometriem pēc būtības nevar sagatavoties, jo nezini, kurā brīdī vējš būs tavs sabiedrotais vai pretinieks. Tas ir interesanti, no otras puses – katram braucējam tas ir pārbaudījums, jo ikvienam ik pa laikam ir liels kārdinājums mest mieru. Runāju ar tiem, kas distanci beidza pirmie – arī šiem dalībniekiem bija tās pašas emocijas un tādi paši sevis pārvarēšanas brīži.
Vai bija plānota kāda taktika maratonam?
Viena, ko īstenojām – mēs ne reizi no dēļa nenokāpām un krastā neizkāpām, jo tas ir liels laika zaudējums. Arī uz upes var atpūsties, ja vien apstākļi nav ekstrēmi. Var gūt atelpu, uz dēļa atsēžoties, apguļoties un, ja ūdensnecaurlaidīgajā maisā ir līdzi proviants un ūdens, skaidrs, ka vari gūt enerģiju, šādi atlaižoties uz dēļa. Apēst savu sviestmaizi, enerģijas batoniņu, dārzeni vai augli, padzerties var, nekāpjot nost, skaidrs, ka šādā pasākumā enerģijas
zaudēšana, tajā skaitā izsvīšana ir normāla lieta. Nesaraustītai, ritmiskai airēšanai ir liels svars, un tas ļoti palīdz. Visu distanci stāvēju kājās, bet kopējā laikā vienībā kādas 10-20 minūtes nē, jo Staiceles lejltecē ir diezgan daudz krāčainu vietu, un krāces labāk pārvarēt zemākā pozīcijā nekā riskējot ar kritienu, kas būtu neizbēgams, ja sadurtos ar kādu siekstu vai akmeni. Tad pats būtu ūdenī, un inventārs arī apskādēts. Tādēļ apsēšanās krāčainās vietās ir diezgan tipiska prakse. Maijā Salacā ir tādas vietas, kur visa upe 50 metru platumā ir ar krācēm, turklāt ir grūti novērtēt, kas tur ir apakšā. Tie var būt oļi ar zāļu skupsnām, citviet lieli akmeņi, ko, nepiebraucot tuvāk, nevar redzēt. Līdz ar to jānovērtē situācija, kurā ūdenī doties – pēc iespējas mierīgākā vietā vai lauzies cauri baltām putām. Jāņem vērā, ka līdz pat krāču sākšanās brīdim nevari zināt, kāds ir krāču pamats. Interesanti, kā mēs zinām, - Salaca ir nēģu upe, un netālu no ietekas jūrā ir nēģu tači, speciālas būves, veidojumi, kas šķērseniski dala upi. Ja šajā vietā ir ļoti sekls un mākslīga krācīte, mazs ūdenskritums, tad supošanas inventārs var krietni ciest, piemēram, pazaudēt spuru. Tā ir kā stūrīte, bez kuras ilgstoši taisni nevari nobraukt, un dēlis kļūst faktiski nevadāms. Bija tādi gadījumi, kad braucēji pazaudējuši šīs spuras.
Šādi maratona izaicinājumi parasti ir psiholoģisks pārbaudījums, un reizēm arī izdodas atklāt sevī kādu jaunu šķautni. Varbūt Tev arī ir kādi vērojumi par sevi?
Šajā gadījumā tas vairāk bija tāds psiholoģisks spiediens noguruma ziņā. Monotoni vari airēt, ja nepārpūlies, negūsti kādu traumu. Jo vispusīgi attīstīts cilvēks var sistemātiski airēt ilgi, ja ir mērķis. Protams, ka nozīme ir arī sacensību elementam. Ir dīvaina distances pievarēšanas psiholoģija: nobraucot 10 kilometrus, esi svaigs un nesapūlējies, šķiet, ha, desmitdaļa jau aiz muguras, un tik uz priekšu. Vēl pēc 20-30 kilometriem sāc jau domāt citādi, jo ieraugi, ka vēl neesi pat pusē, redzi pulkstenī, cik laika esi pavadījis trasē. Rodas atklāsme, par kādu laiku ir runa un cik vēl ilgi būsi spiests atrasties upē. Un tad, kad esi nobraucis 60 km, saproti, ka jau visa diena aiz muguras, bet esi veicis mazliet vairāk par pusi. Tie ir brīži, kuros sevi ārkārtīgi spēcīgi jāmotivē, jāatrod kāda kompānija un jāsarunājas, svarīgi, lai būtu izklaidējoši elementi, kaut vai daļēji sacensību moments, jo nav atkāpšanās ceļa. Pēdējie 10-15km jau vairāk ir tāda mūžīgā finiša taisne – tas taču ir tepat, tas
nekas nav. Tajos kilometros vairs ir tikai mehānika, esi zaudējis asu reakciju un lielas emocijas, jo ir vienkārši jāpabeidz, un tu vairs nedomā, varēšu vai nevarēšu. Dari! Sajūtu ziņā pēdējie 15-20 km ir ļoti ilgi, un šķiet, nekad nebeigsies. Izdarīt to var, bet pārpūlēties nevajag. Cilvēki mūsdienās ļoti lietišķi darbojas trasē, piemēram, viedpulksteņi sniedz brīnišķīgas iespējas – mērīt pulsu, zināt, kāda ir optimālā slodze. Viena interesanta atziņa no pieredzējušiem organizatoriem – tā kā airēšana notiek salīdzinoši lēni, salīdzinot ar ātru skrējienu, tad – pat ja braucat vienā tempā, ir grūti aizsniegties līdz kādam priekšā braucošam, ja esi atpalicis par kādiem 500 metriem vai kilometru. Tā piepūle, kas jāpieliek panākšanā, ir ārkārtīgi liela, un bieži vien ļoti nokausē.
Kādi ir Tavi secinājumi pēc brauciena uzreiz un tagad jau pēc mēneša?
Jebkurš šāds ar daļēju ekstrēmismu saistīts notikums, protams, vairo pašapziņu un dod pašapliecināšanās gandarījumu. Tu zini, ka vari to
izdarīt, un visi nākamie šāda veida piedzīvojumi ļauj ar tādu kā atskaites sistēmu paskatīties uz savām spējām. Diez vai varētu noskriet 100 km, bez sagatavošanās nekādā gadījumā, bet supot šo attālumu es varu. Līdz tam nebiju vairāk par 36 km nobraucis. Tas ir viens apliecināšanās punkts. Otrs – lai cik cilvēks būtu par sevi pārliecināts, domāju, ka supošana māca izmantot savu ķermeni, jo stāvairēšana ļauj kustības dažādi variēt. Kad nogurušas rokas, var vairāk strādāt ar kājām vai gurniem. Citiem vārdiem, pielikt dažādas ķermeņa muskuļu grupas, atslogot rokas. Padoms no SUP lietpratējiem – nekad neskatīties nodurtu galvu, jo garā gabalā tas ļoti nodarbina kaklu, skaustu, plecus, nodurta galva prasa sava veida piepūli. Ja brauc ar staltu augumu, skatoties paralēli ūdenim tālu uz priekšu, augumu var atslogot un nenopūlēt kakla muskulatūru. Par to pārliecinājos, jo simtnieks uzskatāmi parāda, kā variēt tehnikas pilnveidošanā. Ja dari pareizi, esi ātrāks. Nianšu ir daudz, un cilvēkam mācīšanās periods ir vispatīkamākais. Apbrīnojami, ir cilvēki, kuri spēj novērtēt upi, līkumos esošās straumes un paātrinājumus, atstraumes.
Vairāk attēlus atradīsiet šeit
Šīs zināšanas ir nododamas vai iemācāmas, apgūstamas no citiem cilvēkiem, jo vienam pašmācības ceļā to apgūt ir ilgstoši. Jebkuram supotājam ieteiktu Salacu, jo apkārtne – Staicele, Mazsalaca ir skaistas.
4. maijs bija ievu ziedēšanas laiks un, veicot distanci, spēj novērtēt, cik Latvijas klimats ir atšķirīgs. Ja Burtnieka iztekā ievziedi bija pilnā plaukumā, rīta saulei austot, smarža pavadīja vēl kilometriem tālu. Un, jo tālāk uz ziemeļiem, jo mazāk ievu tvanoņas, kur to ziedēšana vēl nav pat sākusies. Tas parāda, cik Latvija “klimatiskajās joslās” ir dažāda.
Vai nākamgad sevi izaicināsi vēlreiz un kur vēl esi Latvijā supojis un ko vari ieteikt kolēģiem?
