Aspazija

Aspazija (1865 – 1943) Elza Rozenberga

1

Nemieram jābūt - lai sirdi kurinātu.

Pretekļiem jābūt - lai spēkus vingrinātu.

Naktij jābūt - lai zvaigznes redzētu. Ļaunam jābūt - lai labu izjustu.

Nav jāskumst - tik nabaga oglei būt, Kad ogle izkūst - tā dimants var kļūt.

* 2

Īsa ir mācība, Gara ir atziņa: Caur daudziem dūmiem jāiziet cauri, Lai uguni redzētu

3

Visskaistākā diena ir no paša rīta, Visskaistākā dzīve, kad tā nepazīta, Vēl cerībā kā zilā miglā tīta, Ne līksmē vēl, ne sāpēs iepazīta.

4

Ikkatra jauna mīla pasaciņu vij Ikkatra pasaciņa iesākas: "Reiz bij. -" Bet laiks, kas steidzas, aši veidus mij: Un tas, kas bij, Tas jau – Vairs nav.

/Kad meklē dvēseli/ 5

„Dvēseles krēsla” (1904)

Raiņa arests un trimda, bailes par nākotni, vientulība, kad darba dēļ jādzīvo šķirti, un nepieciešamība būt stiprai, lai atbalstītu Raini, - tas viss veido smago dvēseles sajūtu, kas dominē krājumā. ”Dvēseles krēsla” ir 19.gs. noslēguma grāmata, kuras centrā ir mākslinieks, kurš jūtas kā aizejošā gadsimta bērns.

6

„Mūsu laikmetu gan dēvē par pesimisma laikmetu, bet mūsu pesimisms nav vairs salkans, raudulīgs un neizskan vairs elēģiskās sērās par pagātni. Mūsu pesimisms ir drīzāk aizdambēts, sastrēdzies spēks, kurš laužas uz āru un meklē darbību.” (Aspazija „Latviešu lirika dažādos laikmetos”)

Aspazija izvirza trīs galvenos uzdevumus cilvēka dvēselei:

spīdēt kā zvaigznei, slieties lepnai kā koka galotnei kvēlot kā oglei pat zem pelniem 7