Latvian - 1st Book of Adam and Eve

ĀdamaunIevas pirmāgrāmata

1.NODAĻA

1TrešajādienāDievsiestādījadārzuzemesaustrumos, pasaulesmalāaustrumos,aizkura,pretsaullēktu,neatrast nekocitukāvienūdeni,kasaptvervisupasauliunsniedzas līdzdebesurobežām

2Unuzziemeļiemnodārzairvafeļujūra,dzidrauntīra pēcgaršas,nearkocitunesalīdzināma;tākacaurtās dzidrumuvarieskatītieszemesdzīlēs

3Un,kadcilvēkstajāmazgājas,viņškļūsttīrsnotās tīrībasunbaltsnotāsbaltuma–patjaviņšbūtutumšādains

4UnDievsradījašojūrupēcSavalabāprāta,joViņš zināja,kasnotiksarcilvēku,koViņšradīs;laipēctam,kad viņšbūsatstājisdārzusavapārkāpumadēļ,uzzemes piedzimtucilvēki,nokuriemmirtutaisnīgie,kurudvēseles

Dievsaugšāmceltupēdējādienā;kadviņiatgrieztossavā miesā;viņimazgātosšīsjūrasūdenī,unvisinoviņiem nožēlotusavusgrēkus

5Bet,kadDievslikaĀdamamizietnodārza,Viņš nenovietojaviņutāmalāziemeļos,laiviņšnetuvotosūdens jūraiunviņšunIevanenomazgātostajā,netiktuattīrītino saviemgrēkiem,neaizmirstuizdarītopārkāpumu,unViņš vairsneatgādinātuto,domājotparviņusodu

6Tadatkal,kasattiecasuzdārzadienvidupusi,Dievam nebijalabpaticiesļautĀdamamturdzīvot;jo,kadvējšpūta noziemeļiem,tasviņamuzšodienvidupusiatnesadārza kokubrīnišķīgosmaržu.

7TāpēcDievsnelikaĀdamutur,laiviņš,sajūtotšokoku saldosmaržu,neaizmirstusavupārkāpumuunrastu mierinājumuparpadarīto,priecātosparkokusmaržuun netiktuattīrītsnosavapārkāpuma

8Vēlreiz,tākāDievsiržēlsirdīgsunļotilīdzjūtīgs,un pārvaldavisutādāveidā,kātikaiViņšzina,–Viņšlika mūsutēvamĀdamamdzīvotdārzarietumumalā,jotajā pusēzemeirļotiplaša

9UnDievspavēlējaviņamturdzīvotalāklintsdziļumos–Dārgumualāzemdārza

2.NODAĻA

1Bet,kadmūsutēvsĀdamsunIevaizgājanodārza,viņi staigājapazemiuzsavāmkājām,nezinot,kastaigā.

2Un,kadviņinonācapiedārzavārtuatvārsnesun ieraudzījasevpriekšāplašuzemi,klātuarlieliemun maziemakmeņiemunsmiltīm,viņinobijāsundrebēja,un nokritauzsejasnobailēm,kasviņusbijapārņēmušas,un viņibijakāmiruši

3Jolaiganlīdzšimviņibijaatradušiesdārzazemē, skaistiapstādītāarvisādiemkokiem,tagadviņi ieraudzījasevisvešāzemē,konepazinaunnekadnebija redzējuši.

4Untāpēc,katajālaikāviņibijapiepildītiargaišasdabas žēlastībuunviņusirdisnebijapievērstaszemeslietām

5TāpēcDievsapžēlojāsparviņiem;un,kadViņšredzēja toskritušusdārzavārtupriekšā,ViņšsūtījaSavuVārdu

tēvamĀdamamunIevaiunpiecēlaviņusnoviņukritušā stāvokļa

3.NODAĻA

1DievssacījaĀdamam:"Esesmunoteicisvirsšīszemes dienasungadus,untuuntavipēcnācējidzīvosietun staigāsiettajā,līdzdienasungadibūspiepildīti;kadEs sūtīšuVārdu,kasteviradījaunpretkurutuesipārkāpis, Vārdu,kasteviizvedanodārzaunkastevipiecēla,kadtu bijikritis

2Jā,Vārds,kasteviatkalglābs,kadbūspagājušaspiecas arpusidienas"

3Bet,kadĀdamsdzirdējašosvārdusnoDievaunpar lielajāmpiecarpusdienām,viņšnesapratatonozīmi.

4JoĀdamsdomāja,kaviņamatlikušastikaipiecasarpusi dienaslīdzpasaulesgalam

5UnĀdamsraudājaunlūdzaDievu,laiViņšviņamto izskaidro

6TadDievsSavāžēlastībāpretĀdamu,kuršbijaradīts pēcViņapašatēlaunlīdzības,paskaidrojaviņam,katie bija5000un500gadi;unkāKādstadnāksunglābsviņu unviņapēcnācējus.

7BetDievsjaupirmstambijanoslēdzisšoderībuarmūsu tēvuĀdamuartādiempašiemnoteikumiem,pirmsviņš iznācanodārza,kadviņšbijapiekoka,nokuraIevaņēma augliundevaviņamēst.

8CiktālmūsutēvsĀdams,iznākdamsnodārza,pagāja garāmšimkokamunredzēja,kāDievsbijapārveidojistā izskatucitāveidolāunkātasnokalta

9Un,kadĀdamsdevāsturp,viņšnobijās,drebējaun nokrita;betDievsSavāžēlastībāviņupacēlauntad noslēdzaarviņušoderību

10Unatkal,kadĀdamsbijapiedārzavārtiemun ieraudzījaķerubuarliesmojošuzobenurokā,unķerubs sadusmojāsunsaraucapieriuzviņu,ganĀdams,ganIeva noviņanobijāsundomāja,kaviņšgrasāsviņusnonāvēt Tāpēcviņinokritauzsejasundrebējabailēs.

11BetViņšapžēlojāspartiemunparādījatiemžēlsirdību, novērsāsnotiemunuzkāpadebesīs,lūdzaToKunguun sacīja:

12“Kungs,Tumanisūtījiarugunīguzobenuvērotdārza vārtus

13"Bet,kadTavikalpi,ĀdamsunIeva,maniieraudzīja, viņinokritauzsavavaigaunbijakāmirušiAk,mans Kungs,kolaimēsdarāmTaviemkalpiem?"

14TadDievsapžēlojāspartiemunparādījatiemžēlastību, unsūtījaSavueņģelisargātdārzu

15UnTāKungaVārdsnācapieĀdamaunIevasun uzmodinājaviņus.

16UnTasKungssacījaĀdamam:“Estevteicu,kapēc piecarpusdienāmEssūtīšuSavuVārduunteviizglābšu 17"TāpēcstiprinisavusirdiunpaliecDārgumualā,par kuruestevjauiepriekšesmurunājis"

18Un,kadĀdamsdzirdējašosvārdusnoDieva,viņštika mierinātsarto,koDievsviņambijateicis.JoViņšbija viņampateicis,kāViņšviņuglābs

4.NODAĻA

1BetĀdamsunIevaraudājaparto,kabijaiznākušino dārza,savaspirmāsmājvietas.

2Unpatiesi,kadĀdamspaskatījāsuzsavumiesu,kasbija pārveidota,viņšunIevarūgtiraudājaparto,koviņibija izdarījušiUnviņigājaunmaiginokāpaDārgumualā

3Un,kadviņipietāsnonāca,Ādamsraudājapārseviun sacījaIevai:“Paskatiesuzšoalu,taijābūtmūsucietumam šajāpasaulēunsodavietai!

4"Kastasirsalīdzinājumāardārzu?Cikšaursirtā plašumssalīdzinājumāarcitaplašumu?

5"Kasiršīklintsšobirzsmalā?Kasiršīsalaskrēsla, salīdzinotardārzagaismu?

6"Kasganiršīklintsmala,kasmūspasargā,salīdzinotar TāKungažēlastību,kasmūsapēnoja?

7"Kasganiršīsalasaugsnesalīdzinājumāardārzazemi? Šīzeme,nokaisītaarakmeņiem;untā,apstādītaargardiem augļukokiem?"

8UnĀdamssacījaIevai:“Raugiesuzsavāmacīmunuz manējām,kasiepriekšdebesīsredzējaeņģeļusslavējam;un arīviņibezmitas

9“Bettagadmēsneredzamtā,kāredzējāmagrāk;mūsu acisirkļuvušasnomiesas;tāsvairsneredztā,kāredzēja iepriekš”

10ĀdamsatkaljautājaIevai:"Kādairmūsumiesašodien, salīdzinotarto,kādatābijaagrāk,kadmēsdzīvojām dārzā?"

11PēctamĀdamamvairsnepatikaieietalāzemklints,kas karājāspārimalai,unviņšarīnekadturnebūtuiegājis

12BetviņšpakļāvāsDievapavēlēmunsacījasev:"Jaes neieiešualā,esatkalbūšupārkāpējs."

5.NODAĻA

1TadĀdamsunIevaiegājaalāunstāvēja,lūdzotsavā dzimtajāvalodā,kasmumsnebijazināma,betkuruviņi labiprata.

2Un,kamērviņilūdza,Ādamspacēlaacisunieraudzīja klintiunalasjumtu,kasklājaviņuvirsgalvas,tākaviņš nevarējaredzētnedebesis,neDievaradības.Tāpēcviņš raudājaunsmagisitapakrūtīm,līdznokritaunkļuvakā miris

3UnIevasēdējaunraudāja,joviņaticēja,kaviņširmiris.

4Tadviņapiecēlās,izpletarokaspretDievu,lūdzotViņam žēlastībuunlīdzjūtību,unsacīja:“Ak,Dievs,piedodman manugrēku,grēku,koesmuizdarījusi,unnepieminito pretmani!

5"JoEsvienspatslikuTavamkalpamkristnodārzašajā pazudušajāstāvoklī;nogaismasšajātumsā;unnoprieka mājvietasšajācietumā

6“Ak,Dievs,uzlūkošoSavukritušokalpuunpiecelviņu nonāves,laiviņšraudātuunnožēlotusavupārkāpumu,ko viņšcaurmaniirizdarījis

7"Neatņemviņamdvēselišoreiz,betļaujviņamdzīvot,lai viņšvarētupastāvētatbilstošisavasgrēkunožēlasmēram unpildītTavugribu,kāpirmssavasnāves

8"Bet,jaTuviņunepacelsi,tad,akDievs,paņemmanu pašadvēseli,laiesbūtulīdzīgsviņam;unneatstājmani šajācietumā,vienuunvientuļu;joesnevarētupastāvēt viensšajāpasaulē,kāvienarviņu.

9"JoTu,Dievs,likiviņamsnaustunizņēmikaulunoviņa sāniemunarSavudievišķospēkutāvietāatjaunojimiesu

11"Ak,Kungs,esunViņšesamviens,unTu,akDievs,esi mūsuRadītājs,TuesiTas,kasmūsabusradījisvienādienā.

12"Tāpēc,akDievs,dodviņamdzīvību,laiviņšvarētubūt piemanisšajāsvešajāzemē,kamērmēstajādzīvojamsavu pārkāpumudēļ

13"Bet,jaTuviņamdzīvībunedošu,tadpieņemmani, tiešimani,tāpatkāviņu,laimēsabimirtuvienādienā"

14UnIevarūgtiraudājaunkritapārmūsutēvuĀdamu savāslielajāsbēdās

6.NODAĻA

1BetDievsuzlūkojaviņus,joviņibijaizdarījuši pašnāvībulielāsbēdās.

2BetViņštosuzmodinājaunmierināja

3TāpēcViņšsūtījatiemSavuVārdu,laitiepieceltosun nekavējotiestiktuaugšāmcelti.

4UnTasKungssacījaĀdamamunIevai:"Jūspārkāpāt pēcsavasbrīvasgribas,līdziznācātnodārza,kurāEsjūs bijuievietojis.

5"Tupatspēcsavasbrīvasgribasesipārkāpisnoteikumus, tiekdamiespēcdievišķības,diženumauncildenastāvokļa, kāduesmupiedzīvojises;tākaestevatņēmutogaišodabu, kurātutoreizbiji,unesteviizvedunodārzauzšozemi, nelīdzenuunraižupilnu"

6“KauttunebūtupārkāpisManubausliunbūtuturējis Manulikumu,unnebūtuēdisnotākokaaugļiem,kuram Estevteicunetuvoties!Undārzābijaaugļukoki,labāki nekāšis.

7"BetļaunaisSātans,kasnepalikasavāpirmajāstāvoklī unneturējasavuticību,kamnebijalabunodomupretMani, unkas,laiganEsviņubijuradījis,tomērManinoniecināja unmeklējaDievību,tākaEsviņunometunodebesīm,viņširtas,kaslikakokamizskatītiespatīkamamjūsuacīs, līdzjūsnotāēdāt,paklausotViņam.

8"TājūsesatpārkāpušiManubausli,untāpēcEsjums esmuuzlicisvisasšīsbēdas

9"JoEsesmuDievsRadītājs,kurš,radotSavasradības, nevēlējāstāsiznīcinātBetpēctam,kadtāsbijaManas dusmasizraisījušas,Estāssodījuarsmagāmmocībām,līdz tāsnožēlosgrēkus.

10"Bet,javiņitomērnocietināssavuspārkāpumus,tiebūs mūžīgilāstīti"

7.NODAĻA

1KadĀdamsunIevadzirdējašosvārdusnoDieva,viņi vēlvairākraudājaunžēlojās;betviņistiprinājasavassirdis Dievā,jotagadviņijuta,kaTasKungsviņiemirkātēvsun māte;untiešišīiemesladēļviņiraudājaViņapriekšāun meklējaViņažēlastību

2TadDievsapžēlojāspartiemunsacīja:“Ak,Ādam,Es esmuslēdzisarteviSavuderību,unEsnotāsneatkāpšos, unEstevineatļaušuatgrieztiesdārzā,kamērManalielā derība,piecasarpusidienas,nebūsizpildīta.”

3TadĀdamssacījaDievam:“Ak,Kungs,Tumūsradījiun padarījimūspiemērotusdzīvošanaidārzā;unpirmses pārkāpulikumu,Tulikivisiemzvēriemnāktpiemanis,lai estiemdotuvārdus

10"UnTuņēmimani,kaulu,unradījimaniparsievieti, mirdzošukāviņš,arsirdi,prātuunrunu;unmiesā,līdzīgu viņam;unTuradījimanipēcviņasejasvaibstulīdzībasar Savužēlastībuunspēku.

4"TadpārmanibijaTavažēlastība,unesikvienunosaucu pēcTavaprāta,unTuviņusvisuspakļāviman.

5“Bettagad,akDievsKungs,tāpēckaesmupārkāpis Tavupavēli,visizvērisacelsiespretmaniunaprīsmaniun TavukalponiIevuunizdeldēsmūsudzīvībasnozemes virsas

6"TāpēcesTevilūdzu,akDievs,lai,tākāTumūsesi izvedisnodārzaunesimūsnovietojissvešāzemē,Tu neļaujzvēriemmumsnodarītpāri"

7KadTasKungsdzirdējašosĀdamavārdus,Viņampar viņukļuvažēlunViņšjuta,kapatiesibijateicis,kalauka zvēricelsiesunaprīsviņuunIevu,joViņš,TasKungs,bija dusmīgsuzviņiemabiemviņupārkāpumadēļ.

8TadDievspavēlējazvēriem,putniemunvisiem,kas pārvietojaspazemi,nāktpieĀdamaundraudzētiesarviņu, unnetraucētviņuunIevu;tāpatarīnevienulaboun taisnīgostarpviņupēcnācējiem

9TadzvēripaklanījāsĀdamampēcDievapavēles, izņemotčūsku,pretkuruDievsbijasadusmots.Tānenāca pieĀdamakopāarzvēriem

8.NODAĻA

1TadĀdamsraudājaunsacīja:“Ak,Dievs,kadmēs dzīvojāmdārzāunmūsusirdisbijapacilātas,mēsredzējām eņģeļus,kasdebesīsdziedājaslavasdziesmas,bettagad mēsneredzamtā,kāagrāk;jā,kadmēsiegājāmalā,visa radībamumsapslēpās.”

2TadDievsTasKungssacījaĀdamam:"KadtubijiMan pakļauts,tevbijagaišadabasevī,untāpēctuvarējiredzēt lietastālumā.Betpēctavapārkāpumatavagaišādabatika tevatņemta;untevvairsnebijaļautsredzētlietastālumā, bettikaituvumā,pēcmiesasspējām,jotāirdzīvnieciska"

3KadĀdamsunIevabijadzirdējušišosvārdusnoDieva, viņiaizgāja,slavējotunpielūdzotViņuarnoskumušusirdi

4UnDievspārstājaartiemsazināties

9.NODAĻA

1TadĀdamsunIevaiznācanoDārgumualasuntuvojās dārzavārtiem,unturviņinostājās,laiuztiemskatītos,un raudāja,kabijanotiemaizgājuši

2UnĀdamsunIevadevāsnodārzavārtiemuztādienvidu pusiunatradaturūdeni,kaslaistījadārzunoDzīvības kokasaknes,unkasnoturienessadalījāsčetrāsupēspāri zemei.

3Tadviņipienācauntuvojāsšimūdenimuntoaplūkoja; unredzēja,katasirūdens,kasiztecējanoDzīvībaskoka saknesdārzā

4UnĀdamsraudājaunvaimanāja,unsitapakrūtīmparto, katikaatšķirtsnodārza;unsacījaIevai:--

5"KādēļTuesiuzlicisman,sevunmūsupēcnācējiemtik daudzšomocībuunsodu?"

6UnIevaviņamsacīja:"Kotuesiredzējis,karaudiuntā armanirunā?"

7UnviņšsacījaIevai:"Vaituneredzišoūdeni,kasbija piemumsdārzā,kaslaistījadārzakokusunnoturienes iztecēja?

8"Unmēs,kadbijāmdārzā,partonerūpējāmies;bet,kopš esamnokļuvušišajāsvešajāzemē,mēstomīlamun izmantojamsavālabā"

9Bet,kadIevadzirdējašosvārdusnoviņa,viņaraudāja; unnoviņuraudāšanassāpēmviņasiekritatajāūdenī;un gribējasevitajāizbeigt,lainekadvairsneatgrieztosun neredzēturadību;jo,kadviņasskatījāsuzradīšanasdarbu, viņasjuta,kaviņāmirjāizdarapašiemgals.

10.NODAĻA

1TadDievs,žēlsirdīgsunžēlīgs,uzlūkojaviņustāguļam ūdenī,tuvunāvei,unsūtījaeņģeli,kasviņusizvilkano ūdensunnolikajūraskrastākāmirušus

2TadeņģelisdevāsaugšuppieDieva,tikalaipnigaidītsun sacīja:"Ak,Dievs,Tavasradībasiratdevušassavupēdējo elpu"

3TadDievssūtījaSavuVārduĀdamamunIevai,kas viņuspiecēlanomirušajiem.

4UnĀdamssacījapēctam,kadbijaaugšāmcēlies:“Ak, Dievs,kamērmēsbijāmdārzā,mumsšisūdensnebija vajadzīgs,unmēspartonerūpējāmies;bet,kopšmēs nonācāmšajāzemē,mēsbeztāvairsnevaramiztikt”

5TadDievssacījaĀdamam:"KamērtubijiManā pakļautībāunbijispožseņģelis,tunepazinišoūdeni.

6"Betpēctam,kadtuesipārkāpisManubausli,tuvairs nevariiztiktbezūdens,lainomazgātusavuķermeniun liktutamaugt;jotastagadirlīdzīgslopiemuntamtrūkst ūdens"

7KadĀdamsunIevadzirdējašosvārdusnoDieva,viņi rūgtiraudāja;unĀdamslūdzaDievu,laiļautuviņam atgrieztiesdārzāunvēlreiztoapskatīt

8BetDievssacījaĀdamam:“Estevesmudevissolījumu; kadšissolījumsbūsizpildīts,Esteviatvedīšuatpakaļdārzā, teviuntavustaisnīgospēcnācējus”

9UnDievspārstājasazinātiesarĀdamu

11.NODAĻA

1TadĀdamsunIevajuta,kaviņusmocījaslāpes, karstumsunbēdas

2UnĀdamssacījaIevai:"Mēsnedzersimnošīūdens,pat jamēsmirtu.Ak,Ieva,kadšisūdensnonāksmūsuiekšās, taspastiprināsmūsusodusunmūsubērnusodus,kasnāks pēcmums"

3TadganĀdams,ganIevaizkāpanoūdensunnedzēra nekonotā;betnācauniegājaDārgumualā

4Bet,atrodotiesiekšā,ĀdamsnevarējaredzētIevu;viņš dzirdējatikaiviņasradītotroksni.Arīviņanevarējaredzēt Ādamu,betdzirdējaviņaradītotroksni

5TadĀdamsdziļāsbēdāsraudājaunsitapakrūtīm;un viņšpiecēlāsunsacījaIevai:"Kurtuesi?"

6Unviņaviņamsacīja:"Redzi,esstāvušajātumsā"

7Tadviņšviņaisacīja:“Atceries,cikgaišādabamēs dzīvojām,kamērmēsuzturējāmiesdārzā!

8"Ak,Ieva!Atceriesgodību,kaspārmumsdusējadārzā Ak,Ieva!Atcerieskokus,kasmūsēnājadārzā,kamērmēs starptiemstaigājām

9"Ak,Ieva!Atceries,ka,kamērmēsbijāmdārzā,mēs nezinājāmnenakti,nedienu.PadomāparDzīvībaskoku, nokuraapakšasplūdaūdensunkaspārmumslēja mirdzumu!Atceries,ak,Ieva,dārzazemiuntāsspožumu!

10"Padomājiet,ak,padomājietpartodārzu,kurānebija tumsas,kamērmēstajādzīvojām

11"TiklīdzmēsiegājāmšajāDārgumualā,mūsapņēma tumsa,līdzmēsvairsnevarējāmviensotruredzēt,un visāmšīsdzīvesbaudāmbijapienācisgals"

12.NODAĻA

1TadĀdamssitasevpakrūtīm,viņšunIeva,unviņi sērojavisunakti,līdztuvojāsrītausma,unviņinopūtāspar visunaktiMijazijā

2UnĀdamssitaseviunnokritazemēalāaizrūgtām bēdāmuntumsasdēļungulējaturkāmiris

3BetIevadzirdējatroksni,koviņšradīja,krītotzemē,un viņaarrokāmmeklējaviņuunatradaviņukālīķi.

4Tadviņanobijās,zaudējavaloduunpalikapieviņa

5BetžēlsirdīgaisKungsuzlūkojaĀdamanāviunIevas klusēšanu,baidotiesnotumsas.

6UnDievaVārdsnācapieĀdamaunpiecēlaviņuno miroņiemunatvēraIevasmuti,laiviņavarēturunāt

7TadĀdamspiecēlāsalāunsacīja:“Ak,Dievs,kāpēc gaismanomumsiratstājusiesuntumsapārmumsnākusi?

KāpēcTumūsatstājšajāilgajātumsā?KāpēcTumūstā mocī?

8"Unšītumsa,akKungs,kurtābija,pirmstānācapār mums?Tāirtāda,kamēsnevaramviensotruredzēt

9"Jo,kamērmēsbijāmdārzā,mēsneredzējām,nedzpat zinājām,kasirtumsaEsnebijupaslēptsnoIevas,unviņa nebijapaslēptanomanis,līdzšimbrīdim,kadviņamani vairsnevarredzēt;unnekādatumsanenācapārmums,lai mūsvienunootrašķirtu

10"BetmēsabibijāmvienāspožāgaismāEsredzējuviņu, unviņaredzējamani.Tomērtagad,kopšmēsienācāmšajā alā,pārmumsirnākusitumsaunmūsšķīrusi,tākaesviņu neredzu,unviņaneredzmani"

11"Ak,Kungs,vaiTumūsmocīsiaršotumsu?"

13.NODAĻA

1Tad,kadDievs,žēlsirdīgaisunlīdzjūtībaspilnais, dzirdējaĀdamabalsi,Viņšviņamsacīja:

2"Ak,Ādam,kamērvienlabaiseņģelisManpaklausīja, pārviņuunviņapulkiemlaidāsspožagaisma

3"Bet,kadviņšpārkāpaManubausli,Esviņamatņēmušo gaišodabu,unviņškļuvatumsīgs.

