Izmisums bija tavs tēvs, Gruzdoša spīts – tava māte; Tava ligzda bij Beļģijas migla, Apvīta dzeloņu drātīm.
Bads tevi paēdināja, Aukstums sildīja tevi; Toreiz vēl dzīvoja teikā
Vīri, kas auklēja tevi.
Šodien pār kontinentiem
Brīviem spārniem tu plīvo, Vēstot latviešu ļaudīm: Mūsu trīs zvaigznes vēl dzīvo!
Tāpēc slava lai vīriem, Kam lepnā vanaga sirds –Vīriem, kam dzimtenes zvērests
Vēl dumpīgās asinīs irdz!
Bet sarkaniem sarmatu cariem
Un tādiem, kam Kangara gars – Šiem mūdžiem, gaismas kas bīstas –Ar vanaga asajiem nagiem
Vēlreiz būs jāiepazīstas!
Valdis Krāslavietis
Čikāgas Ziņas iznāk ik mēnesi, bet janvāris/ februāris, maijs/jūnijs, jūlijs/augusts un novembris/decembris ir apvienoti vienā izdevumā. Čikāgas Ziņas sūta visiem, no kuŗiem ir saņemts vismaz $60.- ziedojums gadā. Tās sūta ar pirmās šķiras pastu, kas nodrošina ātru saņemšanu.
Full page — $180; ½ page — $90; ¼ page — $45; business card size — $30 Čikāgas Ziņu nākamā mēneša izdevumā ievietojamie materiāli (raksti, fotoattēli, sludinājumi, sarīkojumu kalendāra informācija) redakcijā jāsaņem līdz iepriekšējā mēneša 15. datumam.
Par sludinājuma saturu atbild sludinātājs; par raksta saturu atbild autors. Iesniedzot rakstu ČZ, autors pieņem iespējamo sava raksta pārpublicēšanu. Manuskriptiem jābūt mašīnrakstā ar autora īsto vārdu un adresi. Redakcijai ir tiesības rakstus saīsināt vai koriģēt, bet maiņas būs veiktas tikai ar autora piekrišanu. Ja raksta autors nevēlas, attiecīgais raksts netiek labots, bet autors tad atbild par tā saturu un kļūdām. Rakstos izteiktās domas var nesaskanēt ar redakcijas viedokli. Čikāgas Ziņas honorārus nemaksā.
Izdevējs:
Čikāgas Latviešu Organizāciju Apvienība
Galvenā redaktore: Silvija Kļaviņa-Barshney e-pasts: cikagaszinas@gmail.com, tālr.: 872-301-6638
Redakcijas kolēģija: Līga Ejupe, Rasma Kraulis, Jautrīte Zīmule
Čikāgas Ziņas, P.O. Box 2824, Des Plaines, IL 60017-2824
Vāku fotogrāfijas: SKB un Lita Sīmane.
Kamēr spēcīgie runā, Bezspēcīgi bērni Ukrainā lūdz.
Kamēr citi lemj par valsts robežām, No savu māju robežām sirmgalvji prom nedodasaizsargājot savu tēvzemi!
Kamēr smagi, nežēlīgi cietušie Ukrainas karavīri atgriežas gandrīz vai salauzti, citi gūstā klausās karavīru vaimanās un mocītāju smieklos, viņu kaulus salaužot. Un ticu, Kristus raud.
Viņam nesalauza kaulus, bet šķēpu iedzina sānos, Viņa sirds salūza – par nevainīgajiem, par cietējiem, par aizmirstiem. Viņa sirds lūza, bet ne Viņa ticība. Kamēr spēcīgie runā un lemj par citas tautas likteni, Dievs, Tavs prāts lai notiek – kā debesīs, tā arī virs zemes. Ukrainā un Latvijā, ASV, Gazā, Izraēlā – katrā vietā virs zemes par kuŗu atbildību esi piešķīris arī mums. Tavs prāts lai notiek, Debestēvs, un tikai Tavs prāts! Tu dzirdi katra bērna lūgšanas, Tu redzi katra ciešanas.
Atver mūsu acis un ausis, pāri visam, mūsu sirdis un prātus, lai viss, kas esam, ļautos Tava Gara vadībai un patiesi izprastu, kā dzīvot, lai arī pēc tam būtu daļa no Tava prāta piepildījuma virs zemes. Dziedini mūs, lai mēs spētu dziedināt citus.
Atbrīvo Ukrainu un mūs pašus no naida, izmisuma, vienaldzības vai mazdūšības.
Atbrīvo mūs un visu pasauli, ko Tu arvien mīli, no visa ļauna. Āmen.
LELBPasaule archibīskape Lauma
JAU TREŠĀ KARA GADA DIENA… AR BAŽĀM PAR NĀKOTNI
Es izjutu jaunās brālības dzimšanu un jautāju: Kad gan tā nonāks uz zemes? Es vīzijā redzēju plašus, auglīgus laukus Kopīgi apkoptus ražīgos tīrumus, kas brīvus cilvēkus bagāti baro. Vai tā varētu mana dzimtā Ukraina būt, ko, pamestu vienu, mīdīja ienaidnieks? Patiesi, tā Ukraina ir – jauna un brīva. Veroties vīzijās, mana sirsdsāpe stājās...
Ivans Franko (1856.15.08. – 1916.15.05.), dzejnieks, domātājs un sabiedriskais darbinieks (Valtera Nollendorfa atdzejojums) ir viens no Ukrainas brīvības gara kopējiem un ukraiņu valodas stiprinātājiem. Šajās dienās mēs visi, kuri atzīstam pasaules morālētiskos pamatus, esam līdzatbildīgi par Ivana Franko sapņa uzturēšanu un aizstāvēšanu. Ko tur liegties – šo nu jau trešo, kara gadadienu sagaidām ar lielām bažām. Jo notikumu virzība ir tāda, ka pasaule joprojām noziedzīgi neadekvāti lēni reaģē uz krievu fašisma mēra attīstību, un arī jaunais ASV prezidents cerības par taisnīga miera iespējamību Ukrainā pagaidām nepiepilda. Šo tekstu rakstu dienā, kad tieši aprit 80 gadi no dienas, kad 1945.gadā Jaltā ciniski tika nodota Latvija un arī pārējās Baltijas valstis. Diemžēl aizdomām un bažām par neētisku jaunas Jaltas vienošanās mēģinājumu pasaulē, kas kļuvusi ciniski dīvaina, ir diezgan reāls pamats. Var būt, ka civilizētā Eiropa un civilizētie prāti pasaulē vēl var tam pretoties un šādu katastrofu apturēt. Domāju, ka ir laiks imigrantiem no Baltijas, Polijas, Ukrainas un citām Austrumeiropas
Ukrainas kareivim nav laika filozofijai – viņam ierakumos, riskējot ar savu dzīvību, ir jāgaida kārtējais krievu fašistu uzbrukums. Politiķi tikmēr uz viņa dzīvības rēķina turpina manipulēt… Bet viņš ir gatavs turpināt aizstāvēt – ne jau tikai sevi un savu zemi – arī mani un Tevi! Kareivja Pavlo Maļjara fotogrāfija no izstādes ‘Ukrainas kareivji. Kara trešā gada diena’.
DOMĀJOT
- Kurta Sautera fotomontāža no Ukrainai veltītās izstādes ‘The Dark’ ( ‘Tumšs’). Karš un nāves klātbūtne Ukrainas jauniešiem šajos trīs gados jau kļuvuši par dzīves ikdienu… Vesela paaudze nu ir smagi ievainota. Bet tautas psiholoģiskās traumas vilksies uz daudziem gadu desmitiem. Mēs nedrīkstam viņus atstāt vienus! Šis diemžēl ir arī mūsu karš. Jā, arī tiem, kas Amerikā….
valstīm ASV publiski daudz asāk paust savu viedokli par tik neviennozīmīgi zīmīgajiem prezidenta Trampa vārdiem, ka Ukraina kādu dienu var atkal būt krievija. Uz šādiem vārdiem – izteiktiem tieši nodevīgās Jaltas konferences gadadienā, būtu jāreaģē. Ir pilnīgi acīmredzams, ka liela daļa amerikāņu nepazīst krievu fašisma ļaunuma dzīles, mēs, Austrumeiropieši, savas nežēlīgās vēstures dēļ tās pazīstam pat pārāk labi. Un skaidri arī zinām – netaisnīgs miers Ukrainā nozīmētu jau tiešu Baltijas valstu un pārējās Austrumeiropas apdraudējumu. Krievu izlūkdienesta un uzpirkto politisko partiju izpausmes Gruzijā, Slovākijā, Ungārijā un Rumānijā to skaidri apliecina. Agresora kara ekonomika aktīvi gatavojas daudz lielākam konfliktam – kā to apliecina Vācijas, Liebritānijas un citu Eiropas izlūkdienestu dati. Reiz ASV izdevās (gan toreiz nododot Baltijas valstis) apturēt vienu fašistisko režīmu – kā būs šoreiz? –Kļūdas lēmumu pieņemšanā šoreiz var tik daudz ko un arī traģiski maksāt – ne tikai Ukrainai (tā jau maksā neticami augstu un neadekvātu cenu ar savu tautiešu dzīvībām ikdienas) – arī Baltijas valstīm, Eiropas valstīm kopumā un arī pašām Savienotājām valstīm – mūsdienās mēs visi esam daudz tuvāk viens otram un arī daudz atkarīgāki viens no otra nekā jebkad vēsturē līdz šim. Slava Ukrainai! Varoņiem slava! Ar bažām par jaunajiem notikumiem domājot un tomēr uz pasaules līderu veselo saprātu cerot –Arnis Šablovskis , Harkiva – Čikāga - Rīga
FEBRUARY 22 - FEBRUARY 24, 2025
AUSTIN - ATLANTA - BOSTON - CHICAGO - DENVERDETROIT- GRAND RAPIDS -HARTFORD- INDIANAPOLIS - LOS ANGELES - MILWAUKEE - MINNEAPOLISNEW YORK-PHILADELPHIA - PORTLAND - RALEIGH - SACRAMENTO -SALT LAKE CITY - SAN DIEGO - SAN FRANCISCO- SEATTLE - ST. PETERSBURG - WASHINGTON, DC - CLEAVELAND - COLUMBUS
BRAZĪLIJA
VAŠINGTONĀ, D.C.
MILVOKOS
TIMES SQUARE, ŅUJORKĀ
FRANCIJĀ
TORONTO, KANADĀ
PBLA UN ALA RĪGĀ
PALDIES!!!
Ir noslēdzies starptautiskais Latvijas, Lietuvas un ASV projekts — uzbūvēta un frontē drīz nokļūs mobilā dronu darbnīca.
Šodien to Rīgā simboliski uz Ukrainu pavadīja Ukrainas vēstnieks Latvijā.
Decembrī jau stāstījām par projekta gaitu: https://www.facebook.com/SOSUkrainai/ posts/pfbid02sVeioDuF7RatCntQeaefBhBoJBN8vkf7qyE4e457mYSbL7HsVW6knmM5mSu6Z12ol
Kopš tā laika nekādu īpašu izmaiņu nav bijis. Nopirktais aprīkojums gandrīz 20 tūksto-
šu eio vērtībā saņemts un uzstādīts mobilajā darbnīcā. Nu tā ir gatava kalpot Uzvarai.
Kopējās projekta izmaksas ir 33 569,86 eiro. Paldies Čikāgas latviešu apvienībai Ligzda, lietuviešu kolēģiem no LŠS paramos Ukrainai grupė un ziedotājiem dažādos kontinentos, kuru devums ļāva uzbūvēt darbnīcu!
Par otru dronu remonta projekta, kam tika savākta nauda, ( https://www.facebook.com/SOSUkrainai/posts/pfbid02z943HCioVDZPHDXHiBaaroF8ytFRxArBEaDSsYCRfYuTN2MbanRyLEk1vFXzgyN7l ) posmu — rezerves daļu sagādāšanu dronu remontam — stāstīsim drīz. Arī šajā jomā viss notiek!
Utainajiem nav cerību — mēs neapstāsimies, kamēr Ukraina neuzvarēs.
“Nebīsties, Es esmu ar tevi!” saka Kungs. Jes 43:5 2025. gada 9. janvārī
LELBA Pārvalde aicina draudzes, draudzes locekļus un visus labas gribas ļaudis Kalifornijas ugunsgrēkos cietušos iekļaut savās lūgšanās un atbalstīt!
ATBALSTĪSIM! Lūdzam draudzes vākt līdzekļus kopējam atbalstam un saņemtos ziedojumus nosūtīt LELBA kasei:
Čeki rakstāmi uz LELBA vārdu — ar piezīmi ‘Kalifornijas ugunsgrēki’ un nosūtāmi: LELBA c/o Andris Celcherts, 1385 Andrews Ave, Lakewood, OH 44107 andris.celcherts@att.net / Tālr.: (216) 548-7644
Draudzes un latviešu sabiedrības locekļi var arī ziedot elektroniski – lietojot saiti: https://www.zeffy.com/donation-form/lelba-aid-to-california-fire-victims--2025 vai QR kodu
LŪGSIM! Īpaši pieminot Losandželosas draudzi un apkārtnē dzīvojošos tautiešus:
Mīļais Dievs, kas esi vienmēr un visur ar mums! Mēs lūdzam par visiem, kas ugunsgrēku skarti – lai Tava dziedinošā klātiene dod mieru un cerību grūtajā brīdī. Dod spēku tiem, kas strādā, lai ierobežotu ugunsgrēku izplatību un rūpētos par cietušajiem. Lai Tava mīlestība un gaisma ir visu patvērums baisajos brīžos. Āmen.
Ziedosim un lūgsim, lai visi, par kuriem lūdzam, jūt, ka mūsu lūgšanas viņus nes un Dievs ir ar viņiem!
400 Hurley Avenue, Rockville MD 20850-3121 USA / lelbabirojs@gmail.com Pārvaldes priekšniece / president: prāveste / The Rev. Anita Vārsberga-Pāža tel. 301 302 3270 / macanitavp@gmail.com pārvalde / Board memBers: Andris Celcherts, māc. Dāgs Demandts, Sandra Kalve, Ruta Ore, diak. Guna Reina, māc. Ivo Roderts
Krišjāņa Barona Latviešu Skolas bērni izveidoja un pārsūtīja kartiņas Dienvidkalifornijas Latviešu Skolas bērniem pēc lielajiem ugunsgrēkiem. (No Dienvidkalifornijas Biedrības Informācijas biļetēna)
MŪSU JAUNĀKAJIEM LASĪTĀJIEM
PAR PASAULES LATVIEŠU MĀKSLAS CENTRU CĒSĪS
Dainis Mjartāns, PLMC valdes loceklis
Dainis Mjartāns ar Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieci diasporas jautājumos Elitu Gaveli (tagad vēstnieci Itālijā) čikāgiešu Ojāra un Silvija Šteineru izstādes atklāšanā Cēsīs.
Atskatoties uz desmit gadu darbību
Cēsis noticēja mums un mēs uzticējāmies Cēsīm. Sadarbībā ar Cēsu novadu esam izveidojuši mūsu centru, mūsu galerijas, un liekas, ka tas bija vēl vakar, kad griezām lentas un tāpat kā šodien čalojam mūsu pagalmā.
Kad Cēsu novada domes priekššedētājs Jānis Rozenbergs Nodibinājuma “Pasaules latviešu mākslas centrs” (PLMC) valdei izrādīja telpas, tad pašreizējā izstāžu zālē notika sporta nodarbības, bet arodskolā intensīvas mācības.