Notikums ir foršs un atmiņās paliekošs. Šī ir reti darāma lieta, tam mērķim ir jābūt pirmreizīgumam, apliecinājumam, ka tas ir iespējams. Ja vien tas nav azarts. Jo tas ir grūti, domāju, ja man tas būtu tagad jādara, risks trasē salūzt būtu lielāks, jo pirmreizīgums bija tas, kas ļoti palīdz, jo katrs jauns
IETEIKUMI SUP IESĀCĒJIEM
Varu dalīties ar savu pieredzi nelielam ieskatam, ja kāds vēlas pirkt vai īrēt inventāru. Kā jau ar katru sporta inventāru no velosipēda līdz automašīnai vai motociklam, protams, svarīgi saprast, ko tu vēlies darīt, kāds ir nolūks. Nevajag pirkt kaut ko tikai cenas dēļ, tikai tāpēc, ka tas ir izdevīgi. Pirms inventāra iegādes der kārtīgi un vispusīgi izmēģināt dažādus dēļus nomas punktos un izrunāties ar lietpratējiem. SUP dēļi ir ārkārtīgi dažādi, pielietojums ir specifisks, un var gadīties, ka tu pārmaksā un pēc pirmā pirkuma saproti, ka iegādātais ir … nevajadzīgi lēts. Tam vērts pievērst uzmanību. Ir dažādas vietas, kur var supot, un katrai ir piemērots inventārs. Veiksmīgai supošanai ir vajadzīga prakse, to varētu salīdzināt ar auto vadīšanas apmācību, kad instruktors tev saka – neskaties uz stūri un pedāļiem, jāskatās uz ceļu. Līdzīgi ir arī supošanā, acu skats jāvērš tur, kur brauksi. Arī līdzsvara noturēšana visdrošākā ir tieši tad, kad airis ir ūdenī, tad ir 3 atbalsta punkti –kājas uz dēļa un airis kā trešais līdzsvarotājs, tad ir viskomfortablāk. Kustībā ir kontrole un spēks, tas atslogo no līdzsvara problēmām.
posms un nezināmā upe sniedz unikalitāti. Otrreiz tajā pašā upē būtu grūti sevi motivēt iziet tam cauri. Pamēģināt vajag, izdarīt vajag, apliecināties vajag. Kopumā nogurums ir liels, tā ir pārslodze visam organismam. Vēl ir arī liela organizēšanās –nobrauc 100 km, tad jānokļūst pēc automašīnas uz starta vietu, tad mājās, kur bijām no rīta ap pulksten četriem.
Supošanai var izmantot arī citas formas, ir arī citi izaicinājumi – pabraukt jūrā pa vilni, kādā kompānijā veikt braucienu, lai apskatītu dabu. Domāju, ka ļoti forši ir tiem, kuri mēģina to darīt pavasarī, kas paši plāno maršrutus. Upju Latvijā ir ļoti daudz, un katra upe var būt supojama. Pašam palikusi atmiņā supošana un laivošana Kurzemē. Pirms vēl Irbes upe kļūst par Irbi, ir Rinda un Stende. Maza, tieva un šaura, bet pietiekami dziļa. Vasaras pļavas smaržas pavada kā pasakā. Tādā ziņā SUP piedzīvojums ir kā ļoti labs sporta un tūrisma veids.
Kur NEBŪVĒT vēja parku?
Dainis
Kanders, AS “Latvenergo” Ietekmes uz vidi novērtējuma vadītājs
Saeimas deputāte Jana Simanovska vēja enerģētikas konferencē nāca klajā ar paradoksālu, iespējams, daudziem grūti pieņemamu, bet pamatotu atziņu – vēja parku izbūve var aizsargāt bioloģisko daudzveidību. Kā tas ir iespējams? –teiks sabiedrisko apspriežu regulārais apmeklētājs, kura informācijas lauku pārsvarā veido mīti ar tieši pretēju apgalvojumu. Piemēram, ja salīdzina biomasas izmantošanu enerģētikā ar vēja turbīnas darbu – viena vēja turbīna ar tās saražoto elektroenerģiju gada laikā aizstāj vismaz 15 ha un vairāk meža, kas tiktu izmantots šķeldā. Savukārt, lai uzbūvētu turbīnu, tās “pēdai” nepieciešami vien divi hektāri meža, un “Latvijas vēja parku” gadījumā tās lielākoties ir cirsmas vai jaunaudzes. Pēc Simanovskas vārdiem, laicīgi atrasts kompromiss nodrošina ilgtspēju. Un vēl – labs kompromiss ir tāds, kurā ar kaut ko piekāpjas abas puses.
Kas ir šī bioloģiskā daudzveidība? Kas notiek IVN laikā un kāpēc tas ir tik ilgs? Kāpēc šobrīd ir izveidojies milzu pieprasījums pēc dabas pētniekiem visā Eiropā? Arī Latvenergo ir cilvēki, kuriem, iespējams, ir iekārojamākais darbs koncernā – kurš gan no mums negribētu darba dienas (vai nakts) laikā pastaigāt pa mežu, ieklausoties tā skaņās un skaitot migrējošos putnus? Vai arī, pētot takas zem kājām, ieraudzīt klinšu ērgļa spalvu – zīmi, ka šeit
vēja parku, visticamāk, būvēt nedrīkstēs.
Ja HES ir palu režīms, finansistiem ir savs kalendārs, tad arī ornitologa, kurš ir viens no svarīgākajiem ekspertiem potenciālā vēja parka teritorijas izpētes procesā, gada kalendāram ir piecas sadaļas –ziemas darbi un sagatavošanās sezonai, pavasara migrāciju un riesta/dziedāšanas sezona, vasara – ligzdošana, rudens – rudens migrācija un atkal ziema, taču šoreiz rakstu darbi, interpretācijas un aprēķini.
Viena gada laikā ornitologa paveiktais vienā no mūsu VES parkiem izskatās šādi – 2022. gadā izpētes teritorijā novērojumi veikti 37 kalendārajās dienās, 2023. gadā – 76. Un kopā tie ir 1925 novērojumu punkti un 235 maršruti, kas ir ornitologu apgaitā. Šādi lielākā daļa no plānotajām VES atrašanās vietām sezonas laikā tiek apmeklētas vismaz četras reizes. Divas – diennakts gaišajā laikā un divas –diennakts tumšajā laikā.
Kādi ir rezultāti? Četru gadu laikā 3 km zonā ap vērtētajām VES vismaz vienu reizi ir konstatētas 154 putnu sugas un – ierosināti 7 jauni mikroliegumi. Un ar šo jau nekas nebeidzas, ornitologa monitorings pavisam drīz turpināsies arī būvniecības laikā un pēc tam.
“Ir svarīgi ne tikai tas, kur būvēs, bet arī – kur NEBŪVĒS vēja parku. No ornitofaunas viedokļa tas nozīmē, ka šīs teritorijas var lepoties ar vismaz vienu pārbaudītu pierādījumu vienai no t.s. izslēdzošajām putnu sugām – kā jūras, klinšu, mazais un zivju ērglis, mednis, melnais stārķis un vistu vanags. Šīs ir vienas no rūpīgākajām pārbaudēm, kas tiek veiktas Latvijas mežos, un mēs kā ilgtspējīgs uzņēmums varam lepoties ne tikai ar to, ko darīsim, bet arī ar to, ko nedarīsim, lai rastu kompromisu ar dabu,” – saka Dainis Kanders.
Bet pa gaisu lido ne tikai putni. Latvijā mīt 7 sikspārņu sugas, kas visas ir aizsargājamas un kuru pētniecības darbs iespējams tikai naktīs ar akustisko jeb ultraskaņas detektoru metodi un notiek vismaz četras reizes gadā periodā no maija līdz septembrim. Mūsu plānotā vēja parka teritorijā 12 uzskaišu stacijās 84 naktīs tika ierakstīti 1710 sikspārņu skaņu faili ar reģistrētiem 1978 sikspārņu pārlidojumiem.
Par skatīšanos zem kājām. Ko jūs redzat uz meža taciņas? Sūnas, čiekurus, dažas sēnes. Pētnieks teiks – biotops. Piemēram, 6 biotopu eksperti 320 cilvēkstundu laikā ir apsekojuši vaskulāros augus (tās ir papardes, staipekņi u.c.), sēnes, bezmugurkaulniekus, ķērpjus un sūnas. Apsekošanu laikā konstatēti ES nozīmes aizsargājamie biotopi, piemēram, sugām bagātas ganības un ganītas pļavas, ķērpjiem bagāti priežu meži, minerālvielām bagāti avoti un avotu purvi, ozolu meži u.c.
Vēl nevajag aizmirst ainavas ar to dažādu skatu punktu vizualizācijām, kulta vietas, dižakmeņus, kultūrvēsturiskas nozīmes pieminekļus un vienkārši pieminekļus. Katrai jomai ir savi speciālisti, kuri apseko vietas ne jau vienu vai divas, bet vairākas reizes gadā un atsevišķām jomām pat vairākus gadus pēc kārtas. Lai uzbūvētu vēja parku, ir jāveic ļoti daudz un dažādas izpētes, kas noteiktas IVN programmas tvērumā, garām netiek palaists nekas. Tādēļ ietekmes uz vidi novērtējums ir ietilpīgākais un videi nozīmīgais darbs, pirms izmantojam dabu savā labā. Tas ir kompromiss ilgtspējas labā.
Foto: Edgars Dzenis, AS “Latvenergo” ornitologs
Mazais ērglis ligzdā
Melnā stārķa mazuļi ligzdā
Zosis
H2 – kad un kā?
Pēteris Lesničenoks, AS “Latvenergo” Attīstības projektu vadītājs
Strādājot Latvenergo, jau aptuveni zinām, kā strādā HES un TEC, tagad mūsu ikdienā ir ienākusi arī enerģijas ražošana no saules un vēja, - arī šie principi kopumā ir saprotami. Taču laiks iet ātri, un uz skatuves uznācis ūdeņradis kā potenciāls enerģijas iegūšanas veids, ko varētu izmantot arī Latvenergo. Taču te jau ir sarežģītāk – vienas ražotnes vai stacijas vietā ir vesela ķēde, kur ir iesaistīti gan VES, gan TEC, gan vēl citi ķēdes locekļi. Vēl jo vairāk – pagaidām vēl nav skaidrs, cik reālas ir tā izmantošanas iespējas. Tādēļ koncernā notiek izpēte un atbildes uz “Kad un kā?” vēl tiek meklētas.