4"Un,kadviņšbijadebesīs,gaismasvalstībā,viņšneko nezinājapartumsu

5"Betviņšpārkāpalikumu,unEslikuviņamkristno debesīmuzzemi;unšītumsanācapārviņu

6"Unpārtevi,akĀdam,kamērbijiManādārzāun paklausījiMan,arīnolaidāsšīspožāgaisma"

7"Bet,kadEsdzirdējupartavupārkāpumu,Estevatņēmu šospožogaismuTomērSavāžēlastībāEstevinepārvērtu tumsā,betganradījutavumiesu,pārkuruEsizklājušo ādu,laitāizturētuaukstumuunkarstumu

8"JaEsbūtuļāvisSavāmdusmāmsmagikristpārtevi,Es tevibūtuiznīcinājis;un,jaEstevibūtupārvērtistumsā,tas būtutas,itkāEstevibūtunogalinājis

9"BetSavāžēlastībāEsteviesmuradījistādu,kādstuesi; kadtu,Ādam,pārkāpiManupavēli,Esteviizdzinuno dārzaunlikutevnāktšajāzemē;unpavēlējutevdzīvot šajāalā;untumsanācapārtevi,tāpatkāpārto,kas pārkāpaManupavēli

10"Tā,akĀdam,šīnaktsteviirpievīlusiTāneturpināsies mūžīgi,betirtikaidivpadsmitstundas;kadtābeigsies, atgriezīsiesdienasgaisma

11"Tāpēcnenopūtiesunneesisatraukts;unnesakisavā sirdī,kašītumsairilgaunnogurdinošiievelkas;unnesaki savāsirdī,kaesteviartomokau

12"Stiprinisavusirdiunnebīsties!ŠītumsanavsodsBet, akĀdam,Esesmuradījisdienuunesmuievietojistajā sauli,laitādotugaismu,laituuntavibērnidarītusavu darbu

13JoEszināju,katugrēkosiunpārkāpsilikumusunnāksi šajāzemēTomērEstevinepiespiedu,nedzuzklausīšu, nedzapklusināšu;nedztevinolemšutavaskrišanasdēļ; nedztavasiziešanasnogaismastumsā;nedzarītavas iziešanasnodārzašajāzemēdēļ

14“JoEsteviradījunogaismasungribējunotevisradīt gaismasbērnusuntevlīdzīgus”

15“BettunevienudienuneturējiManubausli,iekamsEs nebijupabeidzisradīšanuunsvētījisvisu,kastajāir.

16TadEstevpavēlējuparkoku,laitunotāneēdTomēr Eszināju,kaSātans,kaspatssevipievīla,pievilsarītevi

17“TāEstevarkokulikuzināt,katevnenākttamtuvumā. UnEstevteicu,katevnavjāēdnotāaugļiem,nedzjāgaršo to,nedzjāsēžzemtā,nedztamjāpiekāpjas”

18"JaEsnebūtubijisunnebūturunājisartevi,akĀdam, parkoku,unjaEsnebūtuteviatstājisbezpavēles,untu būtugrēkojis–tasbūtubijispārkāpumsnoManaspuses, joesnebūtudevistevnekādupavēli;tupagrieztosatpakaļ unvainotuManiparto

19"BetEstevpavēlējuunbrīdinājutevi,untukritiTāka ManasradībasnevarManivainot,betganvainagulstas tikaiuzviņāmpašām

20“Un,akĀdam,Esesmuradījisdienutevuntaviem bērniempēctevis,laiviņitajāstrādātuunpūlētos.UnEs esmuradījisnakti,laiviņitajāatpūstosnosavadarbaunlai laukazvērinaktīizietuunmeklētusavubarību

21"Bettagadmaztumsasirpalicis,akĀdam;undrīz parādīsiesdienasgaisma"

14.NODAĻA

1TadĀdamssacījaDievam:"Ak,Kungs,ņemmanu dvēseliunneļaujmanvairsredzētšotumsu;vaipārved maniuzkāduvietu,kurnavtumsas"

2BetDievsTasKungssacījaĀdamam:“PatiesiEstev saku,šītumsībanotevispāriesikdienas,koEstevesmu noteicis,līdzkamērtiksizpildītaManaderība;kadEstevi glābšuunatvedīšuatpakaļdārzā,gaismasmājoklī,pēc kuratuilgojies,kurnavtumsasEsteviatvedīšuturp–debesuvalstībā”

3DievsatkalsacījaĀdamam:"Visasšīsciešanas,kotuesi spiestsuzņemtiessavapārkāpumadēļ,neatbrīvostevino Sātanarokasunneglābstevi

4"BetEstodarīšuKadEsnonākšunodebesīmunkļūšu partavaspēcnācējumiesuunuzņemšosuzSevistovājumu, nokuratucieši,tadtumsa,kastevipārņēmašajāalā,nāks pārManikapā,kadEsbūšutavaspēcnācējumiesā.

5"Unes,kamnavgadu,būšupakļautsgadu,laiku,mēnešu undienuskaitīšanai,unestikšuuzskatītsparvienuno cilvēkudēliem,laiteviglābtu."

6UnDievspārstājasazinātiesarĀdamu

15.NODAĻA

TadĀdamsunIevaraudājaunsērojaDievavārdadēļ,ka viņineatgriezīsiesdārzā,kamērnebūspiepildījušāsviņiem nolemtāsdienas;betgalvenokārttāpēc,kaDievsviņiem bijateicis,kaViņambūsjāciešviņupestīšanasdēļ

16.NODAĻA

1PēctamĀdamsunIevanemitējāsstāvētalā,lūgtun raudāt,līdzuzausarīts

2Un,kadviņiredzējagaismuatgriezāmies,viņiatturējās nobailēmunstiprinājasavassirdis.

3TadĀdamssākanāktārānoalasUn,kadviņšnonāca pietāsieejas,nostājāsunpagriezasejupretaustrumiem,un redzējasaulilecamkvēlojošosstaros,unsajutatās karstumuuzsavaķermeņa,viņšnobijāsunsavāsirdī nodomāja,kašīliesmairizgājusi,laiviņumocītu

4Tadviņšraudāja,sitapakrūtīm,nokritauzsavavaiga zemēunlūdzaDievu,sacīdams:

5"Ak,Kungs,nepiemeklēmani,nedziznīcinimani,nedz atņemmanudzīvībunozemes."

6Joviņšdomāja,kasauleirDievs

7TākāĀdamsatradāsdārzāundzirdējaDievabalsiun skaņu,koViņšradījadārzā,unbijāsViņa,viņšnekad neredzējasaulesspožogaismu,nedzarītāsliesmojošais karstumsskāraviņaķermeni

8Tāpēcviņšbaidījāsnosaules,kadtāsliesmojošiestari viņusasniedzaViņšdomāja,kaDievsviņumocīsarto visāsdienās,kadViņšviņambijanolēmis

9JoarīĀdamssavāsdomāssacīja:TāpatkāDievsmūs navmocījisartumsu,lūk,Viņširlicisšaisauleiuzlēktun mocītmūsardedzinošukarstumu

10Kamērviņštādomājasavāsirdī,pieviņanācaDieva vārdsunsacīja:

11"Ak,Ādam,celiesunnostājieskājāsŠīsaulenavDievs, bettāirradīta,laidotugaismudienā,parkoestevteicualā, sakot:"laiuzausturītausmaundienābūtugaisma""

12"BetEsesmuDievs,kastevimierinājanaktī"

13UnDievspārstājasazinātiesarĀdamu.

17.NODAĻA

1TadĀdamsunIevaiznācapaalasieejuundevāsdārza virzienā

2Bet,kadviņituvojāsrietumuvārtiem,nokurienesnāca Sātans,kadpiemānījaĀdamuunIevu,viņiieraudzīja čūsku,kaskļuvaparSātanu,nākampievārtiemunskumji laizāmputekļusunlocāmiesuzkrūtīmpazemiDievalāsta dēļ

3Un,jaagrākčūskabijaviscildenākānovisiemzvēriem, tagadtābijamainījusiesunkļuvusislidena,unvisļaunākā novisiem,untārāpojauzkrūtīmungājauzvēdera

4Un,laigantasbijavisskaistākaisnovisiemzvēriem,tas bijamainījiesunkļuvisparvisneglītākonovisiemTā vietā,laiēstulabākobarību,tastagadēdaputekļusTā vietā,laidzīvotu,kāiepriekš,labākajāsvietās,tagadtas dzīvojaputekļos

5Un,laigantasbijavisskaistākaisnovisiemzvēriem,kas visistāvējamēmīgitāskaistumapriekšā,tagadtastiem šķitariebīgs

6Unatkal,tādzīvojavienāskaistāmājvietā,uzkuruvisi pārējiedzīvniekinācanociturienes;unkurtādzēra,arītie dzēranotāspašas;tagad,pēctam,kadtāDievalāstadēļ bijakļuvusiindīga,visizvēribēganotāsmājvietasun negribējadzertūdeni,kotādzēra;betbēganotās.

18.NODAĻA

1KadnolādētāčūskaieraudzījaĀdamuunIevu,tāpietūca galvu,nostājāsuzastesunarasinssarkanāmacīmdarījatā, itkāgribētuviņusnogalināt

2TādevāstaisniuzIevuunskrējaviņaipakaļ;kamēr Ādamsstāvējablakusunraudāja,joviņamrokānebija nūjas,arkosistčūsku,unviņšnezināja,kātononāvēt

3Bet,sirdidegaotparIevu,Ādamstuvojāsčūskaiun satvēratoaizastes;kadtāpagriezāspretviņuunsacīja viņam:

4“Ak,Ādam,tevisunIevasdēļesesmuslidensun staigājuuzvēdera.”Tadsavalielāspēkadēļtasnogāza ĀdamuunIevuunspiedāsuzviņiem,itkāgribētuviņus nogalināt

5BetDievssūtījaeņģeli,kasčūskuaizdzinanoviņiemun piecēlaviņus

6TadDievaVārdsnācapiečūskasunsacījatai:"Pirmkārt Estevilikukustētiesunlikutevstaigātuzvēdera,betEs neatņēmutevvalodu

7"Bettagadesimēmsunnerunāvairsnetu,netavatauta; jovispirmsmanuradībubojāejairnotikusitavudēļ,un tagadtuvēliestāsnogalināt"

8Tadčūskakļuvamēmsunvairsnerunāja

9UnpēcDievapavēlesnodebesīmpūtavējš,kasaiznesa čūskupromnoĀdamaunIevas,nometatojūraskrastā,un tāpiezemējāsIndijā

19.NODAĻA

1BetĀdamsunIevaraudājaDievapriekšā.UnĀdams sacījaViņam:

2"Ak,Kungs,kadesbijualā,esTev,mansKungs,teicu, kalaukazvēricelsiesunmaniaprīsunnonāvēsmanu dzīvībunozemes"

3TadĀdams,tādēļ,kasarviņubijanoticis,sitapakrūtīm unnokritazemēkālīķis;tadpieviņanācaDievaVārds, kasviņupiecēlaunsacījaviņam:

4"Ak,Ādam,neviensnošiemzvēriemnevarēstevnodarīt ļaunumu;jo,kadEslikuzvēriemuncitāmkustīgām būtnēmnāktpietevisalā,Esneļāvučūskainākttāmlīdzi, laitāneuzkāptuprettevi,liktutevdrebēt;unbailesnotās neiekristujūsusirdīs

5JoEszināju,katasnolādētaisirļauns;tāpēcEsneļāvu tamtuvotiestevkopāarcitiemzvēriem

6"Bettagadstiprinasavusirdiunnebīsties!Esesmuar tevilīdztodienubeigām,koEstevesmunolēmis"

20.NODAĻA

1TadĀdamsraudājaunsacīja:“Ak,Dievs,pārvedmūsuz cituvietu,laičūskavairsnevarmumstuvotiesunsacelties pretmumsLaitāneatrodTavukalponiIevuvienupašuun nenogalinaviņu,jotāsacisirriebīgasunļaunas.”

2BetDievssacījaĀdamamunIevai:“Nebīstieties turpmāk,Esneļaušutamjumstuvoties;Estoesmu

ĀdamaunIevaspirmāgrāmata

aizdzinājisnošīkalna,unEstajāneatstāšuneko,kasjums kaitētu.”

3TadĀdamsunIevapielūdzaDievu,pateicāsViņamun slavējaViņuparto,kaViņšviņusirizglābisnonāves.

21.NODAĻA

1TadĀdamsunIevadevāsmeklētdārzu.

2Unkarstumskāliesmasitaviņusejas,unviņisvīda karstumadēļunraudājaTāKungapriekšā

3Betvieta,kurtieraudāja,bijatuvuaugstamkalnam,pretī dārzarietumuvārtiem

4TadĀdamsnometāsnokalnavirsotnes;viņasejabija sakropļotaunviņamiesanodīrāta;noviņatecējadaudz asiņu,unviņšbijatuvunāvei

5TikmērIevapalikastāvamkalnā,raudādamapārviņu,tā gulēdama

6Unviņasacīja:"Esnegribudzīvotpēcviņa,jovisu,ko viņšsevnodarīja,tasbijamanisdēļ."

7Tadviņametāsviņampakaļ,tikasaplosītaunsadragāta arakmeņiemunpalikaguļotkāmirusi

8BetžēlsirdīgaisDievs,kasraugāsuzSavāmradībām, raudzījāsarīuzĀdamuunIevu,kadtiegulējamiruši,un ViņšsūtījaviņiemSavuVārduunpiecēlaviņusaugšām

9UnsacījaĀdamam:“Ak,Ādam,visasšīsciešanas,kotu patssevesinodarījis,nelīdzēspretManuvaldīšanu,nearī tāsmainīs5500gaduderību”

22.NODAĻA

1TadĀdamssacījaDievam:"Esvīstukarstumā,esmu nogurisnoiešanasunmanriebjasšīpasauleUnesnezinu, kadTumaninotāsizvedīsi,laiesvarētuatpūsties"

2TadDievsTasKungssacījaviņam:"Ak,Ādam,tasnevar notikttiešitagad,kamērnebūsiizbeidzissavasdienasTad Esteviizvedīšunošīsnelaimīgāszemes"

3UnĀdamssacījaDievam:"Kamēresbijudārzā,es nepazinunekarstumu,nevājumu,nepārvietošanos,ne drebēšanu,nebailes;bettagad,kopšesnonācušajāzemē, visasšīsbēdasmaniirpiemeklējušas."

4TadDievssacījaĀdamam:"KamērvientuturējiManu bausli,ManagaismaunManažēlastībadusējauztevisBet, kadtupārkāpiManubausli,tevišajāzemēpiemeklēja bēdasunciešanas"

5UnĀdamsraudājaunsacīja:“Ak,Kungs,nenogalini manišīiemesladēļ,nedzsitmaniarsmagāmmocībām, nedzarīatmaksāmanpēcmaniemgrēkiem!Jomēspēc savasgribaspārkāpāmTavupavēliunatmetāmTavu likumuuncentāmieskļūtdievi,līdzīgiTev,kad ienaidnieksSātansmūspievīla”

6TadDievsatkalsacījaĀdamam:"Tāpēckatuesicietis bailesundrebēšanušajāzemē,vājprātuunciešanas, staigādamsunstaigādamsapkārt,kāpdamspašokalnuun nomirdamsnotā,EsvisutouzņemšosuzSevis,laitevi glābtu"

23.NODAĻA

1TadĀdamsvēlvairākraudājaunsacīja:“Ak,Dievs, apžēlojiesparmani,laiTuuzņemtosto,koesvēlosdarīt.”

2BetDievsņēmaSavuVārdunoĀdamaunIevas

3TadĀdamsunIevapiecēlāskājās,unĀdamssacījaIevai: "Apjozies,unarīesapjozīšos."Unviņaapjozies,kā Ādamsviņaibijateicis

4TadĀdamsunIevaņēmaakmeņusunnovietojatos altāraformā;unviņiņēmalapasnokokiemārpusdārza,ar kurāmviņinoslaucījanoklintsvirsmasasinis,kobija izlējuši

5Betto,kasbijanokritisuzsmiltīm,viņisavācakopāar putekļiem,arkuriemtasbijasajaukts,unupurējauzaltāra kāupuriDievam

6TadĀdamsunIevastāvējazemaltāraunraudāja,lūdzot Dievu:"Piedodmumsmūsupārkāpumusungrēkusun paskatiesuzmumsarSavužēlsirdīgoaci.Jo,kadmēs bijāmdārzā,mūsuslavasdziesmasunhimnasnemitīgi pacēlāsTavāpriekšā

7"Bet,kadmēsnonācāmšajāsvešajāzemē,tīraslavavairs nebijamūsurīcībā,netaisnīgalūgšana,nesaprotošassirdis, nesaldasdomas,netaisnīgipadomi,negudrība,ne taisnīgasjūtas,arīmūsugaišādabavairsnebijanomums atstātaBetmūsuķermenisirmainījiesnotāslīdzības, kādatasbijasākumā,kadmēstikāmradīti

8"Tomērtagadpaskatiesuzmūsuasinīm,kastiekupurētas uzšiemakmeņiem,unpieņemtāsnomūsurokām,tāpatkā slavasdziesmas,komēsTevdziedājāmsākumā,kadbijām dārzā."

9UnĀdamssākaizteiktDievamvairāklūgumu

24.NODAĻA

1TadžēlsirdīgaisDievs,labaisuncilvēkusmīlošais, uzlūkojaĀdamuunIevuunviņuasinis,kotiebija pienesušiViņamkāupuribezViņapavēlesBetViņš brīnījāspartiemunpieņēmaviņuupurus

2UnDievsnoSavavaigasūtījaspožuuguni,kasaprija viņuupuri

3Viņšsajutaviņuupurusaldosmaržuunparādījatiem žēlastību.

4TadDievaVārdsnācapieĀdamaunsacījaviņam:“Ak, Ādam,tāpatkātuesiizlējissavasasinis,tāpatesizliešu Savasasinis,kadkļūšupartavapēcnācējamiesu;untāpat kātu,Ādam,esimiris,tāpatesmiršuUntāpatkātuuzcēli altāri,tāpatestevuzcelšualtārivirszemes;untāpatkātu upurējisavasasinisuztā,tāpatesupurēšuSavasasinisuz altāravirszemes

5"Un,tāpatkātulūdzipiedošanucauršīmasinīm,tāpat arīesSavāsasinīspiedošugrēkusunizdzēsīšu pārkāpumus"

6"Untagad,redzi,Esesmupieņēmistavuupuri,akĀdam, betderībasdienas,kurāsEstevisaistīju,vēlnav piepildījušāsKadtāsbūspiepildījušās,tadEsteviatvedīšu atpakaļdārzā

7"Tāpēcstiprinisavusirdi,un,kadtevipiemeklēsbēdas, tadupurēMan,unEsbūšuprettevilabvēlīgs"

25.NODAĻA

1BetDievszināja,kaĀdamambijadomas,kaviņšbieži nogalināsseviunupurēsViņamsavasasinis

2TāpēcViņštamsacīja:"Ak,Ādam,nenogalinisevivairs tā,kātutoizdarīji,metotieslejānotākalna."

3BetĀdamssacījaDievam:“Manbijaprātānekavējoties seviiznīcināt,jobijupārkāpisTavusbaušļusuniznācisno

ĀdamaunIevaspirmāgrāmata

skaistādārza;unspožāsgaismasdēļ,koTumanesiliedzis; unslavasdziesmudēļ,kasplūdanomanasmutesbezmitas, ungaismasdēļ,kasmaniapņēma

4"TomērSavāžēlastībā,akDievs,neatstājmanipavisam prom,betesimanžēlīgsikreiz,kadesmirstu,unatdzīvini mani

5"Unartotiksdarītszināms,kaTuesižēlsirdīgsDievs, kasnegrib,laikādsietubojā;kasnemīl,kakādskrīt;un kasnevienunenosodanežēlīgi,sliktiunarpilnīgu iznīcināšanu"

6TadĀdamsklusēja

7UnDievaVārdsnācapieviņaunsvētījaviņu,mierināja viņuunnoslēdzaarviņuderību,kaViņšviņuizglābs viņamnolemtodienubeigās

8Šistadbijapirmaisupuris,koĀdamsnesaDievam;untā taskļuvaparviņaparadumu.

26.NODAĻA

1TadĀdamspaņēmaIevu,unviņisākaatgriezties Dārgumualā,kurviņidzīvojaBet,kadviņitaituvojāsun toieraudzījanotālienes,ĀdamuunIevupārņēmalielas bēdas,kadviņiuztoskatījās

2TadĀdamssacījaIevai:“Kadmēsbijāmkalnā,mūs mierinājaDievavārds,kasarmumssarunājās;ungaisma, kasnācanoaustrumiem,apspīdējamūs

3"BettagadDievaVārdsirnomumsapslēpts;ungaisma, kasspīdējapārmums,irtikļotimainījusies,kapazūd,un laipārmumsnāktumsaunbēdas

4"Unmēsesamspiestiieietšajāalā,kasirkācietums,kur mūsapņemtumsa,tākamēsesamšķirtiviensnootra;un tumaninevariredzēt,unestevinevaruredzēt"

5KadĀdamsbijateicisšosvārdus,viņiraudājaunizpleta rokasDievapriekšā,joviņibijapilnibēdu.

6UnviņilūdzaDievu,laiViņšsūtaviņiemsauli,laitā spīdētupārviņiem,laitumsaneatgrieztospārviņiemun viņivairsnenonāktuzemšīklintsseguma.Unviņivēlējās labākmirt,nekāredzēttumsu

7TadDievsuzlūkojaĀdamuunIevuunviņulielāsbēdas, unvisu,koviņibijadarījušiardedzīgusirdi,visuto nelaimjudēļ,kurāsviņiatradāssavasagrākāslabklājības vietā,unvisutociešanudēļ,kasviņuspiemeklējasvešajā zemē.

8TāpēcDievsnebijauzviņiemdusmīgsunnepacietīgs, betViņšbijapacietīgsunlēnprātīgspretviņiem,tāpatkā pretbērniem,koViņšbijaradījis.

9TadDievaVārdsnācapieĀdamaunsacījaviņam: “Ādam,kasattiecasuzsauli,jaEstopaņemtuunatnestu tev,dienas,stundas,gadiunmēnešivisikļūtuveltīgi,un derība,koEsarteviesmuslēdzis,nekadnetiktuizpildīta

10"Bettadtevipagrieztuunatstātuilgstošāsērgā,untev nebūtuatstātanekādapestīšanamūžīgi."

11"Jā,drīzākpacietīgiunnomierinies,kamērtupaliec naktīundienā,līdzdienupiepildīšanāsunManasderības laiksnāks

12"TadEsnākšuunteviglābšu,akĀdam,joEsnegribu, laituciestu."

13"Un,kadespaskatīšosuzvisāmlabajāmlietām,kurās tudzīvoji,unkāpēctunotāmiznāci,tadeslabprātparādītu tevžēlastību.

14“BetEsnevarugrozītderību,kasizgājusinoManas mutes;citādiEstevibūtuatvedisatpakaļdārzā”

15"Kadderībabūsizpildīta,tadEsparādīšužēlastībupret teviuntaviempēcnācējiemunievedīšutevipriekazemē, kurnavnebēdu,neciešanu,betpaliekošsprieksun līksmība,gaisma,kasnekadneizzūd,unslava,kasnekad nebeidzas,unskaistsdārzs,kasnekadnepazudīs."

16UnDievsatkalsacījaĀdamam:"Esipacietīgsunieej alā,jotumsa,nokurastubaidījies,ilgstikaidivpadsmit stundas;un,kadtābeigsies,uzausīsgaisma."

17KadĀdamsdzirdējašosvārdusnoDieva,viņšunIeva pielūdzaViņu,unviņusirdistikamierinātasViņiatgriezās alāpēcsavaparaduma,kamērnoviņuacīmritējaasaras, noviņusirdīmnācabēdasunvaimanas,unviņivēlējās,lai viņudvēseleatstātuviņuķermeni.

18UnĀdamsunIevastāvējaunlūdza,līdzpārviņiem nācanaktstumsa,unĀdamspaslēpāsnoIevas,unviņano viņa.

19Unviņipalikastāvamlūgšanā

27.NODAĻA

1KadSātans,visalabānīdējs,redzēja,kaviņiturpina lūgties,kāDievsarviņiemsarunājasunmierinaviņus,un kāViņširpieņēmisviņuupuri,–Sātansparādījās

2Viņšiesākaarsavupulkupārveidošanu;viņarokāsbija mirdzošauguns,untieatradāsspožāgaismā.