Bet desmit gadi ir pagājuši. Pagājuši intensīvā darbā. Var jau teikt, “kas jums, atrodaties pašā Cēsu vecpilsētas sirdī, gaidiet apmeklētājus,” taču mūsu misija ir bijusi iepazīstināt ar diasporas daudzšķautņaino latviešu mākslinieku devumu pēc iespējas lielāku auditoriju. Šo desmit gadu laikā esam sarīkojuši ceļojošās izstādes Daugavpilī, Krāslavā, Ludzā, Varakļānos, Rēzeknē, Alūksnē, Sūnākstē, Liepājā un Rīgā.
Amerikāņu reālisma pamatlicējs Henrijs Džeimss ir teicis: “Mēs strādājam tumsā – mēs darām, ko varam – mēs dodam to, kas mums ir. Mūsu šaubas ir mūsu kaislība, mūsu kaislība ir mūsu uzdevums. Viss pārējais ir mākslas neprāts.” Domāju, ka to var attiecināt arī uz trimdas mākslinieku veikumu un tas ir mūsu latviešu mākslinieku neprāts.
Nebūs pārspīlēti teikt, ka mākslinieki tomēr ir introvertas personības. Protams, netrūka arī
bohēmas, kā tas bija Hull House laikos Čikāgā, kur Jānis Strods ap sevi pulcēja māksliniekus, dzejniekus un mākslas cienītājus. Daudzi mākslinieki dzīvoja tālu no latviešu sabiedriskajiem centriem, reti ieņēma amatus kādā no Trimdas sabiedriskajām organizācijām.
Taču, pārlapojot mūsu arhīvu, redzam intensīvu saraksti ar kolēģiem Latvijā, interesi par Latvijas mākslas dzīves norisēm aiz dzelzs priekškara un arī ilgas pēc saviem studiju biedriem, draugiem un dzimtenes.
Viena no mūsu misijām ir iepazīstināt Latviju ar māksliniekiem, kuri plašai auditorijai nebūt nav pazīstami, var pat teikt, mēs esam no jauna viņus atraduši. Es vēlētos izcelt trīs no viņiem – Jāni Mintiku, kurš ilgus gadus dzīvoja Norvēģijā un Ņūmeksikā, ASV. Viņa veidotais piemineklis kurzemniekiem pēc ASV latviešu organizāciju pasūtījuma tika uzstādīts Tobago. Bet Jāņa lielformāta darbu kolekcija, pateicoties Kultūras ministrijai un Sallijas Ginteres (Sally Guenther) pūlēm, ir nonākusi pie mums Cēsīs.
No Ņujorkas debesskrāpja nocēlām un uz Latviju pārvedām Rolanda Kaņepa darbus, no kuriem daļa 2024. gadā izstādīti Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, bet netālu no Edinburgas, Skotijā, savu radošo dzīvi studijā “Rīga” pavadīja Zigfrīds Sapietis. Sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Apvienotajā Karalistē un goda konsulu Skotijā Džonu Makgregoru (John McGregor) Zigfrīda darbi ir nonākuši dzimtajā Sūnākstē un pie mums šeit Cēsīs.
No mākslas vien, kā zināms, ir grūti pārtikt. Kā mums izdevās izveidot un tik ilgus gadus uzturēt mūsu mākslas centru, jo centra apmeklēšana līdz šim ir bez maksas?
Pirmais ziedojums, kas ļāva atsperties, nāca no ASV arhitekta Jāņa Ripas ģimenes, no Aijas Hortones, Ruta Vēberes un no vairākiem PLMC atbalstītājiem ASV.
Pateicoties Klāva Sīpoliņa fonda ziedojumam, varējām iekārtot otru galerijas telpu un arhīvu, paldies Andai Sīpoliņai. Mūsu dāsno atbalstītāju vidū ir Guna Mundheima, Gerda Roze, Juris un Māra Ubāni, Jānis J. Medveckis, Vilnis un Mudīte Strazdiņi.
Mākslinieki Ojārs Šteiners un Silvija Šteinere darbnīcā Čikāgā.
Gaidas un Gunāra Barens un Andra Priedīša testamentārie ziedojumi ir nodrošinājuši PLMC darbību pēdējos gadus. Vissirsnīgākais jums paldies!
Pa šiem gadiem esam attīstījuši labu sadarbību ar mūsu goda konsuliem, Ārlietu ministriju, ar mūsu vēstniekiem, un te vēlētos izcelt Kārli Eihenbaumu, kas pildīja vēstnieka misiju Kanādā un mūsu vēstniekus diasporas jautājumos, Pēteri Elfertu un Rolandu Lappuķi.
Mūsu darbības partneris ir biedrība ASV, kuru vada Vija Zuntaka - Bērziņa. Šo gadu laikā arī ALA un PBLA ir devusi savu artavu.
Mēs esam piesaistījuši direktoru Kārli Kanderovski no Čikāgas un ceram, ka Kārlis nenožēlo, ka mēs viņu pārvilinājām no Čikāgas uz Cēsīm.
Vasarā Cēsīs ir jauki, jauki ir arī ziemā… Bet auksti.
Kultūras ministrija katru gadu atbalsta PLMC, sedzot komunālos izdevumus un, protams, nebūt ne lētos mākslas darbu sūtīšanas izdevumus. Mēs ļoti ceram, ka šī sadarbība ar Kultūras ministriju būs tikpat ražīga arī turpmākajos gados.
“Desmit gadi prieka, divdesmit gadi darba,” tādu virsrakstu mūsu 10 gadu jubilejai ir devis Latvijas sabiedriskā medija portāls LSM.lv.
Lai mēs šodien būtu šeit, bija nepieciešama ideja un mērķtiecība, un tā piemīt Leldei Kalmītei.
Jāsaka, ka šogad esam sasnieguši to, ko visi kopā desmit gadus esam vēlējušies. Zigfrīda Sapieša simtgadei veltīta izstāde “Tev nebūs samierināt monstrus”, kuru organizējām Cēsu radošajā kvartālā “Rainis”, bija nominēta Latvijas TV balvai “Kilograms kultūras 2024”. Tas ir liels pagodinājums, ja ņem vērā, cik dinamiska un piesātināta ir Latvijas kultūras un mākslas dzīve.
Taču nākamie gadi finansiāli PLMC būs grūti. 2025. gadā plānojam virkni nozīmīgu izstāžu, kā piemēram, Kristas Svalbonas (ASV) lielformāta DP personu fotogrāfijas un viņu biogrāfijas.
Esmu pārliecināts, ka kopīgi varam uzturēt un attīstīt pasaulē lielāko diasporas mākslas krātuvi un mūsu izstāžu zāles Cēsīs.
Nāciet talkā ar savu artavu! Global Society for Latvian Art ir 501 (c)3 bezpeļņas organizācijas statuss ASV. Sūtīt čeku “Global Society for Latvian Art, Inc.” Adrese: Daina Lediņš, 1857 Long Ridge Trail, Tallahassee, FL 32312, USA. daina.ledins@gmail.com
*No Daiņa Mjartāna runas PLMC desmit gadu svinībās Cēsīs.
un sadzīvē
PENSIONĀRU BIEDRĪBAS FEBRUĀŖA SAIETS
Čikāgas Pensionāru Biedrības saiets notika 13. februārī, kā vienmēr mēneša otrajā trešdienā (izņemot janvāri).
Mūsu saieta tēma bija “Sirsniņdienas atzīmēšana” jo šajā mēnesī “Valentīna diena” tiek atzīmēta gandrīz visās zemēs!
Šodien, kaut gan bija draudīgs ziemas sniega pareģojums, jau iepriekšējā vakarā, mēs tie drošākie (pēc skaita 13) tomēr sanācām kopā, lai nosvinētu šo dienu, baudot mūsu šoreiz divdaļīgo programmu.
Mūsu pirmās daļas programmā Silvija Kļaviņa-Barshney klātesošos iepriecināja ar tik ļoti izsmeļošu un brīnišķīgu sniegumu par “Sirsniņdienas” izpratni, iesaistot tajos gan paskaidrojumus, gan dziesmas, dzeju un Svēto rakstu lasījumus.
Ar savu interpretāciju es neuzņemos pat atstāstīt so brīnišķīgo priekšnesumu, tāpēc lūdzu Silvijai šeit to ievietot:
“Tie, kas klausījās Čikāgas Latviešu Radio Raidījumu, dzirdēja vairākas sirsniņu dienai vai mīlestībai veltītas dziesmas. Bija “Caur vēderu uz sirdi” – un mēs visi zinām, ka ar kotletēm un sēņu mērci var pārvarēt viscietākās sirdis! Dzirdējām arī “Mīlestība karsta putra” – jā, tā bieži liekas!
Taču raidījuma pašās beigās baudījām Jāņa Sproģa dziedāto “Bez mīlestības nedzīvojiet”. Vai zināt, ka vārdus rakstījis Imants Ziedonis? Vai esat kādreiz lasījuši šo dzejoli?
Atgādināšu:
Bez mīlestības nedzīvojiet,
Bez mīlestības viss ir mazs!
Bez mīlestības dūmo krāsnis
Un maizi negriež nazis ass.
Un kāds ar atdauzītu cirvi,
Ar trulu cirvi dienas tēš,
Un dīvains apnicības velniņš
Uz spožām gardīnstangām sēž.
Un it ne velna nevar saprast, Kāpēc uz loga puķes zied, Kāpēc no rītiem vajag celties
Un kāpēc vajag gulēt iet.
Bez mīlestības nedzīvojiet,
Jo nav kas ņem un nav kas dod!
Un viens tu dzer no savas krūzes,
Viens savā maizes rikā kod,
Viens ej un pats pie sevis smaidi, Viens savu rūpju vagu ar…
Cik daudzi cilvēki tā dzīvo, Un izrādās – tā arī var.
Interesanti vārdi šim mīlestībai veltītajam dzejolim! Bez mīlestības nedzīvojiet – bez mīlestības viss ir mazs. Bez mīlestības maizi negriež nazis ass.
Jēzus teica: “Kā Tēvs Mani ir mīlējis, tā Es jūs esmu mīlējis: palieciet Manā mīlestībā! Ja jūs turēsit Manus baušļus, jūs paliksit Manā mīlestībā, itin kā Es esmu turējis Sava Tēva baušļus un palieku Viņa mīlestībā. To Es uz
jums esmu runājis, lai Mans prieks mājotu jūsos un jūsu prieks būtu pilnīgs. Tas ir Mans bauslis, lai jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis.
Un Pāvils rakstīja: “Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm un man nebūtu mīlestības, tad es būtu skanošs varš vai šķindošs zvārgulis. Un, ja es pravietotu un ja es zinātu visus noslēpumus un atziņas dziļumus, un ja man būtu pilnīga ticība, ka varētu kalnus pārcelt, bet nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas. Un, ja es visu savu mantu izdalītu nabagiem un nodotu savu miesu, lai mani sadedzina, bet man nebūtu mīlestības, tad tas man nelīdz nenieka. Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga. Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu. Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu. Mīlestība nekad nebeidzas, pravietošana beigsies, valodas apklusīs, atziņa izbeigsies. Jo nepilnīga ir mūsu atziņa un nepilnīga mūsu pravietošana. Bet, kad nāks pilnība, tad beigsies, kas bija nepilnīgs. Tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šās trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība.
Tātad … šodien, sirsniņu dienā, nedomāsim tikai par šokolādēm, rozēm un citām dāvanām, nedomāsim tikai par mīlestību pret savu sirsniņu, cālīti, čabulīti un tuvākajiem, bet domāsim par mīlestību pret visiem cilvēkiem. Un nedomāsim vien, izrādīsim mīlestību – dosim to tālāk, jo tieši TAS ir tas, ko Jēzus mums mācīja. Āmen.”
Silvijas sniegumam sekoja garšīgas pusdienas ieskaitot vīnu (lai mūs mazliet vairāk iesildītu), kafiju un saldo ēdienu!
Tad apsveicām mūsu klātesošos janvāra un februāra jubilārus ar ziediem - Ināru Bundžu un Ināru Grigolats, nodziedot kopīgi “Augstu laim’ un prieku” .
Otrajā programmas daļā Dace Ķezbers mums bija sagādājusi filmu “Ūdensbumba resnajam runcim” - par divu māsiņu izdarībām vecāku prombūtnes laikā, kamēr par viņām rūpējas tante, kurai pašai nav īpašas pieredzes ar bērniem.
Izsaku sirsnīgu pateicību mūsu programmu izpildītajām Silvijai Kļaviņš - Barshney un Dacei Ķezberei, kuras nekad neatsaka mūs iepriecināt, kādreiz pat uzrunātas pēdējā brīdī.
Paldies jums visiem, kas bijāt atnākuši! Mēs, kā vienmēr pavadījām jauku pēcpusdienu!
Nākamajā pensionāru saietā - 12. martā pie mums ciemosies māc. Gundega Puidza ar svētbrīdi un senioru spēlēm.
Aprīļa saietā māc. Ojārs Freimanis runās par Lieldienām un Sv. Patriku.
Draudzībā, Inese
AR MYUSIM TĀVZEME
Tai runojās:
Tik skaidrā volūdā
Kai iudiņs olūtā.
Ar mums tēvzeme
Tā sarunājas:
Tik skaidrā valodā
Kā ūdens avotā.
Mantinieki jau vairākus mēnešus rosīgi gatavojas savam pavasara koncertuzvedumam “Vasals Latgolā!”, kurš šogad būs veltīts Latgalei.
Tie, kuri seko Mantinieku radošajai darbībai, būs ievērojuši, ka ik gadu koncerta tēma, kā arī muzikālie viesi, ir bijuši ļoti dažādi. Esam ciemos aicinājuši gan tuvus, gan tālus viesus, izdejojuši un izdziedājuši dažādus Latvijas novadus un dažādus svētkus! Šogad mūsu uzvedumā laipni piekritusi piedalīties mūziķe un sarīkojumu vadītāja, latgaliešu izcelsmes vijolniece Aija Izaks ( dz. Nagle). Aija 2018. gadā kopā ar mūzikas apvienību “Teksasas latgalieši” izdevusi albumu “Dvieselis steigys”, par kuru ieguvusi “BOŅUKS 2018” goda balvu. Mēs esam sajūsmā par to, ka kon-
certā skanēs ne tikai Aijas virtuozā vijoles spēle, bet arī viņas skaidrā, izteiksmīgā latgaliešu valoda!
Esam priecīgi redzēt uz mūsu kopējās skatuves atgriežamies Čikāgas vīru kori, Māras Vārpas vadībā. Vīru izpildījumā skanēs tādas dziesmas kā “Goju pa mežu” un “Auga, auga rūžeņa”, kā arī neoficiālā latgaliešu himna “Skaidra volūda”, bez kuras neiztikt nevienā latgaliešu saietā.
Mantinieku deju repertuārs šogad ir tāds kā vēl nekad! Esam latgalieši, vai nē - latgaliešu temperaments mūs visus ir aizrāvis līdzi! Vairākums deju ir ātras un tehniski sarežģītas. Tajās izdejosim gan ļaužu savstarpējās attiecības, gan kāzas, gan kūmas! Programmā iekļautas vairākas slavenā latgaliešu deju meistara Ilmāra Dreļa horeogrāfijas.
Koncertuzvedumu noslēgsim ar
Lilijas Liporas Tirgus danci, kurā horeogrāfe katra dejotāja izpildījumā ļāvusi izpaus-
ties viņa individualitātei, veidojot spilgtu kopējo priekšnesumu.