Ūdeņraža izmantošanas sākums ir tepat blakus –Pakrojā, mūsdienu Lietuvas teritorijā (bet lepoties var arī Latvija, jo muižnieku Grothusu dzimtai piederēja zemes arī mūsu valsts mūsdienu teritorijā), tur dzimušais baltvācietis Teodors fon Grothuss 1805. gadā nāca klajā ar ūdeņraža elektrolīzes teoriju. Viņam bija tikai 20 gadu, kad darbs tika publicēts Romā, taču viņa pētījumi aizsāka sfēru, kas ir nozīmīga tehnoloģiju attīstībā šodien.
KĀPĒC?
H2 aktualitāti mūsdienās galvenokārt nosaka tā tehnoloģiju spēja ilgāk uzkrāt enerģiju nekā, piem., hidroelektrostacijās. Skatoties plašā mērogā, H2 var būt izšķirošs jaunu industriju attīstībai, samazinot elektroenerģijas cenas un palielinot tās pieejamību. Savukārt, skatoties enerģijas ražošanas mērogā, jāņem vērā, ka Eiropas Savienības regulas nosaka, ka ūdeņradis jāražo no atjaunīgajiem energoresursiem. Tas nozīmē, ka vēja un saules parki – AER jaudas, ko plāno attīstīt arī Latvenergo, varēs izmantot ūdeņraža ražošanu, lai pārprodukcijas dienās radītu pozitīvu enerģijas cenu. Tomēr šobrīd visas iespējas atduras pret katras jaunas tehnoloģijas izaicinājumu – izmaksām, kas šobrīd H2 izmantošanai ir ļoti
augstas, ja turpinām dzīvot pasaulē, kurā savas kopējās emisijas neņemam vērā.
PLUSI
Sadedzinot ūdeņradi skābeklī, neizdalās CO2, bet rodas tikai ūdens tvaiks.
Ūdeņraža liesmas temperatūra, kas ir aptuveni 2000 °C, ir daudz augstāka nekā dabasgāzei.
Lielākā H2 priekšrocība ir iespēja zaļos elektronus uzglabāt ilgtermiņā ar nelieliem zudumiem. Pat ar zudumiem uzglabāta enerģija ir vērtīgāka nekā neiegūta, neizmantota un nepārdota elektroenerģija.
MĪNUSI
H2 molekula ir pati mazākā, kas nozīmē daudz sarežģītāku uzglabāšanu un pārvietošanu
Ūdeņraža enerģētika ir materiālzinātnisku izaicinājumu pilna. Piemēram, daudzi jau zina, ka ūdeņradis gaisā ir sprādzienbīstams, ja tas ir sajaukumā ar gaisu proporcijās 4 % H2 un 75 % gaisa. Tādēļ īpaša vērība tiek pievērsta tēraudam un dažādiem blīvējumiem, lai nebūtu iespējamas noplūdes.
Sadegot gaisā, ūdeņradis var radīt slāpekļa oksīdus,
Vējš
Saule
Biomasa
Ūdens
Fosilie resursi
Kodolenerģija Tīkls
Degšūnas
ŪDEŅRAŽA RAŽOŠANA
Elektrolīze
Uzglabāšana
Transports
Sintētiskās degvielas
Siltumapgāde
Ķīmiskā rūpniecība
Eļļu rafinēšana
Mēslojums
Metālapstrāde
kas ir kaitīgs troposfēras skābo lietu avots, tādēļ, ūdeņradi dedzinot, jāuzstāda papildaprīkojums vai jāizvairās no tā tiešas dedzināšanas enerģijas iegūšanai.
H2 IEGŪŠANA
Ūdeņradi var iegūt, izmantojot elektroenerģiju un ūdeni, vai, šķeļot ogļūdeņražus. Šo procesu sauc par ūdens elektrolīzi, sašķeļot ūdeni ūdeņradī un skābeklī, kas ir vēlamākais ūdeņraža iegūšanas veids, jo nerada CO2 emisijas. Nākotnei tiek pētīta arī fotokatalīze, kur H2 iegūst saules starojuma ietekmē.
Elektrolīzerus iedala sārmu, polimēru un augsttemperatūru ierīcēs, katrai ir savas priekšrocības un arī trūkumi, piemēram, sārmu elektrolīzeros neizmanto dārgmetālus, taču tie nereaģē tik ātri kā polimēru, savukārt augsttemperatūras ierīces ir attīstības stadijā, un tām ir būtiski īsāks dzīves laiks nekā polimēru iekārtām.
H2 IZMANTOŠANA
Kā industriāla gāze ūdeņradis tiek plaši pielietots pārtikas industrijā, piemēram, lai attīrītu eļļu, gaļas konservēšanā (E949), savukārt metālapstrādē tas attīra metālu rūdas, naftu spēj attīrīt no sēra, ūdeņradi izmanto arī izmanto silīcija tranzistoru ražošanā un daudzās citās nozarēs.
Ūdeņradi var sadedzināt gāzu turbīnās bez CO2 emisijām un tad no AER (VES,SES,HES) saražoto elektroenerģiju pārveidot degošā gāzē, tad atkal atpakaļ elektroenerģijā un siltumā.
Tomēr visefektīvāk to ir pārvērst elektroenerģijā, izmantojot degšūnas kā industriālus enerģijas ģeneratorus ar ilgstošu dīkstāves laiku. Piemēram,
autotransportā tā ir priekšrocība, salīdzinot ar bateriju transportlīdzekļiem, jo darba temperatūra 60-90 °C nodrošina arī salona apsildi, turklāt šajā gadījumā netiek samazināta veicamā distance.
Ūdeņradis patiesi var būt nākotnes enerģētikas sastāvdaļa arī Latvijā – tā izmantošana ir daudzpusīga un noderīga dažādās rūpniecības nozarēs. Tas var efektīvi pārvērsties elektroenerģijā un siltumā, izmantojot degšūnas un gāzu turbīnas. Pats galvenais – ūdeņradis nerada kaitīgus izmešus. Iespējams, elektroautomobiļiem konkurenci radīs ūdeņraža auto. Lai gan šobrīd H2 redzam tikai trolejbusu logā kā uzlīmi un šur tur kā tehnisko gāzi, tā veiksmīga ražošana un lietošana ir atkarīga no patērētāja apņemšanās būt zaļam.
Ja industriju pārstāvji vēlās saviem produktiem garantēt ne-fosilu izcelsmi, kādai daļai no enerģijas būs jātiek nestai ar ūdeņradi, kas veicinās ilgtspējas reitingu un attiecīgi – konkurētspēju.
H2 – KAD UN KĀ
H2 ir nogājis jau gana tālu ceļu un sevi pierādījis daudzās nozarēs, tagad tam kā enerģijas nesējam sāk pievērsties arī enerģētika – tas nepiesārņo vidi un spēj aizstāt iekšdedzes tehnoloģiju degvielas. Taču, lai tas būtu pieejams, ir jāgrib ūdeņradi izmantot. Iespējas ir, piemēram, ūdeņraža dronu izmantošana paciņu un pusdienu piegādei, H2 elektroautobusu parki, arī Fokker Next Gen lidmašīnas.
Tomēr pirmajā vietā ir drošība, un tieši lietotājam ir jārada pieprasījums droši sertificētai zaļajai precei. H2 ienākšana Eiropas tirgū ir uz atbildīgu lietotāju un precīza mārketinga pleciem. Iespējams, arī Latvenergo
Akmenes parkā notiek turbīnu montāža
Edgars Liepiņš, AS “Latvenergo” Komunikācijas projektu vadītājs
Jūnija sākumā Lietuvā no Klaipēdas ostas uz Elektrum Lietuva vēja parka būvlaukumu Akmenes rajonā ar speciālo transportu būvlaukumā nogādātas pirmās vēja turbīnas lāpstiņas. Parka būvlaukumā turpinās montāžas darbi.
Lāpstiņas garums – 73 m, Nordex turbīnas jauda 4,9 MW, masta augstums 145 m, kopējais turbīnas augstums līdz lāpstiņas augstākajam punktam: 219,5 m.
Šajā vēja parkā paredzētas 4 turbīnas ar kopējo jaudu 19,6M , gadā plānots saražot 68 GWh, pieslēgums pie vidējā sprieguma tīkla ar 30 kV apakšstaciju.
Piegādes uz Elektrum Lietuva vēja parka būvlaukumu nodrošina turbīnu ražotājs Nordex (Vācija), kur atsevišķu komponenšu piegādes uz Klaipēdas ostu tika veiktas no Vācijas, Turcijas un Spānijas.
Vairāk attēlus atradīsiet šeit
Vēl burtiski pēdējie metri, izbraucot cauri nelielam ciematam Mergelučiem (Mergeluičiai), un speciālais transports ar vēja turbīnu lāpstiņām sasniedzis galamērķi.
Pēc nakts brauciena no Klaipēdas ostas vēja turbīnas lāpstiņas veiksmīgi nogādātas būvlaukumā.
Iekārtas šeit atrodas, līdz sākas turbīnas montāža
Kad maršruts pabeigts, aust saule.
Pirmās turbīnas montāža Akmenes vēja parkā. Šobrīd darbi intensīvi turpinās.
Alīna Sildnika, AS “Sadales tīkls” Ārējās komunikācijas vadītāja
Lai iedrošinātu darbiniekus pievienoties Zemessardzei 25. aprīlī Garkalnē, Sužu poligonā, notika AS “Sadales tīkls” iekšējā Zemessardzes diena. Tajā sadarbībā ar 1. Rīgas brigādi organizētas lekcijas, karavīra ekipējuma un ieroču demonstrācijas, kā arī iespēja iziet “Karavīru trasi”, lai varētu izvērtēt savu fizisko gatavību dienestam. Pasākums pulcēja apmēram 80 uzņēmuma darbiniekus.
