Nāves ēnā

Nāves ēnā ,,Nāves ēnā” (1899) ir viena no Rūdolfa Blaumaņa meistarnovelēm (arī ekranizēta Rīgas kinostudijā 1971).

Tā top ļoti ātri – trīs dienās. Par šīs noveles pamatu kļūst šad un tad avīzēs lasītās ziņas par zvejniekiem, kuri, ziemas laikā zvejodami, aiznesti jūrā, peldējuši labu laiku, kamēr tiek izglābti vai reizēm pazuduši bez vēsts.

R.Blaumanis mūs iepazīstina ar psiholoģisku noveli – stāstam līdzīgu daiļdarbu, kurā izcelti varoņu pārdzīvojumi, kas lasītājam liek līdzi just, līdzi domāt. Šādas noveles pamatā ir neparasts notikums, kas var beigties arī traģiski. Novelē ,,Nāves ēnā” četrpadsmit zvejnieki uz atlūzuša ledus gabala piecas dienas pavada atklātā jūrā nāves un bada draudos.

Nāves klātbūtnes nojausma novelē „Nāves ēnā”.

Kāpēc tā ir psiholoģiskā novele?........................................................................................

Ekspozīcija „Arvien vēl pūta dienvidus vakara vējš, un arvien vēl milzīgais ledus gabals peldēja tālāk un tālāk jūrā iekšā.

Uz ledus gabala atradās četrpadsmit zvejnieki un divi zirgi.” „Viņi visi zināja, ka tie ar katru acumirkli tālāk aizpeldēja projām ne tikai vien no jūras krasta, bet arī no dzīves.”

Paskaidro šo citātu........................................................................................................

Uzzīmē vai pieraksti, kādos pulciņos zvejnieki ir sastājušies uz ledus gabala!

1

Sarežģījums „Pulciņš izdalījās, un pēc kāda laika zvejnieki atnāca pie Zaļgas vezuma, gribēdami salasītās zivis tajā salikt.

Bet Zaļga sēdēja uz vezuma un nelaida neviena klāt.”

"Nost no vezuma, Kā rīkojas zvejnieki? Kāpēc? veci!" Un viņš nometa savas zivis uz ledus, sagrāba Zaļgu un gribēja to ar varu noraut no vezuma.”

"Gan visu izdalīsim ar labu. Ja citādi ne, atpirksim viņam tās zivis."

"Tas nozīmē, ka vezums ir mans un citiem pie tā nav nekādas daļas," Zaļga atbildēja…

“Viņš savu izmisumu mēģināja slēpt aiz vienaldzīga drūmuma un baidījās jau tagad, ka tik viņam dūšas netrūktu nozust ar godu, ja vairs nebūtu cerības uz glābšanos”.

Uzraksti, kuri no zvejniekiem ir radinieki? ............................................................................................................................................................................. ............................................................................................................................. ................................................ ............................................................................................................................. ................................................

Par kuriem varoņiem dots šāds raksturojums? Kurā situācijā viņi tiek raksturoti?

Citāts

Tēls

Situācija

„Pirmo izbaiļu bālums bij nozudis no vīriešu vaigiem. Tikai uz visiem attēlojās savādos vaibstos saspiesta sirds. Ģīmji izskatījās garāki. Visu uzacis bij sāpīgi savilktas, un visu acīs trīsēja un šaudījās liesmiņa, kura liecina par slepenu izmisumu.”

‘Ap Kārlēnu stāvēja jaunākie un neprecējušies:........., visi veselīgi no izskata un spēcīgi no auguma.” „Drusku tālāk no šī pulciņa stāvēja garš, kalsnējs vecis ar tumšu plutu, serainu bārdu un čigāna degunu. Viņš lūkojās stīvi vīrietī, kas, kūkumu uzmetis un rokas salicis, stāvēja viņa priekšā un neizskatījās daudz jaunāks par veci.” „.....pārvaldīja ar savu balsi un drošo izturēšanos savu pulciņu. Viņš runāja gandrīz viens pats, uz jautājumiem, kurus tas aizķēra, pats atkal dodams atbildi. Viņš izturējās droši un bezbēdīgi, un visu skati bij vērsti uz viņa lūpām.” „....bālo, laipno seju savilkdams uz smaidu, jo viņš kur varēdams saviem vārdiem deva jocīgu nokrāsu.....” „....spēcīgā, dziļā balss biedriem skanēja tik patīkami, ka viņu ģīmji mazliet apskaidrojas.” „Viņam bij brīnišķīgi skaidras un laipnas bērna acis un sārto vaigu vidū bij balsnēji laukumiņi, it kā tur kāds būtu piedūris baltu pavasara ziedu puteklīšus.” „...zvejnieku starpā bij pazīstams kā liels stiprinieks un mūžīgs kauslis. Viņš ar saviem spēkiem bij dzīvojis tik bezbēdīgi kā amerikāņu miljonāra izlutināts dēls ar tēva naudu. Bet tie nebij bijuši izšķiežami.