Mūsu koncertuzvedumu vēl krāšņāku padarīs Mantinieku jaunie Latgales tautastērpi! Puišu krekli, meitu krekli un brunči jau atvesti uz Čikāgu, bet kamēr Latvijā dažas no tērpu daļām vēl tiek pabeigtas, Mantinieces pašas sanāca kopā, lai darinātu stikla zīlīšu krelles, kuras tik skaisti izskatīsies pie mūsu jaunajiem Šķilbēnu tautastērpiem!
Gaidīsim jūs visus Igauņu namā š. g. 12. aprīlī plkst. 18.00. Tuvāka informācija par biļešu iegādi sekos drīz!
Mūsu e-pasts mantinieki@hotmail.com
Sakām vissirsnīgāko paldies Čikāgas Latviešu Biedrībai par koncertuzveduma “Vasals Latgolā!” atbalstu!
SirsnībāMantinieki
ČIKĀGAS DAUGAVAS VANAGU APVIENĪBAS ZIŅAS
Mārtiņš Stāks un Silvija Kļaviņa-Barshney
Gatavojamies DV ASV 75. delegātu sēdei “Ligzdā”!
Mīļie čikāgieši! Aicinām piedalīties mūsu 7. un 8. marta DV ASV pasākumos: piektdienas vakarā 19:00 –atklāšanas vakars, tikšanās un pārrunas ar dedzīgo Latvijas zemessargu un Ukrainas atbalstītāju Juri Ulmani; un sestdienas vakarā 19:00 – saviesīgs mūzikas, dziesmu un priekšnesumu pilns vakars ar vēsturiskām DV ASV fotogrāfijām un video izvilkumiem. Abos vakaros ieeja būs pret ziedojumiem. Svētdien, 9. martā, piedalīsimies abu luterāņu draudžu kopīgajā Oskara Kalpaka un leģionāru piemiņas dienas dievkalpojumā Ciānas dievnamā. Lūdzam apskatīt sludinājumu 20. lpp.!
Čikāgas DV apvienības vēsture
Sekojošā informācija ir iegūta no dziļām archīvu grāmatām un protokolu plauktiem, kā arī smelta no vairāku apvienības biedru atmiņām. Daudziem Čikāgas Ziņas lasītājiem noteikti kādi vārdi būs pazīstami un ceram, ka šis pārskats sildīs sirdis – pakavēsimies atmiņās!
1951. gada aprīlī. Piedalījās 25 dalībnieku un ievēlēja kapt. Viktoru Eglīti kā priekšnieku. Aneti Indāni ievēlēja par Vanadžu priekšnieci. DV mītne no agrīniem gadiem bija Čikāgas Latviešu Biedrības namā, kur arī notika sēdes, sapulces un visvisādi sarīkojumi.
Kopš tā laika, Čikāgas DV Apvienības priekšsēžu krēslā sēdējuši: Augusts Vanags, Rūdolfs Poruks, Uldis Vītols, Arvīds Bārda, Dr. Sarma Priedulāja, Rita Valdmane, māc. Oļģerts Cakars, Ivars Kēlers un Mārtiņš Stāks. Augusts Vanags un Jāzeps Utināns arī izpildīja DV ASV priekšnieku lomas. Vanadžu priekšnieces pēc A. Indānes: Leonīte Rozentāle, Elfrīda Šmite, Vera Dāboliņa, Ināra Grigolats, Skaidrīte Pāvila, Milda Waskow un Rita Valdmane. Anita Hāznere un Dr. Sarma Priedulāja arī izpildīja DV ASV Vanadžu priekšnieces lomas.
Pirmā Čikāgas DV Apvienības sēde notika
Čikāgā ir notikušas četras DV ASV delegātu sēdes, trīs DV jauniešu saieti un DV Globālās dienas. Īpaši sarīkojumi ir noturēti visās nozīmīgās piemiņas dienās: Lāčplēša, Oskara Kalpaka, leģionāru un Kurzemes cietokšņa atcerēs. Apvienība vienmēr piedalījusies gadskārtējos Valsts svētkos un daudzus gadus arī Aizvesto piemiņas dievkalpojumos. Čikāgas DV apvienība aktīvi atbalsta Gaŗezeru un tai pieder vairākas akcijas.
Čikāgas DV apvienība ir bijusi ļoti aktīva vairākos sporta veidos. Ivars Švānfelds dau-
dzus gadus vadīja šaušanas komandu, kas pastāvīgi izcīnīja godalgas gan ASV, gan globālā mērogā. Komanda piedalījās Gaŗezera šautuves izbūvē. DV apvienība atbalstīja vietējo basketbola komandu, kas regulāri uzvarēja latviešu turnīros. DV apvienība arī atbalstīja Vidienes futbola komandu, kuŗu vadīja Alberts Legzdiņš.
Īpaši ievērojams bija Čikāgas Daugavas Vanadžu dubultkvartets, kas uzstājās DV un citos sabiedrības sarīkojumos, gan Čikāgā, gan citviet. Dubultkvartetu daudzus gadus vadīja Teodors Ozoliņš, bet vēlāk Lorija Vuda. Komponists Ojārs Kļaviņš veltīja divas savas dziesmas dubultkvartetam, tika ieskaņota skaņu plate un audio kasete.
Īpaši 1990s gados liels darbs tika veikts caur palīdzības sūtījumiem uz Latviju. 1994. gadā DV komandējumā Dr. Sarma Priedulāja apciemoja vairākas bērnu slimnīcas un invalīdu namus Latvijā. Tika sagādāti ratiņkrēsli, kruķi, spieķi, kā arī cita aparatūra un medikamenti. Jau kopš iesākuma gadiem DV turpina atbalstīt Leģionārus un viņu atraitnes ar medikamentiem un citām vajadzībām. Atbalsts turpinās – sirsnīgs paldies visiem, kas atbalsta mūsu ikgadējo ziedojumu vākšanas akciju!
1966. gadā Čikāgā notika pirmās DV Globālās dienas ar varenu sabiedrības atsaucību. Čikāgas DV apvienība atkal uzņēmās rīcības komitejas lomu 1989. gadā, Dr. Sarmas Priedulājas un Ivara Švānfelda vadībā, kad 6. DV Globālās dienas notika gan Čikāgas Bismark viesnīcā, gan Latviešu centrā Gaŗezers.
Pārskatot finansiālos un statistiskos dokumentus, var secināt, ka pa šiem gadiem desmitiem tūkstošu dolāru ir sasnieguši Latviju no Čikāgas DV apvienības: Leģionāriem, Okupācijas muzejam, Lestenes kapiem, daudzbērnu ģimenēm, bāreņu namiem, skolām, utt. Esam piešķīruši stipendijas Čikāgas bērniem un jauniešiem, lai viņi varētu apmeklēt vasaras nometnes un ALA braucienus. Dāsni esam atbalstījuši ČLOA Stipendiju fondu, Krišjāņa Barona Latviešu Skolu, Čikāgas Latviešu Radio Raidījumus un Čikāgas Ziņas. Piedalāmies ar investīcijas atbalstu Latviešu centram “Ligzda”.
Pēdējos gados esam regulāri piedalījušies Ciānas un Sv. Pēteŗa draudžu kapu svētkos Oak Ridge un Mt. Olive kapsētās. Esam atsākuši kārtējos piemiņas pasākumus Akāciju kapsētā. Apvienības dalībnieki ir piedalījušies un turpina piedalīties kopējās baltiešu un ukraiņu tautas demonstrācijās un pasākumos. Piedalāmies arī KBLS Bērnu svētkos un Draudzīgā aicinājuma aktos.
Līdz pat 2010. gadam mūsu apvienības biedru skaits bija 100+, bet šajās dienās ap 50.
Patreiz esam uzņēmušies rīcības komitejas lomu DV ASV 75. delegātu sapulcei – kārtējo reizi pierādot, ka esam maza, bet čakla un ražena grupa!
Daugavas Vanagi, sasauksimies!
16 DIENU SLĒPOJUMĀ JURIS ULMANIS NOGĀDĀJIS DIENVIDPOLĀ
LATVIJAS UN UKRAINAS KAROGUS
Informācija masu mēdijiem
Rīgā, 2025. gada 24.janvārī
Noslēpojis 120 kilometrus pa nebeidzamiem Antarktīdas sniega klajumiem, velkot aiz sevis 40 kilogramus smagas kamanas un pārvarot izaicinošus laikapstākļus, tostarp -40 grādu pēc Celsija skalas salu, latviešu alpīnists, visu kontinentu augstākajās virsotnēs uzkāpušais Juris Ulmanis sasniedzis zemeslodes tālāko dienvidu punktu. Simboliski pieliekot punktu labdarības ekspedīcijai, kuras mērķis ir vākt līdzekļus Ukrainas brīvības cīnītāju atbalstam, latviešu zemessargs un sabiedriskais aktīvists Dienvidpolā nogādājis Latvijas un Ukrainas karogus.
«Divpadsmit dienu ekspedīciju Antarktīdas plato var raksturot trīs vārdos: aukstums, vējš un sniegs. Vides vienkāršība nenozīmē vieglu ekspedīciju. Sniegs dažkārt šķiet vairāk līdzīgs smiltīm, kas apgrūtina kamanu vilkšanu, un aukstums, šķiet, atrod ceļu katrā ķermeņa šūniņā, ja neesi nepārtrauktā kustībā. Pat būdams labi sagatavojies ekspedīcijai, pamatīgi apsaldēju roku pirkstus, un vēl labāk sapratu, ko savulaik izjuta pirmie polārpētnieki Roalds Amundsens, Ernests Šakltons un Roberts
Skots. Taču, kad spīd saule un vējš ir maigs, skaistums ir neiedomājams,» piedzīvotajā dalās Juris Ulmanis, kurš ik dienu veica 5-8 stundu slēpojumu pa lēzeni viļņotajiem sniega pakalniem.
Vēl izaicinošāk par aukstumu un vēju bija aprast ar nebeidzamo baltumu visapkārt. Tādos apstākļos ir ārkārtīgi grūti saskatīt pat apvārsni, kur nu vēl atrast kādu objektu vidē, ko izvirzīt par nākamo sasniedzamo mērķi. Baltajā klajumā nav arī viegli ieraudzīt sniega iedobes un izciļņus, jo viss izskatās vienādi.
«14. janvārī plkst. 16.00 pēc vietējā laika sasniedzu Dienvidpolu. Ātri ierīkoju savu nometni un devos vispirms uz ceremoniālo Dienvidpolu un pēc tam arī uz ģeogrāfisko Dienvidpolu. Šos divus polus šķir aptuveni 100 metri. Svinīgajā Dienvidpolā virs 3 kilometru biezas ledus un sniega kārtas atrodas sarkanbaltsarkani svītrains stabs ar atstarojošu globusu virsū. Tam apkārt ir to valstu karogi, kuras pirmās parakstīja Antarktīdas līgumu. Reālais Dienvidpols, kur satiekas visas 360 ģeogrāfiskā garuma līnijas, ir nedaudz tālāk uz dienvidiem. Interesanti, ka katru gadu Jaungada svinībās tas tiek pārpozicionēts, jo gada laikā lēni plūstošais sniegs marķējumu aiznes aptuveni desmit metrus prom no īstās
vietas. Katru gadu cilvēkiem, kuri ziemo Dienvidpola stacijā, ir tas gods veidot nākamā gada ģeogrāfiskā Dienvidpola marķējumu. Katru gadu tas ir atšķirīgs un unikāls,» ar Dienvidpola tradīcijām iepazīstina Juris.
Viņš devās ekspedīcijā jaunas starptautiskas iniciatīvas «Sunflowers for freedom» ietvaros, lai pievērstu sabiedrības uzmanību ukraiņu pašaizliedzīgajai brīvības cīņai. Ikviens interesents var atbalstīt iniciatīvu, ziedojot naudu medicīniskai palīdzībai Ukrainas iedzīvotājiem ziedojumu vākšanas platformā UNITED24: https://donorbox.org/a-lat-
Juris Ulmanis
Tikšanās
ASV 2025. gadā
Piektdien, 7.martā, Čikāgā
Svētdien, 9.martā, Milvokos
Trešdien, 12.martā, Kalamazū
Piektdien, 14.martā, Vašingtonā DC
Sestdien, 15.martā, Ņujorkā
Amerikā dzimušais latvietis Juris Ulmanis
- alpīnists, profesors, pasniedzējs, uzņēmējs, grāmatu autors, zemessargs un brīvprātīgais Ukrainā
vian-serviceman-and-mountaineer-is-raising-funds-in-support-of-ukraine Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vadītā platforma UNITED24 nodrošina vienkāršu un pārskatāmu ziedojumu vākšanu, garantējot, ka katrs eiro sasniegs Ukrainas iedzīvotājus un viņu vajadzības, kas šobrīd ir visvairāk nepieciešamas.
Juris Ulmanis kopš kara sākuma 2015. gadā ir aktīvi iesaistījies palīdzības sniegšanā Ukrainai, personīgi nogādājot palīdzības sūtījumus Ukrainas frontes karavīriem. Viņš ir izdevis arī grāmatu «Kad karš kļūst personisks», kas ir emocionāls stāsts par pieredzi un zaudējumiem, kas viņu saista ar karu Ukrainā. Tā ir izdota latviešu, ukraiņu un angļu valodās.
Juris ir pabeidzis «7 virsotņu» izaicinājumu, sasniedzot augstāko virsotni katrā kontinentā, tostarp 2023. gada maijā uzkāpjot Everestā un paceļot Ukrainas un Latvijas karogus. Autors sarakstījis grāmatas «Ceļš uz Everestu, kas turpinās», «Mana kalnu atklāsmes grāmata» un «Uz Grenlandi pēc pērlēm».
Papildu informācijai:
Juris Ulmanis Tel. 29204590 jurisulmanis7@gmail.com
PASAKU MEISTARS RAITIS ZAPACKIS VIESOJAS ČIKĀGĀ UN KBLS
Ar sērām, atmiņām un mīlestību atvadāmies no draudzenes Ilzes Seržants Dongo, kura tika aizsaukta mūžībā 2025.g. 25. janvārī.
Košu ziedu, dziesmu klusu, Nav ko citu dāvināt.
Vieglas smiltis, saldu dusu Kapu kalnā, draudzenīt.
Paņem līdzi saules glāstu, Ko tev draugu rokas liek.
6. februārī Cook County valde KBLS pasniedza proklamāciju, apsveicot skolu 75. gadadienā. Svinīgajā pasniegšanas ceremonijā piedalījās KBLS priekšsēdis Svens Kīns, kasieris Haralds Robežnieks un Goda konsuls Čikāgā Roberts Blumbergs.
KBLS jubilejas sarīkojumu 8. februārī ar savu klātbūtni pagodināja vairāki pilsētas, štata un apgabala valdības pārstāvji, pasniedzot arī citus goda rakstus. Vairāki apsveikumi tika atsūtīti vēlāk, ieskaitot Latvijas valsts prezidenta Edgara Rinkēviča un ASV Senatora Dick Durbin.
Šajā lapā skatāmas fotogrāfijas no pasniegšanas ceremonijas Cook County birojā (augšā visi ceremonijas dalībnieki un apakšā kreisā pusē Roberts Blumbergs uzrunā klātesošos) un apakšā labā pusē no kreisās: bijušais Chicago Water Reclamation District superintendent Daniel Pogozelski, Cook County commissioner Maggie Trevor un Ilinojas Sen. Robert Martwick pārstāvji Elizabeth Wooten un Christian Burkholder KBLS 75. jubilejas sarīkojuma laikā.