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī “Sadales tīkls” kā kritiskās infrastruktūras uzturētājs uzsāka ciešu sadarbību ar Zemessardzi, lai aktīvi popularizētu brīvprātīgā dienesta iespējas darbinieku vidū, tādējādi stiprinot arī infrastruktūras aizsardzību apdraudējuma gadījumā. Uzņēmuma mērķis ir izveidot Zemessardzes apakšvienību. Pašlaik “Sadales tīkla” darbinieku vidū ir jau gandrīz 40 zemessargi.
Vēlos rosināt arī citus kritiskās infrastruktūras īpašniekus izvērtēt savas iespējas iedzīvināt kritiskās infrastruktūras Zemessardzes apakšvienības izveidi. Raugoties no valsts aizsardzības skatupunkta, mums ir patiesi svarīgi, lai visi kritiskie pakalpojumi tiktu nodrošināti kā ikdienā, tā arī krīzes situācijās. Šo vienību uzdevums ilgtermiņā ir nodrošināt svarīgajos infrastruktūras objektos drošību krīzes laikā.
Dalība Zemessardzē ir veids, kā stiprināt savu sagatavotību un gūt vērtīgu pieredzi, vienlaikus sniedzot nozīmīgu ieguldījumu Latvijas drošībā. Bet, ja varam veicināt piederību uzņēmumam un gatavoties aizsargāt savu darba vietu, – tā ir vēl viena papildu vērtība un piederības zīme,” norāda Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandieris, pulkvedis Normunds Baranovs
Būtiski mainoties ģeopolitiskajai situācijai mūsu reģionā, visticamāk, katrs sev uzdodam jautājumu – cik droši esam? Mūsu drošības situācija kopumā ir ļoti spēcīga, jo īpaši tagad, kad arī Somija un Zviedrija pievienojušās NATO! Vienlaikus mums jāapzinās, ka esam iesaistīti hibrīdkarā, kur galvenās agresora cīņas metodes ir draudi, dezinformācija un propaganda. Labākā reakcija no mūsu puses ir drosmes un pilsoniskās aktivitātes demonstrācija, rādot gatavību aizstāvēt savu valsti un pārstāvēto uzņēmumu. Tāpēc visos iespējamos veidos popularizējam un atbalstām mūsu darbinieku pievienošanos Zemessardzei, lai Zemessardzes nodaļas izveide sekmē uzņēmuma aizstāvēšanu uzbrukuma gadījumā. Mūsu atbildība ir nodrošināt elektroenerģijas piegādi Latvijas sabiedrībai jebkādos apstākļos, tāpēc nav divu domu par to, ka šī iniciatīva ir nepieciešama un svarīga,” pauž zemessargs, “Sadales tīkla” valdes loceklis Vīgants Radziņš
Zemessardzes popularizēšanas pasākumi uzņēmumā aizvadīti arī iepriekš. Atbalstot darbinieku pievienošanos dienestam, “Sadales tīkla” darbiniekiem – zemessargiem nodrošina gan elastīgu pieeju darba grafika plānošanā, gan arī brīvdienas pēc kārtējām mācībām.
2022. gada pavasarī Latvijā saskaņā ar Aizsardzības ministrijas izstrādāto visaptverošo valsts aizsardzības plānu stājās spēkā regulējums, kas pieļauj Zemessardzes apakšvienību izveidi valstī nozīmīgos objektos, lai nodrošinātu to drošību, aizsardzību un būtisku valsts funkciju īstenošanu krīzes situācijās. Zemessardzes apakšnodaļas izveidi uzņēmumā apņēmies īstenot ne vien “Sadales tīkls”, bet arī citi valstiski nozīmīgi uzņēmumi.
Pievienošanās Zemessardzei ir iespēja līdztekus civilajai profesijai apgūt militārās iemaņas un prasmes rīcībai dažādās krīzes situācijās. Tas veicina personīgo izaugsmi, sniedz iespēju iepazīt kolēģu stiprās puses, attīsta stresa noturību un spēju labāk atbalstīt vienam otru jebkuras krīzes gadījumā. Plaša informācija par dažādām militārā dienesta iespējām pieejama interneta vietnē klustikaravirs.lv
Vairāk attēlus atradīsiet šeit
Zemessarga stāsts
Alīna Sildnika, AS “Sadales tīkls” Ārējās komunikācijas vadītāja
Īsi pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā AS “Sadales tīkls” iedrošināja darbiniekus apdomāt pievienošanos Zemessardzei. Šobrīd jau gandrīz 40 “Sadales tīkla” darbinieku ir zemessargi, viens no viņiem – AS “Sadales tīkls” Tīkla pārvaldības funkcijas Vidzemes tīklu nodaļas elektrotehniķis Andris Krēgeris. Viņš lēmumu par stāšanos Zemessardzē pieņēma pēc 2022. gada 24. februāra notikumiem.
Kurā brīdī tev radās interese un mudinājums iestāties Zemessardzē? Vai šis lēmums bija pēkšņs, vai tomēr jau kādu laiku apdomāts un izvērtēts?
Interese par militāro jomu man bijusi jau no jaunības laikiem gan, esot militārajā dienestā, gan, strādājot darbā, kas saistīts ar militāro jomu. 2022. gada 24. februāris lika izvērtēt daudzas lietas un pieņemt lēmumu iestāties Zemessardzē. Tā bija arī sava veida profesionālā interese apskatīties, kas ir mainījies, kas uzlabojies militārajā ekipējumā un tehnoloģijās.
Es pieņemu, ka “Sadales tīklā” ir diezgan daudz kolēģu, kas arī ir aizdomājušies par stāšanos Zemessardzē, bet šobrīd vēl lēmumu nav pieņēmuši. Ko tu viņiem varētu ieteikt?
Mēs visi dzīvojam pēc viena šablona – darbs, mājas, ģimene – viss ir mierīgi un labi. Bet reizēm vajadzētu izkāpt no komforta zonas un paskatīties, kas notiek citur. Zemessardze ir tieši tā vieta, kur mēs varam paskatīties uz savu dzīvi no cita skatupunkta – kā mēs dzīvojam, par ko mēs atbildam, kādas pēdas aiz mums paliek. Bez tam Zemessardzē var iemācīties ne tikai militārās prasmes, bet arī daudzas dzīvē noderīgas lietas – kā neapmaldīties mežā, iekurināt ugunskuru, kā saskatīt lietas, kurām mēs ikdienā paejam garām.
Mācības pārsvarā notiek sestdienās, svētdienās. “Sadales tīkls” kā darba devējs ir ļoti pretimnākošs, piešķirot brīvu pirmdienu pēc mācībām. Ja divas dienas esi nodzīvojies pa mežiem, tad nav viegli nākamajā dienā darbā, bet kopumā nav problēmu savienot gan primāro darbu, gan Zemessardzi
Kas ir tie priekšnoteikumi, ar ko jārēķinās, lai uzņemtu Zemessardzē? Cik svarīga ir fiziskā sagatavotība un laba veselība?
Pats primārais – jābūt vēlmei kļūt par zemessargu. Izejot ārstu komisiju, profesionāli mediķi novērtē cilvēka stiprās un vājās vietas. Mācībās instruktori ir saprotoši un atbalstoši, ikviens dara savu spēju robežās. Ļoti liels atbalsts ir arī no zemessargiem, kas ir kopā ar tevi. Ja tu paklupsi, nokritīsi – tev kolēģi palīdzēs, norādīs pareizo virzienu, izstāstīs, iemācīs. Neviens nav jau dzimis zemessargs. To visu apgūst mācību ceļā.
Ko nozīmē, ka tēvs, dēls, vīrs ir Zemessardzē? Ar ko jārēķinās tuvākajiem ģimenes locekļiem?
Dienestu var apvienot ar privāto, ģimenes dzīvi – ir vienkārši jārēķinās, ka būs tādas brīvdienas, kad nevarēsi būt ar ģimeni. Sanāk rūpīgāk plānot laiku –zinu, ar bērniem atpūtīšos šajā nedēļas nogalē, bet nākamnedēļ – piedodiet – tēta nebūs mājās. Vecākā meita lepojas, ka esmu zemessargs. Mazākajam, protams, jūtas ir dalītas, ka tētis retāk ir mājās, taču pieaugot bērni saprot, ka tas ir svarīga mērķa vārdā.
Vai šajā laikā ir piemeklējusi tāda doma, ka tu nožēlotu šo lēmumu?
Nožēlot – nē, bet nogurums gan ir. Cilvēks pēc dabas jau ir mazliet slinks – negrib sevi apgrūtināt. Bet Zemessardzē tu redzi savu mērķi, uz kuru tu dodies, tu saproti, kam tas viss ir vajadzīgs – ne tikai valstij, arī ģimenei, bērniem, visiem apkārtējiem cilvēkiem, tad tās sliktās domas pagaist no galvas. Nogurums jau piederas pie lietas katrā dzīves sfērā. Arī visos darbos mēs nogurstam. Bet Zemessardzē nogurt ir patīkami un ar apziņu, ka tik tiešām labs darbs izdarīts pēc katrām mācībām.
Vairāk skaties “Sadales tīkla” podkāsta “KONTAKTS” #20 sarunā “Zemessarga ikdiena” ar elektrotehniķi un zemessargu Andri Krēgeri.
Vairāk
Noslēdzies ceturtais energoapgādes inovāciju forums “AC/DC Tech 2024”
Alīna Sildnika, AS “Sadales tīkls” Ārējās komunikācijas vadītāja
Ar virkni atziņu aizvadīts ceturtais AS “Sadales tīkls” organizētais forums “AC/DC Tech”. Foruma ietvaros Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM), Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK), Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) un AS “Sadales tīkls” pārstāvji parakstīja memorandu par ciešu sadarbību elektroenerģijas un siltumapgādes jomā.