3Tadviņšnovietojasavutronialasieejastuvumā,joviņu lūgšanudēļviņšnevarējatajāieietUnviņšielējagaismu alā,līdzalamirdzējapārĀdamuunIevu;kamērviņa saimniekisākadziedātslavasdziesmas

4UnSātanstodarīja,laiĀdams,ieraugotgaismu,domātu piesevis,katāirdebesugaismaunkaSātanapulkiir eņģeļi;unkaDievstosirsūtījisvērotaluundotviņam gaismutumsā

5Tā,ka,kadĀdamsiznācanoalasunieraudzījaviņus,un ĀdamsunIevapaklanījāsSātanam,tadviņštādējādi uzvarējaĀdamuunotroreizipazemojaviņuDievapriekšā 6KadĀdamsunIevaieraudzījagaismu,iedomājoties,ka tāirīsta,viņistiprinājasavassirdis;tomēr,trīcot,Ādams sacījaIevai:

7"Skatietiesuztolielogaismuunuztāmdaudzajāmslavas dziesmām,unuztopulku,kasstāvārpusēunnenākpie mumsiekšā,nestāstietmums,kotiesaka,nokurienestie nāk,vaikonozīmēšīgaisma;kasiršīsslavasdziesmas; kāpēctāsirsūtītasšurpunkāpēctāsnenākiekšā"

8"JatiebūtunoDieva,tienāktupiemumsalāun pastāstītumumssavuuzdevumu."

9TadĀdamspiecēlāsunardedzīgusirdilūdzaDievu, sacīdams:

10"Ak,Kungs,vaipasaulēirvēlkādscitsdievsbezTevis, kasradījieņģeļusunpiepildījitosargaismu,unsūtījitos mūssargāt,kasgannākskopāarviņiem?

11"Bet,lūk,mēsredzamšospulkus,kasstāvalasieejā;tie irlielāgaismā;tiedziedskaļasslavasdziesmasJatie piederkādamcitamdievam,nevisTev,sakiman;un,jatos esisūtījisTu,darimanzināmuiemeslu,kāpēcTutosesi sūtījis"

12TiklīdzĀdamstobijapateicis,viņamalāparādījās Dievaeņģelis,kassacīja:“Ak,Ādam,nebīstiesŠisir Sātansunviņapulki;viņšvēlastevipievilt,tāpatkāviņš tevipievilasākumā.Pirmoreiziviņšbijapaslēpiesčūskā, betšoreizviņširatnācispietevisgaismaseņģeļaizskatā,

lai,kadtuviņupielūgsi,viņšteviapburtupašaDieva klātbūtnē.”

13TadeņģelisaizgājanoĀdamaunsatvēraSātanualas ieejā,atņēmaviņamizlikšanos,kotasbijapieņēmis,un atvedaviņuviņapašabriesmīgajāveidolāpieĀdamaun Ievas;kuri,viņuieraudzījuši,nobijāsnoviņa

14UneņģelissacījaĀdamam:“Šīnejaukaformairbijusi viņa,kopšDievslikaviņamkristnodebesīm.Viņštajā nevarējatevtuvoties;tāpēcviņšpārvērtāspargaismas eņģeli”

15TadeņģelisaizdzinaSātanuunviņapulkusnoĀdama unIevasunsacījatiem:"Nebīstieties;Dievs,kasjūsradīja, jūsstiprinās."

16Uneņģelisaizgājanotiem

17BetĀdamsunIevapalikastāvamalā;nekāds mierinājumsviņiemnenāca;viņudomasbijasašķeltas.

18Un,kaduzausarīts,viņilūdzaDievuuntaddevās meklētdārzu,joviņusirdisbijavērstasuzto,unviņi nevarējarastmierinājumuparto,kabijatoatstājuši.

28.NODAĻA

1Bet,kadviltīgaisSātansieraudzījaviņusdodamiesuz dārzu,viņšsapulcinājasavupulkuunparādījāsuzmākoņa, gribēdamsviņuspievilt.

2Bet,kadĀdamsunIevaviņušādiredzējavīzijā,viņi domāja,katieirDievaeņģeļi,kasatnākuši,laimierinātu viņusparto,kaviņiiratstājušidārzu,vailaiatvestuviņus atpakaļtajā

3UnĀdamsizpletarokaspretDievu,lūdzotViņu,laiViņš paskaidrotu,kastāsir.

4TadSātans,visalabānīdējs,sacījaĀdamam:“Ak,Ādam, esesmulielāDievaeņģelis;un,lūk,pulki,kasmani ieskauj.

5"Dievsirsūtījismaniunviņus,laitevipaņemtuun atvestuuzdārzarobežuziemeļuvirzienā;uzdzidrāsjūras krastuunnomazgātuteviunIevutajāunatdzīvinātujūs jūsuagrākajāpriekā,laijūsatkalatgrieztosdārzā"

6ŠievārdiiesēdāsĀdamaunIevassirdī

7TomērDievsslēpaSavuVārdunoĀdamaunnelika viņamuzreizsaprast,betgaidīja,lairedzētuviņaspēku;vai viņštiksuzvarētstāpatkāIevadārzā,vaiarīviņšgūs virsroku.

8TadSātanssaucaĀdamuunIevuunsacīja:“Redzi,mēs ejamuzūdensjūru!”Untiesākaiet

9UnĀdamsunIevasekojatiemnelielāattālumā.

10Bet,kadviņinonācapiekalnadārzaziemeļos,ļoti augstakalna,kuravirsotnēnebijanekādupakāpienu,Velns tuvojāsĀdamamunIevaiunlikaviņiemuzkāptvirsotnē patiesībā,nevisvīzijā;vēlēdamies,kāviņštoarīizdarīja, gāztviņuszemēunnogalināt,uniznīcinātviņuvārduno zemes;laišīzemepaliktutikaiviņamunviņapulkiem.

29.NODAĻA

1Bet,kadžēlsirdīgaisDievsredzēja,kaSātansgribēja nogalinātĀdamuarsaviemdaudzveidīgajiemviltībām,un redzēja,kaĀdamsbijalēnprātīgsunbezviltus,Dievs runājaarSātanuskaļābalsīunnolādējaviņu

2Tadviņšunviņapulkiaizbēga,unĀdamsunIevapalika stāvamkalnavirsotnē,nokurienesviņiredzējazemsevis

plašopasauli,augstuvirskurasviņiatradāsBetviņi neredzējanevienunopulka,kastūlītbijaviņiemblakus.

3Viņiraudāja,ganĀdams,ganIeva,Dievapriekšāun lūdzaViņampiedošanu.

4TadDievaVārdsnācapieĀdamaunsacījaviņam:"Zini unsaprotiparšoSātanu,kaviņšcenšaspieviltteviun tavuspēcnācējuspēctevis"

5UnĀdamsraudājaDievaTāKungapriekšāunlūdzāsun lūdzaViņudotviņamkautkonodārzakāzīmi,arkoviņš varētutiktmierināts

6UnDievsuzlūkojaĀdamadomuunsūtījaeņģeliMiķeli līdzjūrai,kassniedzaslīdzIndijai,laitasnoturienes paņemtuzeltastieņusunatnestutosĀdamam.

7ToDievsSavāgudrībādarīja,laišiezeltastieņi, atrodotieskopāarĀdamualā,spīdētuargaismunaktīap viņuundarītugaluviņabailēmnotumsas.

8TadeņģelisMiķelispēcDievapavēlesnokāpalejā,ņēma zeltastieņus,kāDievsviņambijapavēlējis,unatnesatos Dievam.

30.NODAĻA

1PēcšīmlietāmDievspavēlējaeņģelimGabriēlamnokāpt dārzāunteiktķerubam,kastosargāja:“Redzi,Dievsman irpavēlējisietdārzāunpaņemtnoturienessmaržīgas kvēpināmāszālesundottāsĀdamam”

2TadeņģelisGabriēlspēcDievapavēlesnokāpadārzāun pateicaķerubam,kāDievsviņambijapavēlējis.

3Tadķerubssacīja:“Labi”UnGabriēlsiegājaunpaņēma kvēpināmāszāles

4TadDievspavēlējaSavameņģelimRafaēlamnokāpt dārzāunrunātarķerubuparmirrēm,kodotĀdamam

5UneņģelisRafaēlsnokāpalejāunteicaķerubam,kā Dievsviņambijapavēlējis,unķerubssacīja:“Labi.”Tad Rafaēlsiegājaunņēmamirres

6ZeltastieņibijanoIndijasjūras,kurirdārgakmeņi Kvēpināmāszālesbijanodārzaaustrumurobežas,bet mirresnorietumurobežas,nokurienesĀdamamnāca rūgtums

7UneņģeļiatnesašīstrīslietasDievampieDzīvībaskoka dārzā

8TadDievssacījaeņģeļiem:"Iemērciettosūdensavotā; tadpaņemiettosunapslakietartoūdeniĀdamuunIevu, laiviņimazlietmierinātossavāsbēdās,undodiettos ĀdamamunIevai

9Uneņģeļidarījatā,kāDievstiembijapavēlējis,untie atdevavisasšīslietasĀdamamunIevaikalnavirsotnē,uz kurasSātanstosbijanovietojis,kadviņšcentāstiemdarīt galu

10Un,kadĀdamsieraudzījazeltastieņus,vīrakuun mirres,viņšpriecājāsunraudāja,jodomāja,kazeltsir zīmevalstībai,nokurasviņšbijanācis,kavīraksirzīme spožajaigaismai,kasviņambijaatņemta,unkamirresir zīmebēdām,kurāsviņšatradās

31.NODAĻA

1PēcšīmlietāmDievssacījaĀdamam:"TulūdziMan kautkonodārza,laiartotumierinātos,unšīstrīszīmesEs tevesmudevisparmierinājumu,laitupaļautosuzManiun uzManuderībuartevi

2"JoEsnākšuunteviglābšu,unķēniņiMan,kadesbūšu miesā,atnesīszeltu,vīrakuunmirres;zeltukāManas valstībaszīmi;vīrakukāManasdievišķībaszīmi;unmirres kāManuciešanuunManasnāveszīmi.

3"Bet,akĀdam,noliecšossevblakusalā:zeltu,laitas naktīteviapgaismotu;vīraku,laitusajustutāsaldosmaržu; unmirres,laitevimierinātutavāsbēdās"

4KadĀdamsdzirdējašosvārdusnoDieva,viņšpielūdza ViņuViņšunIevapielūdzaViņuunpateicāsViņam,ka Viņšbijaizturējiespretviņiemžēlsirdīgi

5TadDievspavēlējatrimeņģeļiem–Miķelim,Gabriēlam unRafaēlam–katramatnestto,koviņšbijaatnesis,undot toĀdamam.Unviņitoizdarīja,vienspēcotra.

6UnDievspavēlējaSurijēlamunSalatiēlamnestĀdamu unIevuunnovestviņuslejānoaugstākalnavirsotnesun aizvestuzDārgumualu.

7Turviņinolikazeltualasdienvidupusē,vīrakuaustrumu pusēunmirririetumupusē,joalasieejabijaziemeļupusē 8TadeņģeļimierinājaĀdamuunIevuunaizgāja.

9Zeltabijaseptiņdesmitstieņi,vīraksdivpadsmitmārciņas unmirrestrīsmārciņas

10TiepalikaĀdamalaikāDārgumunamā;tāpēctosauca par“slēptuvi”Betcititulkotājisaka,katosaucapar “Dārgumualu”taisnīgocilvēkuķermeņudēļ,kastajā atradās.

11ŠīstrīslietasDievsdevaĀdamamtrešajādienāpēctam, kadviņšbijaiznācisnodārza,kāzīmipartrimdienām, kurāsTasKungspalikszemessirdī.

12Unšīstrīslietas,kamērtāsturpinājauzturētieskopāar Ādamualā,devaviņamgaismunaktī;undienātāsdeva viņamnelieluatvieglojumunoviņabēdām.

32.NODAĻA

1UnĀdamsunIevapalikaDārgumualālīdzseptītajai dienai;viņineēdazemesaugļus,nedzdzēraūdeni 2Un,kadastotajādienāuzausagaisma,ĀdamssacījaIevai: “Ak,Ieva,mēslūdzāmDievu,laiViņšmumsdodkautko nodārza,unViņšsūtījaSavuseņģeļus,kasmumsatnesato, komēsbijāmvēlējušies.

3"Bettagadcelieties,iesimpieūdensjūras,koredzējām sākumā,unnostāsimiestajā,lūgdami,laiDievsatkalbūtu mumslabvēlīgsunaizvestumūsatpakaļuzdārzu;vaidod mumskautko;vailaiViņšdodmumsmierinājumukādā citāzemē,nevisšajā,kurāmēsatrodamies"

4TadĀdamsunIevaiznācanoalas,nostājāsjūrasmalā, kurāviņiiepriekšbijaiemetušies,unĀdamssacījaIevai:

5“Nāc,nokāpšajāvietāunneizejnotās,kamērnebūs pagājušastrīsdesmitdienas,tadespietevisatnākšuUn lūdzDievuardedzīgusirdiunmaigubalsi,laiViņšmums piedod”

6"Unesiešuuzcituvietuunnokāpšuturlejāundarīšu tāpatkātu"

7TadIevanokāpaūdenī,kāĀdamsviņaibijapavēlējis ArīĀdamsnokāpaūdenī;unviņistāvēja,lūdzotunlūdzot ToKungupiedotviņiemviņupārkāpumuunatjaunotviņus viņuagrākajāstāvoklī.

8Untāviņistāvēja,lūdzot,līdztrīsdesmitpiecudienu beigām

33.NODAĻA

1BetSātans,visalabānīdējs,meklējatosalā,betneatrada, laiganviņštoscītīgimeklēja.

2Betviņšatradatosstāvamūdenīlūdzamiesundomāja sevī:“ĀdamsunIevatāstāvšajāūdenīunlūdzDievu piedotviņiemviņupārkāpumus,atjaunotviņusviņu agrākajāstāvoklīunpaņemtviņusnomanasrokas.”

3"BetEsviņuspiemānīšu,laiviņiiznāknoūdensun nepildasavusolījumu"

4TadvisalabānīdējsnegājapieĀdama,betganpieIevas unpieņēmaDievaeņģeļaveidolu,slavēdamsun priecādamies,unsacījaviņai:

5"Mierslaiirartevi!Priecājiesunlīksmojies!Dievsirtev labvēlīgs,unViņšmanisūtījapieĀdamaEsviņamesmu atnesispriecīgovēstiparpestīšanuunparto,kaviņštiks piepildītsarspožugaismu,kātasbijasākumā"

6"UnĀdams,savāpriekāparsavuatjaunošanu,irsūtījis manipietevis,laitunāktupiemanis,laiestevikronētuar gaismutāpatkāviņu"

7"Unviņšmansacīja:"RunāarIevu;javiņanenākstev līdzi,pastāstiviņaiparzīmi,kadmēsbijāmkalnavirsotnē; kāDievssūtījaSavuseņģeļus,kasmūsaizvedaunatveda uzDārgumualu;unnolikazeltudienvidupusē,vīraku austrumupusēunmirresrietumupusē."Tagadnācpie viņa"

8Ieva,dzirdējusišosvārdusnoviņa,ļotipriecājāsun, domādama,kaSātanaparādīšanāsirīsta,izkāpanojūras.

9Viņšgājapapriekšu,unviņasekojaviņam,līdzviņi nonācapieĀdamaTadSātanspaslēpāsnoviņas,unviņa viņuvairsneredzēja.

10TadviņapienācaunnostājāsĀdamapriekšā,kurš stāvējapieūdensunpriecājāsparDievapiedošanu

11Un,kadviņaviņusauca,viņšpagriezās,atradaviņutur un,ieraudzījisviņu,raudāja,sitasevpakrūtīmunno rūgtumanogrimaūdenī

12BetDievsuzlūkojaviņuunviņaciešanas,unto,kaviņš grasījāsizelpotpēdējoelpuUnDievaVārdsnācano debesīm,pacēlaviņunoūdensunsacījaviņam:"Uzkāp augstajākrastāpieIevas!"Un,kadviņšpienācapieIevas, viņšviņaisacīja:"Kastevteica:'Nācšurp'?"

13Tadviņaviņampastāstījaeņģeļavārdus,kasviņaibija parādījiesundeviszīmi.

14BetĀdamsnoskumaunlikaviņaisaprast,katasir SātansTadviņšviņupaņēma,unviņiabiatgriezāsalā 15Tasnotikaarviņiemotroreizi,kadviņinokāpapie ūdens,septiņasdienaspēctam,kadbijaizgājušinodārza 16Viņigavējaūdenītrīsdesmitpiecasdienas;pavisam četrdesmitdivasdienas,kopšviņibijaatstājušidārzu

34.NODAĻA

1Unčetrdesmittrešāsdienasrītāviņiiznācanoalas, noskumušiunraudādamiViņuķermeņibijaliesi,unviņi bijaizkaltušinobadaunslāpēm,nogavēņaunlūgšanas,un nosavāmsmagajāmbēdāmsavapārkāpumadēļ

2Un,kadviņibijaiznākušinoalas,viņidevāsaugšup kalnāuzrietumiemnodārza

3Turviņistāvēja,lūdzaDievuunlūdza,laiViņšviņiem piedodgrēkus.

4UnpēcviņulūgšanāmĀdamssākalūgtDievu,sacīdams: “Ak,mansKungs,mansDievsunmansRadītājs,Tu

pavēlējičetriemelementiemtiktsapulcētiemkopā,untie tikasapulcētikopāpēcTavaskārtības.

5"TadTuizpletiSavurokuunradījimaninoviena elementa,nozemespīšļiem;unTumaniievedidārzā trešajāstundā,piektdienā,unpaziņojimanpartoalā."

6"Tadsākumāesnepazinunenakti,nedienu,jomanbija gaišadaba;ungaisma,kurāesdzīvoju,nekadneļāvaman pazītnaktivaidienu.

7"Tadatkal,akKungs,tajātrešajāstundā,kurāTumani radīji,Tumanatvedivisuszvērus,lauvas,strausus,putnus gaisāunvisu,kaskustaspazemi,koTubijiradījis piektdienaspirmajāstundāmanpriekšā"

8"UnTavagribabija,laiestosvisusnosauktu,vienupēc otra,arpiemērotuvārduBetTumandevisapratniun zināšanas,untīrusirdiunskaidruprātunoTevis,laiestos nosauktupēcTavapašaprātaattiecībāuztonosaukšanu.

9“Ak,Dievs,Tuesipadarījisviņusmanpaklausīgusun pavēlējis,laineviensnoviņiemneatkāptosnomanasvaras saskaņāarTavupavēliunvaru,koTumanesidevispār viņiemBettagadviņivisiiratsvešinājušiesnomanis

10"Tadtasbijapiektdienastrešajāstundā,kurāTumani radījiunpavēlējimanparkoku,piekuramannebijaatļauts tuvotiesunnokuraēst;joTumanteicidārzā:"Kadtuno tāēdīsi,tumirsināvē""

11"Un,jaTumanibūtusodījis,kāTuteici,arnāvi,es būtumiristajāpašābrīdī

12"Turklāt,kadTumanpavēlējiattiecībāuzkoku,es nedrīkstējunetuvoties,netoņemt,Ievanebijaarmani;Tu viņuvēlnebijiradījis,nedzTuviņuvēlnebijiizņēmisno manāmpusēm;unviņavēlnebijadzirdējusišoTavupavēli

13"Tad,tāspiektdienastrešāsstundasbeigās,akKungs, Tulikimansnaustunaizmigt,unesaizmiguunmani pārņēmamiegs

14"TadTuizvilkiribunomaniemsāniemunradījitopēc manalīdzībasuntēlaTadespamodos;un,kadesviņu ieraudzījuunzināju,kasviņair,esteicu:"Šīirkaulsno maniemkauliemunmiesanomanasmiesas;turpmākviņa tikssauktaparsievieti""

15"PēcTavaslabvēlības,akDievs,Tumaniiemidzināji unaizmiedzēji,unTunekavējotiesizvediIevunomaniem sāniem,līdzviņabijaārā,tākaesneredzēju,kāviņabija radīta;unesarīnevarējuliecināt,akmansKungs,cikbaisa unlielairTavalabestībaungodība.

16"UnSavālabvēlībā,Kungs,Tumūsabusradījiar spožasdabasķermeņiemunTumūsradījidivus,vienu;un TumumsdeviSavužēlastībuunpiepildījimūsarSvētā Garaslavu,laimēsnebūtuneizsalkuši,neizslāpuši,ne zinātu,kasirbēdas,nearīsirdsvājumu;neciešanas,ne gavēni,nenogurums

17“Bettagad,akDievs,tākāmēspārkāpāmTavupavēli unlauzāmTavulikumu,Tumūsesiizvedissvešāzemēun uzlicismumsciešanas,nespēku,baduunslāpes.

18"Tāpēc,akDievs,mēslūdzamTevi,dodmumskautko ēdamunodārza,lairemdētumūsuizsalkumu,unkautko, arkoremdētmūsuslāpes"

19“Joredzi,akDievs,daudzasdienasmēsnekoneesam ēdušiunnekoneesamdzēruši,mūsumiesairizkaltusi, mūsuspēksirizsīcis,unmiegsirpazudisnomūsuacīmno vājumaunraudāšanas

20"Tad,akDievs,mēsneuzdrošināmiesvāktnekono kokuaugļiem,bīstotiesTevisJo,kadmēssākumā pārkāpāmlikumus,Tumūssaudzējiunnelikimumsmirt

21“Bettagadmēsdomājāmsavāssirdīs:jamēsēdīsim kokuaugļusbezDievapavēles,Viņšmūsšoreiziznīcinās unnoslaucīsnozemesvirsas

22"Un,jamēsdzeramnošīūdensbezDievapavēles,Viņš mumsdarīsgaluunmūstūlītizraus.

23"Tāpēc,akDievs,kaesmunonācisšajāvietākopāar Ievu,mēslūdzam,laiTudodmumsnodārzaaugļiem,lai mēsartiembūtupaēduši."

24"Jomēsilgojamiespēcaugļiem,kasirvirszemes,un visatā,kāmumstajātrūkst"

35.NODAĻA

1TadDievsatkaluzlūkojaĀdamu,viņaraudāšanuun vaidēšanu,unDievaVārdsnācapieviņaunsacījaviņam: 2"Ak,Ādam,kadtubijiManādārzā,tunezinājineēst,ne dzert;nevājumu,neciešanas;nemiesasliesumu,ne pārmaiņas;nemiegspazudanotavāmacīmBet,kopštu esipārkāpislikumuunnonācisšajāsvešajāzemē,visasšīs pārbaudesirnākušaspārtevi"

36.NODAĻA

1TadDievspavēlējaķerubam,kasarugunīguzobenurokā sargājadārzavārtus,ņemtnedaudznovīģeskokaaugļiem undottosĀdamam

2ĶerubspaklausījaDievaTāKungapavēlei,iegājadārzā unatnesadivasvīģesuzdiviemzariņiem,katravīģe karājāspielapas;tāsbijanodiviemkokiem,starpkuriem ĀdamsunIevapaslēpās,kadDievsdevāsstaigātpadārzu, unDievaVārdsnācapieĀdamaunIevasunsacījaviņiem: "Ādam,Ādam,kurtuesi?"

3UnĀdamsatbildēja:“Ak,Dievs,šeesesmu!Kades dzirdējuTavuskaņuunTavubalsi,espaslēpos,joesmu kails”

4TadķerubsņēmadivasvīģesunatnesatāsĀdamamun Ievai.Betviņštāsmetaviņiemnotālienes,jotiesavas miesasdēļnedrīkstējatuvotiesķerubam,tākatānevarēja tuvotiesugunij

5SākumāeņģeļidrebējaĀdamaklātbūtnēunbaidījāsno viņaBettagadĀdamsdrebējaeņģeļupriekšāunbaidījās noviņiem

6TadĀdamspienācaunpaņēmavienuvīģi,unarīIeva pienācaunpaņēmaotru

7Un,kadtietospacēlasavāsrokās,tieuztiempaskatījās unzināja,katieirnokokiem,starpkuriemtiebija paslēpušies

37.NODAĻA

1TadĀdamssacījaIevai:"Vaituneredzišīsvīģesunto lapas,arkurāmmēsapsedzāmies,kadtikāmatņemtisavai spožajaidabai?Bettagadmēsnezinām,kādasciešanasun nelaimesmūsvarpiemeklēt,tāsēdot

2"Tāpēc,akIeva,savaldīsimiesunneēdīsimnotiem,tuun es;unlūgsimDievu,laiViņšmumsdodnoDzīvībaskoka augļiem."

3TāĀdamsunIevasavaldījāsunneēdanošīmvīģēm 4BetĀdamssākalūgtDievuunlūgtViņudotviņam Dzīvībaskokaaugli,sacīdamsšādi:“Ak,Dievs,kadmēs piektdienassestajāstundāpārkāpāmTavupavēli,mums

tikaatņemtagaišādaba,kasmumsbija,unpēcpārkāpuma mēsneturpinājāmiesdārzāilgākpartrimstundām.