2

Kāpinājums  „Pret pusdienas laiku vējš viļņus sacēla lielākus, un ledus savādi sāka krakšķēt. Krakšķēšana pieņēmās, un zvejnieki, no kuru ģīmjiem tumšās ēnas jau bij sākušas mazliet atplaikšķīties, kļuva atkal drūmāki un klusāki.”

Pastāsti, kā Kārlēns mēģina tikt galā ar savām bailēm.

Kārlēna bailes

Birkenbauma rīcība

 Kārlēns, kas blakus Birkenbaumam bij



 

 

stāvējis, satvēra puiša roku.



"Bailes?" sacīja Birkenbaums un mēģināja smaidīt.

„Piepeši starp zvejniekiem, kuri divos pulkos bij stāvējuši, parādījās šaura, pelēki zaļgana

plaisa, plētās un auga, un šķīra abus Cubukus, Stūri un Skapānu no pārējiem biedriem.’

Ko par tiem zvejniekiem, kurus uz atlūzušā ledus gabala iedzina jūrā, saka pārējie?

Zvejnieki Grīntāls Janis Vecais Dalda

Jaunākais Cubuks

Vecākais Cubuks

Stūre

Skapāns

„Nekas mūs tā nepaceļ un turklāt neievaino kā citu sāpes par mūsu likteni.”

Kā tu saproti šos Jaņa vārdus? ......................................................................................................................  „Zaļga ar abām rokām sāka taustīt pa vezuma virsu, viņa apakšžokļa grumbainā, dzeltenā āda raustījās, pie kam žods kļuva gluži ass. Viņš murmināja kaut ko caur zobiem, un beigās vārdi "nolīgt maksu" Grīntālam iesitās ausīs.”

Kā izpaužas Birkenbauma rūpes par Kārlēnu? ............................................................................................................................. ................................................ ............................................................................................................................................................................. ............................................................................................................................. ................................................ ............................................................................................................................. ................................................  „Tā pate vakardienas bezcerības aina: pelēki viļņi ar baltiem putu vaiņagiem un augšā pelēki mākoņi. Ledus plosts bij kļuvis mazāks un apaļāks, vēja pusē gar malām tam šūpojās un nemitoši trinās zaļgani kluči. Zvejnieku sejas visas izskatījās daudz vecākas kā vakar, un visu acīs bij lasāms, ka viņus bij apmeklējuši spoki, kuri kā upuri prasa siržu asinis.”

Kāpēc tiek uzvilkts karogs? ............................................................................................................................. ................................................ ............................................................................................................................. ................................................  „Trešās dienas rītā vairs nebij malkas. Bet neviens arī vairs nedomāja par zivju vārīšanu.

Kārām acīm visi tās redzēja izdalām, skaudīgi, ka tikai kāds nedabūtu kādu lielāku.”

Kas notiek ar Kārlēnu? ............................................................................................................................. ................................................ ............................................................................................................................. ................................................  „Ar jaunu rītu visiem atausa jauna cerība, jo laiks palika skaidrs un rāms. Nu varbūt kāds kuģis drīzāk pamanīs viņu sarkano posta zīmi. Bet diena pagāja, un cerība nepiepildījās.”

Kāpēc zvejnieki palikuši apātiski? ............................................................................................................................................................................. ............................................................................................................................. ................................................  “Piektās dienas rītā pret brokasta laiku Grīntāls tāļu ziemeļos domājās ieraudzījis dūmus. Ar lielāko uzmanību visi skatījās uz apzīmēto vietu. Garenais mākonītis kļuva skaidrāks, un beigās vairs nebij ko šaubīties, ka tas cēlās no kāda garāmbraucoša tvaikoņa.”

3

Kulminācija  "Celiet plagu augstāk! Viciniet to!" cits caur citu sauca, un visi spiedās ap kārti.”  “Mākonītis sāka dilt! Tvaikonis netuvojās viņiem, tas viņus neredzēja vai negribēja redzēt! Tas viņiem aizbrauca garam!”

 “Tur peldēja neliela laiva un bij jau tik tuvu, ka varēja izšķirt, cik cilvēku tajā sēdēja. Bij pavisam septiņi. Divi airēja, viens stūrēja, četri sēdēja, nekā nedarīdami.”

 “…..laivā ne vairāk kā septiņus cilvēkus varot uzņemt. Tikai septiņus!

Un viņu bij desmit!”

Uzzīmē vai uzraksti, kā rīkojas katrs no varoņiem pēc izlozes! Iezīmē, kura loze katram no viņiem iekrita!

,

Atrisinājums Uzraksti, kāds, pēc Tavām domām varētu būt noveles atrisinājums. ............................................................................................................................................................................. ............................................................................................................................. ................................................ ............................................................................................................................. ................................................ ............................................................................................................................................................................. ............................................................................................................................. ................................................ ............................................................................................................................. ................................................ ............................................................................................................................................................................. ............................................................................................................................. ................................................ ............................................................................................................................. ................................................ ............................................................................................................................................................................. ............................................................................................................................. ................................................

Sagatavoja Daiga Muižule, 2010.g.

4