Šī gada foruma virstēma bija droša un ilgtspējīga elektroapgāde. Konferenci atklāja Latvijas klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis un attālināti – Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisāre Kadri Simsone (Kadri Simson). Tam sekoja ekspertu prezentācijas un paneļdiskusijas. Vai elektroapgādes sistēmu Latvijā varam dēvēt par noturīgu un drošu, kas darāms tās pilnveidei nākotnē un kā Latvija izskatās uz citu Eiropas valstu fona – šie bija svarīgākie sarunu pieturpunkti forumā, savukārt par nepieciešamajām investīcijām elektroapgādes infrastruktūrā un finansējuma avotiem tika spriests paneļdiskusijā “Ilgtspēja un drošums elektroapgādē”.
Foruma ietvaros Latvijas klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, SPRK padomes priekšsēdētāja Alda Ozola, LSUA prezidente Ina Bērziņa-Veita un “Sadales tīkla” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons parakstīja memorandu par ciešu sadarbību elektroenerģijas un siltumapgādes jomā. Puses apņēmās īstenot koordinētu energoapgādes un siltumapgādes infrastruktūras attīstību, testēt un attīstīt risinājumus energoapgādes un siltumapgādes pakalpojumu izmaksu mazināšanai, tai skaitā piesaistīt ārēju finansējumu nepieciešamo pilotprojektu īstenošanai.
Šodien parakstītais memorands ir apliecinājums iesaistīto pušu kopīgajai apņēmībai Latvijā veidot tīrāku un zaļāku enerģētikas nākotni. Šī memoranda īstenošanas laikā tiks veicināta abu sektoru attīstība un sadarbība, valsts mērķu sasniegšana klimata politikas jomā, un, kas ne mazāk svarīgi, – ilgtermiņā tas nozīmēs arī iespējami zemākas enerģijas izmaksas iedzīvotājiem un uzņēmējiem,” teic klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis
Tehnoloģiju inovācijas ir pavērušas jaunas iespējas efektīvai elektroenerģijas un siltumapgādes jomu sadarbībai, kas spētu ne tikai veicināt zaļās enerģijas izmatošanu klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā, bet arī pozitīvi ietekmēt visu enerģijas lietotāju intereses, uzlabojot elektroenerģijas tīklu noslodzi, samazinot siltuma iegūšanas izmaksas un paverot iespējas iedzīvotājiem saņemt lētākus sabiedriskos pakalpojumus. Abu sektoru sinerģija var sniegt nozīmīgu pienesumu zaļas, modernas un attīstītas enerģētikas nozares veidošanā sabiedrības interesēs,” norāda SPRK padomes priekšsēdētāja
Alda Ozola
Siltumapgādes sektora elektrifikācija var palīdzēt efektīvāk izmantot jau pastāvošo elektroapgādes infrastruktūru. Tas ir pareizs un efektīvs ceļš – rast jaunu pielietojumu jau izbūvētajai sistēmai. Turklāt siltumenerģijas sektors var būt potenciāls pieprasījuma veidotājs tieši saules enerģijas aktīvas ražošanas brīžos, kas var palīdzēt elektrotīklā līdzsvarot ražošanas un patēriņa jaudas, kā arī ilgtermiņā radīt pozitīvu efektu uz energoapgādes izmaksām kopumā,” saka “Sadales tīkla” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons
Memoranda idejas virzītājs ir elektroenerģijas sadales sistēmas operators AS “Sadales tīkls”, kas centralizētās siltumapgādes un elektroapgādes sektoru ciešu sadarbību redz kā priekšnoteikumu optimālai un koordinētai elektrotīkla attīstībai. Operators īstenos memoranda dalībnieku sadarbības koordināciju.
Forumu “AC/DC Tech” organizēja AS “Sadales tīkls”, lai veidotu dialogu starp lēmumu pieņēmējiem, nozares ekspertiem, tirgus dalībniekiem un uzņēmumiem par nozares transformāciju, kā arī informētu plašāku sabiedrību par izaicinājumiem un gaidāmajām izmaiņām elektroapgādes jomā. Forums ir gadskārtējs nozares notikums. Pirmais forums “AC/DC Tech” notika 2021. gadā.
Elektroenerģijas tirgus datu platformai
“Sadales
“Step” apritējis
pirmais darbības gads
Elektroenerģija tirgus dinamiski mainās; to ietekmē elektrības cena, klientu ieradumi un vēlmes, kuru realizācijā un pilnveidošanā piedalās elektroenerģijas tirgotāji, sadales un pārvades sistēmas operatori, kā arī valsts noteiktās regulatīvās vides institūcijas. Elektroenerģijas tirgus attīstībā un ikdienas darbā nodrošināšanā iesaistās arvien vairāk dalībnieku, un veiksmīgas sadarbības pamatā ir vienota, centralizēta pieeja, ko nu jau gadu visiem Latvijas elektroenerģijas tirgus dalībniekiem nodrošina datu platforma “Step”.
Sekojot ES direktīvai, mācoties no citu valstu pieredzes un stiprinot normatīvo regulējumu, 2023. gada aprīlī Latvijā tika ieviesta līdz šim nebijusi elektroenerģijas datu apmaiņas un uzglabāšanas sistēma – nacionālā datu platforma “Step”. Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktā datu platformas realizētāja un uzturētāja loma tika uzticēta AS “Sadales tīkls”.
Datu platforma “Step” ir virtuāla vide, kurā satiekas visi elektroenerģijas tirgus dalībnieki un, strādājot
pēc vienota datu standarta, iesaistās centralizētā datu apmaiņā, kas nodrošina elektroenerģijas tirgus ikdienas darbības nepārtrauktību, piemēram, klientu un pieslēgumu datu, patērētās un saražotās elektroenerģijas datu, kā arī dažādu pieteikumu jeb tirgus ziņojumu apmaiņu. Kvalitatīva un savlaicīga datu pieejamība ir pamats vairākiem būtiskiem elektroenerģijas tirgus darbības procesiem, tostarp datu nodošanai elektroenerģijas lietotājiem, publicējot tos klientu portālos, iekļaujot līgumos un rēķinos.
Elīna Jansone, AS
tīkls” Klientu servisa attīstības direktore
Vienotas un centralizētas sistēmas ieviešana prasīja visu elektroenerģijas tirgus dalībnieku iesaisti. Datu platformas izveide mācīja izprast un pielāgot procesus atbilstoši vienotam datu standartam, pielāgot un pilnveidot tehnoloģiskos risinājumus un apmācīt darbiniekus, lai nodrošinātu veiksmīgu pārslēgšanos starp risinājumiem.
Atskatoties uz pirmo darbības gadu, varam teikt, ka datu platforma “STEP” ir salīdzināma ar bišu stropu, kurā ik dienas saplūst dati par simtiem tūkstošu klientu un miljoniem kilovatstundu. Elektroenerģijas tirgus “bišu stropu” aktīvi apdzīvo 17 elektroenerģijas tirgotāji, desmit sadales sistēmas operatori un viens pārvades sistēmas operators, savstarpēji apmainoties ar informāciju par vairāk nekā 1,5 miljoniem elektroenerģijas pieslēgumu punktu.
Aptuveni 1,8 miljoni ziņojumu mēnesī un 22 miljoni ziņojumu gadā – tieši tik apjomīga ir ziņu apmaiņa, kas nepārprotami raksturo arī elektroenerģijas tirgus aprites dinamiku.
Datu platformas “Step” dalībnieku saimi drīzumā papildinās tādi Latvijā pagaidām mazāk zināmi elektroenerģijas tirgus dalībnieki kā agregatori un energokopienas.
AS “Sadales tīkls” pateicas par elektroenerģijas tirgotāju, mazo sistēmas operatoru un pārvades sistēmas operatora atsaucību tiklab datu platformas ieviešanas periodā, kā ikdienas sadarbībā! Mēs ieklausāmies jūsu vajadzībās, turpinām attīstīt un pilnveidot vēl ērtākus risinājumus datu platformā “Step”. 2026. gadā AS “Sadales tīkls” plāno ieviest jaunu datu platformas “Step” portālu, kas vēl vairāk atbalstīs elektroenerģijas tirgus dalībnieku vajadzības.
Īpašs paldies AS “Sadales tīkls” Klientu servisa attīstības funkcijas un LE ITT apvienotajai komandai par jau sasniegto un vēl paveicamo datu platformas “Step” turpmākai attīstībai!
Energo pulss arī Tavā mājoklī!
No tā, kā cilvēks izmanto savu enerģiju, ir atkarīga viņa veselība un labklājība. Līdzīgi ir ar elektrības patēriņu mājoklī. Nepārdomāta elektrības lietošana ietekmē gan ģimenes budžetu, gan apkārtējo vidi. Kā noskaidrot, cik efektīvi saimnieko jau tagad?
Elektrum Energoefektivitātes centra eksperti ir pārliecināti, ka tāpat kā cilvēka dzīvesveids ietekmē pulsu, arī mājoklim piemīt savs Energo pulss, kas atkarīgs no mājokļa iemītniekiem, to energoresursu un elektroierīču izmantošanas paradumiem.
Kopš 2020. gada Elektrum klientiem pieejama unikāla iespēja izmērīt sava mājokļa Energo pulsu un noskaidrot, cik energoefektīvi saimnieki tajā mīt, un saņemt lietderīgus ieteikumus ik mēnesi.