VIDEO SVEICIENU KRIŠJĀŅA BARONA LATVIEŠU SKOLAI ATSŪTĪJA
KBLS 75. JUBILEJA NOSVINĒTA!
Sirsnīgs paldies visiem atbalstītājiem un viesiem, kas palīdzēja svinēt KBLS apaļo jubileju 8. februārī!
Saņēmām ļoti daudz apsveikumu! Esam gandarīti, ka tik daudz cilvēku un organizāciju novērtē mūsu panākumus un sniedz savu atbalstu! Vakars, kā solīts, bija pārsteigumiem pilns - speciālie koteiļi, ko maisīja Čikāgas slavenības, bilžu siena, šefpavārs Vilis, muzikanti Alnis, Armands, Ēriks, Mārtiņš un vēl, daudzi bijušie skolēnu palīgi, un TĀ TELTS !!
Paldies visiem, kas pielika roku, kāju, vēlus vakarus, bezmiega naktis un brīvdienas no darba, lai varētu svinēt mūsu lielo jubileju. Nevaru jau sagaidīt 80 gadu svinēšanu!
Pārzine Rasma
SVARĪGI DATUMI
1. martā — MĀCĪBAS NENOTIEK
Slēpošanas kluba izbraukums
19. aprīlī —
MĀCĪBAS NENOTIEK
Lieldienas
3. maijā —
Vecāku pilnsapulce
17. maijā —
Izlaidums un skolas gada beigas e-pasts: kblskola@gmail.com
2024.g.-2025.g. SKOLAS PADOME
PRIEKŠSĒDIS: Svens Kīns
KASIERIS: Haralds Robežnieks
PADOMES LOCEKĻI: Māra Blumbergs, Mārtiņš Daiga, Karīna Kiršteins, Ariana Vilciņš
SKOLAS PĀRZINE: Rasma Kraulis
Skola vienmēr meklē skolotājus, palīgus, dežurantus. Ja interesē, lūdzu sazinieties ar mums!
Krišjāņa Barona Latviešu Skola Čikāgā www.kblskola.org
KĀDREIZĒJĀ ČIKĀGIEŠA
PĀRDOMAS PAR DZĪVI
Kārlis Streips
Gribētos man pabārties par tiem ČZ lasītājiem, kuri pērn 5. novembrī nolēma nobalsot par notiesātu noziedznieku valsts prezidenta vēlēšanās. Lepojaties paši par sevi? Tagad, kad izrādās, ka notiesātajam noziedzniekam likums ir pilnīgi pie pēcpuses? Tiešām joprojām esat laimīgi par savu izvēli? Atļaušos nesaprast.
Tā vietā šomēnes parunāsim par reliģiskām lietām. Iegansts pārdomām ir fakts, ka komentāru rakstu 9. februārī, un 10. februārī būs pusapaļi 35 gadi kopš ierados Rīgas galvenajā sinagogā kā žurnālists, kurš gatavoja dokumentālu filmu par reliģijas atkopšanos pēc pusgadsimta ateisma Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā. Tajā skaitā arī domājot par ebrejiem.
Pirmais, ko gribu pateikt, ja kādam par to radās jautājums, filma jau drīz pēc tās debijas pazuda ar galiem. Bet man tā bija interesanta. Cita starpā mēs arī bijām lauku baznīcā, kur luterāņu mācītājs mums pateica, ka okupācijas laikā bija pietiekami daudz svētdienu, kad baznīcā bija tikai viņš kopā ar ērģelnieci, bet liturģijas vajadzīgām dievkalpojums tāpat bija vajadzīgs.
Ebreju gadījumā sinagogas galvenais rabīns sākotnēji par mūsu lūgumu bija noraidošs, jo dievkalpojums tur bija sabatā, un sabatā nevienam, tajā skaitā televīzijas korespondentiem un operatoriem, nav atļauts strādāt.
Nācu ar domu, ka sinagogai varbūt nāks pa labu, ja veidosies kaut kāda publicitāte, kuras ietvaros ārpasaule uzzinās par to un varbūt būs gatava nākt palīgā. Rabīns par to kādu laiku padomāja un tad pamāja ar galvu.
Dievkalpojuma laikā mēs ar operatoru bijām sinagogas balkonā (kopā ar draudzes sievietēm, kurām arī tur bija jābūt atstatus no vīriem). Todien cita starpā bija pilngadības ceremonija vienam no draudzes jauniešiem. Viss process bija ivritu valodā, tāpēc neko īpaši nesapratu, bet rabīna un kantora dziedamās balsis bija bez vainas, un arī draudze prata dziedāt daudzbalsīgi. Tas bija aizraujoši.
Es personīgi uzaugu ģimenē, kura nebija liela baznīcā gājēja. Baznīcā nonācu jau kā
pieaudzis cilvēks, un brīdī, kad 1989. gada rudenī ierados Latvijā, sākotnēji devos uz dievkalpojumiem Doma katedrālē. Tur bija sarežģīti tāpēc, ka tajā brīdī latviešu tautas atmoda jau bija pilnbriedā. Kaut kādā brīdī dievkalpojuma laikā no mācītāja mutes atskanēja vārdi “Dievs svētī Latviju,” un tad ieskanējās Doma masīvās ērģeles un visi dziedāja valsts himnu izņemot mani, jo es vienmēr raudāju. Latvijas valsts himna okupētajā Latvijā, kur daudzu gadu garumā tā bija aizliegta – tas bija tāds triumfāls mirklis.
Savukārt 1992. gadā es laikrakstā Diena izlasīju ziņu, ka no Amerikas uz Latviju doties plānoja misionārs ar mērķi atjaunot Rīgas Anglikāņu draudzi. Devos turp un kļuvu par vienu no draudzes dibinātājiem. Pārējie locekļi bija diplomāti un tamlīdzīgas personas, kuras Rīgā nebija uz mūžīgiem laikiem. Jau ļoti, ļoti sen esmu vienīgais palikušais draudzes dibinātājs.
Labi vien bija, jo ap to pašu laiku es iekūlos pamatīgā kašķī ar Latvijas luterāņu arhibīskapu Vanagu par viņa iecirtīgo lēmumu, atteikties no sieviešu ordinēšanas. Luterāņi tā bija darījuši jau sen, jo būsim godīgi – mācītāji kokos neaug, bet Vanags sevi uzskatīja par “tradicionālistu” un pateica nē.
Uzrakstīju par to dusmīgu komentāru tajā pašā laikrakstā Diena, un neilgi pēc tam kļuva zināms, ka luterāņu konsistorija bija nolēmusi, ka turpmāk geji vairs nedrīkstēs nākt pie dievgalda.
Tā kā skaitījos ekskomunicēts, ar prieku pievienojos anglikāņiem, bet man par šo aizspriedumaino procesu ir viens jautājums un viens fakta konstatējums. Pirmkārt, reiz baznīcēni ir sametušies ceļos altāra priekšā, kā gan mācītājam zināt, vai viņu starpā ir ielavījies kāds dievticīgs gejs vai lesbiete vai kāds cits, kurš mūsu kašķīgajam arhibīskapam nepatīk.
Ir arī fakts, ka pāris gadus vēlāk mums Anglikāņos bija liels pasākums, kurā cita starpā arī piedalījās ļaudis no Londonas. Arī Vanags tur bija ieradies, es tovakar dievkalpojumā asistēju, un cilvēks, kurš bija publiski paziņojis, ka man dievgaldu viņš nedos, oblati mūsu dievkalpojuma kontekstā saņēma tieši no manis. Jo es neesmu tik piekasīgs.
Trīs desmitgažu laikā mums Svētā Glābēja draudzē ir bijuši četri mācītāji. Pēc misionāra no ASV nāca Juris Cālītis, tad Jāna Jēruma-Grīnberga un visbeidzot Elīza Zikmane. Juris Cālītis Latvijā arī ir pazīstams kā bērnu glābšanas organizācijas Zvannieki dibinātājs un vadītājs.
Jāna Jēruma-Grīnberga pirms kļūt par mūsu draudzes mācītāju, bija Anglijas luterāņu arhibīskape – ne tikai latviešiem, bet visiem minētās valsts luterticīgajiem.
Savukārt Elīza Zikmane brīdī, kad Jāna atnāca pie mums, pārņēma viņas draudzi Lielbritānijā. Mācītāja Zikmane ir viena no visai daudzām sievietēm, kuras savulaik sajuta aicinājumu no Dieva, bet sastapās ar aunu vārdā Vanags. Luterāņu baznīca ārzemēs sievietes turpina ordinēt, un tur arī ordināciju saņēma Elīza.
Tāpat kā Gundega Puidza, kura jau labu laiku pieskata Ciānas draudzi Čikāgā. Gribu pieļaut, nevienam tur gabals nav nokritis tāpēc, ka mācītāja ir sieviete. Tieši tāpat ir arī tēvzemē Latvijā.
Mūsu Anglikāņu baznīca nav aizspriedumaina, un es to allaž esmu uzskatījis par sava veida patvērumu. Arī šodien, pirms rakstīt komentāru, biju baznīcā. Mācītāja nolasīja skaistu sprediķi par draudzību un savu personīgo kopienu veidošanu.
Mūsu dievkalpojumi ir angļu valodā un katru svētdienu plkst. 11.00 no rīta. Baznīca atrodas Vecrīgā un Daugavas krastā.
Jēzus svētajos rakstos mums vēsta, ka galvenā vēsts, kādu viņš gribēja mums atstāt, bija vienkārša: Mīliet viens otru.
Ja visi pasaules iedzīvotāji to ņemtu vērā, mēs dzīvotu ļoti daudz labākā vidē nekā tā ir patlaban.
Does your Recent Grad need a car? 1/ 2% off of car loans for recent graduates.
Model Auto (1-3 yr)
Auto
5.50% $16 34
mo. 6 50% $23 71
Check out all our rates at www.wislat.com
Please note that ALL rates are subject to change without notice. Please check for the latest rates with your Credit Union Hours: 1 PM – 7 PM Tuesdays and Thursdays Tel: 414-332-1744 info@wislat.com
KOKNEŠA BALVAS LAUREĀTI
26. janvārī piektā virtuālā Draudzīgā aicinājuma aktā pulcējās Gaŗezera atbalstītāji no visas pasaules, ieskaitot Latviju!
Programmas ietvaros paziņoja 2024. g. Gaŗezera Kokneša balvas laureātus. Kā jau vairākums ASV latviešu bezpeļņas sabiedriskās organizācijas, Gaŗezers ir atkarīgs no atbalstītāju ziedojumiem, kas sedz apmēram 30% gadskārtējo operatīvo budžetu. Lai gan finansiāls ziedojums ir vienmēr novērtēts, tomēr ne visi ziedojumi ir naudā.
Draudzīgā aicinājuma programma tika ieskaņota un ir pieejama caur šo QR kodu:
2017. g. Gaŗezera padome nodibināja Kokneša balvu. Īpašā balva godina cilvēkus, kuri izrādījuši sirsnīgu nodošanos Gaŗezera saimei, ziedojot nevis finansiāli, bet savu laiku, darbu vai zināšanas gadu no gada. Balvas laureāti ir patiešām Gaŗezera “Kokneši” – tie ir darītāji, kuri vienmēr gatavi izaicinājumiem Gaŗezera labā un ir apdāvināti ar spēku, izturību un gudrību. Balvas saņēmēji ir Gaŗezera misijas sargātāji un nākotnes nodrošinātāji. Katrs “Koknesis” ir brīvprātīgi palīdzējis kopt lielo īpašumu, dalījies ar savām īpašām zināšanām Izglītības programmās, sargājis visu vasaras saimes veselību, sagatavojis kultūras pasākumus vai gadiem ilgi kalpojis Gaŗezera padomē. Kokneša balvu ir saņēmušas 30 godājamas personas. To rindā šogad stājās 2024. g. Kokneša balvas laureāti Rasma Kraulis, Mārtiņš Pūtelis un Imants Ejups. Apsveicam un sirsnīgi pateicamies par jūsu ilggadējo atbalstu Gaŗezeram.
Rasma Kraulis iesāka savas Gaŗezera gaitas septiņu gadu vecumā, piedaloties “Sprīdīšos” un absolvēja Gaŗezera Vasaras vidusskolu (GVV) 1982. g. Kad prasa Rasmai, kāpēc viņa atsakās no savām nedēļas nogalēm pēc garas darba nedēļas, atbilde ir ļoti vienkārša: “Lai Gaŗezers turpinātu plaukt, ir jāpalīdz,
kā var. Un, ja tev kaut kas patīk vai gribi, lai citi to piedzīvo, tad ir jādod atpakaļ. Daži to dara finansiāli, daži ar darbu, daži ar rokām un daži ar to, ko māk. Es gribu, lai Gaŗezers turpina iepriecināt bērnus, jauniešus un pieaugušos. Es gribu, lai tauta brauc uz Gaŗezeru ar nevaldāmu prieku. Cilvēki mainās un dzīves mainās, bet es gribu, lai visi piedzīvo to mīlestību, ko Gaŗezers piedāvā.”
Mārtiņš Pūtelis iesāka savas Gaŗezera gaitas dibināšanas gadā. Gaŗezera vide bija fenomenāla; meži, ūdens un draugi. Tur bija prieks satikties, iepazīties un sadraudzēties ar citiem jauniešiem. Ar dažiem Mārtiņš vēl šodien satiekas un kopj draudzību. Pēc nometnēm viņš iesāka GVV, bet mācības pārtrauca, jo salauza kāju un bija spiests atgriezties mājās. Tā arī neiznāca vairs apmeklēt GVV, jo pārējos vidusskolas gadus vasarās strādāja būvdarbos. Tomēr atmiņas no pirmajiem Garezeŗa gadiem bija jaukas, un mīlestības sēkla Gaŗezeram bija iesēta. Mārtiņš ar sievu Liliju katru vasaru atgriežas Gaŗezerā, un visi trīs bērni ir GVV absolventi. Atbildot jautājumu, kas viņam liek savu laiku ziedot Gaŗezeram, Mārtiņam atbilde ir ļoti vienkārša, bet gaužam dziļdomīga un sirsnīga: “Palīdzēt Gaŗezeram pastāvēt nākamai paaudzei.”
Imants Ejups ir patiešām t.s. “Gaŗezera bērns” uzaugot pie ezera krasta teltī, kamēr vecākā māsa un brālis pirmie mācījās nesen dibinātajā GVV un tēvs kopā ar Gunāru Birkertu projektēja un zīmēja Brīvdabas baznīcu, Zēnu kabīnes, Kārkliņus un Kronvalda zāles pirmo fāzi. Kad pašam bija laiks, Imants ar lielāko prieku devās uz GVV un absolvēja 1980. g. Imants lepni noskaita, ka visi pieci Ejupu bērni ir GVV absolventi, sieva Līga un meita Sarma arī absolventes. Uz jautājumu - kāpēc?, Imanta atbilde ir: “Latvietība. Es gribu uzturēt savu latvietību un saites ar Latviju. Garezers ir bijis centrs šī mērķa īstenošanai. Manai ģimenei vajag visu, ko Gaŗezers piedāvā: kultūru, izglītību, dvēseles bagātināšanu un dabu. Turpināšu ziedot no sevis, cik vien iespējams.”