5"BettanīvakarāTumūsnotāizvediAkDievs,mēs bijāmpretTevigrēkojušivienustundu,unvisišie pārbaudījumiunbēdasirnākušaspārmumslīdzpatšai dienai"

6"Untāsdienaskopāaršočetrdesmittrešodienu neatpestīstovienustundu,kurāmēspārkāpāmlikumu!

7“Ak,Dievs,raugiesuzmumsaržēlsirdīguaciun neatmaksāmumspēcmūsupārkāpumiempretTavupavēli Tavāpriekšā!

8"Ak,Dievs,dodmumsnoDzīvībaskokaaugļiem,lai mēsvarētunotiemēstundzīvot,unvairsneredzētciešanas uncitasbēdasuzšīszemes;joTuesiDievs

9"KadmēspārkāpāmTavubausli,Tumūsizvedinodārza unsūtījiķerubusargātDzīvībaskoku,laimēsnotāneēstu unnepaliktudzīviunnezinātunekoparvājumupēctam, kadbūsimpārkāpuši

10"Bettagad,akKungs,redzi,mēsesamizturējušivisas šīsdienasunesamnesušiciešanasPielīdzinišīsčetrdesmit trīsdienastaivienaistundai,kurāmēspārkāpāmlikumu"

38.NODAĻA

1PēcšīmlietāmDievavārdsnācapieĀdamaunsacīja viņam:

2"Ak,Ādam,kasattiecasuzDzīvībaskokaaugļiem,kotu lūdz,Estostevnedošutagad,betgantad,kadbūsizpildīti 5500gadiTadEstevdošunoDzīvībaskokaaugļiem,un tuēdīsiundzīvosimūžīgi,tuunIeva,untavataisnīgā sēkla."

3"Betšīsčetrdesmittrīsdienasnevarlabottostundu,kurā tupārkāpiManupavēli

4"Ak,Ādam,Estevdevuēstnovīģeskoka,kurātu paslēpiesEjunēdnotā,tuunIeva"

5"Esnenoraidīšutavulūgumuunnepievilšutavucerību; tāpēcturies,laipiepildītuderību,koEsartevinoslēdzu."

6UnDievsatņēmaSavuVārduĀdamam

39.NODAĻA

1TadĀdamsatgriezāspieIevasunsacījaviņai:"Celiesun paņemsevvīģi,unespaņemšuvēlvienu;uniesimuzsavu alu"

2TadĀdamsunIevapaņēmakatrspavīģeiundevāsuz alu;laiksbijaapsaulrietu;unviņudomaslikatiemilgoties pēcaugļiem

3BetĀdamssacījaIevai:“Esbaidosēstšovīģi.Esnezinu, kasmannotāsvarnotikt”

4TadĀdamsraudājaunstāvēja,lūdzotDievapriekšā, sacīdams:“Remdēmanuizsalkumu,manneēdotšovīģi;jo, kadestobūšuapēdis,kādsmannotāslabums?Unkolai esvēlosunlūgšunoTevis,akDievs,kadtāsvairsnebūs?”

5Unviņšatkalsacīja:"Esbaidosnotāēst,joesnezinu, kasmancaurtonotiks"

40.NODAĻA

1TadDievaVārdsnācapieĀdamaunsacījaviņam:“Ak, Ādam,kāpēctevnebijašīsbailes,nedzšīsgavēņa,nedzšīs raizes,pirmstupārkāpilikumu?”Unkāpēctevnebijašīs bailes,pirmstupārkāpilikumu?

2"Bet,kadtuatnācidzīvotšajāsvešajāzemē,tavs dzīvnieciskaisķermenisnevarējapastāvētuzzemesbez zemesbarības,kastostiprinātuunatjaunotutāspēkus"

3UnDievsatņēmaSavuVārduĀdamam.

41.NODAĻA

1TadĀdamsņēmavīģiunuzlikatouzzeltastieņiem.Arī Ievaņēmasavuvīģiunuzlikatouzkvēpināmātrauka

2Unkatrasvīģessvarsbijatikpatlielskāarbūzs,jodārza augļibijadaudzlielākinekāšīszemesaugļi

3BetĀdamsunIevapalikastāvamungavējavisutonakti, līdzuzausarīts.

4Kadsauleuzlēca,viņibijasavāslūgšanās,unĀdamspēc lūgšanasteicaIevai:

5"Ak,Ieva,nāc,iesimuzdārzamalu,skatotiesuz dienvidiem;uzvietu,nokurienesiztekupeunsadalās četrāsattekāsTurmēslūgsimDievuunlūgsimViņamdot mumsdzertDzīvībasŪdeni."

6“JoDievsmūsnavbarojisarDzīvībaskoku,laimēs nedzīvotuTāpēcmēslūgsimViņamdotmumsno Dzīvībasūdensunremdētmūsuslāpesarto,nevisaršīs zemesūdensmalku”

7KadIevadzirdējašosvārdusnoĀdama,viņapiekrita;un viņiabipiecēlāsunnonācapiedārzadienvidurobežas,pie ūdensupesmalasnelielāattālumānodārza

8UnviņinostājāsunlūdzaDievuTāKungapriekšā, lūdzot,laiViņšvēlšoreizuzviņiempaskatās,piedod viņiemunizpildaviņulūgumu

9PēcabulūgšanasĀdamssākalūgtDievusavābalsīun sacīja:

10“Ak,Kungs,kadesbijudārzāunredzējuūdeni,kas plūdanoDzīvībaskokaapakšas,manasirdstovairs nevēlējās,unmanamķermenimnebijavajadzībastodzert; esarīnepazinuslāpes,joesdzīvoju;unesmupāritam,kas estagadesmu

11"Tāpēc,laidzīvotu,mannebijavajadzīgsdzīvības ēdiens,nedzarīesdzērudzīvībasūdeni

12“Bettagad,akDievs,esesmumiris,manamiesair izkaltusinoslāpēm.Dodmannodzīvībasūdens,laiesto dzertuundzīvotu

13"NoSavasžēlastības,akDievs,izglābmaninošīm mokāmunpārbaudījumiemunaizvedmaniuzcituzemi, kasatšķirasnošīs,jaTuneļausimandzīvotSavādārzā"

42.NODAĻA

1TadDievaVārdsnācapieĀdamaunsacījaviņam:

2"Ak,Ādam,attiecībāuzto,kotusaki:"Aizvedmaniuz zemi,kurirmiers,"tānavcitazemekāšī,betgandebesu valstība,kurvienīgajāirmiers

3"Bettušobrīdtajānevariieiet;bettikaipēctam,kadtavs spriedumsbūspagājisunizpildīts"

4"TadEsteviuzvedīšudebesuvalstībā,teviuntavus taisnīgospēcnācējus,unEstevunviņiemdošuvisupārējo, kotutagadlūdz

5“Un,jatuteiktu:“Dodmandzīvībasūdeni,laiesvarētu dzertundzīvot,”–tasnevarbūtšodien,betgantanīdienā, kadesnokāpšuellē,salauzīšuvaravārtusunsatriekšu dzelzsvalstis.

6"TadEssavāžēlastībāglābšutavudvēseliuntaisnīgo dvēseles,laidotutāmmieruSavādārzā.Untasnotiks,kad pienākspasaulesgals

7"Unatkal,kasattiecasuzDzīvībasŪdeni,kotumeklē, tastevšodiennetiksdots,betgantanīdienā,kadEsizliešu SavasasinisuztavasgalvasGolgātaszemē"

8“JoManasasinisbūstevdzīvībasūdenstanīlaikā,unne tikaitev,betvisiemtaviempēcnācējiem,kasticēsMan,lai tāsviņiembūtuparmierumūžīgi”

9TadTasKungsatkalsacījaĀdamam:“Ak,Ādam,kadtu bijidārzā,šiepārbaudījumitevinepiemeklēja, 10"Bet,tākātupārkāpiManubausli,visasšīsciešanasir nākušaspārtevi.

11"Tagadarītavaimiesaivajagēdienuundzērienu;dzer tadnotāūdens,kasplūsttevgarāmpārzemesvirsu"

12TadDievsatņēmaSavuVārduĀdamam.

13UnĀdamsunIevapielūdzaToKunguunatgriezāsno ūdensupesalāBijapusdienlaiks;un,kadviņituvojāsalai, viņiieraudzījapietāslieluuguni.

43.NODAĻA

1TadĀdamsunIevanobijāsunapstājāsUnĀdamssacīja Ievai:"Kastāparugunipiemūsualas?Mēstajāneko nedarām,laiizraisītušouguni."

2"Mumsturnavnemaizes,kocept,nebuljona,kovārīt Kasattiecasuzšouguni,mēsnezinām,kastādabūtu,un mēsnezinām,kātonosaukt."

3“Betkopštālaika,kadDievssūtījaķerubuarugunīgu zobenuviņarokā,kaszibējaunzibēja,nokuramēskritām unbijāmkālīķi,vaimēsneesamredzējušinekotamlīdzīgu?

4“Bettagad,akIeva,redzi,šīirtāpatiuguns,kasbija ķerubarokā,koDievssūtījis,laisargātualu,kurāmēs dzīvojam.

5"Ak,Ieva,tasirtāpēc,kaDievsirdusmīgsuzmumsun mūsnotāpadzīs

6"Ak,Ieva,mēsatkalesampārkāpušiViņapavēlitajāalā, tākaViņšsūtījašouguni,laitādegtuaptounneļautu mumstajāieiet

7"Jatātiešāmir,akIeva,kurlaimēsdzīvojam?Unno kurieneslaimēsbēgamTāKungavaigapriekšā?Jo,kas attiecasuzdārzu,Viņšneļaujmumstajāpalikt,unViņš mumsiratņēmistālabumus;betViņšmūsirievietojisšajā alā,kurāmēsesamizcietušitumsu,pārbaudījumusun grūtības,līdzbeidzotmēsturatradāmmierinājumu

8“Bettagad,kadViņšmūsirizvedisuzcituzemi,kaszina, kasturvarnotikt?Unkaszina,varbūttāszemestumsair daudzlielākanekāšīszemestumsa?

9"Kaszina,kasvarnotikttanīzemēdienāvainaktī?Un kaszina,vaitasbūstāluvaituvu,akIeva?KurDievs vēlēsiesmūsnovietot,varbūttālunodārza,akIeva!Vaiarī kurDievsmumsneļausViņuredzēt,jomēsesam pārkāpušiViņabausliuntāpēc,kamēsvienmēresam Viņamlūguši?"

10"Ak,Ieva,jaDievsmūsvedīsuzkāducituzemi,kurā mēsatradīsimmierinājumu,tadtamjābūtmūsudvēseļu nonāvēšanaiunmūsuvārdaizdzēšanainozemesvirsas.

11"Ak,Ieva,jamēsesamvēlvairākatsvešinājušiesno dārzaunnoDieva,kurmēsViņuatkalatradīsimunlūgsim Viņamdotmumszeltu,vīraku,mirresunkādusvīģeskoka augļus?

12“KurmēsViņuatradīsim,laiViņšmūsatkalmierinātu? KurmēsViņuatradīsim,laiViņšdomātuparmumstās derībasdēļ,koViņšmūsulabāirslēdzis?”

13TadĀdamsvairsnekoneteica.Unviņi,viņšunIeva, turpinājaskatītiesalasvirzienāunuzuguni,kasliesmoja apto

14BetšīugunsbijanoSātanaJoviņšbijasalasījiskokus unsausuzāli,nesistosunatnesisalāunaizdedzinājistos, laiaprītualuunvisu,kastajāatradās

15TāĀdamamunIevaibūtujāciešbēdas,unviņš pārtrauktuviņupaļāvībuuzDievuunliktuviņiemViņu noliegt

16BetDievažēlastībāviņšnevarējaalunodedzināt,jo DievssūtījaSavueņģeliapalu,laitosargātunošādas uguns,līdztānodziest

17Unšīugunsdeganopusdienaslīdzrītausmai.Tābija četrdesmitpiektādiena

44.NODAĻA

1TomērĀdamsunIevastāvējaunskatījāsuzuguni,un nespējapietuvotiesalai,jobaidījāsnouguns.

2UnSātansturpinājaatnestkokusunmesttosugunī,līdz liesmaspacēlāsaugstuunapklājavisualu,domādams,kā viņšpatsdomāja,aprītaluarlieluuguni.BetTāKunga eņģelistosargāja

3UntomērviņšnevarējanolādētSātanu,nedzarīnodarīt viņamļaunumuarvārdiem,joviņamnebijavaraspārto, unviņšarīnedarījatoarvārdiemnosavasmutes

4Tāpēceņģelisviņupacietīgipavadīja,neteikdams nevienusliktuvārdu,līdznācaDievaVārds,kassacīja Sātanam:“Ejprom;vienreiztupievīliManuskalpus,un šoreiztucentiestosiznīcināt”

5"JanebūtuManasžēlastības,Esteviuntavuspulkusbūtu iznīcinājisnozemesvirsasBetEsesmubijispacietīgsar tevilīdzpasaulesgalam"

6TadSātansbēganoTāKungavaiga.Betugunsturpināja degaapalukāogļuugunsvisudienu;tābijačetrdesmit sestādiena,koĀdamsunIevabijapavadījušikopš iziešanasnodārza.

7Un,kadĀdamsunIevaredzēja,kaugunskarstumsir nedaudzatdzisis,viņisākaietalasvirzienā,laitajāiekļūtu, kāviņitoparastidarīja;betviņinevarējaugunskarstuma dēļ

8Tadviņiabisākaraudātugunsdēļ,kasšķīraviņusno alasunkasdegdamatuvojāsviņiem,unviņiizbijās.

9TadĀdamssacījaIevai:“Redzišouguni,kurasdaļairarī mumssevī:kasagrākmumspadevās,betvairsnedod, tagad,kadesampārkāpuširadīšanasrobežuunmainījuši savustāvokli,unmūsudabairmainījusiesBetugunsdaba navmainījusies,nedzarītānavmainījusieskopštās radīšanas.Tāpēctaitagadirvarapārmums;un,kadmēs taituvojamies,tāapdedzinamūsumiesu”

45.NODAĻA

1TadĀdamspiecēlāsunlūdzaDievu,sacīdams:"Redzi,šī ugunsiratdalījusimūsnoalas,kurāTumumsesipavēlējis dzīvot;bettagad,lūk,mēsnevaramtajāieiet"

2TadDievsuzklausījaĀdamuunsūtījaviņamSavuVārdu, kurābijateikts:

3"Ak,Ādam,paskatiesuzšouguni!Cikganatšķirīgair tāsliesmaunkarstumsnopriekudārzaunlabajāmlietām tajā!

4"KadtubijiManāvarā,visasradībastevpadevās;betpēc tam,kadtuesipārkāpisManupavēli,tāsvisasceļaspret tevi"

5Dievsviņamatkalsacīja:“Redzi,Ādam,kāSātansteviir paaugstinājis!ViņšteviratņēmisDievībuunpaaugstinātu stāvokli,līdzīguMan,unnavturējistevdotovārdu;bet galugalāirkļuvispartavuienaidniekuTiešiviņširtas, kuršradījašouguni,kurāviņšgribējasadedzinātteviun Ievu

6"Kādēļ,akĀdam,Viņšnevienudienunavturējisartevi savuderību,betiratņēmistevgodību,kastevpiederēja, kadtupakļāviesViņapavēlei?

7"Vaitudomā,Ādam,kaviņštevimīlēja,kadnoslēdzaar tevišoderību?Vaikaviņštevimīlējaunvēlējāstevi paaugstinātaugstumos?"

8"Betnē,Ādam,viņštovisunedarījamīlestībasprettevi dēļ,betviņšvēlējāstevinogaismaspārvesttumsāunno paaugstinātastāvokļauzpazemojumu;nogodībasuz pazemojumu;nopriekauzbēdām;unnomierauzgavēni unģīboni"

9DievssacījaarīĀdamam:“Redzišouguni,koSātansir iekurinājisaptavualu;redzišobrīnumu,kasteviieskauj; unzini,katasapņemsgantevi,gantavuspēcnācējus,kad tupaklausīsiviņapavēlei;kaviņštevimocīsaruguni;un katupēcnāvesnonāksiellē.

10“TadjūsredzēsietViņaugunsdegšanu,kastādegsap jumsunjūsupēcnācējiemJumsnebūsglābšanasnotās, izņemotManasatnākšanaslaikā;tāpatkājūstagadnevarat ieietsavāalālielāsugunsdēļ,kasirapto;nepirmsMans Vārdsnāks,kasjumssagatavosceļutajādienā,kadMana derībatikspiepildīta.

11“Tevšobrīdnaviespējasnošejienesnāktpiemiera, kamērnenāksMansVārds,kasirMansVārdsTadViņš tevdarīsceļu,untevbūsmiers.”TadDievsarSavuVārdu aicinājauguni,kasdegaapalu,laitāpāršķēlās,līdzĀdams bijaizgājistaicauriTadugunspēcDievapavēles pāršķēlās,unĀdamamtikasagatavotsceļš.

12UnDievsatņēmaSavuVārduĀdamam

46.NODAĻA

1TadĀdamsunIevaatkalsākanāktalāUn,kadviņi nonācapieceļastarpuguni,Sātansiepūtaugunīkā virpuļvētruunuzlikaĀdamamunIevaidegošuogļuuguni, tākaviņuķermeņiapdegās,unogļuugunsviņus apdedzināja

2UnnodegošāsugunsĀdamsunIevaskaļiiesaucāsun sacīja:“Ak,Kungs,glābmūs!Neļaujmumstikt iznīcinātiemunmocītiemšajādegošajāugunī;nepieprasi nomumsparTavaspavēlespārkāpšanu”

3TadDievsuzlūkojaviņuķermeņus,kurusSātansbija aizdedzinājis,unDievssūtījaSavueņģeli,kasapturēja degošouguniBetbrūcespalikauzviņuķermeņiem

4UnDievssacījaĀdamam:“RedziSātanamīlestībupret tevi,kasizlikās,katevdoddievībuunvarenību;un,lūk, viņštevisadedzinaugunīuncenšasteviiznīcinātnozemes virsas.

5"TadpaskatiesuzMani,akĀdam;Esteviradīju,uncik reižuEsteviesmuizglābisnoviņarokas?Janē,vaiviņš tevinebūtuiznīcinājis?"

6DievsatkalsacījaIevai:“KoViņštevapsolījadārzā, sacīdams:“Tad,kadjūsēdīsietnošīkoka,jūsuacis atvērsies,unjūskļūsietkādievi,zinotlabuunļaunu”Bet, lūk,Viņširsadedzinājisjūsuķermeņusugunīunlicisjums nogaršotugunsgaršudārzagaršasdēļ;unirlicisjums redzētugunsdegšanu,tāsļaunumuunvaru,kastaiirpār jums

7“Jūsuacisirredzējušaslabo,koViņšjumsiratņēmis,un patiesiViņširatvērisjūsuacis;unjūsesatredzējušidārzu, kurājūsbijātarMani,unjūsesatredzējušiarīļaunumu, kaspārjumsirnācisnoSātanaBetkasattiecasuzDievību, toViņšnevarjumsdot,nedzarīpiepildītSavuvārdu,ko Viņšjumsteica.Nē,Viņšbijarūgtspretjumsunjūsu pēcnācējiem,kasnākspēcjums”

8UnDievsatņēmaviņiemSavuVārdu

47.NODAĻA

1TadĀdamsunIevaiegājaalā,tomērtrīcēdaminouguns, kasbijaapdedzinājusiviņuķermeņusTadĀdamssacīja Ievai:

2"Redzi,ugunsirsadedzinājusimūsumiesasšajāpasaulē; betkābūs,kadmēsbūsimmiruši,unSātanssodīsmūsu dvēseles?Vaimūsuglābšananavilgauntāla,javienDievs nenāksunneapžēlosiesparmumsunnepiepildīsSavu solījumu?"

3TadĀdamsunIevaiegājaalā,svētīdamiseviparto,ka atkaltajāirienākuši.Joviņidomāja,kanekadtajāneieies, kadieraudzījaapkārtuguni

4Bet,sauleirietot,ugunsjoprojāmdegauntuvojās ĀdamamunIevaialā,tākaviņinevarējatajāgulēt.Pēc saulesnorietēšanasviņiizgājanotāsTābijačetrdesmit septītādienapēctam,kadviņibijaizgājušinodārza

5TadĀdamsunIeva,kāviņiparasti,nonācakalnagalā piedārza,laigulētu

6UnviņistāvējaunlūdzaDievu,laiViņšviņiempiedod viņugrēkus,untadaizmigakalnavirsotnē.

7BetSātans,visalabānīdējs,nodomājasevī:tākāDievsir apsolījisĀdamampestīšanucaurderībuunkaViņšviņu izglābsnovisāmgrūtībām,kasviņuirpiemeklējušas,bet maninavapsolījiscaurderībuunneatbrīvosmanino manāmgrūtībām;nē,tākāViņšviņamirapsolījis,kaViņš liksviņamunviņapēcnācējiemdzīvotvalstībā,kurāesreiz biju,esnogalināšuĀdamu

8Zemeviņuatņemsunatstāstikaiman;lai,kadviņš nomirs,viņamnebūtunevienapēcnācēja,kasmantotu valstību,kaspaliksmanāīpašumā;tadDievammanitrūks, unViņšmanitajāatgriezīskopāarmaniemkarapulkiem

48.NODAĻA

1PēctamSātanssasaucasavuspulkus,untievisinācapie viņaunsacījaviņam: 2"Ak,mūsuKungs,koTudarīsi?"

3TadViņštiemsacīja:“Jūszināt,kašisĀdams,kuru Dievsradījanopīšļiem,irtas,kurširatņēmismūsu valstību.Nāciet,sapulcēsimiesunnogalināsimviņu;vai metīsimviņamunIevaiakmeniunsatrieksimviņuszem tā!”

4KadSātanapulkidzirdējašosvārdus,tienonācakalna daļā,kurĀdamsunIevagulēja.

5TadSātansunviņapulkipaņēmamilzīguklinti,platu, līdzenuunbezvainas,domādamisevī:"Jaklintībūtu caurums,tad,kadtasuzviņiemuzkristu,caurumsklintī varēturastiesarīuzviņiem,untāviņiizglābtosun nenomirtu"

6Tadviņšsacījasaviemsaimniekiem:“Ņemietšoakmeni unmetiettouzviņiem,laitasnevēlasnoviņiemuzcitu vietuUn,kadjūstobūsietmetuši,bēdzietun nekavējieties!”

7Unviņidarīja,kāviņštiempavēlējaBet,kadklints nokritanokalnauzĀdamuunIevu,Dievspavēlējataikļūt parsavaveidašķūnipārviņiem,kasviņiemnenodarītu nekāduļaunumuUntātasnotikapēcDievapavēles

8Bet,kadklintsnokrita,visazemelīdzitrīcējaun satricinājaklintslielums

9Un,tamdrebotunkratoties,ĀdamsunIevapamodāsno miegaunatradāszemklints,līdzīgasšķūnim.Betviņi nezināja,kātasbija;jo,kadviņiaizmiga,viņibijazem debesīm,neviszemšķūņa;un,kadviņitoieraudzīja,viņi nobijās.

10TadĀdamssacījaIevai:"Kādēļkalnsirieliekiesun zemedrebējusiundrebējusimūsudēļ?Unkāpēcšīklintsir izpletusiespārmumskātelts?"

11"VaiDievsgribmūsmocītunieslodzītšajācietumā? VaiViņšaizslēgszemipārmums?

12"Viņširdusmīgsuzmumsparto,kaesamiznākušino alasbezViņapavēles;unparto,kaesamtoizdarījušipaši pēcsavasiniciatīvas,neapspriežotiesarViņu,kadatstājām aluunnonācāmšajāvietā."

13TadIevasacīja:"Jazemetiešāmmūsudēļdrebējaunšī klintsveidojateltipārmumsmūsupārkāpumadēļ,tad bēdasmums,akĀdam,jomūsusodsbūsilgs.

14“BetcelietiesunlūdzietDievu,laiViņšmumstoatklāj unatklāj,kasiršīklints,kasirizklātapārmumskātelts”

15TadĀdamspiecēlāsunlūdzaDievuTāKungapriekšā, laiViņšzinātuparšogrūtobrīdiUntāĀdamsstāvējaun lūdzalīdzrītam

49.NODAĻA

1TadnācaDievaVārdsunsacīja:

2"Ak,Ādam,kastevieteica,kadtuizkāpnoalas,nāktuz šovietu?"