Dalība Energo pulss programmā ir bez maksas. Līdz šim to izmantojuši jau vairāk nekā 30 000
Elektrum klientu! Vai Tu jau pievienojies šai programmai? Ieskaties energopulss.lv un aizpildi Energo pulsa anketu jau šodien!
Foto: “Energošova” pirmās sērijas filmēšanas tēliDzešika (Eva Engelberga), Pēteris (Edgars Korsaks-Mills) un šova vadītājs Toms (Toms Lācis).
Marta Zvejniece, Energoefektivitātes centra projektu speciāliste
KĀDS IEGUVUMS?
Ar Energo pulsu varēsi salīdzināt sava mājokļa enerģijas patēriņu ar līdzīgām mājsaimniecībām Latvijā un saņemt piemērotus ieteikumus mājokļa pulsa uzlabošanai.
Saskaņā ar starptautiskiem pētījumiem un citu valstu pieredzi mājsaimniecībai, ievērojot individualizētus energoefektivitātes padomus un ikdienā sekojot līdzi saviem elektrības lietošanas ieradumiem, energoresursu patēriņu ir iespējams samazināt līdz pat 10 %!
KAS JĀDARA?
Lai aizpildītu anketu energopulss.lv, nepieciešamas aptuveni 8 minūtes. Aizpildot anketu, tiks izveidots mājokļa profils, iekļaujot mājokļa apkures veidu, elektroierīces un enerģijas lietošanas paradumus.
KAS NOTIKS PĒC TAM?
1. Pēc mājsaimniecības anketas saņemšanas operatīvi tiks izvērtēta iesniegtā informācija. Tavas mājsaimniecības profils tiks salīdzināts ar līdzīgām mājsaimniecībām Latvijā, lai sagatavotu mājsaimniecības enerģijas patēriņa analīzes pārskatu.
2. Pārskatu savā elektrum.lv profilā ieraudzīsi nākamā mēneša sākumā. Piemēram, ja šī mēneša 20. datumā iesniegsi mājokļa Energo pulsa anketu, nākamā mēneša 9. datumā mājokļa enerģijas patēriņa analīzes pārskats jau būs atrodams elektrum.lv profilā. Tajā atradīsi sava mājokļa Energo pulsa indeksu. Tas ir pirmais indikators, kas ziņo, cik vienmērīgs ir mājokļa enerģijas patēriņš.
3. Līdz ar enerģijas patēriņa pārskatu saņemsi arī mājsaimniecībai pielāgotus energoefektivitātes padomus, kas ļaus pārskatīt enerģijas lietošanas paradumus un uzlabot mājokļa Energo pulsa indeksu, ja tas būs nepieciešams.
Skaties
Energopulss.lv programmas pirmo “Energošova” sēriju
4. No šī gada Energo pulsa klientiem papildus ekskluzīvi pieejams energoefektivitātes kalendārs/plānotājs, ko var izdrukāt un pielikt pie ledusskapja vai citā ērtā vietā mājoklī, lai atzīmētu tajā svarīgākos mēneša notikumus, veiktu piezīmes, kā arī iepazītos ar noderīgiem padomiem energoefektīvākai saimniekošanai atbilstoši katram mēnesim.
KĻŪSTI EFEKTĪVS JAU TAGAD!
Ievērojot Elektrum Energoefektivitātes centra ekspertu sagatavotos ikmēneša padomus, rūpēties par mājokļa energoefektivitāti ir vienkārši. Papildu ieteikumus, kā saimniekot pārdomāti un efektīvi, jau tagad skati EsmuEfektivs.lv!
Elektrum Energoefektivitātes centrs palīdz klientiem kļūt energoefektīvākiem un padarīt mājokļa pulsu vienmērīgu, lai Elektrum enerģija vieno pārdomātu saimniekošanu ar komfortu.
ARĪ TU VARI KĻŪT PAR DAĻU NO ENERGO PULSA!
Kļūsti par Energo pulsa vēstnesi! Tu esi daļa no Latvenergo lielās saimes, tādējādi arī Tev ir iespējams pastāstīt par Energo pulsa programmu un aicināt tajā piedalīties potenciālos klientus, sākot no tuvākajiem – ģimeni un draugu loku, līdz pat plašākai sabiedrībai, piemēram, sazinoties ar klientiem, daloties ar sociālo mediju ierakstiem, tiekoties ar sadarbības partneriem, apmeklējot konferences vai pasākumus.
Iespējas ir ik uz soļa, tikai jāvēlas tās izmantot! Savukārt, ja Tev rodas idejas, kā vēl pilnveidot Energo pulsa programmu, aicinām Tevi sazināties ar Elektrum Energoefektivitātes centra kolēģiem. Kopā varam, kopā radām un vairojam draudzīgo enerģiju mums apkārt!
Foto: Aivars Vegners, Latvenergo darbinieks
Vienoti Baltijā
Ginta Zālīte, AS “Latvenergo” Enerģētikas muzeja speciāliste
Savā 85 jubilejā novērtējam visu to, kas mūs Baltijā vieno, un šogad svinam arī 35 gadus kopš 1989. gada 23. augusta Baltijas ceļa. Latvenergo 85 jubilejas gads ir līdzdalības gads. Līdzdalība mūs, lietuviešus, igauņus un latviešus, ir vienojusi un devusi mūsu valstis. Pirms 35 gadiem, sadodoties roku rokā Baltijas ceļā, mēs panācām neatkarību.
1989. gada 23. augustā akcijā Baltijas ceļš trīs Baltijas republikas pārsteidza pasauli, pieprasot Molotova-Ribentropa pakta slepeno papildprotokolu publisku atzīšanu un Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu.
Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji – 2 miljoni cilvēku – sadevās rokās, izveidojot vairāk nekā 600 km garu dzīvo ķēdi, savienojot trīs Baltijas galvaspilsētas no Tompea pils pakājes Tallinā cauri
Rīgai un tālāk līdz Ģedimina torņa pakājei Viļņā, radot vienotību trīs valstu centienos pēc brīvības un totalitārā režīma likvidēšanas. Latvijā, rokās sadevušies, dalībnieki iezīmēja Baltijas ceļa posmu pa Tallinas šoseju caur Rūjienu, Valmieru, Cēsīm, Siguldu līdz Rīgai un tālāk caur Ķekavu uz Bausku, Grenctāli līdz Lietuvas robežai.
Starp diviem miljoniem cilvēku dzīvajā ķēdē bija arī mūsu darbinieki, un arī viņu atmiņas kā Baltijas ceļa vēstures liecības 2009. gadā iekļautas UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā kā dokumentārā mantojuma vērtības, kuras atbilst pasaules nozīmes un universālas vērtības kritērijiem, tādējādi apliecinot akcijas nozīmīgumu pasaules mērogā – unikāla, neatkārtojama, vienreizīga.
Rita Krūmiņa, bijusī Pļaviņu HES arhīva un tehniskās bibliotēkas vadītāja, sākusi strādāt 1965. gada jūnijā, vēlāk strādāja par elektroceha tehniķi, Pļaviņu HES Tautas frontes grupas lietvede 2000. gadā, Aizkrauklē tapušajās atmiņas par Tautas frontes laiku Pļaviņu HES raksta:
23. augusts, “Uz Baltijas ceļu!”
Tā bija Latvijas Tautas frontes organizēta 660 km gara dzīvu cilvēku ķēde caur trim Baltijas valstīm, lai atzīmētu 50 gadus, kopš noslēgts Molotova–Ribentropa pakts.
Plkst. 16.00 paredzēta izbraukšana. Cilvēku daudz! Nav ne domas pūlī saskatīt – kas vēl ir no mūsējiem. Mums sava transporta nebija. Ka tikai nu varētu kādā no rajona iestāžu autobusiem iekļūt! Beidzot iespraucos lielā pārpildītā autobusā.
Braucām uz Cēsīm, kur mūsu rajonam paredzētais ceļa posms. Bet daudzi jau bija priekšā, un automašīnas bija sākušas ieņemt ceļmalas. Plīvoja karogi, cilvēki pulcējās. Nonācām galā savlaicīgi, satikāmies arī ar pārējiem. Bijā diezgan daudz: Pēteris Lācis, Voldemārs Miļūns, Juris Vanags, Guntis Stafeckis, Staņislavs Drozdovskis, Vents Kleikalīdis, Aldonis Kuzmičs, Ēvalds Tiltiņš, Anita Griķīte un es – Rita Krūmiņa. Ivars Ignatāns atbrauca kopā ar ogrēniešiem. Nostājāmies ceļa vidū un sadevāmies rokās. Pārrāvuma nebija nekur pārskatāmā attālumā. Pāri galvām lēni pārlidoja helikopters. Kā vēlāk uzzinājām – tajā bija žurnālists no Zviedrijas – Juris Kaža, kurš nofilmēja no augšas kopskatu uz ceļa. Pa radio skanēja Latvijas, Igaunijas un Lietuvas himna. Uzrunu teica Dainis Īvāns. Sajūtas neaprakstāmas.
