replikas gapuras panakumi, balstiti
inoliciiis.
VEF MINOX FOTOAPARATS, LIDMASINU RUPNICA UN VELOSIPEDU MODELI
l..a
viens no panakumu cOlo4iem trek minits tas, kavalsts
plrvalde nemainigi bijusi
vienas un tajas paSas rokas 47 gadus.
\
ar
liberalais autoritarisms ka tads ir garantrta panakumiem? Valsts raras stabilitate kombinacrja ar inovatir,u vidi
-
daudz mazaku
birokratrjas ietekmi (korupcju ieskaitot), taisnigaku nodok]u politiku un fleksiblaku
Latvija v€sturiski bgusi diezgan sr-a
darba tirgu (ar tehniskam prasm€m apvel-
rigs tirdzniecibas un rupniecibas centrs
titi kvalihccti stradniela, talantigi zinatnieki un inZenieri) ir viena no formulam, ko
-
piedava eksperti.
RICTBPOLITIKAS 4 FAZES UN VARAS KOMUNIKACIJA AR IEDZIVOTAJIEM
Gints Turlajs,
iebkuru ricibpolitiku veido ietras fazes - dienaskartiba, formuleSana, isteno5ana un novertOiana. Latvijas nelaime - ja ar
Kas slepjas zem
pirmajam divam fazem gala
-
papira limenr
-,
r,e1
Latvijas Ekonomistu asociecijas valdes loceklis
kaut ka tiekain
tad par€jas divas Joti
ble2i tiek ignoretas. Inoraciju ricibpolitika nav iz4emums. Kap€c? Birokratrya nej0t at
bildibu par galarezultatu, politi\i neredz sevi talaka perspektive. Rezultata abas grupas maz interese kompleksa il$spejigas attistibas
politika. Jo i
vairaktapec, ka investicrjas irjaveic
tagad, bet atdeve bus vclak, kad jau bus cits parlaments ar citiem deputatiem, citu
valdibu un pat citu buokratiju. Tas nozim€, ka jamaina speles r.roteikumi, Iielaku uzsvaru
l
liekot uz konkretu darbrbas planu ar konkreI
tiem uzder.Lrmiem, konkretiem terminien.r un konkrOtu
atbildibu
ne kolektivo, bet
indlvidualo. Pedejais, bet ne mazsvarigakais faktors
ir varas komunikacijas modelis ar iedzi-
votljiem. Nenomainot komunikacrjas paradigmu, savstarp€jo varas un sabiedribas neuzticeianos ipadi mazinat neizdosies. Ta vieta, lai sabiedribu mobilizetu konkr€tu
uzdevumu veik$anai konkrOtos terminos, varas parstavji piedara refleksrju par tautas
socialpsihologisko star,okli, kas, Protams, tikai tracina sabiedribu.
No otras puses aicinajurnam sabiedribai sasprir-rgt, lai sasnie$u konkretus mer\us, butu jaizskan no parliecinoia nacionala lidera mutes, tada lidera, kura ekonomiska labidajiba nav balstita iaubigos privatizacijas darijumos, bet politiska
-
uzticeianos sen zaudOjuSo oligarhiz€to
apnndu atbalsta.
Kapitels 08/2012
[6
kodeta nosaukuma Savs kaktirli, savs sturltis zemes? Pensiju shema zinatnes nozare Latvijas panakumi inovaciju joma, kas parasti tiek raksturoti ka slikti, ieg[s tot p€dcjo vietu ES inoviciju indeksi, liek uzdot daudzus smagus jautajumus. BriZiem S\iet, ka steidzami jaglabj musu valsts no katastrofas, jo tendence visuma bijusi negativa. Ipaii smagi izj[tama at-
paliciba no musu netllajiem zieme]r'a1stu kaimiliem, kas ie4em pirmAs vietas. Lai ari daudzas inovacijas var tikt raditas ari arpus akad€miskas vides, protams, loti nozimiga inovaciju sist€mas daJa ir augstaka izglrtiba un zinatne -
gan esot Hanzas savieniba, Zviedriias
un Krievijas sastava, gan ari citos laikostad€| parasti ir z€lusi ari inovacija. Lai ar par parak senu rtsturi droSi vien runat na".v€rts, varam piemin€t, ka cariskas Krievijas sastava Latvija bila viens no visnozimigakajiem Krievijas imperijas rirpniecibas centriem. Iegrlstot neatkaribu, turpinajas dauc: kas no iepriekS uzsakta un ilka attistiti arr jauni virzieni. Jaatzist, ka m€s bie2i aizmirstam, ka pirmi Latvijas brilvalsts nebija ilglalciga - tikai 22 gadi, kurus m€s jau esam atstajuSi aiz muguras otrAs bril-valsts 1aika. Tom€r taja laika br.lam sasnieguSi sam€ra daudz. Latvrja
darboi.,
daudz uz!€mumu, augsti godati un turic bija akademi\i, kas diezgan veiksmigi sadarbojas ar uz4emumiem un pildija kon kretus to pasltijumus.
Lai ari Latvija nav bijis tik nozimigu izgudrojumu ka dinamits Zviedrlja, Rubika kubs Ungarrla vai saspraude Norveg5a, mums bija, piemeram, VEF Minox foloaparlts, lidna3inu rtpnica. un daudzas mazpilsetas tika raditi savi velosipedu modefi, valsti kopuma pastavot vairakiem desmitiem 5o braucamrik'. rr)pnicu. Panakumi brja atzistami, taiu. protams, tas nebija uzcelts pilnigi no nu1es,
jo cariska Krievrja balstijas uz daudz
ka no briva tirgus ekonomikas un
Lah'ii:
bija pamanijusies sagrabt pamatigu dalu no 5i piraga.
visa pasaul€ atzrts inovaciju sistemas
mugurkauls, kadru un ideju kalve. I ah ilai zemi ir visi inovaciju radiLaii: saikne ar uz4€m€jdarbibu, riska kapitals, augsti tehnologiskais eksports, zinatnes
finansejums, patentu skaits, publikacijas, inZenierzinatnes studejoSo ipats\-ars uLt. Lai pilniba saprastu, kadel m€s esam tur, kur mes esam, jasak ar vestures analizi. Valsts intelektualais kapitals un inovaciju sistema ir lieta, ko ne\ ar \ r(nA
diena uzcelt, un parasti ari tas sagrauiana notiek ilgaka laika posma.
DARBALAUZU LI E LVALSTS:
M ILITARAS RU PN IECTBAS
PAS0rT.rU
M_S
ATPALIKUSA E KONOM IKA Ari Padomju
Savienrbas
ekonomik,
Latvijai bija atvcleta nozimiga loma. P€c nelaimi nesoSa kara un inteiektuai*