Apsveicam un sirsnīgi pateicamies par jūsu ilggadējo atbalstu Gaŗezeram! Coldwell
G60 JAUNĀ MĀJAS LAPA
Lai gan Gaŗezera īpašums guļ ziemas miegu zem sniegiem un lediem, “G60” brīvprātīgie rūķīši rosīgi gatavojas vasarai. Janvāra lielākais darbs bija “uzbūvēt” īpašu mājaslapu latviešu un angļu valodās, lai izklāstītu visu informāciju par jubilejas svinībām no 3.- 6. jūlijam. Mājaslapā varat atrast jubilejas pasākumu grafiku, iegādāties biļetes, uzzināt par īpašiem notikumiem, pieteikties piedalīties un palīdzēt. Aicinām biežāk ieskatīties, jo informācija ik pa laikam tiek atjaunota. www.garezers60.com
LATVIEŠU CENTRS GAŖEZERS MEKLĒ... VIRTUVES SAIMNIECI/-KU un VESELĪBAS CENTRA MEDMĀSU
Darbi ilgst no jūnija līdz augusta vidum, un to ikdienā uzrauga Gaŗezera Administratore. Darba pienākumos ir cieša sadarbība ar citiem administratīvajiem darbiniekiem, vasaras programmu vadītājiem, pasākumu projektu koordinētājiem un citiem brīvprātīgajiem, lai izpildītu darbu. Alga ir atbilstoša pieredzei.
IEINTERESĒTIE LŪDZAM ZVANĪT 269-244-5441 JEB RAKSTĪT: irusmanis@garezers.org.
Virtuves saimnieces/-ka kandidātam:
• Jābūt vismaz 21 gadu vecs
• Vajag ServeSafe vai salīdzināma higiēnas prakses un drošas pārtikas vadlīnijas sertifikācija, vai vēlme iegūt sertifikāciju
• Jāpārzina Mičiganas pārtikas likumiem, kā to pieprasa “Community Health Agency”
• Jābūt pieredze pārtikas iegādē, bērnu un jauniešu uztura vajadzībām atbilstošu maltīšu plānošanā, kā arī pārtikas gatavošanā un pārtikas drošībā
• Jābūt pieredze ēdnīcu darbinieku uzraudzībā
• Vajag vēlme un spēja pielāgoties nometnes resursiem, apstākļiem un programmām
Veselības centra medmāsas kandidātam: Veselības centra medmāsas kandidātam:
• Jābūt akreditētas medmāsu programmas absolvents.
• Vajag aktuāla, neierobežota licence/sertifikāts kā reģistrētai medmāsai Mičiganas štatā.
• Jābūt medmāsu zināšana un tā efektīva pielietošana.
• Jāspēj atbilstoši novērtēt, ārstēt un aprūpēt konkrētas pacientu grupas; jābūt spējai efektīvi izprast un reaģēt uz to unikālajām vajadzībām.
• Jābūt sertifikāts American Heart Association Basic Life Support for Healthcare Providers.
• Jāpierāda dokumentēta apmācība un pieredze darbojoties ar bērniem vai jauniešiem konkrētās Gaŗezera Izglītības programmas vecuma grupās.
LATVIJAS MEDICĪNAS FONDA STIPENDIJA RIETUMU JAUNIEŠIEM
Latvijas Medicīnas Fonds (LMF) ar prieku un dziļu cieņu paziņo, ka līdzšinējā rietumu jauniešiem domātā “LMF Studentu stipendija” tiek pārdēvēta par “LMF Andras Kalniņas stipendiju”, godinot Andras Kalniņas piemiņu un viņas nozīmīgo ieguldījumu veselības aprūpē.
Andra Kalniņa (1976-2022) bija izcila veselības aprūpes speciāliste, kuras dzīve un karjera bija veltīta pacientu aprūpei un medicīnas izglītībai. Viņas profesionālā darbība aptvēra plašu jomu spektru, sākot no medmāsas darba līdz pat “Family Nurse Practitioner” kvalifikācijai.
Andra bija patiesi aizrautīga par veselības aprūpes izglītību un bezgalīgi uzticīga saviem pacientiem. Viņas nodošanās pacientu aprūpei bija nepārtraukta visā viņas dzīves laikā gan kā veselības aprūpes profesionālei, gan arī kā vēža pacientei. Pat pēc savas metastātiskā krūts vēža diagnozes Andras apņemšanās pacientu aizstāvībai tikai pastiprinājās. Viņa aktīvi iesaistījās metastātiskā krūts vēža (MBC) atbalsta grupās, piedāvājot ne tikai savstarpēju atbalstu, bet arī veicinot kopienas un mīlestības sajūtu starp pacientiem.
Andras Kalniņas stipendija turpinās LMF tradīciju, sniedzot iespēju rietumu latviešu medicīnas studentiem un jauniešiem ar interesi par medicīnu gūt praktisku pieredzi Latvijas ārstniecības iestādēs. Šī stipendija ne tikai palīdzēs jaunajiem speciālistiem attīstīt savas prasmes, bet arī turpinās Andras Kalni-
ņas misiju – veicināt kvalitatīvu veselības aprūpi un izglītību.
Stipendijas mērķis paliek nemainīgs – dot iespēju rietumu jauniešiem iepazīt Latvijas medicīnu, gūt praktisku pieredzi un palīdzēt izvēlēties savu profesionālo ceļu medicīnā. Tā tiks piešķirta studentiem, kuri demonstrē izcilību un apņēmību medicīnas jomā, atspoguļojot Andras Kalniņas vērtības un ideālus.
LMF aicina visus interesentus iepazīties ar “LMF Andras Kalniņas stipendijas” nosacījumiem un pieteikties līdz 2025. gada 15. martam, ja prakse plānota 2025. gadā, pieteikumu sūtot alekskalnins@gmail.com
Ar šo stipendiju mēs ne tikai godinām izcilu profesionāli, bet arī iedvesmojam jauno paaudzi, sekot Andras Kalniņas pēdās, veltot savu dzīvi citu cilvēku veselībai un labklājībai.
Plašāk par pieteikšanās kārtību stipendijām, fonda darbību un par LMF stipendiātiem var lasīt LMF mājaslapā http://latvianmedicalfoundation.org/ sadaļā Education.
Latvijas jaunajiem ārstiem un rezidentiem ir iespēja pieteikties Zariņu medicīnas studiju stipendijai ārstiem. Pieteikumus līdz 1. maijam sūtīt LMF Valdei (lmf.latvia@gmail.com) un LMF valdes loceklim prof. Dainim Krieviņam (cc: dainis.krievins@stradini.lv) ar tēmas norādi “LMF stipendija ārstiem 2025/26”
Latvijas Medicīnas Fonds (LMF) ir dibināts 1990. gadā ASV kā privāta bezpeļņas organizācija ar mērķi atbalstīt veselības aprūpi, zinātni un izglītību. Fondu veidoja latviešu ārsti prof. Bertrams un Kristaps Zariņi (ASV). (no https://lvportals.lv/)
ALA IZGLĪTOJOŠIE CEĻOJUMI
Kopš 1997. g. Amerikas latviešu apvienība (ALA) piedāvā trīs veidu ceļojumus uz Latviju. Divus ceļojumus latviešu izcelsmes jauniešiem no 13. - 15. gv. Sveika, Latvija! un Heritage Latvia un vienu ceļojumu pieaugušajiem un ģimenēm Sveika Dzimtene/Hello Latvia.
Jauniešu ceļojumi
ALA izglītojošie ceļojumi jauniešiem no ASV, Kanādas un Austrālijas atšķiras no citām diasporas izglītības programmām, jo jaunieši fiziski apceļo Latviju. Piedzīvojums stiprina vēlēšanos uzturēt un tālāk veidot savu latvisko identitāti, kas ieskaita turpināt mācīties latviešu valodu un piedalīties latviešu sabiedrībā. Apceļot Latviju un piedzīvot personīgi tās dabu, cilvēkus, tradīcijas, un vēsturi ir pamats Latvijas valsts piederībai.
Ceļojuma gaitā diasporas jaunieši pavada vairākas mērķtiecīgi piepildītas dienas ar Latvijas vienaudžiem viņu pilsētā kopā aktīvi darbojoties un savstarpēji iepazīstoties. Katra ceļojuma kulminācija ir visu jauniešu kopīgi pavadīta diena Rīgā oficiālā vizītē pie kādas Latvijas valsts amatpersonas vai ierēdņa (bieži Latvijas valsts prezidenta vai Ministru prezidenta), apmeklējot Latvijas Nacionālo bibliotēku, kuģīša izbraukumā pa Daugavu un rotaļu un danču vakarā ar folkloras grupu un picu!
Atsevišķie ceļojumi Sveika, Latvija! un Heritage Latvia ir vērsti katrs specifiskas dalībnieku grupas vajadzībām. Sveika, Latvija! ceļojumi ir jauniešiem, kas prot latviešu sarunvalodu un spēj tajā izteikties. Heritage Latvia ceļojumā ir mazāks uzsvars uz latviešu valodu un šis ceļojums vairāk piemērots dalībniekiem, kas nav pārliecināti par savu latviešu valodas prasmi un kam grūtāk saprast latviešu valodu.
Abi ceļojumi ir vienlīdzīgi un vienlīdz nozīmīgi. Liela daļa nacionālās identitātes stiprināšanas ir balstīta uz valodas prasmi. Katrā ceļojumā burtiski jau pirmajās dienās ir izmērāma jauniešu straujā valodas saprašana un lietošana dzīvojot uz vietas Latvijā, kur jālieto latviešu valoda.
2024. g. Sveika, Latvija! svinēja savu 50. jauniešu ceļojumu un Heritage Latvia savu 12. Ceļojumos ir piedalījušies 937 jaunieši ieskaitot 72 no Kanādas un 52 no Austrālijas.
Abi ceļojumi ir 10 dienu intensīvi autobusa pārbraucieni, apceļojot visus Latvijas apgabalus un Rīgu. Abi ceļojumi seko konkrētai struktūrai, kas uzsver Latvijas un latviešu kultūru, Latvijas vēsturi, Latvijas dabu un Latvijas valsti 21. gs.
Katrā pieturas punktā jaunieši iepazīst vietējo vēsturi un kultūru vadītās tūrēs, pārgājienos, ekskursijās, konkrētās radošās nodarbībās, pilsētas pastaigās, lekcijās, un aktīvā atpūtā.
Sveika, Latvija! – 2025. g. no 9. - 19. jūnijam
Sveika, Latvija! – 2025. g. no 10.–20. augustam Heritage Latvia – 2025. g. no 21. jūnija -1. jūlijam
Pieteikšanās līdz 2025. g. 1. martam.
“Latvijā esmu pavadījis septiņas vasaras, gan dzīvojot laukos, gan dodoties dažādās ekskursijās. Taču neviena no vasaras ekskursijām nevarēja līdzināties šīs vasaras ceļojumam „Sveika, Latvija!”. Šis brauciens bija ļoti īpašs, jo es ne tikai daudz ko jaunu iemācījos un redzēju interesantas vietas Latvijā, bet to visu baudīju kopā ar jauniegūtajiem draugiem! Mums bija uzdots arī mājasdarbs! Katram dalībniekiem bija jāuzraksta un jāpastāsta par kādu no apmeklētajām vietām. Es izvēlējos pastāstīt par līviem un līvu kultūru.” (Edvards, 2024. g. Sveika, Latvija dalībnieks) Ceļojums pieaugušajiem un ģimenēm
ALA izstrādāja Sveika, Dzimtene / Hello, Latvia! ceļojumu, lai piedāvātu ģimenēm vieglu un ērtu piedzīvojumu, iepazīstinātu draugus un dzīvesbiedrus ar Latviju, neatkarīgi no latviešu valodas zināšanām. Grupu pavadīs profesionāls tūrisma speciālists, kas prot pielāgoties grupas dalībnieku valodai latviski vai angliski.
Maršruts ir rūpīgi izstrādāts, lai tie, kas iepriekš bijuši Latvijā, piedzīvotu ko jaunu un neredzētu, bet tie, kuri ceļo pirmo reizi, baudītu vienreizēju Latvijas dabas, vēstures un kultūras pārskatu. 10 dienu Latvijas apgabalu apskatē varēsiet sagaidīt sklandraušu degustāciju Kolkā, pusdienas šaursliežu bānītī no Gulbenes uz Alūksni, Rundāles pils tūri ar gidu, kurš var izstāstīt visus hercoga galma noslēpumus, un kuģīšu ekskursiju Baltijas jūrā no Liepājas ar zivju pusdienām. Katrā pieturas punktā ir izkārtota tūre, lai izceltu to vietu kultūru un vēsturi. Jūs iedziļināsieties senču pasaulē, kā arī baudīsiet visu, ko mūsdienu Latvija piedāvā. Ceļojuma piektajā dienā devāmies Latgales virzienā. Preiļos iegriezāmies ievērojamā Lat- gales keramiķa Polikarpa Čerņavska mājās, kur darbnīcā varējām apskatīt dažādus keramikas izstrādājumus, un katrs varēja pamīcīt mālus un kaut ko izveidot. Maizes muzejā Aglonā mums rādīja maizes cepšanas paņēmienus – mīkla jāmīca tik ilgi, līdz mugura slapja. Katrs no mums izveidoja savu maizes klaipiņu un to iezīmēja – ar krustiņu, burtu, vārdu, lai pēc izvilkšanas no krāsns pazītu savējo. Kamēr maizīte cepās, mielojamies ar gardām latgaliešu pusdienām. Aglonas bazilikā biju pirmo reizi. Tā ir liela, skaista un iespaidīga.
(Izvilkums no Astras Mooras rakstu par savas ģimenes ceļojumu 2024. g. “Skaists neaizmirstams ceļojums par Latviju” Dienvidkalifornijas latviešu informācijas biļetenā, Nr. 8 (759)
Sveika, Dzimtene / Hello Latvia –2025. g. no 13.-23. jūlijam. Pieteikšanās līdz 31. martam.
Sīkāku informāciju par visiem trim ceļojumiem var atrast: www.alausa.org vai rakstot programs@alausa.org. Aicinām jūs pievienoties!
MŪŽĪBA AIZSAUKTS ALDIS RAUDA
(1975-2025)
Aldis Rauda ir dzimis 1975. gada 17. februārī Ilūkstē, Latvijā.
Jau jaunībā bija ļoti aktīvs, dziedāja korī, labprāt nodarbojās ar sportu. 1995. gadā pārcēlās uz ASV. Dzīvojis Sanfrancisko, Losandželosā un Čikāgā. Alda dzīves aicinājums bija rūpnieciskais dizains. Viņam patika fotografēt, bija mākslinieks un ļoti patika spēlēt novusu. Viņš bija meitas Vasaras #1 fans visās volejbola spēlēs.
Aldis aizgāja mūžībā 2025. gada 19. februārī Glenview, Ilinojā. Aizlūgumus notika Sv. Pētera Ev. Lut. baznīcā Wood Dale trešdien, 26. februārī. Ziedu vietā aicinām ziedot Vasaras Raudas augstskolas izglītības fondam.
LAW OFFICES OF ROBEZNIEKS AND EMINOVA, LLC
John Robeznieks, J.D., L.L.M. Elzara Eminova, J.D.
Immigration Solutions, LLC
800 East Northwest Highway - Suite 602 Palatine, Illinois 60074
(312) 748-5000
facsimile: (847) 890-6805
e-mail address: robezniekslaw@gmail.com
Engaged in the general practice of law with an emphasis in the areas of:
Tim Kacerovskis, Agent 14340 LaGrange Road Orland Park, IL 60462
• Immigration: Naturalization Processing and Asylum matters
- Family-based Petitions, Green Card Applications,
- Investment-based Visas, Deportation Defense,
- Employment-based Visas, Asylum Claims
• Corporate and Business Transactional matters
• Estate Planning and Probate matters
• Real Estate sales/purchases
• Taxation matters
KĀDA BAGĀTA, KRĀSAINA UN LATVIJAI VELTĪTA DZĪVE!