3UnĀdamssacījaDievam:“Ak,Kungs,mēsnonācām šajāvietāugunskarstumadēļ,kasnācapārmumsalā”

4TadDievsTasKungssacījaĀdamam:“Ak,Ādam,tu baidiesnougunskarstumavienunakti,betkābūs,kadtu dzīvosiellē?”

5"Tomēr,akĀdam,nebīstiesunnesakisavāsirdī,kaEs esmuizklājisšoklintipārtevikātelti,laiteviarto mocītu"

6"TasnācanoSātana,kurštevbijaapsolījisDievībuun majestātiskumuTiešiviņšnogāzašoklinti,laitevi nogalinātuzemtāsunIevukopāartevi,untādējādineļautu tevdzīvotuzzemes."

7BetEssavāžēlastībāpavēlēju,ka,tiklīdzklintskritauz tevis,Estaipavēlējuizveidotteltipārteviunklintijzem tevisnolaisties.

8“Unšīzīme,akĀdam,notiksarmani,kadesnākšuuz zemes:sātansmodināsjūdutautu,laimaninonāvētu;un

viņimaniieliksklintīunaizzīmogoslieluakmeni,unes palikšušajāklintītrīsdienasuntrīsnaktis.

9"BettrešajādienāEsaugšāmcelšos,untābūstava,Ādam, untavapēcnācējapestīšana,katuticēsiMan.Bet,Ādam, Estevineizvedīšunošīsklintsapakšas,kamērnebūs pagājušastrīsdienasuntrīsnaktis"

10UnDievsatņēmaSavuVārduĀdamam

11BetĀdamsunIevapalikazemklintstrīsdienasuntrīs naktis,kāDievsviņiembijapavēlējis

12UnDievstāarviņiemrīkojās,joviņibijaatstājušisavu aluunnonākušišajāpašāvietābezDievapavēles

13BetpēctrimdienāmuntrimnaktīmDievsatvēraklinti unizvedaviņusnotāsapakšas,unviņumiesasizkalta,un viņuacisunviņusirdisbijasatrauktasnoraudāšanasun bēdām

50.NODAĻA

1TadĀdamsunIevaizgājauniegājaDārgumualā,unviņi stāvējatur,lūdzotvisutodienulīdzvakaram

2Untasnotikapiecdesmitdienubeigāspēctam,kadviņi bijaatstājušidārzu.

3BetĀdamsunIevaatkalpiecēlāsunvisutonaktilūdza DievualāunlūdzaViņamžēlastību

4Un,kaddienauzausa,ĀdamssacījaIevai:"Nāc!Iesim unpastrādāsimsaviemķermeņiem!"

5Tānuviņiizgājanoalasunnonācapiedārzaziemeļu robežasunmeklējakautko,arkoapsegtsavusķermeņus. Betviņinekoneatradaunnezināja,kātodarītTomērviņu ķermeņibijaaptraipīti,unviņibijabezvalodasno aukstumaunkarstuma.

6TadĀdamspiecēlāsunlūdzaDievuparādītviņamkaut ko,arkoapsegtviņuķermeņus

7TadnācaDievaVārdsunsacījaviņam:“Ak,Ādam,ņem Ievuunnācuzjūraskrastu,kurtuiepriekšgavējiTurtu atradīsiaituādas,kurumiesulauvasirapēdušasunkuru ādasirpalikušaspāri.Paņemiettāsunuzšujietsevdrēbes unapģērbieties”

51.NODAĻA

1KadĀdamsdzirdējašosvārdusnoDieva,viņšpaņēma Ievuunpārvietojatonodārzaziemeļugalauzdienvidiem notā,pieūdensupes,kurviņikādreizgavēja

2Bet,viņiemejotpaceļuunpirmsviņisasniedzašovietu, ļaunaisSātansbijadzirdējisDievaVārdusarunājamiesar Ādamuparviņaapģērbu

3Tasviņuapbēdināja,unviņšsteidzāsuzvietu,kur atradāsaituādas,arnolūkutāspaņemtuniemestjūrāvai sadedzinātugunī,laiĀdamsunIevatāsneatrastu

4Bet,kadviņšgrasījāstosņemt,nodebesīmnācaDieva Vārdsunsasējaviņuaršīmādām,līdzĀdamsunIeva pietuvojāsviņamBet,kadtietuvojāsviņam,tienobijāsno viņaunnoviņabriesmīgāizskata

5TadDievaVārdsnācapieĀdamaunIevasunsacīja viņiem:"Šisirtas,kasbijapaslēpiesčūskāunkasjūs pievīla,unatņēmajumsgaismasungodībastērpu,kurājūs bijāt

6“Šisirtas,kastevapsolījamajestātiskumuundievību Kurtadirskaistums,kasbijauzviņa?Kurirviņadievība? Kurirviņagaisma?Kurirgodība,kasuzviņadusēja?

7"Viņaizskatsirnegants;viņširkļuvisnegantseņģeļu vidū;unviņusaucparSātanu.

8"Ak,Ādam,Esvēlējostevatņemtšozemesaituādas apģērbuuntoiznīcināt,neļaujottevartotiktapsegtam.

9"Kādstadirviņaskaistums,katuviņamsekoji?Unkotu esiieguvis,viņamklausoties?Redziviņaļaunosdarbusun tadpaskatiesuzMani;uzMani,savuRadītāju,unuz labajiemdarbiem,koEstevdaru.

10“Redzi,esviņusasēju,līdztuatnāciunieraudzījiviņu unieraudzījiviņavājumu,tākaviņamvairsnavspēka”

11UnDievsviņuatbrīvojanosaitēm

52.NODAĻA

1PēctamĀdamsunIevavairsneteicaneko,betraudāja Dievapriekšāparsavuradīšanuunparsaviemķermeņiem, kuriembijanepieciešamszemesapģērbs

2TadĀdamssacījaIevai:“Ak,Ieva,šīirzvēruāda,ar kurumēstiksimapsegti.Bet,kadmēstouzvilksim,lūk, pārmumsnāksnāveszīme,jošoāduīpašniekiirmirušiun novājējušiTāpatarīmēsmirsimunaiziesimmūžībā”

3TadĀdamsunIevapaņēmaādasundevāsatpakaļuz Dārgumualu;un,atrodotiestajā,viņinostājāsunlūdza Dievu,kāparaduši

4Unviņidomāja,kāvarētunošīmādāmdarinātdrēbes,jo viņiemnebijanekāduprasmju

5TadDievssūtījapieviņiemSavueņģeli,laiparādītu,kā toizdarīt.UneņģelissacījaĀdamam:"Ejārāunatnes palmuērkšķus!"TadĀdamsizgājaunatnesa,kāeņģelis viņambijapavēlējis

6Tadeņģelissākaviņupriekšāapstrādātādas,kātomēdz darītsvārki,unviņšņēmaērkšķusuniespraudatosādās viņuacupriekšā

7TadeņģelisatkalpiecēlāsunlūdzaDievu,laiērkšķišajās ādāstiktupaslēpti,laitāsvarētuitkāsašūtarvienudiegu

8UntātasnotikapēcDievapavēles;tiekļuvapardrēbēm ĀdamamunIevai,unViņštosapģērba.

9Notālaikaviņuķermeņukailumsbijaapsegtsviensotra acīm

10Untasnotikapiecdesmitpirmāsdienasbeigās.

11Tad,kadĀdamaunIevasķermeņibijaapklāti,viņi piecēlāsunlūdzaDievu,meklējotTāKungažēlastībuun piedošanu,unpateicāsViņamparto,kaViņšbija apžēlojiesparviņiemunbijaapklājisviņukailumuUn viņinemitējāslūgtvisutonakti

12Tad,kadsauleilecot,mātesākakrist,viņipēcsava paradumanoskaitījasavaslūgšanasuntadizgājanoalas

13UnĀdamssacījaIevai:"Tākāmēsnezinām,kas atrodasuzrietumiemnošīsalas,iesimunapskatīsimto šodien"Tadviņiizgājaundevāsrietumurobežasvirzienā

53.NODAĻA

1Viņinebijaļotitālunoalas,kadSātansnācapretīun paslēpāsstarpviņiemunaludivurijīgulauvuizskatā,kas trīsdienasbijabezbarībasunnācapretīĀdamamunIevai, itkāgribētuviņussaplosītgabalosunaprīt.

2TadĀdamsunIevaraudājaunlūdzaDievu,laiViņš viņusatpestītunoviņuķepām

3TadpieviņiemnācaDievavārdsunaizdzinalauvasno viņiem

4UnDievssacījaĀdamam:“Ād,kotumeklērietumu robežā?Unkāpēctupatspēcsavasgribasesiatstājis austrumurobežu,kurbijatavadzīvesvieta?”

5"Tadnuatgrieziessavāalāunpaliectajā,laiSātanstevi nepieviļunneīstenosavunodomutevī.

6"Jošajārietumupierobežā,akĀdam,notevisnākssēkla, kastopapildinās;unkasapgānīsseviarsaviemgrēkiemun arsavupakļaušanosSātanapavēlēmunsekojotviņa darbiem

7“TāpēcEssūtīšupārviņiemplūduūdeņusuntosvisus pārpludināšuBetEsizglābšutos,kasvēlbūspalikušino taisnīgajiemviņuvidū,unEstosaizvedīšuuztāluzemi,un zeme,kurātutagaddzīvo,paliksneauglīgaunbezneviena iedzīvotāja”

8Pēctam,kadDievsbijatāarviņiemrunājis,viņi atgriezāsDārgumualā.Betviņumiesabijaizkaltusi,un viņuspēksbijaizsīcisnogavēņaunlūgšanas,unnobēdām, koviņijutaparto,kabijapārkāpušiDievamvirsroku

54.NODAĻA

1TadĀdamsunIevapiecēlāsalāunlūdzavisutonakti, līdzuzausarītsUn,kadsaulebijauzlēkusi,viņiabiizgāja noalas;viņugalvasklīdanobēdusmaguma,unviņi nezināja,kurpdodas.

2UntāviņigājalīdzdārzadienvidurobežaiUnviņisāka ietaugšuppašorobežu,līdznonācapieaustrumurobežas, aizkurasvairsnebijavietas.

3Unķerubs,kassargājadārzu,stāvējapierietumuvārtiem unsargājatospretĀdamuunIevu,laitiepēkšņineienāktu dārzā.Unķerubspagriezās,itkālaitosnonāvētu;saskaņā arpavēli,koDievsviņambijadevis

4KadĀdamsunIevanonācapiedārzaaustrumurobežas–sirdīsdomādami,kaķerubsneredz–,stāvotpievārtiem,it kāgribētuieiet,pēkšņiparādījāsķerubsarmirdzošu ugunīguzobenurokā;un,kadviņštosieraudzīja,viņš devāstosnogalināt,joviņšbaidījās,kaDievsviņu iznīcinās,javiņiieiesdārzābezViņapavēles

5Unšķita,kaķerubazobensliesmotālumāBet,kadviņš topacēlapārĀdamuunIevu,tāliesmaneuzliesmoja.

6Tāpēcķerubsdomāja,kaDievsirpretviņiemlabvēlīgs unatvedtosatpakaļdārzāUnķerubsstāvējabrīnīdamies

7Viņšnevarējauzkāptdebesīs,lainoskaidrotuDieva rīkojumuattiecībāuzviņuiekļūšanudārzā;tāpēcviņš palikastāvamviņiemblakus,nespēdamsnoviņiemšķirties; joviņšbaidījās,kaviņivarētuiekļūtdārzābezDieva atļaujas,kurštadviņuiznīcinātu

8KadĀdamsunIevaieraudzījaķerubutuvojamiesviņiem arliesmojošuugunīguzobenurokā,viņinobijāsnokritauz sejasunbijakāmiruši

9Tanīlaikādebesisunzemenodrebēja,uncitiķerubi nokāpanodebesīmpieķeruba,kassargājadārzu,un redzējaviņupārsteigtuunklusu

10Tadatkalcitieņģeļinolaidāsnetālunovietas,kur atradāsĀdamsunIevaViņibijadalītistarppriekuun bēdām

11Viņibijapriecīgi,jodomāja,kaDievsirlabvēlīgspret Ādamu,unvēlējās,laiviņšatgrieztosdārzā;unvēlējās atjaunotviņaprieku,koviņškādreizbaudīja

12BetviņisērojaparĀdamu,joviņšbijakritiskāmiris, viņšunIeva;unviņidomāssacīja:"Ādamsnavmirisšajā

vietā,betDievsviņuirnonāvējis,joviņširnācisšajāvietā unvēlējāsnokļūtdārzābezViņaatļaujas."

55.NODAĻA

1TadDievaVārdsnācapieĀdamaunIevasunpiecēla viņusnomirušāstāvokļa,sacīdams:"Kāpēcjūsšeitnācāt? Doktor,vaijūsdomājatietuzdārzu,nokuraEsjūsizvedu? Tasnevarnotiktšodien,bettikaitad,kadbūsizpildīta derība,koEsarjumsesmunoslēdzis"

2TadĀdams,dzirdēdamsDievaVārduuneņģeļu skaņdarbus,kurusviņšneredzēja,bettikaiarausīm dzirdējatoskaņas,viņšunIevaraudājaunsacījaeņģeļiem:

3"Ak,gari,kasgaidātuzDievu,skatietiesuzmaniunuz to,kaesnespējujūsredzēt!Jo,kadesbijusavāagrākajā spožajādabā,esjūsvarējuredzēt.Esdziedājuslavas dziesmastāpatkājūs;unmanasirdsbijadaudzpārākapar jums

4"Bettagad,kadesmupārkāpislikumu,šīgaišādabairno maniszudusi,unesmunonācisšajānožēlojamajāstāvoklī Untagadesmunonācisšeit,kaestevineredzu,untuman nekalpokāparasti.Joesmukļuvispardzīvniekamiesu.

5"Tomērtagad,Dievaeņģeļi,lūdzietDievukopāarmani, laiViņšmaniatjauno,kādsesbijuagrāk,laiViņšmani izglābjnošīmciešanāmunlaiViņšatceļnāvesspriedumu, koViņšmanpiespriedapargrēkupretViņu"

6Tad,kadeņģeļidzirdējašosvārdus,viņivisiparviņu sēroja;unnolādējaSātanu,kasbijapievilinājisĀdamu, līdzviņšnonācanodārzaciešanās;nodzīvesnāvē;no mieranepatikšanās;unnopriekasvešāzemē

7TadeņģeļisacījaĀdamam:"TuklausījiesSātanamun atmetisDievaVārdu,kasteviradīja;untuticēji,kaSātans piepildīsvisu,koviņštevbijaapsolījis

8"Bettagad,akĀdam,mēstevdarīsimzināmu,kaspār mumsnācacaurviņu,pirmsviņškritanodebesīm 9"Viņšsapulcinājasavuskarapulkusunpiekrāpatos, apsolottiempiešķirtlieluvalstību,dievišķudabu;undeva arīcitussolījumus

10Viņaļaudisticēja,kaviņavārdsirpatiess,tāpēctie padevāsviņamunnoliedzaDievagodību.

11"Tadviņšmūssaucasaskaņāarpavēlēm,kasmumsbija paredzētaspakļautiesviņakomandaiunuzklausītviņa veltīgosolījumu.Betmēstonegribējāmunneņēmāmvērā viņapadomu

12Pēctam,kadviņšbijacīnījiesarDievuunbijaViņam uzticīgs,viņšsapulcinājasavuskaraspēkusunkarojaar mumsUn,janebūtuDievaspēka,kasbijaarmums,mēs nebūtuvarējušiviņuuzvarētunnogāztnodebesīm.

13Bet,kadViņšnokritanomūsuvidus,debesīsbijaliels prieksparViņaaiziešanuJo,jaViņšbūtupalicisdebesīs, tadnekas,patnevienseņģelisturnebūtupalicis

14"BetDievsSavāžēlastībāviņupadzinanomūsuvidus uzšotumšozemi,joviņšbijakļuvispartumsuun netaisnībasdarītāju

15"UnViņšturpinājakarotprettevi,akĀdam,līdzViņš tevipievīlaunizvedanodārzauzšosvešozemi,kurteviir skārušasvisasšīspārbaudes.Unnāvi,koDievsviņam uzlika,Viņširuzlicisarītev,akĀdam,jotuViņam paklausījiunpārkāpiDievalikumus"

16TadeņģeļipriecājāsunslavējaDievuunlūdzaViņu šoreizneiznīcinātĀdamuparto,kaviņšbijacentiesieiet dārzā;betganpaciestviņulīdzsolījumapiepildījumam;un

palīdzētviņamšajāpasaulē,līdzviņšbūsbrīvsnoSātana rokas.

56.NODAĻA

1TadDievaVārdsnācapieĀdamaunsacījaviņam:

2"Ak,Ādam,paskatiesuztopriekadārzuunuzšodarba zemiunieraugieņģeļus,kasirdārzā,kasirpilnsartiem, unredzisevivienuuzšīszemes,kopāarSātanu,kuramtu paklausīji

3"Tomēr,jatubūtupakļāviesunbijisManpaklausīgsun būtuturējisManusvārdus,tubūtukopāarManiem eņģeļiemManādārzā.

4"Bet,kadtupārkāpilikumuunpaklausījiSātanam,tu kļuviparviņaviesistarpviņaeņģeļiem,kasirpilni ļaunuma;untunāciuzšozemi,kastevnesērkšķusun dadžus

5"Ak,Ādam,lūdztam,kastevipievīla,laiviņštevdod dievišķodabu,koviņštevapsolīja,vailaiviņštevizveido dārzu,kāduestevbijuradījis;vailaiviņštevipiepildaar topašugaišodabu,arkuruestevibijupiepildījis"

6"LūdzViņam,laiViņštevradītuķermeni,līdzīgutam, kāduEstevradīju,vailaiViņštevdodatpūtasdienu,kādu Estevdevu;vailaiViņštevīradasaprātīgudvēseli,kādu Estevradīju;vailaiViņštevipārceļuzkāducituzemi, nevisuzšo,koEstevdevuBet,ak,Ādam,Viņš nepiepildīspatvienunolietām,koViņštevteica

7"AtzīstitadManulabvēlībupretteviunManužēlastību pārtevi,Manaradība;kaEsneesmutevatmaksājispar tavupārkāpumupretMani,betSavāžēlsirdībāprettevi esmutevapsolījis,kapēcšīmlielajāmpiecarpusdienām Esnākšuunteviglābšu"

8TadDievsatkalsacījaĀdamamunIevai:“Celietiesun nokāpietnošejienes,laijūsnenonāvēķerubsarugunīgu zobenurokā!”

9BetĀdamasirdimierinājaDievavārdi,koViņšviņam teica,unviņšpielūdzaViņu.

10UnDievspavēlējaSaviemeņģeļiempavadītĀdamuun Ievuuzaluarprieku,nevisarbailēm,kādasviņiembija nākušas.

11TadeņģeļipacēlaĀdamuunIevuunnovedaviņusno kalnapiedārzaardziesmāmunpsalmiem,līdzatveda viņusalā.Tureņģeļisākaviņusmierinātunstiprināt,un taddevāspromnoviņiemuzdebesīm,pieviņuRadītāja, kasviņusbijasūtījis

12Betpēctam,kadeņģeļibijaaizgājušinoĀdamaun Ievas,atnācaSātansarkaunuunnostājāspiealasieejas, kurāatradāsĀdamsunIeva.TadviņšsaucaĀdamuun sacīja:"Ak,Ādam,nāc,ļaujmanarteviparunāt"

13TadĀdamsiznācanoalas,domādams,kaviņširviens noDievaeņģeļiem,kasatnācisdotviņamlabupadomu 57.NODAĻA

1Bet,kadĀdamsiznācaunieraudzījaviņanejaukostāvu, viņšnobijāsnoviņaunsacījaviņam:"Kastuesi?"

2TadSātansatbildējaunsacījaviņam:“Estasesmu,kas paslēpāsčūskasiekšienēunrunājaarIevuunpiemānīja viņu,līdzviņapaklausījamanaipavēleiEsesmutas,kas viņusūtījaarsavasrunasviltību,laitevipiemānītu,līdztu unviņaēdīsietnokokaaugļaunatkritīsietnoDieva pavēles”

ĀdamaunIevaspirmāgrāmata

3Bet,kadĀdamsdzirdējašosvārdusnoviņa,viņštam sacīja:"Vaituvarimanizveidotdārzu,kāduDievsmanir radījis?Vaivaituvarimaniapģērbttādāpašāspožumā, kādāDievsmanibijaapģērbis?"

4"Kurirtādievišķādaba,kotumanapsolījidot?Kurirtā skaistāruna,kotusākumāmumsteici,kadbijāmdārzā?"

5TadSātanssacījaĀdamam:“Vaitudomā,ka,kadesar kāduparkautkorunāšu,estoviņamaiznesīšuvai piepildīšusavuvārdu?NetāJoespatsnekadneesmupat domājisiegūtto,koesmulūdzis

6"Tāpēceskrituunlikukristarījūstāpašadēļ,kādēļes patskritu;unlīdzarjumsarīikviens,kaspieņemmanu padomu,krīttādēļ.

7"Bettagad,akĀdam,tavaskrišanasdēļtuesimanāvarā, unesesmuķēniņšpārtevi,jotuesiManiuzklausījisunesi pārkāpisSavuDievu.Unnebūsglābšanasnomanām rokāmlīdztaidienai,kotavsDievstevirapsolījis"

8Vēlviņšsacīja:“Tākāmēsnezināmdienu,kotavsDievs arteviirnoteicis,nedzarīstundu,kurātutiksiizglābts, mēsvairosimkarusunslepkavībaspretteviuntaviem pēcnācējiempēctevis

9“Tādairmūsugribaunmūsulabaisnodoms,laimēs neatstātunevienunocilvēkudēliem,kasmantotumūsu kārtudebesīs

10"Jomūsumājvieta,akĀdam,irdegošāugunī;unmēs nepārtrauksimsavuļaunorīcībunedienu,nestunduUnEs, akĀdam,sēšuugunipārtevi,kadtuienāksialā,laitur dzīvotu."

11KadĀdamsdzirdējašosvārdus,viņšraudājaunsēroja unsacījaIevai:“Klausies,koviņšteica;kaviņšnepiepildīs nekonotā,koviņštevteicadārzā.Vaiviņštiešāmkļuva parķēniņupārmums?”

12"BetmēslūgsimDievu,kasmūsradīja,laiViņšmūs izglābjnoViņarokām."

58.NODAĻA

1TadĀdamsunIevaizpletarokasDievapriekšā,lūdzot unlūdzotViņupadzītSātanunoviņiem;laiViņšnedara tiemvardarbībuunnepiespiežviņusnoliegtDievu.

2TadDievstūlītsūtījapietiemSavueņģeli,kasaizdzina SātanunotiemTasnotikaapsaulrietu,piecdesmittrešajā dienāpēctam,kadviņibijaizgājušinodārza.

3TadĀdamsunIevaiegājaalā,piecēlāsunpagriezasejas pretzemi,lailūgtuDievu

4Bet,pirmsviņilūdzaDievu,ĀdamssacījaIevai:“Redzi, tuesiredzējusi,kādikārdinājumimūsirpiemeklējušišajā zemē.Nāc,celsimiesunlūgsimDievupiedotmumsgrēkus, koesamizdarījuši;unmēsneiznāksimlīdzdienasbeigām, kassekočetrdesmitajaiUn,jamēsšeitmirsim,Viņšmūs glābs”

5TadĀdamsunIevacēlāsunapvienojās,lūdzotDievu.

6Tāviņiuzturējāsalā,lūdzotDievu;viņineiznācanotās nenaktī,nedienā,kamērnoviņumutēmnepacēlāsviņu lūgšanaskāugunsliesma

59.NODAĻA

1BetSātans,visalabānīdējs,neļāvaviņiembeigtsavas lūgšanas.Joviņšsaucasavuspulkus,untievisiieradās. Tadviņštiemsacīja:"TākāĀdamsunIeva,kurusmēs piemānījām,irvienojušieslūgtDievudienuunnaktiun

lūgtViņuviņusatbrīvot,untākāviņineiznāksnoalaslīdz četrdesmitāsdienasbeigām."