Aldis Andersons, bijušais Ķeguma HES hidromehāniskā iecirkņa meistars, savās atmiņās uzsvēra:
“Baltijas ceļš bija īsts kopības apliecinājums, un šīs izjūtas no atmiņas nepagaist. Tas bija liels, nebijis, tautas vienojošs pasākums. Ķegumā, zinot par tautas pulcēšanos, lai sadotos rokās par Latvijas un visas Baltijas neatkarību, braukt gribētāju bija daudz. Piepildījās vairāki autobusi, citi brauca ar savu auto uz Siguldas pusi un uz Bausku. Transporta organizators bija starpkolhozu celtniecības organizācijas galvenais inženieris Andris Priedītis –aktīvs Tautas frontes rīkoto pasākumu atbalstītājs. Enerģiski darbojās arī Ķeguma HES darbinieki –Jānis Brauns, Ansis Bazons, Jānis Kolužs, Arvīds Grieze, Oļģerts Čodors, Andrejs Krēmers. Visas mūsu aktivitātes fotografēja Guntars Jakāns. Viens no autobusiem devās uz Vidzemes šoseju, aiz Siguldas uz Cēsu pusi, un norādītajā kilometrā (Nr.10) visi nostājās ceļa vidū. Katrs kolektīvs zināja savu vietu. Bija līdzi gan savi karogi, gan radiouztvērēji. Pulksten 18.00 pa radio no Tautas frontes mītnes Rīgā visi klausījāmies Daiņa Īvāna uzrunu, tad sadevāmies rokās un dziedājām “Dievs, svētī Latviju!” Pār galvām pārlidoja helikopters, no kura tika filmēts šis notiekošais “brīnums”. Vēlāk visi uzzināja, kādas ķibeles bija jāpiedzīvo pilotam, pēc kura iniciatīvas tika iemūžināts šis vēstures mirklis.
Foto: Aivars Vegners, Latvenergo darbinieks
Konference: sabiedrība ir ieguvēja
Edgars Liepiņš, AS “Latvenergo”
Komunikācijas projektu vadītājs
Lai informētu sabiedrību, pašvaldības, vides organizācijas un NVO par jaunākajām aktualitātēm vēja nozarē un vēja parku attīstīšanas pozitīvajiem aspektiem, tika organizēta AS “Latvenergo” un SIA “Latvijas vēja parki” rīkotā konference “Cilvēka un VES mijiedarbība. Kopīgais labums un iespējas sabiedrībai.”
“Krievijas iebrukums Ukrainā mainījis mūsu pieeju energosektoram,” atklājot konferenci, sacīja Latvijas ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņš uzsvēra, ka mainījušās daudzu cilvēku domas un arī valsts pieeja enerģētikai. Vienlaikus šī situācija padarījusi Latviju stiprāku, mums visiem kopā virzoties uz energoneatkarību.
“Šodien visi zinām, ko mēs gribam un kas ir tās problēmas, ar ko saskaramies, bet lielākā problēma ir birokrātija. Mums ir uzdevums ir vienkāršot birokrātiju un iedot spēcīgu vilkmi šo projektu attīstībai. Tam nepieciešami politiski lēmumi,” konferences atklāšanā sacīja V.Valainis.
Saeimas deputāte Jana Simanovska: “Laicīgi atrasts kompromiss par enerģijas ražošanas veidiem un vietu – ilgtspējīga attīstība nozīmē interešu sabalansēšanu starp vides aizsardzību un enerģijas ražošanu un klimata pārmaiņām. Atslēga ir atklāta saruna, lai laicīgi runātu un rastu izdevīgu risinājumu.” Šobrīd izpētes teritorijās ietekmes uz
vidi novērtējuma (IVN) apjoms ir pieaudzis, jo mums ir vairāk zināšanu par vēja enerģiju un zinām, ko pētīt. Tādēļ birokrātijas mazināšanai nevajag atteikties no pētnieciskā darba, bet mazināt saskaņojumu daudzumu. Savukārt, runājot par to, kā vēja turbīnas ietekmē dabu, J.Simanovska minēja piemēru: 15 ha meža izciršana, lai nodrošinātu šķeldas stacijas
darbību, jaudas ziņā ir līdzvērtīga vienas vēja turbīnas uzstādīšanai. Citiem vārdiem – būvējot vēja elektrostacijas, mēs aizsargājam bioloģisko daudzveidību.
Klimata un enerģētikas ministrijas Valsts sekretāre Līga Kurevska konferencē problēmas būtību formulēja vienā teikumā – labums no vēja parku būvniecības ir visai sabiedrībai, savukārt zināmas neērtības ir daļai sabiedrības, tiem, kuru īpašumu tuvumā šie parki atrodas.
Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāre arī uzsvēra, ka projektu attīstītājiem būtu arī pienākums informēt sabiedrību un pašvaldības par šiem kompensācijas mehānismiem, tiekoties ar vietējām kopienām un pašvaldībām.
Maksājums 2500 eiro par vienu megavatu gadā atbilstoši kopējam jaudas apjomam tiek sadalīts uz pusēm starp mājsaimniecībām un kopienas labumu. Kā jau ziņots, maksājuma puse tiek sadalīta tām mājsaimniecībām, kuru dzīvojamās ēkas atrodas 2 km rādiusā no turbīnas un ir nodotas ekspluatācijā līdz noteiktam periodam. Otru maksājuma pusi –maksājumu kopienai – pašvaldībai ir iespējams izmantot tās izvēlētajā formā.
“Latvija importē ļoti daudz elektroenerģijas, pat 30 % un vairāk, turklāt ilgtermiņa prognozes rāda, ka elektroenerģijas patēriņš Latvijā pieaugs un, iespējams, dubultosies. Tādēļ mums ir svarīgi valstī palielināt elektroenerģijas ražošanu,” sacīja Jānis Urtāns, SIA “Latvijas vēja parki” valdes priekšsēdētājs. Tā kā mums ir izteikts elektroenerģijas deficīts, mēs par elektroenerģiju maksājam daudz dārgāk nekā Skandināvijā, un tas kopumā negatīvi ietekmē mūsu tautsaimniecību, uzņēmumu konkurētspēju. Tai pat laikā – Latvija ir valsts ar augstu potenciālu un ambīcijām, mēs paši varam ražot elektroenerģiju gan savam patēriņam, gan eksportam tieši ar vēja enerģiju. Ir interesants fakts, ko daudzi nezina – Ukraina turpina būvēt vēja parkus pat kara laikā, kamēr Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kas līdz pat šim laikam faktiski nebūvēja vēja elektrostacijas.
Latvijas Universitātes docents, Socioloģijas nodaļas vadītājs, SPPI pētnieks Renārs Felcis, runājot par to, kādēļ cilvēki baidās pieņemt pārmaiņas, stāstīja par dažādiem aspektiem, kas ietekmē cilvēku attieksmi pret novitātēm un veido dažādus, ne vienmēr patiesībai atbilstošus priekšstatus. Pētnieks iesaka koncentrēties uz gadījumu izpēti (case study) plānotajās celtniecības vietās reģionos un mēģināt izprast tos cēloņus, kas veicina vietējo kopienu pretestību.
Wind Europe Stratēģiskās komunikācijas pārstāvis Aramiss Zinke (Aramis Zinke), stāstot par Eiropas praksi un to, kādi sabiedrībai ir ieguvumi no vēja enerģijas, uzsvēra, ka vēja enerģijas attīstība rada papildu darba vietas, un to mēs redzam jau tagad savās kaimiņvalstīs. Piemēram, jau pašlaik Eiropā ap 300 000 cilvēku nodarbināti darba vietās, kuru nozare saistīta ar vēja parkiem un to apkalpošanu. Galvenie ienākumi, ko iegūst sabiedrība, ir nodokļi, vietējās kopienas maksājumu fonds, kā arī tiešie ieguvumi, kļūstot par vēja parku daļējiem īpašniekiem.
Hendriks Pukhims (Hendrik Pukhim), SIA
“Skepast un Pukhim” valdes loceklis, stāstot par vēja elektrostaciju ietekmi uz ainavu un tūrismu, uzsvēra, ka nav “vienas labas vietas, kur vēja parkus būvēt”. Igaunijā, būvējot vēja parkus, pastāv tieši tādi paši izaicinājumi kā Latvijā.
Pasākumu iespējams noskatīties Latvenergo Youtube profilā https://www.facebook.com/events/368749596177007
Latvenergo notikumi: aprīlis, maijs, jūnijs 2024
13. aprīlis
Aizvadīts līdz šim vērienīgākais Latvijas Fizikas festivāls, pulcējot teju 4000 tūkstošus apmeklētāju. Festivāla ietvaros noslēdzās arī AS “Latvenergo” erudīcijas konkurss “FIZMIX Eksperiments”, kurā par fizikā zinošākās komandas godu sacentās 216 komandas no 145 Latvijas skolām. Šīgada erudītākā – Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas komanda “Baloži pusdieno” skolotājas Kristiānas Rancānes vadībā.
20. aprīlis
Rīgas HES piegādāts jaunais transformators – daļa no Daugavas HES rekonstrukcijas projekta, kas tuvāko 40 gadu laikā nodrošinās lielāku elektroenerģijas izstrādi no tā paša ūdens daudzuma.
Aprīlis
Aprīlī Ukraina saņēma tai ļoti svarīgu sūtījumu –AS “Latvenergo” ziedotās iekārtas energosistēmas atjaunošanai un uzturēšanai. Transformatoru ТC-250000/330 ar jaudu 250 MVA, kas iepriekš tika izmantots Rīgas HES, saspiestā gaisa kompresors GR110 un 60 tonnu transformatora eļļas lieti noder Ukrainas elektroapgādes sistēmas atjaunošanai.
Aprīlis
AS “Latvenergo” kļūst par SIA “Latvijas vēja parki” (LVP) vienīgo īpašnieku. LVP uzstādītā mērķa realizācija būs būtiska Latvenergo koncerna stratēģisko mērķu izpildei, jo plānots LVP vēja parku ietvaros attīstīt 800 MW VES jaudas līdz 2030. gadam.
10. maijs
Par AS “Latvenergo” valdes locekli apstiprina Ilviju Boreiko. Viņas atbildība ir koncerna izaugsme jaunos elektroenerģijas tirgus segmentos – vēja un saules parku attīstībā, elektromobilitātes pakalpojumu un nākotnes enerģijas ražošanas projektos, viņa pildīs arī attīstības direktores pienākumus.