Bieži savus līdzcilvēkus, savus sarunu biedrus īsti novērtējam tikai pēc tam… Droši vien tā man bija/ir arī ar mācītāju, atkarību terapeitu un Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku Māri Ķirsonu
(26.12.1940. – 19.01.2025.)
Māris daudzus gadus, jau no agras jaunības laikiem, ir bijis arī čikāgietis. Pirms pieciem gadiem ar Māri kādā skaistā pavasara dienā centāmies šķetināt sarunu par viņa laiku Čikāgā un to, kas latviešiem ir vissvarīgākais mūsu dienās. Māris bija Čikāgas Pāvila draudzes mācītājs laikā no 1967. līdz 1976.gadam.
Māris Ķirsons: Uz Čikāgu mūsu ģimene atbrauca 1953.gadā, jo tolaik mēs bijām starp tiem latviešiem, kas Misisipi kokvilnas laukos bija savu kalpošanas laiku jau nostrādājuši… Un tur bija tā – vasarā plūci kokvilnu, nomaksāji iepriekšējās ziemas parādus un tad jau atkal sataisīji jaunus parādus… Toreiz latvieši, labākas dzīves meklējumos, tad arī sāka no turienes braukt uz Čikāgu vai Klīvlandi. Čikāga bija vieta, uz kurieni visvairāk no Misisipi latvieši pārcēlās. Daļa arī uz Kalamazū. Mūsu ģimenes jaunā dzīves vieta bija Meivudā1 – mana māte tur vadīja ēdināšanu luterāņu seminārā, bet tēvs Pāvils mācīja baznīcas vēsturi, grieķu valodu, kā arī kalpoja vietējā draudzē.
Pašam jau uzreiz arī bija skaidrs, ka būsi mācītājs?
Nu nē… es vispirms studēju vēsturi, filozofiju.
1 Meivuda (Maywood), ciems ASV Ilinoisas štatā, Čikāgas priekšpilsēta
Tēvs Pāvils Ķirsons bija Čikāgas Pāvila draudzes mācītājs līdz pat mūža galam.
Jā, līdz pat 1965.gadam.
Tā runā, ka Pāvils dēlam pirms aiziešanas mūžībā gandrīz vai lika zvērēt, ka arī būs mācītājs…
Nu nē, to gan viņš neteica un neprasīja. Tas bija arī laiks, kad Čikāgas luterāņu seminārs pārgāja uz Čikāgas universitāti. Līdz tam mēs noturējām draudzes dievkalpojumus semināra kapelā, bet tad jau bija skaidrs, ka būtu jārīkojas tā, lai šai draudzei būtu kāda nākotne. Bija toreiz mums iespējas un tad nu arī sākām darīt. Arhitekts Laimonis Kļaviņš mums teica: “Man patīk jūsu draudzes gars, jums nav man nekāds honorārs jāmaksā!”, un uztaisīja mums baznīcas projektu par velti! Arnis Skulte strādāja kādā lielā firmā Čikāgā… Viņš, savukārt, mums izveidoja skiču projektu. Tā nu katrs noziedoja baznīcai to, ko viņš mācēja! Arī mūsu draudzes mūrnieki un amatnieki.
Tā arī mēs uzbūvējām savu baznīcu Vuddeilā, ko tagad joprojām lieto Sv. Pētera draudze… Vienīgi elektrību mums vajadzēja lūgt citiem ievilkt – visu pārējo paši izdarījām. Sestdienas rītos atbraucām un sākām strādāt. Pusdienas laikā kāda draudzes ģimene tad atveda pusdienas un visus talciniekus pabaroja.
Pēc svētdienas rīta dievkalpojuma pēcpusdienā strādājām atkal. Tikko tikām zem jumta, varējām noturēt dievkalpojumu jau savā baznīcā.
Gluži kā pirmkristieši…
Nu apmēram… Cilvēki tad izjuta, ka viņi var kaut kā aktīvi piedalīties. Piemēram, Jūlijs Kārkliņš ar savām abām māsām. Kūpinādams savu pīpi, viņš mums teica: “Bez manis jūs te savos mēslos būtu
Top jaunā baznīca Pāvila draudzei Čikāgas Vuddeilā. Spāru svētki. Mācītājs Māris Ķirsons saka runu. No Māra Ķirsona personīgā arhīva
Talcinieks Jūlijs Kārkliņš - viņš katru nedēļu bez izņēmuma piedalījās darbā un mudināja citus. Pakšķināja savu pīpīti un darbojās.
noslīkuši!” – viņš jau vienmēr sakopa, satīrīja visu pēc kārtējiem celtniecības darbiem.
Talcinieku jau bija daudz?
Jā, arī draudzes sievietes mūsu mūrniekiem aktīvi palīdzēja – pienesa ķieģeļus. Katrs tā atrada veidu, kā tai celtniecībā piedalīties! Bet kāpēc tik tālu no centra mēs izvēlējāmies vietu? Man mācīja, ka jāizvēlas vieta, kur nevis cilvēki tagad ir, bet kur viņi būs pēc desmit gadiem. Paskatījāmies kartē, kur mūsu cilvēki dzīvoja pirms pieciem gadiem, kur dzīvo tagad – un bija skaidrs - pilsētas Ziemeļrietumos…
Bet pagājušā gadsimta 60.gados jau nebija sajūta, ka Latvijā kas mainīsies. Vai bijāt jau samierinājušies ar palikšanu Amerikā?
Par palikšanu nerunāja, jo tad būtu jāatzīstas – mēs uz Latvijas neatkarību gan ceram, bet īsti tā vairs nedomājam. Interesanti, ka ebrejiem lielos svētkos vienmēr bija tosts – nākamgad Jeruzālemē! Pie
Māris Ķirsons un Velta Toma 1985. gadā Kanādā.
mums latviešiem gan tāda tosta– nākamgad Rīgā! nebija. Tad jau arī parādījās tā karošana starp kultūrsakarniekiem, ‘Daugavas vanagiem’ un nacionālpatriotiem. Piemēram, kad Velta Toma 1969.gadā bija bijusi Latvijā un vēlāk atzinīgi izteicās par Latvijas dzejniekiem, māksliniekiem, bet – tas taču nozīmē, ka viņa ir komuniste!- teica un domāja nacionālpatrioti. Viņai pat nebija iespējas pastāstīt par to, ko viņa Latvijā piedzīvoja. Es tad viņu uzaicināju uz Čikāgas Pāvila draudzi – nosaucām to tikšanos par Zilo sveču vakaru - jo viņai ļoti patika zilas sveces. Manas draudzes locekļi tad bija arī Valdis Krāslavietis un arī Ričs Spuris, kuri bija noskaņoti, ka kādiem sakariem ar Latviju tomēr ir jābūt. Tad Ričs vēl nebija dievturis, bet pateicoties tam, ka viņš kādu laiku arī vadīja dievturus – Indianapoles Dziesmusvētkos es teicu dievturu dižrunu… Tajā ziņā mēs ar Vairu Vīķi - Freibergu reiz smējāmies –viņa bija Monreālas luterāņu draudze locekle, un arī viņa bija dievturiem dižrunu reiz noturējusi.
Velta toreiz atbrauca uz Čikāgu un publiski pastāstīja kā tad Latvijā iet. Privāti viņa man arī teica: skaidrs, ka es publiski tomēr nekur nevaru stāstīt, ka, piemēram, manuprāt, Imants Ziedonis ir īsts nacionālists, jo ar to es viņam tad nopirktu vienvirziena biļeti uz Sibīriju… Bet kopnoskaņojums jau bija – viņi visi Latvijā ir sadarbojušies, bet mēs visi te esam brīvības cīnītāji! Bet nu nekādi visi mēs nebijām brīvības cīnītāji! Lielākā daļa no mums tad, pirmkārt, rūpējās par savu labklājību. Bet man, pateicoties 1980.gada Madrides protesta akcijai, vīzu uz Latviju noraidīja 9 reizes. 1976.gadā jau arī Filadelfijā pie krievu konsulāta ar jauniešiem dedzinājām padomju karogu. Pirmā reize, kad tiku uz Latviju, bija 1989.gadā. Bet Kultūras sakaru komiteja jau gan bija ļoti informēta, kad 1989.gadā man jautāja – kā es tik jauns esmu jau braukājis apkārt pa ASV ar propagandas filmām?
Bet, domājot par Čikāgas latviešu sabiedrības kādreizējo vērienu, - atceros, mums savā laikā bija pat veselas divas Jaungada balles. Vienu rīkoja Latviešu biedrība, otru - ‘Daugavas vanagi’. Pēdējā gan bija daudz interesantāka, jo tur, kad vakars jau bija diezgan iesildīts, pa laikam arī bija kāda izkaušanās… Korporāciju kopa tad gan deklarēja, ka tas nu esot pārāk zemnieciski un atkal sarīkoja savu Jaungada balli. Tad nu beigās jau bija pat veselas trīs Jaungada balles!
No politiskā viedokļa svarīgi bija, ka Viktors Vīksniņš, Čikāgas Latviešu biedrības priekšnieks 50.-jos gados nodibināja un uzturēja ļoti labus sakarus ar Čikāgas mēru Ričardu Deiliju, kā arī ar
citiem vietējiem politiķiem – tādēļ arī viņi aktīvi atbalstīja Apspiesto tautu nedēļas tradīciju pilsētā. Tā varēja publiski ziņot, ka Čikāga neatzīst Latvijas varmācīgo inkorporāciju PSRS. No politiskā un no PR viedokļa nekur citur ASV tik efektīgi vietējās latviešu sabiedrības vadība nebija iekļāvusies un sadarbojusies ar pilsētas valdi.
Tad, domājot tieši par politiskām akcijām –svarīgas, protams, bija Teda Zieriņa aktivitātes.
Čikāgas leģenda Tedis Zieriņš ar savu slaveno sirdi un simboliskajām ķēdēm. Šoreiz vēstījums – ‘Pirms dziedāsim un dejosim – izvāksim sarkano armiju no okupētajām teritorijām!’
Viņš strādāja kādā fabrikā, bet pamatā nodarbojās ar vēstuļu rakstīšanu avīzēm par situāciju Latvijā un PSRS. Kā runātājs viņš bija diezgan slikts, tomēr bija iemācījies specifiski konspektīvi un arī trāpīgi rakstīt. Viņš ar savām vēstulēm, ar to, ka tās publicēja laikrakstos visā ASV, tomēr piegrieza ļoti lielu vērību Latvijai. Tad 60.-jos gados iznāca filma ‘My Latvia’2, ko izveidoja Alberts Jekste3 , kas tolaik dzīvoja Vašingtonā. Zieriņš bija sadabūjis vienu no šīs filmas kopijām un tad man teica: “Es nu nekāds runātājs neesmu, bet tu gan varētu braukāt un rādīt šo filmu, stāstīt par Latviju”! Es tā arī darīju – dažādos amerikāņu Rotary klubos, skolās.
2 Šo Alberta Jekstes filmu iespējams noskatīties youtubā…
3 Alberts Jekste ( 1908.21.06. – 14.11. 1987.), inženieris, izgudrotājs, kinooperators, leģionārs, sabiedriskais darbinieks. Savā 79 gadu ilgajā mūžā, kas noslēdzās Monreālā Kanādā, Alberts Jekste palika uzticīgs paša deklarētam dzīves moto: ticībai, tēvzemei un arodam.
Tas jau bija vēl mans vidusskolas un koledžas laiks. Tas man arī šķita ļoti interesanti! Bet Zieriņam jau nebija nekāda atbalsta ne no PBLA, ne no Amerikas latviešu apvienības, varbūt, Čikāgas latviešu biedrība sniedza viņam kādu atbalstu – pamatā tā bija viņa privātā iniciatīva. Vēlāk viņš bija izveidojis tādu lielu, lielu sirds plakātu. Tai sirdij apkārt dažkārt bija ķēdes un viņš pats arī bija apkrāvies ar milzīgām ķēdēm, rādot okupācijas ciešanas, tā visa bija tāda viņa klusā demonstrācija…
Tad jau paša slavenā demonstrācija Madridē 1980. gadā izauga no labiem piemēriem…
Daļēji jā. Tajā nozīmē, ka sapratu, ka demonstrēt var arī viens cilvēks. Bet ja dari, tad gan tam jābūt spilgti un efektīgi, lai tiktu arī televīzijā un citos medijos. Interesants ir arī Garezera latviešu centra idejas tapšanas sākums. Kad 60.-jos gados bija runa, ka mums vajadzētu kādu latviešu nometni ASV vidienē, Vilis Vārsbergs, kas tajā laikā bija mācītājs amerikāņu draudzē Konstantīnā, Mičigānā, garām braucot, bija ievērojis, ka Oak parka gaidas bija izlikušas ziņu par kādas nometnes pārdošanu. Tad viņš piezvanīja manam tēvam – mēs visi aizbraucām, apskatījāmies, un tētis kā luterāņu vidienes prāvests jau vēlāk aģitēja, lai šo pasākumu atbalsta. Tad arī ‘Daugavas vanagi’ pieslēdzās un vēl daudzi redzami latviešu čikāgieši…
Kas ir tas, ko Amerika ir devusi pašam vērtību ziņā?
Amerika man ir devusi sapratni par to, ka tev ir jāizmanto tās iespējas, kuras tev parādās. Nevis, ka man ir jāpukst par to, ko man kas dos! Ir pašam jācenšas, jāstrādā, jātiek uz priekšu!… Un arī ir jādemonstrē tādā vai citādā veidā pret to, kas mums nav pieņemams!
Māris Ķirsons kopā ar draugu – Čikāgas latviešu katoļu priesteri Boļeslavu Baginski ekumeniskā aizlūgumā Čikāgas Aglonas Dievmātes baznīcā.
Tas nu būtu Latvijai jāpārņem!
Jā, kādreiz tas izskan kā joks, ka latviešiem ar dakšām jādodas uz saeimu, bet kādreiz arī tas tiešām ir jādara. Kad bija barikāžu laiks – tad tie jau bija atsevišķi cilvēki, kas tad teica – labi, es ar savu traktoru braukšu! Bet kolektīvais elements – ja nu visi, tad es arī! – tas vēl ir palicis no padomju laikiem. Bet bija jau izņēmumi arī tad, bija arī kolhozi, kas par saviem cilvēkiem Latvijā ļoti rūpējās.
Kas vēl ir tā trimdas pieredze, kas varētu noderēt Latvijai tagad?