2"Untākāviņiturpināssavaslūgšanas,kāviņiabiir vienojušies,laiViņštosizglābjnomūsurokāmunatjauno viņuagrākostāvokli,redzēsim,komēsarviņiemdarīsim." Unviņakarapulkisacījaviņam:"Tevpiedervara,ak,mūsu Kungs,darītto,koTuvēlies"

3TadSātans,lielsļaunprātībā,ņēmasavuspulkusun iegājaalātrīsdesmitajānaktīnočetrdesmitdienāmun vienas;unviņšsitaĀdamuunIevu,līdzatstājaviņus mirušus

4TadDievaVārdsnācapieĀdamaunIevas,kasviņus piecēlanociešanām,unDievssacījaĀdamam:"Esistiprs unnebīstiesnotā,kastikkopietevisnācis"

5BetĀdamsraudājaunsacīja:“KurTubiji,mansDievs, kaviņimanisitaartādiemsitieniemunkašīsciešanas nācapārmums–pārmaniunpārIevu,Tavukalponi?”

6TadDievsviņamsacīja:“Ak,Ādam,redzi,Viņširkungs unpavēlniekspārvisu,kastevpieder,Viņš,kasteica,ka dostevdievībuKuriršīmīlestībaprettevi?Unkurir dāvana,koViņšapsolīja?”

7"JoreizViņam,Ādam,irlabpaticiesnāktpietevis,lai tevimierinātu,stiprinātuunpriecātoskopāartevi,unsūtīt Savuskarapulkustevisargāt,tāpēckatuViņamesi paklausījisunesipadeviesViņapadomam,unesipārkāpis Manupavēli,betesisekojisViņanorādījumiem?"

8TadĀdamsraudājaTāKungapriekšāunsacīja:“Ak, Kungs,tākāesmazlietpārkāpu,Tumaniesismagimocījis parto,eslūdzuTeviizglābtmaninoviņarokām;vaiarī apžēlojiesparmaniunpaņemmanudvēselinomana ķermeņatagadšajāsvešajāzemē.”

9TadDievssacījaĀdamam:"Kautbūtubijusišīnopūtaun lūgšanajauagrāk,pirmstupārkāpilikumu!Tadtevbūtu miersnotāmbēdām,kurāstutagadatrodies."

10BetDievsbijapacietīgsarĀdamuunļāvaviņamun Ievaipaliktalā,līdzbijapagājušasčetrdesmitdienas

11BetĀdamamunIevaispēksunmiesanovītanogavēņa unlūgšanas,nobadaunslāpēm;joviņinebijabaudījušine ēdienu,nedzērienu,kopšbijaatstājušidārzu;unviņu ķermeņufunkcijasvēlnebijanostabilizējušās;unviņiem nebijapalicisspēksturpinātlūgšanunobadalīdznākamās dienasbeigāmlīdzčetrdesmitajaidienaiViņibijaiekrituši alā;tomērviss,kasiznācanoviņumutēm,bijatikaislavas dziesmas

60.NODAĻA

1TadastoņdesmitdevītajādienāSātansieradāsalā,tērpies gaismastērpāunapjoziesarspožujostu

2Viņarokāsbijagaismaszizlis,unviņšizskatījāsļoti briesmīgs,betviņasejabijapatīkamaunviņarunasalda, 3TāViņšpārveidojās,laipiemānītuĀdamuunIevuun liktuviņiemiznāktnoalas,pirmsviņibijapabeiguši četrdesmitdienas

4Joviņšsevīsacīja:"Kadviņibūspabeigušičetrdesmit dienugavēniunlūgšanas,Dievsatjaunosviņusviņu agrākajāstāvoklī;bet,jaViņštonedarīs,Viņšjoprojām būsviņiemlabvēlīgs;unpatjaViņšviņiemneapžēlosies, Viņštomērdosviņiemkautkonodārza,laiviņus mierinātu;kājaudivasreizesiepriekš."

5TadSātanstuvojāsalaišajāskaistajāizskatāunteica:

6"Ak,Ādam,celies,nostājieskājās,tuunIeva,unnāc manlīdziuzlabuzemi;unnebīsties!Esesmunomiesasun kauliemtāpatkātu;unsākumāesbijuradība,koradīja Dievs.

7"Untānotika,kadViņšmanibijaradījis,Viņšmani novietojadārzāziemeļos,pasaulesmalā

8"UnViņšmansacīja:"Paliecšeit!"Unesturpaliku saskaņāarViņaVārduunnepārkāpuViņapavēli.

9"TadViņšlikamansnausties,laināktupārmani,unViņš izvedatevi,akĀdam,nomaniemsāniem,betnelikatev paliktpiemanis

10"BetDievsteviņēmaSavāsdievišķajāsrokāsun novietojadārzāaustrumos.

11"Tadestevinoskumu,joDievstevibijapaņēmisno manasmiesas,betneļāvatevpaliktpiemanis

12BetDievsmansacīja:“NebēdājiesĀdamadēļ,kuruEs esmuizvedisnotavasmiesas;viņamnekasļaunsnenotiks”

13“JotagadEsnoviņasāniemesmuizvedispalīgu,kas viņamirlīdzīgs,un,todarot,Esviņamesmusagādājis prieku”

14TadSātansatkalsacīja:“Esnezināju,kājumsklājas šajāalā,nedzarīnekoparšopārbaudījumu,kasjūsir piemeklējis,līdzDievsmansacīja:“Redzi,Ādamsir pārkāpislikumu,koEsbijuizņēmisnotavasāna,unarī Ieva,koEsbijuizņēmisnoviņasāna;unEsviņusesmu izdzinisnodārza;Esesmulicisviņiemdzīvotbēduun postazemē,joviņiirpārkāpušilikumupretManiunir klausījušiSātanam.Unredzi,viņiciešlīdzšaidienai, astoņdesmitajam””

15"TadDievsmansacīja:"Celies,ejpieviņiemunliec viņiemnāktuzsavuvietuunneļaujSātanamtuvoties viņiemunviņusapspiestJoviņitagadirlielāsciešanāsun guļbezpalīdzīginobada"

16"Viņšmantālāksacīja:"Kadtutosbūsipaņēmispie sevis,dodtiemēstnoDzīvībaskokaaugļiemundodtiem dzertnomieraūdens;unapģērbviņusgaismasdrēbēs,un atjaunoviņusviņuagrākajāžēlastībasstāvoklī,unneatstāj viņusnelaimē,joviņinācanotevisBetneskumstipar viņiemunnenožēloto,kaspārviņiemirnācis"

17"Bet,kadestodzirdēju,esnoskumu,unmanasirdsto nespējapacietīgiizturēttevisdēļ,ak,mansbērns

18"Bet,akĀdam,kadesdzirdējuSātanavārdu,esnobijos unnodomājupiesevis:esneaiziešuārā,laiviņšmani neapkrāpj,kāviņštodarījaarmaniembērniem,Ādamuun Ievu

19"Unesteicu:"Ak,Dievs,kadesiešupiesaviem bērniem,Sātansmanisatiksceļāunkarospretmani,kā viņškarojapretviņiem."

20TadDievsmansacīja:"Nebīsties!Kadtuviņuatradīsi, sitviņuarspieķi,kasirtavārokā,unnebīstiesnoviņa,jo tuesivecs,unviņštevineuzvarēs"

21"Tadesteicu:“Ak,mansKungs,esesmuvecsun nevaruaizietSūtiSavuseņģeļus,laitieviņusatved”

22BetDievsmansacīja:“Eņģeļipatiesinavtādikāviņi, untienepiekritīsnākttiemlīdziBetEsteviesmu izredzējis,joviņiirtavipēcnācējiuntādipašikātu,un uzklausīsto,kotusaki.”

23“Dievsmansacījatālāk:“Jatevnavspēkaietiet,Es sūtīšumākoni,kastevinestunnolaidīstevipieviņualas ieejas;tadmākonisatgriezīsiesunatstāstevitur.”

24"Un,javiņinākstevlīdzi,essūtīšumākoni,kasteviun viņusaiznesīs"

25TadViņšpavēlējamākonim,untasmaniaiznesaun atvedapietevis,untadatgriezāsatpakaļ.

26"Untagad,akmanibērni,ĀdamsunIeva,paskatieties uzmaniemsirmajiemmatiemunuzmanuvājostāvokli,un uzmanuatnākšanunotāstālāsvietas.Nāciet,nācietman līdziuzatdusasvietu"

27TadviņšsākaraudātunžēlotiesĀdamaunIevas priekšā,unviņaasarasbirapārzemikāūdens.

28Un,kadĀdamsunIevapacēlasavasacisunieraudzīja viņabārduundzirdējaviņasaldorunu,viņusirdis mīkstinājapretviņu;viņiviņamklausījās,joviņiticēja,ka viņširpatiess

29Untiemšķita,katiepatiesiirviņapēcnācēji,jotie redzēja,kaviņasejairlīdzīgaviņusejai,untieviņam uzticējās

61.NODAĻA

1TadviņšpaņēmaĀdamuunIevuaizrokasunsākatos vestārānoalas

2Bet,kadviņibijanedaudzattālinājušies,Dievszināja,ka Sātanstosbijauzvarējisunizvedisārā,pirmsčetrdesmit dienasbijapagājušas,laiaizvestutosuzkādutāluvietuun iznīcinātu

3TadDievaTāKungaVārdsatkalnācaunnolādēja Sātanuunpadzinatonotiem

4UnDievssākarunātarĀdamuunIevu,sacīdamstiem: "Kasjūslikaiznāktnoalasuzšovietu?"

5TadĀdamssacījaDievam:“VaiTuradījicilvēkupirms mums?Jo,kadmēsbijāmalā,pēkšņipiemumspienāca labsvecsvīrs,kasmumsteica:“EsesmuDievavēstnesis jums,laijūsatvestuatpakaļuzkāduatdusasvietu””

6"Unmēsticējām,akDievs,kaviņširTavsvēstnesis;un mēsizgājāmviņamlīdzi;unnezinājām,kurpmumsjāiet kopāarviņu"

7TadDievssacījaĀdamam:“Redzi,tasirļaunomākslu tēvs,kasteviunIevuizvedanoPriekudārza.Untagad, kadViņšredzēja,katuunIevaabiapvienojātiesgavēnīun lūgšanāunkajūsneiznācātnoalaspirmsčetrdesmitdienu beigām,Viņšgribējapadarītjūsunodomuveltīgu, pārtrauktjūsusavstarpējosaikni;nogrieztjumsvisucerību unaizvestjūsuzvietu,kurViņšvarētujūsiznīcināt

8JoViņšnekonevarējatevnodarīt,javienneparādījās tavālīdzībā

9"Tāpēcviņšnācapietevisarseju,kaslīdzīgatavējai,un sākadottevzīmes,itkātāsvisasbūtupatiesas.

10"BetEssavāžēlastībāunlabvēlībāpretjumsneļāvu viņamjūsnomaitāt,betEsviņunojumsaizdzinu.

11"Tāpēc,akĀdam,ņemIevuunatgrieziessavāalā,un paliectajālīdzčetrdesmitāsdienasrītamUn,kadtu iznāksi,ejdārzaaustrumuvārtuvirzienā"

12TadĀdamsunIevapielūdzaDievu,slavējaunsvētīja Viņuparglābšanu,kasnoViņabijanākusiUnviņi atgriezāsalāTasnotikatrīsdesmitdevītāsdienasvakarā

13TadĀdamsunIevapiecēlāsunarlieludedzībulūdza Dievu,laiViņšatbrīvotosnospēkatrūkuma,joviņuspēks bijanoviņiematkāpiesbada,slāpjuunlūgšanudēļ.Bet viņivisutonaktibijanomodā,lūdzot,līdzrītam

14TadĀdamssacījaIevai:"Celies,iesimdārzaaustrumu vārtuvirzienā,kāDievsmumspavēlēja!"

15UnviņilūdzaDievu,kātasviņiembijaierastskatru dienu,unviņiizgājanoalas,laidotostuvākdārza austrumuvārtiem

16TadĀdamsunIevapiecēlāsunlūdzaDievu,laiViņš viņusstiprinaunsūtakautko,lairemdētuviņuizsalkumu.

17Bet,kadviņibijapabeigušisavaslūgšanas,viņipalika tur,kurviņibija,savuspēkuizsīkumadēļ

18.TadatkalnācaDievaVārdsunsacījatiem:"Ak,Ādam, celies,ejunatnesšurpdivasvīģes"

19TadĀdamsunIevapiecēlāsungāja,līdztuvojāsalai

62.NODAĻA

1BetļaunaisSātansapskaudamierinājumu,koDievs viņiembijadevis

2Tāpēcviņštosnovērsa,iegājaalā,paņēmadivasvīģesun aprakatāsalasārpusē,laiĀdamsunIevatāsneatrastu Viņšarībijanodomājistāsiznīcināt

3Bet,pateicotiesDievažēlastībai,tiklīdzšīsdivasvīģes bijazemē,DievsizjaucaSātananodomuattiecībāuztām unpārvērtatāspardiviemaugļukokiem,kasapēnojaalu, joSātanstāsbijaaprakistāsaustrumupusē.

4Kadabikokibijaizaugušiunapaugušiaraugļiem, Sātansnoskumaunsēroja,sacīdams:"Labākbūtuatstājis tāsvīģestā,kātāsbija;jotagad,lūk,tāsirkļuvušaspar diviemaugļukokiem,nokuriemĀdamsēdīsvisassavas dzīvesdienasTurpretī,kadestosapraku,esbijuiecerējis tospilnībāiznīcinātunpaslēptuzvisiemlaikiem.

5"BetDievsirapgāzismanupadomu;unViņšnegrib,lai šissvētaisauglisietubojā;unViņširskaidriatklājismanu nodomuunirizjaucismanupadomu,kobijuspriedispret Viņakalpiem"

6TadSātansaizgājakaunējies,jonebijaīstenojissavu nodomu.

63.NODAĻA

1BetĀdamsunIeva,tuvojotiesalai,ieraudzījadivusvīģes kokus,kasbijapilniaugļuunapēnojaalu

2TadĀdamssacījaIevai:"Manšķiet,kamēsesam nomaldījušiesKadšiedivikokišeitizauga?Manšķiet,ka ienaidnieksvēlasmūsnomaldinātVaitusaki,kazemēir vēlkādacitaalanekāšī?"

3"Tomēr,akIeva,iesimalāunatradīsimturabasvīģes;jo šīirmūsuala,kurāmēsbijāmBet,jamēstajāneatradīsim abasvīģes,tadtānevarbūtmūsuala."

4Tadviņiiegājaalāunieskatījāstāsčetrosstūros,bet neatradaabasvīģes.

5UnĀdamsraudājaunsacījaIevai:“Vaitadmēsesam nonākušinepareizajāalā,akIeva?Manšķiet,kašiedivi vīģeskokiirtāsdivasvīģes,kasbijaalā”UnIevasacīja: “Es,personīgi,nezinu.”

6TadĀdamspiecēlās,lūdzaDievuunsacīja:“Ak,Dievs, Tumumspavēlējiatgrieztiesalā,paņemtdivasvīģesuntad atgrieztiespieTevis

7"BettagadmēstosneesamatradušiAkDievs,vaiTuesi tosņēmisuniesējisšosdivuskokus,vaimēsesam nomaldījušieszemē,vaiienaidnieksmūsirpievīlis?Jatāir taisnība,tad,akDievs,atklājmumsšodivukokuundivu vīģunoslēpumu."

8TadDievaVārdsnācapieĀdamaunsacījaviņam:“Ak, Ādam,kadEstevisūtījuatnestvīģes,Sātansgājatavā

priekšāuzalu,paņēmavīģesunaprakatāsārpusē,uz austrumiemnoalas,domādamstāsiznīcināt,betnesējottās arlabunodomu

9"Nejauviņadēļvienšiekokiirizaugušivienāmirklī,bet Esapžēlojosparteviunpavēlējutiemaugt.Untieizauga pardiviemlieliemkokiem,laijūsvarētuaptumšotieszem tozariemunatrastmieru,unlaiEsjumslikturedzētSavu spēkuunSavusbrīnumdarbus."

10"Unarī,laiparādītujumsSātananegantībuunviņa ļaunosdarbus,jo,kopšjūsiznācātnodārza,viņšnav pārstājisnevienudienujumsnodarītkāduļaunumuBetes neesmudevisviņamvarupārjums"

11UnDievssacīja:"Nošībrīža,Ādam,priecājiespar kokiem,tuunIeva,unatpūtieszemtiem,kadjūtaties nogurušiBetneēdietnotoaugļiemunnetuvojietiestiem!"

12TadĀdamsraudājaunsacīja:“Ak,Dievs,vaiTumūs atkalnonāvēsi,vaiTumūspadzīsinoSavavaigaun izdeldēsimūsudzīvībunozemesvirsas?

13"Ak,Dievs,esTevilūdzu,jaTuzini,kašajoskokosmīt vainunāve,vaikādscitsļaunums,tāpatkāpirmoreizi,tad izraujtosnomūsualasapkārtnesunnokalsti;unatstājmūs mirtnokarstuma,badaunslāpēm.

14"Jomēszinām,Dievs,Tavusbrīnumdarbus,katieir diži,unkaarSavuspēkuTuvariradītvienulietunootras bezcilvēkavēlēšanās.JoTavsspēksvarpārvērstakmeņus parkokiemunkokusparklintīm"

64.NODAĻA

1TadDievsuzlūkojaĀdamuunviņaprātaspēku,viņa izturībupretbadu,slāpēmunkarstumu.UnViņšpārvērta divusvīģeskokuspardivāmvīģēm,kātiebijasākumā,un tadsacījaĀdamamunIevai:"Ikviensnojumsvarņemtpa vienaivīģei."Untietāspaņēma,kāTasKungstiembija pavēlējis

2Unviņštiemsacīja:"Ejietalāunēdietvīģesunremdējiet savuizsalkumu,laijūsnenomirtu!"

3Tānu,kāDievstiembijapavēlējis,tieiegājaalāap saulrietalaikuUnĀdamsunIevapiecēlāsunlūdzaDievu saulrietalaikā.

4Tadviņiapsēdāsēstvīģes,betnezināja,kātāsēst,jo nebijapieradušiēstzemesēdienuViņiarībaidījās,ka,ja viņiēdīs,viņukuņģiskļūspārslogots,viņumiesakļūs biezākaunviņusirdisnekļūskārepēczemesēdiena

5Bet,kamērviņitāsēdēja,Dievs,apžēlojiesparviņiem, sūtījaSavueņģeli,laiviņinenomirtunobadaunslāpēm.

6UneņģelissacījaĀdamamunIevai:“Dievsjumssaka, kajumsnavspēkagavētlīdznāvei;tāpēcēdietunstipriniet savusķermeņus,jojūstagadesatdzīvniekumiesa,kas nevarpastāvētbezēdienaundzēriena”

7TadĀdamsunIevaņēmavīģesunsākatāsēstBetDievs tajāsbijaielicismaisījumu,kasatgādinājasāļomaiziar asinīm

8TadeņģelisaizgājanoĀdamaunIevas,kuriēdavīģes, līdzbijaremdējušisavuizsalkumuTadviņinolikamalāto, kasbijapalicispāri;betDievaspēkāvīģeskļuvapilnaskā iepriekš,joDievstāssvētīja.

9PēctamĀdamsunIevapiecēlāsunlūdzaDievuar priecīgusirdiunatjaunotuspēku,unvisutonaktinovisas sirdsslavējaunpriecājās.Untāastoņdesmittrešādiena beidzās

65.NODAĻA

1Un,kaduzausadiena,viņipiecēlāsunlūdzaDievupēc savaparadumauntadizgājanoalas.

2Bet,tākāviņijutalielasraizesparēdienu,kobija apēdušiunpiekuranebijapieraduši,viņistaigājapaalu, runādamisavāstarpā:

3"Kasarmumsnoticisēšanasdēļ,kamumsjāuzņemasšīs mokas?Bēdasmums,mēsmirsim!Labākmumsmirtnekā ēstunuzturētsavumiesušķīstunekāapgānīttoarēdienu"

4TadĀdamssacījaIevai:"Šīssāpesmūsnepiemeklēja dārzā,unmēsturneēdāmtiksliktuēdienuVaitudomā, Ieva,kaDievsmūsmocīsarēdienu,kasirmūsos,vaika mūsuiekšasiziesārā;vaikaDievsgribmūsnogalinātar šīmsāpēm,pirmsViņšbūsizpildījisSavusolījumu?"

5TadĀdamslūdzaToKunguunsacīja:“Ak,Kungs, neļaujmumsietbojāēdienadēļ,koesamēduši!Ak,Kungs, nesitmūs,betrīkojiesarmumspēcSavaslielāsžēlastības unneatstājmūslīdzdienai,kadpienāksTavssolījums,ko Tumumsesidevis”

6TadDievsuzlūkojatosuntūdaļdevatiemspēkuēst barību,kātasirlīdzpatšaidienai,laitieneietubojā.

7TadĀdamsunIevaatgriezāsalā,noskumušiun raudādamiparizmaiņāmviņudabāUnviņiabinotābrīža zināja,kairizmainītasbūtnes,kaviņucerībaatgriezties dārzātagadirzudusi;unkaviņitajānevarieiet

8Jotagadviņuķermeņiembijasvešasfunkcijas;unvisa miesa,kameksistenceinepieciešamsēdiensundzēriens, nevaratrastiesdārzā

9TadĀdamssacījaIevai:“Redzi,mūsucerībatagadir zudusi;untāpatarīmūsupaļāvībaieietdārzā.Mēsvairs nepiederamdārzaiemītniekiem;betnošībrīžamēsesam zemiskiunnopīšļiem,unnozemesiemītniekiemMēs neatgriezīsimiesdārzālīdztaidienai,kadDievsbūs apsolījismūsglābtunatvestmūsatkaldārzā,kāViņš mumsirapsolījis”

10TadviņilūdzaDievu,laiViņšapžēlojasparviņiem;pēc tamviņuprātsnomierinājās,viņusirdissalauzaunviņu ilgasnorima;unviņibijakāsvešiniekivirszemesTonakti ĀdamsunIevapavadījaalā,kurviņismagigulējaapēstā ēdienadēļ

66.NODAĻA

1Kadbijapienācisrīts,nākamajādienāpēctam,kadviņi bijaēduši,ĀdamsunIevalūdzaDievualā,unĀdams sacījaIevai:"Redzi,mēslūdzāmDievamēdienu,unViņš todeva.BettagadlūgsimViņamarīūdenipadzerties."

2Tadviņipiecēlāsundevāsuzūdensstrautakrastu,kas bijadārzadienvidumalā,kurāviņiiepriekšbijametušies UnviņinostājāskrastāunlūdzaDievu,laiViņšpavēlētu viņiemdzertšoūdeni.

3TadDievaVārdsnācapieĀdamaunsacījaviņam:“Ak, Ādam,tavsķermenisirkļuvisnedzīvsuntamir nepieciešamsūdens,laitodzertuŅemietundzeriet,tuun Ieva;pateicietiesunslavējiet!”

4TadĀdamsunIevapienācatuvākundzēranotā,līdz viņuķermeņiatsvaidzinājāsPēcdzērienaviņislavēja Dievuuntadatgriezāssavāalāpēcsavaagrākāparaduma Tasnotikaastoņdesmittrīsdienubeigās.

5Tadastoņdesmitceturtajādienāviņiņēmadivasvīģesun pakāratāsalākopāarlapām,laitāsbūtuviņiemparzīmi

unDievasvētībuUnviņitāsturnolika,līdzviņiemcelsies pēcnācēji,kasredzēsbrīnumaināslietas,koDievsviņiem bijadarījis

6TadĀdamsunIevaatkalstāvējaalasārpusēunlūdza Dievuparādītviņiemkādubarību,arkopabarotviņu ķermeņus

7TadnācaDievaVārdsunsacījaviņam:"Ak,Ādam,ej lejāuzrietumiemnoalas,līdztumšaszemeszemei,untur tuatradīsibarību"

8UnĀdamspaklausījaDievaVārdam,paņēmaIevuun devāsuztumšasaugsneszemiunatradaturaugošus kviešusvārpāsungatavus,unvīģesēšanai;unĀdamspar topriecājās.