21. maijs
SIA “Latvijas vēja parki” un AS “Latvenergo” darbinieki netālu no Lilastes piedalījās koku stādīšanas talkā, sastādot aptuveni hektāru ar 1700 priežu stādiem.
Maijs
Rīgas maratonā 18. – 19. maijā Elektrum komanda šogad pulcēja rekordlielu dalībnieku skaitu – vairāk nekā 100 skrējēju, kuri startēja visās distancēs –sākot no 5 km līdz pat 42 km maratona distancei. 42 km skrējienā vislabāk veicās mūsu kolēģim Dāvim Pazaram, 21 km distancē Elektrum komandā labākais kungu vidū bija Edgars Šalkovskis, bet dāmām – Jolanta Saukāne. 10 km distancē labāko rezultātu parādīja Kalvis Kristers Krīgers un Sanita Bilzena.
5 km labākos rezultātus dāmām sasniedza Tatjana Smeltere, taču kungiem – Jānis Jauja.
18. maijs
Enerģētikas muzejs Ķegumā un Elektrum Energoefektivitātes centrs Jūrmalā aicināja piedzīvot Muzeju nakts 2024 īpašo noskaņu, izzinot enerģijas noslēpumus, gūstot pozitīvas emocijas aizraujošās un izglītojošās aktivitātēs.
24. maijs
Elektrum Energoefektivitātes centra kolēģi izglītoja skolēnus par energoresursu efektīvu izmantošanu, piedaloties “Latvijas Meža dienu” un “Vides svētku” pasākumā Tērvetē, ko kopskaitā apmeklēja ap 8 tūkstoši interesentu.
29. maijs
Lai analizētu elektroauto nozares aktualitātes, Elektrum Energoefektivitātes centrs, piedaloties dažādiem auto nozares ekspertiem, šī gada 29. maijā rīkoja izglītojošu vebināru “Vai pienācis laiks izvēlēties elektroauto?” Ja nepaguvāt pievienoties vebināram, to iespējams noskatīties elektrum.lv/pasakumi sadaļā “Semināru arhīvs”.
Maijs
AS “Latvenergo” iegādājusies 100 % “Utilitas Wind” projektu “Telšiai” ar jaudu 124 megavati (MW). Projekta ietvaros plānots uzstādīt 20 Vestas 6,2 MW vēja turbīnas, nodrošinot vairāk nekā 125 000 mājsaimniecību ikgadējo elektroenerģijas patēriņu.
7. jūnijs
AS “Latvenergo” un SIA “Latvijas vēja parki” rīkota konference “Cilvēks un VES mijiedarbība. Kopīgais labums un iespējas sabiedrībai”, lai informētu sabiedrību, pašvaldības, vides organizācijas un NVO par jaunākajām aktualitātēm vēja nozarē un pozitīvajiem aspektiem no vēja parku attīstīšanas Latvijā.
Jūnijs
Latvenergo ir pirmais uzņēmums Baltijas valstīs ar Moody’s atzinumu par definētajiem klimata mērķiem un to sasniegšanas pamatotību. Koncerna saņemtais NZ-3 vērtējums apliecina koncerna klimata mērķu sasniegšanas augstu ticamību un atbilstību Parīzes nolīguma prasībām.
tas ir Elektrum Eesti pirmais liela mēroga saules enerģijas projekts. Savukārt Lietuvā no Klaipēdas ostas uz Elektrum Lietuva vēja parka būvlaukumu Akmenes rajonā nogādātas pirmās vēja turbīnas lāpstiņas.
19. jūnijs
Atklājot pirmo elektroauto uzlādes staciju Siguldā, par sadarbību paziņo Elektrum Drive un Elvi –turpmāk 13 Latvijas pilsētās veikalu tīkla ietvaros tiks izbūvētas 50 pieslēgvietas.
20. jūnijs
Karā visvairāk cieš bērni un viņu ģimenes, tādēļ AS “Latvenergo” sniedz palīdzību vasaras nometņu organizēšanai tiem Ukrainas bērniem, kuriem kāds no vecākiem ir atdevis savu dzīvību, aizstāvot Ukrainu Krievijas militārā iebrukuma laikā. Vasaras nometņu organizēšanai sadarbībā ar ziedot.lv tiek izsludināts konkurss.
28. jūnijs
Apmeklējot Aizkraukles novadu, Latvijas valsts prezidents Edgars Rinkēvičs viesojās Pļaviņu hidroelektrostacijā. Viesi uzņēma Mārtiņš Čakste un Aigars Laizāns, savukārt ar staciju iepazīstināja Andris Zēģele un Aldis Bogdanovičs. Tikšanās laikā tika pārrunāti aktuālie izaicinājumi enerģētikas jomā, iepazīstinot ar koncerna darbību kopumā, attīstības plāniem Baltijas mērogā un Daugavas HES kaskādi.
Jūnijs
Elektrum Eesti atklāja saules enerģijas parku Lūganusē (Lüganuse) ar kopējo jaudu 7 MW, un
Sadales tīkla notikumi: aprīlis, maijs, jūnijs 2024
1. aprīlis
Tiešraide no baltā stārķa ligzdas. ST sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu jau ceturto gadu realizē projektu – tiešraidi no baltā stārķa ligzdas ST infrastruktūrā Tukuma novadā.
1.aprīlis – 1.jūnijs
“ST sporto” veikums. Divu mēnešu ST virtuālā sporta kluba “ST sporto” 97 dalībnieki veica 3537 aktivitātes, mērojot 35 743 kilometrus 3315 stundās, pārspējot visus iepriekšējo gadu rekordus.
4. aprīlis
Ēnu diena. “Sadales tīklu” visā Latvijā apmeklēja teju 50 skolēni, kuri, ēnojot darbiniekus, noskaidroja, ko ikdienā dara biznesa procesu analītiķis, loģistikas biznesa analītiķis, elektrotīklu dispečers, releju aizsardzības un automātikas inženieris, meistari un citi uzņēmuma darbinieki.
4. aprīlis
Iekšējā Ēnu diena. Lai labāk iepazītu citu struktūrvienību darbu un daudzveidīgos uzņēmuma darbības virzienus, ST darbiniekiem Ēnu dienā jau devīto reizi bija iespēja kļūt par savu kolēģu ēnām.
5. aprīlis
TOP darba devējs. ST stabili ierindojas starp trīsdesmit Latvijas labākajiem darba devējiem, iegūstot 30. vietu Latvijas labāko darba devēju galvenajā kategorijā TOP 50.
25. aprīlis
ST Zemessardzes diena. Garkalnē, Sužu poligonā notika ST iekšējā Zemessardzes diena, kurā sadarbībā ar 1. Rīgas brigādi tika organizētas lekcijas, karavīra ekipējuma un ieroču demonstrācijas, kā arī darbiniekiem bija iespēja iziet “Karavīru trasi”.
27. – 28. aprīlis.
Rīgā, Ķīpsalas hallē, izstādes „Bērnu pasaule 2024” ietvaros ST speciālisti organizēja Elektrības skolu, atgādinot ģimenēm ar bērniem par elektrības bīstamību.
6. maijs
Mikroģenerācijas attīstība. Aprīlī pieslēgti gandrīz 2150 jauni mikroģeneratori, kas ir līdz šim lielākais vienā mēnesī pieslēgto mikroģeneratoru skaits.
Iepriekš lielākā aktivitāte bija 2022. gada augustā, kad mēneša laikā sadales tīklam tika pieslēgti gandrīz 1800 mikroģeneratori.
7. maijs.
Par elektrotransporta uzlādes iespējām Rīgā. Elektrotransporta uzlādes infrastruktūra un tās attīstība ir viena no galvenajām aktualitātēm pilsētvidē šobrīd. ST eksperti viesojās Rīgas domē, kur pastāstīja par iespējām saņemt Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzfinansējumu publisku elektroauto uzlādes punktu izbūvei.
10. maijs
Inovāciju forums AC/DC TECH. Rīgā norisinājās jau ceturtais ST organizētais energoapgādes inovāciju un aktualitāšu forums “AC/DC Tech”. Šī gada virstēma bija droša un ilgtspējīga elektroapgāde.
17. maijs
Skolēni ar mākslīgo intelektu apgūst elektrodrošību. Latvijas skolēnu sporta un prāta sacensību Čē Čē Čempionāta pusfinālā skolēni veidoja vizuālos materiālus par elektrodrošības tēmu, izmantojot mākslīgā intelekta rīku.
24.maijs
Lielā talka. “Sadales tīkla” darbinieki piedalījās uzņēmuma pagrabu telpu un vēsturisko patvertņu sakopšanā, padarot telpas ne tikai tīrākas, bet arī drošākas. Talkas darbi notika Aiviekstē, Balvos, Daugavpilī, Jelgavā un Rīgā.
24.maijs
Klimata un enerģētikas ministra vizīte. Latvija ir vienīgā Baltijā, kur darbus vidējā sprieguma elektrotīklā veic bez elektrības atslēgšanas klientiem. “Sadales tīklā” viesojās un spriegumaktīvos darbus vēroja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
18. jūnijs
Ukrainas vēstnieks Latvijā novērtē ST atbalstu. “Sadales tīkls” jau kopš kara sākuma uztur saziņu ar energoapgādes nozares kolēģiem Ukrainā. Lai pārrunātu līdzšinējo un turpmāko sadarbību, Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucevols tikās ar AS “Sadales tīkls” izpilddirektoru Sandi Jansonu.