Ik reiz redzēt - te ir iespēja, to var izmantot! Diezgan senus gadus atpakaļ, Vaira Paegle, tad viņa bija PBLA priekšniece, bija pabraukājusi kopā ar Laumu Vlasovu no Latvijas vēstniecības Maskavā pa Sibīrijas latviešu ciemiem. Vaira stāstīja kā tur ir, ka tur ir bērni un viņi labprāt mācītos latviešu valodu un literatūru, bet trūkst skolotāju – nav naudas. Pēc tam, kad Vaira atbrauca atpakaļ uz Ameriku, es viņai piezvanīju un teicu: Vaira, ja PBLA maksās pusi, es no luterāņu baznīcas maksāšu otru pusi! Mēs nerakstījām nekādus protokolus, bet nolēmām – darīsim! Vairākus gadus PBLA un Amerikas luterāņu baznīca finansēja to, ka no Rīgas uz Sibīrijas ciemiem brauca skolotāji. Es Lejas Bulānu skolotājai nopirku mašīnu, bet ziemas apstākļos ar to tur grūti braukt… Tobrīd es biju San Francisko un tur latviešu dāmu komitejai teicu – jūs varētu vienu ļoti labu darbu izdarīt! Jūs varētu Lejas Bulānu skolotājai nopirkt zirgu, lai viņa ziemā var braukāt arī uz tuvākiem latviešu ciemiem! – Jā! Un San Francisko dāmu komiteja tiešām nofinansēja zirgu Lejas Bulānā! Te ir tas, ka cilvēkam nāk ideja un tad darām kaut ko! Piemēram, kad Imantam Ziedonim iztaisīja operāciju Čikāgā, es toreiz jau biju Toronto… Mēs ar Bruni Rubesi norunājām –derētu taču tos Imanta Ziedoņa dzejoļus kopā savākt Rakstos… Un atkal – es teicu viņam – Tu savāc pusi un es savākšu otru pusi un mēs to pirmo sējumu būsim finansējuši! Gan jau no pirmā sējuma ienāks nauda, lai izdotu otru, utt. Tā tas bija – zvanīju draugiem un teicu – man vajag tik un tik simts dolārus, ja vari – dod 1000! Kad grāmata iznāks – tu dabūsi vienu sējumu par brīvu un vēl dabūsi naudu atpakaļ – varēsi noziedot kam citam… Un gadus vēlāk visi savu naudu arī dabūja atpakaļ un ieguldīja kādā līdzīgā projektā! Dzeja tika izdota! Tur nav nepieciešama kāda organizācija – bet ir daži cilvēkiem, kuriem ienāk tā ideja prātā, un viņi dara!
Esat arī runājušies ar Imantu?
Jā, viņš man bija labs draugs! Arī Ausma…
Lestenes baznīcas atjaunotāja Inese Cērpa atceras, ka pirmais nopietnais ziedotājs esot arī bijis Māris Ķirsons ar 1000 $, ietītiem kādā avīzē…
Tas ir tas, kā mēs esam pieraduši darīt – ja ir vajadzība, tad rīkojamies - vai tā bija Čikāgas baznīca vai Garezers.
Varbūt, arī tas Latvijai būtu jāmācās saprast –ja paši neieguldīs, tad jau nekas nemainīsies… Ne tikai līdzekļu – arī ieguldītā laika ziņā…
Jā, nevis gaidīt, ko kāds centrs teiks, bet jāsaprot - ko es varu darīt, ko mēs varam darīt! Piemēram, Jāņi. Čikāgā vai kur citur – sabrauc pie savas mašīnas –iekur uguni un cep desas un spēlē savu lejarkasti! Tad ir arī kāds uzvedums… Bet Kanādas ‘Tērvetē’ – Andrejs Vītols sacīja, ka Jāņos būtu jābūt ne tikai desu cepšanai un izrādei… Tur galvenais ir līgošana. Viņi izdod 20 lapaspušu brošūru ar dziemām, un visa tauta tad dzied… Cilvēki, kam tas patīk – tur arī brauc. No Toronto, no Ņujorkas, no Bostonas… Tur ir kaut kas, ko tur var piedzīvot savādāk nekā citur. Ne ka visur tā darīs, bet te ir atkal tā iespēja savu ideju īstenot! Arī ‘Tērvetes’ vasaras nometne – tā nav nometne vasaras bērniem, tā ir vasaras nometne bērniem, kuri runā latviski. Sāk visur mazināties tas nelaimes ‘čupinisms’ – ko nu mēs, mēs jau neko Mēs varam, un mēs esam lepni par to! Gan Latvijā, gan trimdā.
Kādai būtu jābūt lūgšanai par Latviju šodien?
Būtu jālūdz drosmi, spēju uzņemties atbildību pašam par sevi un arī par savu tuvāko apkārtni!
Arnis Šablovskis
Diviem čikāgiešiem – Albertam Legzdiņam un Mārim Ķirsonam saņemot Triju zvaigžņu ordeni 2002. gadā Rīgā.
ALJA – ĪSS PĀRSKATS PAR 2024. GADĀ VEIKTO ·
Laimīgu Jauno gadu ALJA! Paldies visiem, kas kopā ar mums ballējās Čikāgā, lai sagaidītu Jauno Gadu!
Mēs šogad esam sasnieguši tik daudz:
• Piedalījāmies Eiropas Savienības Parlamenta vēlēšanās un vadījām Baltijas valstu jauniešu tikšanos Vašingtonā, Ņujorkā, Losandželosā un Čikāgā.
• Vācām ziedojumus Ukrainai.
• Lieliski pavadījām laiku, balsojot par jaunajiem ALJA mērķiem 72. Kongresā Ņujorkā.
• Parādījām mūsu mākslinieku talantus @lnjak ŠMIJ un caur Vēja Zvaniem.
• Piedalījāmies tādos sporta pasākumos kā volejbols 4x2 @latviancentergarezers, futbols pie Melnā Lāča @katskilunometne, atbalstījām Latvijas komandu vasaras olimpiskajās spēlēs un aizvadījām neaizmirstamu slēpošanas pasākumu Kolorado.
• Piešķīrām vairāk nekā 20 stipendijas, lai atbalstītu nākamo līderu paaudzi.
• Kopīgi dejojām un dziedājām uz starptautiskās skatuves @dziesmas2024 Toronto Dziesmu svētkos.
• Ieguvām jaunus draugus un atmiņas @2x2pasaule (un nolēmām doties uz Austrāliju ;)).
• Tikāmies ar @americanlatvians, lai izveidotu mūsu pirmo kopīgo valdes sēdi.
• Palīdzējām ar talku @rietumkrasta_latviesi Sietlā.
• Tikāmies un runājām ar Amerikas un Latvijas politiķiem.
• Un, protams, mēs pa ceļam ieguvām jaunas atmiņas un draudzības. Pieslēgsimies šim jaunajam gadam ar vēl lielāku enerģiju!
KOPŠ JAUNGADA BALLES
• Rīkojām Ziemas nometni, slēpošanu, tubing, talantu vakaru, balli un ALJA valdes sēdi Katskiļu nometnē
• Mudinājām ziedot Kalifornijas ugunsgrēkā cietušajiem latviešiem caur LELBA
• Aicinājām pieteikties stipendijām apmeklēt 2x2 nometnes Lielbritānijā, Latgalē un Austrālijā
• Piedalījāmies un veicinājām piedalīšanos Ukrainas atbalsta demonstrācijās un pasākumos
• Turpinām pārdot kreklus, cepures, u.c. preces caur alja.org/shop
Paldies par atbalstu!
LATVIAN AMERICAN CHAMBER OF COMMERCE IR JAUNS LOGO UN JAUNA MĀJASLAPA!
“Latvijas Amerikas Tirdzniecības kamera atklāj jaunu vizuālo identitāti un mājaslapu!
Mēs ar prieku paziņojam, ka Latvijas Amerikas Tirdzniecības kamera (LACC) ir ieguvusi jaunu, mūsdienīgu izskatu! Mūsu jaunā mājaslapa piedāvā uzlabotu lietotāja pieredzi, vieglāku navigāciju un svaigu dizainu, kas atspoguļo mūsu misiju – stiprināt biznesa saites starp Latviju un Ameriku.
Tāpat aicinām jūs pievienoties Spotlight Latvia biznesa konferencei, kas notiks šī gada oktobrī Vašingtonā, DC – lieliska iespēja veidot jaunus kontaktus un attīstīt sadarbību ar ASV uzņēmumiem!
MINNESOTA’S NEW CONSUL GENERAL HAS ROOTS IN CHICAGO
On February 24, 2025, Ambassador of Latvia to the United States of America Elita Kuzma opened a new Honorary Consulate in Minneapolis, Minnesota with Honorary Consul Mr. Ansis Vīksniņš.
Ambassador Kuzma thanked the Honorary Consul for his previous work promoting the Latvian community and culture in Minnesota, as well as working to further promote economic cooperation between Minnesota and Latvia.
Honorary Consul Vīksniņš is a lawyer and has been an active member of the Latvian American community in Minnesota for over 20 years, including as a Council President for the Latvian Evangelical Lutheran Church of Minneapolis-St.Paul, and member of the Board of Directors for the Latvian Organizations Association of Minnesota. Mr. Vīksniņš chaired the Organizing Committee in Minnesota for the XV Latvian Song and Dance Festival in the United States. Mr. Vīksniņš is the Regional Director (Minnesota) of the Latvian American Chamber of Commerce.
Grandrapidieši Lucia Dauksts Gerrits ar vīru Duane, Līga Ruperts Jr., Nora un Jim Brizzolara 14. feb. satikās ar Latvijas ledus makšķernieku komandu Lakeview, MI. Komanda bija atbraukusi, lai piedalītos XXI Pasaules Zemledus meistarsacīkstēs. Desmit dalībvalstu parādē piedalījās ASV, Latvija, Lietuva, Igaunija, Zviedrija, Norvēģija, Somija, Polija, Kazahstāna un Mongolija. Oficiālais turnīrs bija 15. & 16. februārī. Pēc pirmās dienas LV bija 2.vietā. Diemžēl, 2. dienā makšķernieki noslēdza 7. vietā. Lietuva bija 1. vietas ieguvēja.
KĀ MEŽĀ SAUC, TĀ ATSKAN
Neilgi pēc Jāņu vakara, saules siltumu un dabas spēku sasmēlušies, visu paaudžu latvieši mīļi aicināti saukt, sasaukties un atsaukties viens otram 3×3 saietā, kas notiks no 29. jūnija līdz 6. jūlijam Grobiņā, un risināsies ap tēmu Mežs.
Gluži kā saieta tēma to paredz, katrs koks ir stiprāks mežā, un katrs cilvēks grib sajust otra cilvēka klātbūtni. 3×3 nozīmē īpašu nedēļu, kurā darboties un atpūsties, vienlaikus stiprinot tautas latviskās identitātes apziņu, paplašinot latviskās zināšanas, veicinot kopības izjūtu, spēcinot latviskas ģimenes, sekmējot jaunu draudzību rašanos un attīstot latvisko kultūrvidi.
Groubīns – skābaržu mežs
Grobiņa ir senākā rakstos precīzi norādītā apdzīvotā vietā Latvijas teritorijā. Domājams, ka pirmā apmetne izveidota jau ap 2. gs.m.ē. Laikam ejot, Grobiņu par labu atzinuši gan kurši, gan skandināvu vikingi, un par to 7.-9. gs. vairākkārt cīnījušies.
Mūsdienās Grobiņa ir centrs plašajam Dienvidkurzemes novadam, kas aptver Aizputi, Priekuli, Nīcu, Durbi, Rucavu, Pāvilostu un Vaiņodi. Pilsēta atrodas tikai 10 km no jūras un kūsājošās Liepājas, taču tās pilskalnā, pilsdrupās, ieliņās un promenādē iespējams rast klusumu, dabas tuvumu un iepazīt pretimnākošos grobiņniekus.
Saka, ka kurzemnieki ir lepni, un arī ir, par ko! Saiets norisināsies ļoti sakoptā un skaistā vidē – latviešu rakstnieces un filozofes vārdā nosauktajā Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskolā, ap kuru ir plaša un zaļa vide, lai arī atrodas pašā pilsētas centrā.
Saieta norise
Grobiņas 3×3 saiets priecēs ar bagātīgu programmu – kopumā ap 50 dažādu ieviržu. Tās ir nodarbības nedēļas garumā, no kurām katrs būs aicināts izvēlēties ap trim (rītam, pēcpusdienai un pievakarei). Latvijas un Grobiņas vēstures lappuses šķirs arheoloģijas,
ideju vēstures un Zentas Mauriņas ievirzes, psiholoģisko un emocionālo labklājību veicinās ģimeņu seminārs, dzimtas līkloču pētniecība un meditatīvā zīmēšana. Ķermeniski un garīgi nostāties uz abām kājām varēs kustībā, teātrī un skatuves runā, muzicēt aicinās pašiem sava roķīgā skola bērniem, flautu spēle un koris. Tiem, kam tuvākas modernās tehnoloģijas, būs iespēja ievirzīties kino radīšanā, kā arī izmēģināt raidieraksta veidošanu. Praktiskāk noskaņotie darinās lietas gan no meža, gan citiem materiāliem: kals, vīlēs, slīpēs, virpos, skrūvēs, līmēs, pīs, griezīs un šūs, staipīs un pat gatavos kaut ko apēdamu vai izdzeramu. Dabas tuvumu smelties varēs savvaļas aptiekā, izzināt gadskārtu tradīcijās un apskatīt ievirzē Ciemos pie saimniekiem.
Mazuļi ar vecākiem varēs pavadīt laiku bēbīšu sarunās, mazliet lielākie (3-4 g.) iepazīsies viens ar otru radošās un sportiskās aktivitātēs, savukārt 5-6 g. bērni izzinās un izpētīs sevi un apkārtni. Skolniekus no 7 līdz 13 gadiem gaidīs plaša izvēle starp zirgiem, animāciju, vilku mācību mežā, Meža ABC, staipīgo un lipīgo lietu pasauli, iespēju uzburt savu kulinārijas brīnumu, mežā gūto materiālu apstrādi koka darbnīcā, keramiku, stikla mozaīkām, basketbolu, papīra ziedu veidošanu un jau minēto roķīgo muzicēšanu.
Dienas cēlienus loģiski ieskandinās trīs kopīgas ēdienreizes skolas ēdnīcā un teltī pie tās, ko nodrošinās uzņēmums SIA Zālītes A, kurš 2023. gadā tika atzīts par labāko skolu ēdinātāju Latvijā.
Vienu dienu dosimies ekskursijā un iepazīsim Dienvidkurzemes novada un Liepājas pērles.
Pēc vakariņām, kad dienas darbīgā daļa aiz muguras, kopā pulcēsimies gan aktīvos, gan meditatīvos vakara pasākumos: sportiskās un erudīcijas spēlēs, radīsim un arī klausīsimies koncertus, kā koki mežā sastāsim viens pie otra ap Daudzinājuma ugunskuru Skābaržkalnā, un saieta noslēguma izstādē un koncertā rādīsim viens otram, ko nedēļas laikā esam apguvuši.
Kas jāzina?
Grobiņas 3×3 plānots uzņemt ap 350 dalībnieku, kā arī piedalīties gribošos vietējos
ļaudis. Saiets notiks Z. Mauriņas Grobiņas vidusskolā un piemiņas istabā, brīvā laika pavadīšanas centrā Zaļais namiņš, mākslas un mūzikas skolā, Grobiņas pilskalnā un pilsdrupās. Nakšņošana lielākoties paredzēta vidusskolas klasēs uz saieta sarūpētiem matračiem, ar savu vai saieta gultasveļu. Apmešanās paredzēta vairākām ģimenēm kopā, stiprinot iespēju jaunajiem trīreiztrīsniekiem sapazīties ar pieredzējušajiem. Saiets organizēs arī autobusu no Rīgas, bet kopumā ērtāk ierasties ar savu transportu.
Saietā piedāvāsim gan visēdāju, gan veģetāru ēdināšanu trīs reizes dienā. Ievirzes norisināsies klasēs, izbraukuma vietās (zirgi, pirts, keramika u.c.), kā arī brīvā dabā. Garākais ar kājām vai auto veicamais maršruts varētu būt uz Mūzikas un mākslas skolu kilometra attālumā, kur arī notiks ievirzes.