9TadDievaVārdsatkalnācapieĀdamaunsacījaviņam: "Ņemnošiemkviešiemuntaisinotiemsevmaizi,lai barotusavumiesu."UnDievsdevaĀdamasirdijgudrību apstrādātgraudus,līdztiekļūstparmaizi

10Ādamsvisutopaveica,līdzkļuvaļotivājšunnoguris Tadviņšatgriezāsalā,priecādamiesparto,kobija uzzinājisparto,kastiekdarītsarkviešiem,līdztie pārvēršasmaizēpašalietošanai

67.NODAĻA

1Bet,kadĀdamsunIevadevāsuzmelnodubļuzemiun tuvojāskviešiem,koDievsviņiembijarādījis,un ieraudzījatosgatavusungatavuspļaujai,joviņiemnebija sirpja,arkotospļaut,viņiapjozāsunsākarautkviešus, līdzvissbijabeidzies

2Tadviņitosakrāvakaudzēun,nogurušinokarstumaun slāpēm,nokāpazemēnainakoka,kurvējšviņusvēdināja gulēt

3BetSātansredzēja,koĀdamsunIevabijaizdarījušiUn viņšsasaucasavuspulkusunsacījatiem:“TākāDievsir parādījisĀdamamunIevaivisuparšiemkviešiem,arko stiprinātviņuķermeņus–un,lūk,viņiiratnākušiun sakrājušinotiemkaudzi,unnogurušinodarbatagadguļ–nāciet,aizdedzināsimšolabībaskaudziunsadedzināsimto, unpaņemsimtoūdenstrauku,kasirpieviņiem,un iztukšosimto,laiviņineatrastukodzert,unmēsviņus nonāvēsimarbaduunslāpēm”

4"Tad,kadviņipamodīsiesnomiegauncentīsies atgrieztiesalā,mēsnāksimpieviņiemceļāunmaldināsim viņus,laiviņinomirstnobadaunslāpēm,kadviņivarbūt noliegsDievu,unViņšviņusiznīcināsTāmēsnoviņiem atbrīvosimies."

5TadSātansunviņapulkimetauguniuzkviešiemuntos aprija.

6BetnoliesmukarstumaĀdamsunIevapamodāsno miegaunredzējakviešusdegamunūdensspainiblakus izlejam

7Tadviņiraudājaunatgriezāsalā.

8Bet,kadviņikāpāsaugšupnokalnaapakšas,kurviņi atradās,Sātansunviņapulkitossagaidījaeņģeļuizskatā, slavējotDievu

9TadSātanssacījaĀdamam:“Ak,Ādam,kāpēctutikļoti mokasizsalkumsunslāpes?Manšķiet,kaSātansir sadedzinājiskviešus”UnĀdamsviņamatbildēja:“Jā” 10AtkalSātanssacījaĀdamam:“Nācatpakaļmumslīdzi; mēsesamDievaeņģeļi.Dievsmūssūtījapietevis,lai parādītutevcitulabībaslauku,labākuparšo;unaiztāir labaūdensavotsundaudzkoku,kurtuvarēsidzīvotpietā

ĀdamaunIevaspirmāgrāmata

unapstrādātlabībaslaukulabākammērķimnekāto,ko Sātansiraprijis.”

11Ādamsnodomāja,kaviņamirtaisnībaunkatieir eņģeļi,kasarviņurunā;unviņšatgriezāskopāartiem.

12.TadSātanssākamaldinātĀdamuunIevuastoņas dienas,līdzviņiabinokritakāmirušinobada,slāpēmun vājumaTadviņšaizbēgaarsaviempulkiemunatstāja viņus.

13

68.NODAĻA

1TadDievsuzlūkojaĀdamuunIevuunto,kasSātanadēļ bijanācispārviņiem,unkāviņšbijalicisviņiempazust.

2TāpēcDievssūtījaSavuVārduunpiecēlaĀdamuun Ievunoviņunāvesstāvokļa

3TadĀdams,kadviņšbijapiecelts,sacīja:“AkDievs,Tu esisadedzinājisunatņēmismumskukurūzu,koTumums bijidevis,unTuesiizlējisūdensspainiUnTuesisūtījis Savuseņģeļus,kasmūsirnovedušipromnokukurūzas laukaVaiTugribimūsiznīcināt?JatasirnoTevis,ak Dievs,tadatņemmūsudvēseles,betnesodimūs”

4TadDievssacījaĀdamam:“Esneesmusadedzinājis kviešus,Esneesmuizlējisūdeninospaiņaunneesmu sūtījisSavuseņģeļustevimaldināt

5"BettoizdarījaSātans,tavskungs;viņš,kuramtuesi pakļāvies,tikmērManupavēliatmetotViņširtas,kurš sadedzinājalabībuunizlējaūdeni,unkurštevimaldināja; unvisisolījumi,koviņštevirdevis,patiesiirtikaiviltus, krāpšanaunmeli"

6"Bettagad,akĀdam,tuatzīsiManuslabosdarbus,ko esmutevdarījis."

7UnDievspavēlējaSaviemeņģeļiemņemtĀdamuun Ievuunnesttosuzkviešulauku,kotieatradatāpatkā iepriekš,arspainipilnuūdens.

8Turviņiieraudzījakokuunatradauztācietumannuun brīnījāsparDievaspēkuUneņģeļipavēlējaviņiemēst mannu,kadtiebūsizsalkuši.

9UnDievsnolādējaSātanu,laitasvairsneatnāktuun neiznīcinātulabībaslauku

10TadĀdamsunIevapaņēmanograudiemunupurējatos, unņēmatosunupurējakalnā,vietā,kurviņibijaupurējuši savupirmoasinsupuri

11Unviņiatkalupurējašoupuriuzaltāra,koviņisākumā bijauzcēlušiUnviņipiecēlāsunlūdzaDievu,unlūdza Dievu,sacīdami:"Tā,akDievs,kadmēsbijāmdārzā, mūsuslavasdziesmaspacēlāspieTeviskāšisupuris,un mūsunevainībapacēlāspieTeviskāvīraksBettagad,ak Dievs,pieņemnomumsšoupuriunneatgriezmūsatpakaļ, Savasžēlastībasdēļ"

12TadDievssacījaĀdamamunIevai:"Tākājūsesat atnesušišoupuriunupurējušitoMan,Estodarīšupar Savumiesu,kadEsnākšuuzzemes,laijūsglābtu;unEs likšutopastāvīgiupurētuzaltārapiedošanaiunžēlastībai tiem,kastopienācīgibauda"

13UnDievssūtījaspožuugunipārĀdamaunIevasupuri unpiepildījatoarspožumu,žēlastībuungaismu;un SvētaisGarsnolaidāspāršoupuri.

14TadDievspavēlējaeņģelimpaņemtugunsknaibles, līdzīgaskarotei,unartāmpaņemtupuriunnestto ĀdamamunIevai.Uneņģelistāarīizdarīja,kāDievs viņambijapavēlējis,unupurējatoviņiem

15UnĀdamaunIevasdvēselestikaapgaismotas,unviņu sirdispiepildījāsarpriekuunlīksmību,unarDieva slavēšanu

16UnDievssacījaĀdamam:“Laitevtābūtuparadums, kadtevipiemeklēsbēdasunbēdas.Bettavaglābšanaun tavaieejadārzānenotiks,kamērnebūspiepildījušāsdienas, kāEsuntuesamvienojušies;jatānebūtu,EsSavā žēlastībāunlīdzjūtībāpretteviatvestuteviatpakaļuzSavu dārzuunSavālabvēlībātāupuradēļ,kotutikkoesiatnesis Manamvārdam”

17Ādamspriecājāsparšiemvārdiem,kodzirdējano Dieva;unviņšunIevapielūdzaaltārapriekšā,kurapriekšā viņipaklanījās,untaddevāsatpakaļuzDārgumualu.

18Untasnotikadivpadsmitāsdienasbeigāspēc astoņdesmitāsdienas,skaitotnotālaika,kadĀdamsun Ievaiznācanodārza.

19Unviņivisunaktistāvēja,lūdzotDievulīdzrītam,un tadizgājanoalas

20TadĀdamsarsirdspriekusacījaIevaiparupuri,koviņi bijanesušiDievamunkoViņšbijapieņēmis:"Darīsimto trīsreizesnedēļā:ceturtajādienātrešdienā,sagatavošanās dienāpiektdienāunsabatasvētdienā,visasmūsudzīves dienas"

21Un,kadviņisavāstarpāvienojāsparšiemvārdiem, Dievampatikaviņudomasunlēmums,koviņikatrsbija pieņēmissavāstarpā

22PēctamDievaVārdsnācapieĀdamaunsacīja:“Ak, Ādam,tuiepriekšesinoteicisdienas,kurāsMani piemeklēsciešanas,kadEstapšumiesa;jotāsirceturtā trešdienaunsagatavošanāsdiena-piektdiena

23"BetpirmajādienāEsradījuvisuunpacēludebesis.Un atkal,atkalpaceļotiesšajādienā,Esradīšupriekuun pacelšuaugstutos,kasMantic;ak,Ādam,upurēšoupuri visāssavasdzīvesdienās."

24TadDievsatņēmaSavuVārduĀdamam

25BetĀdamsturpinājaupurētšoupurikatrunedēļutrīs reizeslīdzseptiņunedēļubeigām.Unpirmajādienā,kasir piecdesmitā,Ādamsnesaupuri,kāviņšbijaparadis,un viņšunIevatopaņēmaunnācapiealtāraDievapriekšā,kā Viņšviņiembijamācījis.

69.NODAĻA

1TadSātans,visalabānīdējs,apskaužotĀdamuunviņa upuri,caurkuruviņšatradaDievalabvēlību,steidzāsun paņēmaasuakmeninoasiemdzelzsakmeņiem;parādījās cilvēkaveidolāunnostājāsĀdamaunIevastuvumā

2TadĀdamsupurējauzaltāraunbijasācislūgtDievu, izpletisrokaspretDievu

3TadSātanssteidzāsarasodzelzsakmeni,kasviņambija līdzi,uncaurdūraartoĀdamulabajāpusē,nokuratecēja asinisunūdens,unĀdamsnokritauzaltārakālīķis.Un Sātansaizbēga

4TadIevaatnāca,ņēmaĀdamuunnolikaviņuzemaltāra Unviņaturpalika,raudādamapārviņu,kamērasins straumetecējanoĀdamasāniemuzviņaupuri

5BetDievsuzlūkojaĀdamanāvi.TadViņšsūtījaSavu Vārdu,uzmodinājaviņuunsacījaviņam:"Pildasavuupuri, jopatiesi,Ādam,tasirdaudzvērts,untajānavnekā trūkuma."

6DievssacījaĀdamam:"TāpatarīMannotiksvirszemes, kadManicaurdurs,unnoManiemsāniemtecēsasinisun

ūdensunplūdīspārManumiesu,kasirpatiesaisupuris,un kastiksupurētsuzaltārakāpilnīgsupuris."

7TadDievspavēlējaĀdamampabeigtsavuupuri,un,kad viņštobijapabeidzis,viņšpielūdzaDievuunslavējaViņu parzīmēm,koViņšviņambijaparādījis.

8UnDievsdziedinājaĀdamuvienādienā,kasirseptiņu nedēļubeigas;untāirpiecdesmitādiena

9TadĀdamsunIevaatgriezāsnokalnauniegāja Dārgumualā,kāviņitoparastidarījaTasĀdamamun Ievaipiepildījāssimtčetrdesmitdienaspēcviņuiziešanas nodārza

10TadviņiabipiecēlāstanīnaktīunlūdzaDievuUn,kad uzausarīts,viņiizgājaunnokāpaalasrietumuvirzienāuz vietu,kurbijaviņulabība,unturapmetāskokaēnā,kāviņi toparastidarīja

11Bet,kadaptiemsanācadaudzzvēru,tasbijaSātana darbssavāļaunprātībā,laicaurlaulībāmkarotupret Ādamu

70.NODAĻA

1PēctamSātans,visalabānīdējs,pieņēmaeņģeļaveidolu, unkopāarviņuvēldiviciti,tākaviņiizskatījāspēctrim eņģeļiem,kasbijaatnesušiĀdamamzeltu,vīrakuun mirres.

2ViņipagājaĀdamaunIevaspriekšā,kamērtieatradās zemkoka,unsveicinājaĀdamuunIevuarjaukiem vārdiem,kasbijapilniviltības.

3Bet,kadĀdamsunIevaieraudzījaviņuskaistostājuun dzirdējaviņusaldorunu,Ādamspiecēlās,sveicinājaviņus unatvedapieIevas,unviņipalikavisikopā;Ādamasirds tikmērpriecājās,joviņšdomājaparviņiem,katieirtie pašieņģeļi,kasviņambijaatnesušizeltu,vīrakuunmirres 4Jo,kadtiepirmoreiziieradāspieĀdama,pārviņunāca miersunprieks,pateicotiestam,katieatnesaviņamlabas zīmes;tāpēcĀdamsdomāja,katieiratnākušiotroreizi,lai dotuviņamcitaszīmes,laiviņšpriecātos.Joviņšnezināja, katasirSātans;tāpēcviņštosuzņēmaarpriekuun pievienojāstiem

5TadSātans,garākaisnoviņiem,sacīja:“Priecājies,Ādam, unlīksmojies!Redzi,Dievsmūsirsūtījispietevis,laitev kautkopateiktu”

6UnĀdamsjautāja:“Kastasir?”TadSātansatbildēja: “Tāirvieglalieta,tomērtasirDievavārds,vaitutono mumsuzklausīsiundarīsi?Bet,jatuneklausīsi,mēs atgriezīsimiespieDievaunteiksimViņam,katunevēlējies pieņemtViņavārdu”

7UnSātansatkalsacījaĀdamam:"Nebīsties,unlaitevi nepārņemdrebuļi!Vaitumūsnepazīsti?"

8BetĀdamssacīja:“Esjūsnepazīstu”

9TadSātansviņamsacīja:"Esesmueņģelis,kastevatnesa zeltuunaiznesatouzalu;šisotrsirtas,kastevatnesa vīraku;untastrešaisirtas,kastevatnesamirres,kadtubiji kalnavirsotnē,unkasteviaiznesauzalu

10"Betcituseņģeļus,mūsubiedrus,kasjūsatnesauzalu, Dievsšoreiznavsūtījismumslīdzi,joViņšmumsteica: "Arjumspietiek.""

11KadĀdamsdzirdējašosvārdus,viņštiemnoticējaun sacījašiemeņģeļiem:"RunājietDievavārdu,laiestovaru saņemt."

12UnSātansviņamsacīja:"Zvēriunapsoliman,katuto saņemsi"

13TadĀdamssacīja:“Esnezinu,kāzvērētunsolīt”

14UnSātansviņamsacīja:"Izstiepsavurokuunliecto manārokā!"

15TadĀdamsizstiepasavurokuunielikatoSātanarokā; kadSātansviņamsacīja:"Sakinu–tikpatiess,kaDievsir dzīvs,saprātīgsunrunājošs,kaspacēladebesisizplatījumā unnodibinājazemivirsūdeņiem,unirradījismanino četriemelementiemunnozemespīšļiem–esnepārkāpšu savusolījumu,nedzatteikšosnosavavārda"

16UnĀdamstāzvērēja

17TadSātansviņamsacīja:“Redzi,jaukādulaikuir pagājis,kopštuiznācinodārza,untunezinineļaunumu, neļaunumu.BettagadDievstevsaka:ņemIevu,kasnāca notaviemcilvēkiem,unprecviņu,laiviņatevdzemdē bērnus,laitevimierinātuunaizdzītunotevisnepatikšanas unbēdas;šīlietatagadnavgrūta,untevtajānavnekāda apkaunošanas”

71.NODAĻA

1Bet,kadĀdamsdzirdējašosvārdusnoSātana,viņšļoti noskumasavazvērestaunsolījumadēļunsacīja:"Vaiman būspārkāptlaulībuarsavumiesuunsaviemkauliemun grēkotpretsevipašu,laiDievsmaniiznīcinātuunizdzēstu nozemesvirsas?

2"Tākāespirmoreiziēdunokoka,Viņšmaniizdzinano dārzašajāsvešajāzemēunatņēmamanmanugaišodabu, unsūtījamaniuznāvi.Jaestārīkotos,Viņšatņemtumanu dzīvībuzemesvirsmaiuniemestumaniellē,unturmani ilgimocītu"

3"BetDievsnekadnavteicisvārdus,kotumanteici;un jūsneesatDievaeņģeļi,nedzarīneesatnoViņasūtītiBet jūsesatvelni,nācietpiemaniseņģeļuviltusizskatāProm nomanis,jūs,Dievanolādētie!"

4TadšiedēmoniaizbēganoĀdamaUnviņšunIeva piecēlāsunatgriezāsDārgumualāuniegājatajā 5TadĀdamssacījaIevai:“Jaturedzēji,koesizdarīju, nestāstimanto,joesgrēkojupretDievu,zvērēdamspie Viņalielāvārda,unesatkalesmulicissavurokuSātana rokā.”TadIevaklusēja,kāĀdamsviņaiteica.

6TadĀdamspiecēlāsunizpletarokaspretDievu,ar asarāmlūdzotunlūdzotViņupiedotviņamto,koviņšbija izdarījis.UnĀdamstāstāvējaunlūdzačetrdesmitdienas unčetrdesmitnaktisViņšneēdaunnedzēra,līdznokrita zemēnobadaunslāpēm

7TadDievssūtījaSavuVārduĀdamam,unTasviņu piecēlanovietas,kurviņšgulēja,unsacījaviņam:“Ak, Ādam,kāpēctuesizvērējispieManavārdaunkāpēctuesi citureizinoslēdzisderībuarSātanu?”

8BetĀdamsraudājaunsacīja:“Ak,Dievs,piedodman,jo estoizdarījuneapzināti,ticēdams,katieirDievaeņģeļi”

9UnDievspiedevaĀdamam,sacīdamsviņam:"Sargiesno sātana!"

10UnViņšatņēmaSavuVārduĀdamam

11TadĀdamasirdsnomierinājās,unviņšpaņēmaIevu,un viņiizgājanoalas,laisevsataisītubarību

12BetnotāsdienasĀdamssavāprātācīnījāsparsavu kāzuvakaru,baidīdamiestodarīt,laiDievsuzviņu neapdusmotos

13TadĀdamsunIevadevāspieūdensupesunapsēdās krastā,kācilvēkimēdzdarīt,kadizklaidējas

14BetSātanstosapskaudaungribējatosiznīcināt

72.NODAĻA

1TadSātansundesmitnoviņapulkiemžēlastībaslabad pārvērtāsparjaunavām,nelīdzīgāmnevienaicitaivisā pasaulē.

2ViņiiznācanoupesĀdamaunIevasklātbūtnēunsacīja savāstarpā:“Nāciet,mēsaplūkosimĀdamaunIevassejas, kasirnocilvēkiemvirszemes.Cikviņiirskaistiuncik atšķirīgsirviņuizskatsnomūsusejām!”Tadviņipienāca pieĀdamaunIevasunsveicinājaviņus;unstāvēja, brīnīdamiesparviņiem

3ArīĀdamsunIevauztiempaskatījās,apbrīnojato skaistumuunsacīja:"Vaitadzemmumsircitapasaulear tikskaistāmradībāmkāšīs?"

4UntāsjaunavassacījaĀdamamunIevai:"Jā,patiesi, mēsesampārpilnīgaradība."

5TadĀdamstiemsacīja:“Betkājūsvairojaties?”

6Unviņiviņamatbildēja:“Mumsirvīri,kasmūs apprecēja,unmēsviņiemdzemdējambērnus,kasizaugun kassavukārtapprecasuntiekprecēti,unarīdzemdēbērnus; untāmēsvairojamiesUn,jatābūs,akĀdam,tumums neticēsi,mēstevparādīsimsavusvīrusunbērnus.”

7Tadviņisaucapāriupei,itkāaicinātusavusvīrusun bērnus,kasbijacēlušiesnoupes,vīrusunbērnus;un ikviensnācapiesavassievas,viņabērnibijakopāarviņu.

8Bet,kadĀdamsunIevatosieraudzīja,tieapklusaun brīnījāspartiem

9TadviņisacījaĀdamamunIevai:“Redzietmūsuvīrus unmūsubērnus,apprecējātIevu,tāpatkāmēsapprecējām savassievas,unjumsbūstādipašibērnikāmums”Šis bijaSātanaviltīgaispaņēmiens,laipiemānītuĀdamu.

10ArīSātanspiesevisnodomāja:“Dievssākumāpavēlēja Ādamamparkokaaugli,sacīdamsviņam:“Neēdnotā, citāditumirsināvē.”BetĀdamsnotāēda,untomērDievs viņunenogalināja;Viņštikainolēmisviņamnāvi,mocības unpārbaudījumuslīdztaidienai,kadviņšaiziesnosava ķermeņa.

11“Januesviņupiemānīšu,laiviņšizdarītušolietuun apprecētuIevubezDievapavēles,Dievsviņutad nogalinās.”

12TāpēcSātansradījašoparādībuĀdamaunIevaspriekšā; joviņšcentāsviņunogalinātunpanākt,laiviņšpazūdno zemesvirsas.

13TikmērgrēkaugunspārņēmaĀdamu,unviņšdomāja pargrēkaizdarīšanuBetviņšsavaldījās,baidoties,ka, sekojotšimSātanapadomam,Dievsviņunonāvēs.

14TadĀdamsunIevapiecēlāsunlūdzaDievu,kamēr SātansunviņapulkidevāslejāupēĀdamaunIevas klātbūtnē;laiviņiredzētu,kaatgriežassavāsvietās

15TadĀdamsunIevaapvakaralaikuatgriezāsDārgumu alā,kāviņiparaduši

16UnviņiabipiecēlāsunlūdzaDievutajānaktī.Ādams palikastāvamlūgšanā,tomērnezinot,kālūgt,savassirds domudēļparsavukāzuvakaru;unviņštoturpinājalīdz rītam

17Un,kadgaismauzausa,ĀdamssacījaIevai:"Celies, noiesimkalnalejā,kurmumsatnesazeltu,unlūgsimTo Kunguparšolietu"

18TadIevasacīja:“Kastasparlietu,Ādam?”

19Unviņšviņaiatbildēja:“LaiesvarētulūgtToKungu, laiViņšmanpaziņopartevikāzām;joestonedarīšubez Viņapavēles,laiViņšmūsnepazustu,teviunmaniJošie

dēmoniiraizdedzinājušimanusirdiardomāmparto,ko viņimumsrādījasavāsgrēcīgajāsparādībās.”

20TadIevasacījaĀdamam:“Kāpēcmumsjāietlejāpa kalnu?LabākpiecelsimiessavāalāunlūgsimDievu,lai Viņšmumszinātu,vaišispadomsirlabsvainē.”

21TadĀdamspiecēlāslūgšanāunsacīja:“Ak,Dievs,Tu zini,kamēsesampārkāpušiTevi,unnobrīža,kadmēs pārkāpām,mumstikaatņemtamūsugaišādaba;unmūsu ķermeniskļuvanedzīvs,prasotēdienuundzērienu;unar dzīvnieciskāmvēlmēm

22"Pavēlimums,akDievs,nedottiemceļubezTavas pavēles,laiTumūsnenovestupieneveiksmesJo,jaTu mumsnedosipavēli,mēstiksimpārspētiunsekosim Sātanapadomam;unTumūsatkalnovedīsilīdzbojāejai 23"Janē,tadatņemmumsmūsudvēseles;atbrīvosimies nošīsdzīvnieciskāskārības.Un,jaTunedosimums nekādupavēliattiecībāuzšolietu,tadatdaliIevunomanis unmaninoviņas;unnovietomūsvienutālunootra

24"Vēlreiz,akDievs,kadTumūsbūsišķīrisvienunootra, velnimūspievilsarsavāmparādībāmuniznīcināsmūsu sirdis,unapgānīsmūsudomasvienampretotruTomēr,ja tasnebūskatrsnomumspretotru,taskatrāziņānotiksar savuparādīšanos,kadtiemumsparādīsies"ŠeitĀdams beidzasavulūgšanu

73.NODAĻA

1TadDievsuztvēraĀdamavārdus,atzīstot,katieir patiesi,unkaviņšvarilgigaidītViņapavēliattiecībāuz Sātanapadomu

2UnDievsatzinīginovērtējaĀdamadomasparšo jautājumuunlūgšanu,koviņšbijateicisViņaklātbūtnē;un DievaVārdsnācapieĀdamaunsacījaviņam:"Ak,Ādam, kauttubūtubijisaršobrīdinājumujausākumā,pirmstu deviespromnodārzašajāzemē!"

3PēctamDievssūtījaSavueņģeli,kasbijaatnesiszeltu, uneņģeli,kasbijaatnesisvīraku,uneņģeli,kasbijaatnesis Ādamammirres,laitieviņampaziņotuparviņakāzu vakaru

4TadtieeņģeļisacījaĀdamam:“Ņemzeltuundodto Ievaikākāzudāvanuunsaderiniesarviņu;taddodviņai vīrakuunmirrikādāvanu;unesietjūs,tuunviņa,viena miesa.”