Grobiņas 3×3 rīko Laura Bitiniece ar vīru Kārli Taukaču un meitiņu Trīni. Laura ir uzaugusi 3×3, pateicoties savu vecāku darbam 3×3 kustībā un kopā ar viņiem organizējusi piecus Latvijas saietus, savukārt Kārlis ieprecējies 3×3 caur Lauru, un kopš 2016. gada aktīvi darbojas kā ieviržu vadītājs vai saieta darba grupās. Ikdienā Laura ir ētikas pasniedzēja Rīgas Stradiņa universitātē, savukārt Kārlis – vecākais plānotājs AS “Latvijas Valsts meži“. Trīne apmeklē bērnudārzu un piekrīt, ka “3×3 ir gada labākā nedēļa”. Darba grupā būs teju visa paplašinātā Bitinieku – Taukaču ģimene.
Dalības maksa Latvijas latviešiem no personas – 230 eiro, bērniem no 2 līdz 6 gadiem puse – 115 eiro (līdz 2 gadu vecumam bez maksas); kodolģimenei (vecāki kopā ar nepilngadīgajiem bērniem) ne vairāk kā 720 eiro.
Ārzemju latviešiem no personas – 320 eiro, bērniem no 2 līdz 6 gadiem puse – 160 eiro (līdz 2 gadu vecumam bez maksas); kodolģimenei (vecāki kopā ar nepilngadīgajiem bērniem) ne vairāk kā 800 eiro. Ārzemju latvieši saglabā privilēģiju –priekšroku – tikt uzņemtiem saietā.
Vietējie interesenti no Dienvidkurzemes novada, kas paši var sev nodrošināt nakšņošanu un ēdināšanu, saietā par simbolisku maksu (izsludināsim īsi pirms saieta) aicināti pieteikties ievirzēm un vakara
pasākumiem. To var darīt, laikus rakstot e-pastā: grobinas3x3@gmail.com vai arī piesakoties klātienē (ja vēl būs vietas) saieta pirmajā dienā, 29. jūnijā.
Ja dalībnieks vēlas apmesties augstāka komforta vai pavisam privātos apartamentos, tad par atsevišķu samaksu iespējams īrēt kādu viesu namu/viesnīcas numuriņu u.tml. Tā kā Grobiņa atrodas tikai 10 km no Liepājas, privātu apmešanās vietu iespējas ir ļoti plašas.
Atgādinām, ka saieta laikā par nepilngadīgajiem atbild to vecāki vai aizbildņi, un par to būs jāparaksta dokuments gan dalībniekiem no citurienes, gan vietējiem dalībniekiem. Tiklīdz ievirze ir beigusies, vecākiem ir jāierodas bērnam pakaļ. Nepilngadīgie jaunieši saietā var pieteikties tikai tad, ja brauc kopā ar kādu pilngadīgu personu.
Kā pieteikties?
Pieteikšanās ir atvērta no 1. februāra līdz 30. aprīlim. Ikviens interesents aicināts sūtīt pieteikuma vēstuli, kurā iepazīstina ar sevi, un, ja brauc ar kādu kopā, iepazīstinot ar saviem līdzbraucējiem, norādot visu vārdus, uzvārdus un vecumu saieta laikā. Vēstulē vēlams īsi aprakstīt, kāpēc tu vai tava ģimene vēlas braukt uz 3×3, vai kādreiz jau ir būts vai nē. Priekšroku allaž dodam pirmreizējiem dalībniekiem, kas vēl līdz šim nav baudījuši 3×3 gaisotni, kā arī ārzemju latviešiem. Pārējiem – rindas kārtībā. Atbildes par dalību tiks sniegtas līdz 15. maijam.
Atgādinām, ka 3×3 nav komerciāls saiets. Un tomēr arī šī dalības maksa dažām ģimenēm var izrādīties par augstu:
1. ja tā ir, bet ļoti vēlies apmeklēt saietu, raksti saieta vadītājiem Laurai un Kārlim, un mēs meklēsim iespējas to īstenot!
2. ja tava rocība atļauj un vēlies piepildīt kādas ģimenes vasaras sapni, apmaksājot viņu dalības maksu, dod ziņu saieta vadītājiem!
Otrs saiets šovasar notiks Baldonē no 20. līdz 27. jūlijam.
Laura, Kārlis un Trīne
Saziņai
Raksti: Grobinas3x3@gmail.com
Seko: 3×3.lv, FB 3x3_Latvija
Logo autors – Armands Jakovels
Īri sāka cept sodas maizi 19. gadsimta vidū, kad Īrijā plosijās kartupeļu bads. Sodas maizi cepa ar mīkstiem, lētiem, kviešu miltiem un skābu pienu, ko pat nabadzīgākās ģimenes varēja atļauties. Maizes recepte atceļoja līdzi īru emigrantiem, kas meklēja labāku dzīvi Amerikā, tāpēc sodas maize ir viena no saitēm starp īriem un amerikāņiem. Sodas maizi bieži ēd sv. Patrika dienā Amerikas īru svinībās.
Mūsdienās pievieno sodas maizei dažādus labumus – rozīnes, rozmarīna lapas, sieru, riekstus. Šajā receptē, kas radusies īru ģimenē, izmanto korintes un ķimenes, kas ir klasiska kombinācija.
ĪRU
SODAS MAIZE 1 apaļš 8-10” kukulis
Sastāvdaļas
4 ēdamkarotes nesālīta sviesta
3 krūzes miltu
1 ½ tējkarotes sāls
1 ēdamkarote cepamās sodas
¾ krūzes korinšu
1 ¾ krūzes paniņu
2 olas, labi sakultas
2 ēdamkarotes nesālīta sviesta, izkausēts un atdzisis līdz istabas temperatūrai ķimenes, ja vēlas, pēc garšas; apmēram 1 ēdamkarote
Norādījumi
1. Krāsni iekurina līdz 350F.
2. Ar 2 ēdamkarotēm sviesta ietauko apaļas čugunpannas apakšu un sānus.
9. Atlikušās 2 ēdamkarotes sviesta sagriež mazās piciņās un uzliek mīklai pa virsu.
10. Cep līdz maize ir gaiši brūna, apmēram 50-60 minūtes.
11. Atdzesē 10 minūtes pannā, tad turpina atdzesēt uz režģa.
Padomi
● Var lietot 8, 9, vai 10 collu apaļas pannas kurām 2 vai 3 collu dziļums.
● Pēc 50 minūtēm var pārbaudīt vai maize izcepta: ar koka karoti maigi uzsit kukulim – ja skaņa dobja, maize gatava!
● Garšīga gan silta, gan atdzisusi.
● Garšīga ar labu, sālītu sviestu.
MARK YOUR CALENDARS!
Saprātīgās saimnieces
The next BALTIC FRIENDS FORUM lecture will be Sunday, May 18th, after the church service (approx. 11:30) at St. Peter’s Latvian Lutheran church in Wooddale
Joseph Ellis, Wingate University: “Who was Kārlis Leyasmeyer?”
DAUGAVAS VANAGU ASV 75. DELEGĀTU SAPULCE
2025. g. 7.-9. martam ČIKĀGĀ
Ligzdā, 6551 W. Montrose Ave., Chicago, IL 60634
Sarīkojumi atvērti plašajai publikai: Piektdien, 7. martā 19:00 – Atklāšana un vakars ar Juri Ulmani Sestdien, 8. martā 19:00 – DV ASV 75. gadadienas saviesīgais vakars Piedalās Čikāgas Vīru Koris, duets Māra un Gundega, apvienību priekšnesumi un vēsturiski video
Tuvāka informācija martinstaks@gmail.com vai 925-303-3089
Silvija Danielson (Skokie IL), Ruta & Andris Dzelme (Lake Forest IL), Vaida M. Jordan (Canyon Lake TX), Reinis Kalnājs (Chicago IL), Renate Reichs (Chicago IL), Jānis Robežnieks (Palatine IL), Ēriks Sprenne (Highland IN), Luanna & Mārtiņš Stāks (Park Ridge IL)
Draudzes priekšniece: Inese Stokes, tālr.: 708-372-5739; e-pasts: inese42@outlook.com
Dāmu saimes priekšniece: Ināra Ievāne
tālr.: 708-799-8636, e-pasts: inaraievans@att.net
Draudzes Facebook: https://www.facebook.com/ Cikagas-LELBA-Sv-Petera-Draudze Draudzes YouTube kanāls: https://www.youtube.com/ channel/UCOlgl1iIPgzc5ZC3JWpRZIQ/
2025. gada marts
2. marts 10:00—Mūsu Kunga Apskaidrošanas dienas divvalodīgs dievkalpojums ar dievgaldu.
9. marts 10:00—O. Kalpaka-Leģionāru atceres kopīgs dievkalpojums Ciānā.
16. marts 10:00—Dievkalpojums ar dievgaldu.
11:45—Draudzes Pilnsapulce
23. marts 10:00—Dievkalpojums.
11:30—Animācijas filma: “The St. Patrick Story” 30 min
30. marts 10:00—Dievkalpojums.
13. aprīlis 15:00—Pūpolu svētdienas dievkalpojums ar dievgaldu. Atvadīšanās no mācītāja Ojāra Freimaņa kalpošanas Sv. Pēteŗa draudzē
Pēc dievkalpojumiem draudzes sabiedriskajās telpās ir iespēja baudīt savstarpējo sadraudzību un dāmu sarūpētās uzkodas. Tiešsaistes un ierakstītos dievkalpojumus turpiniet skatīties draudzes YouTube kanālā: https://www.youtube.com/@stpeterslatvian/ streams
Olīvkalna kapos
Sv. Pēteŗa draudzei ir vēl tikai dažas brīvas kapu vietas, cena $1,000-draudzes locekļiem un $1,200-citiem, kas nav draudzes locekļi; salīdzinot ar cenu $3,000 blakus sektoros. Sazinieties ar Modri Galenieku (847) 823 3713
ČIKĀGAS LATVIEŠU EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀ CIĀNAS DRAUDZE
Sv., 9. mar. 10:00 Kopīgs Ciānas un Sv. Pēteŗa draudžu Kalpaka un Leģionāru piemiņas dienas dievkalpojums un kafijas galds
Sv., 16. mar. 10:00 Dievkalpojums un kafijas galds
Sv., 23. mar. 10:00 Dievkalpojums un zupu konkurss par labu palīdzībai Latvijā
Sv., 30. mar. 10:00 Dievkalpojums un kafijas galds
Katru svētdienu arī piedāvājam virtuālus dievkalpojumus. Ja vēlaties saņemt virtuālo dievkalpojumu lapiņas un dievkalpojumu YouTube saiti, lūdzam sūtīt e-pastu uz cianasdraudze@ gmail.com.
ČIKĀGAS LATVIEŠU KATOĻU KOPA
Immaculate Conception Church 7211 W.Talcott Ave., Chicago, IL
Kopas priekšnieces vietas izpildītāja: Zita Velkme
Pilsēta, štats un pasta kods: ______________________________________
Telefona numurs: ________________________________
E-pasta adrese: _________________________________
ZIEDOJUMU SUMMA: $__________
Šī ir dāvana! Dāvinātāja vārds un uzvārds: _________________________________
Redakcija lūdz vismaz $55.00 ziedojumu gadā sagatavošanas un iespiešanas izdevumiem. Čeki sūtāmi uz “Čikāgas ziņas”, P.O. Box 2824, Des Plaines, IL 60017-2824
Pieņemam arī ziedojumus caur Zelle, lietojot e-pasta adresi cikagaszinas@gmail.com.
1 S Ivars, Ilgvars, Ilvars, Ilgvare
2 Sv Lavīze, Luīze, Laila
3 P Tālis, Tālavs, Marts, Matejs, Matīss
4 O Alise, Auce, Enija, Sallija
5 T Pelnu diena. Austra, Aurora, Aurēlija
6 C Vents, Centis, Gotfrīds
7 P Ella, Elmīra, Stella
8 S Dagmāra, Marga, Margita, Margota
9 Sv Ēvalds, Ausmis, Ritvaldis
10 P Silvija, Laimrota, Liliāna, Silva, Kira, Adriāns
11 O Konstantīns, Agita, Monna
12 T Aija, Aiva, Aivis, Gregors, Agita, Einārs
13 C Ernests, Balvis, Ernsts
14 P Matilde, Ulrika
15 S Amilda, Amalda, Imalda, Ulrika, Longīns
16 Sv Guntis, Guntars, Guntris, Gabriēls, Egils
17 P Ģertrūde, Gerda, Karina, Patricija
18 O Ilona, Adelīna, Adele, Sārtīte
19 T Jāzeps, Juzefa, Ingrīda, Inga, Ingus
20 C Made, Irbe, Magda, Magdalēna
21 P Una, Unigunde, Dzelme, Benedikts, Solvita
22 S Tamāra, Dziedra, Gabriels, Gabriela, Ralfs, Rolfs
23 Sv Mirdza, Žanete, Žanna, Milisandra, Kalla
24 P Kazimirs, Izidors, Spuļģis
25 O Komūnistiskā genocīda upuŗu piemiņas diena Māra, Mārīte, Marita, Mare, Ģedimins, Ilva
26 T Eiženija, Ženija, Dauģirts, Emanuēls
27 C Gusts, Gustavs, Tālrīts, Saulis, Audra
28 P Gunta, Ginta, Gunda, Eiženija, Ženija
29 S Aldonis, Agija, Ranta, Gudrūna
30 Sv Nanija, Ilgmārs, Larisa
31 P Gvido, Atvars
ČIKĀGAS LATVIEŠU RADIO RAIDĪJUMI
PIRMDIENĀS no 7:00 līdz 8:00 vakarā WSBC AM 1240
Ziņojumus un sludinājumus pieņem: V. Galenieks • tālr.: 847-823-3713, e-pasts galenieks@att.net
Ziedojumu čekus lūdzu rakstīt uz: Latvian Broadcasting vārda un sūtīt Valijai Galenieks 1008 Hastings Str., Park Ridge, IL 60068-3262
Klausieties raidījumus datorā — varam sūtīt .mp3 caur Dropbox
Apmeklējiet mūsu YouTube kanālu –https://www.youtube.com/@CikLatRadRaid
CHICAGO NEWS (ČIKĀGAS ZIŅAS), a Latvian newspaper founded in 1975, is published by the United Latvian Associations of Chicago, a notfor-profit organization.
Publication address: P.O. Box 2824, Des Plaines, IL 60017-2824, • e-mail: cikagaszinas@gmail.com
Printed by THE PRINTING FACTORY, 25711 N Hillview Court, Mundelein, IL 60060
Pēdējo sniegpārslu lietus, kad aizskalo prom, Pēdējo atmiņu ziema, kad auksta bija vēl, Saules stars maigi, kad zemei jau skūpstu sniedz, Sniegpulkstenītes par dzīvi mums priecāties liek.
Uzzied sniegpulkstenītes un šķiet – dzīve gaišāka kļūst, Neskumsti draugs, bet sniegpulkstenītes uz galda sev liec, Kaut gan šur tur, vēl vējš asi sejā grib pūst, Pasmaidi sniegpulkstenītēm, lai pavasar’s pasmaida mums.
Visu, kas sasāpēts, ziemā tās aiznesīs prom, Visur, kur laime zied, klusu tās pasmaidīs līdz, Baltas kā pirmais sniegs, tagad tā vietā, nu, būs, Mīļas kā pirmais skūpsts, tagad tās pasmaidīs mums.
Uzzied sniegpulkstenītes un šķiet – dzīve gaišāka kļūst, Neskumsti draugs, bet sniegpulkstenītes uz galda sev liec, Kaut gan šur tur, vēl vējš asi sejā grib pūst, Pasmaidi sniegpulkstenītēm, lai pavasar’s pasmaid mums! Ainārs Bumbieris