5Ādamspaklausījaeņģeļiem,ņēmazeltuunielikatoIevas azotēviņasdrēbēsunsaderinājāsarviņuarsavuroku

6TadeņģeļipavēlējaĀdamamunIevaiceltiesunlūgt četrdesmitdienasunčetrdesmitnaktis;unpēctam Ādamamjāieietpiesavassievas;jotadšīrīcībabūtutīra unneaptraipīta;unviņambūtubērni,kasvairotosun piepildītuzemesvirsu

7TadganĀdams,ganIevauztvēraeņģeļuvārdus,un eņģeļiatstājāsnoviņiem.

8TadĀdamsunIevasākagavētunlūgtDievulīdz četrdesmitdienubeigām;untadviņisanācakopā,kāeņģeļi viņiembijateikušiUnnobrīža,kadĀdamsatstājadārzu, līdzbrīdim,kadviņšapprecējaIevu,bijadivsimtdivdesmit trīsdienas,tasirseptiņimēnešiuntrīspadsmitdienas.

9TāSātanakaršarĀdamutikasakāvēts

74.NODAĻA

1Unviņidzīvojauzzemes,strādājot,laiturpinātusavu ķermeņulabklājību;untābija,līdzbeidzāsIevasdeviņi bērniņadzemdībumēnešiuntuvojāslaiks,kadviņaibija jāpiedzimst

2TadviņasacījaĀdamam:"Šīalairtīravietazīmjudēļ, kastajādarītas,kopšmēsatstājāmdārzu;unmēsatkal lūgsimtajāTāpēcnavpareizi,kaestajākautkonestu; labākatgriezīsimiespietāsaizsargājošāsklints,koSātans metamumsvirsū,kadgribējamūsartonogalināt;bettā pēcDievapavēlestikapaceltaunizklātapārmumskātelts; untāizveidojaalu."

3TadĀdamsaizvedaIevuuztoalu;un,kadpienācalaiks dzemdēt,viņaļotimokāsTāpēcĀdamambijaskumji,un viņasirdsciešanasviņasdēļ,joviņabijatuvunāvei,lai piepildītosDievavārds,kasviņaibijaticisteikts: "Ciešanāstudzemdēsibērnuunsāpēstudzemdēsisavu bērnu."

4Bet,kadĀdamsredzējaIevasbēdas,viņšpiecēlāsun lūdzaDievu,sacīdams:“Ak,Kungs,paskatiesuzmaniar Savasžēlastībasaciunizvedviņunoviņasbēdām!”

5UnDievsuzlūkojaSavukalponiIevuunizglābaviņu,un viņadzemdējasavupirmdzimtodēluunkopāarviņumeitu

6TadĀdamspriecājāsparIevasatbrīvošanuunarīpar bērniem,koviņaviņambijadzemdējusiUnĀdams kalpojaIevaialālīdzastoņudienubeigām;tadviņinosauca dēluparKainuunmeituparLuluvu.

7Kainanozīmeir“ienīst”,joviņšienīdasavumāsuviņu mātesmiesās,pirmstiebijanotāspiedzimušiTāpēc ĀdamsviņunosaucaparKainu.

8BetLuluwanozīmē“skaista”,joviņabijaskaistākapar savumāti

9TadĀdamsunIevagaidīja,līdzKainamunviņamāsai apritējačetrdesmitdienas,kadĀdamssacījaIevai:"Mēs upurēsimunupurēsimtobērnulabā"

10UnIevasacīja:"Mēsupurēsimvienuupuri pirmdzimtajamdēlam,unpēctamvienuupurimeitai"

75.NODAĻA

1TadĀdamssagatavojaupuri,unviņšunIevatoupurēja saviembērniemunatnesauzaltāra,koviņibijauzcēluši sākumā

2UnĀdamsupurējaupuriunlūdzaDievupieņemtviņa upuri.

3TadDievspieņēmaĀdamaupuriunsūtījagaismuno debesīm,kasapspīdējaupuri.UnĀdamsundēlstuvojās upurim,betIevaunmeitatamnetuvojās

4TadĀdamsnokāpanoaltāra,unviņibijapriecīgi;un ĀdamsunIevagaidīja,līdzmeitaipalikaastoņdesmit dienas;tadĀdamssagatavojaupuriunatnesatoIevaiun bērniem;unviņidevāspiealtāra,kurĀdamstoupurēja,kā viņšbijaparadis,lūdzotToKungupieņemtviņaupuri

5UnTasKungspieņēmaĀdamaunIevasupuriTad Ādams,Ievaunbērnisatuvojāskopāun,priecīgi,nokāpa nokalna.

6Betviņineatgriezāsalā,kurābijadzimuši,betgan nonācaDārgumualā,laibērniapietutountiktusvētītiar nodārzaatnestajāmzīmēm.

7Betpēctam,kadviņibijasvētītiaršīmzīmēm,viņi atgriezāsalā,kurābijadzimuši

8Tomēr,pirmsIevabijaupurējusiupuri,Ādamsviņubija paņēmisundeviesviņailīdziuzūdensupi,kurāviņi sākumāiemetasevi;unturviņinomazgājāsĀdams nomazgājasavuķermeniunarīIevasavupēcciešanāmun bēdām,kasviņusbijapiemeklējušas.

9BetĀdamsunIeva,nomazgājušiesūdensupē,katru naktiatgriezāsDārgumualā,kurviņilūdzaDievuuntika svētīti;untaddevāsatpakaļuzsavualu,kurpiedzima bērni

10TāpatdarījaĀdamsunIeva,līdzbērnibijabeigušizīst Tad,kadtiebijaatšķirtinokrūts,Ādamsnesaupuripar savubērnudvēselēm;izņemottrīsreizes,kadviņšnesa upuriparviņiemkatrunedēļu.

11Kadbērnuzīdīšanaslaiksbijapagājis,Ievaatkalieņēma, un,kadviņasdienasbijapagājušas,viņadzemdējavēl vienudēluunmeitu;unviņinosaucadēluparĀbeluun meituparAkliju

12PēcčetrdesmitdienāmĀdamsnesaupuripardēlu,un pēcastoņdesmitdienāmviņšnesavēlvienuupuripar meituundarījaarviņiemtāpat,kāviņšiepriekšbijadarījis arKainuunviņamāsuLuluvu

13ViņštosaizvedauzDārgumualu,kurtiesaņēma svētību,untadatgriezāsalā,kurtiebijadzimušiPēcšo bērnupiedzimšanasIevapārstājadzemdētbērnus

76.NODAĻA

1Unbērnisākakļūtstiprākiunaugtaugumā,betKains bijacietsirdīgsunvaldījapārsavujaunākobrāli

2Unbieživien,kadviņatēvsupurēja,viņšpalikaun negājaviņiemlīdzi,laiupurētu.

3BetĀbelambijalēnprātīgasirds,unviņšbijapaklausīgs savamtēvamunmātei,kurusviņšbiežipamudinājanest upuri,joviņštomīlēja,undaudzlūdzaDievuungavēja.

4TadĀbelamtikadotašīzīmeKadviņšiegājaDārgumu alāunieraudzījazeltastieņus,vīrakuunmirres,viņš jautājasaviemvecākiemĀdamamunIevaipartiemun sacījaviņiem:"Kājūstosieguvāt?"

5TadĀdamsviņamvisupastāstīja,kasarviņiembija noticis.UnĀbelsdziļipārdzīvojato,kotēvsviņambija stāstījis

6TurklātviņatēvsĀdamspastāstījaviņamparDieva darbiemunpardārzu;unpēctamviņšvisutonaktipalika piesavatēvaDārgumualā

7Untajānaktī,kamērviņšlūdzaDievu,viņamparādījās Sātanscilvēkaizskatā,kasviņamsacīja:"Tubiežiesi kūdījissavutēvuupurēt,gavētunlūgtDievu,tāpēcestevi nonāvēšuunlikšutevpazustnošīspasaules."

8BetĀbelslūdzaDievuunaizdzinanosevisSātanuun neticējavelnavārdiemTad,kaduzausadiena,viņam parādījāsDievaeņģelisunsacīja:"Neīsinigavēni,lūgšanu unziedojumuupurēšanusavamDievam!Jo,lūk,Tas KungsiruzklausījistavulūgšanuNebīstiesnotēla,kastev parādījāsnaktīunkastevinolādējalīdznāvei"Uneņģelis atstājāsnoviņa

9Kaduzausadiena,ĀbelspiegājapieĀdamaunIevasun pastāstījaviņiemparredzētovīziju.Bet,kadtietodzirdēja, tieļotinoskuma,tomērnekoviņampartoneteica;tietikai mierinājaviņu

10BetpiecietsirdīgāKainaSātansnaktīatnāca,parādījās unsacījaviņam:“TākāĀdamsunIevamīltavubrāli Ābeludaudzvairāknekāteviunvēlasviņuprecētartavu

skaistomāsu,joviņiviņumīl;betvēlasteviprecētarviņa neglītomāsu,joviņiteviienīst;

11"Tāpēcestevdodupadomu,kadviņitādarīs,nonāvēt savubrāli,tadtavamāsatevpaliks,unviņamāsatiks atstumta."

12UnSātansatstājāsnoviņa,betļaunaispalikaKaina sirdī,kasdaudzkārtmeklējanonāvētsavubrāli

77.NODAĻA

1Bet,kadĀdamsredzēja,kavecākaisbrālisienīstjaunāko, viņšcentāsmīkstinātviņusirdisunsacījaKainam:"Ņem, dēls,nosavassējasaugļiemunupurēDievam,laiViņštev piedodtavuļaunprātībuuntavusgrēkus"

2ViņšarīsacījaĀbelam:"Ņemnosavassējasunziedoto Dievam,laiViņšpiedodtavusnoziegumusungrēkus."

3TadĀbelspaklausījasavatēvabalsij,ņēmanosavas sējasunnesalabuupuriunsacījasavamtēvam:“Ādams: nācmanlīdzi,laitumanparāda,kātoupurēt!”

4Unviņigāja,ĀdamsunIevakopāarviņu,unparādīja viņam,kāupurētsavudāvanuuzaltāraPēctamviņi piecēlāsunlūdzaDievu,laiViņšpieņemtuĀbelaupuri.

5TadDievsuzlūkojaĀbeluunpieņēmaviņaupuriUn DievamĀbelspatikavairāknekāviņaupurisviņalabās sirdsunšķīstāsmiesasdēļ.Viņānebijanemiņasno viltības

6Tadviņinokāpanoaltāraundevāsuzalu,kurāviņi dzīvoja.BetĀbels,priecādamiesparsavaupuraupurēšanu, toatkārtojatrīsreizesnedēļāpēcsavatēvaĀdamaparauga

7BetKainamnepatikaupurēšana,bet,tēvamlielāsdusmās, viņšvienreizupurējasavudāvanu;un,kadviņšupurēja, viņaacsbijapievērstaupurim,unviņšņēmamazākono savāmavīmparupuri,unviņaacsatkalbijapievērstatai

8TāpēcDievsnepieņēmaviņaupuri,joviņasirdsbija pilnaslepkavnieciskudomu

9Untāviņivisidzīvojakopāalā,kurāIevabija dzemdējusi,līdzKainambijapiecpadsmitgadiunĀbelam divpadsmitgadi

78.NODAĻA

1TadĀdamssacījaIevai:"Redzi,bērniirizauguši;mums jādomāparto,kāviņiematrastsievas."

2TadIevaatbildēja:“Kāmēstovaramizdarīt?”

3TadĀdamsviņaisacīja:"MēspievienosimiesKainam ĀbelamāsaiparsievuunKainamāsaiĀbelam."

4TadIevasacījaĀdamam:"MannepatīkKains,joviņšir cietsirdīgs;betlaiviņipaliek,līdzmēsparviņiem upurēsimTamKungam"

5UnĀdamsvairsnekoneteica

6TikmērSātansieradāspieKainalaukacilvēkatēlāun sacījaviņam:“Redzi,ĀdamsunIevairapspriedušiespar jūsuabulaulībām;unviņiirvienojušiesprecētĀbelamāsu tevuntavumāsuviņam

7"Bet,jaestevinemīlētu,estevtonebūtuteicisTomēr,ja tuņemsivērāmanupadomuunpaklausīsiman,estevtavā kāzudienāatnesīšuskaistasdrēbes,daudzzeltaunsudraba, unmaniradiniekitevipavadīs"

8TadKainsarpriekusacīja:"Kurirtaviradinieki?"

9UnSātansatbildēja:"Maniradiniekiirdārzāziemeļos, kurpesreizgribējuvesttavutēvuĀdamu,betviņš nepieņēmamanupiedāvājumu

10"Bettu,jatupieņemsimanusvārdusunjatunāksipie manispēcsavāmkāzām,tuatpūtīsiesnobēdām,kurāstu atrodies;untuatpūtīsiesuntevklātieslabāknekātavam tēvamĀdamam."

11PēcšiemSātanavārdiemKainsatvēraausisun pievērsāsviņarunai

12Unviņšnepalikalaukā,betdevāspiesavasmātesIevas, sitaviņu,nolādējaunsacījaviņai:"Kāpēctuņemmanu māsu,laiprecētuviņumanambrālim?Vaiestiešāmesmu miris?"

13Betviņamāteviņunomierinājaunaizsūtījauzlauku, kurviņšbijabijis

14KadĀdamspiedzima,viņaviņampastāstīja,koKains bijadarījis

15BetĀdamsnoskuma,klusējaunneteicanevārda

16TadnākamajādienāĀdamssacījasavamdēlamKainam: "Ņemkādunosavāmavīm,jaunasunlabas,unupurētās savamDievam,unesrunāšuartavubrāli,laiviņšupurētu labībuviņaDievam."

17ViņiabipaklausījasavamtēvamĀdamam,ņēmasavus upurusunupurējatoskalnāpiealtāra

18BetKainsizturējāsaugstprātīgipretsavubrāli,atgrūda viņunoaltāraunneļāvaviņamupurētsavudāvanuuz altāra,betpatsupurējauztāsavu,lepnāsirdī,pilnsviltības unkrāpšanas.

19BetĀbelsuzcēlaakmeņus,kasbijatuvumā,unuztiem viņšupurējasavudāvanuarpazemīguunbezviltussirdi

20TadKainsstāvējapiealtāra,uzkuraviņšbijaupurējis savudāvanu;unviņšsaucaDievu,laiViņšpieņemtusavu upuri;betDievstonoviņanepieņēma;undievišķauguns nenācalejā,laiaprītuviņaupuri.

21Betviņšpalikastāvampretīaltārim,dusmuundusmu pārņemts,skatīdamiesuzsavubrāliĀbelu,lairedzētu,vai Dievspieņemsviņaupurivainē.

22UnĀbelslūdzaDievu,laiViņšpieņemtuviņaupuri TaddievišķaugunsnolaidāsunaprijaviņaupuriUnDievs saodaviņaupurasaldosmaržu,joĀbelsViņumīlējaun priecājāsparViņu

23Untāpēc,kaDievsbijaarviņuļotiapmierināts,Viņš sūtījaviņamgaismaseņģelicilvēkaveidolā,kasbija baudījisviņaupuri,joViņšbijasajutisviņaupurasaldo smaržu,untiemierinājaĀbeluunstiprinājaviņasirdi

24BetKains,redzēdamsvisu,kasnotikaarviņabrāļa upuri,sadusmojāsparto

25TadviņšatvērasavumutiunzaimojaDievu,joTas nebijapieņēmisviņaupuri.

26BetDievssacījaKainam:“Kāpēctavsvaigsirbēdīgs? Esitaisnīgs,laiEsvarētupieņemttavuupuri.Neprettevi Tuesikurnējisparmani,betpretsevipašu”

27UnDievstosacījaKainamnorādamsuntāpēc,kaViņš nicinājaKainuunviņaupuri

28UnKainsnokāpanoaltāra,viņasejabijamainījusiesun viņambijanoskumusi,unviņšnācapiesavatēvaunmātes unpastāstījatiemvisu,kasarviņubijanoticisUnĀdams ļotinoskuma,kaDievsnebijapieņēmisKainaupuri

29BetĀbelsnonācalejāpriecīgsunarlīksmusirdiun pastāstījasavamtēvamunmātei,kaDievsbijapieņēmis viņaupuriUntiepriecājāspartounskūpstījaviņavaigu

30UnĀbelssacījasavamtēvam:"TākāKainsmani atgrūdanoaltāraunneļāvamanuztānestsavudāvanu,es sevuzcēlualtāriunupurējuuztāsavudāvanu"

31Bet,kadĀdamstodzirdēja,viņšļotinoskumstīja,jotas bijaaltāris,koviņšsākotnējibijauzcēlisunuzkuraviņš bijaupurējissavasdāvanas

32KasattiecasuzKainu,viņšbijatikdrūmsundusmīgs, kadevāsuzlauku,kurpieviņaatnācaSātansunsacīja viņam:"TākātavsbrālisĀbelsirpatvēriespietavatēva Ādama,tāpēckatuviņuesipadzinisnoaltāra,viņiir skūpstījušiviņavaiguunpriecājasparviņudaudzvairāk nekāpartevi"

33KadKainsdzirdējašosSātanavārdus,viņšiedegās dusmāsunnevienamtoneteicaBetviņšslēpasavubrāli, līdzievedatoalāunsacījaviņam:

34"Ak,brāli,šīzemeirtikskaista,untajāirtikskaistiun patīkamikoki,unburvīgiapskatīt!Bet,brāli,tunekad neesibijisnevienudienulaukā,laiturizbaudītusavu prieku."

35"Šodien,ak,mansbrāli,esļotivēlos,laitunāktuman līdziuzlauku,laiizbaudītulaikuunsvētītumūsulaukusun mūsuganāmpulkus,jotuesitaisnīgs,unesteviļotimīlu, ak,mansbrāli!Bettuesinomanisatsvešinājies"

36TadĀbelspiekritaietkopāarsavubrāliKainulaukā

37BetpirmsiziešanasKainssacījaĀbelam:"Pagaidimani, kamēresatnesīšuspieķi,laipasargātosnomežazvēriem"

38TadĀbelsstāvējaungaidījasavānevainībā,betKains, kasbijapriekšgalā,paņēmazizliunizgājaārā.

39Untiesākaietpaceļu,KainsunviņabrālisĀbels; Kainsrunājaarviņuunmierinājaviņu,laiviņšvisu aizmirstu.

79.NODAĻA

1Untāviņigājatālāk,līdznonācavientuļāvietā,kur nebijaaitu;tadĀbelssacījaKainam:“Redzi,mansbrāli, mēsesamnogurušinoiešanas,jomēsneredzamnekokus, neaugļus,nezaļumus,neaitas,nedznekonotā,parkotu manteiciKurirtāstavasavis,kurastumanteicisvētīt?”

2TadKainsviņamsacīja:"Nāc,untutūlītredzēsidaudz skaistulietu,betejmanpapriekšu,līdzesnokļūšupie tevis"

3TadĀbelsdevāsuzpriekšu,betKainspalikaaizviņa.

4UnĀbelsstaigājasavānevainībā,bezviltus,neticēdams, kaviņabrālisviņunonāvēs

5TadKains,kadtaspienācapieviņa,mierinājaviņuar savuvārdu,mazlietnobīdīdamiesnoviņa;tadviņšsteidzās unsitaviņuarnūju,sitienupēcsitiena,līdztasapstājās, 6Bet,kadĀbelsnokritazemē,redzēdams,kaviņabrālis grasāsviņunogalināt,viņšsacījaKainam:“Ak,mansbrāli, apžēlojiesparmani!Piekrūtīm,komēsesamzīdījuši,nesit mani!Piedzemdes,kasmūsnesusiunkasmūslaida pasaulē,nesitmanilīdznāveiaršospieķi!Jatugribimani nogalināt,paņemvienunošiemlielajiemakmeņiemun nogalinimanipavisam!”

7TadKains,cietsirdīgaisunnežēlīgaisslepkava,paņēma lieluakmeniuniesitaartosavambrālimpagalvu,līdztam smadzenesizsūcās,unviņšvārījāsasinīsviņapriekšā

8UnKainsnenožēlojato,kobijadarījis

9Betzeme,kaduztāskritataisnīgāĀbelaasinis,drebēja, dzērusiviņaasinis,unpartobūtuiznīcinājusiKainu

10UnĀbelaasinisnoslēpumainisaucauzDievu,lai atriebtuviņuviņaslepkavam.

11TadKainstūdaļsākaraktzemi,kurapglabātsavubrāli, joviņšdrebējanobailēm,kasviņupārņēma,redzot,ka zemeviņadēļtrīc

12Tadviņšiemetasavubrālibedrē,kobijaizcirtis,un apklājatoarpīšļiem,betzemeviņuneuzņēma,bettūdaļ izmetaaugšup

13Kainsatkalrakazemiunpaslēpatajāsavubrāli,bet zemeatkalviņuuzmetapatisev,līdztrīsreizeszemetā uzmetapatisevĀbelaķermeni

14Dubļaināzemeviņupirmoreiziizmetagaisā,joviņš nebijapirmaisradījums;untāviņuizmetagaisāotroreizi unneuzņēmaviņu,joviņšbijataisnīgsunlabs,untika nogalinātsbeziemesla;unzemeviņuizmetagaisātrešo reiziunneuzņēmaviņu,laiviņabrāļapriekšāpaliktu lieciniekspretviņu

15UntāzemeizsmējaKainu,līdzpieviņanācaDieva Vārdsparviņabrāli

16TadDievssadusmojāsunbijaļotineapmierinātspar Ābelanāvi;unViņšlikapērkonamdārdētnodebesīm,un zibensgājaViņapriekšā,unTāKungavārdsnācano debesīmpieKainaunsacījaviņam:"KurirĀbels,tavs brālis?"

17TadKainsatbildējaarlepnusirdiunrupjubalsi:“Kā, Dievs,esvarubūtsavabrāļasargs?”

18TadDievssacījaKainam:"Nolādētalaiirzeme,kas dzērusitavabrāļaĀbelaasinis!Trīciundrebēsi,untābūs tevzīme,kaikviens,kasteviatradīs,tevinonāvēs"

19BetKainsraudāja,joDievsviņambijateicisšosvārdus; unKainssacījaViņam:"Ak,Dievs,ikviens,kasmani atradīs,maninonāvēs,unestikšuiznīcinātsnozemes virsas."

20TadDievssacījaKainam:"Neviens,kasteviatradīs, tevinenogalinās,"jopirmstamDievsbijateicisKainam: "Esatteikšosnoseptiņiemsodiemtam,kasnogalinās Kainu"JoattiecībāuzDievavārduKainam:"Kurirtavs brālis?"Dievstoteicažēlsirdībāparviņu,laimēģinātu panākt,kaviņšnožēlogrēkus.

21Jo,jaKainstanīlaikābūtunožēlojisgrēkusunteicis: “Ak,Dievs,piedodmanmanusgrēkusunmanabrāļa slepkavību!”,tadDievsviņambūtupiedevisviņagrēkus. 22Unattiecībāuzto,kaDievsteicaKainam:“Nolādētalai irzeme,kasdzērusitavabrāļaasinis,”arītābijaDieva žēlastībapretKainu.JoDievsnenolādējaviņu,betViņš nolādējazemi;laigantānebijazeme,kasnogalinājaĀbelu unbijaizdarījusinetaisnību

23Jobijalemts,lailāstskristupārslepkavu;tomērDievs žēlastībātārīkojās,lainevienstonezinātuunnenovērstos noKaina.

24UnViņštamsacīja:“Kurirtavsbrālis?”Uzkotas atbildējaunsacīja:“Esnezinu”TadRadītājsviņamsacīja: “Drebiundreb!”

25TadKainsdrebējaunšausmāspārņēmabailes;unaršo zīmiDievsviņudarījaparparauguvisasradībaspriekšākā savabrāļaslepkavuDievsarīsūtījapārviņudrebēšanuun bailes,laiviņšredzētumieru,kādāviņšbijasākumā,un redzētuarīdrebēšanuunbailes,koviņšgalugalāizcieta; laiviņšpazemotosDievapriekšāunnožēlotusavusgrēkus, unmeklētumieru,koviņšbaudījasākumā

26UnDievavārdā,kasteica:“Esatcelšuseptiņassodības tam,kasnonāvēsKainu,”DievsnecentāsnogalinātKainu arzobenu,betgancentāspanākt,laiviņšnomirtuno

ĀdamaunIevaspirmāgrāmata

gavēņa,lūgšanasunraudāšanasarbarguvaru,līdzbrīdim, kadviņštiksatbrīvotsnosaviemgrēkiem.

27Unseptiņisodiirseptiņaspaaudzes,kurulaikāDievs gaidījaKainuparviņabrāļaslepkavību.

28BetKains,kopšbijanogalinājissavubrāli,nekur nevarējaatrastmieru;betatgriezāspieĀdamaunIevas, trīcošs,pārbijiesunaptraipītsarasinīm